1.   Šo regulu piemēro darbībām, ko Savienības zvejas kuģi un – neskarot karoga valsts primāro atbildību – dalībvalstu valstspiederīgie veic 5. pantā minētajās zvejas zonās, kā arī darbībām, ko zvejas kuģi, kuri peld ar trešo valstu karogu un ir reģistrēti trešās valstīs, veic, zvejojot Savienības ūdeņos.

2.   Šīs regulas 7., 10., 11. un 12. pantu piemēro arī atpūtas zvejai. Gadījumos, kad atpūtas zvejai ir ievērojama ietekme konkrētā reģionā, Komisija, ievērojot 15. pantu un saskaņā ar 29. pantu ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, lai grozītu šo regulu, nosakot, ka attiecīgos 13. panta noteikumus vai V–X pielikuma A vai C daļu piemēro arī atpūtas zvejai.

3.   Saskaņā ar 25. un 26. panta nosacījumiem šajā regulā noteiktos tehniskos pasākumus nepiemēro zvejas darbībām, ko veic vienīgi šādā nolūkā:

1.   Tehniskie pasākumi, kas ir KZP īstenošanas atbalsta instrumenti, palīdz sasniegt KZP mērķus, kuri izklāstīti piemērojamos Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. panta noteikumos.

2.   Tehniskie pasākumi jo īpaši palīdz sasniegt šādus mērķus:

1.   Tehnisko pasākumu mērķis ir nodrošināt, lai:

2.   To, cik lielā mērā minētie mērķrādītāji ir sasniegti, izskata kā daļu no 31. pantā izklāstītā ziņošanas procesa.

1.   Ir aizliegts zvejot vai iegūt jūras sugu īpatņus, izmantojot šādas metodes:

2.   Neatkarīgi no 2. panta šo pantu piemēro Savienības kuģiem starptautiskajos ūdeņos un trešo valstu ūdeņos, izņemot, ja noteikumos, ko pieņēmušas daudzpusējas zivsaimniecības organizācijas, ar divpusējiem vai daudzpusējiem nolīgumiem, vai kāda trešā valsts, ir paredzēts citādi.

1.   Šīs regulas V–XI pielikuma nolūkā velkama zvejas rīka linuma acu izmērs, kā norādīts minētajos pielikumos, ir jebkura āmja un jebkura pagarinājuma, kas atrodas uz zvejas kuģa un ir piestiprināts vai ir derīgs piestiprināšanai pie jebkura velkama zvejas rīka, minimālais linuma acu izmērs. Šis punkts neattiecas uz ierīcēm, ko izmanto zvejas rīku monitoringa sensoru piestiprināšanai vai ko izmanto kopā ar ierīcēm zivju un bruņurupuču izkļūšanai no zvejas rīka. Papildu atkāpes attiecībā uz jūras sugām nolūkā uzlabot selektivitāti izmēra vai sugas ziņā var paredzēt deleģētajā aktā, kas pieņemts saskaņā ar 15. pantu.

2.   Uz dragām 1. punkta noteikumi neattiecas. Tomēr jebkurā reisā, kad uz kuģa pārvadā dragas, piemēro šādus noteikumus:

Šā punkta b) un c) apakšpunktu nepiemēro tādu sugu neplānotai nozvejai, uz kurām attiecas izkraušanas pienākums, kas izklāstīts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. pantā. Šādu neplānotu nozveju izkrauj un atskaita no kvotām.

3.   Kad viens vai vairāki zvejas kuģi vienlaikus velk vairākus zvejas rīkus, visu zvejas rīku linumam jābūt ar viena un tā paša nomināla izmēra acīm. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, ievērojot 15. pantu un saskaņā ar 29. pantu, ar ko atkāpjas no šā punkta, ja tas, ka tiek izmantoti dažādi tīkli ar dažāda izmēra linuma acīm, sniedz tādu ieguvumu jūras bioloģisko resursu saglabāšanai, kas ir vismaz līdzvērtīgs pastāvošo zvejas metožu izmantošanai.

4.   Ir aizliegts izmantot jebkādas ierīces, kas nosprosto vai citā veidā faktiski samazina āmja vai jebkuras velkama zvejas rīka daļas linuma acs izmēru, kā arī turēt uz kuģa jebkādu šādu ierīci, kas ir speciāli paredzēta minētajam mērķim. Šis punkts neaizliedz izmantot īpašas ierīces, ko izmanto, lai samazinātu velkamo zvejas rīku nodilumu un lai tos stiprinātu vai lai veicinātu vai ierobežotu nozvejoto īpatņu izkļūšanu no zvejas rīka priekšējās daļas.

5.   Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka sīki izstrādātus noteikumus par āmju un 4. punktā minēto ierīču specifikāciju. Minētie īstenošanas akti pamatojas uz labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem un tehniskajiem ieteikumiem, un tajos var noteikt:

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 30. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

1.   Aizliegts turēt uz kuģa vai izmantot vienu vai vairākus dreifējošus tīklus, kuru atsevišķais vai kopējais garums ir vairāk nekā 2,5 km.

2.   Aizliegts izmantot dreifējošus tīklus, lai zvejotu III pielikumā minētās sugas.

3.   Neatkarīgi no 1. punkta Baltijas jūrā aizliegts turēt uz kuģa vai izmantot jebkādus dreifējošus tīklus.

4.   Grunts žaunu tīklus, iepinējtīklus un vairāksienu tīklus ir aizliegts izmantot, lai zvejotu šādas sugas:

5.   Atkāpjoties no 4. punkta, ne vairāk kā trīs nejauši nozvejotus minētajā punktā minēto haizivju sugu īpatņus var paturēt uz kuģa vai izkraut ar noteikumu, ka saskaņā ar Savienības tiesību aktiem tie nepieder pie aizsargājamām sugām.

6.   Grunts žaunu tīklus, iepinējtīklus un vairāksienu tīklus ir aizliegts izmantot vietās, kur jūras kartē norādītais dziļums pārsniedz 200 m.

7.   Neatkarīgi no šā panta 6. punkta:

1.   Ir aizliegts nozvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut Direktīvas 92/43/EEK IV pielikumā minēto sugu zivis vai gliemjus, vēžveidīgos un adatādaiņus, izņemot gadījumus, kad ir piešķirtas atkāpes saskaņā ar minētās direktīvas 16. pantu.

2.   Papildus 1. punktā minētajām sugām Savienības kuģiem ir aizliegts zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, izkraut, uzglabāt, pārdot, izlikt vai piedāvāt pārdošanai I pielikumā minētās sugas vai sugas, kuras ir aizliegts zvejot ar citiem Savienības tiesību aktiem.

3.   Nejauši nozvejotiem 1. un 2. punktā minēto sugu īpatņiem netiek nodarīts kaitējums, un tos tūlīt atlaiž jūrā, izņemot nolūkā ļaut veikt nejauši nogalināto īpatņu zinātnisko izpēti saskaņā ar piemērojamiem Savienības tiesību aktiem.

4.   Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 29. pantu, lai grozītu I pielikumā iekļauto sarakstu, ja labākie pieejamie zinātniskie ieteikumi liecina, ka ir nepieciešamas minētā saraksta grozījums.

5.   Saskaņā ar šā panta 4. punktu pieņemto pasākumu mērķis ir sasniegt 4. panta 1. punkta b) apakšpunktā noteikto mērķrādītāju, un tajos var ņemt vērā starptautiskus nolīgumus par jutīgu sugu aizsardzību.

1.   Aizliegts nozvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut jūras zīdītājus vai jūras rāpuļus, kas minēti Direktīvas 92/43/EEK II un IV pielikumā, un to sugu jūras putnus, uz kurām attiecas Direktīva 2009/147/EK.

2.   Nozvejā iegūtiem 1. punktā minēto sugu īpatņiem netiek nodarīts kaitējums, un tos tūlīt atbrīvo.

3.   Neatkarīgi no 1. un 2. punkta ir atļauts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut 1. punktā minēto jūras sugu īpatņus, kas nozvejoti nejauši, ciktāl tādas darbības ir vajadzīgas, lai palīdzētu atsevišķiem dzīvniekiem atgūties un ļautu zinātniski pētīt nejauši nogalinātos īpatņus, un ar nosacījumu, ka saskaņā ar piemērojamiem Savienības tiesību aktiem attiecīgās kompetentās valsts iestādes iepriekš ir pilnībā informētas iespējami drīz pēc nozvejošanas.

4.   Pamatojoties uz labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem, dalībvalsts var saviem karoga kuģiem noteikt ietekmējuma mazināšanas pasākumus vai konkrētu zvejas rīku izmantošanas ierobežojumus. Šādi pasākumi līdz minimumam samazina un, kad vien iespējams, izskauž šā panta 1. punktā minēto sugu nozvejas, tie ir saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. pantā noteiktajiem mērķiem un ir vismaz tikpat stingri kā tehniskie pasākumi, kas piemērojami saskaņā ar Savienības tiesību aktiem.

5.   Saskaņā ar šā panta 4. punktu pieņemto pasākumu mērķis ir sasniegt 4. panta 1. punkta b) apakšpunktā noteikto mērķrādītāju. Dalībvalsts kontroles nolūkā informē citas attiecīgās dalībvalstis par noteikumiem, kas pieņemti saskaņā ar šā panta 4. punktu. Tās arī dara publiski pieejamu attiecīgo informāciju par šādiem pasākumiem.

1.   II pielikumā norādītos zvejas rīkus ir aizliegts izmantot attiecīgajos apgabalos, kas noteikti minētajā pielikumā.

2.   Ja labākajos pieejamajos zinātniskajos ieteikumos ir ieteikts grozīt II pielikumā iekļauto apgabalu sarakstu, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar šīs regulas 29. pantu un ievērojot Regulas (ES) Nr. 1380/2013 11. panta 2. un 3. punktā paredzēto procedūru, lai attiecīgi grozītu II pielikumu. Kad Komisija pieņem šādus grozījumus, tā pievērš īpašu uzmanību tam, lai tiktu mazināta nelabvēlīgā ietekme, ko radītu zvejas darbību pārvietošana uz citiem jutīgiem apgabaliem.

3.   Ja 1. punktā minētās dzīvotnes vai citas jutīgas dzīvotnes, tostarp jutīgas jūras ekosistēmas, ir sastopamas ūdeņos, kas ir dalībvalsts suverenitātē vai jurisdikcijā, attiecīgā dalībvalsts var saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 11. pantā paredzēto procedūru noteikt zvejas aizlieguma apgabalus vai citus saglabāšanas pasākumus, lai aizsargātu šādas dzīvotnes. Šādi pasākumi ir saderīgi ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. pantā noteiktajiem mērķiem un ir vismaz tikpat stingri kā Savienības tiesību aktos paredzētie pasākumi.

4.   Saskaņā ar šā panta 2. un 3. punktu pieņemto pasākumu mērķis ir sasniegt 4. panta 1. punkta c) apakšpunktā noteikto mērķrādītāju.

1.   Šīs regulas V–X pielikuma A daļā minēto jūras sugu īpatņu minimālos saglabāšanas references izmērus piemēro, lai:

2.   Jūras sugu īpatņu izmēru mēra saskaņā ar IV pielikumu.

3.   Ja jūras sugu īpatņu izmēra noteikšanai ir paredzētas vairākas metodes, īpatni neuzskata par tādu, kas ir mazāks par minimālo saglabāšanas references izmēru, ja ar jebkuru no šīm metodēm noteiktais izmērs ir vienāds ar minimālo saglabāšanas references izmēru vai lielāks par to.

4.   Omārus, langustus un gliemenes un vēderkājus, kas pieder kādai no sugām, kam V, VI vai VII pielikumā ir noteikts minimālais saglabāšanas references izmērs, drīkst turēt uz kuģa tikai veselus un izkraut tikai veselus.

1.   Neskarot Regulas (ES) Nr. 1380/2013 14. pantu, dalībvalstis var īstenot izmēģinājuma projektus ar mērķi izpētīt metodes, kā nepieļaut, līdz minimumam samazināt un izskaust nevēlamas nozvejas. Minētajos izmēģinājuma projektos ņem vērā attiecīgo konsultatīvo padomju atzinumus, un tie pamatojas uz labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem.

2.   Ja minēto izmēģinājuma pētījumu rezultāti vai citi zinātniskie ieteikumi liecina, ka nevēlamas nozvejas ir nozīmīgas, attiecīgās dalībvalstis saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 19. pantu cenšas noteikt tehniskos pasākumus attiecīgo nevēlamo nozveju samazināšanai.

1.   Reģionālā līmenī noteiktie tehniskie pasākumi ir izklāstīti šādos pielikumos:

2.   Nolūkā ņemt vērā attiecīgo zivsaimniecību reģionālās īpatnības Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar šīs regulas 29. pantu un Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. pantu, lai grozītu, papildinātu, atceltu šā panta 1. punktā minētajos pielikumos izklāstītos tehniskos pasākumus vai noteiktu atkāpes no tiem, tostarp īstenojot izkraušanas pienākumu saistībā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 5. un 6. punktu. Komisija šādus deleģētos aktus pieņem, balstoties uz kopīgu ieteikumu, kas ir iesniegts saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. pantu un ar šīs regulas III nodaļas attiecīgajiem pantiem.

3.   Šādu deleģēto aktu pieņemšanas nolūkā pārvaldībā tieši ieinteresētās dalībvalstis var iesniegt kopīgus ieteikumus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. panta 1. punktu; pirmo reizi to dara ne vēlāk kā 24 mēnešus un pēc tam ne vēlāk kā 18 mēnešus ikreiz pēc tam, kad ir iesniegts šīs regulas 31. panta 1. punktā minētais ziņojums. Tās var iesniegt šādus ieteikumus arī tad, kad to uzskata par nepieciešamu.

4.   Saskaņā ar šā panta 2. punktu pieņemtie tehniskie pasākumi:

5.   Nosacījumu piemērošana saistībā ar 27. pantā un V līdz XI pielikumu B daļā izklāstītajām linuma acu izmēru specifikācijām neizraisa to selektivitātes standartu pasliktināšanos, jo īpaši no zivju mazuļu nozvejas palielināšanās viedokļa, kas pastāv 2019. gada 14. augustā, un tie ir paredzēti, lai īstenotu mērķus un sasniegtu mērķrādītājus, kas noteikti 3. un 4. pantā.

6.   Kopīgajos ieteikumos, ko iesniedz, lai pieņemtu 2. punktā minētos pasākumus, dalībvalstis sniedz zinātniskus pierādījumus, lai pamatotu minēto pasākumu pieņemšanu.

7.   Komisija var lūgt ZZTEK novērtēt 2. punktā minētos kopīgos ieteikumus.

1.   Kopīgajā ieteikumā, ko iesniedz, lai pieņemtu 15. panta 2. punktā minētos pasākumus saistībā ar reāllaika zvejas aizliegumu izveidošanu ar mērķi nodrošināt jutīgu sugu vai zivju mazuļu vai nārsta baru vai gliemju, vēžveidīgo un adatādaiņu baru aizsardzību, ietver šādus elementus:

2.   Kopīgajā ieteikumā, ko iesniedz, lai pieņemtu 15. panta 2. punktā minētos pasākumus saistībā ar noteikumiem par zvejas darbību vietas maiņu, ietver šādus elementus:

1.   Kopīgajā ieteikumā, ko iesniedz nolūkā pieņemt 15. panta 2. punktā minētos pasākumus saistībā ar novatorisku zvejas rīku izmantošanu konkrētā jūras baseinā, ietver novērtējumu par šādu zvejas rīku izmantošanas iespējamo ietekmi uz mērķsugām un uz jutīgām sugām un dzīvotnēm. Attiecīgās dalībvalstis ievāc attiecīgos datus, kas ir vajadzīgi šādam novērtējumam.

2.   Novatorisku zvejas rīku izmantošana netiek atļauta, ja 1. punktā minētie novērtējumi liecina, ka to izmantošana radītu būtiski nelabvēlīgu ietekmi uz jutīgām dzīvotnēm un nemērķa sugām.

1.   Kad dalībvalstis iesniedz kopīgus ieteikumus par tehnisko pasākumu noteikšanu pagaidu izmetumu plānos, kas minēti Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 6. punktā, minētajos ieteikumos cita starpā var iekļaut šādus elementus:

2.   Ar šā panta 1. punktā minētajiem pasākumiem tiecas sasniegt 3. pantā noteiktos mērķus un jo īpaši aizsargāt zivju vai gliemju, vēžveidīgo un adatādaiņu mazuļu vai nārsta barus.

1.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar šīs regulas 29. pantu un Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. pantu nolūkā papildināt šo regulu, nosakot izmēģinājuma projektus, ar kuriem tiek izveidota nozveju un izmetumu pilnīgas dokumentācijas sistēma, kuras pamatā ir izmērāmi mērķi un mērķrādītāji, lai panāktu uz rezultātiem balstītu zivsaimniecības pārvaldību.

2.   Šā panta 1. punktā minētie izmēģinājuma projekti var atkāpties no V–XI pielikumu B daļā izklāstītajiem pasākumiem konkrētā apgabalā uz laiku, kas nepārsniedz vienu gadu, ar noteikumu, ka var pierādīt, ka šādi izmēģinājuma projekti veicina 3. un 4. pantā noteiktos mērķu un mērķrādītāju sasniegšanu un jo īpaši – ka ar tiem cenšas uzlabot attiecīgo zvejas rīku vai zvejas paņēmienu selektivitāti vai citādi mazināt to vidisko ietekmi. Minēto viena gada periodu var pagarināt uz vēl vienu gadu ar tādiem pašiem nosacījumiem. Izmēģinājuma projektos var iekļaut ne vairāk kā 5 % no katras dalībvalsts zvejas kuģiem attiecīgajā zvejas veidā.

3.   Ja dalībvalstis iesniedz kopīgus ieteikumus par 1. punktā minēto izmēģinājuma projektu izveidošanu, tās sniedz zinātniskus pierādījumus, kas pamato to pieņemšanu. ZZTEK novērtē minētos kopīgos ieteikumus un šo novērtējumu publisko. Sešu mēnešu laikā pēc projekta beigām dalībvalstis iesniedz Komisijai ziņojumu, kurā izklāstīti tā rezultāti, tostarp detalizēts novērtējums par selektivitātes un citādas vidiskās ietekmes izmaiņām.

4.   ZZTEK novērtē 3. punktā minēto ziņojumu. Gadījumā, ja jaunā zvejas rīka vai zvejas paņēmiena ieguldījums 2. punktā minētā mērķa sasniegšanā tiek novērtēts pozitīvi, Komisija saskaņā ar LESD var iesniegt priekšlikumu, ar ko vispārīgi atļautu lietot minēto rīku vai paņēmienu. ZZTEK novērtējumu publisko.

5.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar šīs regulas 29. pantu nolūkā papildināt šo regulu, nosakot tehniskās specifikācijas šā panta 1. punktā minētajai nozveju un izmetumu pilnīgas dokumentācijas sistēmai.

1.   Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka:

2.   Panta 1. punktā minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 30. panta 2. punktu.

1.   Šajā regulā paredzētos tehniskos pasākumus nepiemēro zvejas operācijām, ko veic zinātniskās izpētes nolūkā, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

2.   Jūras sugu īpatņus, kas nozvejoti šā panta 1. punktā norādītajos nolūkos, drīkst pārdot, uzglabāt, izlikt vai piedāvāt pārdošanai ar nosacījumu, ka attiecīgā gadījumā tos atskaita no kvotām saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 33. panta 6. punktu un ka:

1.   Šajā regulā paredzētos tehniskos pasākumus nepiemēro zvejas operācijām, ko veic vienīgi jūras sugu krājumu tiešas atjaunošanas vai pārvietošanas nolūkā, ja minētās operācijas tiek veiktas ar pārvaldībā tieši ieinteresētas dalībvalsts vai dalībvalstu atļauju un tās (to) pārziņā.

2.   Ja krājumu tiešu atjaunošanu vai pārvietošanu veic citas dalībvalsts vai dalībvalstu ūdeņos, Komisiju un visas attiecīgās dalībvalstis vismaz 20 kalendārās dienas iepriekš informē par nolūku veikt šādas zvejas operācijas.

1.   Nozvejas procentuālais daudzums, kā minēts V–VIII pielikumā, nozīmē sugu maksimālo procentuālo daudzumu, kas pieļaujams, lai kvalificētos konkrētiem linuma acs izmēriem, kuri izklāstīti minētajos pielikumos. Šāds procentuālais daudzums neskar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. pantā minēto nozveju izkraušanas pienākumu.

2.   Nozvejas procentuālo daudzumu aprēķina kā visu jūras bioloģisko resursu dzīvsvara proporciju, kas izkrauti pēc katra zvejas reisa.

3.   Nozvejas procentuālo daudzumu, kas minēts 2. punktā, var aprēķināt uz viena vai vairāku reprezentatīvu paraugu pamata.

4.   Šā panta mērķiem vesela Norvēģijas omāra ekvivalento svaru iegūst, pareizinot Norvēģijas omāra astu svaru ar trīs.

5.   Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 7. pantu dalībvalstis var izsniegt zvejas atļaujas kuģiem, kas kuģo ar to karogiem, ja tie ir iesaistīti zvejas darbībās, izmantojot konkrētos linuma acs izmērus, kas paredzēti V–XI pielikumā. Šādas atļaujas var apturēt vai anulēt, ja ir konstatēts, ka kuģis neatbilst specializētajā zvejā noteiktajiem nozvejas procentuālajiem daudzumiem, kas paredzēti V–VIII pielikumā.

6.   Šis pants neskar Regulu (EK) Nr. 1224/2009.

7.   Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, ievērojot 15. pantu un saskaņā ar 29. pantu, lai attiecībā uz atbilstīgām V–X pielikuma B daļā un XI pielikuma A daļā minētām sugām precīzāk definētu terminu “specializētā zveja”. Šajā nolūkā attiecīgās zvejniecības nozares pārvaldībā tieši ieinteresētās dalībvalstis jebkādus kopīgus ieteikumus pirmo reizi iesniedz ne vēlāk kā 2020. gada 15. augustā.

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 2. panta 2. punktā, 8. panta 3. punktā, 10. panta 4. punktā, 12. panta 2. punktā, 15. panta 2. punktā, 23. panta 1. un 5. punktā, 27. panta 7. punktā un 31. panta 4. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2019. gada 14. augusta. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 2. panta 2. punktā, 8. panta 3. punktā, 10. panta 4. punktā, 12. panta 2. punktā, 15. panta 2. punktā, 23. panta 1. un 5. punktā, 27. panta 7. punktā un 31. panta 4. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Pirms deleģēta akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.   Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.   Saskaņā ar 2. panta 2. punktu, 8. panta 3. punktu, 10. panta 4. punktu, 12. panta 2. punktu, 15. panta 2. punktu, 23. panta 1. un 5. punktu, 27. panta 7. punktu un 31. panta 4. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

1.   Komisijai palīdz Zvejniecības un akvakultūras komiteja, kas izveidota ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 47. pantu. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

1.   Līdz 2020. gada 31. decembrim un pēc tam katru trešo gadu, pamatojoties uz dalībvalstu un attiecīgo konsultatīvo padomju sniegto informāciju un ņemot vērā ZZTEK veiktu izvērtējumu, Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz ziņojumu par šīs regulas īstenošanu. Minētajā ziņojumā novērtē, kādā mērā tehniskie pasākumi gan reģionālā līmenī, gan Savienības līmenī ir palīdzējuši īstenot 3. pantā noteiktos mērķus un sasniegt 4. pantā noteiktos mērķrādītājus. Minētajā ziņojumā atsaucas arī uz ICES ieteikumu attiecībā uz panākto progresu vai novatorisku zvejas rīku radīto ietekmi. Šajā ziņojumā izdara secinājumus par pozitīvo vai negatīvo ietekmi uz jūras ekosistēmām, jutīgām dzīvotnēm un selektivitāti.

2.   Šā panta 1. punktā minētajā ziņojumā cita starpā iekļauj novērtējumu par tehnisko pasākumu ieguldījumu izmantošanas modeļu optimizēšanā, kā paredzēts 3. panta 2. punkta a) apakšpunktā. Šajā nolūkā kā vienu no galvenajiem selektivitātes snieguma rādītājiem attiecībā uz XIV pielikumā uzskaitīto sugu krājumiem ziņojumā cita starpā var iekļaut optimālo selektivitātes garumu (Lopt), ko salīdzina ar katrā aplūkotajā gadā nozvejoto zivju vidējo garumu.

3.   Pamatojoties uz minēto ziņojumu, ja reģionālā līmenī ir pierādījumi, ka mērķi un mērķrādītāji nav sasniegti, minētā reģiona dalībvalstis divpadsmit mēnešu laikā pēc 1. punktā minētā ziņojuma iesniegšanas iesniedz plānu, kurā noteiktas darbības, kas veicamas, lai veicinātu minēto mērķu un mērķrādītāju sasniegšanu.

4.   Pamatojoties uz minēto ziņojumu, Komisija var arī ierosināt Eiropas Parlamentam un Padomei visus vajadzīgos grozījumus šajā regulā. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, ievērojot 15. pantu un saskaņā ar 29. pantu, lai grozītu XIV pielikumā uzskaitīto sugu sarakstu.