8.

9.

10.

11.

12.

13.

1.

2.

3.

4.

5.

6.

7.

9.

A.

Iekšzeme

B.

Euro zona, izņemot iekšzemi

C.

Pārējā pasaule

10.

2.

A.

Iekšzeme

B.

Euro zona, izņemot iekšzemi

C.

Pārējā pasaule

3.

A.

Iekšzeme

B.

Euro zona, izņemot iekšzemi

C.

Pārējā pasaule

1.

Skaidrā nauda

2.

Kredīti

Kredīti ar sākotnējo termiņu ilgāku par 1 gadu (euro)

3.

Parāda vērtspapīri turējumā

4.

Pašu kapitāls

Biržas sarakstā iekļautas akcijas

Biržas sarakstā neiekļautas akcijas

Cits pašu kapitāls

5.

Ieguldījumu fondu akcijas/daļas

6.

Nefinanšu aktīvi

t. sk. nekustamais īpašums

7.

Pārējie aktīvi

8.

Skaidrā nauda apgrozībā

9.

Noguldījumi

10.

NTF akcijas/daļas

11.

Emitētie parāda vērtspapīri

12.

Kapitāls un rezerves

13.

Pārējie pasīvi

A.

Iekšzemes rezidenti

A.

Iekšzemes rezidenti

B.

Euro zonas, izņemot iekšzemi, rezidenti

B.

Euro zonas, izņemot iekšzemi, rezidenti

C.

Rezidenti pārējā pasaulē

C.

Rezidenti pārējā pasaulē

D.

Kopā

D.

Kopā

e

euro

x

ārvalstu valūtas – valūtas, kas nav euro (9)

1.

Skaidrā nauda

2.

Kredīti

1.

Šis postenis ietver:

2.

Tālāk minēto posteni neuzskata par kredītu:

Kredīti, kas piešķirti uz trasta pamata

Kredīti, kas piešķirti uz trasta pamata, t. i., “trasta kredīti” vai “uzticības kredīti”, ir kredīti, ko piešķir vienas puses vārdā (turpmāk – “pilnvarnieks”) trešās personas (turpmāk – “labuma guvējs”) uzdevumā. Statistikas vajadzībām trasta kredītus neatspoguļo pilnvarnieka bilancē, ja risku un guvumus, kas saistīti ar īpašumtiesībām uz līdzekļiem, patur labuma guvējs. Īpašumtiesību riskus un ieguvumus labuma guvējs patur, ja: a) labuma guvējs uzņemas kredītrisku, t. i., pilnvarnieks ir atbildīgs tikai par kredīta administratīvo pārvaldību; vai b) labuma guvēja ieguldījumam ir garantijas zaudējuma gadījumā, ja pilnvarnieks bankrotē, t. i., trasta kredīts neietilpst pilnvarnieka aktīvos, ko var sadalīt bankrota gadījumā

3.

Parāda vērtspapīri turējumā

a)

vērtspapīru turējumi, kas turētājam dod beznosacījuma tiesības uz fiksētu vai līgumā noteiktu kupona maksājumu un/vai norādītu fiksētu summu konkrētā dienā vai dienās, vai sākot ar dienu, kas noteikta emisijas brīdī;

b)

kredīti, kas kļuvuši apgrozāmi regulētā tirgū, t. i., tirgojamie kredīti, ja ir apliecinājums par otrreizējā tirgus tirdzniecību, t. sk. tirgus uzturētāju pastāvēšanu, un finanšu aktīvs tiek bieži kotēts, ko pierāda pieprasījuma un piedāvājuma attiecība. Pretējā gadījumā tie jāklasificē kā aktīva postenis “kredīti” (sk. arī “tirgojamie kredīti” 2.i kategorijā);

c)

pakārtotie parādi parāda vērtspapīru veidā (sk. arī “pakārtotie parādi noguldījumu vai kredītu veidā” 2.j kategorijā).

4.

Pašu kapitāls

a)

Biržas sarakstā iekļautas akcijas

Biržas sarakstā iekļautas akcijas ir pašu kapitāla vērtspapīri, kas iekļauti biržas sarakstā. Šāda fondu birža var būt atzīta fondu birža vai ikviens cits sekundārā tirgus veids. Biržas sarakstā iekļautas akcijas dēvē arī par kotētām akcijām. Kotācijas cenas esamība biržas sarakstā iekļautām akcijām nozīmē, ka pašreizējā tirgus cena parasti ir viegli pieejama.

b)

Biržas sarakstā neiekļautas akcijas

Biržas sarakstā neiekļautas akcijas ir kapitāla vērtspapīri, kas nav iekļauti biržas sarakstā.

c)

Cits pašu kapitāls

Cits pašu kapitāls ietver visus pašu kapitāla veidus, kas nav klasificēti apakškategorijās “biržas sarakstā iekļautas akcijas” un “biržas sarakstā neiekļautas akcijas”. Tas jo īpaši ietver kapitālu, ko galvenais birojs ieguldījis ārvalstu filiālēs.

5.

Ieguldījumu fondu akcijas/daļas

6.

Nefinanšu aktīvi

a)

nekustamo īpašumu, t. i., mājokļus, citas ēkas un būves (gan esošas, gan topošas), un zemi, kas likumīgi pieder pārskatu sniedzējiem, t. sk. savām vajadzībām. Šo posteni uzrāda kā atsevišķu “t. sk.” posteni;

b)

iekārtas un aprīkojumu;

c)

vērtslietas;

d)

intelektuālo īpašumu, piemēram, datoru programmatūru un datubāzes.

7.

Pārējie aktīvi

a)

atvasināto finanšu instrumentu pozīcijas ar pozitīvu bruto tirgus vērtību

Statistikas vajadzībām šeit iekļauj atvasinātos finanšu instrumentus, uz kuriem attiecas bilances uzskaite, un par tiem datus sniedz kā par atsevišķu “t. sk.” posteni;

b)

bruto debitoru parādi attiecībā uz pagaidu posteņiem

Pagaidu posteņi ir aktīvu atlikumi bilancē, kas nav iegrāmatoti klientu vārdā, bet kas tomēr saistīti ar klientu līdzekļiem, piem., līdzekļi, kas tiks ieguldīti, nosūtīti, vai ar tiem veiks norēķinus;

c)

bruto debitoru parādi attiecībā uz tranzīta posteņiem

Tranzīta posteņi ir līdzekļi, kas parasti pieder klientiem, un tiek pārvesti no viena pārskatu sniedzēja otram pārskatu sniedzējam. Šie posteņi ietver čekus un citas maksājumu formas, kas līdzekļu saņemšanai nosūtītas uz citu pārskatu sniedzēju;

d)

par kredītiem saņemamie uzkrātie procenti

Saskaņā ar grāmatvedības vispārīgo uzkrāšanas principu procenti, ko saņem par kredītiem, jāatspoguļo bilancē, tiklīdz tie uzkrāti, t. i., pēc uzkrāšanas principa, nevis tad, kad tos faktiski saņem, t. i., pēc naudas plūsmas principa. Kredītu uzkrātos procentus klasificē kategorijā “pārējie aktīvi”, ievērojot bruto principu. Uzkrātie procenti netiek iekļauti ar tiem saistītajā kredītā, un datus par tiem sniedz atsevišķā “t. sk.” pozīcijā;

e)

uzkrātie procenti par parāda vērtspapīru turējumiem, ja uzkrātos procentus kopā ar instrumentu neuzrāda postenī “Parāda vērtspapīri turējumā”;

f)

saņemamās dividendes;

g)

debitoru parādus, kas nav saistīti ar MFI pamatdarbību;

h)

centrālās valdības emitēto monētu atbilstošo aktīvu vērtība (tikai NCB bilance).

8.

Skaidrā nauda apgrozībā

9.

Noguldījumi

a)

noguldījumi un kredīti

“Noguldījumi” ietver arī “kredītus” kā pasīvus. Konceptuāli, kredīti ir pārskatu sniedzēju saņemtās summas, kas nav strukturētas “noguldījumu” veidā. EKS 2010 tiek šķirti “kredīti” un “noguldījumi” atkarībā no tā, kura puse uzņemas iniciatīvu, t. i., aizņēmējam tas ir kredīts, bet aizdevējam – noguldījums. Šīs regulas pārskatu shēmā kategoriju “kredīti” neizdala atsevišķi bilances pasīvu pusē. Tā vietā atlikumus, ko uzskata par “kredītiem”, nešķirojot jāietver postenī “noguldījumu saistības”, ja vien tie nav apgrozāmi instrumenti. Tas atbilst minētajai “noguldījumu saistību” definīcijai. Kredītus pārskatu sniedzējiem, ko klasificē kā “noguldījumu saistības”, jāiedala saskaņā ar pārskatu shēmas prasībām, t. i., atbilstoši sektoriem, instrumentiem, valūtām un termiņiem. Šajā kategorijā ietilpst pārskatu sniedzēju saņemtie sindicētie kredīti;

b)

neapgrozāmi parāda instrumenti

Neapgrozāmus parāda instrumentus, ko emitējuši pārskatu sniedzēji, parasti klasificē kā “noguldījumu saistības”. Pārskatu sniedzēju emitēti neapgrozāmi instrumenti, kas vēlāk kļūst apgrozāmi un ko var tirgot otrreizējos tirgos, būtu jāpārklasificē par “parāda vērtspapīriem”;

c)

drošības naudas iemaksas

Drošības naudas iemaksas, ko veic saskaņā ar atvasināto instrumentu līgumiem, jāklasificē kā “noguldījumu saistības”, ja tās ir skaidrās naudas nodrošinājums, kas noguldīts pārskatu sniedzējā, un ja tās paliek noguldītāja īpašumā un atmaksājamas noguldītājam, līgumam beidzoties. Principā pārskatu sniedzēja iestāžu saņemtās drošības naudas iemaksas jāklasificē tikai kā “noguldījumu saistības”, jo pārskatu sniedzējs iegūst līdzekļus, ko var brīvi izmantot tālākai kreditēšanai. Ja daļa pārskatu sniedzēja saņemto iemaksu jānodod tālāk citam atvasināto instrumentu tirgus dalībniekam, piemēram, klīringa iestādei, principā tikai tā daļa, kas paliek pārskatu sniedzēja rīcībā, jāklasificē kā “noguldījumu saistības”. Pašreizējā sarežģītā tirgus prakse var radīt grūtības to drošības naudas iemaksu noteikšanā, kas patiešām atmaksājamas, jo dažādu veidu iemaksas nešķirojot tiek ieskaitītas vienā kontā, un to drošības naudas iemaksu noteikšanā, ko pārskatu sniedzējs var izmantot tālākai kreditēšanai. Šādos gadījumos šīs drošības naudas iemaksas var klasificēt kā “pārējie pasīvi” vai kā “noguldījumu saistības”;

d)

īpaši iezīmētie atlikumi

Saskaņā ar attiecīgās valsts praksi “īpaši iezīmētie atlikumi,” kas attiecas, piemēram, uz līzinga līgumiem, tiek klasificēti noguldījumu saistības postenī “noguldījumi ar noteikto termiņu” vai “noguldījumi ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu” atkarībā no konkrētā līguma termiņa/noteikumiem;

e)

pārskatu sniedzēju emitētās akcijas, kas klasificētas kā noguldījumi

pārskatu sniedzēju emitētās akcijas klasificē nevis kā kapitālu un rezerves, bet gan kā noguldījumus, ja: i) starp emitentu pārskatu sniedzēju un turētāju pastāv debitora un kreditora ekonomiskās attiecības, neatkarīgi no šo akciju īpašumtiesībām, un ii) akcijas var pārvērst skaidrā naudā vai atpirkt bez būtiskiem ierobežojumiem vai sodiem. Iepriekšēja paziņojuma periods netiek uzskatīts par ievērojamu ierobežojumu. Turklāt akcijām jāatbilst šādiem nosacījumiem:

Šādu akciju pārvēršanai skaidrā naudā nepieciešami iepriekšējas paziņošanas periodi tiek izmantoti, lai akcijas klasificētu saskaņā ar iedalījumu pēc paziņošanas perioda instrumentu kategorijā “noguldījumi”. Iepriekšēja brīdinājuma termiņi tiek piemēroti, arī nosakot rezervju normu saskaņā ar Regulas (ES) 2021/378 (ECB/2021/1) 6. pantu. Iezīmētās akcijas, kas saistītas ar pārskatu sniedzēja izsniegtiem kredītiem, klasificē kā noguldījumu saistības ar tādu pašu sākotnējā termiņa iedalījumu, kāds ir to pamatā esošajam kredītam, t. i., kā “noguldījumus ar noteiktu termiņu” vai “noguldījumus ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu” – atkarībā no tā, kādi termiņa noteikumi ir pamatā esošajam līgumam.

Ja pārskatu sniedzējs turējumā ir akcijas, kas klasificētas kā noguldījumi un ko emitējuši citi pārskatu sniedzēji, turējumi jāklasificē kā kredīti bilances aktīvu pusē, nevis kā “pašu kapitāls”;

f)

vērtspapīrošanas saistības

Atbilstošais postenis maksājumam, kas saņemts apmaiņā pret kredītiem un/vai citiem aktīviem, kuri atsavināti vērtspapīrošanā, bet kuri joprojām tiek uzrādīti statistiskajā bilancē.

9.1.

Noguldījumi uz nakti

a)

atlikumi (kas pelna vai nepelna procentus), kas pārvēršami naudā tūlīt pēc pieprasījuma vai līdz pieprasījuma dienai sekojošās darbadienas beigām bez nozīmīgas soda naudas vai ierobežojumiem, bet kas nav pārvedami;

b)

atlikumi (kas pelna vai nepelna procentus), ko veido iepriekš samaksātas summas saistībā ar elektronisko naudu, piem., priekšapmaksas kartes;

c)

kredīti, kas atmaksājami līdz kredīta piešķiršanas dienai sekojošās darba dienas beigām;

d)

virtuālā grupas kontā apvienotu naudas līdzekļu pozīcijas, kas ir noguldījumi uz nakti, kurus apvienošanas dalībnieki tur virtuālā grupas kontā apvienotos naudas līdzekļos.

9.1.a

Pārvedami noguldījumi

9.2.

Noguldījumi ar noteiktu termiņu

9.2.a/9.2.b/9.2c

Noguldījumi, kuru noteiktais termiņš ir viens gads vai mazāk/ilgāks par vienu gadu un līdz diviem gadiem ieskaitot/ilgāks par diviem gadiem

a)

atlikumi ar noteikto termiņu līdz 1 gadam (ieskaitot)/ilgāku par 1 gadu un līdz 2 gadiem (ieskaitot)/ilgāku par 2 gadiem, kas nav pārvedami un ko nevar konvertēt naudā pirms šā termiņa beigām;

b)

atlikumi ar noteikto termiņu līdz 1 gadam (ieskaitot)/ilgāku par 1 gadu un līdz 2 gadiem (ieskaitot)/ilgāku par 2 gadiem, kas nav pārvedami, bet ko var izņemt pirms termiņa, iepriekš par to brīdinot; ja saņemts brīdinājums par izņemšanu, šie kontu atlikumi būtu jāklasificē attiecīgi 9.3.a vai 9.3.b postenī;

c)

atlikumi ar termiņu līdz 1 gadam (ieskaitot)/ilgāku par 1 gadu un līdz 2 gadiem (ieskaitot)/ilgāku par 2 gadiem, kas nav pārvedami, bet ko var izņemt pēc pieprasījuma, samaksājot attiecīgu soda naudu;

d)

drošības naudas iemaksas, ko veic saskaņā ar atvasinātiem līgumiem, kuru darbība beidzas 1 gada/1 līdz 2 gadu/vairāk nekā 2 gadu laikā, un ko veido skaidrās naudas nodrošinājums, kuru nogulda, nodrošinoties pret kredītrisku, bet kurš paliek noguldītāja īpašumā un atmaksājams noguldītājam līguma darbības beigās;

e)

kredīti, kuri vai nu ir, vai nav apliecināti ar neapgrozāmiem dokumentiem, un kuru sākotnējais termiņš ir līdz 1 gadam (ieskaitot) / ilgāks par 1 gadu un līdz 2 gadiem (ieskaitot) / ilgāks par 2 gadiem;