1.   Ar šo regulu izveido Savienības zilo tunzivju nozvejas dokumentēšanas programmu, lai īstenotu Starptautiskās Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisijas (ICCAT) pieņemto zilo tunzivju nozvejas dokumentēšanas shēmu un nosaka elektroniskās BCD (eBCD) sistēmas obligātu izmantošanu nolūkā noteikt visu nozvejoto zilo tunzivju izcelsmi, lai atbalstītu ICCAT saglabāšanas un pārvaldības pasākumu īstenošanu.

2.   Šo regulu nepiemēro zivs daļu, kas nav gaļa, piemēram, galvu, acu, ikru, ķidu un astu, iekšējai tirdzniecībai, eksportam, importam un reeksportam.

1.   eBCD sistēmu izmanto jebkādai zilo tunzivju nozvejai, izkraušanai, pārvietošanai, tostarp pārvietošanai zivaudzētavā vai no vienas zivaudzētavas uz citu, pārkraušanai citā kuģī, ievietošanai sprostos, ieguvei, iekšējai tirdzniecībai, importam, eksportam vai reeksportam. Izņēmuma apstākļos var izmantot papīra BCD, kā paredzēts 11. pantā.

2.   BCD aizpilda vienā no oficiālajām ICCAT valodām (angļu, franču vai spāņu valodā) par katru zilo tunzivi, kas nozvejota ar zvejas kuģi vai krātiņveida lamatām, ostās no zvejas kuģa vai krātiņveida lamatām pārvietota, izkrauta vai pārkrauta citā kuģī vai zivaudzētavās ievietota sprostā vai iegūta.

3.   Katrai zilo tunzivju partijai, ko tirgo iekšējā tirgū, importē Savienības teritorijā vai eksportē vai reeksportē no Savienības teritorijas, pievieno kompetentās iestādes validētu BCD, izņemot gadījumus, kad piemēro 4. panta 4. punktu, un – attiecīgā gadījumā – ICCAT pārvietošanas deklarāciju vai validētu zilās tunzivs reeksporta sertifikātu (“BFTRC”). Katra zilās tunzivs partija satur tikai tādus zilās tunzivs produktus, kuriem ir vienāds sagatavošanas veids, kuru izcelsme ir tajā pašā attiecīgajā ģeogrāfiskajā apgabalā un kuri iegūti ar to pašu zvejas kuģi, zvejas kuģu grupu vai tām pašām krātiņveida lamatām.

4.   Aizliegts izkraut, pārvietot, pārkraut citā kuģī, ievietot sprostā, piegādāt, iegūt, tirgot iekšējā tirgū, importēt, eksportēt vai reeksportēt zilās tunzivis bez aizpildīta un, attiecīgā gadījumā, validēta BCD un – vajadzības gadījumā – BFTRC.

5.   Katram BCD ir unikāls dokumenta identifikācijas numurs. Dokumenta identifikācijas numuri ir karoga dalībvalstij vai krātiņveida lamatu uzstādīšanas dalībvalstij specifiski.

6.   Ja visas zivis tajā pašā dienā tiek ievietotas tajā pašā audzēšanas sprostā, ievietošanas laikā attiecīgos BCD sagrupēt, iegūstot “grupveida BCD ” ar jaunu BCD numuru, atļauts šādos gadījumos:

7.   Grupveida BCD aizstāj visus līdzvērtīgos sākotnējos BCD, un tam pievieno visu saistīto BCD numuru sarakstu. Šādu saistīto BCD kopijas pēc pieprasījuma dara pieejamas dalībvalstu vai Pušu kontroles iestādēm.

8.   Drīkst tirgot zilās tunzivis, ko piezvejā guvuši kuģi, kuriem nav atļauts aktīvi zvejot zilās tunzivis saskaņā ar Regulu (ES) 2023/2053. Dalībvalstu iestādes, ostas iestādes un kuģa kapteinim vai pārstāvim atļauta pašreģistrācija atvieglo kuģa kapteiņa vai pārstāvja piekļuvi eBCD sistēmai, tostarp ar valsts reģistrācijas numura palīdzību. Attiecīgo kuģu karoga dalībvalstīm šādu kuģu saraksts Komisijai nav jāiesniedz.

9.   Zilās tunzivis, kas Regulas (ES) 2023/2053 40. līdz 55. pantā minēto pārvietošanas, vilkšanas vai sprostos ievietošanas operāciju laikā gājušas bojā, drīkst tirgot, attiecīgi, ar riņķvadu zvejojošu kuģu, palīgkuģu, krātiņveida lamatu un/vai zivaudzētavu pārstāvji.

10.   Šī regula neattiecas uz sporta un atpūtas zvejā iegūtām zilajām tunzivīm, kuru pārdošana ir aizliegta, tāpēc tās eBCD sistēmā nav jāreģistrē.

1.   Nozvejotājkuģu kapteiņi, krātiņveida lamatu operatori, zivaudzētavu operatori, pārdevēji un eksportētāji vai viņu pilnvarotie pārstāvji aizpilda BCD, sniedzot prasīto informāciju, un lūdz to saskaņā ar 2. punktu validēt attiecībā uz katru zilo tunzivi, ko nozvejo, izkrauj, ievieto sprostā, iegūst, pārkrauj citā kuģī, tirgo iekšējā tirgū vai eksportē.

2.   BCD validē tās kuģa karoga dalībvalsts, krātiņveida lamatu uzstādīšanas vai zivaudzētavas dalībvalsts kompetentā iestāde, kas ir zilās tunzivs nozvejas vai ieguves valsts, vai tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā uzņēmējdarbību veic pārdevējs vai eksportētājs, kas zilās tunzivis tirgo iekšējā tirgū vai eksportē.

3.    BCD attiecībā uz zilās tunzivs produktiem dalībvalstis validē tikai tad, ja:

4.   Šā panta 2. punktā minētā validēšana netiek prasīta gadījumos, kad visas pārdošanai pieejamās zilās tunzivis saskaņā ar 6. panta 4. punktu ir iezīmētas karoga dalībvalstī vai krātiņveida lamatu uzstādīšanas dalībvalstī, kas ir to nozvejas dalībvalsts.

5.   Ja nozvejoto un izkrauto zilo tunzivju daudzums ir mazāks par vienu tonnu vai trim zivīm, līdz BCD validēšanai, kam jānotiek septiņu dienu laikā no izkraušanas un pirms eksportēšanas, par pagaidu BCD drīkst izmantot kuģa žurnālu vai pārdošanas zīmi.

6.   Validētajā BCD attiecīgā gadījumā iekļauj informāciju, kas noteikta ICCAT Ieteikuma 18-13 1. pielikumā un šīs regulas I pielikumā. Norādes par BCD izdošanu, numurēšanu, aizpildīšanu un validēšanu ir sniegtas ICCAT Ieteikuma 18-13 3. pielikumā un šīs regulas III pielikumā.

7.   Pirms validēšanas eBCD sistēmā tirdzniecības informācijas iedaļā ievada informāciju par pircēju. Pirms eksportēšanas eBCD tirdzniecības informācijas iedaļu validē.

8.   Eksports no dalībvalstīm notiek tikai tad, ja ir pienācīgi reģistrēta iepriekšējā tirdzniecība starp dalībvalstīm. Šāds eksports joprojām ir jāvalidē eBCD sistēmā saskaņā ar 1. līdz 5. punktu.

1.   Pēc tam, kad eBCD saskaņā ar šīs regulas 4. pantu ir reģistrēta un validēta nozveja un pirmais tirdzniecības notikums, eBCD sistēmā reģistrē informāciju par zilo tunzivju iekšējiem pārdevumiem vienā dalībvalstī. Minētie iekšējie pārdevumi nav jāvalidē.

2.   Pēc tam, kad eBCD sistēmā ir reģistrēta un validēta nozveja un pirmais tirdzniecības notikums, pārdevējs eBCD sistēmā saskaņā ar 4. pantu ievada informāciju par iekšējo tirdzniecību starp dalībvalstīm.

3.   Kompetentā iestāde, kas minēta 4. panta 2. punktā, validē starp dalībvalstīm īstenotas iekšējās tirdzniecības notikumu attiecībā uz produktu sagatavošanas veidiem “Atžaunotas un izķidātas” (GG), “Apdarinātas” (DR) un “Nesadalītas” (RD). Tomēr, atkāpjoties no 4. panta, validēšana netiek prasīta:

Sekojoša FL vai OT produktu iekšējā tirdzniecība ar citu dalībvalsti notiek tikai tad, ja eBCD sistēmā ir reģistrēta iepriekšējās dalībvalsts tirdzniecības informācija.

4.   Atkāpi, kas paredzēta šā panta 3. punktā, piemēro līdz 2024. gada 31. decembrim. Par minētās atkāpes īstenošanu dalībvalstis katru gadu ziņo Komisijai. Minētajā ziņojumā iekļauj informāciju par dalībvalstu veikto verificēšanu, kas paredzēta 9. pantā, minētās verificēšanas iznākumu un datus par attiecīgajiem tirdzniecības notikumiem, tostarp tādu attiecīgo statistikas informāciju kā zilo tunzivju daudzumu un to tirdzniecības notikumu skaitu, kurus minētā atkāpe aptver.

5.   Ja vien nav norādīts citādi, eBCD sistēmā saskaņā ar šo regulu reģistrē un validē dzīvu zilo tunzivju tirdzniecību, tai skaitā visus tirdzniecības notikumus ar un starp zilo tunzivju audzētavām.

6.   Atkāpjoties no 3. panta 3. punkta, eBCD sistēmas 2. iedaļas (nozveja) un 3. iedaļas (dzīvu īpatņu tirdzniecība) validēšanu drīkst pabeigt vienlaicīgi.

7.   eBCD sistēmas 2. iedaļas (nozveja) un 3. iedaļas (dzīvu īpatņu tirdzniecība) grozīšanu un atkārtotu validēšanu, kas saistībā ar stereoskopisko kameru sistēmu izmantošanu prasīta Regulas (ES) 2023/2053 51. pantā un XI pielikumā, drīkst pabeigt pēc sprostos ievietošanas operācijas.

1.   Dalībvalstis var prasīt saviem nozvejotājkuģiem vai krātiņveida lamatām, vēlams, nonāvēšanas laikā, bet jebkurā gadījumā ne vēlāk kā izkraušanas laikā iezīmēt katru zilo tunzivi (“iezīmēšanas programma”). Uz iezīmējuma zīmēm ir unikāli dalībvalstij specifiski numuri, un tās ir viltojumdrošas. Iezīmējuma zīmju numuri ir piesaistīti eBCD.

2.   Attiecīgās dalībvalstis katru gadu līdz 30. aprīlim nosūta Komisijai kopsavilkumu par iezīmēšanas programmas īstenošanu iepriekšējā gadā. Komisijai nosūta arī visas secīgās izmaiņas iezīmēšanas programmā. Komisija kopsavilkumus pārsūta ICCAT sekretariātam.

3.   Šajā pantā minētās iezīmējuma zīmes atļauts izmantot tikai tad, ja summārie nozvejas apjomi nepārsniedz katram pārvaldības gadam noteiktās dalībvalsts kvotas vai nozvejas limitus, attiecīgā gadījumā arī individuālas kvotas, kas iedalītas kuģiem vai krātiņveida lamatām.

4.   Šīs regulas 4. panta 4. punkta piemērošanas vajadzībām zilās tunzivis ieguvušā kuģa vai krātiņveida lamatu karoga dalībvalsts komerciālajās iezīmēšanas programmās, ar kurām saskaņā zivis iezīmētas, paredz vismaz šādus elementus:

5.   Atkāpjoties no šā panta 4. punkta b) apakšpunkta v) punkta, attiecībā uz zvejniecībām, kurām piemēro Regulā (ES) 2023/2053 paredzētās atkāpes, kas saistītas ar minimālo saglabāšanas references izmēru, dalībvalstis tā vietā līdz 2024. gada 31. decembrim drīkst norādīt katras nozvejā ietilpstošās zivs aptuveno svaru tūlīt pēc izkraušanas; šo svaru nosaka, izmantojot reprezentatīvu paraugošanu.

6.   Ja dalībvalstis piemēro šā panta 5. punktā paredzēto atkāpi, tās katru gadu saskaņā ar 5. panta 4. punktu ziņo Komisijai par minētās atkāpes īstenošanu.

7.   Par iezīmēšanas programmu atbildīgā dalībvalsts apkopo informāciju par iezīmētajām zivīm.

8.   Komisija apkopo no dalībvalstīm saņemto informāciju par iezīmētajām zivīm un Savienības īstenošanas ziņojuma formā nosūta ICCAT.

1.   Katra dalībvalsts nodrošina to, ka ikvienai zilo tunzivju partijai, ko reeksportē no tās teritorijas, līdzi dod validētu BFTRC.

2.   Ja zilās tunzivis tikušas importētas dzīvas, 1. punktu nepiemēro.

3.   Par reeksportu atbildīgais operators aizpilda BFTRC vienā no oficiālajām ICCAT valodām (angļu, franču vai spāņu valodā) un lūdz to validēt attiecībā uz reeksportējamo zilo tunzivju partiju. Aizpildītajam BFTRC pievieno tāda validēta BCD kopiju, kas attiecas uz iepriekš importētajiem zilās tunzivs produktiem.

1.   BFTRC validē tās dalībvalsts kompetentā iestāde, no kuras teritorijas partija tiek reeksportēta.

2.   Kompetentā iestāde validē BFTRC attiecībā uz visiem zilās tunzivs produktiem ar noteikumu, ka:

3.   Validētajā BFTRC iekļauj informāciju, kas noteikta ICCAT Ieteikuma 22-16 2. pielikumā un ICCAT Ieteikuma 18-13 5. pielikumā, un šīs regulas IV un V pielikumā.

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka to kompetentās iestādes identificē katru zilo tunzivju partiju, ko izkrauj, tirgo iekšējā tirgū, importē to teritorijā vai eksportē vai reeksportē no to teritorijas, un pieprasa un pārbauda validētos BCD un saistīto dokumentāciju par katru zilo tunzivju partiju.

2.   Lai verificētu BCD un saistītajos dokumentos norādīto informāciju, kompetentās iestādes drīkst pārbaudīt partijas saturu. Vajadzības gadījumā kompetentās iestādes veic attiecīgo operatoru verifikāciju.

3.   Ja saskaņā ar 1. un 2. punktu veikto pārbaužu vai verifikāciju rezultātā rodas šaubas par BCD norādīto informāciju, dalībvalsts, kuras teritorijā notikusi galīgā importēšana, un dalībvalsts vai Puse, kuras kompetentās iestādes validējušas BCD vai BFTRC, sadarbojas, lai šādas šaubas kliedētu.

4.   Ja dalībvalsts identificē partiju bez BCD, tā konstatējumus paziņo dalībvalstij, kas partiju tirgojusi iekšējā tirgū, vai eksportētājai Pusei un – ja zināma – karoga dalībvalstij vai karoga Pusei.

5.   Dalībvalstis partiju iekšējai tirdzniecībai, importam vai eksportam neizlaiž vai – zivaudzētavām paredzētu dzīvu zilo tunzivju gadījumā – pārvietošanas deklarāciju nepieņem, kamēr nav veiktas 1. un 2. punktā minētās pārbaudes vai verifikācijas un nav apstiprināta zilo tunzivju partijas atbilstība šīs regulas un citu piemērojamo Savienības tiesību aktu prasībām.

6.   Ja dalībvalsts pēc 1. un 2. punktā minētās pārbaudes vai verifikācijas un sadarbībā ar attiecīgajām validētājām iestādēm konstatē, ka konkrētais BCD vai BFTRC nav derīgs, tam atbilstošo zilo tunzivju iekšējo tirdzniecību, importu, eksportu vai reeksportu aizliedz.

1.   Dalībvalstis ir atbildīgas par to, lai lietotāji būtu reģistrēti eBCD sistēmā.

2.   Ja dalībvalsts validē BCD attiecībā uz tās karoga nozvejotājkuģiem, krātiņveida lamatām vai zivaudzētavām, tā katru reizi, kad notiek izmaiņas, Komisijai, valsts iestādēm, kas veic validēšanu, vai citām pilnvarotām personām vai iestādēm, kas atbild par BCD vai BFTRC validēšanu un verificēšanu, paziņo šādu informāciju:

3.   Šā panta 2. punktā paredzētajā paziņojumā norāda datumu, no kura izmaiņas piemērojamas. Kopā ar sākotnējo paziņojumu dara zināmus valsts tiesību aktu noteikumus, tostarp nevalstisku personu vai iestāžu pilnvarošanas procedūras, kas pieņemtas, lai īstenotu zilās tunzivs nozvejas dokumentēšanas programmu. Atjauninātas ziņas par validētājām iestādēm un valstu noteikumiem laikus dara zināmas Komisijai.

4.   Dalībvalstis elektroniski paziņo Komisijai kontaktpunktus, jo īpaši tās(-o) organizācijas(-u) nosaukumu un pilnu adresi, kas būtu jāinformē, ja rodas jautājumi saistībā ar BCD vai BFTRC.

5.   Komisija 2. līdz 4. punktā minēto informāciju nekavējoties paziņo ICCAT sekretariātam.

6.   Lai palīdzētu savām iestādēm verificēt BCD un BFTRC validāciju, dalībvalstis verificē informāciju par validētājām iestādēm, kas paziņotas ICCAT un publicētas publiski pieejamā tīmekļvietnē, kuru uztur ICCAT sekretariāts.

1.   Papīra BCD vai drukātus eBCD drīkst izmantot šādos gadījumos:

2.   Šā panta 1. punktā minēto papīra BCD izmantošanu, ja tā atbilst šai regulai, dalībvalsts vai Puse neuzrāda par iemeslu, lai aizkavētu vai atteiktu zilo tunzivju sūtījuma importu. Drukāti eBCD, kas validēti eBCD sistēmā, atbilst 3. panta 3. punktā noteiktajai validācijas prasībai.

3.   Karoga dalībvalsts vai krātiņveida lamatu uzstādīšanas dalībvalsts BCD veidlapas nodrošina tikai nozvejotājkuģiem un krātiņveida lamatām, kam atļauts konvencijas apgabalā zvejot vai piezvejā iegūt zilās tunzivis. Šādas veidlapas nav nododamas tālāk.

4.   Katrai sadalītas partijas daļai vai katram apstrādātam produktam līdzi dod eBCD papīra kopiju, un to sasaistīšanai izmanto eBCD unikālo dokumenta numuru.

1.   Izņemot gadījumus, kad piemēro 4. panta 4. punktu, dalībvalstis visu validēto BCD vai BFTRC kopiju nosūta:

2.   Šā panta 1. punktā paredzēto paziņojumu dalībvalstis sniedz pēc iespējas drīzāk un jebkurā gadījumā piecu darbdienu laikā pēc validēšanas dienas vai pirms pārvadāšanas beigām, ja paredzamais pārvadāšanas ilgums nepārsniedz piecas darbdienas.

3.   Izdoto vai saņemto dokumentu kopijas dalībvalstis glabā vismaz divus gadus.

1.   Katru gadu līdz 15. augustam dalībvalstis iesniedz Komisijai ziņojumu, kurā ietverta ICCAT Ieteikuma 18-13 6. pielikumā aprakstītā informācija un kurš aptver laiku no iepriekšējā gada 1. janvāra līdz 31. decembrim.

2.   Lai izpildītu 1. punktā minētās gada ziņošanas prasības, izmanto eBCD sistēmā ģenerētos ziņojumus. Savā gada ziņojumā dalībvalstis arī norāda ICCAT Ieteikuma 18-13 6. pielikumā aprakstītos elementus, kurus nevar iegūt no eBCD sistēmas.

3.   Pamatojoties uz informāciju, kas no dalībvalstīm saņemta saskaņā ar 1. un 2. punktu, Komisija sagatavo Savienības gada ziņojumu, ko katru gadu līdz 15. septembrim nosūta ICCAT sekretariātam.

1.   Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 15. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem šo regulu groza, lai to pielāgotu ICCAT pieņemtajiem pasākumiem, kas Savienībai un tās dalībvalstīm ir saistoši un attiecas uz:

2.   Grozījumi, ko izdara saskaņā ar 1. punktu, attiecas tikai uz ICCAT ieteikumu grozījumu ieviešanu Savienības tiesību aktos.

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 14. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2024. gada 9. janvāra. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 14. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar katras dalībvalsts ieceltajiem ekspertiem saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.   Tiklīdz Komisija pieņem deleģēto aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.   Saskaņā ar 14. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.