20.5.2014

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 148/54

---

KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) Nr. 532/2014

(2014. gada 13. marts),

kas papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 223/2014 par Eiropas Vistrūcīgāko personu atbalstīšanas fondu

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 11. marta Regulu (ES) Nr. 223/2014 par Eiropas Vistrūcīgāko personu atbalstīšanas fondu (1) un jo īpaši tās 32. panta 8. un 9. punktu, 34. panta 7. un 8. punktu un 55. panta 4. punktu,

tā kā:

(1)	Ar Regulu (ES) Nr. 223/2014 Komisiju pilnvaro pieņemt deleģētos aktus, kas papildina tās nebūtiskos elementus attiecībā uz Eiropas Vistrūcīgāko personu atbalstīšanas fondu.

(2)

Regulā (ES) Nr. 223/2014 noteikts, ka vadošajai iestādei ir jāizveido sistēma, lai datorizētā formā reģistrētu un glabātu datus par katru darbību, kas nepieciešami uzraudzības, novērtēšanas, finanšu pārvaldības, pārbaužu un revīzijas vajadzībām, tostarp datus par individuāliem dalībniekiem darbības programmās vistrūcīgāko personu sociālajai iekļaušanai (DP II). Tāpēc nepieciešams noteikt to datu sarakstu, kuri jāreģistrē un jāglabā minētajā sistēmā.

(3)

Atsevišķi dati attiecas uz īpašiem darbību veidiem vai tikai uz vienu darbības programmu veidu; tāpēc būtu jānosaka datu prasību piemērojamība. Regulā (ES) Nr. 223/2014 ir noteiktas īpašas prasības datu reģistrēšanai un glabāšanai par individuāliem dalībniekiem darbībās, ko atbalsta ar DP II, un kas ir jāņem vērā.

(4)

Datu sarakstā jāņem vērā ziņošanas prasības, kas noteiktas Regulā (ES) Nr. 223/2014, lai nodrošinātu, ka finanšu pārvaldībai un uzraudzībai nepieciešamie dati, tostarp dati, kas vajadzīgi, lai sagatavotu maksājumu pieteikumus, pārskatus un īstenošanas ziņojumus, attiecībā uz katru darbību ir pieejami tādā formā, ka tie ir viegli apkopojami un saskaņojami. Attiecībā uz sarakstu būtu jāņem vērā, ka noteikti darbību pamatdati datorizētā formā ir nepieciešami efektīvai darbību finansiālajai pārvaldībai un lai izpildītu prasību publicēt pamatinformāciju par darbībām. Noteikti citi dati ir nepieciešami, lai efektīvi plānotu un veiktu pārbaužu un revīzijas darbu.

(5)

Reģistrējamo un glabājamo datu sarakstā nebūtu jāparedz to datorizēto sistēmu tehniskās īpašības vai struktūra, kuras izveidojušas vadošās iestādes, kā arī iepriekš nebūtu jānosaka reģistrēto un glabāto datu formāts, ja vien šajā regulā tas nav īpaši paredzēts. Tajā arī nevajadzētu iepriekš paredzēt to, kā dati tiek ievadīti sistēmā vai tajā ģenerēti; dažos gadījumos saistībā ar sarakstā iekļautajiem datiem var būt nepieciešama vairāku vērtību ievadīšana. Tomēr ir nepieciešams paredzēt konkrētus noteikumus par šo datu būtību, lai nodrošinātu, ka vadošā iestāde var īstenot savu atbildību par uzraudzību, novērtēšanu, finanšu pārvaldību, pārbaudēm un revīziju, tostarp par individuālu dalībnieku datu apstrādi, ja tas nepieciešams iepriekšminētajam.

(6)	Lai nodrošinātu darbības programmu izdevumu pārbaudi un revīziju, jānosaka kritēriji, kas ir obligāti revīzijas liecībām, lai tās uzskatītu par atbilstošām.

(7)	Attiecībā uz revīzijas darbu saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 223/2014 nepieciešams nodrošināt, ka Komisijai un dalībvalstīm būtu jānovērš jebkāda neatļauta personas datu izpaušana vai piekļuve tiem, kā arī jānosaka mērķi, kuriem Komisija un dalībvalstis var apstrādāt šādus datus.

(8)	Revīzijas iestāde ir atbildīga par darbību revīziju. Lai nodrošinātu, ka šādu revīziju tvērums un efektivitāte ir pienācīga un ka tās tiek veiktas saskaņā ar vieniem un tiem pašiem standartiem visās dalībvalstīs, nepieciešams paredzēt nosacījumus, kas būtu jāievēro attiecībā uz šīm revīzijām.

(9)

Nepieciešams sīki izklāstīt revīzijā iekļaujamo darbību izlases bāzi, kas revīzijas iestādei būtu jāievēro, izstrādājot vai apstiprinot izlases veidošanas metodi, tostarp nosakot izlases vienību, konkrētus tehniskos kritērijus, kas izmantojami izlasei, un faktorus, kas, ja nepieciešams, ievērojami papildu izlases gadījumā.

(10)

Revīzijas iestādei būtu jāizstrādā revīzijas atzinums, kurā ietver Regulā (ES) Nr. 223/2014 minētos pārskatus. Lai nodrošinātu, ka pārskatu revīziju tvērums un saturs ir atbilstošs un ka tās veic saskaņā ar vieniem un tiem pašiem standartiem visās dalībvalstīs, nepieciešams paredzēt nosacījumus, kas būtu jāievēro attiecībā uz šīm revīzijām.

(11)

Lai nodrošinātu juridisko noteiktību un vienādu attieksmi pret visām dalībvalstīm finanšu korekciju veikšanā saskaņā ar proporcionalitātes principu, nepieciešams noteikt kritērijus nopietnu trūkumu konstatēšanai saistībā ar pārvaldības un kontroles sistēmu efektīvu darbību, definēt galvenos šādu trūkumu veidus, kā arī noteikt kritērijus piemērojamās finanšu korekcijas līmeņa noteikšanai un kritērijus ekstrapolētās vai vienotās likmes finanšu korekcijas piemērošanai.

(12)	Lai būtu iespējams nekavējoties piemērot šajā regulā paredzētos pasākumus, šai regulai būtu jāstājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets

Šī regula nosaka šādus Regulu (ES) Nr. 223/2014 papildinošus noteikumus:

a)	noteikumus, kas nosaka informāciju par datiem, kas reģistrējami un glabājami datorizētā formā uzraudzības sistēmā, kuru izveidojusi vadošā iestāde;

b)	sīki izstrādātas minimālās prasības attiecībā uz revīzijas liecībām par sertifikācijas iestādes, vadošās iestādes, starpniekstruktūru un atbalsta saņēmēju veicamo grāmatvedības uzskaiti un glabājamajiem apliecinošajiem dokumentiem;

c)	darbību revīzijas un pārskatu revīzijas tvērumu un saturu un darbību izlases veidošanas metodoloģiju;

d)	sīki izstrādātus noteikumus par to datu izmantošanu, kuri savākti Komisijas ierēdņu vai pilnvaroto Komisijas pārstāvju veikto revīziju laikā;

e)

sīki izstrādātus noteikumus par kritērijiem, lai noteiktu nopietnus trūkumus pārvaldības un kontroles sistēmu efektīvā darbībā, tostarp galvenos šādu trūkumu veidus, piemērojamā finanšu korekcijas līmeņa noteikšanas kritērijiem un vienoto likmju vai ekstrapolēto finanšu korekciju piemērošanas kritērijiem.

II NODAĻA

ĪPAŠI NOTEIKUMI PĀRVALDĪBAS UN KONTROLES SISTĒMĀM

2. pants

Dati, kas reģistrējami un glabājami datorizētā formā

(Regulas (ES) Nr. 223/2014 32. panta 8. punkts)

1.   Informācija par datiem, kas par katru darbību reģistrējami un glabājami datorizētā formā uzraudzības sistēmā, kas izveidota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 223/2014 32. panta 2. punkta d) apakšpunktu, ir noteikta šīs regulas I pielikumā.

2.   Dati ir jāreģistrē un jāglabā par katru darbību, tostarp par individuāliem dalībniekiem DP II atbalstītu darbību gadījumā, tie jāsadala pēc dzimuma, ja zināms, lai šos datus nepieciešamības gadījumā varētu apkopot uzraudzības, novērtēšanas, finanšu pārvaldības, pārbaužu un revīzijas vajadzībām. Ir arī jānodrošina šādu datu kumulatīva apkopošana par visu plānošanas periodu.

3. pants

Sīki izstrādātas minimālās prasības revīzijas liecībām

(Regulas (ES) Nr. 223/2014 32. panta 9. punkts)

1.   Sīki izstrādātas minimālās prasības revīzijas liecībām attiecībā uz grāmatvedības uzskaiti, kas jāuztur, un apliecinošajiem dokumentiem, kas jāglabā, ir šādas:

a)	revīzijas liecībām ir jānodrošina izvēles kritēriju piemērošana, kas noteikti darbības programmā pārtikas un/vai pamata materiālās palīdzības sniegšanai (DP I) vai kuru pārbaudīšanu noteikusi DP II uzraudzības komiteja;

b)

attiecībā uz dotācijām atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 223/2014 25. panta 1. punkta a) apakšpunktam revīzijas liecībām jāļauj Komisijas sertificētās kopsummas saskaņot ar detalizētu grāmatvedības uzskaiti un pamatojuma dokumentiem, kas ir sertifikācijas iestādes, vadošās iestādes, starpniekinstitūciju un atbalsta saņēmēju rīcībā un attiecas uz darbībām, kurām līdzfinansējumu nodrošina darbības programma;

c)

attiecībā uz dotācijām atbilstīgi 25. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktam revīzijas liecībām jāļauj Komisijas sertificētās kopsummas saskaņot ar detalizētiem datiem par iznākumiem vai rezultātiem un pamatojuma dokumentiem, kas ir sertifikācijas iestādes, vadošās iestādes, starpniekinstitūciju un atbalsta saņēmēju rīcībā, tostarp vajadzības gadījumā ar dokumentiem par metodi vienību izmaksu standarta shēmu un vienreizējo maksājumu noteikšanai attiecībā uz darbībām, kurām līdzfinansējumu nodrošina darbības programma;

d)

attiecībā uz izmaksām, kas noteiktas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 223/2014 25. panta 1. punkta d) apakšpunktu, revīzijas liecībām jārāda un jāpamato aprēķina metode, vajadzības gadījumā, un pamats, saskaņā ar kuru ir pieņemtas vienotās likmes, un tiešās attiecināmās izmaksas vai izmaksas, kas deklarētas saskaņā ar citām izvēlētām kategorijām, kurām piemēro vienoto likmi;

e)

attiecībā uz izmaksām, kas noteiktas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 223/2014 26. panta 2. punkta b), c) un e) apakšpunktu un 26. panta 3. punkta otro daļu, revīzijas liecībām jāļauj pamatot tiešās attiecināmās izmaksas vai izmaksas, kas deklarētas citās izvēlētās kategorijās, kurām piemēro vienoto likmi;

f)	revīzijas liecībām jāļauj pārbaudīt publiskā ieguldījuma samaksa saņēmējam;

g)	attiecībā uz katru darbību attiecīgi revīzijas liecībās jāietver tehniskās specifikācijas un finansēšanas plāns, dokumenti par dotācijas apstiprinājumu, dokumenti par publiskā iepirkuma procedūrām, atbalsta saņēmēja ziņojumi un ziņojumi par veiktajām pārbaudēm un revīzijām;

h)	revīzijas liecībām jāietver informācija par pārvaldības pārbaudēm un revīzijām, kas veiktas par darbību;

i)	revīzijas liecībām jāļauj datus saistībā ar darbības iznākuma rādītājiem saskaņot ar iesniegtajiem datiem un rezultātiem, kā arī, vajadzības gadījumā – ar programmas mērķiem.

Attiecībā uz izmaksām, kas minētas c) un d) apakšpunktā, revīzijas liecībām jāļauj pārbaudīt vadošās iestādes izmantotās aprēķina metodes atbilstību Regulas (ES) Nr. 223/2014 25. panta 3. punktam.

2.   Vadošā iestāde nodrošina, ka ir pieejami ieraksti par to struktūru identitāti un atrašanās vietu, kuras glabā visus apliecinošos dokumentus, kuri nepieciešami, lai nodrošinātu pienācīgas revīzijas liecības, kas atbilst visām 1. punktā noteiktajām minimālajām prasībām.

4. pants

Tādu datu izmantošana, kuri savākti Komisijas ierēdņu vai pilnvaroto Komisijas pārstāvju veikto revīziju laikā

(Regulas (ES) Nr. 223/2014 34. panta 8. punkts)

1.   Komisija veic visus nepieciešamos pasākumus, lai novērstu datu, kurus Komisija savākusi revīziju laikā, neatļautu izpaušanu vai piekļuvi šiem datiem.

2.   Komisija izmanto datus, kas savākti tās veikto revīziju laikā vienīgi, lai veiktu savus pienākumus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 223/2014 36. pantu. Eiropas Revīzijas palātai un Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai ir piekļuve savāktajiem datiem.

3.   Savāktos datus nedrīkst sūtīt tām personām, kuru pienākumu veikšanai dalībvalstu vai Savienības iestādēs nav nepieciešama piekļuve šiem datiem saskaņā ar piemērojamiem noteikumiem, ja nav saņemta tās dalībvalsts nepārprotama piekrišana, kura nodrošina datus.

5. pants

Darbību revīzija

(Regulas (ES) Nr. 223/2014 34. panta 7. punkts)

1.   Darbību revīzijas veic par katru grāmatvedības gadu, izmantojot darbību izlasi, kura veidota, izmantojot metodi, ko noteikusi vai apstiprinājusi revīzijas iestāde saskaņā ar šīs regulas 6. pantu.

2.   Darbību revīzijas veic, pamatojoties uz apliecinošajiem dokumentiem, kas veido revīzijas liecības, un revīzijās pārbauda Komisijai deklarēto izdevumu likumību un pareizību, tostarp šādus aspektus:

a)

ka darbība tika atlasīta saskaņā ar darbības programmas atlases kritērijiem, nebija fiziski pabeigta vai pilnībā īstenota, pirms atbalsta saņēmējs iesniedza finansējuma pieteikumu saskaņā ar darbības programmu, ir īstenota saskaņā ar apstiprinājuma lēmumu un atbilst jebkuriem tādiem nosacījumiem par tās funkcionalitāti, izmantošanu un sasniedzamajiem mērķiem, kuri piemērojami revīzijas veikšanas brīdī;

b)	ka izdevumi, kas deklarēti Komisijai, atbilst grāmatvedības uzskaitei un ka nepieciešamie apliecinošie dokumenti pierāda pienācīgas revīzijas liecības, kā noteikts šīs regulas 3. pantā;

c)

ka attiecībā uz izdevumiem, kas deklarēti Komisijai un kas noteikti saskaņā ar 25. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktu, ir īstenoti mērķi un rezultāti, kuri ir pamatā maksājumiem atbalsta saņēmējam, dalībnieku dati, vajadzības gadījumā, vai citi ieraksti saistībā ar mērķiem un rezultātiem atbilst Komisijai iesniegtajai informācijai, un nepieciešamie apliecinošie dokumenti pierāda pienācīgas revīzijas liecības, kā noteikts šīs regulas 3. pantā.

Revīzijā pārliecinās arī, ka publiskais ieguldījums ir samaksāts atbalsta saņēmējam saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 223/2014 42. panta 2. punktu.

3.   Darbību revīzijās attiecīgos gadījumos ietver pārbaudi uz vietas attiecībā uz darbības fizisko īstenošanu.

4.   Darbību revīzijās pārbauda to atbilstošo izdevumu precizitāti un pilnīgumu, kurus reģistrējusi sertifikācijas iestāde savās grāmatvedības sistēmās, un revīzijas liecību saskaņošanu visos līmeņos.

5.   Ja konstatētās problēmas pēc savas būtības izrādās sistēmiskas un tāpēc rada risku citām darbības programmas darbībām, revīzijas iestāde nodrošina, ka tiek veikta turpmāka pārbaude, tostarp attiecīgā gadījumā papildu revīzijas, lai noteiktu šādu problēmu apmēru, un ierosina nepieciešamos novēršanas pasākumus.

6.   Lai ziņotu Komisijai par gada aptvērumu, izdevumos, par kuriem veic revīziju, ietver tikai tos izdevumus, kuri ietilpst saskaņā ar 1. punktu veiktās revīzijas tvērumā. Šiem mērķiem izmanto kontroles ziņojuma paraugu, kas noteikts, pamatojoties uz Regulas (ES) Nr. 223/2014 34. panta 6. punktu.

6. pants

Metodoloģija darbību izlases veidošanai

(Regulas (ES) Nr. 223/2014 34. panta 7. punkts)

1.   Revīzijas iestāde nosaka izlases veidošanas metodi (“izlases metodi”) saskaņā ar prasībām, kas paredzētas šajā pantā, ņemot vērā starptautiski pieņemtos revīzijas standartus, piemēram, INTOSAI, IFAC un IIA.

2.   Papildus paskaidrojumiem, kas sniegti revīzijas stratēģijā, revīzijas iestāde reģistrē dokumentāciju un profesionālos lēmumus, kas izmantoti, lai noteiktu izlases metodes, aptverot plānošanas, atlases, testēšanas un novērtēšanas posmus, lai parādītu, ka noteiktā metode ir piemērota.

3.   Izlasē ir pārstāvēta visa kopa, no kuras izlase veidota, un tā ļauj revīzijas iestādei sagatavot derīgu revīzijas atzinumu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 223/2014 34. panta 5. punkta a) apakšpunktu. Šai kopai jāaptver izdevumi attiecībā uz darbības programmu, kas ir ietverta Komisijai iesniegtajos maksājumu pieteikumos saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 223/2014 41. pantu par attiecīgo grāmatvedības gadu. Izlasi var veidot grāmatvedības gada laikā vai pēc tā beigām.

4.   Regulas (ES) Nr. 223/2014 34. panta 1. punkta piemērošanas vajadzībām izlases metode ir statistiska metode, ja tā nodrošina:

i)	izlases vienību atlasi pēc nejaušības principa;

ii)	varbūtības teorijas izmantošanu, lai novērtētu izlases rezultātus, tostarp ar izlasi saistīto risku un izlases plānotās un sasniegtās precizitātes noteikšanu un kontroli.

5.   Izlases metode nodrošina katras izlases vienības atlasi no kopas pēc nejaušības principa, izmantojot nejaušus skaitļus, ko ģenerē katrai kopas vienībai, lai atlasītu vienības, kas veido izlasi, vai sistemātisku atlasi, kurā izmanto nejaušu sākuma punktu un pēc tam, lai atlasītu papildu vienības, piemēro sistemātisku noteikumu.

6.   Izlases vienību nosaka revīzijas iestāde, pamatojoties uz profesionālu lēmumu. Izlases vienība var būt darbība, projekts darbības ietvaros vai atbalsta saņēmēja maksājuma pieprasījums. Informācija par noteikto izlases vienības veidu un par šīm vajadzībām izmantoto profesionālo lēmumu tiek iekļauta kontroles ziņojumā.

7.   Ja kopējie izdevumi, kas attiecas uz izlases vienību, grāmatvedības gadā ir ar negatīvu vērtību, tos izslēdz no iepriekš 3. punktā minētās kopas, un to revīziju veic atsevišķi. Revīzijas iestāde var arī izveidot šīs atsevišķās kopas izlasi.

8.   Ja ir piemērojami nosacījumi attiecībā uz samērīgu kontroli, kas paredzēta Regulas (ES) Nr. 223/2014 58. panta 1. punktā, revīzijas iestāde var izslēgt no kopas, no kuras tiks veidota izlase, vienības, kas norādītas minētajā pantā. Ja attiecīgā darbība jau ir atlasīta izlasei, revīzijas iestāde to aizstāj, izmantojot atbilstīgu atlasi pēc nejaušības principa.

9.   Attiecībā uz visiem Komisijai deklarētajiem izdevumiem, kuri iekļauti izlasē, veic revīziju.

Tomēr, ja atlasītās izlases vienības ietver lielu skaitu pamatā esošu maksājuma pieprasījumu vai rēķinu, revīzijas iestāde var veikt to revīziju, izmantojot apakšizlasi, atlasot pamatā esošos maksājuma pieprasījumus vai rēķinus, izmantojot tos pašus izlases raksturlielumus, kas izmantoti galvenās izlases vienību atlasei.

Šajā gadījumā atbilstīgus izlases lielumus aprēķina katrā izlases vienībā, kam tiks veikta revīzija, un tie jebkurā gadījumā nav mazāk kā 30 pamatā esošie pieprasījumi vai rēķini katrai izlases vienībai.

10.   Revīzijas iestāde var izmantot stratifikāciju, sadalot kopu apakškopās, no kurām katra ir tādu izlases vienību grupa, kurām ir līdzīgas iezīmes, jo īpaši riska vai paredzamā kļūdu īpatsvara ziņā, vai ja kopā iekļautas darbības, ko veido darbības programmas finanšu ieguldījumi vienībās ar lielu vērtību.

11.   Revīzijas iestāde novērtē sistēmas uzticamību kā augstu, vidēju vai zemu, ņemot vērā to sistēmas revīziju rezultātus, kas veiktas, lai noteiktu izlases tehniskos parametrus, tā, lai apvienotais pārliecības līmenis, ko gūst no sistēmu revīzijas un darbību revīzijas, ir augsts. Lai sistēma tiktu novērtēta kā uzticama, ticamības līmenis, ko izmanto izlases veidošanā, nedrīkst būt mazāks par 60 %. Lai sistēma tiktu novērtēta kā tāda, kuras drošums ir zems, uzticamības līmenis, ko izmanto izlases veidošanā, nav mazāks par 90 %. Maksimālais būtiskuma līmenis ir 2 % no 3. punktā minētajiem izdevumiem.

12.   Ja ir konstatēti pārkāpumi vai pārkāpumu risks, revīzijas iestāde, pamatojoties uz profesionālu lēmumu, lemj, vai ir nepieciešams veikt to papildu darbību vai darbību daļu papildu izlases revīziju, kuras netika revidētas nejaušajā izlasē, lai ņemtu vērā īpašus konstatētos riska faktorus.

13.   Revīzijas iestāde atsevišķi veic papildu izlases revīzijas rezultātu analīzi, izdara secinājumus, pamatojoties uz šiem rezultātiem, un gada kontroles ziņojumā paziņo par tiem Komisijai. Pārkāpumi, kas konstatēti papildu izlasē, netiek iekļauti nejaušās izlases prognozēto nejaušo kļūdu aprēķinā.

14.   Pamatojoties uz to darbību revīzijas rezultātiem, kuras veiktas Regulas (ES) Nr. 223/2014 34. panta 5. punkta a) un b) apakšpunktā minētā revīzijas atzinuma un kontroles ziņojuma vajadzībām, revīzijas iestāde aprēķina kopējo kļūdu īpatsvaru, kas atbilst prognozējamo nejaušo kļūdu un attiecīgā gadījumā sistēmisko kļūdu un neizlaboto anomālo kļūdu summai, kas dalīta ar kopu.

7. pants

Pārskatu revīzijas

(Regulas (ES) Nr. 223/2014 34. panta 7. punkts)

1.   Pārskatu revīzijas, kas minētas Regulas (ES) Nr. 223/2014 49. panta 1. punktā, revīzijas iestāde veic par katru grāmatvedības gadu.

2.   Pārskatu revīzijas sniedz pamatotu pārliecību, ka pārskatā uzrādītās summas ir pilnīgas, pareizas un patiesas.

3.   Šā panta 1. un 2. punkta vajadzībām revīzijas iestāde jo īpaši ņem vērā rezultātus, kas iegūti sistēmu revīzijās, kuras veiktas attiecībā uz sertifikācijas iestādi, un darbību revīzijās.

4.   Sistēmas revīzija ietver sertifikācijas iestādes grāmatvedības sistēmas uzticamības pārbaudi un, pamatojoties uz izlasi, sertifikācijas iestādes grāmatvedības sistēmā reģistrēto izdevumu atsaukto un atgūto summu pareizības pārbaudi.

5.   Revīzijas atzinuma vajadzībām, lai konstatētu, ka pārskati sniedz skaidru un patiesu priekšstatu, revīzijas iestāde pārbauda, vai visi elementi, kas paredzēti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 223/2014 49. pantu, ir pareizi ietverti pārskatos un atbilst apliecinošajai grāmatvedības uzskaitei, ko uztur visas attiecīgās iestādes vai struktūras un atbalsta saņēmēji, laikā, kamēr revīzijas iestāde veic revīzijas darbu. Revīzijas iestāde jo īpaši, pamatojoties uz pārskatiem, ko tai nodrošina sertifikācijas iestāde, pārliecinās, ka:

a)

attiecināmo publisko izdevumu kopsumma, kas deklarēta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 223/2014 49. panta 1. punkta a) apakšpunktu, saskan ar izdevumiem un atbilstošo publisko ieguldījumu, kas iekļauts maksājuma pieteikumos, kuri iesniegti Komisijai attiecīgajā grāmatvedības gadā, un atšķirību gadījumā – ka pārskatos sniegti pienācīgi paskaidrojumi par saskaņošanas summām;

b)

grāmatvedības gadā atsauktās un atgūtās summas, atgūstamās summas grāmatvedības gada beigās un neatgūstamās summas, kas norādītas pārskatos, atbilst summām, kas ierakstītas sertifikācijas iestādes grāmatvedības sistēmā, un to pamatā ir lēmumi, ko pieņēmusi atbildīgā vadošā iestāde vai sertifikācijas iestāde;

c)	attiecīgos gadījumos izdevumi ir izslēgti no pārskatiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 223/2014 49. panta 2. punktu un ka visas nepieciešamās korekcijas ir parādītas attiecīgā grāmatvedības gada pārskatos.

Pārbaudes, kas minētas b) un c) apakšpunktā, var veikt uz izlases pamata.

III NODAĻA

ĪPAŠI NOTEIKUMI FINANŠU PĀRVALDĪBAI UN FINANŠU KOREKCIJĀM

8. pants

Kritēriji nopietnu trūkumu noteikšanai pārvaldības un kontroles sistēmas efektīvā darbībā

(Regulas (ES) Nr. 223/2014 55. panta 4. punkts)

1.   Komisija savu novērtējumu par pārvaldības un kontroles sistēmas efektīvu darbību balsta uz pieejamo sistēmu revīziju rezultātiem, tostarp kontroļu pārbaudes un darbību revīziju rezultātiem.

Novērtējums aptver programmas iekšējo kontroļu vidi, vadošo un sertifikācijas iestāžu pārvaldības un kontroles darbības, uzraudzību, ko veic vadošās un sertifikācijas iestādes, un kontroles darbības, ko veic revīzijas iestāde, un tas ir balstīts uz atbilstības pārbaudi galvenajām prasībām, kas noteiktas II pielikuma 1. tabulā.

Šo galveno prasību izpilde tiek novērtēta, pamatojoties uz kategorijām, kas noteiktas II pielikuma 2. tabulā.

2.   Galvenie nopietno trūkumu veidi, kuri pastāv pārvaldības un kontroles sistēmas efektīvā darbībā, ir tie gadījumi, kad tiek novērtēts, ka jebkura no galvenajām prasībām, kas minētas II pielikuma 1. tabulas 2., 4., 5., 13., 15., 16. un 18. punktā, vai divas vai vairākas no pārējām galvenajām prasībām, kas minētas II pielikuma 1. tabulā, ietilpst II pielikuma 2. tabulā noteiktajā 3. vai 4. kategorijā.

9. pants

Kritēriji vienoto likmju vai ekstrapolēto finanšu korekciju piemērošanai un kritēriji finanšu korekcijas līmeņa noteikšanai

(Regulas (ES) Nr. 223/2014 55. panta 4. punkts)

1.   Finanšu korekcijas piemēro visai darbības programmai vai tās daļai, ja Komisija konstatē vienu vai vairākus nopietnus trūkumus pārvaldības un kontroles sistēmas darbībā.

Neskarot šā punkta pirmo daļu, ekstrapolētās finanšu korekcijas piemēro visai darbības programmai vai tās daļai, ja Komisija konstatē sistēmiskus trūkumus reprezentatīvā darbību izlasē, nodrošinot precīzāku uz Savienības budžetu attiecināmā riska apmēra noteikšanu. Šajā gadījumā reprezentatīvās darbību izlases pārbaudes rezultātus ekstrapolē, tos attiecinot uz pārējo kopu, no kuras veidota izlase, lai noteiktu finanšu korekciju.

2.   Vienotās likmes korekcijas līmeni nosaka, ņemot vērā šādus elementus:

a)	viena vai vairāku nopietnu trūkumu relatīvo svarīgumu visas pārvaldības un kontroles sistēmas kontekstā;

b)	viena vai vairāku nopietnu trūkumu biežumu un apmēru;

c)	zaudējumu riska līmeni attiecībā uz Savienības budžetu.

3.   Ņemot vērā šos elementus, finanšu korekcijas līmeni nosaka šādi:

a)	ja viens vai vairāki nopietni trūkumi pārvaldības un kontroles sistēmā ir tik būtiski, bieži vai izplatīti, ka rada pilnīgu sistēmas atteici, kas pakļauj riskam visu attiecīgo izdevumu likumību un pareizību, piemērojamā vienotā likme ir 100 %;

b)	ja viens vai vairāki nopietni trūkumi pārvaldības un kontroles sistēmā ir tik bieži vai izplatīti, ka rada ļoti nopietnu sistēmas atteici, kas pakļauj riskam ļoti lielas attiecīgo izdevumu daļas likumību un pareizību, piemērojamā vienotā likme ir 25 %;

c)	ja viens vai vairāki nopietni trūkumi pārvaldības un kontroles sistēmā pastāv tāpēc, ka sistēma darbojas nepilnīgi vai darbojas tik slikti vai neregulāri, ka pakļauj riskam lielas minēto izdevumu daļas likumību un pareizību, piemērojamā vienotā likme ir 10 %;

d)	ja viens vai vairāki nopietni trūkumi pārvaldības un kontroles sistēmā pastāv tāpēc, ka sistēma nedarbojas konsekventi, tādējādi pakļaujot riskam nozīmīgas minēto izdevumu daļas likumību un pareizību, piemērojamā vienotā likme ir 5 %.

4.   Ja saskaņā ar 3. punktu noteiktās vienotās likmes izmantošana būtu nesamērīga, korekcijas līmeni samazina.

5.   Ja tāpēc, ka atbildīgās iestādes nav veikušas pienācīgas korektīvas darbības pēc tam, kad grāmatvedības gadā ir piemērota finanšu korekcija, viens vai vairāki tie paši nopietnie trūkumi ir konstatēti nākamajā grāmatvedības gadā, viena vai vairāku nopietnu trūkumu ilgākas pastāvēšanas dēļ korekcijas likmi var palielināt līdz līmenim, kas nepārsniedz nākamās augstākās kategorijas līmeni.

10. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Regulas 3. pantu piemēro no 2014. gada 1. decembra attiecībā uz I pielikumā minēto informāciju par datiem, ko reģistrē un glabā.

---

(1)  OV L 72, 12.3.2014., 1. lpp.

---

---

---