9.7.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 173/1

(1)

Eiropadomes 2014. gada 23.–24. oktobra secinājumos par klimata un enerģētikas politikas satvaru laikposmam līdz 2030. gadam ir apstiprināts saistošs mērķrādītājs līdz 2030. gadam visas tautsaimniecības mērogā panākt siltumnīcefekta gāzu emisiju iekšējo samazinājumu vismaz par 40 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni, un Eiropadomes 2016. gada 17.–18. marta sanāksmē šo mērķrādītāju vēlreiz apstiprināja.

(2)

Eiropadomes 2014. gada 23.–24. oktobra secinājumos ir noteikts, ka šis mērķrādītājs Savienībai ir jāsasniedz kopīgi izmaksu ziņā pēc iespējas lietderīgākā veidā, līdz 2030. gadam panākot samazinājumus salīdzinājumā ar 2005. gadu par 43 % un 30 % attiecīgi siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā (“ES ETS”) un ETS neaptvertajos sektoros. Parīzes nolīgumā (3) cita starpā ir izvirzīts ilgtermiņa mērķis, kas atbilst virsuzdevumam globālo vidējās temperatūras pieaugumu ierobežot krietni zem 2 °C atzīmes salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni un tiekties temperatūras kāpumu iegrožot līdz 1,5 °C salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni. Visām dalībvalstīm ir jāpiedalās šajos centienos, un visām ekonomikas nozarēm, tostarp transporta nozarei, ir jāsekmē tādu emisiju samazinājumu sasniegšana, par kuriem vienojusies Eiropadome, un Parīzes nolīguma ilgtermiņa mērķu izpilde.

(3)

Komisijas 2016. gada Eiropas mazemisiju mobilitātes stratēģija izvirza mērķi, ka līdz gadsimta vidum transporta radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju līmenim jābūt vismaz par 60 % zemākam nekā 1990. gadā, un ir jāuzņem kurss uz nulles emisiju.

(4)

Lai sasniegtu minēto mērķi, ir lietderīgi apsvērt virkni dažādu pasākumu. Papildus CO2 emisiju standartu noteikšanai lielas noslodzes transportlīdzekļiem, proti, kravas automobiļiem, autobusiem un tālsatiksmes autobusiem, minētie pasākumi varētu ietvert arī citas darbības, kas veicina efektivitātes uzlabošanu un samazina lielas noslodzes transportlīdzekļu CO2 emisijas, piemēram, slodzes optimizāciju, braukšanu saistītās kolonnās, vadītāju apmācību, alternatīvu degvielu izmantošanu, autoparka atjaunošanu, riepas ar zemu rites pretestību, sastrēgumu mazināšanu un investīcijas infrastruktūras uzturēšanā.

(5)

Siltumnīcefekta gāzu emisijas no lielas noslodzes transportlīdzekļiem pašlaik veido aptuveni ceturto daļu autotransporta radīto emisiju Savienībā, un, ja netiks veikti papildu pasākumi, ir gaidāms, ka laikposmā no 2010. līdz 2030. gadam to apjoms pieaugs par 10 %, bet laikposmā no 2010. līdz 2050. gadam – par 17 %. Lai sekmētu nepieciešamo emisiju samazinājumu transporta nozarē, jāīsteno efektīvi pasākumi lielas noslodzes transportlīdzekļu radīto emisiju ierobežošanai.

(6)

Savā 2014. gada paziņojumā par Smagdarba transportlīdzekļu degvielas patēriņa un CO2 emisiju samazināšanas stratēģiju Komisija atzina, ka šādu pasākumu ieviešanas priekšnoteikums ir regulēta procedūra CO2 emisiju un degvielas patēriņa noteikšanai.

(7)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 595/2009 (4) nodrošina satvaru šādas regulētas procedūras izveidei. Mērījumi, kas veikti saskaņā ar minēto procedūru, sniegs pamatotus un salīdzināmus CO2 emisiju un degvielas patēriņa datus par katru lielas noslodzes transportlīdzekli attiecībā uz ievērojamu lielas noslodzes transportlīdzekļu parka daļu Savienībā. Konkrēta lielas noslodzes transportlīdzekļa pircējam un attiecīgajai reģistrācijas dalībvalstij būs piekļuve minētajai informācijai, kas daļēji novērsīs informācijas trūkumu.

(8)

Liela daļa transporta uzņēmumu ir mazie un vidējie uzņēmumi. Turklāt tiem vēl nav pieejama standartizēta informācija degvielas efektivitātes tehnoloģiju novērtēšanai vai lielas noslodzes transportlīdzekļu salīdzināšanai, lai pieņemtu pamatotus iegādes lēmumus, tādējādi samazinot savus degvielas rēķinus, kas veido vairāk nekā ceturto daļu no to darbības izmaksām.

(9)

Informācija par lielas noslodzes transportlīdzekļa CO2 emisijām un degvielas patēriņu būtu jāpublisko, lai ļautu visiem transportlīdzekļu operatoriem pieņemt pamatotus iegādes lēmumus un nodrošinātu augsta līmeņa pārredzamību. Visiem lielas noslodzes transportlīdzekļu ražotājiem būs iespēja salīdzināt savu un citu marku transportlīdzekļu veiktspēju. Tas stimulēs inovāciju un mudinās izstrādāt energoefektīvākus lielas noslodzes transportlīdzekļus, tādējādi palielinot konkurētspēju. Minētā informācija arī sniegs politikas veidotājiem Savienības un dalībvalstu līmenī stingru pamatu tādas politikas izstrādei, kas veicinātu energoefektīvāku lielas noslodzes transportlīdzekļu izmantošanas pieaugumu.

(10)

Lai pilnībā izprastu Savienības lielas noslodzes transportlīdzekļu parka konfigurāciju, tā attīstību laika gaitā un iespējamo ietekmi uz CO2 emisijām, ir lietderīgi, ka dalībvalstu kompetentās iestādes veic monitoringu un paziņo Komisijai datus par visu jauno lielas noslodzes transportlīdzekļu un visu jauno piekabju reģistrāciju, iekļaujot datus par spēka piedziņu, kā arī attiecīgo virsbūvi.

(11)

Tāpēc ir lietderīgi, ka lielas noslodzes transportlīdzekļu ražotāji veic monitoringu un paziņo Komisijai CO2 emisiju un degvielas patēriņa vērtības, kas noteiktas katram jaunam lielas noslodzes transportlīdzeklim, ievērojot Komisijas Regulu (ES) 2017/2400 (5).

(12)

CO2 emisiju un degvielas patēriņa datu pieejamība par dažādām lielas noslodzes transportlīdzekļu kategorijām ir atkarīga no tā, kad uz minētajām kategorijām attieksies Regula (ES) 2017/2400. Lai nodrošinātu skaidrību un juridisko noteiktību attiecībā uz transportlīdzekļu ražotājiem noteiktajiem monitoringa un ziņošanas pienākumiem, šajā regulā būtu jānorāda monitoringa un ziņošanas sākuma gadi par katru lielas noslodzes transportlīdzekļu kategoriju, kas ir tās darbības jomā. Ievērojot Regulu (ES) 2017/2400, dati būs pieejami par noteiktiem jauniem lielas noslodzes transportlīdzekļiem, kas reģistrēti 2019. gadā. Sākot no minētā gada, būtu jāpieprasa ražotājiem veikt monitoringu un paziņot tehniskos datus, kas saistīti ar minētajiem transportlīdzekļiem. Par citām lielas noslodzes transportlīdzekļu kategorijām un lielas noslodzes transportlīdzekļu grupām dati kļūs pieejami tikai vēlāk. Būtu jānosaka saprātīgs laikposms, kurā jānosaka sākuma gadi datu monitoringam un ziņošanai par minētajām transportlīdzekļu kategorijām un transportlīdzekļu grupām. Ņemot vērā to, ka ir tehniski sarežģīti izstrādāt procedūras CO2 emisiju un degvielas patēriņa noteikšanai pārējām lielas noslodzes transportlīdzekļu kategorijām un lielas noslodzes transportlīdzekļu grupām, laikposmam vajadzētu būt septiņiem gadiem pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas.

(13)

Sabiedrības interesēs ir tas, lai tehniskie dati, kas ir būtiski lielas noslodzes transportlīdzekļa CO2 emisiju un degvielas patēriņa rādītāju noteikšanā, tiktu aktīvi izplatīti sabiedrībai, lai palielinātu lielas noslodzes transportlīdzekļa specifikāciju un ar tām saistītās veiktspējas pārredzamību un sekmētu konkurenci ražotāju vidū. Nebūtu jāpublicē dati, kas ir sensitīvi, pamatojoties uz personas datu aizsardzības un godīgas konkurences apsvērumiem. Daži dati, kas ir saistīti ar lielas noslodzes transportlīdzekļu aerodinamiskajiem rādītājiem, būtu jāpublisko diapazona formātā, lai ņemtu vērā godīgas konkurences apsvērumus. Paziņotie dati būtu jāpublisko tā, lai tie būtu viegli pieejami sabiedrībai un bez maksas. Šī regula neskar vēl citas publiskas piekļuves tiesības vides informācijai, cita starpā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1367/2006 (6).

(14)

Svarīgi, lai monitoringa un ziņošanas sistēma būtu lietotājdraudzīga visiem pārvadātājiem neatkarīgi no to lieluma un resursiem. Tāpat ir svarīgi, lai Komisija aktīvi veicinātu šādu sistēmu, lai nodrošinātu, ka tai ir jēgpilna ietekme uz nozari un lai palielinātu informētību par paziņoto datu pieejamību.

(15)

Ar dalībvalstu un ražotāju iepriekšējā kalendārajā gadā nosūtīto datu analīzi, ko veic Komisija, būtu jāiepazīstina sabiedrība, tā lai skaidri parādītu Savienības un katras dalībvalsts lielas noslodzes transportlīdzekļu parka, kā arī katra ražotāja rādītājus. Tam vajadzētu sniegt iespēju veikt salīdzināšanu pašos parkos un starp tiem attiecībā uz vidējo degvielas patēriņu un CO2 emisijām katrai lielas noslodzes transportlīdzekļu grupai katrā ekspluatācijas profilā.

(16)

Svarīgi, lai CO2 emisiju un degvielas patēriņa vērtības, kas noteiktas, ievērojot Regulu (ES) 2017/2400, pareizi atspoguļotu lielas noslodzes transportlīdzekļu veiktspēju. Tādēļ minētajā regulā ir izklāstīti noteikumi, kā veikt simulācijas rīka darbības, kā arī attiecīgo sastāvdaļu, atsevišķu tehnisko vienību un sistēmu īpašību, kas ir saistītas ar CO2 emisijām un degvielas patēriņu, verifikāciju un nodrošināt to atbilstību. Minētajā verifikācijas procedūrā būtu jāiekļauj testēšana uz ceļa. Jaunais tipa apstiprināšanas regulējums, kā izklāstīts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2018/858 (7) ļauj nodrošināt to, ka noviržu gadījumā ražotājs veic korektīvus pasākumus un ka neatbilstības gadījumā Komisija var piemērot administratīvus naudas sodus. Jaunajā regulējumā ir arī atzīts, ka ir svarīgi ļaut trešām personām veikt transportlīdzekļu neatkarīgu testēšanu un piekļūt nepieciešamajiem datiem. Komisijai būtu jāveic šādu verifikācijas testu rezultātu monitorings un minēto rezultātu analīze būtu jāiekļauj gada ziņojumā.

(17)

Ir svarīgi nodrošināt, lai dati, kuriem veic monitoringu un ziņošanu, ir pamatoti un uzticami. Tādēļ Komisijas rīcībā vajadzētu būt līdzekļiem, lai verificētu un, ja nepieciešams, labotu galīgos datus. Tāpēc monitoringa prasībās būtu jāiekļauj arī parametri, kas ļauj atbilstoši izsekot un verificēt datus.

(18)

Komisijai vajadzētu būt iespējai piemērot administratīvu naudas sodu gadījumā, ja tā konstatē, ka ražotāja paziņotie dati atšķiras no datiem, kas reģistrēti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 595/2009 un jo īpaši saskaņā ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 582/2011 (8) un Regulu (ES) 2017/2400, vai ja ražotājs piemērojamajā termiņā nesniedz prasītos datus. Minētajiem naudas sodiem vajadzētu būt iedarbīgiem, samērīgiem un atturošiem.

(19)

Balstoties uz pieredzi, kas gūta, veicot monitoringu un paziņojot datus par CO2 emisijām atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 443/2009 (9) par jauniem vieglajiem transportlīdzekļiem un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) Nr. 510/2011 (10) par jauniem vieglajiem kravas automobiļiem, ir lietderīgi atbildību par šādu datu apmaiņu ar kompetentajām dalībvalstu iestādēm un ražotājiem, kā arī par galīgās datubāzes pārvaldību Komisijas vārdā uzticēt Eiropas Vides aģentūrai. Ir arī lietderīgi iespēju robežās saskaņot lielas noslodzes transportlīdzekļu monitoringa un ziņošanas procedūras ar tām procedūrām, kas jau pastāv mazas noslodzes transportlīdzekļiem.

(20)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus, saskaņā ar kuriem īsteno šīs regulas noteikumus par to, kā verificē un labo datus, kuriem veic monitoringu, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (11).

(21)

Lai nodrošinātu to, ka datu prasības un monitoringa un ziņošanas procedūra laika gaitā saglabā savu nozīmību lielas noslodzes transportlīdzekļu parka CO2 emisiju pienesuma novērtēšanā, lai nodrošinātu, ka ir pieejami dati par jaunām un progresīvām CO2 samazināšanas tehnoloģijām un par uz ceļa veiktu verifikācijas testu rezultātiem, un lai nodrošinātu, ka gaisa pretestības vērtību diapazoni joprojām ir nozīmīgi informācijas un salīdzināmības nolūkos, kā arī lai papildinātu noteikumus par administratīviem naudas sodiem, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz to, lai ievietotu aptverto lielas noslodzes transportlīdzekļu kategoriju monitoringa un ziņošanas sākuma gadus, veiktu grozījumus datu prasībās un monitoringa un ziņošanas procedūrā, kas noteiktas šīs regulas pielikumos, konkretizētu, kādi dati dalībvalstīm jāziņo uz ceļa veiktu verifikācijas testu rezultātu monitoringa veikšanai, veiktu grozījumus gaisa pretestības vērtību diapazonos un definētu ražotājiem uzliekamo administratīvo naudas sodu kritērijus, aprēķināšanu un iekasēšanas metodi. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (12). Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(22)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, veikt monitoringu un ziņot par jaunu lielas noslodzes transportlīdzekļu CO2 emisijām un degvielas patēriņu Savienībā, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet tā mēroga un iedarbības dēļ minēto mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai,

a)

M1, M2, N1 un N2 kategorijas transportlīdzekļi, kuru atskaites masa pārsniedz 2 610 kg un uz kuriem neattiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 715/2007 (13), un visi M3 un N3 kategorijas transportlīdzekļi;

b)

O3 un O4 kategorijas transportlīdzekļi.

a)

ja tā konstatē, ka dati, ko ražotājs paziņojis, ievērojot šīs regulas 5. pantu, atšķiras no datiem, kas izriet no ražotāja uzskaites datnes vai no motora tipa apstiprinājuma sertifikāta, kurš izsniegts Regulas (EK) Nr. 595/2009 satvarā, un novirze ir izdarīta ar nolūku vai pieļauta rupjas nolaidības dēļ;

b)

ja dati nav iesniegti termiņā, kas ir piemērojams, ievērojot 5. panta 1. punktu, un kavēšanos nevar pienācīgi attaisnot.

a)

Komisijas izveidotajā procedūrā tiek ievērotas tiesības uz labu pārvaldību un jo īpaši tiesības tikt uzklausītam un tiesības piekļūt lietas materiāliem, vienlaikus ievērojot konfidencialitātes un komercnoslēpuma likumīgas aizsardzības apsvērumus;

b)

aprēķinot atbilstīgu administratīvo naudas sodu, Komisija vadās pēc iedarbīguma, samērīguma un atturēšanas principiem, attiecīgā gadījumā ņemot vērā novirzes vai kavēšanās smagumu un ietekmi, to lielas noslodzes transportlīdzekļu skaitu, uz kuriem attiecas datu novirze vai novēlota ziņošana, ražotāja labticību, ražotāja atsaucības un sadarbības pakāpi, novirzes vai kavēšanās atkārtošanos, biežumu vai ilgumu, kā arī iepriekšējās sankcijas, kas uzliktas tam pašam ražotājam;

c)

administratīvos naudas sodus iekasē bez liekas kavēšanās, nosakot samaksas termiņus un – attiecīgā gadījumā – ietverot iespēju sadalīt samaksu vairākos maksājumos un posmos.

a)

atjaunināt vai pielāgot I pielikuma A daļā un B daļā noteiktās datu prasības, ja tas tiek uzskatīts par nepieciešamu, lai veiktu pilnīgu analīzi saskaņā ar 10. pantu;

b)

ievietot sākuma gadus I pielikuma B daļas 1. punktā;

c)

atjaunināt vai pielāgot I pielikuma C daļā izklāstītos diapazonus, ņemot vērā izmaiņas lielas noslodzes transportlīdzekļu konstrukcijā un nodrošinot, ka diapazoni joprojām ir nozīmīgi informācijas un salīdzināmības nolūkos;

d)

pielāgot II pielikumā izklāstīto monitoringa un ziņošanas procedūru, lai ņemtu vērā šīs regulas piemērošanā gūto ieredzi.