(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1380/2013 (1) ir noteikts, ka saglabāšanas pasākumus pieņem, ievērojot pieejamos zinātniskos, tehniskos un ekonomiskos ieteikumus, attiecīgā gadījumā arī ziņojumus, ko sagatavojusi Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja un citas konsultatīvas struktūras, kā arī ieteikumus, kas saņemti no konsultatīvajām padomēm, kuras izveidotas relevantajiem ģeogrāfiskajiem kompetences apgabaliem, un dalībvalstu kopīgos ieteikumus.

(2)

Padomei jāpieņem zvejas iespēju noteikšanas un iedalīšanas pasākumi un, attiecīgā gadījumā, arī daži ar minētajām zvejas iespējām funkcionāli saistīti nosacījumi. Regulā (ES) Nr. 1380/2013 noteikts, ka zvejas iespējas dalībvalstīm būtu iedalāmas tā, lai ikvienai no tām nodrošinātu relatīvu ar katru krājumu vai zvejniecību saistīto zvejas darbību stabilitāti.

(3)

Regulā (ES) Nr. 1380/2013 noteikts, ka kopējās zivsaimniecības politikas mērķis ir maksimālajam ilgtspējīgas ieguves apjomam (MSY) atbilstošu krājuma izmantošanas pakāpi, ja iespējams, sasniegt līdz 2015. gadam un pakāpeniski pieaugošā veidā – vēlākais līdz 2020. gadam attiecībā uz visiem krājumiem. Līdz 2020. gadam noteiktā pārejas perioda mērķis bija MSY sasniegšanu attiecībā uz visiem krājumiem līdzsvarot ar iespējamo sociālekonomisko ietekmi, kas izriet no iespējamās saistīto zvejas iespēju pielāgošanas.

(4)

Tāpēc saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1380/2013 kopējā pieļaujamā nozveja (KPN) būtu jānosaka, pamatojoties uz pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem, ņemot vērā bioloģisko un sociālekonomisko ietekmi un vienlaikus nodrošinot vienlīdzīgu attieksmi pret visiem zvejas sektoriem, kā arī ņemot vērā viedokļus, kas izteikti, apspriežoties ar ieinteresētajām personām.

(5)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/1139 (2) ir izveidots daudzgadu plāns mencas, reņģes un brētliņas krājumiem Baltijas jūrā un zvejniecībām, kas minētos krājumus izmanto (“plāns”). Plāna mērķis ir nodrošināt, ka dzīvie jūras bioloģiskie resursi tiek izmantoti tā, lai izmantojamo sugu populācijas tiktu atjaunotas un uzturētas virs līmeņa, kas spēj nodrošināt MSY. Regulā (ES) Nr. 1380/2013 noteikts, ka to krājumu zvejas iespējas, kuriem ir izstrādāti īpaši daudzgadu plāni, jānosaka saskaņā ar minēto daudzgadu plānu noteikumiem.

(6)

Saskaņā ar plāna 4. panta 1. punktu zvejas iespējas attiecībā uz minētā plāna 1. pantā uzskaitītajiem krājumiem bija jānosaka tā, lai zvejas izraisītā zivju mirstība pēc iespējas drīzāk un pakāpeniski pieaugošā veidā vēlākais līdz 2020. gadam sasniegtu diapazonos izteiktu MSY. Tāpēc nozvejas limiti, kas relevantajiem Baltijas jūras krājumiem piemērojami 2022. gadā, būtu jānosaka saskaņā ar plāna mērķiem.

(7)

2021. gada 28. maijā Starptautiskā Jūras pētniecības padome (ICES) publicēja ikgadējos ieteikumus par Baltijas jūras krājumiem. ICES norādīja, ka Baltijas jūras rietumdaļas krājuma reņģes biomasa ICES 20.–24. apakšrajonā ir tikai 54 % no nārsta bara biomasas limita references vērtības (Blim), kuru nesasniedzot varētu samazināties krājuma reproduktīvā spēja. Arī krājuma papildināšanās joprojām ir vēsturiski zemākajā līmenī. Tāpēc ICES jau ceturto gadu pēc kārtas iesaka nulles apjoma nozveju Baltijas jūras rietumdaļas krājuma reņģēm. Ievērojot Regulas (ES) 2016/1139 5. panta 2. punktu, tādēļ būtu jāpieņem atbilstoši korektīvie pasākumi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka attiecīgais krājums ātri atjaunojas virs līmeņa, kas spēj nodrošināt MSY. Turklāt minētajā pantā noteikts, ka jāpieņem papildu korektīvie pasākumi. Ja reņģes krājuma zvejas iespējas Baltijas jūras rietumdaļā tiktu noteiktas ICES ieteikumā norādītajā apjomā, pienākums izkraut visas jauktu sugu zvejniecībās gūtās nozvejas, kas ietver Baltijas jūras rietumdaļas krājuma reņģes piezvejas, izraisītu tā dēvēto kritiskās sugas efektu. Lai panāktu pareizo līdzsvaru starp zvejniecības darbības attiecībā uz citu sugu krājumiem turpmāku atļaušanu, kas pretējā gadījumā, iespējams, var izraisīt smagas sociālekonomiskas sekas, no vienas puses, un, no otras puses, vajadzību panākt labu minētā krājuma bioloģisko stāvokli, ņemot vērā grūtības jauktu sugu zvejniecībā visus krājumus vienlaicīgi apzvejot maksimālajā ilgtspējīgas ieguves apjomā, ir lietderīgi noteikt īpaši Baltijas jūras rietumdaļas krājuma reņģes piezvejām paredzētu KPN. Tomēr būtu jāatļauj Baltijas jūras rietumdaļas reņģes zvejas operācijas, ko veic vienīgi zinātniskās izpētes nolūkā un pilnībā ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/1241 (3) 25. pantā izklāstītos noteikumus, kā arī mazapjoma piekrastes zvejnieku veikta zveja, kurā izmanto noteiktus pasīvos zvejas rīkus. KPN līmenis būtu jānosaka tādā apjomā, kas nepalielinātu zivju mirstību un dotu stimulu uzlabot selektivitāti un nevēlamas nozvejas nepieļaušanu.

(8)

Attiecībā uz Baltijas jūras austrumdaļas krājuma mencu ICES piesardzīgo ieteikumu pēc 2019. gada bija iespējams sniegt ar datu ziņā labāk pamatotu novērtējumu. ICES lēš, ka Baltijas jūras austrumdaļas krājuma mencu biomasa joprojām ir mazāka par Blim un kopš 2020. gada samazinājusies vēl vairāk. Tāpēc ICES jau trešo gadu pēc kārtas iesaka nulles apjoma nozveju Baltijas jūras austrumdaļas krājuma mencām. Kopš 2019. gada Savienībā ir pieņemti stingri krājumu saglabāšanas pasākumi. Ievērojot Regulas (ES) 2016/1139 5. panta 2. punktu, tika aizliegta Baltijas jūras austrumdaļas krājuma mencas specializētā zveja un, lai novērstu t. s. kritisko sugu ietekmi uz citām zvejniecībām, noteikta ļoti maza KPN, kas paredzēta nenovēršamām Baltijas jūras austrumdaļas krājuma mencas piezvejām. Bez tam pieņemti vēl citi, ar zvejas iespējām funkcionāli saistīti korektīvie pasākumi, proti, noteikts ar nārstu saistīts zvejas aizliegums un atpūtas zvejas aizliegums galvenajā izplatības apgabalā. Ņemot vērā ICES ieteikumu un krājuma nemainīgo stāvokli, ir lietderīgi zvejas iespējas un ar tām funkcionāli saistītos korektīvos pasākumus saglabāt līdzšinējā apjomā.

(9)

Attiecībā uz Baltijas jūras rietumdaļas krājuma mencām zinātniskās aplēses vairākus gadus ir norādījušas, ka nārsta bara biomasa ir mazāka par references rādītāju, par kuru mazāka rādītāja gadījumā jāuzsāk īpaša un pienācīga pārvaldības darbība (Btrigger). Tāpēc pēdējos gados ir pieņemti arvien stingrāki pārvaldības pasākumi. 2021. gadā ICES nolēma veikt krājuma stāvokļa padziļinātu novērtējumu un tāpēc sava ieteikuma pieņemšanu atlika uz 2021. gada 10. septembri. Minētajā novērtējumā atklājās, ka Baltijas jūras austrumdaļas krājuma mencu biomasa bija mazāka par pusi no iepriekšējās aplēses un ka vairāk nekā 10 gadus tā lielākoties ir bijusi mazāka par Blim. Tiek lēsts, ka pašreizējā biomasa ir apmēram puse no Blim. Krājuma papildināšanās ir bijusi vēsturiski zema kopš 2018. gada. ICES lēš ar 53 % varbūtību, ka krājuma biomasa 2023. gadā varētu palielināties nedaudz virs Blim pat ar dažām nozvejām. Šādā situācijā, ievērojot Regulas (ES) 2016/1139 5. panta 2. punktu, būtu jāveic korektīvi pasākumi un zvejas iespējas jānosaka tā, lai nodrošinātu krājuma drīzu atjaunošanos virs līmeņa, kas spēj nodrošināt MSY. Ieteicamās nozvejas apjoms ir tik zems, ka ar to nevar nodrošināt gan specializēto zveju, gan nenovēršamo piezveju citās zvejniecībās, jo īpaši bentisko plekstveidīgo zivju zvejniecībās. Tāpēc, lai novērstu kritisko sugu parādību, ir lietderīgi noteikt tādu KPN, kas aprobežojas vienīgi ar nenovēršamu piezveju citās zvejniecībās, izņemot attiecībā uz zvejas operācijām, ko veic vienīgi zinātniskās izpētes nolūkā un pilnībā ievērojot Regulas (ES) 2019/1241 25. panta nosacījumus. Turklāt iepriekš ir pieņemti vēl citi ar zvejas iespējām funkcionāli saistīti korektīvie pasākumi, proti, noteikts ar nārstu saistīts zvejas aizliegums un atpūtas zvejas ierobežojumi. Ņemot vērā, ka krājums turpina būtiski pasliktināties, ir lietderīgi ar nārstu saistīto zvejas aizliegumu pagarināt no 15. janvāra līdz 31. martam, lai iekļautu laikposmu, kurā menca pulcējas pirms nārstošanas. Papildu izņēmums ar nārstu saistītam zvejas aizliegumam būtu jāievieš attiecībā uz zvejas kuģiem, kas ICES 22. apakšrajonā ar dragu zvejo gliemenes ūdeņos, kuru dziļums ir mazāks par 20 metriem, jo minētā zveja notiek ārpus mencu nārstošanas vietām un mencu piezvejas apjoms ir ļoti mazs. Attiecībā uz atpūtas zveju zemā kopējās ieteicamās nozvejas līmeņa dēļ ICES atšķirībā no iepriekšējiem gadiem nevarēja nodalīt komerciālo nozveju un atpūtas nozveju. Ņemot vērā krājuma stāvokli, ir līdz minimumam jāsamazina dienas individuālais limits, lai nepārsniegtu ICES ieteicamos nozvejas līmeņus. Turklāt ir lietderīgi turpmāk neatbrīvot atpūtas zveju no zvejas aizlieguma perioda nārsta laikā.

(10)

2020. gadā ICES lēsa, ka Baltijas jūras centrālās daļas krājuma reņģes biomasa bija kļuvusi mazāka par nārsta bara biomasas references rādītāja (Btrigger), kura nesasniegšanas gadījumā jāveic konkrēti un atbilstīgi pārvaldības pasākumi. 2021. gadā ICES atzina, ka minētā krājuma biomasa samazinājusies vēl vairāk un patlaban ir pietuvojusies Blim. Tāpēc ir lietderīgi zvejas iespējas noteikt saskaņā ar Regulas (ES) 2016/1139 5. panta 1. punktu.

(11)

ICES ieteikumā norādīts, ka jūras zeltplekstes zvejniecībās tiek piezvejota menca. Savukārt brētliņa, kas ir mencas medījamā suga, tiek zvejota jauktu sugu zvejniecībās kopā ar reņģi. Ir lietderīgi minēto vairāksugu mijiedarbību ņemt vērā jūras zeltplekstes un brētliņas zvejas iespēju noteikšanā.

(12)

Attiecībā uz lasi ICES 22.–31. apakšrajonā ICES iepriekš vairākus gadus ir norādījusi, ka upju krājumu stāvoklis ir ļoti atšķirīgs. Lai dotu ekspertiem vairāk laika un tie varētu labāk ņemt vērā minētās atšķirības, ICES nolēma sava ieteikuma pieņemšanu atlikt uz 2021. gada 15. septembri. Saskaņā ar ICES ieteikumu, lai aizsargātu novājinātos upju krājumus, būtu jāaptur visa komerciālā un atpūtas nozveja centrālajā baseinā, kas būtībā ir jauktu sugu zvejniecība, kurā tiek nozvejots lasis no veselīgiem un novājinātiem upju krājumiem. Tomēr ICES uzskata, ka pašreizējā specializētā zveja Botnijas līča un Olandes jūras piekrastes apgabalos varētu turpināties laša vasaras migrācijas laikā. Lai panāktu pareizo līdzsvaru starp zvejniecības darbības turpmāku atļaušanu, kas pretējā gadījumā, iespējams, var izraisīt smagas sociālekonomiskas sekas, no vienas puses, un, no otras puses, vajadzību panākt labu minētā krājuma bioloģisko stāvokli, ņemot vērā grūtības jauktu sugu zvejniecībā visus krājumus vienlaicīgi apzvejot maksimālajā ilgtspējīgas ieguves apjomā, ir lietderīgi noteikt īpaši minēto apgabalu krājuma laša piezvejām paredzētu KPN, izņemot attiecībā uz zvejas operācijām, ko veic vienīgi zinātniskās izpētes nolūkā un pilnībā ievērojot Regulas (ES) 2019/1241 25. panta nosacījumus, un piekrastes zvejniecību uz ziemeļiem no 59°30′ ziemeļu platuma laikposmā no 1. maija līdz 31. augustam. Ņemot vērā ICES ieteikumu, ir lietderīgi pieņemt papildu korektīvos pasākumus, kas funkcionāli saistīti ar zvejas iespējām. Būtu jāaizliedz tālāk nekā četru jūras jūdžu attālumā izmantot āķu jedas, jo parasti tas ir zvejas rīks, ko izmanto laša zvejai. Turklāt tajos apgabalos, kuros komerciāla zveja nav atļauta, atpūtas zvejā būtu jāatļauj vienam makšķerniekam paturēt tikai vienu lasi dienā, kuram ir nogriezta spura. Visbeidzot, lai novērstu nepareizu ziņošanu, visi paturētie jebkādu zivju sugu īpatņi būtu jāizkrauj veseli, lai tos varētu nepārprotami identificēt.

(13)

Lai nodrošinātu to, ka pilnībā tiek izmantotas piekrastes zvejas iespējas, 2019. gadā attiecībā uz lasi tika ieviesta ierobežota elastība starp ICES 22.–31. apakšrajonu un ICES 32. apakšrajonu. Ņemot vērā minēto divu krājumu zvejas iespēju izmaiņas, ir lietderīgi minēto elastību samazināt.

(14)

Aizliedzot taimiņa zvejošanu tālāk par četrām jūras jūdzēm un ierobežojot taimiņa piezveju līdz 3 % no apvienotās taimiņa un laša nozvejas, ir lielā mērā palīdzēts ievērojami samazināt reiz izplatīto nepareizo ziņošanu, kur laša zvejniecībās gūtās nozvejas tika uzrādītas kā taimiņa nozvejas. Tāpēc šo noteikumu ir lietderīgi paturēt spēkā, lai nepareizu ziņojumu būtu tikpat maz.

(15)

Uz šajā regulā noteikto zvejas iespēju izmantošanu attiecas Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009 (4) un jo īpaši tās 33. un 34. pants par nozveju un zvejas piepūles reģistrēšanu un par to datu nosūtīšanu Komisijai, kas saistīti ar zvejas iespēju pilnīgu apguvi. Tāpēc šajā regulā būtu jāprecizē, kādi kodi attiecībā uz izkrāvumiem no krājumiem, uz kuriem attiecas šī regula, dalībvalstīm jālieto, kad tās sūta datus Komisijai.

(16)

Ar Padomes Regulu (EK) Nr. 847/96 (5) ir ieviesti ikgadējas KPN pārvaldības papildu nosacījumi, to vidū 3. un 4. pantā paredzēti elastības noteikumi par piesardzīgu un analītisku KPN. Saskaņā ar minētās regulas 2. pantu Padome, kad tā nosaka KPN, nolemj, kuriem krājumiem, jo īpaši pamatojoties uz šo krājumu bioloģisko stāvokli, 3. vai 4. pantu nepiemēro. Nesenākā pagātnē ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktu tika ieviests ikgadējas elastības mehānisms visiem krājumiem, uz kuriem attiecas izkraušanas pienākums. Tāpēc un lai nepieļautu pārmērīgu elastību, kas apdraudētu dzīvo jūras bioloģisko resursu racionālas un atbildīgas izmantošanas principu, kavētu kopējās zivsaimniecības politikas mērķu sasniegšanu un radītu krājumu bioloģiskā stāvokļa pasliktināšanos, būtu jānosaka, ka Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu analītiskai KPN piemēro tikai tad, ja netiek izmantota ikgadējā elastība, kas paredzēta Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktā.

(17)

Turklāt tā kā mencas krājuma biomasa Baltijas jūras austrumdaļā, reņģes krājuma biomasa Baltijas jūras rietumdaļā un mencas krājuma biomasa Baltijas jūras rietumdaļā ir mazāka par Blim un 2022. gadā ir atļautas tikai piezvejas, zinātniskos nolūkos veikta zveja un Baltijas jūras rietumdaļas krājuma reņģes gadījumā – noteikta piekrastes mazapjoma zveja, dalībvalstis, kurām ir attiecīgās KPN kvotu daļa, ir apņēmušās Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktā paredzēto ikgadējo elastību attiecībā uz šiem krājumiem 2022. gadā nepiemērot, lai tādējādi ar 2022. gada nozvejām nepārsniegtu Baltijas jūras austrumdaļas krājuma mencai, rietumdaļas krājuma reņģei un rietumdaļas krājuma mencai noteikto KPN. Turklāt, ņemot vērā to, ka upju krājuma laša biomasa uz dienvidiem no 59°30′ ziemeļu platuma ir gandrīz zem limita references vērtības lašu mazuļu ieguvē (Rlim), un to, ka minētajā apgabalā 2022. gadā ir atļautas vienīgi piezvejas un zinātniskos nolūkos veikta zveja, attiecīgās dalībvalstis ir uzņēmušās līdzīgas saistības attiecībā uz ikgadējo elastību laša nozvejai centrālajā baseinā 2022. gadā.

(18)

Zvejas gads attiecībā uz Esmarka mencu ICES 3.a rajonā, Apvienotās Karalistes ūdeņos ICES 2.a rajonā un Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos ICES 4. apakšapgabalā ir no 1. novembra līdz 31. oktobrim. Lai varētu sākt zveju 2021. gada 1. novembrī un pamatojoties uz jaunu zinātnisko ieteikumu un pēc apspriešanās ar Apvienoto Karalisti, Esmarka mencas pagaidu KPN ICES 3.a rajonā, Apvienotās Karalistes ūdeņos ICES 2.a rajonā un Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos ICES 4. apakšapgabalā ir jānosaka uz laikposmu no 2021. gada 1. novembra līdz 2021. gada 31. decembrim. Minētā pagaidu KPN būtu jānosaka saskaņā ar 2021. gada 8. oktobrī publicēto ICES ieteikumu.

(19)

Padomes Regulā (ES) 2021/92 (6) zvejas iespēju tabula attiecībā uz makreli Ziemeļjūrā attiecas uz ūdeņiem 3.a un 4. zonā, Apvienotās Karalistes ūdeņiem 2.a zonā, Savienības ūdeņiem 3.b un 3.c zonā un 22.–32. apakšrajonā atbilstoši Tirdzniecības un sadarbības nolīgumam starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu, no vienas puses, un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti, no otras puses (7). Tomēr 2021. gadā piekrastes valstu apspriešanos par makreli rezultātā netika noslēgts nolīgums starp Savienību, Apvienoto Karalisti un Norvēģiju par piekļuves kārtību. Tāpēc Savienībai nav piekļuve Norvēģijas ūdeņiem Ziemeļjūrā savas makreles kvotas zvejai.

(20)

Savienība 2021. gadā pabeidza sarunas ar Apvienoto Karalisti par zvejas iespējām un pārvaldības pasākumiem attiecībā uz konkrētām KPN 2021. gadam, tostarp attiecībā uz makreli, kas Savienībai dod iespēju zvejot tās makreles kvotu Apvienotās Karalistes ūdeņos. Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza attiecīgās zvejas iespēju tabulas, lai atspoguļotu zvejas apgabala robežas Ziemeļjūras ūdeņos līdz Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņiem.

(21)

2021. gadā Savienībai nav piekļuve Norvēģijas ūdeņiem Ziemeļjūrā savas makreles kvotas zvejai. Regulā (ES) 2021/92 ir iekļauta zvejas iespēju tabula attiecībā uz makreli Norvēģijas ūdeņos 2.a un 4.a zonā, un vajadzētu būt iespējai Dānijai iedalīto kvotu 13 359 tonnu apmērā zvejot Savienības un Apvienotās Karalistes ūdeņos Ziemeļjūrā. Attiecīgajā zvejas iespēju tabulā būtu jāiekļauj zemsvītras piezīme, lai ļautu Dānijai izmantot minēto kvotu Savienības un Apvienotās Karalistes ūdeņos Ziemeļjūrā. Ir notikusi apspriešanās ar Apvienoto Karalisti par minēto iespēju un Apvienotā Karaliste nav cēlusi iebildumus attiecībā uz pieeju atļaut no 2021. gada 12. oktobra zvejot minēto kvotu minētajos Apvienotās Karalistes ūdeņos.

(22)

Ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgums starp Eiropas Savienību, no vienas puses, un Grenlandes valdību un Dānijas valdību, no otras puses, un tam pievienotais īstenošanas protokols (8) paredz, ka Savienībai jāsaņem 7,7 % no moivas KPN, ko nozvejo Grenlandes ūdeņos ICES 5. un 14. apakšapgabalā. Savienība 2021. gada 5. oktobrī saņēma no Grenlandes iestādēm informāciju, ka ICES ir sniegusi ieteikumu attiecībā uz moivu 2021./2022. gada sezonā piemērot KPN 904 200 tonnu apmērā. Saskaņā ar zinātnisko ieteikumu un pamatojoties uz vienošanos, kas panākta starp Grenlandi, Islandi un Norvēģiju attiecībā uz moivu, Grenlandes valdība ir noteikusi kvotu 135 630 tonnu apmērā. Saskaņā ar īstenošanas protokolu Grenlande vēlētos piedāvāt Savienībai 69 623 tonnas moivu, kas ir līdzvērtīgi 7,7 % no kopējās KPN. Tagad minētā KPN būtu jānosaka, pamatojoties uz šo informāciju. Turklāt Grenlande, Islande un Norvēģija, noslēdzot vienošanos par moivas saglabāšanu un pārvaldību, vienojās par jaunu zvejas sezonas kārtību. Tādējādi ir arī jāatspoguļo izmaiņas zvejas sezonā, kas tagad būtu jāattiecina uz laikposmu no 2021. gada 15. oktobra līdz 2022. gada 15. aprīlim.

(23)

Komisija piešķir Venecuēlas karoga kuģiem zvejas atļaujas, kas tiem ļauj zvejot lutjānzivis Savienības ūdeņos pie Francijas Gviānas krastiem. Ierosinātā grozījuma mērķis ir, ievērojot konkrētus nosacījumus, nodrošināt zvejas darbību nepārtrauktību atļaujas piešķiršanas procesa laikā starp diviem gadiem.

(24)

Tāpēc Regula (ES) 2021/92 būtu attiecīgi jāgroza.

(25)

Lai nepieļautu zvejas darbību pārtraukšanu un nodrošinātu Savienības zvejnieku iztikas līdzekļus, šīs regulas noteikumi attiecībā uz Baltijas jūru būtu jāpiemēro no 2022. gada 1. janvāra. Regulā (ES) 2021/92 paredzētie nozvejas limiti ir piemērojami no 2021. gada 1. janvāra. Tāpēc ar šo regulu ieviestie noteikumi, kas attiecas uz minētajiem nozvejas limitiem, arī būtu jāpiemēro no 2021. gada 1. janvāra. Tomēr attiecībā uz Esmarka mencu ICES 3.a rajonā, Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos ICES 4. apakšapgabalā un Apvienotās Karalistes ūdeņos ICES 2.a rajonā šī regula būtu jāpiemēro no 2021. gada 1. novembra līdz 2022. gada 31. oktobrim. Ņemot vērā vajadzību turpināt ilgtspējīgas zvejas darbības un sākt zvejniecību laikus, sākoties zvejas sezonām, šīs regulas noteikumi attiecībā uz Norvēģijas ūdeņos Ziemeļjūrā noteiktajiem makreles nozvejas limitiem un Grenlandes ūdeņu ICES 5. un 14. rajonā noteiktajiem moivu nozvejas limitiem būtu attiecīgi jāpiemēro no 2021. gada 12. oktobra un 2021. gada 15. oktobra. Ņemot vērā to, ka attiecīgās zvejas iespējas vai nu vēl nav izsmeltas vai tiks palielinātas ar šo regulu, šīs regulas piemērošana ar atpakaļējošu spēku neietekmē juridiskās noteiktības un tiesiskās paļāvības aizsardzības principus. Steidzamības dēļ šai regulai būtu jāstājas spēkā tūlīt pēc tās publicēšanas,