(1)

Meži nodrošina daudzus dažādus vides, ekonomikas un sociālus labumus, tostarp izstrādājumus no kokmateriāliem un meža nekoksnes produktiem, kā arī cilvēcei izšķiroši svarīgus vides pakalpojumus, jo tajos atrodas lielākā daļa Zemes sauszemes biodaudzveidības. Tie uztur ekosistēmas funkcijas, palīdz aizsargāt klimata sistēmu, nodrošina tīru gaisu, un tiem ir būtiska nozīme ūdeņu un augsnes attīrīšanā, kā arī ūdens aizturē un atjaunošanā. Lielas mežu teritorijas funkcionē kā mitruma avots un palīdz novērst kontinentālu reģionu pārtuksnešošanos. Turklāt meži nodrošina iztiku un ienākumus aptuveni vienai trešdaļai pasaules iedzīvotāju, un mežu iznīcināšana nopietni ietekmē iztiku visneaizsargātākajiem cilvēkiem, tostarp pirmiedzīvotājiem un vietējām kopienām, kas lielā mērā ir atkarīgi no mežu ekosistēmām. Atmežošana, meža degradācija un meža pārveidošana samazina arī būtiskos oglekļa piesaistītājus. Atmežošana un meža degradācija arī palielina iespējamību saskarsmei starp savvaļas dzīvniekiem, mājlopiem un cilvēkiem, tādējādi palielinot jaunu slimību izplatīšanās risku un jaunu epidēmiju un pandēmiju riskus.

(2)

Atmežošana un meža degradācija noris satraucošā ātrumā. Pēc Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) aplēsēm laikposmā no 1990. līdz 2020. gadam pasaulē ir izzuduši 420 miljoni hektāru meža – aptuveni 10 % no pasaulē atlikušajiem mežiem, t. i., platību, kas ir lielāka par Eiropas Savienību. Savukārt atmežošana un meža degradācija ir būtiski divu nopietnāko mūsdienu vides problēmu – globālās sasilšanas un biodaudzveidības izzušanas – veicinātāji. Tomēr joprojām katru gadu pasaule zaudē 10 miljonus hektāru meža. Mežus nopietni ietekmē arī klimata pārmaiņas, un būs jārisina daudzas problēmas, lai nākamajās desmitgadēs nodrošinātu mežu pielāgošanās spēju un noturību.

(3)

Atmežošana un meža degradācija veicina globālo klimata krīzi vairākos veidos. Svarīgākais no tiem ir tas, ka tādējādi palielinās siltumnīcefekta gāzu emisijas ar tām saistīto mežu ugunsgrēku dēļ, tiek neatgriezeniski zaudētas oglekļa piesaistītāju spējas, samazinās skartā apgabala noturība pret klimata pārmaiņām un būtiski sarūk tā biodaudzveidība un izturība pret slimībām un kaitēkļiem. Atmežošana vien rada 11 % no siltumnīcefekta gāzu emisijām, kā noteikts Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) 2019. gada īpašajā ziņojumā par klimata pārmaiņām un zemi.

(4)

Klimata krīze izraisa biodaudzveidības izzušanu visā pasaulē, un biodaudzveidības izzušana saasina klimata pārmaiņas, proti, kā to apstiprinājuši jaunākie pētījumi, – tās ir cieši saistītas. Biodaudzveidībai un veselīgām ekosistēmām ir būtiska nozīme klimatnoturīgā attīstībā. Kukaiņi, putni un zīdītāji darbojas kā apputeksnētāji un sēklu izplatītāji un var palīdzēt efektīvāk tieši vai netieši uzglabāt oglekli. Meži nodrošina arī nepārtrauktu ūdens resursu papildināšanu un novērš sausumu un tā postošo ietekmi uz vietējām kopienām, tostarp pirmiedzīvotājiem. Atmežošanas un meža degradācijas krasa samazināšana un mežu un citu ekosistēmu sistemātiska atjaunošana ir vienīgā lielākā dabas resursos balstītā iespēja klimata pārmaiņu mazināšanai.

(5)

Biodaudzveidība ir būtiska ekosistēmu un to pakalpojumu noturībai gan vietējā, gan globālā līmenī. Vairāk nekā puse no pasaules iekšzemes kopprodukta ir atkarīga no dabas un tās sniegtajiem pakalpojumiem. Visas trīs galvenās ekonomikas nozares – būvniecība, lauksaimniecība un pārtika un dzērieni – ir ļoti atkarīgas no dabas. Biodaudzveidības izzušana rada draudus ilgtspējīgiem ūdens cikliem un pārtikas sistēmām, tādējādi apdraudot pārtikas un uztura nodrošinājumu. Vairāk nekā 75 % no pasaules pārtikas kultūraugiem tiek apputeksnēti ar dzīvnieku starpniecību. Turklāt vairākas rūpniecības nozares ir atkarīgas no ģenētiskās daudzveidības un ekosistēmas sniegtajiem pakalpojumiem, kas nodrošina būtiskas izejvielas ražošanai, jo īpaši zāļu, kā arī antimikrobiālo līdzekļu ražošanai.

(6)

Klimata pārmaiņas, biodaudzveidības izzušana un atmežošana ir aktuālākās globālās problēmas, kas skar cilvēces izdzīvošanu un ilgtspējīgus dzīves apstākļus uz mūsu planētas. Klimata pārmaiņu paātrināšanās, biodaudzveidības izzušana un vides degradācija un konkrēti piemēri par to postošo ietekmi uz dabu, cilvēku dzīves apstākļiem un vietējo ekonomiku liek atzīt zaļo pārkārtošanos par mūsdienu noteicošo mērķi un dzimumu līdztiesības un paaudžu vienlīdzības jautājumu.

(7)

Ar vidi saistīto cilvēktiesību aizstāvji, kuri cenšas aizsargāt un veicināt cilvēktiesības, kas saistītas ar vidi, tostarp piekļuvi tīram ūdenim, gaisam un zemei, bieži ir vajāšanas un letālu uzbrukumu mērķis. Šādi uzbrukumi nesamērīgi ietekmē pirmiedzīvotājus. Saskaņā ar 2020. gada ziņojumiem vairāk nekā divas trešdaļas minēto uzbrukumu upuru bija tie, kuri cenšas aizsargāt pasaules mežus pret atmežošanu un rūpniecisko attīstību.

(8)

Patēriņš Savienībā būtiski veicina atmežošanu un meža degradāciju globālā mērogā. Šīs regulas ietekmes novērtējumā norādīts, ka bez pienācīgas regulatīvās iejaukšanās Savienības patēriņš un sešu pirmpreču (liellopi, kakao, kafija, eļļas palma, soja un koksne) ražošana vien līdz 2030. gadam palielinātu atmežoto platību līdz aptuveni 248 000 hektāriem gadā.

(9)

Attiecībā uz mežu situāciju Savienības ziņojumā par Eiropas mežu stāvokli 2020. gadā ir norādīts, ka laikposmā no 1990. līdz 2020. gadam mežu platība Eiropā ir palielinājusies par 9 %, biomasā absorbētais ogleklis ir palielinājies par 50 % un koksnes krājums ir pieaudzis par 40 %. Pirmatnējie meži un meži, kas veidojas dabiski atjaunojoties, cita starpā ir pakļauti intensīvas apsaimniekošanas riskam, un ir apdraudēta to unikālā biodaudzveidība un strukturālās iezīmes. Turklāt Eiropas Vides aģentūra ir norādījusi, ka patlaban mazāk nekā 5 % Eiropas mežu platību tiek uzskatītas par neskartām vai dabiskām, savukārt 10 % Eiropas mežu platību ir klasificētas kā intensīvi apsaimniekotas. Meža ekosistēmām ir jāiztur daudzējāda klimata pārmaiņu radītā slodze, sākot ar ekstrēmiem laikapstākļi un beidzot ar kaitēkļiem, un jāiztur ar cilvēku saistītas darbības, kas postoši ietekmē ekosistēmas un dzīvotnes. Konkrētāk, vienmērīgas vecumstruktūras mežu intensīva apsaimniekošana, veicot kailcirti un aizvācot atmirušo koksni, var kaitējoši ietekmēt veselas dzīvotnes.

(10)

Komisija 2019. gadā pieņēma vairākas iniciatīvas globālās vides krīzes risināšanai, tostarp konkrētas darbības atmežošanas jomā. Savā 2019. gada 23. jūlija paziņojumā “Pastiprināt ES rīcību ar mērķi aizsargāt un atjaunot pasaules mežus” (“paziņojums Pastiprināt ES rīcību ar mērķi aizsargāt un atjaunot pasaules mežus”) Komisija par prioritāti noteica Savienības patēriņa pēdas samazināšanu uz zemes un tādu izstrādājumu patēriņa sekmēšanu Savienībā, kas iegūti no neatmežojošām piegādes ķēdēm. Komisija 2019. gada 11. decembra paziņojumā par Eiropas zaļo kursu izklāstīja jaunu izaugsmes stratēģiju, kas tiecas pārveidot Savienību par taisnīgu un pārticīgu sabiedrību ar mūsdienīgu, resursefektīvu un konkurētspējīgu ekonomiku, kuras pamatā ir ilgtspējīga un noteikumos balstīta brīvā tirdzniecība un kurā siltumnīcefekta gāzu neto emisijas 2050. gadā būtu samazinātas līdz nullei, ekonomiskā izaugsme būtu atsaistīta no resursu patēriņa un neviens cilvēks un neviens reģions netiktu atstāts novārtā. Tā mērķis ir arī aizsargāt, saglabāt un stiprināt Savienības dabas kapitālu un aizsargāt iedzīvotāju un nākamo paaudžu veselību un labbūtību no vidiskiem apdraudējumiem un ietekmes. Turklāt Eiropas zaļā kursa mērķis ir nodrošināt iedzīvotājiem un nākamajām paaudzēm inter alia svaigu gaisu, tīru ūdeni, veselīgu augsni un biodaudzveidību. Šajā nolūkā Komisijas 2020. gada 20. maija paziņojums par ES Biodaudzveidības stratēģiju 2030. gadam. Atgriezīsim savā dzīvē dabu (“ES Biodaudzveidības stratēģija 2030. gadam”), Komisijas 2020. gada 20. maija paziņojums par stratēģiju “No lauka līdz galdam. Taisnīgas, veselīgas un videi draudzīgas pārtikas sistēmas vārdā” (stratēģija “No lauka līdz galdam”), Komisijas 2021. gada 16. jūlija paziņojums par jauno ES meža stratēģiju 2030. gadam, Komisijas 2021. gada 12. maija paziņojums par Ceļu uz veselīgu planētu itin visiem, ES Gaisa, ūdens un augsnes nulles piesārņojuma rīcības plāns un citas attiecīgās stratēģijas, piemēram, Komisijas 2021. gada 30. jūnija paziņojums par Ilgtermiņa redzējumu par ES lauku apvidiem: kāds ceļš ejams, lai līdz 2040. gadam lauku apvidi kļūtu spēcīgāki, savienoti, izturētspējīgi un pārtikuši, kas izstrādātas saskaņā ar Eiropas zaļo kursu, vēl vairāk uzsver mežu aizsardzības un noturības pasākumu nozīmi. Jo īpaši ES Biodaudzveidības stratēģijas 2030. gadam mērķis ir aizsargāt dabu un padarīt atgriezenisku ekosistēmu degradāciju. Visbeidzot, Komisijas 2018. gada 11. oktobra paziņojums “Ilgtspējīga bioekonomiku Eiropai. Ekonomikas, sabiedrības un vides saistības stiprināšana” veicina vides un ekosistēmu aizsardzību, vienlaikus risinot pieaugošo pieprasījumu pēc pārtikas, barības, enerģijas, materiāliem un izstrādājumiem un meklējot jaunus ražošanas un patēriņa veidus.

(11)

Dalībvalstis ir atkārtoti paudušas bažas par pastāvīgi notiekošo atmežošanu un meža degradāciju. Tās ir uzsvērušas, ka, tā kā pašreizējā politika un pasākumi globālā līmenī mežu saglabāšanas, atjaunošanas un ilgtspējīgas apsaimniekošanas jomā nav pietiekami, lai apturētu atmežošanu, meža degradāciju un biodaudzveidības zudumu, ir vajadzīga pastiprināta Savienības rīcība, lai efektīvāk sekmētu ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) sasniegšanu saskaņā ar Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam, ko visas Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) dalībvalstis pieņēma 2015. gadā. Paziņojumā “Pastiprināt ES rīcību ar mērķi aizsargāt un atjaunot pasaules mežus” Padome ir īpaši atbalstījusi pausto Komisijas nodomu izvērtēt papildu regulatīvus un neregulatīvus pasākumus un iesniegt priekšlikumus abu veidu pasākumiem. Savienība un dalībvalstis ir arī apstiprinājušas ANO rīcības desmitgadi ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanai, ANO Ekosistēmu atjaunošanas desmitgadi un ANO ģimenes lauksaimniecības desmitgadi.

(12)

Eiropas Parlaments uzsvēra, ka pašreizējā pasaules mežu un dabas ekosistēmu iznīcināšana, degradācija un pārveide, kā arī cilvēktiesību pārkāpumi lielā mērā ir saistīti ar lauksaimnieciskās ražošanas paplašināšanos – jo īpaši pārveidojot mežus par lauksaimniecības zemi, kas paredzēta vairāku augsta pieprasījuma pirmpreču un izstrādājumu ražošanai. Eiropas Parlaments 2020. gada 22. oktobrī pieņēma rezolūciju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 225. pantu, kurā lūdza Komisiju, pamatojoties uz LESD 192. panta 1. punktu, iesniegt priekšlikumu par “ES tiesisko regulējumu ES izraisītas globālas atmežošanas apturēšanai un vēršanai pretējā virzienā”, kura pamatā būtu obligāta pienācīga pārbaude.

(13)

Cīņa pret atmežošanu un meža degradāciju ir svarīga tādu pasākumu kopuma daļa, kas vajadzīgi, lai samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas un izpildītu Savienības saistības saskaņā ar Eiropas zaļo kursu, kā arī Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām ietvaros pieņemto Parīzes nolīgumu (3) (“Parīzes nolīgums”), un Astoto vides rīcības programmu, kas pieņemta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu (ES) 2022/591 (4), un juridiski saistošās saistības saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/1119 (5) vēlākais līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti un līdz 2030. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas vismaz par 55 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni.

(14)

Atmežošanas un meža degradācijas apkarošana veido arī nozīmīgu daļu no pasākumu kopuma, kas vajadzīgs biodaudzveidības zuduma novēršanai un Savienības saistību izpildei saskaņā ar ANO Biodaudzveidības konvenciju (KBD) (6), Eiropas zaļo kursu, ES Biodaudzveidības stratēģiju 2030. gadam un saistītajiem Savienības dabas atjaunošanas mērķiem.

(15)

Pirmatnējie meži ir unikāli un neaizstājami. Plantācijas mežiem un stādītiem mežiem ir atšķirīgs biodaudzveidības sastāvs, un tie nodrošina atšķirīgus ekosistēmas pakalpojumus nekā pirmatnējie meži un meži, kas veidojas dabiski atjaunojoties.

(16)

Lauksaimniecības paplašināšanās izraisa gandrīz 90 % no globālās atmežošanas, un vairāk nekā puse no mežu zudumiem ir saistīta ar mežu pārveidošanu aramzemē, savukārt ar ganāmpulku ganīšanu ir saistīti gandrīz 40 % mežu zuduma.

(17)

Lopbarības ražošana var veicināt atmežošanu un meža degradāciju. Veicinot alternatīvu un ilgtspējīgu lauksaimniecības praksi, var risināt vides un klimata problēmas un novērst atmežošanu un meža degradāciju visā pasaulē. Stimuli pieņemt līdzsvarotāku, veselīgāku un uzturvielām bagātāku uzturu un ilgtspējīgāku dzīvesveidu var samazināt slogu zemei un resursiem.

(18)

Savienība ir importējusi un patērējusi vienu trešdaļu no pasaulē tirgotajiem lauksaimniecības produktiem, kuri ir saistīti ar atmežošanu laikposmā no 1990. līdz 2008. gadam. Šajā laikposmā Savienības patēriņš izraisīja 10 % no globālās atmežošanas, kas ir saistīta ar preču ražošanu vai pakalpojumu nodrošināšanu. Pat ja Savienības patēriņa relatīvā daļa samazinās, Savienības patēriņš ir nesamērīgi liels atmežošanas veicinātājs. Tāpēc Savienībai būtu jārīkojas, lai līdz minimumam samazinātu globālo atmežošanu un meža degradāciju, ko veicina konkrētu pirmpreču un izstrādājumu patēriņš, un tādējādi jācenšas samazināt tās radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas un globālās biodaudzveidības zudumu, kā arī veicināt ilgtspējīgas ražošanas un patēriņa modeļus Savienībā un pasaulē. Lai Savienības politikai būtu vēl lielāka ietekme, tai vajadzētu būt vērstai uz pasaules tirgu, ne tikai uz Savienības piegādes ķēdēm. Šajā ziņā svarīgas ir partnerības un efektīva starptautiskā sadarbība, tostarp brīvās tirdzniecības nolīgumi, ar ražotājvalstīm un patērētājvalstīm.

(19)

Savienība ir apņēmusies veicināt un īstenot vērienīgu vides un klimata politiku visā pasaulē saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartu, jo īpaši tās 37. pantu, kurā paredzēts, ka augstam vides aizsardzības līmenim un vides kvalitātes uzlabošanai jābūt integrētai Savienības politikā un nodrošinātai saskaņā ar ilgtspējīgas attīstības principu. Eiropas zaļā kursa ārējās dimensijas ietvaros šajā regulā paredzētajā rīcībā būtu jāņem vērā nozīme, kāda ir spēkā esošajiem globālajiem nolīgumiem, saistībām un regulējumam, ar ko veicina atmežošanas un mežu degradācijas samazināšanu, piemēram, ANO Stratēģiskajam plānam attiecībā uz mežiem 2017.–2030. gadam un tā vispārējiem mērķiem mežu jomā, ANO Vispārējai konvencijai par klimata pārmaiņām (UNFCCC) un Parīzes nolīgumam, KBD un tās globālajam biodaudzveidības satvaram laikposmam pēc 2020. gada, globālajam Stratēģiskajam bioloģiskās daudzveidības plānam 2011.–2020. gadam un tā Aiči mērķiem bioloģiskās daudzveidības jomā un ANO Konvencijai par cīņu pret pārtuksnešošanos, kā arī tiks ņemta vērā daudzpusējā sistēma, kas atbalsta atmežošanas un meža degradācijas pamatcēloņu novēršanu, piemēram, IAM un ANO Deklarācija par pirmiedzīvotāju tautu tiesībām.

(20)

Atmežošanas apturēšana un degradētu mežu atjaunošana ir būtiska IAM daļa. Šai regulai jo īpaši būtu jāpalīdz sasniegt mērķus attiecībā uz dzīvību uz zemes (15. IAM), rīcību klimata jomā (13. IAM), atbildīgu patēriņu un ražošanu (12. IAM), bada novēršanu (2. IAM) un labu veselību un labbūtību (3. IAM). Attiecīgais 15.2. mērķis līdz 2020. gadam apturēt atmežošanu nav sasniegts, un tas pastiprina vērienīgas un rezultatīvas rīcības steidzamību.

(21)

Ar šo regulu būtu jāreaģē arī uz Ņujorkas deklarāciju par mežiem, kas ir juridiski nesaistoša politiska deklarācija, kurā ir apstiprināts vispārējs laika grafiks dabisko mežu zudumu samazināšanai uz pusi līdz 2020. gadam un centieniem to pilnībā apturēt līdz 2030. gadam. Deklarāciju apstiprināja desmitiem valdību, daudzi no pasaules lielākajiem uzņēmumiem, kā arī ietekmīgas pilsoniskās sabiedrības un pirmiedzīvotāju organizācijas. Tajā ir arī izteikts aicinājums privātajam sektoram izpildīt mērķi ne vēlāk kā līdz 2020. gadam novērst atmežošanu lauksaimniecības pirmpreču, piemēram, palmu eļļas, sojas, papīra un liellopu gaļas izstrādājumu ražošanā, tomēr šis mērķis netika sasniegts. Turklāt šai regulai būtu jāveicina ANO Stratēģiskais plāns attiecībā uz mežiem 2017.–2030. gadam, kura 1. vispārējais mērķis mežu jomā ir padarīt atgriezenisku meža platību zudumu visā pasaulē, īstenojot mežu ilgtspējīgu apsaimniekošanu, tostarp aizsardzību, atjaunošanu, apmežošanu un atkārtotu apmežošanu, kā arī palielināt centienus novērst meža degradāciju un sniegt ieguldījumu globālajos centienos risināt jautājumu par klimata pārmaiņu mazināšanu.

(22)

Ar šo regulu būtu jāreaģē arī uz ANO 2021. gada Klimata pārmaiņu konferencē pieņemto Glāzgovas Līderu deklarāciju par mežiem un zemes izmantošanu, kurā atzīts, ka “lai sasniegtu mūsu zemes izmantošanas, klimata, biodaudzveidības un ilgtspējīgas attīstības mērķus gan globālā, gan valsts mērogā, būs nepieciešama pārveidojoša turpmāka rīcība savstarpēji saistītajās ilgtspējīgas ražošanas un patēriņa jomās; infrastruktūras attīstība; tirdzniecība, finanses un investīcijas; un atbalsts mazajiem lauksaimniekiem, pirmiedzīvotājiem un vietējām kopienām”. Deklarācijas parakstītāji apņēmās līdz 2030. gadam apturēt un padarīt atgriezenisku mežu zudumu un zemes degradāciju un uzsvēra, ka viņi stiprinātu savus kopīgos centienus sekmēt tādu tirdzniecības un attīstības politiku gan starptautiskā, gan vietējā līmenī, kas veicina ilgtspējīgu attīstību un ilgtspējīgu pirmpreču ražošanu un patēriņu un no kā valstis gūst savstarpēju labumu.

(23)

Savienība, būdama Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) locekle, ir apņēmusies veicināt universālu, noteikumos balstītu, atklātu, pārredzamu, paredzamu, iekļaujošu, nediskriminējošu un taisnīgu daudzpusēju tirdzniecības sistēmu PTO ietvaros, kā arī atvērtu, ilgtspējīgu un pārliecinošu tirdzniecības politiku. Tāpēc šīs regulas piemērošanas jomai būtu jāattiecas uz pirmprecēm un izstrādājumiem, kas ražoti Savienībā, kā arī uz pirmprecēm un izstrādājumiem, kas importēti Savienībā.

(24)

Problēmas, ar ko pasaule saskaras klimata pārmaiņu un biodaudzveidības zuduma jomā, var risināt tikai ar globālu rīcību. Savienībai vajadzētu būt spēcīgam globālajam dalībniekam, gan rādot piemēru, gan uzņemoties vadību starptautiskajā sadarbībā, lai radītu atvērtu un taisnīgu daudzpusēju sistēmu, kurā ilgtspējīga tirdzniecība darbojas kā galvenais zaļās pārkārtošanās veicinātājs, cīnoties pret klimata pārmaiņām un padarot atgriezenisku biodaudzveidības zudumu.

(25)

Šī regula seko arī Komisijas 2022. gada 22. jūnija paziņojumam par Tirdzniecības partnerību spēku: kopā zaļai un taisnīgai ekonomikas izaugsmei un 2021. gada 18. februāra paziņojumam par Tirdzniecības politikas pārskatīšanu – atvērtu, ilgtspējīgu un pārliecinošu tirdzniecības politiku, kuros abos norādīts, ka, ņemot vērā jaunus iekšējos un ārējos izaicinājumus un jo īpaši jaunu, ilgtspējīgāku izaugsmes modeli, kas noteikts saskaņā ar Eiropas zaļo kursu un Eiropas Digitālo stratēģiju, kas ietverta Komisijas 2020. gada 19. februāra paziņojumā par Eiropas digitālās nākotnes veidošanu, Savienībai ir nepieciešama jauna tirdzniecības politikas stratēģija – tāda, kas palīdzēs sasniegt tās iekšpolitikas un ārpolitikas mērķus un veicinās lielāku ilgtspēju saskaņā ar tās apņemšanos pilnībā īstenot IAM. Tirdzniecības politikai ir pilnībā jāpilda tās uzdevumi Savienības atveseļošanā pēc Covid-19 pandēmijas un tās uzdevumi ekonomikas zaļajā un digitālajā pārveidē, kā arī virzībā uz noturīgākas Savienības veidošanu pasaulē.

(26)

Saskaņā ar savu 2022. gada 22. jūnija paziņojumu par Tirdzniecības partnerību spēku: kopā zaļai un taisnīgai ekonomikas izaugsmei Komisija pastiprina sadarbību ar tirdzniecības partneriem, lai veicinātu atbilstību starptautiskajiem darba un vides standartiem. Paziņojumā ir paredzētas stingrākas sadaļas par ilgtspējīgu attīstību, iekļaujot klauzulas attiecībā uz atmežošanu un meža degradāciju. Ar minētajām sadaļām pašreizējo tirdzniecības nolīgumu izpildes nodrošināšana un jaunu tirdzniecības nolīgumu noslēgšana papildinās šīs regulas mērķus.

(27)

Šai regulai būtu jāpapildina citi pasākumi, kas ierosināti paziņojumā “Pastiprināt ES rīcību ar mērķi aizsargāt un atjaunot pasaules mežus”, jo īpaši: partnerībā ar ražotājvalstīm strādājot pie tā, lai tās atbalstītu tādu atmežošanas pamatcēloņu novēršanā kā vāja pārvaldība, tiesību aktu neefektīva ieviešana un korupcija, un stiprinot starptautisko sadarbību ar lielākajām patērētājvalstīm, cita starpā veicinot tādu izstrādājumu tirdzniecību, kas neizraisa atmežošanu, un veicinot līdzīgu pasākumu pieņemšanu nolūkā nepieļaut tādu izstrādājumu laišanu tirgū, kuri iegūti ar atmežošanu un meža degradāciju saistītās piegādes ķēdēs.

(28)

Šajā regulā būtu jāņem vērā princips par politikas saskaņotību attīstībai, un tā būtu jāizmanto, lai veicinātu un atvieglotu sadarbību ar jaunattīstības valstīm, jo īpaši ar vismazāk attīstītajām valstīm (VAV), cita starpā nodrošinot tehnisku un finansiālu palīdzību, ja tas ir iespējams un vajadzīgs.

(29)

Komisijai sadarbībā ar dalībvalstīm būtu jāturpina strādāt partnerībā ar ražotājvalstīm un plašākā nozīmē sadarbībā ar starptautiskām organizācijām un struktūrām, kā arī ar attiecīgajām ieinteresētajām personām, kas darbojas vietējā līmenī, izmantojot daudzpusējus ieinteresēto personu dialogus. Komisijai būtu jāpastiprina tās sniegtais atbalsts un stimuli attiecībā uz mežu aizsardzību un pāreju uz neatmežojošu ražošanu, pirmiedzīvotāju, vietējo kopienu, mazo lauksaimnieku un mikro, mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) lomas un tiesību atzīšanu un pastiprināšanu, pārvaldības un zemes lietošanas uzlabošanu, tiesību aktu izpildes palielināšanu un mežu ilgtspējīgas apsaimniekošanas veicināšanu – īpašu uzmanību pievēršot dabai tuvākas mežsaimniecības praksei, kuras pamatā ir zinātniski pamatoti rādītāji un robežvērtības –, ekotūrismu, klimatnoturīgu lauksaimniecību, dažādošanu, agroekoloģiju un agromežsaimniecību. To darot, Komisijai būtu pilnībā jāatzīst pirmiedzīvotāju un vietējo kopienu loma un tiesības mežu aizsardzībā, ņemot vērā brīvas, iepriekšējas un apzinātas piekrišanas (FPIC) principu.. Pamatojoties uz pieredzi un mācībām, kas gūtas saistībā ar esošajām iniciatīvām, Savienībai un dalībvalstīm būtu jācenšas veidot partnerības ar ražotājvalstīm pēc šo valstu pieprasījuma, un jārisina globālas problēmas, vienlaikus apmierinot vietējās vajadzības un pievēršot uzmanību problēmām, ar kurām saskaras mazie lauksaimnieki, kā norādīts paziņojumā “Pastiprināt ES rīcību ar mērķi aizsargāt un atjaunot pasaules mežus”. Partnerības pieejai būtu jāpalīdz ražotājvalstīm un to daļām aizsargāt, atjaunot un ilgtspējīgi izmantot mežus, tādējādi palīdzot sasniegt šīs regulas mērķi samazināt atmežošanu un meža degradāciju, tostarp izmantojot digitālās tehnoloģijas, ģeotelpisko informāciju un spēju veidošanu.

(30)

Šajā regulā noteiktajiem pienākumiem vajadzētu būt saistošiem tirgus dalībniekiem un tirgotājiem neatkarīgi no tā, vai laišana tirgū notiek, izmantojot tradicionālus vai tiešsaistes līdzekļus. Tāpēc ar šo regulu būtu jānodrošina, ka katrā piegādes ķēdē ir tāds tirgus dalībnieks šīs regulas nozīmē, kurš ir iedibināts Savienībā un kuru var saukt pie atbildības saistībā ar šajā regulā noteikto pienākumu neizpildi. Komisijai un dalībvalstīm būtu jāuzrauga šīs regulas īstenošana un jānosaka, vai saistībā ar digitālajām un tehnoloģiskajām norisēm turpmāk būs vajadzīgas papildu specifikācijas vai attiecīgā gadījumā iniciatīvas.

(31)

Vēl viens svarīgs pasākums, kas izklāstīts paziņojumā “Pastiprināt ES rīcību ar mērķi aizsargāt un atjaunot pasaules mežus” ir ES atmežošanas, meža degradācijas, pasaules meža seguma izmaiņu un saistīto cēloņu novērošanas centra (“ES novērošanas centrs”) izveide, ko Komisija uzsāka, lai labāk uzraudzītu pasaules mežu seguma izmaiņas un saistītos cēloņus. Turklāt, pamatojoties uz esošajiem uzraudzības instrumentiem, tostarp Copernicus produktiem un citiem publiski vai privāti pieejamiem avotiem, ES novērošanas centrs atvieglotu publiskām iestādēm, patērētājiem un uzņēmumiem piekļuvi informācijai par piegādes ķēdēm, nodrošinot viegli saprotamus datus un informāciju, kas saista atmežošanu, meža degradāciju un izmaiņas pasaules mežu segumā ar Savienības pieprasījumu pēc pirmprecēm un izstrādājumiem un to tirdzniecību. Tādējādi ES novērošanas centram būtu jāatbalsta šīs regulas īstenošana, sniedzot zinātniskus pierādījumus par globālo atmežošanu un meža degradāciju un ar to saistīto tirdzniecību. ES novērošanas centra uzdevums būtu nodrošināt zemes pārklājuma kartes, tostarp ar laikrindām, pēc šajā regulā noteiktā termiņa un klašu intervālu, kas ļauj pārbaudīt ainavas sastāvu. ES novērošanas centram būtu jāpiedalās tādas agrīnās brīdināšanas sistēmas izstrādē, kurā apvienotas pētniecības un uzraudzības spējas. Attiecībā uz šo regulu, ja tas ir tehniski iespējams, agrīnās brīdināšanas sistēmas mērķim vajadzētu būt daļai no platformas, kas var palīdzēt kompetentajām iestādēm, tirgus dalībniekiem, tirgotājiem un citām attiecīgajām ieinteresētajām personām un kas var nodrošināt pastāvīgu uzraudzību un agrīnu paziņošanu par iespējamām atmežošanas vai meža degradācijas darbībām. Minētajai platformai būtu jāsāk darboties pēc iespējas drīz. ES novērošanas centram būtu jāsadarbojas ar kompetentajām iestādēm, attiecīgajām starptautiskajām organizācijām un struktūrām, pētniecības institūtiem, nevalstiskajām organizācijām, tirgus dalībniekiem, tirgotājiem, trešām valstīm un citām attiecīgajām ieinteresētajām personām.

(32)

Spēkā esošais Savienības tiesiskais regulējums ir vērsts uz nelikumīgas mežizstrādes un ar to saistītās tirdzniecības apkarošanu, un tas tiešā veidā neattiecas uz atmežošanu. To veido Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 995/2010 (7), un Padomes Regula (EK) Nr. 2173/2005 (8). Abas regulas tika izvērtētas atbilstības pārbaudē, kurā tika konstatēts, ka, lai gan tiesību aktiem ir bijusi pozitīva ietekme uz mežu pārvaldību, abu regulu mērķi – proti, ierobežot nelikumīgu mežizstrādi un ar to saistīto tirdzniecību, kā arī samazināt nelikumīgi iegūtu kokmateriālu patēriņu Savienībā – nav izpildīti, un tika secināts, ka ar koncentrēšanos tikai uz kokmateriālu likumību nepietiek, lai sasniegtu izvirzītos mērķus.

(33)

Pieejamie ziņojumi apstiprina, ka ievērojama daļa atmežošanas tiek veikta likumīgi saskaņā ar ražotājvalsts tiesību aktiem. Meža politikas, tirdzniecības un finansēšanas iniciatīvas 2021. gada maijā publicētajā ziņojumā minēts, ka laikposmā no 2013. līdz 2019. gadam aptuveni 30 % atmežošanas, kas paredzēta komerciālai lauksaimniecībai tropu valstīs, bija likumīga. Pieejamie dati parasti ir vērsti uz valstīm ar vāju pārvaldību – nelikumīgās atmežošanas īpatsvars pasaulē varētu būt mazāks, tomēr dati jau tagad skaidri norāda uz to, ka atmežošana, kas ir likumīga ražotājvalstī, mazina politikas pasākumu lietderību.

(34)

Ietekmes novērtējumā par iespējamiem politikas pasākumiem, kas vērsti uz Savienības izraisītu atmežošanu un meža degradāciju, Padomes 2019. gada 16. decembra secinājumos un Eiropas Parlamenta 2020. gada 22. oktobra rezolūcijā ir skaidri norādīts, ka atmežošana un meža degradācija ir jānosaka par galveno kritēriju turpmākajiem Savienības pasākumiem. Koncentrēšanās tikai uz likumību varētu radīt risku, ka tiek pazemināti vides standarti nolūkā iegūt piekļuvi tirgum. Tāpēc jaunajā Savienības tiesiskajā regulējumā būtu jāvērtē gan likumība, gan tas, vai attiecīgo pirmpreču un attiecīgo izstrādājumu ražošana atbilst prasībai par neatmežojošu ražošanu.

(35)

Jēdziena “neatmežojošs” definīcijai vajadzētu būt pietiekami plašai, lai aptvertu atmežošanu un meža degradāciju; tai būtu jānodrošina juridiskā skaidrība un tai vajadzētu būt izmērāmai, pamatojoties uz kvantitatīviem, objektīviem un starptautiski atzītiem datiem.

(36)

Šajā regulā izmantošana lauksaimniecībā būtu jādefinē kā zemes izmantošana lauksaimniecības nolūkā. Šajā sakarā Komisijai būtu jāizstrādā pamatnostādnes, lai precizētu šīs definīcijas interpretāciju, jo īpaši attiecībā uz meža zemes pārveidošanu citā zemes lietošanas veidā, kas nav izmantošana lauksaimniecībā.

(37)

Saskaņā ar FAO definīcijām agromežsaimniecības sistēmas, arī tad, ja kultūraugi tiek audzēti zem koku vainagu klāja, kā arī laukkopības-mežkopības, mežkopības-ganīblopkopības un laukkopības-mežkopības-ganīblopkopības sistēmas, būtu jāuzskata nevis par mežiem, bet gan par izmantošanu lauksaimniecībā.

(38)

Šai regulai būtu jāattiecas uz tām pirmprecēm, kuru patēriņš Savienībā ir visnozīmīgākais globālās atmežošanas un meža degradācijas veicināšanas ziņā un attiecībā uz kurām Savienības politikas intervence varētu sniegt vislielākos ieguvumus attiecībā pret tirdzniecības vienības vērtību. Šīs regulas ietekmes novērtējuma papildinošā pētījuma ietvaros tika veikts plašs attiecīgās zinātniskās literatūras apskats, proti, tādu primāro avotu apskats, kuros novērtēta Savienības patēriņa ietekme uz globālo atmežošanu un šī vidiskā pēda sasaistīta ar konkrētām pirmprecēm, un minētais apskats tika rūpīgi pārbaudīts, veicot plašu apspriešanos ar ieinteresētajām personām. Minētā procesa rezultātā tika iesniegts pirmais astoņu pirmpreču saraksts. Koksne tika tieši iekļauta piemērošanas jomā, jo uz to jau attiecās Regula (ES) Nr. 995/2010. Saskaņā ar efektivitātes analīzē izmantoto neseno pētījumu (9) lielāko daļu no Savienības izraisītās atmežošanas rada septiņas no astoņām šajā pētījumā analizētajām pirmprecēm: eļļas palma (34,00 %), soja (32,8 %), koksne (8,6 %), kakao (7,5 %), kafija (7,0 %), liellopi (5,0 %) un kaučuks (3,4 %).

(39)

Lai panāktu šīs regulas mērķu sasniegšanu, ir svarīgi nodrošināt, ka barība, ko izmanto lauksaimniecības dzīvniekiem, uz kuriem attiecas šīs regulas darbības joma, neizraisa atmežošanu. Tāpēc tirgus dalībniekiem, kas laiž tirgū vai eksportē attiecīgos izstrādājumus, kuru saturam vai kuru ražošanā izmantoti liellopi, kas ir baroti ar attiecīgiem izstrādājumiem, kuru saturam vai kuru ražošanā ir izmantotas citas attiecīgās pirmpreces vai attiecīgie izstrādājumi, savas pienācīgas pārbaudes sistēmas ietvaros būtu jānodrošina, ka barība ir iegūta neatmežojošā ražošanā. Šādā gadījumā šajā regulā noteiktās ģeolokācijas prasības būtu jāattiecina tikai uz ģeogrāfisko atrašanās vietu katrai no novietnēm, kur liellopi tika audzēti, un ģeolokācijas informācija nebūtu jāpieprasa par pašu barību. Ja kompetentā iestāde iegūst attiecīgo informāciju vai ja tai darīta zināma attiecīgā informācija, tostarp informācija pamatojoties uz trešo personu paustām pamatotām bažām, ka pastāv risks, ka barība neatbilst šai regulai, kompetentajai iestādei būtu nekavējoties jāpieprasa detalizēta informācija par šādu barību. Ja barībai kādā no iepriekšējiem piegādes ķēdes posmiem jau ir veikta pienācīga pārbaude, tirgus dalībniekiem par pierādījumu būtu jāizmanto attiecīgie rēķini, attiecīgo pienācīgas pārbaudes paziņojumu atsauces numuri vai jebkādi citi attiecīgi dokumenti, kas apliecina, ka barība ir iegūta neatmežojošā ražošanā, un tiem varētu pieprasīt šos pierādījumus darīt pieejamus kompetentajām iestādēm pēc pieprasījuma. Pierādījumiem būtu jāaptver dzīvnieku mūžs – ne ilgāk kā pieci gadi.

(40)

Paturot prātā to, ka būtu jāveicina reciklēšanā iegūtu attiecīgo pirmpreču un attiecīgo izstrādājumu izmantošana un ka šādu pirmpreču un izstrādājumu iekļaušana šīs regulas piemērošanas jomā radītu nesamērīgu slogu tirgus dalībniekiem, šīs regulas piemērošanas jomā nevajadzētu iekļaut lietotas pirmpreces un izstrādājumus, kam kalpošanas laiks ir beidzies un ko citos apstākļos iznīcinātu kā atkritumus, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/98/EK 3. panta 1) punktā (10). Tomēr tam nebūtu jāattiecas uz noteiktiem ražošanas procesa blakusproduktiem.

(41)

Šajā regulā būtu jānosaka pienākumi attiecībā uz attiecīgajām precēm un attiecīgajiem izstrādājumiem, lai iedarbīgi cīnītos ar atmežošanu un meža degradāciju un veicinātu neatmežojošas piegādes ķēdes, ņemot vērā cilvēktiesību aizsardzību un pirmiedzīvotāju un vietējo kopienu tiesības gan Savienībā, gan trešās valstīs.

(42)

Novērtējot risku, ka attiecīgās pirmpreces un attiecīgie izstrādājumi, ko paredzēts laist tirgū vai eksportēt, ir neatbilstīgi, būtu jāņem vērā cilvēktiesību pārkāpumi, kas saistīti ar atmežošanu vai meža degradāciju, kā arī pirmiedzīvotāju, vietējo kopienu un paražu lietojumtiesību turētāju tiesību pārkāpumi.

(43)

Atmežošanas un meža degradācijas jomā aktīvi darbojas daudzas starptautiskas organizācijas un struktūras, piemēram, FAO, IPCC, ANO Vides programma un Starptautiskā dabas aizsardzības savienība, un ir noslēgti starptautiskie nolīgumi, piemēram Parīzes nolīgums un KBD, un šajā regulā ietvertās definīcijas ir balstītas uz šo darbu.

(44)

Ir būtiski, lai šajā regulā tiktu risināts arī jautājums par meža degradāciju. Meža degradācijas definīcijai būtu jābalstās uz starptautiski atzītiem jēdzieniem un jānodrošina, ka tirgus dalībnieki un kompetentās iestādes var viegli izpildīt saistītos pienākumus. Minētajiem pienākumiem vajadzētu būt darbības ziņā izmērāmiem un pārbaudāmiem, kā arī skaidriem un nepārprotamiem, lai nodrošinātu juridisko noteiktību. Šajā sakarā Regulā galvenā uzmanība būtu jāpievērš galvenajiem meža degradācijas elementiem, kas ir izmērāmi un pārbaudāmi un kas ir īpaši svarīgi, lai izvairītos no ietekmes uz vidi, pamatojoties uz visjaunākajiem zinātniskajiem datiem. Šajā nolūkā meža degradācijas definīcijai būtu jābalstās uz starptautiski pieņemtiem jēdzieniem, ko definējusi FAO. Meža degradācijas definīcija būtu jāpārskata saskaņā ar šo regulu, lai novērtētu vai tā būtu jāpaplašina, lai iekļautu plašāku pasaules mēroga meža degradācijas veicinātāju un meža ekosistēmu tvērumu, lai vēl vairāk atbalstītu šīs regulas vidiskos mērķus, ņemot vērā progresu, kas panākts starptautiskās diskusijās par šo jautājumu, kā arī meža ekosistēmu un prakses daudzveidību visā pasaulē. Pārskatīšana būtu jāveic, pamatojoties uz padziļinātu analīzi, cieši sadarbojoties ar dalībvalstīm un apspriežoties ar attiecīgajām ieinteresētajām personām, starptautiskajām organizācijām un struktūrām un zinātnieku aprindām.

(45)

Ar šo regulu būtu jānodrošina pienācīgs līdzsvars starp to tirgus dalībnieku un tirgotāju un tiesiskās paļāvības aizsardzību, kuri laiž tirgū attiecīgās pirmpreces un attiecīgos izstrādājumus vai eksportē tos, vienlaikus līdz minimumam samazinot pēkšņus piegādes ķēžu traucējumus, un pamattiesībām uz vides aizsardzību, kā noteikts Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 37. pantā. Šajā nolūkā būtu jānosaka termiņš, lai nodrošinātu pamatu novērtējumam, vai attiecīgā zeme ir bijusi pakļauta atmežošanai vai meža degradācijai, tā, lai nevienu pirmpreci un izstrādājumu, uz kuru attiecas šī regula, nedrīkst laist tirgū vai eksportēt, ja tie ražoti, izmantojot zemi, kas pakļauta atmežošanai vai meža degradācijai pēc minētā termiņa.

(46)

Termiņam būtu jāatbilst spēkā esošajām starptautiskajām saistībām, kas noteiktas IAM un Ņujorkas deklarācijā par mežiem, kurās izvirzīts mērķis līdz 2020. gadam visā pasaulē apturēt atmežošanu, atjaunot degradētos mežus un būtiski palielināt apmežošanu un atkārtotu apmežošanu, un tādējādi termiņš būtu jānosaka 2020. gada 31. decembrī. Šis termiņš atbilst arī Komisijas nodomam cīnīties pret atmežošanu, kas izteikts paziņojumā “Pastiprināt ES rīcību ar mērķi aizsargāt un atjaunot pasaules mežus”, Eiropas zaļajā kursā, ES Biodaudzveidības stratēģijā 2030. gadam, kā arī stratēģijā “No lauka līdz galdam”. Saskaņā ar piesardzības principu Komisija šīs regulas priekšlikumā norādīja termiņu, kas iestājas agrāk par šīs regulas stāšanās spēkā dienu. Termiņš tika izvēlēts, lai novērstu prognozēto tādu darbību paātrināšanos, kas izraisa atmežošanu un meža degradāciju, laikposmā no paziņojuma Komisijas priekšlikumā līdz šīs regulas spēkā stāšanās dienai. Šajā regulā būtu jāatzīst izvirzītais vidiskais mērķis un jāapstiprina ierosinātais termiņš, lai nodrošinātu, ka ražotājiem un tirgus dalībniekiem, kuri šīs regulas apspriešanas posmā ir izraisījuši atmežošanu un meža degradāciju, nav atļauts laist tirgū vai eksportēt attiecīgās pirmpreces un skartos attiecīgos izstrādājumus.

(47)

Tirgus dalībnieku un tirgotāju pamattiesību izmantošanas un tiesiskās paļāvības aizsardzības ierobežojumiem, ko rada termiņa izvēle, vajadzētu būt samērīgiem un absolūti nepieciešamiem, lai sasniegtu vides aizsardzības vispārējo interešu mērķi. Lai veicinātu minētā mērķa sasniegšanu, šī regula nebūtu jāpiemēro attiecīgajām pirmprecēm un attiecīgajiem izstrādājumiem, kas ražoti pirms šīs regulas spēkā stāšanās dienas. Šīs regulas noteikumu, kas reglamentē to tirgus dalībnieku un tirgotāju pienākumus, kuri plāno attiecīgās pirmpreces un attiecīgos izstrādājumus laist tirgū vai eksportēt, atlikta piemērošana arī nodrošina tiem samērīgu laikposmu, lai pielāgotos šīs regulas jaunajām prasībām.

(48)

Lai stiprinātu Savienības ieguldījumu atmežošanas un meža degradācijas apturēšanā un nodrošinātu, ka attiecīgi izstrādājumi no piegādes ķēdēm, kas saistītas ar atmežošanu un meža degradāciju, netiek laisti tirgū vai eksportēti, attiecīgie izstrādājumi nebūtu nedz jālaiž tirgū, nedz jādara pieejami tirgū, nedz jāeksportē, izņemot gadījumus, kad tie nav saistīti ar atmežošanu un ir ražoti saskaņā ar attiecīgajiem ražotājvalsts tiesību aktiem. Lai apstiprinātu, ka tas tā ir, tiem vienmēr jāpievieno pienācīgas pārbaudes paziņojums.

(49)

Pamatojoties uz sistēmisku pieeju, tirgus dalībniekiem būtu jāveic piemēroti pasākumi, lai pārliecinātos, ka attiecīgie izstrādājumi, ko tie plāno laist tirgū, atbilst šajā regulā noteiktajām neatmežošanas un likumības prasībām. Šajā nolūkā tirgus dalībniekiem būtu jāizveido un jāievieš pienācīgas pārbaudes sistēmas. Minētajās pienācīgas pārbaudes sistēmās būtu jāietver trīs elementi, proti, informācijas prasības, riska novērtējums un riska mazināšanas pasākumi, ko papildina ziņošanas prasības. Pienācīgas pārbaudes sistēmas būtu jāizstrādā tā, lai nodrošinātu piekļuvi informācijai par tirgū laisto pirmpreču un izstrādājumu avotiem un piegādātājiem, tostarp informācijai, kas apliecina, ka ir izpildītas prasības par to, ka nav notikusi atmežošana un meža degradācija, un likumības prasības, cita starpā identificējot ražotājvalsti vai tās daļas un, tostarp attiecīgo zemes gabalu ģeolokācijas koordinātas. Minētajām ģeolokācijas koordinātām, kuru noteikšanai izmanto sinhronizēšanu, pozicionēšanu un/vai Zemes novērošanu, varētu izmantot kosmosa datus un pakalpojumus, ko nodrošina saskaņā ar Savienības kosmosa programmu (EGNOS/Galileo un Copernicus). Izmantojot minēto informāciju, tirgus dalībniekiem būtu jāveic riska novērtējums. Ja tiek konstatēts risks, tirgus dalībniekiem minētais risks būtu jāsamazina, lai panāktu, ka risks nepastāv vai ir tikai nenozīmīgs. Būtu jāļauj tirgus dalībniekam laist tirgū attiecīgos izstrādājumus vai eksportēt tos tikai tad, ja tirgus dalībnieks pēc pienācīgas pārbaudes veikšanas secina, ka nepastāv risks vai ir tikai nenozīmīgs risks, ka attiecīgie izstrādājumi neatbilst šai regulai.

(50)

Iepērkot izstrādājumus, būtu pienācīgi jācenšas nodrošināt, ka ražotājiem, jo īpaši mazajiem lauksaimniekiem, tiek maksāta taisnīga cena, lai nodrošinātu ienākumus iztikai un efektīvi novērstu nabadzību, kas ir viens no atmežošanas pamatcēloņiem.

(51)

Tirgus dalībniekiem būtu formāli jāuzņemas atbildība par to attiecīgo izstrādājumu atbilstību, ko tie plāno laist tirgū vai eksportēt, darot pieejamus pienācīgas pārbaudes paziņojumus. Šajā regulā būtu jāparedz šādu paziņojumu veidlapa. Paredzams, ka šādi pienācīgas pārbaudes paziņojumi atvieglos kompetentajām iestādēm un tiesām panākt šīs regulas izpildi, kā arī palielinās tirgus dalībnieku atbilstību šai regulai.

(52)

Lai atzītu labo praksi, riska novērtēšanas procedūrā varētu izmantot sertificēšanu vai citas trešās personas verificētas shēmas. Tomēr tiem nevajadzētu aizstāt tirgus dalībnieka atbildību attiecībā uz pienācīgu pārbaudi.

(53)

Tirgotājiem vajadzētu būt atbildīgiem par informācijas vākšanu un glabāšanu, lai nodrošinātu to attiecīgo izstrādājumu piegādes ķēdes pārredzamību, kurus tie dara pieejamus tirgū. Tirgotājiem, kas nav MVU, ir būtiska ietekme uz piegādes ķēdēm, un tiem ir svarīga loma neatmežojošu piegādes ķēžu nodrošināšanā. Tādējādi tiem vajadzētu būt tādiem pašiem pienākumiem kā tirgus dalībniekiem, uzņemties atbildību par attiecīgo izstrādājumu atbilstību šai regulai un nodrošināt, ka pirms attiecīgie izstrādājumi tiek darīti pieejami tirgū, tirgus dalībnieki ir veikuši pienācīgu pārbaudi saskaņā ar šo regulu un ir secinājuši, ka nepastāv risks vai ir tikai nenozīmīgs risks, ka attiecīgie izstrādājumi neatbilst šai regulai.

(54)

Lai veicinātu pārredzamību un atvieglotu izpildes panākšanu, tirgus dalībniekiem, kas neietilpst MVU, tostarp mikrouzņēmumu, vai fizisku personu kategorijās, katru gadu būtu publiski jāziņo par savu pienācīgu pārbaužu sistēmu, tostarp par pasākumiem, kas veikti, lai izpildītu savus pienākumus.

(55)

Tirgus dalībniekiem vajadzētu būt iespējai saņemt ieinteresēto personu paustās pamatotās bažas, tostarp, izmantojot elektroniskus līdzekļus, un tiem būtu rūpīgi jāizmeklē visas saņemtās pamatotās bažas.

(56)

Citi Savienības tiesību akti, kas nosaka pienācīgas pārbaudes prasības vērtības ķēdē attiecībā uz negatīvu ietekmi uz cilvēktiesībām vai vidi, būtu jāpiemēro, ciktāl šajā regulā nav konkrētu noteikumu ar tādu pašu mērķi, būtību un sekām, kurus var pielāgot, ņemot vērā turpmākus Savienības tiesību aktu grozījumus. Šīs regulas spēkā esamībai nebūtu jāizslēdz tādu citu Savienības tiesību aktu piemērošana, kuros ir noteiktas prasības attiecībā uz vērtības ķēdes pienācīgu pārbaudi. Ja šādos citos Savienības tiesību aktos ir paredzēti konkrētāki noteikumi vai tie papildina prasības attiecībā uz šajā regulā paredzētajiem noteikumiem, šādi noteikumi būtu jāpiemēro kopā ar šo regulu. Turklāt, ja šajā regulā ir ietverti konkrētāki noteikumi, tos nevajadzētu interpretēt tādā veidā, kas apdraud citu pienācīgas pārbaudes jomā pastāvošu Savienības tiesību aktu efektīvu piemērošanu vai to vispārējā mērķa sasniegšanu. Komisijai vajadzētu būt iespējai izdot skaidras un viegli saprotamas norādes par tirgus dalībnieku un tirgotāju, jo īpaši MVU, atbilstību šai regulai.

(57)

Pirmiedzīvotāju tiesību ievērošana attiecībā uz mežiem un FPIC principa ievērošana, tostarp, kā noteikts ANO Deklarācijā par pirmiedzīvotāju tautu tiesībām, palīdz aizsargāt biodaudzveidību, mazināt klimata pārmaiņas un risināt ar to saistītās sabiedrības intereses. Pirmiedzīvotājiem ir tradicionāli pārmantotās zināšanas par ekoloģisko un medicīnisko vērtību, un ļoti bieži tie piedāvā mežu resursu ilgtspējīgas izmantošanas modeli. Tas var veicināt saglabāšanu in situ saskaņā ar KBD prasībām. Turklāt pētījumi liecina, ka mežos dzīvojošiem pirmiedzīvotājiem ir divējāda loma cīņā pret klimata pārmaiņām: pirmkārt, tie parasti izrāda pretestību savas paaudžu paaudzēs apdzīvotās zemes aizņemšanai un atmežošanai un, otrkārt, dažas pirmiedzīvotāju kopienas uzskata par savu pienākumu aizsargāt mežus, lai mazinātu klimata pārmaiņas.

(58)

ANO 1992. gada Riodežaneiro Vides un attīstības deklarācijā izklāstītie principi, jo īpaši 10. princips, kas attiecas uz sabiedrības informētības nozīmi un sabiedrības dalību vides jautājumu risināšanā, un 22. princips, kas attiecas uz pirmiedzīvotāju būtisko nozīmi vides pārvaldībā un attīstībā, ir svarīgi saistībā ar meža ilgtspējīgas apsaimniekošanas nodrošināšanu.

(59)

Pēc Starptautiskās Darba organizācijas 1989. gada Konvencijas par pirmiedzīvotāju un cilšu tautām (Nr. 169) apstiprināšanas, gadu gaitā tika izstrādāta pirmiedzīvotāju FPIC koncepcija un tā ir atspoguļota ANO Deklarācijā par pirmiedzīvotāju tiesību aizsardzību. Tās mērķis ir nodrošināt, ka lēmumu pieņemšanas procesā par projektiem, kas skar pirmiedzīvotājus, tiek ņemta vērā iespējamā ietekme uz pirmiedzīvotājiem.

(60)

Tirgus dalībniekiem, uz kuriem attiecas citi Savienības tiesību akti, ar ko nosaka pienācīgas pārbaudes prasības vērtības ķēdē attiecībā uz negatīvu ietekmi uz cilvēktiesībām vai vidi, būtu jāspēj izpildīt šajā regulā noteiktos paziņošanas pienākumus, iekļaujot prasīto informāciju, kad tiek sniegts paziņojums saskaņā ar citiem Savienības tiesību aktiem.

(61)

Atbildība par šīs regulas izpildes panākšanu būtu jāuzņemas dalībvalstīm, un dalībvalstu kompetentajām iestādēm būtu jānodrošina, ka šī regula tiek pilnībā ievērota. Vienotu šīs regulas piemērošanu attiecībā uz attiecīgajiem izstrādājumiem, ko ieved tirgū vai izved no tā, var panākt, tikai sistemātiski apmainoties ar informāciju un savstarpēji sadarbojoties kompetentajām iestādēm, muitas dienestiem un Komisijai.

(62)

Šīs regulas rezultatīva un efektīva īstenošana un izpildes panākšana ir būtiska, lai sasniegtu tās mērķus. Šajā nolūkā Komisijai būtu jāizveido un jāpārvalda informācijas sistēma, lai palīdzētu tirgus dalībniekiem un kompetentajām iestādēm sniegt vajadzīgo informāciju par tirgū laistajiem attiecīgajiem izstrādājumiem un piekļūt tai. Tirgus dalībniekiem pienācīgas pārbaudes paziņojumi jāiesniedz informācijas sistēmā. Informācijas sistēmai vajadzētu būt pieejamai kompetentajām iestādēm un muitas dienestiem, lai atvieglotu to pienākumu izpildi saskaņā ar šo regulu, un būtu jāatvieglo informācijas pārsūtīšana starp dalībvalstīm, kompetentajām iestādēm un muitas iestādēm. Nekomerciāla rakstura sensitīviem datiem vajadzētu būt pieejamiem arī plašākai sabiedrībai, ar noteikumu, ka dati ir anonimizēti – izņemot informācija par sarakstu ar galīgajiem spriedumiem par juridisku personu šīs regulas pārkāpumiem un par sankcijām, kas tām uzliktas, – un tie būtu jānodrošina atvērtā un mašīnlasāmā formātā saskaņā ar Savienības atvērto datu politiku, kā tas noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2019/1024 (11).

(63)

Attiecībā uz attiecīgajiem izstrādājumiem, ko ieved tirgū vai izved no tā, kompetentajām iestādēm būtu jāuzdod pārbaudīt attiecīgo izstrādājumu atbilstību šai regulai, pamatojoties cita starpā uz tirgus dalībnieku iesniegtajiem pienācīgas pārbaudes paziņojumiem. Muitas dienestiem vajadzētu būt uzdevumam nodrošināt, ka attiecīgā gadījumā tiem dara pieejamu atsauci uz pienācīgas pārbaudes paziņojumu. Papildus, no brīža, kad tiek ieviesta elektroniskā saskarne informācijas apmaiņai starp muitas dienestiem un kompetentajām iestādēm, muitas dienestiem būtu jāpārbauda pienācīgas pārbaudes paziņojuma statuss pēc tam, kad kompetentās iestādes informācijas sistēmā ir veikušas sākotnējo riska analīzi. Muitas dienestiem būtu attiecīgi jārīkojas, piemēram, jāaptur vai jāatsaka attiecīgā pirmprece vai attiecīgais izstrādājums, ja tas tiek pieprasīts pamatojoties uz pienācīgās pārbaudes paziņojuma statusu informācijas sistēmā. Minētā īpašā kontroļu organizēšana padara Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/1020 (12) VII nodaļu par nepiemērojamu, ciktāl tas attiecas uz šīs regulas piemērošanu un izpildes panākšanu.

(64)

Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka kompetentajām iestādēm vienmēr ir pieejami pietiekami finanšu resursi to pienācīgai nodrošināšanai ar personālu un aprīkojumu. Ir vajadzīgi lieli resursi, lai efektīvi veiktu pārbaudes, un stabili resursi būtu jānodrošina tādā līmenī, kāds atbilst izpildes panākšanas vajadzībām konkrētajā brīdī. Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai papildināt publisko finansējumu, atgūstot no attiecīgajiem uzņēmējiem izmaksas, kas radušās, veicot pārbaudes saistībā ar attiecīgajām pirmprecēm un attiecīgajiem izstrādājumiem, kuriem tika konstatēta neatbilstība.

(65)

Šī regula neskar citus Savienības tiesību aktus par precēm un izstrādājumiem, ko ieved tirgū vai izved no tā, jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 952/2013 (13) attiecībā uz muitas dienestu pilnvarām un muitas kontroli. Būtu jāatgādina importētājiem, ka minētās regulas 220., 254., 256., 257. un 258. pantā ir paredzēts, ka produktiem, ko ieved tirgū un kam vajadzīga turpmāka pārstrāde, ir jāpiemēro attiecīga muitas procedūra, kura ļauj veikt šādu pārstrādi. Kopumā laišana brīvā apgrozībā vai eksports nebūtu jāuzskata par pierādījumu atbilstībai Savienības tiesību aktiem, jo šāda laišana brīvā apgrozībā vai eksports ne vienmēr ietver pilnīgu atbilstības kontroli.

(66)

Lai optimizētu kontroles procesu, tostarp līdz minimumam samazinātu administratīvo slogu attiecīgajiem izstrādājumiem, ko ieved tirgū vai izved no tā, ir jāizveido sadarbspējīgas elektroniskas saskarnes, kas nodrošina datu automātisku pārsūtīšanu starp muitas sistēmām un kompetento iestāžu informācijas sistēmām. Šādu datu pārsūtīšanas nodrošināšanai ir loģiski izvēlēties Eiropas Savienības vienloga vidi muitas jomā. Saskarnei vajadzētu būt augstākā mērā automatizētai un viegli lietojamai, un tai būtu jāatvieglo muitas dienestu un tirgus dalībnieku veicamie procesi. Turklāt, ņemot vērā ierobežotās atšķirības starp datiem, kas jādara pieejami muitas dienestiem un kas ir jāiekļauj pienācīgas pārbaudes paziņojumā, ir lietderīgi ierosināt arī pieeju “no uzņēmuma līdz valdībai”, saskaņā ar kuru tirgotāji un tirgus dalībnieki attiecīgā izstrādājuma pienācīgas pārbaudes paziņojumu dara pieejamu, izmantojot valsts vienloga vidi muitas jomā, un minētais paziņojums tiek automātiski nosūtīts uz šajā regulā noteikto informācijas sistēmu, ko izmanto kompetentās iestādes. Muitas dienestiem un kompetentajām iestādēm būtu jāpalīdz noteikt nosūtāmos datus un jebkuras citas tehniskās prasības.

(67)

Risks, ka tirgū tiks laisti vai tiks eksportēti neatbilstīgi izstrādājumi, atšķiras atkarībā no pirmpreces un izstrādājuma, kā arī no to izcelsmes valsts un ražotājvalsts vai to daļām. Tirgus dalībniekiem, kuri iegūst pirmpreces un izstrādājumus no valstīm vai to daļām, kurās ir zems risks audzēt, ievākt vai ražot attiecīgās pirmpreces, kas pārkāpj šo regulu, būtu jāuzliek mazāk pienākumu, tādējādi samazinot atbilstības nodrošināšanas izmaksas un administratīvo slogu, izņemot, ja tirgus dalībniekam ir zināms vai tam ir pamats uzskatīt, ka pastāv risks par neatbilstību šai regulai. Ja kompetentajai iestādei kļūst zināms risks, ka tiek apieta šī regula, piemēram, ja attiecīgā pirmprece vai attiecīgais izstrādājums, kas ražots augsta riska valstī, pēc tam tiek pārstrādāts zema riska valstī vai tās daļās, no kuras tas tiek laists tirgū vai no kuras tas tiek ievests tirgū vai izvests no tirgus, un pienācīgas pārbaudes paziņojumā vai muitas deklarācijā norādīts, ka attiecīgā pirmprece vai attiecīgais izstrādājums ir ražots zema riska valstī, kompetentajai iestādei turpmākās pārbaudēs būtu jānoskaidro, vai pastāv jebkāda neatbilstība, un vajadzības gadījumā būtu jāveic atbilstoši pasākumi, piemēram, attiecīgās pirmpreces vai attiecīgā izstrādājuma aizturēšana un attiecīgās pirmpreces vai attiecīgā izstrādājuma laišanas tirgū vai eksporta apturēšana, kā arī jāveic papildu pārbaudes. Kompetentajām iestādēm vajadzētu būt pienākumam piemērot paaugstinātu pārbaudi attiecīgajām pirmprecēm un attiecīgajiem izstrādājumiem no augsta riska valstīm vai to daļām.

(68)

Turklāt Komisijai būtu jānovērtē atmežošanas un meža degradācijas risks valsts vai tās daļu līmenī, pamatojoties uz virkni kritēriju, kas atspoguļo gan kvantitatīvus, objektīvus un starptautiski atzītus datus, gan norādes, ka valstis aktīvi iesaistās cīņā pret atmežošanu un meža degradāciju. Šādai salīdzinošās novērtēšanas informācijai būtu jānodrošina, ka tirgus dalībniekiem ir vieglāk Savienībā veikt pienācīgu pārbaudi un kompetentajām iestādēm ir vieglāk uzraudzīt un nodrošināt atbilstību, vienlaikus arī motivējot ražotājvalstis palielināt savu lauksaimnieciskās ražošanas sistēmu ilgtspēju un samazināt atmežošanas radīto ietekmi. Tam vajadzētu palīdzēt padarīt piegādes ķēdes pārredzamākas un ilgtspējīgākas. Salīdzinošās novērtēšanas sistēmai vajadzētu būt balstītai uz trīs līmeņu sistēmu, kurā valstis tiek klasificētas kā zema, standarta vai augsta riska valstis. Lai nodrošinātu pienācīgu pārredzamību un skaidrību, Komisijai jo īpaši būtu jādara publiski pieejami salīdzinošajai novērtēšanai izmantotie dati, ierosinātās klasifikācijas maiņas iemesli un attiecīgās valsts atbilde. Saistībā ar attiecīgajiem izstrādājumiem no zema riska valstīm vai to daļām, tirgus dalībniekiem būtu jāļauj veikt vienkāršotu pienācīgu pārbaudi. Saistībā ar attiecīgajiem izstrādājumiem no augsta riska valstīm vai to daļām, kompetentajām iestādēm vajadzētu būt pienākumam piemērot pastiprinātu pārbaudi. Komisijai būtu jāpiešķir pilnvaras pieņemt īstenošanas aktus, lai izveidotu sarakstu, kurā tiktu iekļautas valstis vai to daļas, kurās ir zems vai augsts risks.

(69)

Komisijai būtu jāsadarbojas ar valstīm, kas ir klasificētas vai varētu tikt klasificētas kā augsta riska valstis, un attiecīgajām ieinteresētajām personām minētajās valstīs, lai tiektos samazināt riska līmeni.

(70)

Kompetentajām iestādēm būtu regulāri jāpārbauda tirgus dalībnieki un tirgotāji, lai pārliecinātos, ka tie faktiski pilda šajā regulā noteiktos pienākumus. Turklāt kompetentajām iestādēm būtu jāveic pārbaudes, balstoties uz to rīcībā esošu attiecīgu informāciju, tostarp trešo personu paustas pamatotas bažas. Kompetentajām iestādēm būtu jāizmanto uz risku balstīta pieeja, lai identificētu veicamās pārbaudes. Attiecībā uz attiecīgajiem izstrādājumiem no valstīm vai to daļām, kuras klasificētas kā augsta riska valstis vai to daļas, attiecīgajiem tirgus dalībniekiem un tirgotājiem un to attiecīgo pirmpreču un attiecīgo izstrādājumu tirgus daļas apjomiem, būtu jāpiemēro divējāda pieeja, kas nodrošina pilnīgu tvērumu. Tādējādi kompetentajām iestādēm vajadzētu būt pienākumam pārbaudīt noteiktu tirgus dalībnieku un tirgotāju procentuālo daļu, vienlaikus aptverot arī attiecīgo izstrādājumu konkrētu procentuālo daļu. Attiecībā uz attiecīgajiem izstrādājumiem no valstīm vai to daļām, kas klasificētas kā zema vai standarta riska valstis vai to daļas, kompetentajām iestādēm vajadzētu būt pienākumam pārbaudīt vismaz noteiktu tirgus dalībnieku un tirgotāju procentuālo daļu. Pārbaužu līmenim saistībā ar attiecīgajiem izstrādājumiem no augsta riska valstīm vai to daļām vajadzētu būt augstākam, savukārt standarta vai zema riska valstīm vai to daļām tas varētu būt zemāks. Komisijai, pārskatot šo regulu, būtu jāizvērtē un jāidentificē tādām ikgadējām pārbaudēm paredzētie kvantitatīvie mērķi, kas jāveic kompetentajām iestādēm, un šiem mērķiem ir jābūt piemērotiem, lai nodrošinātu šīs regulas izpildi un saskaņotu pieeju visā Savienībā.

(71)

Kompetento iestāžu pārbaudēm, ko tās veic attiecībā uz tirgus dalībniekiem un tirgotājiem, būtu jāaptver pienācīgu pārbaužu sistēmas un attiecīgo izstrādājumu atbilstība šai regulai. Pārbaužu pamatā vajadzētu būt uz risku balstītu veikto pārbaužu plānam, kurā ir iekļauti riska kritēriji, kas ļauj kompetentajām iestādēm veikt tirgus dalībnieku un tirgotāju iesniegto pienācīgas pārbaudes paziņojumu riska analīzi. Nosakot riska kritērijus, būtu jāņem vērā atmežošanas risks, kas saistīts ar attiecīgajām pirmprecēm ražotājvalstī, tas, kāda ir līdzšinējā tirgus dalībnieku un tirgotāju neatbilstība šajā regulā noteiktajiem pienākumiem, un visa cita kompetentajām iestādēm pieejamā būtiskā informācija. Pienācīgas pārbaudes paziņojumu riska analīzei būtu jāļauj kompetentajām iestādēm identificēt tos tirgus dalībniekus, tirgotājus un attiecīgos izstrādājumus, kas jāpārbauda. Minētā riska analīze būtu jāveic, izmantojot elektroniskas datu apstrādes metodes informācijas sistēmā, izmantojot kuru tiek iesniegti pienācīgas pārbaudes paziņojumi. Vajadzības gadījumā un ja tehniski iespējams, kompetentajām iestādēm, pēc apspriešanās ar trešo valstu iestādēm un ciešā sadarbībā ar tām, vajadzētu arī būt iespējai veikt pārbaudes uz vietas.

(72)

Ja pienācīgas pārbaudes paziņojumu riska analīzē tiek atklāts augsts konkrētu attiecīgo izstrādājumu neatbilstības risks, kompetentajām iestādēm vajadzētu būt iespējai veikt tūlītējus pagaidu pasākumus, lai novērstu to, ka minētie izstrādājumi tiek laisti tirgū, darīti pieejami tirgū vai eksportēti. Gadījumos, kad šādi attiecīgie izstrādājumi tiek ievesti tirgū vai izvesti no tā, kompetentajām iestādēm būtu jāpieprasa muitas dienestiem apturēt to laišanu brīvā apgrozībā vai eksportu, lai kompetentās iestādes varētu veikt vajadzīgās pārbaudes. Šādi pieprasījumi būtu jāpaziņo, izmantojot muitas dienestu un kompetento iestāžu saskarnes sistēmu. Apturēt to, ka izstrādājumi tiek laisti tirgū vai darīti pieejami tirgū, tiek laisti brīvā apgrozībā vai eksportēti, drīkstētu ne ilgāk kā trīs darba dienas vai – attiecībā uz ātrbojīgiem attiecīgajiem izstrādājumiem – 72 stundas, izņemot gadījumus, kad kompetentajām iestādēm ir nepieciešams papildu laiks, lai novērtētu attiecīgo pirmpreču un attiecīgo izstrādājumu atbilstību šai regulai. Šādos gadījumos kompetentajām iestādēm būtu jāveic papildu pagaidu pasākumi, lai pagarinātu apturēšanas periodu, vai, ja attiecīgie izstrādājumi tiek ievesti tirgū vai izvesti no tā, jāpieprasa šāds pagarinājums muitas dienestiem,.

(73)

Kompetentajām iestādēm būtu regulāri jāatjaunina pārbaužu plāni, pamatojoties uz minēto pārbaužu īstenošanas rezultātiem. Attiecībā uz tiem tirgus dalībniekiem, kuri uzrāda konsekventu atbilstības sasniegumu, varētu veikt retākas pārbaudes.

(74)

Lai nodrošinātu šīs regulas īstenošanu un rezultatīvu izpildes panākšanu, dalībvalstīm vajadzētu būt pilnvarām izņemt un atsaukt neatbilstīgus attiecīgus izstrādājumus, kā arī veikt atbilstošus korektīvos pasākumus. Tām arī būtu jānodrošina, ka par šīs regulas pārkāpumiem, ko veic tirgus dalībnieki un tirgotāji, tiek piemērotas iedarbīgas, samērīgas un atturošas sankcijas.

(75)

Lai palielinātu tirgus dalībnieku un tirgotāju pārskatatbildību, Komisijai savā tīmekļa vietnē būtu jāpublicē saraksts ar galīgajiem spriedumiem par juridisku personu šīs regulas pārkāpumiem un par sankcijām, kas tām uzliktas. Minētā informācija varētu palīdzēt kompetentajām iestādēm, citiem tirgus dalībniekiem un tirgotājiem veikt savus riska novērtējumus un palielināt patērētāju un pilsoniskās sabiedrības informētību par tirgus dalībniekiem un tirgotājiem, kuri pārkāpj šo regulu.

(76)

Šīs regulas īstenošanai būs vajadzīgi pietiekami resursi un spējas. Šajā sakarā papildus valsts resursiem dalībvalstīm būtu pēc iespējas vairāk jāizmanto iespējas un izdevības sniegt atbalstu, kas pieejams Savienības līmenī un citi līdzekļi, tostarp kohēzijas fondi un spēju veidošanas instrumenti, jo īpaši ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/240 (14) izveidotā tehniskā atbalsta instrumenta kontekstā.

(77)

Ņemot vērā atmežošanas un meža degradācijas un ar to saistītās tirdzniecības starptautisko raksturu, kompetentajām iestādēm būtu jāsadarbojas savā starpā, ar dalībvalstu muitas dienestiem, ar Komisiju un ar trešo valstu administratīvajām iestādēm. Kompetentajām iestādēm būtu arī jāsadarbojas ar tām kompetentajām iestādēm, kas uzrauga un īsteno citus Savienības tiesību aktus, kuros ir noteiktas pienācīgas pārbaudes prasības vērtību ķēdē attiecībā uz negatīvu ietekmi uz cilvēktiesībām vai vidi.

(78)

Saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas iedibināto judikatūru dalībvalstu tiesām ir jānodrošina personas tiesību aizsardzība tiesā saskaņā ar Savienības tiesībām. Papildus tam Līguma par Eiropas Savienību (LES) 19. panta 1. punkts prasa dalībvalstīm nodrošināt tiesību aizsardzības līdzekļus, kas ir pietiekami efektīvi tiesiskās aizsardzības nodrošināšanai jomās, uz kurām attiecas Savienības tiesības. Šajā sakarā dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka sabiedrībai, tostarp fiziskām vai juridiskām personām, kas pauž pamatotas bažas saskaņā ar šo regulu, ir pieeja tiesu iestādēm atbilstoši saistībām, kam dalībvalstis ir piekritušas kā ANO Eiropas Ekonomikas komisijas (ANO/EEK) 1998. gada 25. jūnija Konvencijas par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem (“Orhūsas konvencija”) līgumslēdzējas puses.

(79)

Lai nodrošinātu, ka šī regula saglabā savu nozīmi un atbilst tirdzniecības, zinātnes un tehnoloģiju attīstībai, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz attiecīgo izstrādājumu KN kodu sarakstu, kas izklāstīts šīs regulas I pielikumā. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (15). Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlamentam un Padomei visi dokumenti būtu jāsaņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem vajadzētu būt sistemātiskai piekļuvei Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(80)

Regula (ES) Nr. 995/2010 aizliedz Savienības tirgū laist nelikumīgi iegūtus kokmateriālus un koka izstrādājumus. Tā nosaka pienākumus tirgus dalībniekiem, kuri laiž tirgū kokmateriālus pirmo reizi, veikt pienācīgu pārbaudi un tirgotājiem veikt izsekojamu uzskaiti par saviem piegādātājiem un klientiem. Šajā regulā būtu jāsaglabā pienākums nodrošināt tirgū laisto attiecīgo izstrādājumu, tostarp koksnes un koksnes izstrādājumu, likumību un minētais pienākums jāpapildina ar ilgtspējas prasību. Tādēļ Regula (ES) Nr. 995/2010 un ar to saistītā Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 607/2012 (16) kļūs liekas pēc šīs regulas pieņemšanas un tās būtu jāatceļ. Kokmateriāli un koka izstrādājumi, kā definēts Regulas (ES) Nr. 995/2010 2. panta a) punktā, ir līdzvērtīgi koksnei un koksnes izstrādājumiem, kas uzskaitīti šīs regulas I pielikumā un kas satur vai ir izgatavoti, izmantojot koksni.

(81)

Ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2173/2005 izveido meža tiesību aktu ieviešanas, pārvaldības un tirdzniecības (FLEGT) licencēšanas sistēmu kokmateriālu importam Savienībā. Licencēšanas sistēma tiek īstenota ar brīvprātīgiem partnerības nolīgumiem (BPN), kas noslēgti ar kokmateriālu ražotājām valstīm, un tās nolūks ir apturēt nelikumīgu mežizstrādi un uzlabot mežu pārvaldību un ar to saistīto tirdzniecību. Šai regulai būtu jābalstās uz FLEGT sasniegtajiem pozitīvajiem rezultātiem, jo īpaši attiecībā uz ieinteresēto personu lielāku līdzdalību un uzlabotu mežu pārvaldību. Atsevišķos gadījumos attiecībā uz koku izstrādājumu likumīgumu šo regulu varētu papildināt ar BPN. Lai izpildītu pašreizējās divpusējās saistības un noturētu panākumus, kas sasniegti ar partnervalstīm, kurās ir ieviesta funkcionējoša sistēma (FLEGT licencēšanas posms) un, attiecīgajā gadījumā un ja ir tāda vienošanās, ar pašreizējiem BPN partneriem strādātu pie tā, lai tie sasniegtu minēto posmu, šajā regulā būtu jāiekļauj noteikums deklarēt, ka tiek uzskatīts, ka koksne un koksnes izstrādājumi, uz ko attiecas derīga FLEGT licence, atbilst Regulā (EK) Nr. 2173/2005 noteiktajai likumības prasībai.

(82)

Lai gan šī regula attiecas uz atmežošanu un meža degradāciju, kā paredzēts paziņojumā “Pastiprināt ES rīcību ar mērķi aizsargāt un atjaunot pasaules mežus”, mežu aizsardzībai nevajadzētu izraisīt citu dabas ekosistēmu pārveidošanu vai degradāciju. Tādas ekosistēmas, tostarp apsaimniekotas, kā mitrāji, savannas un kūdrāji ir ļoti nozīmīgas globālajos centienos apturēt klimata pārmaiņas un biodaudzveidības krīzi, kā arī citiem IAM, un to pārveidošanai vai degradācijai ir jāpievēršas ar īpaši steidzamu rīcību un tā jānovērš. Ņemot vērā Savienības ietekmi uz dabas ekosistēmām, kas nav meža ekosistēmas, ne vēlāk kā vienu gadu pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas Komisijai būtu jāizvērtē un attiecīgā gadījumā jāiesniedz tiesību akta priekšlikums par šīs regulas darbības jomas paplašināšanu, attiecinot to arī uz citām kokaugiem klātām zemēm. Turklāt ne vēlāk kā divus gadus pēc minētās spēkā stāšanās dienas Komisijai būtu jāizvērtē un attiecīgā gadījumā jāiesniedz tiesību akta priekšlikums par šīs regulas darbības jomas paplašināšanu, attiecinot to arī uz citām dabas ekosistēmām, tostarp citām zemēm ar augstu oglekļa uzkrājumu un augstu biodaudzveidības vērtību, piemēram, zālājiem, kūdrājiem un mitrājiem. Ekosistēmas arī arvien vairāk saskaras ar pārveidošanas un degradācijas spiedienu, ko rada pirmpreču ražošana Savienības tirgum. Komisijai vēlākais divu gadu laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā būtu jāveic arī novērtējums par nepieciešamību un iespēju paplašināt šīs regulas piemērošanas jomu, iekļaujot arī citas pirmpreces. Vienlaikus Komisijai būtu arī jāpārskata attiecīgo izstrādājumu KN kodu saraksts, kas izklāstīts šīs regulas I pielikumā.

(83)

Ņemot vērā aicinājumu, kas izteikts Eiropas Parlamenta 2020. gada 22. oktobra rezolūcijā “ES tiesiskais regulējums ES izraisītas globālās atmežošanas apturēšanai un vēršanai pretējā virzienā” un ko paudis lielais vairākums no gandrīz 1,2 miljoniem dalībnieku, kuri piedalījās Komisijas rīkotajā sabiedriskajā apspriešanā, Komisijai savā izvērtējumā un jebkurā turpmākā tiesību akta priekšlikumā galvenā uzmanība būtu jāpievērš šīs regulas darbības jomas paplašināšanai, attiecinot to arī uz ekosistēmām, kas nav meža ekosistēmas, un to pārveidošanu un degradāciju.

(84)

Ja šīs regulas nolūkiem ir jāapstrādā personas dati, minētie dati būtu jāapstrādā saskaņā ar Savienības tiesību aktiem par personas datu aizsardzību. Jebkādai personas datu apstrādei saskaņā ar šo regulu ir jāpiemēro attiecīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (17) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (18).

(85)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, cīnīties pret atmežošanu un meža degradāciju, samazinot patēriņu Savienībā, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet tā mēroga dēļ to var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā LES 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu, šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(86)

Tirgus dalībniekiem, tirgotājiem un kompetentajām iestādēm būtu jādod saprātīgs termiņš, lai sagatavotos šīs regulas prasību izpildei,