EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 02014R0909-20240116

Consolidated text: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 909/2014 (2014. gada 23. jūlijs) par vērtspapīru norēķinu uzlabošanu Eiropas Savienībā, centrālajiem vērtspapīru depozitārijiem un grozījumiem Direktīvās 98/26/EK un 2014/65/ES un Regulā (ES) Nr. 236/2012 (Dokuments attiecas uz EEZ)Dokuments attiecas uz EEZ

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2014/909/2024-01-16

Šajā konsolidētajā versijā, iespējams, nav iekļauti šādi grozījumi:

Akts, ar kuru izdara grozījumus Grozījuma veids Attiecīgā pakārtotā sadaļa Spēkā stāšanās datums
32023R2845 Grozīts ar pants 74 punkts 1 punkts (a) 01/05/2024
32023R2845 Grozīts ar pants 74 punkts 1 punkts (b) 01/05/2024
32023R2845 Grozīts ar pants 54 punkts 7 17/01/2026
32023R2845 Grozīts ar pants 7 punkts 3 punkts (b) 17/01/2026
32023R2845 Grozīts ar pants 59 punkts 4 punkts (c) 17/01/2026
32023R2845 Grozīts ar pants 74 punkts 2 01/05/2024
32023R2845 Grozīts ar pants 59 punkts 4 punkts (i) 17/01/2026
32023R2845 Grozīts ar pants 74 punkts 1 punkts (l) 01/05/2024
32023R2845 Grozīts ar pants 54 punkts 5 17/01/2026
32023R2845 Grozīts ar pants 47a punkts 2 17/01/2026
32023R2845 Grozīts ar pants 25 punkts 2a 17/01/2026
32023R2845 Grozīts ar pants 59 punkts 4 punkts (d) 17/01/2026
32023R2845 Grozīts ar pants 74 punkts 1 Teksts 01/05/2024
32023R2845 Grozīts ar pants 59 punkts 4 punkts (e) 17/01/2026
32023R2845 Grozīts ar pants 47a punkts 1 17/01/2026
32023R2845 Grozīts ar pants 74 punkts 1 punkts (c) 01/05/2024
32023R2845 Grozīts ar pants 7 punkts 3 punkts (a) 17/01/2026
32023R2845 Grozīts ar pants 54 punkts 6 17/01/2026
32022R2554 Grozīts ar pants 45 punkts 6 17/01/2025
32022R2554 Grozīts ar pants 45 punkts 7 nenumurēts punkts 1 17/01/2025
32022R2554 Grozīts ar pants 45 punkts 1 17/01/2025
32022R2554 Grozīts ar pants 45 punkts 3 17/01/2025
32022R2554 Grozīts ar pants 45 punkts 2 17/01/2025
32022R2554 Grozīts ar pants 45 punkts 4 17/01/2025

02014R0909 — LV — 16.01.2024 — 003.001


Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm

►B

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 909/2014

(2014. gada 23. jūlijs)

par vērtspapīru norēķinu uzlabošanu Eiropas Savienībā, centrālajiem vērtspapīru depozitārijiem un grozījumiem Direktīvās 98/26/EK un 2014/65/ES un Regulā (ES) Nr. 236/2012

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(OV L 257, 28.8.2014., 1. lpp)

Grozīta ar:

 

 

Oficiālais Vēstnesis

  Nr.

Lappuse

Datums

►M1

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2016/1033 (2016. gada 23. jūnijs),

  L 175

1

30.6.2016

►M2

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2022/858 (2022. gada 30. maijs)

  L 151

1

2.6.2022

►M3

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2023/2845 (2023. gada 13. decembris),

  L 2845

1

27.12.2023


Labota ar:

 C1

Kļūdu labojums, OV L 348, 4.12.2014, lpp 31 (909/2014)

►C2

Kļūdu labojums, OV L 349, 21.12.2016, lpp 9 (909/2014)




▼B

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 909/2014

(2014. gada 23. jūlijs)

par vērtspapīru norēķinu uzlabošanu Eiropas Savienībā, centrālajiem vērtspapīru depozitārijiem un grozījumiem Direktīvās 98/26/EK un 2014/65/ES un Regulā (ES) Nr. 236/2012

(Dokuments attiecas uz EEZ)



I

SADAĻA

PRIEKŠMETS, DARBĪBAS JOMA UN DEFINĪCIJAS

1. pants

Priekšmets un darbības joma

1.  
Šajā regulā ir noteiktas vienotas prasības norēķiniem par finanšu instrumentiem Savienībā un noteikumi par centrālo vērtspapīru depozitāriju (CVD) organizatorisko struktūru un darbību drošu, efektīvu un netraucētu norēķinu veicināšanai.
2.  
Šo regulu piemēro norēķiniem par visiem finanšu instrumentiem un CVD darbībām, ja vien šajā regulā nav noteikts citādi.
3.  
Šī regula neskar Savienības tiesību aktu noteikumus par īpašiem finanšu instrumentiem, jo īpaši Direktīvu 2003/87/EK.
4.  
Regulas 10. līdz 20. pantu, 22. līdz 24. pantu un 27. pantu, 28. panta 6. punktu, 30. panta 4. punktu un 46. un 47. pantu, IV sadaļas noteikumus, kā arī prasības sniegt pārskatus kompetentajām iestādēm vai attiecīgajām iestādēm vai pakļauties to rīkojumiem saskaņā ar šo regulu nepiemēro Eiropas Centrālo banku sistēmas (ECBS) dalībniecēm, citām dalībvalstu struktūrām, kas pilda līdzīgas funkcijas, vai citām publiskām struktūrām, kas pilnvarotas veikt vai veic intervences publiskā parāda pārvaldībā Savienībā saistībā ar jebkuru CVD, ko minētās struktūras tieši pārvalda vienas un tās pašas vadības struktūras atbildībā, kurai ir piekļuve minēto struktūru līdzekļiem un kas nav atsevišķa vienība.

2. pants

Definīcijas

1.  

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1) 

“centrālais vērtspapīru depozitārijs” (“CVD”) ir juridiska persona, kas uztur regulas pielikuma A iedaļas 3. punktā minēto vērtspapīru norēķinu sistēmu un sniedz vismaz vienu no regulas pielikuma A iedaļā uzskaitītajiem pamatpakalpojumiem;

2) 

“trešās valsts CVD” ir jebkura trešā valstī uzņēmējdarbību veicoša juridiska persona, kas sniedz pielikuma A iedaļas 3. punktā minētajam pamatpakalpojumam līdzīgu pakalpojumu un sniedz vismaz vēl vienu pielikuma A iedaļā uzskaitītu pamatpakalpojumu;

3) 

“imobilizācija” nozīmē koncentrēt fizisku vērtspapīru atrašanos CVD tā, lai turpmākus pārvedumus var veikt ar grāmatojumu;

4) 

“dematerializēta forma” apzīmē to, ka finanšu instruments pastāv tikai kā grāmatojumi;

5) 

“pieprasījuma saņēmējs CVD” ir CVD, kas saņem cita CVD pieprasījumu piešķirt piekļuvi tā pakalpojumiem caur CVD saikni;

6) 

“pieprasījuma iesniedzējs CVD” ir CVD, kas pieprasa piekļuvi cita CVD pakalpojumiem caur CVD saikni;

7) 

“norēķini” ir jebkur noslēgta vērtspapīru darījuma pabeigšana ar mērķi nokārtot minētā darījuma pušu saistības, pārvedot naudu vai arī vērtspapīrus, vai abus;

8) 

“finanšu instrumenti” jeb “vērtspapīri” ir finanšu instrumenti, kā definēts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 15. apakšpunktā;

9) 

“pārveduma rīkojums” ir pārveduma rīkojums, kā definēts Direktīvas 98/26/EK 2. panta i) punkta otrajā ievilkumā;

10) 

“vērtspapīru norēķinu sistēma” ir tāda sistēma saskaņā ar Direktīvas 98/26/EK 2. panta a) punkta pirmo, otro un trešo ievilkumu, kura darbība ir pārveduma rīkojumu izpilde;

11) 

“norēķinu internalizētājs” ir jebkura tāda iestāde, tostarp iestāde, kas pilnvarota saskaņā ar Direktīvu 2013/36/ES vai Direktīvu 2014/65/ES, kura savu klientu vārdā vai pati savā vārdā izpilda pārveduma rīkojumus, neizmantojot vērtspapīru norēķinu sistēmu;

12) 

“plānotais norēķinu datums” ir datums, kas vērtspapīru norēķinu sistēmā ir ievadīts kā norēķinu datums un par kuru vērtspapīru darījuma puses vienojas kā par datumu, kurā jānotiek norēķiniem;

13) 

“norēķinu periods” ir laikposms starp tirdzniecības darījuma datumu un plānoto norēķinu datumu;

14) 

“darījumdarbības diena” ir darbadiena, kā definēts Direktīvas 98/26/EK 2. panta n) punktā;

15) 

“norēķinu neizpilde” ir norēķinu par vērtspapīru darījumu neizpilde vai daļēja izpilde plānotajā norēķinu datumā vērtspapīru vai naudas neesamības dēļ un neatkarīgi no pamatā esošā cēloņa;

16) 

“centrālais darījumu partneris” jeb “CDP” ir CCP, kā definēts Regulas (ES) Nr. 648/2012 2. panta 1. punktā;

17) 

“kompetentā iestāde” ir iestāde, ko katra dalībvalsts norīkojusi saskaņā ar 11. pantu, ja vien šajā regulā nav teikts citādi;

18) 

“attiecīgā iestāde” ir jebkura 12. pantā minētā iestāde;

19) 

“dalībnieks” ir jebkurš dalībnieks, kā definēts Direktīvas 98/26/EK 2. panta f) punktā, vērtspapīru norēķinu sistēmā;

20) 

“dalība” ir dalība Direktīvas 2013/34/ES 2. panta 2. punkta pirmā teikuma nozīmē vai tieši vai netieši piederoši 20 % vai vairāk no uzņēmuma balsstiesībām vai kapitāla;

21) 

“kontrole” ir attiecības starp diviem uzņēmumiem, kā izklāstīts Direktīvas 2013/34/ES 22. pantā;

22) 

“meitasuzņēmums” ir meitasuzņēmums Direktīvas 2013/34/ES 2. panta 10. punkta un 22. panta nozīmē;

23) 

“piederības dalībvalsts” ir dalībvalsts, kurā CVD veic uzņēmējdarbību;

24) 

“uzņēmēja dalībvalsts” ir dalībvalsts, kura nav piederības dalībvalsts un kurā CVD ir atvēris filiāli vai sniedz CVD pakalpojumus;

25) 

“filiāle” ir darbības veikšanas vieta, kas nav galvenais birojs un ir CVD daļa, kas nav tiesību subjekts un kas sniedz CVD pakalpojumus, kuru sniegšanai CVD saņēmis atļauju;

▼M3

26) 

“saistību neizpilde”, runājot par dalībnieku, ir situācija, kad pret dalībnieku ir sākta maksātnespējas procedūra, kā definēts Direktīvas 98/26/EK 2. panta j) punktā, vai notikums, kas CVD iekšējos noteikumos definēts kā saistību neizpilde;

▼B

27) 

“piegāde pret maksājumu (vai DVP)” ir vērtspapīru norēķinu mehānisms, kas sasaista vērtspapīru pārvedumu ar naudas pārvedumu tā, ka vērtspapīru piegāde notiek tad un tikai tad, ja notiek atbilstīgais naudas pārvedums, un otrādi;

28) 

“vērtspapīru konts” ir konts, kurā var ieskaitīt vai no kura var noņemt vērtspapīrus;

29) 

“CVD saikne” ir vienošanās starp CVD, saskaņā ar kuru viens CVD kļūst par dalībnieku otra CVD vērtspapīru norēķinu sistēmā, lai atvieglotu vērtspapīru pārvedumu no otrā CVD dalībniekiem pirmā CVD dalībniekiem, vai kārtība, saskaņā ar kuru otram CVD piekļūst netieši caur starpnieku. CVD saiknes ietver standarta saiknes, pielāgotas saiknes, netiešas saiknes un sadarbspējas saiknes;

30) 

“standarta saikne” ir CVD saikne, ar kuru CVD kļūst par dalībnieku cita CVD vērtspapīru norēķinu sistēmā saskaņā ar tiem pašiem noteikumiem un nosacījumiem, ko piemēro minētā cita CVD uzturētās vērtspapīru norēķinu sistēmas jebkuram citam dalībniekam;

31) 

“pielāgota saikne” ir CVD saikne, ar kuru CVD, kas kļūst par dalībnieku cita CVD vērtspapīru norēķinu sistēmā, tiek sniegti papildus īpaši pakalpojumi, salīdzinot ar pakalpojumiem, ko minētais cits CVD parasti sniedz vērtspapīru norēķinu sistēmas dalībniekiem;

32) 

“netieša saikne” ir vienošanās starp CVD un trešo personu, kas nav CVD, bet kas ir cita CVD vērtspapīru norēķinu sistēmas dalībniece. Šādu saikni izveido CVD, lai atvieglotu vērtspapīru pārvedumu saviem dalībniekiem no cita CVD dalībniekiem;

33) 

“sadarbspējas saikne” ir CVD saikne, ar kuru centrālie vērtspapīru depozitāriji vienojas izveidot savstarpējus tehniskus risinājumus norēķiniem vērtspapīru norēķinu sistēmās, kuras tie uztur;

34) 

“starptautiskas atklātas saziņas procedūras un standarti” ir starptautiski pieņemti standarti attiecībā uz saziņas procedūrām, piemēram, standartizēti ziņojumapmaiņas formāti un datu attēlojums, kas jebkurai ieinteresētajai pusei ir pieejami uz taisnīga, atklāta un nediskriminējoša pamata;

35) 

“pārvedami vērtspapīri” ir pārvedami vērtspapīri, kā definēts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 44. apakšpunktā;

36) 

“akcijas” ir vērtspapīri, kas norādīti Direktīvas 2014/65/EK 4. panta 1. punkta 44. apakšpunkta a) punktā;

37) 

“naudas tirgus instrumenti” ir naudas tirgus instrumenti, kā definēts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 17. apakšpunktā;

38) 

“kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu ieguldījumu apliecības” ir kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu vienības, kā minēts Direktīvas 2014/65/ES I pielikuma C iedaļas 3. punktā;

39) 

“emisijas kvota” ir emisijas kvota, kas aprakstīta Direktīvas 2014/65/ES I pielikuma C iedaļas 11. punktā, izņemot atvasinātos instrumentus attiecībā uz emisiju kvotām;

40) 

“regulēts tirgus” ir regulēts tirgus, kā definēts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 21. apakšpunktā;

41) 

“daudzpusēja tirdzniecības sistēma” jeb “DTS” ir daudzpusēja tirdzniecības sistēma, kā definēts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 22. apakšpunktā;

42) 

“tirdzniecības vieta” ir tirdzniecības vieta Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 24. apakšpunkta nozīmē;

43) 

“norēķinu iestāde” ir norēķinu iestāde, kā definēts Direktīvas 98/26/EK 2. panta d) punktā;

44) 

“MVU izaugsmes tirgus” ir MVU izaugsmes tirgus, ka definēts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 12. apakšpunktā;

45) 

“vadības struktūra” ir CVD viena vai vairākas struktūras, kas ieceltas saskaņā ar valsts tiesību aktiem un kas ir tiesīgas noteikt CVD stratēģiju, mērķus un vispārējo virzību un kas uzrauga un pārrauga vadības lēmumu pieņemšanu, un tajā ir iekļautas personas, kuras faktiski virza CVD darbību.

Ja saskaņā ar valstu tiesību aktiem vadības struktūrā ietilpst dažādas struktūras ar īpašām funkcijām, šīs regulas prasības piemēro tikai tiem vadības struktūras locekļiem, kuriem attiecīgie valsts tiesību akti paredz attiecīgo atbildību;

46) 

“augstākā vadība” ir tās fiziskās personas, kas CVD veic izpildfunkcijas un kas ir atbildīgas un pārskatatbildīgas vadības struktūrai par attiecīgā CVD ikdienas pārvaldību;

▼M3

47) 

“grupa” ir grupa Direktīvas 2013/34/ES 2. panta 11) punkta nozīmē;

48) 

“ciešas attiecības” ir ciešas attiecības, kā definēts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 35) apakšpunktā;

49) 

“būtiska līdzdalība” ir tieša vai netieša līdzdalība CVD vismaz 10 % apmērā no kapitāla vai balsstiesībām, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/109/EK ( 1 ) 9., 10. un 11. pantā, vai līdzdalība, kas ļauj ievērojami ietekmēt CVD pārvaldību;

50) 

“atlikts neto norēķins” ir norēķinu mehānisms, saskaņā ar kuru uz naudas vai vērtspapīru pārveduma rīkojumiem saistībā ar vērtspapīru norēķinu sistēmas dalībnieku vērtspapīru darījumiem attiecas dalībnieku neto prasījumu un saistību ieskaits un norēķins notiek iepriekš noteiktu norēķinu ciklu beigās darījumdarbības dienas laikā vai tās beigās.

▼B

2.  
Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 67. pantu attiecībā uz pasākumiem ar mērķi turpināt noteikt nebanku tipa papildpakalpojumus, kas izklāstīti pielikuma B iedaļas 1. līdz 4. punktā un banku tika papildpakalpojumus, kas izklāstīti pielikuma C iedaļā.

II

SADAĻA

VĒRTSPAPĪRU NORĒĶINI

I

NODAĻA

Grāmatojuma forma

3. pants

Grāmatojuma forma

1.  
Neskarot 2. punktu, jebkurš uzņēmējdarbību Savienībā veicošs emitents, kurš emitē vai ir emitējis pārvedamus vērtspapīrus, kurus atļauts tirgot vai kuri tiek tirgoti tirdzniecības vietās, nodrošina, ka šādi vērtspapīri ir grāmatojuma formā, veicot imobilizāciju, vai pēc tiešas emisijas dematerializētā formā.
2.  
Ja darījums ar pārvedamiem vērtspapīriem notiek tirdzniecības vietā, attiecīgos vērtspapīrus uzskaita grāmatojuma formā CVD plānotājā norēķinu datumā vai pirms tā, ja vien tie nav jau šādi uzskaitīti.

Ja pārvedamus vērtspapīrus pārved saskaņā ar finanšu nodrošinājuma līgumiem, kā noteikts Direktīvas 2002/47/EK 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā, minētos vērtspapīrus uzskaita CVD grāmatojuma formā norēķinu datumā vai pirms norēķinu datuma, ja vien tie nav jau šādi uzskaitīti.

4. pants

Izpilde

1.  
Tās dalībvalsts iestādes, kurā veic uzņēmējdarbību emitents, kas emitē vērtspapīrus, nodrošina, lai tiktu piemērots 3. panta 1. punkts.
2.  
Iestādes, kas atbild par tirdzniecības vietu uzraudzību, tostarp kompetentās iestādes, kuras izraudzītas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/71/EK ( 2 ) 21. panta 1. punktu, nodrošina, ka šīs regulas 3. panta 2. punkta pirmā daļa tiek piemērota gadījumos, kad šīs regulas 3. panta 1. punktā minētos vērtspapīrus tirgo tirdzniecības vietās.
3.  
Dalībvalstu iestādes, kas atbild par Direktīvas 2002/47/EK piemērošanu, nodrošina, lai šīs regulas 3. panta 2. punkta otrā daļa tiktu piemērota gadījumos, kad šīs regulas 3. panta 1. punktā minētos vērtspapīrus pārved saskaņā ar finanšu nodrošinājuma līgumiem, kā noteikts Direktīvas 2002/47/EK 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā.

II

NODAĻA

Norēķinu periodi

5. pants

Plānotie norēķinu datumi

1.  
Ikviens vērtspapīru norēķinu sistēmas dalībnieks, kas savā vārdā vai trešās personas vārdā norēķinās minētajā sistēmā par darījumiem ar pārvedamiem vērtspapīriem, naudas tirgus instrumentiem, kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu ieguldījumu apliecībām un emisijas kvotām, veic norēķinus par šādiem darījumiem plānotajā norēķinu datumā.
2.  
Attiecībā uz 1. punktā minētajiem darījumiem ar pārvedamiem vērtspapīriem, ko izpilda tirdzniecības vietās, plānotais norēķinu datums ir ne vēlāk kā otrajā darījumdarbības dienā pēc tirdzniecības veikšanas. Minēto prasību nepiemēro darījumiem, kas slēgti privāti, bet kurus izpilda tirdzniecības vietās, darījumiem, kas tiek izpildīti divpusēji, bet par kuriem ir ziņots tirdzniecības vietai, vai pirmajam darījumam, kurā attiecīgajiem pārvedamiem vērtspapīriem piemēro sākotnējo reģistrēšanu grāmatojuma formā saskaņā ar 3. panta 2. punktu.
3.  
Kompetentās iestādes nodrošina, lai tiktu piemērots 1. punkts.

Kompetentās iestādes, kas atbild par tirdzniecības vietu uzraudzību, nodrošina, lai tiktu piemērots 2. punkts.

III

NODAĻA

Norēķinu disciplīna

6. pants

Pasākumi norēķinu neizpildes novēršanai

1.  
Tirdzniecības vietas izstrādā procedūras, kas ļauj apstiprināt attiecīgo informāciju par darījumiem ar 5. panta 1. punktā minētajiem finanšu instrumentiem datumā, kurā darījums ir izpildīts.
2.  
Neskarot 1. punktā noteikto prasību, ieguldījumu brokeru sabiedrības, kuras saņēmušas atļauju saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 5. pantu, attiecīgā gadījumā veic pasākumus, lai ierobežotu norēķinu neizpildes gadījumu skaitu.

Tādi pasākumi ietver vismaz mehānismus starp ieguldījumu brokeru sabiedrību un tās profesionāliem klientiem, kā minēts Direktīvas 2014/65/ES II pielikumā, ar mērķi nodrošināt ātru saziņu par vērtspapīru piešķiršanu darījumam, apstiprinājumu par minēto piešķiršanu un apstiprinājumu par to, vai nosacījumi ir pieņemti vai noraidīti savlaicīgi pirms paredzētā norēķinu datuma.

EVTI, ciešā sadarbībā ar ECBS dalībniecēm, izdod pamatnostādnes saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 16. pantu par standartizētām procedūrām un ziņošanas protokoliem, kas izmantojamas, lai atbilstu šī punkta otrajai daļai.

3.  
CVD katrai vērtspapīru norēķinu sistēmai, ko tas uztur, izveido procedūras, kas atvieglo norēķinus par darījumiem ar finanšu instrumentiem, kas minēti 5. panta 1. punktā, plānotajā norēķinu datumā ar tā dalībnieku minimālu pakļaušanu darījumu partnera un likviditātes riskam un veicina zemu norēķinu neizpildes līmeni. Tas veicina norēķinu drīzu veikšanu plānotajā norēķinu datumā, izmantojot atbilstīgus mehānismus.
4.  
CVD katrai vērtspapīru norēķinu sistēmai, ko tas uztur, ievieš pasākumus ar mērķi mudināt un stimulēt savus dalībniekus savlaicīgi norēķināties par darījumiem. CVD pieprasa dalībniekiem norēķināties par to darījumiem plānotajā norēķinu datumā.

▼M3

5.  

EVTI ciešā sadarbībā ar ECBS dalībniecēm izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektu, lai precizētu pasākumus norēķinu neizpildes novēršanai nolūkā palielināt norēķinu efektivitāti un jo īpaši:

a) 

pasākumus, kas ieguldījumu brokeru sabiedrībām jāveic saskaņā ar 2. punkta pirmo daļu;

b) 

sīkāku izklāstu par 3. punktā minētajām procedūrām norēķinu veicināšanai, kas varētu ietvert darījumu apjoma noteikšanu, daļēju norēķinu veikšanu par neizpildītiem darījumiem un atsevišķu CVD nodrošināto automātiskās aizdošanas/aizņemšanās programmu izmantošanu; un

c) 

sīkāku izklāstu par pasākumiem, kuru mērķis ir veicināt un stimulēt savlaicīgus norēķinus par 4. punktā minētajiem darījumiem.

EVTI iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai līdz 2025. gada 17. jūlijam.

▼B

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.–14. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

▼M3

7. pants

Pasākumi norēķinu neizpildes gadījumā

1.  
CVD katrai vērtspapīru norēķinu sistēmai, ko tas uztur, izveido sistēmu, ar ko uzrauga norēķinu neizpildi darījumos ar 5. panta 1. punktā minētajiem finanšu instrumentiem. CVD sniedz regulārus ziņojumus kompetentajai iestādei un attiecīgajām iestādēm par norēķinu neizpildes gadījumu skaitu un sīkāku informāciju par tiem, kā arī citu būtisku informāciju, tostarp par pasākumiem, ko paredzējis CVD un tā dalībnieki, lai uzlabotu norēķinu efektivitāti. Minētos ziņojumus CVD publisko apkopotā un anonimizētā formā katru gadu. Kompetentās iestādes sniedz EVTI jebkuru būtisku informāciju par norēķinu neizpildi.
2.  
CVD katrai vērtspapīru norēķinu sistēmai, ko tas uztur, nosaka procedūras, kas veicina norēķinus par darījumiem ar finanšu instrumentiem, kuri minēti 5. panta 1. punktā un par kuriem nav veikti norēķini plānotajā norēķinu datumā. Šajās procedūrās paredz soda mehānismu, kas kalpo kā efektīvs preventīvs līdzeklis dalībniekiem, kuri rada norēķinu neizpildi.

Pirms CVD nosaka pirmajā daļā minētās procedūras, tas konsultējas ar attiecīgajām tirdzniecības vietām un CDP, attiecībā uz kuriem tas sniedz norēķinu pakalpojumus.

Pirmajā daļā minētais soda mehānisms ietver naudas sodus dalībniekiem, kuri rada norēķinu neizpildi (“dalībnieki, kuri nenorēķinās”). Naudas sodus katru dienu aprēķina par katru darījumdarbības dienu, kurā norēķini attiecībā uz darījumu nav veikti, pēc plānotā norēķinu datuma līdz dienai, kad darījums ir vai nu izpildīts, vai arī divpusēji atcelts. Naudas sodi netiek noteikti kā CVD ienākumu avots.

3.  

Šā panta 2. punktā minēto soda mehānismu nepiemēro:

c) 

darījumiem, kuros CDP ir dalībnieks, kurš nenorēķinās, izņemot darījumus, ko noslēdzis CDP gadījumos, kuros tas nav starpnieks starp darījumu partneriem; vai

d) 

darījumiem, kuros pret dalībnieku, kurš nenorēķinās, ir sākta maksātnespējas procedūra.

4.  
CDP savos noteikumos var izveidot mehānismu tādu zaudējumu segšanai, kas tam varētu rasties, piemērojot 2. punkta trešo daļu.
5.  

Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 67. pantu, lai papildinātu šo regulu, precizējot parametrus tam, kā aprēķina šā panta 2. punkta trešajā daļā minēto naudas sodu preventīvu un samērīgu līmeni, pamatojoties uz visu turpmāk minēto:

a) 

aktīvu veids;

b) 

finanšu instrumenta likviditāte;

c) 

darījuma veids;

d) 

norēķinu neizpildes ilgums.

Nosakot pirmajā daļā minētos parametrus, Komisija ņem vērā norēķinu neizpildes līmeni pa finanšu instrumentu kategorijām, kā arī ietekmi, kāda zemām vai negatīvām procentu likmēm varētu būt uz darījumu partneru stimuliem un norēķinu neizpildi. Naudas sodu aprēķināšanai izmantotie parametri ir tādi, kas nodrošina augstas pakāpes norēķinu disciplīnu un attiecīgo finanšu tirgu raitu un sakārtotu darbību.

Komisija regulāri un vismaz reizi četros gados pārskata naudas sodu līmeņa aprēķināšanas parametrus, lai no jauna novērtētu naudas sodu atbilstību un efektivitāti tāda norēķinu neizpildes līmeņa sasniegšanā Savienībā, ko uzskata par pieņemamu, ņemot vērā ietekmi uz Savienības finanšu stabilitāti.

6.  
Līdz 2026. gada 17. janvārim EVTI savā tīmekļa vietnē publicē un pastāvīgi atjaunina to 5. panta 1. punktā minēto finanšu instrumentu sarakstu, kurus atļauts tirgot vai kurus tirgo tirdzniecības vietā vai kuru tīrvērti veic CDP.
7.  
CVD, CDP un tirdzniecības vietas izveido procedūras, kas tām ļauj, konsultējoties ar attiecīgajām kompetentajām iestādēm, apturēt jebkura tāda dalībnieka dalību, kurš konsekventi un sistemātiski nepiegādā 5. panta 1. punktā minētos finanšu instrumentus plānotajā norēķinu datumā, un publiskot šāda dalībnieka identitāti tikai pēc tam, kad minētajam dalībniekam ir dota iespēja iesniegt paskaidrojumus, un ar noteikumu, ka CVD, CDP un tirdzniecības vietu kompetentās iestādes, kā arī minētā dalībnieka kompetentā iestāde ir attiecīgi informētas. Papildus konsultācijām pirms jebkuras apturēšanas CVD, CDP un tirdzniecības vietas nekavējoties paziņo attiecīgajām kompetentajām iestādēm par dalībnieka dalības apturēšanu. Kompetentā iestāde nekavējoties informē attiecīgās iestādes par dalībnieka dalības apturēšanu.

Publiskotā informācijā par apturēšanu neiekļauj personas datus, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/679 ( 3 ) 4. panta 1) punktā.

Šo punktu nepiemēro tiem dalībniekiem, kuri nenorēķinās, kas ir CDP, vai gadījumos, kad pret dalībnieku, kurš nenorēķinās, ir sākta maksātnespējas procedūra.

8.  
Šo pantu nepiemēro, ja akciju tirdzniecības galvenā vieta atrodas trešā valstī. Akciju tirdzniecības galvenās vietas atrašanos nosaka saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 236/2012 16. pantu.
9.  

Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 67. pantu pieņemt deleģētos aktus, lai papildinātu šo regulu, precizējot:

a) 

norēķinu neizpildes pamatā esošos cēloņus, kas nav uzskatāmi par attiecināmiem uz darījuma dalībniekiem saskaņā ar šā panta 3. punkta a) apakšpunktu; un

b) 

apstākļus, kādos darbības nav uzskatāmas par tirdzniecību saskaņā ar šā panta 3. punkta b) apakšpunktu.

10.  

EVTI ciešā sadarbībā ar ECBS dalībniecēm izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektu, lai precizētu:

a) 

detalizētu informāciju par sistēmu, kas uzrauga norēķinu neizpildi, un 1. punktā minētajiem ziņojumiem par norēķinu neizpildi;

b) 

procedūras naudas sodu un jebkuru citu iespējamo ienākumu no šādiem sodiem iekasēšanai un pārdalei saskaņā ar 2. punktu;

c) 

apstākļus, saskaņā ar kuriem tiek uzskatīts, ka dalībnieks konsekventi un sistemātiski nepiegādā finanšu instrumentu, kā minēts 7. punktā.

EVTI iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai līdz 2025. gada 17. janvārim.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.–14. pantu.

7.a pants

Obligātas iepirkšanas procedūra

1.  
Neskarot 7. panta 2. punktā minēto soda mehānismu un tiesības divpusēji atcelt darījumu, Komisija pēc apspriešanās ar Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju un pamatojoties uz izmaksu un ieguvumu analīzi, ko EVTI sniegusi, ievērojot 74. panta 4. punktu, ar īstenošanas aktu var nolemt, kuriem no 5. panta 1. punktā minētajiem finanšu instrumentiem vai šo finanšu instrumentu darījumu kategorijām jāpiemēro šā panta 4.–10. punktā minētā obligātā iepirkšanas procedūra, ja Komisija uzskata, ka obligātā iepirkšana ir nepieciešams, atbilstīgs un samērīgs līdzeklis, lai risinātu norēķinu neizpildes līmeni Savienībā.

Komisija var pieņemt pirmajā daļā minēto īstenošanas aktu tikai tad, ja ir izpildīti abi šie nosacījumi:

a) 

7. panta 2. punktā minētā soda mehānisma piemērošanas rezultātā nav panākts ilgtermiņa ilgtspējīgs norēķinu neizpildes samazinājums Savienībā vai netiek uzturēts samazināts norēķinu neizpildes līmenis Savienībā pat pēc naudas sodu līmeņa pārskatīšanas saskaņā ar 7. panta 5. punkta otro daļu;

b) 

norēķinu neizpildes līmenis Savienībā negatīvi ietekmē vai varētu negatīvi ietekmēt Savienības finanšu stabilitāti.

Lai pieņemtu pirmajā daļā minēto lēmumu, Komisija ņem vērā visu turpmāk minēto:

a) 

obligātās iepirkšanas procedūras iespējamo ietekmi uz finanšu tirgiem Savienībā;

b) 

norēķinu neizpildes gadījumu skaitu, apjomu un ilgumu, tostarp to norēķinu neizpildes gadījumu skaitu un apjomu, kas nav nokārtoti 4. punktā minētā pagarinājuma perioda beigās;

c) 

vai uz konkrētu finanšu instrumentu vai minētā finanšu instrumenta darījumu kategoriju jau attiecas atbilstīgi līguma noteikumi, kas paredz saņēmēju dalībnieku tiesības uzsākt iepirkšanu.

Īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 68. panta 2. punktā paredzēto pārbaudes procedūru. Tajā norāda piemērošanas dienu, kas nav agrāka par vienu gadu pēc tā stāšanās spēkā.

2.  
EVTI savā tīmekļa vietnē publicē un pastāvīgi atjaunina to finanšu instrumentu sarakstu, kas noteikti ar 1. punktā minēto īstenošanas aktu.
3.  

Pirms 1. punktā minētā īstenošanas akta pieņemšanas Komisija:

a) 

novērtē 7. panta 2. punktā minētā soda mehānisma efektivitāti un samērīgumu un attiecīgā gadījumā maina soda mehānisma struktūru vai smaguma pakāpi, lai palielinātu norēķinu efektivitāti Savienībā;

b) 

apsver, vai ir izpildīti 1. punktā minētie nosacījumi, neraugoties uz 7. panta 2. punktā minētā sodu mehānisma iepriekšēju piemērošanu, kā arī pamatojumu un iespējamo ietekmi uz izmaksām, ko radītu obligātās iepirkšanas piemērošana konkrētiem finanšu instrumentiem un darījumu kategorijām.

4.  
Neskarot tiesības divpusēji atcelt darījumu, ja Komisija ir pieņēmusi īstenošanas aktu saskaņā ar 1. punktu un ja dalībnieks, kurš nenorēķinās, nav piegādājis saņēmējam dalībniekam finanšu instrumentus, uz kuriem attiecas minētais īstenošanas akts, periodā pēc plānotā norēķinu datuma (“pagarinājuma periods”), kas ir līdzvērtīgs piecām darījumdarbības dienām, uzsāk obligātās iepirkšanas procedūru.

Atkāpjoties no pirmās daļas, pamatojoties uz attiecīgo aktīvu veidu un finanšu instrumentu likviditāti, pagarinājuma periodu var palielināt līdz maksimums septiņām darījumdarbības dienām, ja īsāks pagarinājuma periods ietekmētu attiecīgo tirgu raitu un sakārtotu darbību.

Atkāpjoties no pirmās un otrās daļas, ja darījums saistās ar finanšu instrumentu, ko tirgo MVU izaugsmes tirgū, pagarinājuma periods ir 15 darījumdarbības dienas, izņemot ja MVU izaugsmes tirgus nolemj piemērot īsāku periodu.

5.  
Instrumenti, uz kuriem attiecas obligātās iepirkšanas procedūra, ir pieejami norēķiniem un tiek piegādāti saņēmējam dalībniekam atbilstīgā termiņā.
6.  
Ja norēķinu neizpilde skar darījumu ķēdi, kā rezultātā netiek izpildīti norēķini par turpmākajiem attiecīgās ķēdes darījumiem, katram dalībniekam ir tiesības nodot nākamajam šīs ķēdes dalībniekam savu pienākumu sākt obligāto iepirkšanu.

Uzskata, ka starpnieksaņēmējs dalībnieks ir izpildījis obligātās iepirkšanas pienākumu pret dalībnieku, kurš nenorēķinās, ja tas nodod savu pienākumu saskaņā ar pirmo daļu. Arī starpnieksaņēmējs dalībnieks var dalībniekam, kurš nenorēķinās, nodot savas saistības pret galīgo saņēmēju dalībnieku, ievērojot 8., 9. un 10. punktu.

Attiecīgo CVD informē par to, kā darījums, par kuru nav veikts norēķins, tika atrisināts attiecībā uz visu darījumu ķēdi.

7.  

Šā panta 4. punktā minēto obligātās iepirkšanas procedūru nepiemēro:

a) 

norēķinu neizpildei, darbībām un darījumiem, kas uzskaitīti 7. panta 3. punktā;

b) 

vērtspapīru finansēšanas darījumiem;

c) 

cita veida darījumiem, kuru dēļ iepirkšanas procedūra nav vajadzīga;

d) 

darījumiem, kuri ir Regulas (ES) Nr. 236/2012 15. panta darbības jomā.

8.  
Neskarot 7. panta 2. punktā minēto soda mehānismu, ja finanšu instrumentu cena, par ko panākta vienošanās darījuma laikā, atšķiras no cenas, kas samaksāta iepirkšanas izpildē, tad dalībnieks, kurš gūst labumu no šādas cenu starpības, maksā starpību otram dalībniekam ne vēlāk kā otrajā darījumdarbības dienā pēc finanšu instrumentu piegādes pēc iepirkšanas.
9.  
Ja iepirkšana neizdodas vai nav iespējama, saņēmējs dalībnieks var izvēlēties vai nu saņemt naudas kompensāciju, vai atlikt iepirkšanas izpildi uz piemērotu vēlāku datumu (“atlikšanas periods”). Ja attiecīgie finanšu instrumenti saņēmējam dalībniekam netiek piegādāti līdz atlikšanas perioda beigām, saņēmējam dalībniekam tiek izmaksāta naudas kompensācija.

Naudas kompensāciju izmaksā ne vēlāk kā otrajā darījumdarbības dienā pēc 4. punktā minētās obligātās iepirkšanas procedūras perioda beigām vai iepirkšanas procedūras vai atlikšanas perioda beigām gadījumos, kad saņēmējs dalībnieks izvēlas atlikt iepirkšanas izpildi.

10.  
Dalībnieks, kurš nenorēķinās, atlīdzina vienībai, kura izpilda iepirkšanu, visas summas, kas samaksātas saistībā ar obligātas iepirkšanas procedūru, kas uzsākta, ievērojot 4. punkta pirmo daļu, tostarp jebkuras izpildes maksas, kas rodas saistībā ar iepirkšanu. Šādas maksas skaidri jānorāda dalībniekiem.
11.  

Šā panta 4.–10. punktu piemēro visiem darījumiem ar 5. panta 1. punktā minētajiem finanšu instrumentiem, kurus atļauts tirgot vai kurus tirgo tirdzniecības vietā vai kuru tīrvērti veic CDP:

a) 

attiecībā uz darījumiem, kuru tīrvērti veic CDP, CDP ir vienība, kas izpilda iepirkšanu saskaņā ar 4.–10. punktu;

b) 

attiecībā uz darījumiem, kuru tīrvērti neveic CDP, bet kuri tiek izpildīti tirdzniecības vietā, tirdzniecības vieta savos iekšējos noteikumos norāda, ka uz tās locekļiem un dalībniekiem attiecas 4.–10. punktā minētie pasākumi;

c) 

attiecībā uz visiem citiem darījumiem, kas nav šīs daļas a) un b) apakšpunktā minētie darījumi, CVD savos iekšējos noteikumos norāda, ka uz to dalībniekiem attiecas 4.–10. punktā minētie pasākumi.

CVD sniedz nepieciešamo norēķinu informāciju CDP un tirdzniecības vietām, lai ļautu tām pildīt šajā punktā noteiktos pienākumus.

Neskarot pirmās daļas a), b) un c) apakšpunktu, CVD var uzraudzīt iepirkšanas izpildi, kā norādīts minētajos punktos, saistībā ar vairākām norēķinu instrukcijām, attiecībā uz tiem pašiem finanšu instrumentiem un to pašu izpildes termiņa izbeigšanās datumu, ar mērķi līdz minimumam samazināt izpildāmo iepirkšanu skaitu un līdz ar to ietekmēt attiecīgo finanšu instrumentu cenas.

12.  
Šo pantu nepiemēro, ja akciju tirdzniecības galvenā vieta atrodas trešā valstī. Akciju tirdzniecības galvenās vietas atrašanos nosaka saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 236/2012 16. pantu.
13.  
EVTI var ieteikt Komisijai 4.–10. punktā minēto iepirkšanas mehānismu samērīgā veidā apturēt konkrētām finanšu instrumentu kategorijām, ja tas nepieciešams, lai novērstu vai risinātu nopietnu apdraudējumu finanšu stabilitātei vai finanšu tirgu sakārtotai darbībai Savienībā. Šādam ieteikumam pievieno pilnībā pamatotu tā nepieciešamības novērtējumu, un to nepublisko.

Pirms pirmajā daļā minētā ieteikuma sniegšanas EVTI apspriežas ar ECBS dalībniecēm un Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju.

Komisija bez liekas kavēšanās pēc ieteikuma saņemšanas, pamatojoties uz EVTI sniegtajiem iemesliem un pierādījumiem, vai nu ar īstenošanas aktu aptur 4.–10. punktā minēto obligātās iepirkšanas mehānismu konkrētām finanšu instrumentu kategorijām, vai noraida ieteikto apturēšanu. Ja Komisija noraida ieteikto apturēšanu, tā EVTI par to sniedz pamatojumu rakstiski. Šādu informāciju nepublisko.

Trešajā daļā minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar procedūru, kas minēta 68. panta 3. punktā.

Obligātās iepirkšanas mehānisma apturēšanu paziņo EVTI un publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un Komisijas tīmekļa vietnē.

Obligātās iepirkšanas mehānisma apturēšana sākotnēji ir spēkā ne ilgāk kā sešus mēnešus no minētās apturēšanas piemērošanas sākuma datuma.

Gadījumos, kad joprojām ir aktuāli apturēšanas pamatā esošie iemesli, Komisija ar īstenošanas aktu var pagarināt apturēšanu uz papildu laikposmiem, kas katrs nepārsniedz trīs mēnešus, tomēr kopumā apturēšanas periods nevar pārsniegt 12 mēnešus. Apturēšanas pagarinājumus publicē saskaņā ar šā punkta piekto daļu.

Septītajā daļā minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar procedūru, kas minēta 68. panta 3. punktā. EVTI pietiekami savlaicīgi pirms šā punkta sestajā daļā minētās apturēšanas vai šā punkta septītajā daļā minētā pagarinājuma beigām sniedz Komisijai atzinumu par to, vai apturēšanas pamatā esošie iemesli joprojām ir aktuāli.

14.  
Ja Komisija ir pieņēmusi īstenošanas aktu saskaņā ar 1. punktu, tā regulāri un vismaz reizi četros gados pārskata minēto lēmumu, lai novērtētu, vai minētajā punktā izklāstītie nosacījumi joprojām ir izpildīti.

Ja Komisija uzskata, ka obligātā iepirkšana vairs nav pamatota vai nerisina norēķinu neizpildi Savienībā un tā vairs nav nepieciešama, atbilstīga vai samērīga, tā nekavējoties pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem groza vai atceļ 1. punktā minēto īstenošanas aktu.

Otrajā daļā minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 68. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

Ja EVTI uzskata, ka obligātā iepirkšana vairs nav pamatota vai nerisina norēķinu neizpildi Savienībā un tā vairs nav nepieciešama, atbilstīga vai samērīga, tā var ieteikt Komisijai grozīt vai atcelt 1. punktā minēto īstenošanas aktu. Mutatis mutandis piemēro 13. punkta pirmo līdz ceturto daļu.

15.  

EVTI ciešā sadarbībā ar ECBS dalībniecēm izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, lai sīkāk precizētu:

a) 

detalizētu informāciju par attiecīgās 4.–10. punktā minētās iepirkšanas procedūras darbību, tostarp attiecīgos finanšu instrumenta piegādes termiņus pēc iepirkšanas procedūras; šādus termiņus aprēķina, ņemot vērā aktīvu veidu un finanšu instrumentu likviditāti;

b) 

apstākļus, kādos pagarinājuma periodu varētu pagarināt atbilstīgi aktīvu veidam un finanšu instrumentu likviditātei saskaņā ar 4. punkta otrajā daļā minētajiem nosacījumiem, ņemot vērā Regulas (ES) Nr. 600/2014 2. panta 1. punkta 17. apakšpunktā minētos likviditātes izvērtēšanas kritērijus;

c) 

detalizētu informāciju par 6. punktā minēto nodošanas mehānismu;

d) 

cita veida darījumus, kuru dēļ iepirkšanas procedūra nav vajadzīga, kā minēts 7. punkta c) apakšpunktā, piemēram, finanšu nodrošinājuma līgumus vai darījumus, kas ietver noslēguma ieskaita noteikumus;

e) 

metodiku 9. punktā minētās naudas kompensācijas aprēķināšanai;

f) 

nepieciešamo norēķinu informāciju, kas minēta 11. punkta otrajā daļā; un

g) 

detalizētu informāciju par to, kā CVD dalībnieki, CDP un tirdzniecības vietas dalībnieki ņem vērā privāto ieguldītāju specifiku, veicot obligāto iepirkšanu saskaņā ar 11. punktu.

EVTI iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai līdz 2025. gada 17. janvārim.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.–14. pantu.

▼B

8. pants

Izpilde

1.  
Centrālā vērtspapīru depozitārija, kas uztur vērtspapīru norēķinu sistēmu, kompetentā iestāde, attiecīgā iestāde, kas atbild par attiecīgās vērtspapīru norēķinu sistēmas pārraudzību, kā arī kompetentās iestādes, kas atbild par tirdzniecības vietu, ieguldījumu brokeru sabiedrību un CDP uzraudzību, ir atbildīgas par to, lai nodrošinātu, ka to uzraudzībai pakļautās iestādes piemēro 6. un 7. pantu, un par piemēroto naudas sodu uzraudzību. Kad nepieciešams, attiecīgās kompetentās iestādes cieši sadarbojas. Dalībvalstis informē EVTI par norīkotajām kompetentajām iestādēm, kas ir daļa no valsts līmeņa uzraudzības struktūras.
2.  
Lai nodrošinātu konsekventu un efektīvu uzraudzības praksi Savienībā saistībā ar šīs regulas 6. un 7. pantu, EVTI, ciešā sadarbībā ar ECBS dalībniecēm, var izdot pamatnostādnes saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 16. pantu.
3.  
Šīs sadaļas noteikumu pārkāpšana neietekmē privātu līgumu par finanšu instrumentiem spēkā esamību vai pušu iespējas panākt privātu līgumu par finanšu instrumentiem noteikumu izpildi.

IV

NODAĻA

Internalizēti norēķini

9. pants

Norēķinu internalizētāji

1.  
Norēķinu internalizētāji katru ceturksni ziņo kompetentajām iestādēm to uzņēmējdarbības veikšanas vietā visu to vērtspapīru darījumu kopējo apjomu un vērtību, par kuriem tie norēķinās ārpus vērtspapīru norēķinu sistēmām.

Informāciju, kas saņemta saskaņā ar pirmo daļu, kompetentās iestādes nekavējoties nosūta EVTI un informē EVTI par jebkuru iespējamu risku, kas rodas no minētās norēķinu darbības.

2.  
EVTI var ciešā sadarbībā ar ECBS dalībniecēm izstrādāt regulatīvu tehnisko standartu projektu, lai sīkāk noteiktu šādas ziņošanas saturu.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

3.  
EVTI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus, kuros nosaka standarta veidlapas, veidnes un procedūras 1. punktā minētās informācijas ziņošanai un nosūtīšanai.

EVTI iesniedz minēto īstenošanas tehnisko standartu projektu Komisijai līdz 2015. gada 18. jūnijam.

Komisijai ir piešķirtas pilnvaras pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu.

III

SADAĻA

CENTRĀLIE VĒRTSPAPĪRU DEPOZITĀRIJI

I

NODAĻA

Atļauju izsniegšana CVD un CVD uzraudzība

1.

iedaļa

Iestādes, kas atbild par atļauju izsniegšanu CVD un CVD uzraudzību

10. pants

Kompetentā iestāde

Neskarot 12. panta 1. punktā minēto ECBS dalībnieču veikto uzraudzību, CVD piederības dalībvalsts kompetentā iestāde izsniedz atļauju CVD un veic CVD uzraudzību.

11. pants

Kompetentās iestādes norīkošana

1.  
Katra dalībvalsts norīko kompetento iestādi, kura atbild par šajā regulā noteikto pienākumu veikšanu ar mērķi izsniegt atļaujas CVD un uzraudzīt CVD, kas veic uzņēmējdarbību attiecīgās dalībvalsts teritorijā, un par to informē EVTI.

Ja dalībvalsts norīko vairāk nekā vienu kompetento iestādi, tā nosaka šādu iestāžu attiecīgo lomu un norīko vienu iestādi, kas atbild par sadarbību ar citu dalībvalstu kompetentajām iestādēm, attiecīgajām iestādēm, EVTI un – šajā regulā īpaši noteiktos gadījumos – EBI.

2.  
EVTI publicē savā tīmekļa vietnē saskaņā ar 1. punktu norīkoto kompetento iestāžu sarakstu.
3.  
Kompetentajām iestādēm piešķir visas uzraudzības un izmeklēšanas pilnvaras, kas ir vajadzīgas to funkciju izpildei.

12. pants

Attiecīgās iestādes

1.  

Šajā regulā īpaši noteiktos gadījumos šādas iestādes ir iesaistītas atļauju izsniegšanā CVD un CVD uzraudzībā:

a) 

iestāde, kas atbild par CVD uzturētās vērtspapīru norēķinu sistēmas uzraudzību dalībvalstī, kuras tiesību aktus piemēro minētajai vērtspapīru norēķinu sistēmai;

▼M3

b) 

Savienības centrālās bankas, kas emitē nozīmīgākās valūtas, kurās tiek veikti vai tiks veikti norēķini;

c) 

attiecīgā gadījumā Savienības centrālā banka, kuras reģistros notiek vai notiks naudas maksājumu norēķins attiecībā uz CVD uzturētu vērtspapīru norēķinu sistēmu.

▼B

2.  
EVTI 1. punktā norādīto attiecīgo iestāžu sarakstu publicē savā tīmekļa vietnē.
3.  
EVTI ciešā sadarbībā ar ECBS dalībniecēm izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektu, precizējot nosacījumus, saskaņā ar kuriem Savienības valūtas, kas minētas 1. punkta b) apakšpunktā, tiek uzskatītas par pašām svarīgākajām, kā arī efektīvu praktisku kārtību konsultācijām ar attiecīgajām iestādēm, kas minētas 1. punkta b) un c) apakšpunktā.

EVTI iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai līdz 2015. gada 18. jūnijam.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

13. pants

Informācijas apmaiņa

1.  
Kompetentās iestādes, attiecīgās iestādes un EVTI pēc pieprasījuma un bez liekas kavēšanās sniedz cita citai informāciju, kas vajadzīga to pienākumu izpildei saskaņā ar šo regulu.
2.  
Kompetentās iestādes, attiecīgās iestādes, EVTI un citas struktūras vai fiziskas un juridiskas personas, kas saņem konfidenciālu informāciju, pildot savus pienākumus saskaņā ar šo regulu, to izmanto tikai savu pienākumu izpildei.

14. pants

Sadarbība starp iestādēm

1.  
Kompetentās iestādes, attiecīgās iestādes un EVTI cieši sadarbojas, tostarp apmainoties ar visu informāciju, kas saistīta ar šīs regulas piemērošanu. Vajadzības gadījumā un ja tas ir svarīgi, šādā sadarbībā iesaista citas publiskas iestādes un struktūras, jo īpaši tās, kuras izveidotas vai ieceltas saskaņā ar Direktīvu 2003/87/EK.

Lai nodrošinātu konsekventu, efektīvu un iedarbīgu uzraudzības praksi Savienībā, tostarp sadarbību starp kompetentajām iestādēm un attiecīgajām iestādēm, veicot dažādus novērtējumus, kas nepieciešami šīs regulas piemērošanai, EVTI var ciešā sadarbībā ar ECBS dalībniecēm izdot norādījumus, kas paredzēti kompetentajām iestādēm, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 16. pantu.

2.  
Pamatojoties uz pieejamo informāciju, kompetentās iestādes, pildot savus vispārējos pienākumus, pienācīgi apsver savu lēmumu iespējamo ietekmi uz finanšu sistēmas stabilitāti visās citās attiecīgajās dalībvalstīs, jo īpaši ārkārtas situācijās, kas minētas 15. pantā.

15. pants

Ārkārtas situācijas

Neskarot Direktīvas 98/26/EK 6. panta 3. punktā minēto informācijas sniegšanas procedūru, kompetentās iestādes un attiecīgās iestādes nekavējoties informē EVTI, Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1092/2010 ( 4 ) un viena otru par jebkuru ar CVD saistītu ārkārtas situāciju, tostarp jebkuriem notikumiem finanšu tirgos, kas var negatīvi ietekmēt tirgus likviditāti, tās valūtas stabilitāti, kurā notiek norēķini, monetārās politikas integritāti vai finanšu sistēmas stabilitāti jebkurā no dalībvalstīm, kurā uzņēmējdarbību veic CVD vai kāds tā dalībnieks.

2.

iedaļa

Nosacījumi un procedūra atļaujas izsniegšanai CVD

16. pants

CVD darbības atļauja

1.  
Ikviena juridiskā persona, kas atbilst CVD definīcijai, pirms darbības sākšanas saņem atļauju no tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kurā tā veic uzņēmējdarbību.
2.  
Atļaujā norāda tos pielikuma A iedaļā uzskaitītos pamatpakalpojumus un saskaņā ar pielikuma B iedaļu atļautos nebanku tipa papildpakalpojumus, kurus CVD ir atļauts sniegt.
3.  
CVD vienmēr ir jāatbilst nosacījumiem, kas nepieciešami atļaujas saņemšanai.
4.  
CVD, kā arī tā neatkarīgie revidenti bez liekas kavēšanās paziņo kompetentajai iestādei par jebkurām būtiskām izmaiņām, kas ietekmē atbilstību atļaujas nosacījumiem.

17. pants

Atļaujas izsniegšanas procedūra

1.  
Pieteikuma iesniedzējs CVD iesniedz kompetentajai iestādei pieteikumu atļaujas saņemšanai.
2.  
Pieteikumam par atļaujas saņemšanu pievieno visu nepieciešamo informāciju, lai kompetentā iestāde varētu pārliecināties, ka pieteikuma iesniedzējs CVD atļaujas izdošanas brīdī ir veicis visus nepieciešamos pasākumus, lai izpildītu savus pienākumus, kas noteikti šajā regulā. Pieteikumā atļaujas saņemšanai iekļauj darbību programmu, kurā norāda plānotos darbības veidus un CVD organizatorisko struktūru.

▼M3

Atkāpjoties no pirmās daļas, ja pieteikuma iesniedzējs CVD neatbilst visām šīs regulas prasībām, bet var pamatoti pieņemt, ka tas tās izpildīs, kad sāks savas darbības, kompetentā iestāde var izsniegt atļauju ar nosacījumu, ka pieteikuma iesniedzējs CVD ir ieviesis visus nepieciešamos pasākumus, lai izpildītu šīs regulas prasības, kad tas sāks savas darbības.

▼B

3.  
Kompetentā iestāde 30 darbadienu laikā pēc pieteikuma saņemšanas izvērtē, vai pieteikums ir pilnīgs. Ja pieteikums nav pilnīgs, kompetentā iestāde nosaka termiņu, līdz kuram pieteikuma iesniedzējam CVD jāsniedz papildu informācija. Kompetentā iestāde informē pieteikuma iesniedzēju CVD, kad tā uzskata, ka pieteikums ir pilnīgs.

▼M3

4.  
No brīža, kad pieteikumu uzskata par pilnīgu, kompetentā iestāde nosūta visu pieteikumā iekļauto informāciju attiecīgajām iestādēm un apspriežas ar šīm iestādēm par pieteikuma iesniedzēja CVD uzturētās vērtspapīru norēķinu sistēmas īpašībām.

Katra attiecīgā iestāde savas kompetences jomā var sniegt kompetentajai iestādei pamatotu atzinumu trīs mēnešu laikā pēc tam, kad attiecīgā iestāde ir saņēmusi informāciju. Ja attiecīgā iestāde nesniedz atzinumu minētajā laikposmā, tiek uzskatīts, ka ir sniegts labvēlīgs atzinums.

Ja vismaz viena no attiecīgajām iestādēm sniedz negatīvu pamatotu atzinumu un kompetentā iestāde tomēr plāno izsniegt atļauju, minētā kompetentā iestāde viena mēneša laikā pēc negatīvā atzinuma saņemšanas sniedz attiecīgajām iestādēm pamatojumu, kāpēc tā plāno izsniegt atļauju, neraugoties uz negatīvo atzinumu.

Jebkura no attiecīgajām iestādēm, kas sniegusi trešajā daļā minēto negatīvo atzinumu, var šo lietu nosūtīt EVTI, lai saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 31. panta 2. punkta c) apakšpunktu saņemtu palīdzību.

Ja viena mēneša laikā pēc lietas nosūtīšanas EVTI jautājums nav nokārtots, tad kompetentā iestāde, kas plāno piešķirt atļauju, pieņem galīgo lēmumu un rakstiski sniedz attiecīgajām iestādēm detalizētu sava lēmuma skaidrojumu.

Ja kompetentā iestāde plāno atteikt atļaujas izsniegšanu, lietu nenosūta EVTI.

Trešajā daļā minētajā negatīvajā atzinumā rakstiski sniedz pilnīgu un sīku izklāstu par iemesliem, kādēļ nav izpildītas šajā regulā vai citos Savienības tiesību aktos noteiktās prasības.

▼B

5.  
Ikreiz, kad pieteikumu iesniedzējs CVD papildus pielikuma B iedaļā tieši uzskaitītajiem nebanku tipa papildpakalpojumiem plāno sniegt pakalpojumus, kas minēti Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 2. apakšpunktā, kompetentā iestāde pārsūta visu pieteikumā iekļauto informāciju Direktīvas 2014/65/ES 67. pantā minētajai iestādei un apspriežas ar šo iestādi par pieteikuma iesniedzēja CVD spēju izpildīt Direktīvas 2014/65/ES un Regulas (ES) Nr. 600/2014 prasības.
6.  

Pirms atļaujas piešķiršanas pieteikuma iesniedzējam CVD kompetentā iestāde apspriežas ar otras iesaistītās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, ja:

a) 

CVD ir tāda CVD meitasuzņēmums, kuram atļauja izsniegta citā dalībvalstī;

b) 

CVD ir tāda CVD mātesuzņēmuma meitasuzņēmums, kuram atļauja izsniegta citā dalībvalstī;

c) 

CVD kontrolē tās pašas fiziskās vai juridiskās personas, kuras kontrolē citu CVD, kam atļauja izsniegta citā dalībvalstī.

7.  

Šā panta 6. punktā minētā apspriešanās aptver šādus aspektus:

a) 

akcionāru un personu, kas norādītas 27. panta 6. punktā, piemērotība un to 27. panta 1. punktā un 4. punktā minēto personu reputācija un pieredze, kuras faktiski vada CVD darbību, ja šādi akcionāri un personas ir kopīgi CVD un tādam CVD, kuram atļauja izsniegta citā dalībvalstī;

b) 

vai 6. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētās attiecības starp CVD, kuram atļauja izsniegta citā dalībvalstī, un pieteikuma iesniedzēju CVD neietekmē pieteikuma iesniedzēja CVD spēju izpildīt šīs regulas prasības.

▼M3

7.a  
Papildus apspriedēm ar 6. punktā minētajām kompetentajām iestādēm kompetentā iestāde pirms atļaujas izsniegšanas pieteikuma iesniedzējam CVD var apspriesties ar citām iestādēm, kas uzrauga vienību, kurai ir būtiska līdzdalība pieteikuma iesniedzējā CVD, par 7. punktā minētajiem jautājumiem.

▼B

8.  
Sešu mēnešu laikā pēc pilnīga pieteikuma iesniegšanas kompetentā iestāde rakstveidā informē pieteikuma iesniedzēju CVD par to, vai atļauja ir piešķirta vai atteikta, nosūtot pilnībā pamatotu lēmumu.

▼M3

8.a  
Kompetentā iestāde bez nepamatotas kavēšanās informē iestādes, ar kurām notikusi apspriešanās, ievērojot 4.–7.a punktu, par atļaujas izsniegšanas procedūras rezultātiem, tostarp par jebkādām korektīvām darbībām.

▼B

9.  
EVTI ciešā sadarbībā ar ECBS dalībniecēm izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektu, kurā precizē, kādu informāciju pieteikuma iesniedzējs CVD sniedz kompetentajām iestādēm pieteikumā atļaujas saņemšanai.

EVTI iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai līdz 2015. gada 18. jūnijam.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

10.  
EVTI ciešā sadarbībā ar ECBS dalībniecēm izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektu, kurā nosaka standarta veidlapas, veidnes un procedūras saistībā ar pieteikumu par atļaujas saņemšanu.

EVTI iesniedz minēto īstenošanas tehnisko standartu projektu Komisijai līdz 2015. gada 18. jūnijam.

Komisijai ir piešķirtas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus.

18. pants

Atļaujas ietekme

1.  
Tāda CVD darbība, kas ir saņēmis atļauju, ir ierobežota, aptverot tikai atļaujā vai saskaņā ar 19. panta 8. punktu sniegtajā paziņojumā norādītos pakalpojumus.
2.  
Vērtspapīru norēķinu sistēmas var uzturēt tikai tie CVD, kas ir saņēmuši atļauju, tostarp centrālās bankas, kas darbojas kā CVD.
3.  
CVD, kas saņēmis atļauju, var tikai piederēt dalība juridiskā personā, kuras darbības aptver tikai pielikuma A un B iedaļā uzskaitītos pakalpojumus, izņemot gadījumus, kad šādu dalību ir apstiprinājusi kompetentā iestāde, pamatojoties uz to, ka šāda dalība būtiski nepalielina CVD riska profilu.
4.  
EVTI ciešā sadarbībā ar ECBS dalībniecēm izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektu, lai precizētu kritērijus, kas kompetentajām iestādēm jāņem vērā, apstiprinot CVD piederošu dalību juridiskās personās, kas nav tās, kuras sniedz pielikuma A un B iedaļā uzskaitītos pakalpojumus. Šādi kritēriji var ietvert to, vai minētās juridiskās personas sniegtie pakalpojumi ir papildinoši CVD sniegtajiem pakalpojumiem, un apmēru, kādā CVD ir pakļauts saistībām, kas izriet no šādas dalības.

EVTI iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai līdz 2015. gada 18. jūnijam.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

19. pants

Darbības un pakalpojumu paplašināšana un ārpakalpojumu izmantošana

1.  

CVD, kas ir saņēmis atļauju, iesniedz savas piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei pieprasījumu atļaujas saņemšanai, ja tas vēlas pamatpakalpojumu sniegšanai izmantot trešās personas ārpakalpojumus saskaņā ar 30. pantu vai paplašināt savas darbības, tajās iekļaujot vienu vai vairākas šādas darbības:

a) 

papildu pamatpakalpojumi, kas uzskaitīti pielikuma A iedaļā, uz kuriem neattiecas sākotnējā atļauja;

b) 

papildpakalpojumi, kuri atļauti saskaņā ar pielikuma B iedaļu, bet nav tieši uzskaitīti tajā un uz kuriem neattiecas sākotnējā atļauja;

c) 

vēl kādas vērtspapīru norēķinu sistēmas uzturēšana;

d) 

norēķini par visu vai daļu no tā vērtspapīru norēķinu sistēmas naudas posma citas norēķinu iestādes reģistros;

e) 

sadarbspējas saiknes, tostarp saikņu ar trešās valsts CVD, izveide.

▼M3

2.  
Piešķirot atļauju nodot pamatpakalpojumu trešai personai ārpakalpojuma sniegšanai saskaņā ar 1. punktu vai paplašināt darbības saskaņā ar 1. punkta a), c) un d) apakšpunktu, ievēro 17. pantā noteikto procedūru.

Šā panta 1. punkta b) apakšpunktā noteiktā atļauja tiek piešķirta saskaņā ar 17. panta 1., 2., 3., 5. un 8.a punktā noteikto procedūru.

Šā panta 1. punkta e) apakšpunktā noteiktā atļauja tiek piešķirta saskaņā ar 17. panta 1., 2., un 3. punktā noteikto procedūru.

Triju mēnešu laikā pēc pilnīga pieteikuma iesniegšanas kompetentā iestāde informē pieteikuma iesniedzēju CVD par to, vai atļauja ir vai nav piešķirta.

▼B

3.  
Ja CVD, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā, plāno izveidot sadarbspējas saikni, tas iesniedz pieteikumu atļaujas saņemšanai, kā noteikts 1. punkta e) apakšpunktā, attiecīgajām kompetentajām iestādēm. Minētās iestādes apspriežas viena ar otru par CVD saiknes apstiprināšanu. Atšķirīgu lēmumu gadījumā un ja par to vienojas abas kompetentās iestādes, lietu var nosūtīt EVTI, kas var rīkoties saskaņā ar pilnvarām, kas tai piešķirtas atbilstoši Regulas (ES) Nr. 1095/2010 19. pantam.
4.  
Iestādes, kas minētas 3. punktā, atsakās atzīt saikni tikai tad, ja šāda CVD saikne apdraudētu finanšu tirgu raitu un sakārtotu darbību vai radītu sistēmisko risku.
5.  
Uz tādu CVD sadarbspējas saiknēm, kas dažus no saviem pakalpojumiem, kuri saistīti ar šādām sadarbspējas saiknēm, nodod ārpakalpojumu sniedzējiem, kas ir publiskas struktūras saskaņā ar 30. panta 5. punktu, un uz CVD saiknēm, kas nav minētas 1. punkta e) apakšpunktā, neattiecina atļaujas izsniegšanas prasību saskaņā ar minēto apakšpunktu, bet par tām pirms to īstenošanas paziņo CVD kompetentajām un attiecīgajām iestādēm, sniedzot visu būtisko informāciju, kas šādām iestādēm ļauj novērtēt atbilstību 48. pantā noteiktajām prasībām.
6.  
CVD, kas veic uzņēmējdarbību un ir saņēmis atļauju Savienībā, var izveidot vai saglabāt saikni ar trešās valsts CVD saskaņā ar šajā pantā paredzētajiem nosacījumiem un procedūrām. Ja saiknes ir izveidotas ar trešo valstu CVD, informācija, ko sniedz pieprasījuma iesniedzējs CVD, ļauj kompetentajai iestādei novērtēt, vai šādas saiknes atbilst 48. pantā noteiktajām prasībām vai prasībām, kas ir līdzvērtīgas 48. panta prasībām.
7.  
Pieprasījuma iesniedzēja CVD kompetentā iestāde pieprasa CVD pārtraukt paziņoto CVD saikni, ja šāda saikne neatbilst prasībām, kas noteiktas 48. pantā, un tāpēc varētu apdraudēt finanšu tirgu raitu un sakārtotu darbību vai radīt sistēmisko risku. Ja kompetentā iestāde pieprasa CVD pārtraukt CVD saikni, tā ievēro attiecīgo procedūru, kas noteikta 20. panta 2. un 3. punktā.
8.  
Papildu papildpakalpojumiem, kas tieši uzskaitīti pielikuma B iedaļā, nav nepieciešama atļauja, taču par tiem pirms to sniegšanas paziņo kompetentajai iestādei.

20. pants

Atļaujas anulēšana

1.  

Neskarot nevienu korektīvu darbību vai pasākumu saskaņā ar V sadaļu, CVD piederības dalībvalsts kompetentā iestāde anulē atļauju jebkurā no šādiem gadījumiem, kad CVD:

a) 

nav izmantojis atļauju 12 mēnešus, nepārprotami atsakās no atļaujas vai nav sniedzis pakalpojumus vai veicis darbību pēdējos sešus mēnešus;

b) 

ir saņēmis atļauju, sniedzot nepatiesas ziņas vai izmantojot citus nelikumīgus līdzekļus;

c) 

vairs neatbilst nosacījumiem, saskaņā ar kuriem atļauja tika piešķirta, un noteiktajā laikā nav veicis kompetentās iestādes norādītās korektīvās darbības;

d) 

ir nopietni vai sistemātiski pārkāpis šajā regulā izklāstītās prasības vai attiecīgā gadījumā Direktīvas 2014/65/ES un Regulas (ES) Nr. 600/2014 prasības.

2.  
Tiklīdz kompetentā iestāde uzzina par kādu no 1. punktā minētajiem apstākļiem, tā nekavējoties apspriežas ar attiecīgajām iestādēm un attiecīgā gadījumā arī ar Direktīvas 2014/65/ES 67. pantā minēto iestādi par nepieciešamību anulēt atļauju.
3.  
EVTI, jebkura attiecīgā iestāde un attiecīgā gadījumā arī Direktīvas 2014/65/ES 67. pantā minētā iestāde var jebkurā laikā pieprasīt, lai CVD piederības dalībvalsts kompetentā iestāde pārbauda, vai CVD joprojām atbilst nosacījumiem, saskaņā ar kuriem tika piešķirta atļauja.
4.  
Kompetentā iestāde var atļauju anulēt tikai attiecībā uz konkrētu pakalpojumu, darbību vai finanšu instrumentu.

▼M3

5.  
CVD izveido, ievieš un uztur piemērotas procedūras, kas nodrošina klientu un dalībnieku aktīvu laicīgus un sakārtotus norēķinus un pārvedumu citam CVD 1. punktā minētajā atļaujas anulēšanas gadījumā. Šādas procedūras ietver emisijas kontu vai līdzīgu vērtspapīru emisiju apliecinošu ierakstu un tādu ierakstu, kas saistīti ar pielikuma A iedaļas 1. un 2. punktā minēto pamatpakalpojumu sniegšanu, nodošanu.

▼B

21. pants

CVD reģistrs

1.  
Kompetento iestāžu lēmumus, kas pieņemti saskaņā ar 16., 19. un 20. pantu, nekavējoties paziņo EVTI.
2.  
Centrālās bankas bez liekas kavēšanās informē EVTI par ikvienu to uzturētu vērtspapīru norēķinu sistēmu.
3.  
Katrs CVD, kas darbojas atbilstīgi šai regulai un kam piešķirta atļauja vai atzīšana saskaņā ar 16., 19. vai 25. pantu, iekļaujams reģistrā, norādot pakalpojumus un attiecīgā gadījumā arī finanšu instrumentu kategorijas, attiecībā uz kuriem CVD ir saņēmis atļauju. Reģistrā iekļauj CVD atvērtās filiāles citās dalībvalstīs, CVD saiknes un 31. pantā norādīto informāciju, ja dalībvalstis ir izmantojušas minētajā pantā paredzēto iespēju. EVTI dara reģistru pieejamu savā tīmekļa vietnē un regulāri to atjaunina.

3.

iedaļa

CVD uzraudzība

22. pants

Pārskatīšana un izvērtēšana

▼M3

1.  
Kompetentā iestāde pārskata CVD ieviestās vienošanās, stratēģijas, procedūras un mehānismus, tostarp 22.a pantā minētos plānus, attiecībā uz atbilstības šai regulai nodrošināšanu un izvērtē riskus, kuriem CVD ir vai var tikt pakļauts vai kurus tas rada vērtspapīru tirgu raitai darbībai vai finanšu tirgu stabilitātei.

Kompetentā iestāde nosaka, cik bieži un kādā apmērā veicama pirmajā daļā minētā pārskatīšana un izvērtēšana, ņemot vērā attiecīgā CVD lielumu, sistēmisko nozīmi, riska profilu, darbību veidu, apmēru un sarežģītību.

Pārskatīšanu un izvērtēšanu veic vismaz reizi trijos gados.

▼M3 —————

▼B

5.  
Kompetentā iestāde CVD piemēro klātienes pārbaudes.

▼M3

6.  
Veicot 1. punktā minēto pārskatīšanu un izvērtēšanu, kompetentā iestāde agrīnā posmā nosūta nepieciešamo informāciju attiecīgajām iestādēm un attiecīgā gadījumā Direktīvas 2014/65/ES 67. pantā minētajai iestādei un apspriežas ar tām par to, vai CVD ir izpildījis šajā regulā vai citos Savienības tiesību aktos noteiktās prasības attiecībā uz CVD uzturēto vērtspapīru norēķinu sistēmu darbību.

Iestādes, ar kurām apspriežas, var sniegt pamatotu atzinumu savas kompetences jomās trīs mēnešu laikā pēc informācijas saņemšanas no kompetentās iestādes.

Ja iestāde, ar kuru notikusi apspriešanās, nesniedz atzinumu minētajā termiņā, tiek uzskatīts, ka ir sniegts labvēlīgs atzinums.

Ja kāda no iestādēm, ar kuru notikusi apspriešanās, sniedz negatīvu pamatotu atzinumu un kompetentā iestāde tam nepiekrīt, minētā kompetentā iestāde viena mēneša laikā pēc negatīvā atzinuma saņemšanas sniedz iestādei, ar kuru notikusi apspriešanās, negatīvā atzinuma pamatojumu.

Jebkura no iestādēm, ar kuru notikusi apspriešanās un kura sniegusi negatīvu atzinumu, var šo lietu nosūtīt EVTI, lai saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 31. panta 2. punkta c) apakšpunktu saņemtu palīdzību.

Ja viena mēneša laikā pēc lietas nosūtīšanas EVTI jautājums nav nokārtots, tad kompetentā iestāde pieņem galīgo lēmumu par pārskatīšanu un izvērtēšanu un attiecīgajām iestādēm rakstiski sniedz sīkāku paskaidrojumu par savu lēmumu.

Ceturtajā daļā minētajos negatīvajos atzinumos rakstiski sniedz pilnīgu un sīku izklāstu par iemesliem, kādēļ nav izpildītas šajā regulā vai citos Savienības tiesību aktos noteiktās prasības.

7.  
Kompetentā iestāde informē attiecīgās iestādes, EVTI un attiecīgā gadījumā šīs regulas 24.a pantā minēto kolēģiju un Direktīvas 2014/65/ES 67. pantā minēto iestādi par šā panta 1. punktā minētās pārskatīšanas un izvērtēšanas rezultātiem, tostarp jebkurām korektīvām darbībām vai naudas sodiem.

▼B

8.  
Veicot 1. punktā minēto pārskatīšanu un izvērtēšanu, kompetentās iestādes, kas atbild par tādu CVD uzraudzību, kuri uztur 17. panta 6. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētās attiecības, apmainās ar visu būtisko informāciju, kas varētu atvieglot to uzdevumu veikšanu.
9.  
Kompetentā iestāde pieprasa, lai CVD, kas neizpilda šīs regulas prasības, agrīnā posmā veiktu nepieciešamās darbības vai pasākumus situācijas risināšanai.
10.  

EVTI ciešā sadarbībā ar ECBS dalībniecēm izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektu, lai precizētu:

a) 

informāciju, kādu CVD sniedz kompetentajai iestādei 1. punktā noteiktās pārskatīšanas un novērtēšanas vajadzībām;

▼M3

b) 

informāciju, kas kompetentajai iestādei jāsniedz saskaņā ar 7. punktu;

▼B

c) 

informāciju, ar kādu jāapmainās 8. punktā minētajām kompetentajām iestādēm.

▼M3

EVTI iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai līdz 2025. gada 17. janvārim.

▼B

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

11.  
EVTI ciešā sadarbībā ar ECBS dalībniecēm izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektu, kurā nosaka standarta veidlapas, veidnes un procedūras saistībā ar 10. punkta pirmajā daļā minētās informācijas sniegšanu.

▼M3

EVTI iesniedz minēto īstenošanas tehnisko standartu projektu Komisijai līdz 2025. gada 17. janvārim.

▼B

Komisijai ir piešķirtas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus.

▼M3

22.a pants

Atveseļošanas un sakārtotas likvidācijas plāni

1.  
CVD identificē scenārijus, kas varētu kavēt tā spēju nodrošināt svarīgās darbības un pakalpojumus saskaņā ar darbības turpināšanas principu, un novērtē visu atveseļošanas vai sakārtotas likvidācijas iespēju efektivitāti. Minētajos scenārijos ņem vērā dažādos neatkarīgos un saistītos riskus, kuriem CVD ir pakļauts. Izmantojot minēto analīzi, CVD sagatavo un iesniedz kompetentajai iestādei atbilstīgus atveseļošanas vai sakārtotas likvidācijas plānus.
2.  

Šā panta 1. punktā minētajos plānos ņem vērā attiecīgā CVD lielumu, sistēmisko nozīmi, darbību veidu, apmēru un sarežģītību un ietver vismaz šādus elementus:

a) 

galveno atveseļošanas vai sakārtotas likvidācijas stratēģiju būtības kopsavilkumu;

b) 

CVD svarīgo darbību un pakalpojumu identificēšanu;

c) 

piemērotas procedūras, kas nodrošina papildu kapitāla piesaisti gadījumos, kad CVD pašu kapitāls tuvojas 47. panta 1. punktā noteiktajām prasībām vai kļūst mazāks par tām;

d) 

piemērotas procedūras, kas nodrošina CVD darbību un pakalpojumu sakārtotu likvidāciju vai pārstrukturēšanu, ja CVD nespēj piesaistīt jaunu kapitālu;

e) 

piemērotas procedūras, kas nodrošina klientu un dalībnieku aktīvu laicīgus un sakārtotus norēķinus un pārvedumu citam CVD gadījumā, ja CVD kļūst pastāvīgi neiespējami atjaunot savas svarīgās darbības un pakalpojumus;

f) 

galveno stratēģiju īstenošanai nepieciešamo pasākumu aprakstu.

3.  
CVD spēj identificēt un sniegt saistītajām vienībām informāciju, kas vajadzīga, lai minētos plānus laikus īstenotu spriedzes scenāriju laikā.
4.  
Plānus apstiprina vadības struktūra vai attiecīga vadības struktūras komiteja.
5.  
Minētos plānus CVD regulāri un vismaz reizi divos gados pārskata un atjaunina. Katru plānu atjauninājumu iesniedz kompetentajai iestādei.
6.  
Ja kompetentā iestāde uzskata, ka CVD plāni ir nepietiekami, kompetentā iestāde var prasīt, lai CVD veiktu papildu pasākumus vai izstrādātu alternatīvus pasākumus.
7.  
Ja uz CVD attiecas Direktīva 2014/59/ES un saskaņā ar minēto direktīvu ir izstrādāts atveseļošanas plāns, CVD iesniedz minēto atveseļošanas plānu kompetentajai iestādei.

Ja CVD ir izveidots un tiek uzturēts noregulējuma plāns saskaņā ar Direktīvu 2014/59/ES vai līdzīgs plāns saskaņā ar valsts tiesību aktiem ar mērķi nodrošināt CVD pakalpojumu turpināmību, noregulējuma iestāde vai, ja šādas iestādes nav, kompetentā iestāde informē EVTI par faktu, ka šāds plāns pastāv.

Ja atveseļošanas plānā un noregulējuma plānā saskaņā ar Direktīvu 2014/59/ES vai jebkurā līdzīgā plānā saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir iekļauti visi 2. punktā uzskaitītie elementi, CVD nav jāsagatavo plāni, ievērojot 1. punktu.

▼B

4.

iedaļa

Pakalpojumu sniegšana citā dalībvalstī

23. pants

Brīvība sniegt pakalpojumus citā dalībvalstī

1.  
CVD, kam ir izsniegta atļauja, var sniegt pielikumā minētos pakalpojumus Savienības teritorijā, cita starpā atverot filiāli, ar noteikumu, ka šie pakalpojumi ir paredzēti tam izsniegtajā atļaujā.

▼M3

2.  
Ja CVD, kam ir izsniegta atļauja, vai CVD, kas saskaņā ar 17. pantu ir iesniedzis pieteikumu atļaujas saņemšanai, plāno sniegt pielikuma A iedaļas 1. un 2. punktā minētos pamatpakalpojumus attiecībā uz finanšu instrumentiem, kas izveidoti saskaņā ar 49. panta 1. punkta otrās daļas a) apakšpunktā minētajiem citas dalībvalsts tiesību aktiem, vai atvērt filiāli citā dalībvalstī, tam piemēro šā panta 3.–9. punktā minēto procedūru. CVD var sniegt šādus pakalpojumus tikai pēc tam, kad saskaņā ar 17. pantu tam ir izsniegta atļauja, un ne agrāk par datumu, kas piemērojams saskaņā ar šā panta 8. punktu.
3.  

Ikviens CVD, kas plāno pirmo reizi sniegt 2. punktā minētos pakalpojumus attiecībā uz finanšu instrumentiem, kuri izveidoti saskaņā ar 49. panta 1. punkta otrās daļas a) apakšpunktā minētajiem citas dalībvalsts tiesību aktiem, vai mainīt minēto sniegto pakalpojumu klāstu, paziņo savas piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei šādu informāciju:

a) 

uzņēmēja dalībvalsts;

b) 

darbības programma, norādot, kādus tieši pakalpojumus CVD plāno sniegt, tostarp to finanšu instrumentu veidu, kuri izveidoti saskaņā ar uzņēmējas dalībvalsts tiesību aktiem un attiecībā uz kuriem CVD plāno sniegt šādus pakalpojumus;

c) 

valūta vai valūtas, ko CVD plāno izmantot;

d) 

novērtējums par pasākumiem, ko CVD plāno veikt, lai nodrošinātu tā lietotāju atbilstību 49. panta 1. punkta otrās daļas a) apakšpunktā minētajiem uzņēmējas dalībvalsts tiesību aktiem attiecībā uz akcijām.

4.  

CVD, kas pirmo reizi plāno izveidot filiāli citā dalībvalstī vai mainīt pielikuma A iedaļas 1. punktā minēto pamatpakalpojuma vai pielikuma A iedaļas 2. punktā minētā pamatpakalpojuma klāstu, ko sniedz ar filiāles starpniecību, piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei paziņo šādu informāciju:

a) 

3. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētā informācija;

b) 

filiāles organizatoriskā struktūra un to personu vārdi, kuras atbild par filiāles vadību;

c) 

novērtējums par pasākumiem, ko CVD plāno veikt, lai nodrošinātu tā lietotāju atbilstību 49. panta 1. punkta otrās daļas a) apakšpunktā minētajiem uzņēmējas dalībvalsts tiesību aktiem attiecībā uz akcijām.

5.  
Piederības dalībvalsts kompetentā iestāde bez nepamatotas kavēšanās paziņo uzņēmējas dalībvalsts kompetentajai iestādei attiecīgi 3. punkta d) apakšpunktā vai 4. punkta c) apakšpunktā minēto novērtējumu. Uzņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde viena mēneša laikā pēc minētā novērtējuma saņemšanas piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei var sniegt nesaistošu atzinumu par minēto novērtējumu.
6.  
Divu mēnešu laikā pēc pilnīgas informācijas, kas minēta attiecīgi 3. punkta a), b) un c) apakšpunktā vai 4. punkta a) un b) apakšpunktā, saņemšanas piederības dalībvalsts kompetentā iestāde paziņo minēto informāciju uzņēmējas dalībvalsts kompetentajai iestādei, izņemot gadījumus, kad tai, ņemot vērā paredzēto pakalpojumu sniegšanu, ir iemesls apšaubīt tā CVD administratīvo struktūru vai finansiālo stāvokli, kurš plāno sniegt pakalpojumus uzņēmējā dalībvalstī, vai to pasākumu atbilstību, ko CVD plāno veikt saskaņā ar attiecīgi 3. punkta d) apakšpunktu vai 4. punkta c) apakšpunktu. Ja CVD jau sniedz pakalpojumus citām uzņēmējām dalībvalstīm, tostarp ar filiāles starpniecību, piederības dalībvalsts kompetentā iestāde minētajā laikposmā informē arī 24.a pantā minēto kolēģiju.

Uzņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde nekavējoties informē minētās dalībvalsts attiecīgās iestādes par jebkuru paziņojumu, kas saņemts saskaņā ar šā punkta pirmo daļu.

Piederības dalībvalsts kompetentā iestāde nekavējoties informē CVD par pirmajā daļā minētā paziņojuma nosūtīšanas datumu.

7.  
Ja piederības dalībvalsts kompetentā iestāde nolemj saskaņā ar 6. punktu nesniegt attiecīgi 3. vai 4. punktā minēto informāciju uzņēmējas dalībvalsts kompetentajai iestādei, tā divu mēnešu laikā pēc minētās informācijas saņemšanas sniedz atteikuma iemeslus attiecīgajam CVD un informē uzņēmējas dalībvalsts kompetento iestādi un 24.a pantā minēto kolēģiju par savu lēmumu.
8.  
CVD var sākt sniegt pakalpojumus vai izveidot filiāli, kā minēts 2. punktā, ne agrāk kā 15 kalendārās dienas pēc dienas, kad piederības dalībvalsts kompetentā iestāde ir nosūtījusi 6. punkta pirmajā daļā minēto paziņojumu uzņēmējas dalībvalsts kompetentajai iestādei.
9.  
Ja notiek izmaiņas informācijā, kas izklāstīta saskaņā ar attiecīgi 3. vai 4. punktu iesniegtajos dokumentos, CVD vismaz vienu mēnesi pirms izmaiņu ieviešanas sniedz rakstisku paziņojumu par minētajām izmaiņām piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei. Piederības dalībvalsts kompetentā iestāde par minētajām izmaiņām nekavējoties informē arī uzņēmējas dalībvalsts kompetento iestādi un 24.a pantā minēto kolēģiju.
10.  
EVTI var izdot pamatnostādnes saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 16. pantu, lai precizētu tvērumu novērtējumam, kas CVD jāsniedz saskaņā ar šā panta 3. punkta d) apakšpunktu un 4. punkta c) apakšpunktu.

▼B

24. pants

Piederības dalībvalsts un uzņēmējas dalībvalsts iestāžu sadarbība un salīdzinošā izvērtēšana

1.  
Ja CVD, kas saņēmis atļauju vienā dalībvalstī, ir atvēris filiāli citā dalībvalstī, tad piederības dalībvalsts kompetentā iestāde un uzņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde cieši sadarbojas, pildot savus šajā regulā noteiktos pienākumus, jo īpaši, veicot klātienes pārbaudes minētajā filiālē. Piederības dalībvalsts un uzņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde, pildot savus pienākumus, var veikt klātienes pārbaudes minētajā filiālē pēc tam, kad ir informējusi attiecīgi uzņēmējas dalībvalsts vai piederības dalībvalsts kompetento iestādi.

▼M3

Piederības dalībvalsts kompetentā iestāde var uzaicināt uzņēmēju dalībvalstu kompetento iestāžu un EVTI darbiniekus piedalīties klātienes pārbaudēs.

Piederības dalībvalsts kompetentā iestāde nosūta EVTI un 24.a pantā minētajai kolēģijai klātienes pārbaužu konstatējumus un informāciju par visām korektīvām darbībām vai naudas sodiem, par kuriem lēmusi minētā kompetentā iestāde.

▼B

2.  
Piederības dalībvalsts vai uzņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde var prasīt, lai CVD, kas sniedz pakalpojumus saskaņā ar 23. pantu, periodiski sniedz tām ziņojumus par savu darbību minētajā uzņēmējā dalībvalstī, tostarp statistikas datu vākšanas nolūkos. Uzņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde pēc piederības dalībvalsts kompetentās iestādes pieprasījuma sniedz šos periodiskos ziņojumus piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei.

▼M3

3.  
CVD piederības dalībvalsts kompetentā iestāde pēc uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes pieprasījuma nekavējoties sniedz informāciju par emitentu, kas veic uzņēmējdarbību uzņēmējā dalībvalstī, un tādu dalībnieku identitāti, kuru turējumā ir finanšu instrumenti, kas izveidoti saskaņā ar uzņēmējas dalībvalsts tiesību aktiem, tādās vērtspapīru norēķinu sistēmās, ko uztur CVD, kas sniedz pielikuma A iedaļas 1. un 2. punktā minētos pamatpakalpojumus saistībā ar finanšu instrumentiem, kas izveidoti saskaņā ar uzņēmējas dalībvalsts tiesību aktiem, un jebkādu citu būtisku informāciju par tāda CVD darbībām, kas ar filiāles starpniecību sniedz pamatpakalpojumus uzņēmējā dalībvalstī.

▼M3 —————

▼M3

5.  
Ja uzņēmējas dalībvalsts kompetentajai iestādei ir skaidrs un uzskatāms pamats uzskatīt, ka CVD, kurš sniedz pakalpojumus tās teritorijā saskaņā ar 23. pantu, pārkāpj saistības, kuras izriet no šīs regulas noteikumiem, tā par šiem konstatējumiem informē piederības dalībvalsts kompetento iestādi, EVTI un 24.a pantā minēto kolēģiju.

Ja, neraugoties uz piederības dalībvalsts kompetentās iestādes veiktajiem pasākumiem, CVD turpina pārkāpt saistības, kuras izriet no šīs regulas noteikumiem, uzņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde pēc piederības dalībvalsts kompetentās iestādes informēšanas veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu atbilstību šīs regulas noteikumiem uzņēmējas dalībvalsts teritorijā. Uzņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde bez nepamatotas kavēšanās informē EVTI un 24.a pantā minēto kolēģiju par šādiem pasākumiem.

Uzņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde vai piederības dalībvalsts kompetentā iestāde ar šo jautājumu var vērsties pie EVTI, kas var rīkoties saskaņā ar pilnvarām, kuras tai piešķirtas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 19. pantu.

▼B

6.  
Neskarot Regulas (ES) Nr. 1095/2010 30. pantu, EVTI pēc apspriešanās ar ECBS dalībniecēm vismaz reizi trijos gados organizē un veic tāda CVD uzraudzības salīdzinošo izvērtēšanu, kurš pakalpojumu sniegšanas brīvību saskaņā ar 23. pantu izmanto citā dalībvalstī vai piedalās sadarbspējas saiknē.

Saistībā ar šā punkta pirmajā daļā minēto salīdzinošo izvērtēšanu EVTI attiecīgā gadījumā arī pieprasa Regulas (ES) Nr. 1095/2010 37. pantā minētās Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupas atzinumus un konsultācijas.

▼M3 —————

▼B

8.  
EVTI ciešā sadarbībā ar ECBS dalībniecēm izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektu, kurā nosaka standarta veidlapas, veidnes un procedūras attiecībā uz 1., 3. un 5. punktā minēto sadarbību.

EVTI iesniedz minēto īstenošanas tehnisko standartu projektu Komisijai līdz 2015. gada 18. jūnijam.

Komisijai ir piešķirtas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus.

▼M3

24.a pants

Uzraudzības iestāžu kolēģija

1.  
Piederības dalībvalsts kompetentā iestāde izveido uzraudzības iestāžu kolēģiju nolūkā veikt 8. punktā minētos uzdevumus attiecībā uz CVD, kura darbības tiek uzskatītas par būtiski nozīmīgām vērtspapīru tirgu darbībai un ieguldītāju aizsardzībai vismaz divās uzņēmējās dalībvalstīs.
2.  

Kolēģiju izveido viena mēneša laikā no dienas, kad:

a) 

piederības dalībvalsts kompetentā iestāde konstatē, ka darbības, ko CVD veic vismaz divās uzņēmējās dalībvalstīs, ir būtiski nozīmīgas; vai

b) 

viena no 4. punktā uzskaitītajām vienībām informē piederības dalībvalsts kompetento iestādi par to, ka darbības, ko CVD veic vismaz divās uzņēmējās dalībvalstīs, ir būtiski nozīmīgas.

3.  
Kolēģiju pārvalda un vada piederības dalībvalsts kompetentā iestāde.
4.  

Kolēģiju veido:

a) 

EVTI;

b) 

piederības dalībvalsts kompetentā iestāde;

c) 

12. pantā minētās attiecīgās iestādes;

d) 

to uzņēmēju dalībvalstu kompetentās iestādes, kurās CVD veiktās darbības ir būtiski nozīmīgas;

e) 

EBI, ja CVD ir saņēmis atļauju saskaņā ar 54. panta 3. punktu.

5.  
Ja tā CVD, attiecībā uz kuru ir izveidota kolēģija, darbības nav būtiski nozīmīgas dalībvalstī, kurā ir meitasuzņēmums, kas ar CVD ir tajā pašā uzņēmumu grupā, vai kurā tā mātesuzņēmums veic uzņēmējdarbību, vai ja CVD, attiecībā uz kuru ir izveidota kolēģija, ir tiesības sniegt pakalpojumus citā dalībvalstī saskaņā ar 23. panta 2. punktu, minētās dalībvalsts kompetentā iestāde un attiecīgās iestādes pēc to pieprasījuma var piedalīties kolēģijā.
6.  
Priekšsēdētājs paziņo kolēģijas sastāvu EVTI viena mēneša laikā pēc kolēģijas izveides un viena mēneša laikā pēc izmaiņām tās sastāvā. EVTI un piederības dalībvalsts kompetentā iestāde bez nepamatotas kavēšanās savās tīmekļa vietnēs publicē minētās kolēģijas locekļu sarakstu un šo sarakstu pastāvīgi atjaunina.
7.  
Kompetentā iestāde, kas nav kolēģijas dalībniece, var pieprasīt no kolēģijas jebkuru informāciju, kas ir svarīga tās uzraudzības pienākumu izpildē.
8.  

Kolēģija, neskarot kompetento iestāžu pienākumus saskaņā ar šo regulu, nodrošina:

a) 

informācijas apmaiņu, tostarp informācijas pieprasījumus saskaņā ar 13., 14. un 15. pantu, un informācijas apmaiņu par pārskatīšanas un izvērtēšanas procesu saskaņā ar 22. pantu;

b) 

efektīvu uzraudzību, izvairoties no nevajadzīgi dublējošiem uzraudzības pasākumiem, piemēram, informācijas pieprasījumiem;

c) 

vienošanos par labprātīgu uzdevumu uzticēšanu tās locekļu starpā;

d) 

informācijas apmaiņu par ārpakalpojumu sniegšanu, kam piešķirta atļauja, vai darbību un pakalpojumu paplašināšanu saskaņā ar 19. pantu;

e) 

sadarbību starp piederības dalībvalsts un uzņēmējas dalībvalsts iestādēm saskaņā ar 24. pantu attiecībā uz pasākumiem, kas minēti 23. panta 3. punkta d) apakšpunktā, un par visiem problēmjautājumiem, kas radušies saistībā ar pakalpojumu sniegšanu citās dalībvalstīs;

f) 

informācijas apmaiņu par grupas struktūru, augstāko vadību, vadības struktūru un akcionāriem saskaņā ar 27. pantu;

g) 

informācijas apmaiņu par procesiem vai mehānismiem, kam ir būtiska ietekme uz grupai piederošo CVD pārvaldību vai to riska pārvaldību.

9.  
Priekšsēdētājs sasauc kolēģijas sanāksmi vismaz reizi gadā vai pēc kolēģijas locekļa pieprasījuma.

Lai atvieglotu to uzdevumu izpildi, kas kolēģijai uzticēti, ievērojot 8. punktu, kolēģijas locekļi var pievienot sanāksmes darba kārtības punktus.

Priekšsēdētājs uz ad hoc pamata var uzaicināt papildu dalībniekus piedalīties kolēģijas apspriedēs par konkrētiem tematiem.

Kolēģijas locekļi, izņemot tās priekšsēdētāju, var izlemt nepiedalīties kolēģijas sanāksmē.

10.  

Pēc jebkura kolēģijas locekļa pieprasījuma kolēģija saskaņā ar 11. punktu pieņem nesaistošus atzinumus par:

a) 

jautājumiem, kas konstatēti pārskatīšanas un izvērtēšanas procesos saskaņā ar 22. vai 60. pantu;

b) 

jautājumiem, kas saistīti ar ārpakalpojumiem vai darbību un pakalpojumu paplašināšanu saskaņā ar 19. pantu; vai

c) 

jautājumiem, kas saistīti ar iespējamiem šīs regulas pārkāpumiem, kas izriet no pakalpojumu sniegšanas uzņēmējā dalībvalstī, kā minēts 24. panta 5. punktā.

11.  
Kolēģija pieņem nesaistošus atzinumus, pamatojoties uz vienkāršu balsu vairākumu. Šā panta 4. punkta b), c) un d) apakšpunktā minētajiem locekļiem ir balsstiesības. Katram balsstiesīgajam loceklim ir viena balss. Balsstiesīgajiem locekļiem, kuri pilda vairākas funkcijas, tostarp kā kompetentā iestāde un kā attiecīgā iestāde, ir viena balss par katru funkciju, kurā tie darbojas. EBI un EVTI nav balsstiesību.
12.  
Kolēģijas darbības pamatā ir visu tās locekļu rakstiska vienošanās.

Minētā vienošanās paredz kolēģijas praktisko darbības kārtību, tostarp kārtību, kādā notiek saziņa starp kolēģijas locekļiem, un var noteikt uzdevumus, kas tiem jāuztic.

13.  
EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, precizējot kritērijus, saskaņā ar kuriem CVD darbības uzņēmējā dalībvalstī varētu uzskatīt par darbībām, kas ir būtiski nozīmīgas vērtspapīru tirgu darbībai un ieguldītāju aizsardzībai minētajā uzņēmējā dalībvalstī.

EVTI iesniedz Komisijai minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu līdz 2025. gada 17. janvārim.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras šo regulu papildināt, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.–14. pantu.

▼B

5.

iedaļa

Attiecības ar trešām valstīm

25. pants

Trešās valstis

1.  
Trešās valsts CVD var sniegt pielikumā minētos pakalpojumus Savienības teritorijā, cita starpā atverot filiāli.
2.  
Neatkarīgi no 1. punkta, ja trešās valsts CVD plāno sniegt pielikuma A iedaļas 1. un 2. punktā minētos pamatpakalpojumus attiecībā uz finanšu instrumentiem, kas izveidoti saskaņā ar 49. panta 1. punkta otrajā daļā minētajiem dalībvalsts tiesību aktiem, vai atvērt filiāli dalībvalstī, tam piemēro šā panta 4. līdz 11. punktā minēto procedūru.
3.  
CVD, kas veic uzņēmējdarbību un ir saņēmis atļauju Savienībā, var izveidot vai saglabāt saikni ar CVD trešā valstī saskaņā ar 48. pantu.
4.  

Pēc apspriešanās ar 5. punktā minētajām iestādēm EVTI var atzīt trešās valsts CVD, kas iesniedzis pieteikumu par atzīšanas saņemšanu 2. punktā minēto pakalpojumu sniegšanai, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a) 

Komisija ir pieņēmusi lēmumu saskaņā ar 9. punktu;

b) 

trešās valsts CVD tiek piemērota tāda efektīva atļaujas izsniegšanas procedūra, uzraudzība un pārraudzība vai, ja vērtspapīru norēķinu sistēmu uztur centrālā banka, – pārraudzība, kas nodrošina pilnīgu atbilstību minētajā trešā valstī piemērotām prudenciālajām prasībām;

c) 

saskaņā ar 10. punktu ir izveidota sadarbības kārtība starp EVTI un minētās trešās valsts atbildīgajām iestādēm (“trešās valsts atbildīgās iestādes”);

d) 

jebkurā attiecīgā gadījumā trešās valsts CVD veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu tā lietotāju atbilstību attiecīgajiem valsts tiesību aktiem dalībvalstī, kurā trešās valsts CVD plāno sniegt CVD pakalpojumus, tostarp 49. panta 1. punkta otrajā daļā minētajiem tiesību aktiem, un minēto pasākumu piemērotību ir apstiprinājušas tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kurā trešās valsts CVD plāno sniegt CVD pakalpojumus;

▼M3

e) 

trešās valsts CVD veic uzņēmējdarbību vai ir saņēmis atļauju trešā valstī, kas deleģētajos aktos, kuri pieņemti, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2015/849 ( 5 ) 9. panta 2. punktu, nav identificēta kā augsta riska trešā valsts.

▼B

5.  

Novērtējot, vai ir izpildīti 4. punktā minētie nosacījumi, EVTI apspriežas ar:

a) 

kompetentajām iestādēm dalībvalstīs, kurā trešās valsts CVD plāno sniegt CVD pakalpojumus, jo īpaši par to, kā trešās valsts CVD plāno izpildīt 4. punkta d) apakšpunktā minētās prasības;

b) 

attiecīgajām iestādēm;

c) 

trešo valstu atbildīgajām iestādēm, kas ir atbildīgas par atļauju izsniegšanu CVD un CVD uzraudzību un pārraudzību.

6.  
Šā panta 2. punktā minētais trešās valsts CVD iesniedz EVTI pieteikumu par atzīšanas saņemšanu.

Pieteikuma iesniedzējs CVD sniedz EVTI visu informāciju, kas uzskatāma par nepieciešamu atzīšanas saņemšanai. EVTI 30 darbadienu laikā pēc pieteikuma saņemšanas izvērtē, vai pieteikums ir pilnīgs. Ja pieteikums nav pilnīgs, EVTI nosaka termiņu, līdz kuram pieteikuma iesniedzējam CVD ir jānodrošina papildu informācija.

To dalībvalstu kompetentās iestādes, kurās trešās valsts CVD plāno sniegt CVD pakalpojumus, izvērtē trešās valsts CVD atbilstību tiesību aktiem, kas minēti 4. punkta d) apakšpunktā, un informē EVTI ar pilnībā pamatotu lēmumu par to, vai atbilstība ir panākta vai nav panākta, trīs mēnešu laikā pēc visas nepieciešamās informācijas saņemšanas no EVTI.

Lēmums par atzīšanu pamatojas uz šā panta 4. punktā izklāstītajiem kritērijiem.

▼M3

Sešu mēnešu laikā pēc pilnīga pieteikuma iesniegšanas vai pēc dienas, kad Komisija ir pieņēmusi lēmumu par līdzvērtību saskaņā ar 9. punktu, atkarībā no tā, kurš datums ir vēlāk, EVTI rakstiski informē pieteikuma iesniedzēju CVD, nosūtot pilnībā pamatotu lēmumu par to, vai atzīšana ir piešķirta vai atteikta.

▼B

7.  

Kompetentās iestādes dalībvalstīs, kurās saskaņā ar 4. punktu pienācīgi atzīts trešās valsts CVD sniedz CVD pakalpojumus, ciešā sadarbībā ar EVTI var pieprasīt minētās trešās valsts atbildīgajām iestādēm:

a) 

periodiski ziņot par trešās valsts CVD darbībām minētajās uzņēmējās dalībvalstīs, tostarp statistikas vākšanas nolūkos;

b) 

attiecīgajā laikposmā paziņot par tādu vērtspapīru norēķinu sistēmu emitentu un dalībnieku identitāti, kuras uztur trešās valsts CVD, kas sniedz pakalpojumus minētajā uzņēmējā dalībvalstī, kā arī jebkuru citu svarīgu informāciju par minētā trešās valsts CVD darbībām uzņēmējā dalībvalstī.

8.  
EVTI, apspriežoties ar 5. punktā minētajām iestādēm, pārskata trešās valsts CVD sniegto atzīšanu gadījumos, kad minētais CVD paplašina savu Savienībā sniegto pakalpojumu klāstu saskaņā ar 4., 5. un 6. punktā izklāstīto procedūru.

EVTI atsauc CVD atzīšanu, ja vairs netiek pildīti 4. punktā noteiktie nosacījumi vai 20. pantā minētajos apstākļos.

9.  
Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, kuros nosaka, ka trešās valsts tiesiskā un uzraudzības kārtība nodrošina, ka minētajā trešā valstī atļauju saņēmušu CVD darbība atbilst juridiski saistošām prasībām, kuras ir spēka ziņā līdzvērtīgas šīs regulas prasībām, ka minētajiem CVD minētajā trešā valstī pastāvīgi piemēro efektīvu uzraudzības, pārraudzības un izpildes kārtību un ka minētās trešās valsts tiesiskais regulējums paredz efektīvu līdzvērtīgu sistēmu tādu CVD atzīšanai, kam atļauja izsniegta saskaņā ar trešās valsts tiesisko regulējumu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 68. panta 2. punktā paredzēto pārbaudes procedūru.

Nosakot pirmajā daļā minēto, Komisija var arī apsvērt, vai šī trešās valsts tiesiskā un uzraudzības kārtība atspoguļo starptautiski pieņemtos CPSS un IOSCO standartus, ciktāl pēdējie minētie nav pretrunā šajā regulā izklāstītajām prasībām.

10.  

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 33. panta 1. punktu EVTI nosaka kārtību, kādā notiek sadarbība ar trešo valstu atbildīgajām iestādēm, kuru tiesiskais un uzraudzības regulējums ir atzīts par līdzvērtīgu šīs regulas prasībām saskaņā ar 9. punktu. Šāda kārtība paredz vismaz:

a) 

mehānismu informācijas apmaiņai starp EVTI, uzņēmējas dalībvalsts kompetentajām iestādēm un trešo valstu atbildīgajām iestādēm, tostarp piekļuvi visai EVTI pieprasītajai informācijai par CVD, kuriem atļauja izsniegta trešās valstīs, un arī piekļuvi informācijai 7. punktā minētajos gadījumos;

b) 

mehānismu EVTI tūlītējai informēšanai, ja trešās valsts atbildīgā iestāde uzskata, ka tās uzraudzīts CVD pārkāpj atļaujas nosacījumus vai citus piemērojamus tiesību aktus;

c) 

procedūras uzraudzības darbību koordinēšanai, attiecīgā gadījumā arī klātienes pārbaudes.

Ja sadarbības nolīgumā noteikts, ka dalībvalsts sūta personas datus, šādu datu nosūtīšana tiek veikta atbilstīgi Direktīvas 95/46/EK noteikumiem, un, ja sadarbības nolīgumā noteikts, ka EVTI sūta personas datus, šādu datu nosūtīšana tiek veikta atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 45/2001 noteikumiem.

11.  
Ja trešās valsts CVD ir atzīts saskaņā ar 4. līdz 8. punktu, tas var sniegt pielikumā minētos pakalpojumus Savienības teritorijā, cita starpā atverot filiāli.
12.  
EVTI ciešā sadarbībā ar ECBS dalībniecēm izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektu, lai precizētu, kādu informāciju pieteikuma iesniedzējs CVD sniedz EVTI pieteikumā atzīšanas saņemšanai saskaņā ar 6. punktu.

EVTI iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai līdz 2015. gada 18. jūnijam.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

▼M3

13.  

EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, lai precizētu informāciju, kas 2.a punktā minētajā paziņojumā trešās valsts CVD ir jāsniedz EVTI. Šāda informācija aprobežojas tikai ar to, kas ir absolūti nepieciešams, tostarp attiecīgā gadījumā un ja dati ir pieejami:

a) 

to Savienībā esošo dalībnieku skaits, kuriem trešās valsts CVD sniedz vai plāno sniegt 2.a punktā minētos pakalpojumus;

b) 

to darījumu skaits un apjoms, kuri iepriekšējā gadā veikti ar finanšu instrumentiem, kas izveidoti saskaņā ar kādas dalībvalsts tiesību aktiem;

c) 

to darījumu skaits un apjoms, par kuriem Savienības dalībnieki ir veikuši norēķinus iepriekšējā gadā.

EVTI iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai līdz 2025. gada 17. janvārim.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras šo regulu papildināt, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.–14. pantu.

▼B

II

NODAĻA

Prasības attiecībā uz CVD

1.

iedaļa

Organizatoriskās prasības

26. pants

Vispārīgi noteikumi

1.  
CVD ir stabila pārvaldības kārtība, kas ietver skaidru organizatorisko struktūru, kurā ir precīzi definēts, pārredzams un konsekvents atbildības sadalījums, efektīvas procedūras esošo vai varbūtējo risku identificēšanai, pārvaldībai, uzraudzībai un ziņošanai, un atbilstīgu atalgojuma politiku un iekšējās kontroles mehānismus, tostarp drošas administratīvās un grāmatvedības procedūras.
2.  
CVD pieņem politikas nostādnes un procedūras, kas ir pietiekami efektīvas, lai nodrošinātu atbilstību šai regulai, ieskaitot tā vadītāju un darbinieku atbilstību visiem šās regulas noteikumiem.

▼M3

Ja CVD plāno sniegt banku tipa papildpakalpojumus citiem CVD, ievērojot 54. panta 2.a punkta pirmās daļas b) apakšpunktu, minētajā CVD ir ieviesti skaidri noteikumi un procedūras, kas risina iespējamos interešu konfliktus un mazina diskriminējošas attieksmes risku pret minētajiem citiem CVD un to dalībniekiem.

▼M3

3.  

CVD uztur un īsteno efektīvu rakstveida organizatorisko un administratīvo kārtību, lai konstatētu un pārvaldītu iespējamus interešu konfliktus starp tā dalībniekiem vai to klientiem un pašu CVD, ieskaitot:

a) 

CVD vadītājus;

b) 

CVD darbiniekus;

c) 

CVD vadības struktūras locekļus;

d) 

jebkuru personu, kurai ir tieša vai netieša kontrole pār CVD;

e) 

jebkuru personu, kura ir cieši saistīta ar jebkuru no a), b) un c) apakšpunktā uzskaitītajām personām; un

f) 

jebkuru personu, kura ir cieši saistīta ar pašu CVD.

CVD uztur un īsteno atbilstīgas noregulējuma procedūras gadījumiem, kad rodas varbūtēji interešu konflikti.

▼B

4.  
CVD savu pārvaldības kārtību un noteikumus, kas reglamentē tā darbību, dara publiski pieejamus.
5.  
CVD ir atbilstīgas procedūras, saskaņā ar kurām tā darbinieki, izmantojot īpašu kanālu, iekšēji ziņo par iespējamiem šīs regulas pārkāpumiem.
6.  
CVD tiek piemērotas regulāras un neatkarīgas revīzijas. Minēto revīziju rezultātus paziņo vadības struktūrai un dara pieejamus kompetentajai iestādei un attiecīgā gadījumā, ņemot vērā iespējamos interešu konfliktus starp lietotāju komitejas locekļiem un CVD, – lietotāju komitejai.
7.  
Ja CVD ir daļa no uzņēmumu grupas, kurā ietilpst arī citi CVD vai kredītiestādes, kas minētas IV sadaļā, tas pieņem sīki izstrādātu politiku un procedūras, precizējot, kā šajā pantā noteiktās prasības piemēro grupai un dažādām grupas vienībām.
8.  

EVTI ciešā sadarbībā ar ECBS dalībniecēm izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektu, nosakot CVD līmenī, kā arī grupas līmenī, kā minēts 7. punktā:

a) 

instrumentus 1. punktā minēto CVD risku uzraudzībai;

b) 

vadošo darbinieku atbildību par 1. punktā minētajiem CVD riskiem;

c) 

3. punktā minētos iespējamos interešu konfliktus;

d) 

6. punktā minētās revīzijas metodes; un

e) 

apstākļus, kādos, ņemot vērā iespējamos interešu konfliktus starp lietotāju komitejas locekļiem un CVD, būtu atbilstīgi revīzijas rezultātus darīt zināmus arī lietotāju komitejai saskaņā ar 6. punktu.

EVTI iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai līdz 2015. gada 18. jūnijam.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

▼M3

9.  
EBI ciešā sadarbībā ar EVTI un ECBS dalībniecēm izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, lai sīkāk precizētu 2. punkta otrajā daļā minēto noteikumu un procedūru detaļas.

EBI iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai līdz 2025. gada 17. janvārim.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras šo regulu papildināt, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantu.

▼B

27. pants

Augstākā vadība, vadības struktūra un akcionāri

1.  
CVD augstākajai vadībai jābūt pietiekami labai reputācijai un pieredzei, lai nodrošinātu stabilu un piesardzīgu CVD vadību.
2.  
CVD ir vadības struktūra, kurā vismaz viena trešdaļa locekļu, bet ne mazāk par diviem, ir neatkarīgi.

▼M3

Šā panta nolūkiem “neatkarīgs vadības struktūras loceklis” ir vadības struktūras loceklis, kam nav nodarbinātības, ģimenisko vai citādu attiecību, kuras rada interešu konfliktu attiecībā uz attiecīgo CVD, tā kontrolējošajiem akcionāriem, vadību vai dalībniekiem, un kam šādas attiecības nav bijušas piecus gadus pirms dalības vadības struktūrā.

▼B

3.  
Atlīdzība neatkarīgajiem un citiem vadības struktūras locekļiem, kas nav izpildlocekļi, nav saistīta ar CVD darbības rezultātiem.
4.  
Vadības struktūras locekļi ir piemēroti, ar pietiekami labu reputāciju, atbilstīgām prasmēm, pieredzi un zināšanām par CVD un par tirgu. Vadības struktūras locekļi, kas nav izpildlocekļi, lemj par mērķi, kas sasniedzams nepietiekami pārstāvētā dzimuma pārstāvībā vadības struktūrā, un izstrādā politiku, kā vadības struktūrā palielināt nepietiekami pārstāvētā dzimuma skaitu, lai sasniegtu minēto mērķi. Mērķi, politiku un tās īstenošanu publisko.
5.  
CVD skaidri nosaka vadības struktūras lomu un pienākumus saskaņā ar attiecīgajiem valsts tiesību aktiem. CVD dara vadības struktūras sanāksmju protokolus pieejamus kompetentajai iestādei un revidentam pēc pieprasījuma.

▼M3

6.  
Kompetentā iestāde nepiešķir CVD darbības atļauju, pirms tā nav noskaidrojusi tā tiešo vai netiešo akcionāru vai biedru, fizisko vai juridisko personu ar būtisku līdzdalību CVD identitāti un šīs līdzdalības apjomu.
7.  
Kompetentā iestāde atsaka CVD atļauju, ja tā nav pārliecināta par to akcionāru vai biedru piemērotību, kuriem ir būtiska līdzdalība CVD, ņemot vērā vajadzību nodrošināt stabilu un piesardzīgu CVD pārvaldību.
8.  
Ja CVD ir cieša saistība ar citām fiziskām vai juridiskām personām, kompetentā iestāde piešķir atļauju tikai tad, ja šī saistība kompetentajai iestādei netraucē efektīvi īstenot uzraudzības funkciju.
9.  
Ja 6. punktā minētajām personām ir ietekme, kas varētu kaitēt stabilai un piesardzīgai CVD pārvaldībai, kompetentā iestāde veic attiecīgus pasākumus, lai minēto stāvokli izbeigtu, tostarp tā var anulēt CVD piešķirto atļauju.
10.  
Kompetentā iestāde atsaka atļauju, ja trešās valsts administratīvie un normatīvie akti, kas attiecas uz vienu vai vairākām fiziskām vai juridiskām personām, ar kurām CVD ir cieša saistība, vai ja grūtības minēto administratīvo vai normatīvo aktu izpildē traucē efektīvi īstenot kompetentās iestādes uzraudzības funkcijas.
11.  

CVD nekavējoties:

a) 

sniedz kompetentajai iestādei informāciju par CVD īpašniekiem un jo īpaši par jebkuras tādas personas identitāti un tās līdzdalības apjomu, kurai ir būtiska līdzdalība CVD;

b) 

publisko:

i) 

informāciju, kas kompetentajai iestādei sniegta saskaņā ar a) apakšpunktu; un

ii) 

īpašumtiesību pārvedumu, kā rezultātā mainās kontrole pār CVD.

▼M3

27.a pants

Informācija kompetentajām iestādēm

1.  
CVD paziņo savai kompetentajai iestādei par jebkādām izmaiņām tā pārvaldībā un sniedz kompetentajai iestādei visu informāciju, kas vajadzīga, lai novērtētu tā atbilstību 27. panta 1.–5. punktam.

Ja pastāv varbūtība, ka vadības struktūras rīcība var kaitēt stabilai un piesardzīgai CVD pārvaldībai, kompetentā iestāde veic piemērotus pasākumus, kas var ietvert minētā locekļa izslēgšanu no vadības struktūras.

2.  
Jebkura fiziska vai juridiska persona vai šādas personas, kuras rīkojas saskaņoti (potenciālais līdzdalības ieguvējs) un kuras ir pieņēmušas lēmumu tieši vai netieši iegūt būtisku līdzdalību kādā CVD vai arī tieši vai netieši turpināt palielināt šādu būtisku līdzdalību CVD tiktāl, ka tām piederošā balsstiesību vai kapitāla daļa sasniegtu vai pārsniegtu 10 %, 20 %, 30 % vai 50 % vai novestu pie tā, ka CVD kļūst par to meitasuzņēmumu (plānotā līdzdalības iegūšana), kompetentajai iestādei vispirms rakstiski paziņo par minēto CVD, norādot plānotās līdzdalības apmēru un būtisko informāciju, kā minēts 27.b panta 4. punktā.

Jebkura fiziska vai juridiska persona, kas pieņēmusi lēmumu tieši vai netieši atsavināt būtisku līdzdalību CVD (potenciālais pārdevējs), vispirms rakstiski paziņo par to kompetentajai iestādei, norādot šādas līdzdalības apmēru. Šāda persona paziņo kompetentajai iestādei arī, ja tā ir pieņēmusi lēmumu samazināt būtisku līdzdalību tā, ka tās īpašumā esošo balsstiesību vai kapitāla daļa kļūtu mazāka par 10 %, 20 %, 30 % vai 50 %, vai tā, ka CVD vairs nebūtu šīs personas meitasuzņēmums.

3.  
Kompetentā iestāde nekavējoties un jebkurā gadījumā divās darbdienās pēc 2. punktā minētā paziņojuma un 4. punktā minētās informācijas saņemšanas rakstiski apstiprina saņemšanu potenciālajam līdzdalības ieguvējam vai potenciālajam pārdevējam.

Pēc rakstiskā apstiprinājuma dienas par to, ka ir saņemts gan paziņojums, gan visi dokumenti, kas jāpievieno šim paziņojumam, pamatojoties uz 27.b panta 4. punktā minēto sarakstu, kompetentās iestādes rīcībā ir ne vairāk kā 60 darbdienas (“vērtēšanas periods”), lai veiktu 27.b panta 1. punktā paredzēto vērtēšanu (“vērtēšana”).

Apstiprinot saņemšanu, kompetentā iestāde potenciālajam līdzdalības ieguvējam vai potenciālajam pārdevējam dara zināmu vērtēšanas perioda beigu dienu.

4.  
Vērtēšanas perioda laikā, bet ne vēlāk kā vērtēšanas perioda 50. darbdienā kompetentā iestāde var pieprasīt papildu informāciju, kas vajadzīga, lai pabeigtu vērtēšanu. Šo pieprasījumu veic rakstiski, konkrēti norādot, kāda papildu informācija ir vajadzīga.

Vērtēšanas perioda skaitīšanu aptur uz laikposmu no dienas, kad kompetentā iestāde pieprasa informāciju, līdz potenciālā līdzdalības ieguvēja atbildes saņemšanas dienai. Apturēšana nav ilgāka par 20 darbdienām. Kompetentā iestāde pēc saviem ieskatiem pieprasa papildu vai precīzāku informāciju, taču šī iemesla dēļ vērtēšanas periods netiek pārtraukts.

5.  
Kompetentā iestāde var pagarināt 4. punkta otrajā daļā minēto apturēšanu līdz 30 darbdienām, ja potenciālais līdzdalības ieguvējs atrodas vai tiek regulēts ārpus Savienības vai ja tas ir fiziska vai juridiska persona, uz kuru neattiecas uzraudzība saskaņā ar šo regulu vai Regulu (ES) Nr. 648/2012 vai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/65/EK ( 6 ), 2009/138/EK ( 7 ) vai 2011/61/ES ( 8 ), vai Direktīvu 2013/36/ES vai 2014/65/ES.
6.  
Ja kompetentā iestāde pēc novērtējuma pabeigšanas nolemj iebilst pret plānoto līdzdalības iegūšanu, tā divās darbdienās, nepārsniedzot vērtēšanas periodu, rakstiski informē potenciālo līdzdalības ieguvēju un dara zināmu minētā lēmuma pamatojumu. Ja to paredz attiecīgās valsts tiesību akti, pēc potenciālā līdzdalības ieguvēja pieprasījuma var darīt pieejamu sabiedrībai attiecīgu lēmuma pamatojumu. Tomēr kompetentā iestāde var izpaust šādu informāciju arī bez potenciālā līdzdalības ieguvēja iesniegta pieprasījuma gadījumā, ja to paredz valsts tiesību akti.
7.  
Ja kompetentā iestāde vērtēšanas perioda laikā rakstiski neiebilst pret plānoto līdzdalības iegūšanu, tad to uzskata par apstiprinātu.
8.  
Kompetentā iestāde var noteikt maksimālo termiņu, kurā jāpabeidz plānotā līdzdalības iegūšana, un vajadzības gadījumā var šo termiņu pagarināt.
9.  
Attiecībā uz paziņojumu sniegšanu kompetentajai iestādei par balsstiesību vai kapitāla tiešu vai netiešu iegūšanu vai uz kompetentās iestādes apstiprinājumu balsstiesību vai kapitāla tiešai vai netiešai iegūšanai dalībvalstis nepiemēro stingrākas prasības, nekā noteikts šajā regulā.

27.b pants

Vērtēšana

1.  

Izvērtējot 27.a panta 2. punktā paredzēto paziņojumu un 27.a panta 4. punktā minēto informāciju, kompetentā iestāde, lai nodrošinātu CVD, kurā plānots iegūt līdzdalību, stabilu un piesardzīgu pārvaldību un ņemot vērā potenciālā līdzdalības ieguvēja iespējamo ietekmi uz CVD, novērtē potenciālā līdzdalības ieguvēja piemērotību un plānotās līdzdalības iegūšanas finansiālo pamatotību pēc visa turpmāk minētā:

a) 

potenciālā līdzdalības ieguvēja reputācija un finansiālā stabilitāte;

b) 

tās personas reputācija, zinātība, prasmes un pieredze, kura plānotās līdzdalības iegūšanas rezultātā vadīs CVD darbību;

c) 

vai CVD spēs nodrošināt atbilstību un arī turpmāk nodrošināt atbilstību šai regulai;

d) 

vai ir pamatots iemesls aizdomām, ka saistībā ar plānoto iegādi tiek veikta vai ir veikta vai mēģināta nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana vai teroristu finansēšana Direktīvas (ES) 2015/849 1. panta nozīmē vai ka plānotā iegāde varētu palielināt šādu risku.

Novērtējot potenciālā līdzdalības ieguvēja finansiālo stabilitāti, kompetentā iestāde īpašu vērību pievērš CVD, kurā plānots iegūt līdzdalību, pašreizējam un paredzētajam uzņēmējdarbības veidam.

Vērtējot CVD spēju panākt atbilstību šai regulai, kompetentā iestāde īpašu vērību pievērš tam, vai grupai, par kuras daļu tas kļūs, ir struktūra, kas ļauj veikt efektīvu uzraudzību, efektīvi apmainīties ar informāciju starp kompetentajām iestādēm un noteikt pienākumu sadalījumu starp kompetentajām iestādēm.

2.  
Kompetentās iestādes var iebilst pret plānoto līdzdalības iegūšanu tikai tad, ja tām ir pamatots iemesls tā rīkoties, pamatojoties uz to, ka nav izpildīti 1. punktā norādītie kritēriji, vai ja potenciālā līdzdalības ieguvēja iesniegtā informācija ir nepilnīga.
3.  
Dalībvalstis nenosaka nekādus priekšnoteikumus attiecībā uz iegūstamo līdzdalības līmeni un neļauj attiecīgās valsts kompetentajām iestādēm izvērtēt plānoto iegādi saistībā ar tirgus ekonomiskajām vajadzībām.
4.  
Dalībvalstis dara pieejamu sabiedrībai sarakstu ar informāciju, kas vajadzīga vērtējuma veikšanai un ko kompetentās iestādes saņem, kad tām iesniedz 27.a panta 2. punktā minēto paziņojumu. Prasītā informācija ir samērīga, un to pielāgo potenciālā līdzdalības ieguvēja un plānotās līdzdalības iegūšanas veidam. Dalībvalstis nepieprasa informāciju, kas nav būtiska attiecībā uz prudenciālo novērtējumu.
5.  
Neatkarīgi no 27.a panta 2.–5. punkta, ja kompetentajai iestādei ir paziņots par diviem vai vairākiem priekšlikumiem iegūt vai palielināt būtisku līdzdalību vienā un tajā pašā CVD, tad kompetentā iestāde visu potenciālo līdzdalības ieguvēju priekšlikumus izskata, nevienu nediskriminējot.
6.  
Kompetentās iestādes bez nepamatotas kavēšanās sniedz cita citai jebkuru informāciju, kas ir būtiska vai noderīga novērtēšanai. Kompetentās iestādes cita citai pēc pieprasījuma nodod visu attiecīgo informāciju un – pēc savas ierosmes – visu būtisko informāciju. Kompetentā iestāde, kas piešķīrusi atļauju CVD, kurā plānots iegūt līdzdalību, savā lēmumā norāda ikvienu par potenciālo līdzdalības ieguvēju atbildīgās kompetentās iestādes pausto viedokli vai atrunu.
7.  
EVTI ciešā sadarbībā ar EBI izstrādā pamatnostādnes saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 16. pantu par jebkuras personas, kura vadīs CVD darbību, piemērotības novērtējumu, kā arī par procedūras noteikumiem un izvērtēšanas kritērijiem, lai veiktu prudenciālu novērtējumu par tieši vai netieši iegūtu un palielinātu līdzdalību CVD.

27.c pants

Atkāpe CVD, kas sniedz banku tipa papildpakalpojumus

Šīs regulas 27.a un 27.b pantu nepiemēro CVD, kas saņēmis atļauju saskaņā ar 54. panta 3. punktu un uz kuru attiecas Direktīva 2013/36/ES.

▼B

28. pants

Lietotāju komiteja

1.  
CVD izveido lietotāju komitejas katrai tā uzturētajai vērtspapīru norēķinu sistēmai, un to sastāvā ir emitentu un šādu vērtspapīru norēķinu sistēmu dalībnieku pārstāvji. Lietotāju komitejas sniedz neatkarīgas konsultācijas, kuras tieši neietekmē CVD vadība.
2.  
CVD nediskriminējošā veidā definē katras izveidotās lietotāju komitejas mandātu, pārvaldības kārtību, kas vajadzīga, lai nodrošinātu tās neatkarību un darbības procedūras, kā arī kritērijus lietotāju komiteju locekļu iekļaušanai komitejā un ievēlēšanas mehānismu. Pārvaldības kārtību dara publiski pieejamu un nodrošina, ka lietotāju komiteja sniedz ziņojumus tieši vadības struktūrai un regulāri organizē sanāksmes.

▼M3

3.  
Lietotāju komitejas sniedz konsultācijas vadības struktūrai par galvenajiem mehānismiem, kuri ietekmē to locekļus, tostarp kritērijiem emitentu vai dalībnieku pieņemšanai attiecīgajā vērtspapīru norēķinu sistēmā un pakalpojumu līmeni. Pakalpojumu līmenis ietver tīrvērtes un norēķinu mehānisma izvēli, CVD funkcionālo struktūru, to produktu klāstu, par kuriem norēķinās vai kuri iegrāmatoti, tehnoloģiju izmantošanu CVD darbībā un attiecīgajām procedūrām.

▼B

4.  
Lietotāju komitejas var iesniegt vadības struktūrai nesaistošu atzinumu, kurā ir iekļauts sīki izstrādāts pamatojums par CVD cenu noteikšanas struktūru.
5.  
Neskarot kompetento iestāžu tiesības saņemt pienācīgu informāciju, uz lietotāju komitejas locekļiem attiecas konfidencialitāte. Ja lietotāju komitejas priekšsēdētājs konstatē, ka kādam no locekļiem kādā jautājumā ir faktisks vai potenciāls interešu konflikts, attiecīgajam loceklim nav atļauts balsot par šo jautājumu.
6.  
CVD nekavējoties informē kompetento iestādi un lietotāju komiteju par katru lēmumu, kurā vadības struktūra nolemj neievērot lietotāju komitejas ieteikumu. Lietotāju komiteja var informēt kompetento iestādi par visām jomām, attiecībā uz kurām tā uzskata, ka lietotāju komitejas ieteikums nav ievērots.

29. pants

Uzskaites dokumentu saglabāšana

1.  
CVD vismaz desmit gadus glabā visus uzskaites dokumentus par pakalpojumiem un darbībām, tostarp par pielikuma B un C iedaļā minētajiem papildpakalpojumiem, lai kompetentajai iestādei būtu iespējams uzraudzīt atbilstību šīs regulas prasībām.

▼M3

1.a  
CVD pieprasa emitentiem iegūt un nosūtīt CVD derīgu juridiskās personas identifikatoru (LEI).

▼B

2.  
CVD nodrošina, lai 1. punktā minētie uzskaites dokumenti būtu pieejami pēc pieprasījuma, ko iesniedz kompetentā iestāde, attiecīgās iestādes un jebkura cita publiska iestāde, kas saskaņā ar Savienības tiesību aktiem vai tā piederības dalībvalsts tiesību aktiem ir pilnvarota pieprasīt piekļuvi šādiem uzskaites dokumentiem, to mandātu izpildes vajadzībām.
3.  
EVTI ciešā sadarbībā ar ECBS dalībniecēm izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, lai precizētu sīkāku informāciju par 1. punktā minētajiem uzskaites dokumentiem, kas jāglabā CVD atbilstības šīs regulas noteikumiem uzraudzības vajadzībām.

EVTI iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai līdz 2015. gada 18. jūnijam.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

4.  
EVTI ciešā sadarbībā ar ECBS dalībniecēm izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektu, kurā nosaka formātu 1. punktā minētajiem uzskaites dokumentiem, kas jāglabā CVD atbilstības šīs regulas noteikumiem uzraudzības vajadzībām.

EVTI iesniedz minēto īstenošanas tehnisko standartu projektu Komisijai līdz 2015. gada 18. jūnijam.

Komisijai ir piešķirtas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus.

30. pants

Ārpakalpojumu izmantošana

1.  

Ja CVD savu pakalpojumu sniegšanā vai darbībās izmanto trešās personas ārpakalpojumus, tas saglabā pilnu atbildību par visu savu saskaņā ar šo regulu noteikto pienākumu izpildi un vienmēr nodrošina atbilstību šādiem nosacījumiem:

a) 

izmantojot ārpakalpojumus, netiek deleģēta tā atbildība;

b) 

netiek mainītas CVD attiecības ar tā dalībniekiem vai emitentiem un saistības pret tiem;

c) 

faktiski netiek mainīti CVD atļaujas izsniegšanas nosacījumi;

d) 

ārpakalpojumu izmantošana nekavē veikt uzraudzības un pārraudzības funkcijas, tostarp klātienes pārbaudes jebkuras būtiskas informācijas iegūšanai, kas vajadzīga minēto funkciju izpildei;

e) 

izmantojot ārpakalpojumus, CVD nezaudē aktuālo risku pārvaldībai nepieciešamās sistēmas un kontroles instrumentus;

f) 

CVD saglabā nepieciešamās specializētās zināšanas un resursus sniegto pakalpojumu kvalitātes, pakalpojumu sniedzēja organizatoriskās struktūras un kapitāla pietiekamības novērtēšanai, ārpakalpojumu efektīvai uzraudzībai un ar ārpakalpojumu izmantošanu saistīto risku pastāvīgai pārvaldībai;

g) 

CVD ir tieša piekļuve attiecīgajai informācijai par ārpakalpojumiem;

h) 

pakalpojumu sniedzējs sadarbojas ar kompetento iestādi un attiecīgajām iestādēm saistībā ar ārpakalpojumu darbībām;

i) 

CVD nodrošina, ka pakalpojumu sniedzējs atbilst standartiem, kas noteikti attiecīgajos datu aizsardzības tiesību aktos, kurus piemērotu, ja pakalpojumu sniedzēji veiktu uzņēmējdarbību Savienībā. CVD atbild par to, lai šie standarti būtu norādīti līgumā starp darījuma partneriem un tiktu uzturēti.

2.  
CVD rakstiskā līgumā definē savas tiesības un pienākumus un pakalpojumu sniedzēja tiesības un pienākumus. Līgumā par ārpakalpojumu izmantošanu ļauj CVD izbeigt līgumu.
3.  
Pēc kompetentās iestādes un attiecīgo iestāžu pieprasījuma CVD un pakalpojumu sniedzējs sniedz tām visu nepieciešamo informāciju, lai tās varētu novērtēt ārpakalpojumu darbību atbilstību šīs regulas prasībām.
4.  
Ja ārpakalpojumi tiek izmantoti pamatpakalpojuma sniegšanai, ir nepieciešama 19. pantā paredzētā kompetentās iestādes atļauja.
5.  
Šā panta 1. līdz 4. punktu nepiemēro, ja CVD savu pakalpojumu vai darbību sniegšanai izmanto publisku struktūru ārpakalpojumus un ja ārpakalpojumu izmantošanu reglamentē īpašs juridisks, tiesisks un operacionāls regulējums, par ko kopīgi vienojušies un ko kopīgi formalizējuši publiskā struktūra un attiecīgais CVD un kam piekritušas kompetentās iestādes, pamatojoties uz šajā regulā noteiktajām prasībām.

31. pants

Citu personu, kas nav CVD, sniegtie pakalpojumi

1.  
Neatkarīgi no 30. panta un ja to pieprasa valsts tiesību akti, persona, kas nav CVD, ir atbildīga par grāmatojumu veikšanu CVD uzturētajos vērtspapīru kontos.
2.  
Dalībvalstis, kas atļauj citām personām, kas nav CVD, sniegt dažus pielikuma A iedaļā minētos pamatpakalpojumus saskaņā ar 1. punktu, savas valsts tiesību aktos precizē prasības, kas piemērojamas šādā gadījumā. Minētās prasības ietver šīs regulas noteikumus, ko piemēro CVD un attiecīgā gadījumā arī citai attiecīgajai personai.
3.  
Dalībvalstis, kas atļauj citām personām, kas nav CVD, sniegt noteiktus pielikuma A iedaļā minētos pamatpakalpojumus saskaņā ar 1. punktu, paziņo EVTI visu būtisko informāciju par šādu pakalpojumu sniegšanu, tostarp par saviem attiecīgajiem valsts tiesību aktiem.

EVTI šādu informāciju iekļauj 21. pantā minētajā CVD reģistrā.

2.

iedaļa

Darījumu veikšanas noteikumi

32. pants

Vispārīgi noteikumi

1.  
CVD ir skaidri noteikti mērķi un uzdevumi, kas ir jāsasniedz, piemēram, tādās jomās kā minimālais pakalpojumu līmenis, riska pārvaldības plānošana un darbības prioritātes.
2.  
CVD ir pārredzami noteikumi par sūdzību izskatīšanu.

33. pants

Dalības prasības

1.  
CVD par katru tā uzturēto vērtspapīru norēķinu sistēmu publiski atklāj informāciju par dalības kritērijiem, kuri nodrošina godīgu un atklātu piekļuvi visām juridiskajām personām, kas plāno kļūt par dalībniecēm. Šādi kritēriji ir pārredzami, objektīvi un nediskriminējoši, lai nodrošinātu godīgu un atklātu piekļuvi CVD, pienācīgi ņemot vērā finanšu stabilitātes risku un tirgos valdošo kārtību. Kritēriji, kas ierobežo piekļuvi, ir pieļaujami tikai tiktāl, ciktāl to mērķis ir pamatoti kontrolēt konkrētu CVD risku.
2.  
CVD nekavējoties izskata pieprasījumus saņemt piekļuvi, sniedzot atbildi uz šādiem pieprasījumiem vēlākais viena mēneša laikā, un dara publiski pieejamas procedūras šādu pieprasījumu izskatīšanai.
3.  
Dalībniekam, kas atbilst 1. punktā minētajiem kritērijiem, CVD liedz piekļuvi tikai pienācīgi pamatotos gadījumos, sniedzot atbildi rakstiski un pamatojot to ar visaptverošu riska novērtējumu.

Atteikuma gadījumā pieprasījuma iesniedzējam dalībniekam ir tiesības iesniegt sūdzību tā CVD kompetentajai iestādei, kurš tam atteicis piekļuvi.

Minētā kompetentā iestāde pienācīgi izskata sūdzību, izvērtējot atteikuma iemeslus, un sniedz pieprasījuma iesniedzējam dalībniekam pamatotu atbildi.

Minētā kompetentā iestāde apspriežas ar pieprasījuma iesniedzēja dalībnieka uzņēmējdarbības vietas kompetento iestādi par savu sūdzības izvērtējumu. Ja pieprasījuma iesniedzēja dalībnieka iestāde nepiekrīt sniegtajam izvērtējumam, tad jebkura no abām kompetentajām iestādēm var nosūtīt jautājumu EVTI, kas var rīkoties saskaņā ar pilnvarām, kas tai piešķirtas atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 1095/2010 19. pantam.

Ja CVD atteikums piešķirt piekļuvi pieprasījuma iesniedzējam dalībniekam uzskatāms par nepamatotu, tā CVD kompetentā iestāde, kura atteikusi piekļuvi, izdod rīkojumu, kurā pieprasa, lai CVD piešķir piekļuvi pieprasījuma iesniedzējam dalībniekam.

4.  
CVD ir objektīvas un pārredzamas procedūras, saskaņā ar kurām tas aptur tādu dalībnieku dalību un organizē tādu dalībnieku izstāšanos, kuri vairs neatbilst 1. punktā minētajiem dalības kritērijiem.
5.  
EVTI ciešā sadarbībā ar ECBS dalībniecēm izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, lai noteiktu riskus, kas CVD jāņem vērā, veicot visaptverošu riska novērtējumu, un kompetentajām iestādēm, kad tās izvērtē atteikuma iemeslus saskaņā ar 3. punktu, un 3. punktā minētās procedūras elementus.

EVTI minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu iesniedz Komisijai līdz 2015. gada 18. jūnijam.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

6.  
EVTI ciešā sadarbībā ar ECBS dalībniecēm izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektu, kurā norāda standarta veidlapas un veidnes 3. punktā minētajai procedūrai.

EVTI iesniedz minēto īstenošanas tehnisko standartu projektu Komisijai līdz 2015. gada 18. jūnijam.

Komisija ir pilnvarota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus.

34. pants

Pārredzamība

1.  
CVD par katru tā uzturēto vērtspapīru norēķinu sistēmu, kā arī par katru no citiem tā sniegtajiem pamatpakalpojumiem publiski atklāj informāciju par cenām un maksām saistībā ar pielikuma A iedaļā uzskaitītajiem pamatpakalpojumiem, ko tas sniedz. Tas atklāj informāciju par cenām un maksām par katru sniegto pakalpojumu un darbību atsevišķi, tostarp atlaides un rabatus, kā arī nosacījumus šo atlaižu saņemšanai. Tas arī ļauj klientiem atsevišķi piekļūt konkrētiem sniegtajiem pakalpojumiem.
2.  
CVD publicē cenu sarakstu, lai veicinātu piedāvājumu salīdzināšanu un ļautu klientiem būt gataviem maksāt noteiktu cenu par pakalpojumu izmantošanu.
3.  
CVD ir saistoša publicētā izcenojumu politika attiecībā uz tā pamatpakalpojumiem.
4.  
CVD sniedz klientiem informāciju, kas ļauj saskaņot rēķinus ar publicēto cenu sarakstu.
5.  
CVD atklāj visiem klientiem informāciju, kas ļauj tiem novērtēt riskus, kas saistīti ar sniegtajiem pakalpojumiem.
6.  
CVD uzskaita atsevišķi izmaksas un ieņēmumus par sniegtajiem pamatpakalpojumiem un atklāj minēto informāciju kompetentajai iestādei.
7.  
CVD uzskaita izmaksas un ieņēmumus par sniegtajiem papildpakalpojumiem kopumā un atklāj minēto informāciju kompetentajai iestādei.
8.  
Lai nodrošinātu Savienības konkurences noteikumu efektīvu piemērošanu un lai varētu identificēt cita starpā papildpakalpojumu šķērssubsidēšanu ar pamatpakalpojumiem, CVD veic savu darbību analītisku uzskaiti. Šādā analītiskā uzskaitē vismaz nodala izmaksas un ieņēmumus, kas saistīti ar katru tā pamatpakalpojumu, no izmaksām un ieņēmumiem, kas saistīti ar papildpakalpojumiem.

35. pants

Saziņas procedūras ar dalībniekiem un citām tirgus infrastruktūrām

Saziņas procedūrās ar tā uzturēto vērtspapīru norēķinu sistēmu dalībniekiem un tirgus infrastruktūrām, ar kurām tam ir saskarne, CVD izmanto starptautiskas atklātas saziņas procedūras un standartus ziņojumiem un atsauces datiem, lai veicinātu efektīvu ierakstu, maksājumu un norēķinu veikšanu.

3.

iedaļa

Prasības CVD pakalpojumiem

▼M3

36. pants

Vispārīgi noteikumi

Katrai vērtspapīru norēķinu sistēmai, ko CVD uztur, tas piemēro atbilstīgus noteikumus un procedūras, tostarp stabilu uzskaites praksi un kontroli, lai palīdzētu veicināt vērtspapīru emisijas integritāti un samazinātu līdz minimumam un pārvaldītu ar vērtspapīru glabāšanu un norēķiniem saistītos riskus.

▼B

37. pants

Emisijas integritāte

1.  
CVD veic atbilstīgus saskaņošanas pasākumus, lai pārliecinātos, ka tam iesniegtais vērtspapīru skaits, kas veido vērtspapīru emisiju vai vērtspapīru emisijas daļu, ir vienāds ar tādu vērtspapīru summu, kas iegrāmatota CVD uzturētās vērtspapīru norēķinu sistēmas dalībnieku vērtspapīru kontos un – attiecīgā gadījumā – CVD uzturētos īpašnieku kontos. Šādus saskaņošanas pasākumus veic vismaz reizi dienā.
2.  
Ja tas ir atbilstīgi un ja saskaņošanas procesā attiecībā uz noteiktu vērtspapīru emisiju ir iesaistītas citas vienības, piemēram, emitenti, reģistratori, emisijas iestādes, pārveduma iestādes, kopēji depozitāriji, citi CVD vai citas vienības, CVD un jebkuras tādas vienības organizē atbilstīgus pasākumus sadarbībai un informācijas apmaiņai savā starpā tā, lai tiktu saglabāta emisijas integritāte.
3.  
CVD uzturētā vērtspapīru norēķinu sistēmā nav atļauts vērtspapīru norēķinu konta pārsniegums, debeta atlikums vai vērtspapīru radīšana.
4.  
EVTI ciešā sadarbībā ar ECBS dalībniecēm izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektu, kurā precizē saskaņošanas pasākumus, kādi CVD jāveic saskaņā ar 1., 2. un 3. punktu.

EVTI iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai līdz 2015. gada 18. jūnijam.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

38. pants

Dalībnieku vērtspapīru un to klientu vērtspapīru aizsardzība

1.  
CVD par katru tā uzturēto vērtspapīru norēķinu sistēmu ved atsevišķu uzskaiti un kontus, kuri tam dod iespēju nekavējoties un jebkurā laikā nošķirt CVD kontos viena dalībnieka vērtspapīrus no cita dalībnieka vērtspapīriem un attiecīgā gadījumā – no CVD paša aktīviem.
2.  
CVD ved uzskaiti un kontus, kas ikvienam dalībniekam ļauj nošķirt dalībnieka vērtspapīrus no dalībnieka klientu vērtspapīriem.
3.  
CVD ved uzskaiti un kontus, kas ikvienam dalībniekam ļauj turēt vienā vērtspapīru kontā vērtspapīrus, kas pieder minētā dalībnieka dažādiem klientiem (“kopēja klientu nošķiršana”).
4.  
CVD ved uzskaiti un kontus, kas ļauj dalībniekam nošķirt jebkura šā dalībnieka klienta vērtspapīrus, ja un kā to pieprasa dalībnieks (“individuāla klientu nošķiršana”).
5.  
Dalībnieks piedāvā saviem klientiem vismaz izvēli starp kopēju klientu nošķiršanu un individuālu klientu nošķiršanu un informē tos par izmaksām un riskiem, kas saistīti ar katru iespēju.

Tomēr CVD un tā dalībnieki nodrošina individuālu klientu nošķiršanu pilsoņiem un rezidentiem, kā arī juridiskām personām, kuras veic uzņēmējdarbību dalībvalstī, ja to paredz dalībvalsts tiesību akti, saskaņā ar kuriem ir izveidoti vērtspapīri, redakcijā, kāda ir spēkā 2014. gada 17. septembrī. Minēto pienākumu piemēro, kamēr valsts tiesību akti nav grozīti vai atcelti, un tā mērķis joprojām ir spēkā.

6.  
CVD un tā dalībnieki publisko aizsardzības līmeņus un izmaksas, kas saistītas ar dažādiem to piedāvātajiem nošķīruma līmeņiem, un piedāvā minētos pakalpojumus, pamatojoties uz saprātīgiem komercnoteikumiem. Informācija par dažādajiem nošķīruma līmeņiem ietver attiecīgā piedāvātā nošķīruma līmeņa galveno juridisko seku aprakstu, tostarp informāciju par attiecīgajās jurisdikcijās piemērojamiem maksātnespējas tiesību aktiem.
7.  
CVD nekādos nolūkos neizmanto vērtspapīrus, kas tam nepieder. CVD var tomēr izmantot dalībnieka vērtspapīrus, ja tas ir saņēmis dalībnieka iepriekšēju skaidri paustu piekrišanu. CVD pieprasa, lai tā dalībnieki saņemtu no saviem klientiem jebkuru vajadzīgo iepriekšēju piekrišanu.

39. pants

Norēķinu galīgums

1.  
CVD nodrošina, ka tā uzturētā vērtspapīru norēķinu sistēma piedāvā dalībniekiem atbilstīgu aizsardzību. Dalībvalstis norīko CVD uzturētu vērtspapīru norēķinu sistēmu un informē par to saskaņā ar Direktīvas 98/26/EK 2. panta a) punktā minētajām procedūrām.
2.  
CVD nodrošina, ka katra tā uzturētā vērtspapīru norēķinu sistēma definē pārveduma rīkojumu ievadīšanas brīdi minētajā vērtspapīru norēķinu sistēmā un brīdi, ar kuru pārveduma rīkojums kļūst neatsaucams saskaņā ar Direktīvas 98/26/EK 3. un 5. pantu.
3.  
CVD publisko noteikumus, kas reglamentē vērtspapīru un naudas pārvedumu galīgumu vērtspapīru norēķinu sistēmā.
4.  
Šā panta 2. un 3. punktu piemēro, neskarot noteikumus, ko piemēro CVD saiknēm, un neskarot 48. panta 8. punktu.
5.  
CVD veic visus lietderīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka saskaņā ar 3. punktā minētajiem noteikumiem 3. punktā minētais vērtspapīru un naudas pārvedumu galīgums tiek panākts vai nu reālajā laikā, vai dienas ietvaros un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā līdz darījumdarbības dienas beigām faktisko norēķinu datumā.
6.  
Ja CVD piedāvā 40. panta 2. punktā minētos pakalpojumus, tas nodrošina, lai naudas ieņēmumi no vērtspapīru norēķiniem būtu pieejami saņēmējiem izmantošanai ne vēlāk kā plānotā norēķina datumā darījumdarbības dienas beigās.
7.  
Norēķinus naudā par visiem vērtspapīru darījumiem starp CVD uzturētās vērtspapīru norēķinu sistēmas tiešajiem dalībniekiem minētajā vērtspapīru norēķinu sistēmā veic, pamatojoties uz principu “piegāde pret maksājumu”.

40. pants

Norēķini naudā

1.  
Par darījumiem, kas denominēti tās valsts valūtā, kurā tiek veikti norēķini, CVD veic naudas maksājumu norēķinus savā vērtspapīru norēķinu sistēmā, izmantojot kontus, kuri atvērti centrālajā bankā, kas emitē attiecīgo valūtu, ja šāda iespēja ir praktiska un pieejama.

▼M3

2.  
Ja iespēja veikt norēķinus, izmantojot centrālās bankas kontus, kā noteikts 1. punktā, nav praktiska un pieejama, CVD var piedāvāt veikt naudas maksājumu norēķinus attiecībā uz visām savām vērtspapīru norēķinu sistēmām vai to daļu, izmantojot kredītiestādē atvērtus kontus, vai izmantojot CVD, kam ir atļauts sniegt pielikuma C iedaļā uzskaitītos pakalpojumus, neatkarīgi no tā, vai tie ietilpst vienā un tajā pašā uzņēmumu grupā, ko pilnībā kontrolē viens un tas pats mātesuzņēmums, vai izmantojot savus kontus. Ja CVD piedāvā veikt šādus naudas maksājumu norēķinus, izmantojot kredītiestādē atvērtus kontus, savus kontus vai cita CVD kontus, tas to dara saskaņā ar IV sadaļas noteikumiem.

▼B

3.  
CVD nodrošina, lai visa informācija, ko sniedz tirgus dalībniekiem par riskiem un izmaksām, kas saistītas ar norēķiniem kredītiestāžu kontos vai izmantojot paša CVD kontus, būtu patiesa, skaidra un nebūtu maldinoša. CVD dara klientiem vai iespējamiem klientiem pieejamu pietiekamu informāciju, lai tie varētu identificēt un novērtēt riskus un izmaksas, kas saistītas ar norēķiniem kredītiestāžu kontos vai izmantojot paša CVD kontus, un sniedz šādu informāciju pēc pieprasījuma.

41. pants

Noteikumi un procedūras dalībnieka saistību neizpildes gadījumā

1.  
Katrai tā uzturētai vērtspapīru norēķinu sistēmai CVD izstrādā efektīvus un skaidri definētus noteikumus un procedūras viena vai vairāku dalībnieku saistību neizpildes pārvaldībai, lai nodrošinātu to, ka CVD var laikus veikt pasākumus zaudējumu un likviditātes spiediena ierobežošanai un turpināt pildīt savas saistības.
2.  
CVD nodrošina, ka tā noteikumi un attiecīgās procedūras saistību neizpildes gadījumiem ir publiski pieejami.
3.  
CVD kopīgi ar dalībniekiem un citām attiecīgajām ieinteresētajām personām periodiski testē un pārskata procedūras saistību neizpildes gadījumiem, lai nodrošinātu, ka tās ir praktiski īstenojamas un efektīvas.
4.  
Lai nodrošinātu šā panta konsekventu piemērošanu, EVTI var ciešā sadarbībā ar ECBS dalībniecēm izdot norādījumus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 16. pantu.

4.

iedaļa

Prudenciālās prasības

42. pants

Vispārējās prasības

CVD pieņem stabilu riska pārvaldības regulējumu juridiskā, uzņēmējdarbības, operacionālā un citu tiešu vai netiešu risku visaptverošai pārvaldībai, tostarp pasākumus krāpšanas un nolaidības mazināšanai.

43. pants

Juridiskie riski

1.  
Atļaujas saņemšanas un uzraudzības, kā arī tās klientu informēšanas vajadzībām CVD izstrādā noteikumus, procedūras un līgumus, kas ir skaidri un saprotami attiecībā uz visām tā uzturētajām vērtspapīru norēķinu sistēmām un visiem citiem tā sniegtajiem pakalpojumiem.
2.  
CVD izstrādā savus noteikumus, procedūras un līgumus tā, lai tie būtu izpildāmi visās attiecīgajās jurisdikcijās, tostarp dalībnieka saistību neizpildes gadījumos.
3.  
CVD, kas veic uzņēmējdarbību dažādās jurisdikcijās, veic visus lietderīgos pasākumus, lai identificētu un mazinātu riskus, kurus varētu radīt iespējamās kolīziju tiesības dažādās jurisdikcijās.

44. pants

Vispārējais uzņēmējdarbības risks

CVD izveido stabilas pārvaldības un kontroles sistēmas, kā arī IT instrumentus, lai identificētu, uzraudzītu un pārvaldītu vispārējo uzņēmējdarbības risku, tostarp zaudējumus no uzņēmējdarbības stratēģijas vājas izpildes, naudas plūsmām un darbības izdevumiem.

45. pants

Operacionālie riski

1.  
CVD identificē iekšējos un ārējos operacionālā riska avotus un pēc iespējas samazina to ietekmi, izmantojot atbilstīgus IT instrumentus, kontroli un procedūras, tostarp visām tā uzturētajām vērtspapīru norēķinu sistēmām.
2.  
CVD uztur atbilstīgus IT instrumentus, kuri nodrošina augstu drošības un darbības uzticamības pakāpi un kuriem ir pietiekama kapacitāte. IT instrumenti ir atbilstīgi, ņemot vērā pakalpojumu un veikto darbību sarežģītību, daudzveidību un veidu, lai nodrošinātu augstus drošības un informācijas integritātes un konfidencialitātes standartus.
3.  
CVD attiecībā uz tā sniegtajiem pakalpojumiem, kā arī attiecībā uz katru tā uzturēto vērtspapīru norēķinu sistēmu izveido, ievieš un uztur pienācīgu darbības nepārtrauktības nodrošināšanas politiku un negadījumu seku novēršanas plānu, lai nodrošinātu, ka tā pakalpojumi tiek saglabāti un CVD darbība un pienākumu pildīšana tiek savlaicīgi atjaunota gadījumos, kad rodas nozīmīgs darbības traucējumu risks.
4.  
Šā panta 3. punktā minētais plāns paredz atjaunot visus darījumus un dalībnieku pozīcijas darbības pārtraukšanas brīdī, lai CVD dalībnieki varētu turpināt droši darboties un pabeigt norēķinus plānotajā datumā, tostarp nodrošinot, ka kritiskās IT sistēmas var ātri atjaunot darbības no to pārtraukšanas brīža. Tajā paredz otras apstrādes vietas izveidi ar pietiekamiem resursiem, spējām un funkcionalitāti un atbilstīgi organizētiem cilvēkresursiem.
5.  
CVD plāno un īsteno pastāvošo mehānismu testa programmu, kā noteikts 1.–4. punktā.
6.  
CVD identificē, uzrauga un pārvalda riskus, kādus tā darbībai var radīt CVD pārvaldīto vērtspapīru norēķinu sistēmu galvenie dalībnieki, kā arī pakalpojumu un komunālo pakalpojumu sniedzēji un citi CVD vai citas tirgus infrastruktūras. Tas pēc pieprasījuma sniedz kompetentajām un attiecīgajām iestādēm informāciju par visiem šādiem identificētiem riskiem.

Tas arī nekavējoties informē kompetento iestādi un attiecīgās iestādes par visiem darbības incidentiem, ko izraisa šādi riski.

7.  
EVTI ciešā sadarbībā ar ECBS dalībniecēm izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektu, lai noteiktu 1. un 6. punktā minētos operacionālos riskus un metodes šādu risku testēšanai, risināšanai un iespējamai mazināšanai, tostarp 3. un 4. punktā minētās darbības nepārtrauktības nodrošināšanas politikas un negadījumu seku novēršanas plānu, kā arī to novērtēšanas metodes.

EVTI iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai līdz 2015. gada 18. jūnijam.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

46. pants

Ieguldījumu politika

1.  
CVD tur savus finanšu aktīvus centrālajās bankās, kredītiestādēs, kam izsniegta atļauja, vai CVD, kam izsniegta atļauja.
2.  
CVD, ja nepieciešams, var nekavējoties piekļūt saviem aktīviem.
3.  
CVD iegulda savus finanšu resursus vienīgi naudā vai augsti likvīdos finanšu instrumentos ar minimālu tirgus risku un kredītrisku. Minētie ieguldījumi ir ātri likvidējami ar minimālu iespējamo negatīvo ietekmi uz cenu.
4.  
CVD kapitālu, tostarp nesadalīto peļņu un rezerves, kas nav ieguldīti saskaņā ar 3. punktu, neņem vērā 47. panta 1. punkta nolūkos.
5.  
CVD nodrošina, ka tā kopējie riska darījumi ar jebkuru atsevišķu kredītiestādi, kas ir saņēmusi atļauju, vai CVD, kas ir saņēmis atļauju, kurā tas tur savus finanšu aktīvus, paliek pieņemamu koncentrācijas limitu ietvaros.
6.  
EVTI ciešā sadarbībā ar EBI un ECBS dalībniecēm izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektu, precizējot finanšu instrumentus, ko var uzskatīt par augsti likvīdiem ar minimālu tirgus risku un kredītrisku, kā minēts 3. punktā, atbilstīgu laikposmu piekļuvei aktīviem, kas minēti 2. punktā, un koncentrācijas limitus, kā minēts 5. punktā. Šādu regulatīvo tehnisko standartu projektu attiecīgā gadījumā saskaņo ar regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, kas pieņemti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 47. panta 8. punktu.

EVTI iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai līdz 2015. gada 18. jūnijam.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

47. pants

Kapitāla prasības

1.  

CVD kapitālam kopā ar nesadalīto peļņu un rezervēm jābūt samērīgam ar CVD darbības radītajiem riskiem. Apjomam pastāvīgi jābūt pietiekamam, lai:

a) 

nodrošinātu, ka CVD ir pienācīgi aizsargāts pret operacionālo risku, juridisko risku, glabāšanas risku, ieguldījumu risku un uzņēmējdarbības risku, lai CVD varētu turpināt sniegt pakalpojumus saskaņā ar darbības turpināšanas principu;

b) 

nodrošinātu organizētu CVD darbības pārtraukšanu vai pārstrukturēšanu atbilstīgā vismaz sešu mēnešu ilgā laikposmā dažādos spriedzes scenārijos.

▼M3 —————

▼B

3.  
EBI ciešā sadarbībā ar EVTI un ECBS dalībniecēm izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, precizējot prasības attiecībā uz 1. punktā minēto CVD kapitālu, nesadalīto peļņu un rezervēm.

EBI iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai līdz 2015. gada 18. jūnijam.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus.

▼M3

47.a pants

Atliktie neto norēķini

3.  
EVTI ciešā sadarbībā ar EBI un ECBS dalībniecēm izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, lai precizētu sīkāku informāciju par CVD kredītrisku un likviditātes risku mērīšanu, uzraudzību, pārvaldību un ziņošanu par tiem saistībā ar atliktajiem neto norēķiniem.

EVTI iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai līdz 2025. gada 17. janvārim.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.–14. pantu.

▼B

5.

iedaļa

Prasības CVD saiknēm

48. pants

CVD saiknes

1.  
Pirms CVD saiknes izveidošanas un pastāvīgi pēc CVD saiknes izveidošanas visi attiecīgie CVD identificē, novērtē, uzrauga un pārvalda visus iespējamos savus un savu dalībnieku riska avotus, ko rada CVD saikne, un veic visus nepieciešamos pasākumus, lai tos mazinātu.
2.  
CVD, kas plāno izveidot saiknes, iesniedz pieprasījuma iesniedzēja CVD kompetentajām iestādēm pieteikumu atļaujas saņemšanai, kā noteikts 19. panta 1. punkta e) apakšpunktā, vai paziņo pieprasījuma iesniedzēja CVD kompetentajām un attiecīgajām iestādēm, kā noteikts 19. panta 5. punktā.
3.  
Saikne nodrošina atbilstīgu aizsardzību ar saikni saistītajiem CVD un to dalībniekiem, jo īpaši attiecībā uz iespējamiem CVD ņemtajiem kredītiem un koncentrācijas un likviditātes riskiem vienošanās par saikni rezultātā.

Saiknes pamatā ir atbilstīga līgumiska vienošanās, kurā noteiktas ar saikni saistīto CVD un vajadzības gadījumā arī CVD dalībnieku attiecīgās tiesības un pienākumi. Līgumos ar pārrobežu jurisdikciju ietekmi tiek nodrošināta nepārprotama norāde uz jurisdikciju, kas izvēlēta katra saiknes darbības aspekta reglamentēšanai.

4.  
Pagaidu vērtspapīru pārveduma gadījumā starp saistītiem CVD ir aizliegta vērtspapīru pārvešana atpakaļ, pirms ir panākts pirmā pārveduma galīgums.
5.  
CVD, kas izmanto netiešu saikni vai starpnieku, lai uzturētu CVD saikni ar citu CVD, mēra, uzrauga un pārvalda papildu riskus, kas rodas no minētās netiešās saiknes vai starpnieka izmantošanas, un veic nepieciešamos pasākumus, lai tos mazinātu.
6.  
Ar saikni saistītiem CVD ir stabilas saskaņošanas procedūras, lai nodrošinātu, ka to attiecīgie grāmatojumi ir pareizi.
7.  
Saiknes starp CVD ļauj veikt norēķinu par darījumiem, izmantojot principu “piegāde pret maksājumu”, starp CVD dalībniekiem, kas saistīti ar saikni, ja vien šāda iespēja ir praktiska un iespējama. Detalizētus iemeslus jebkurai CVD saiknei, kas neļauj piemērot principu “piegāde pret maksājumu”, paziņo attiecīgajām un kompetentajām iestādēm.
8.  

Sadarbspējīgas vērtspapīru norēķinu sistēmas un CVD, kuri izmanto kopēju norēķinu infrastruktūru, nosaka, ka šādi brīži ir identiski:

a) 

laiks, kurā pārveduma rīkojumi tiek ievadīti sistēmā;

b) 

pārveduma rīkojuma neatsaucamība.

Vērtspapīru norēķinu sistēmas un CVD, kas minēti šā punkta pirmajā daļā, izmanto līdzvērtīgus noteikumus par vērtspapīru un naudas pārvedumu galīguma brīdi.

9.  
Līdz 2019. gada 18. septembrim visas sadarbspējas saiknes starp CVD, kas darbojas dalībvalstīs, attiecīgā gadījumā kļūst par norēķinu saskaņā ar principu “piegāde pret maksājumu” atbalsta saiknēm.
10.  
EVTI ciešā sadarbībā ar ECBS dalībniecēm izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektu, lai precizētu 3. punktā minētos nosacījumus, saskaņā ar kuriem katra veida vienošanās par saikni nodrošina ar saikni saistītu CVD un to dalībnieku atbilstīgu aizsardzību (jo īpaši, ja CVD plāno piedalīties cita CVD uzturētā vērtspapīru norēķinu sistēmā), 5. punktā minēto to papildu risku uzraudzību un pārvaldību, kuri rodas no starpnieku izmantošanas, 6. punktā minētās saskaņošanas metodes, gadījumus, kuros norēķini saskaņā ar principu “piegāde pret maksājumu”, izmantojot CVD saiknes, ir praktiski un iespējami, kā noteikts 7. punktā, un to novērtēšanas metodes.

EVTI iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai līdz 2015. gada 18. jūnijam.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

III

NODAĻA

Piekļuve CVD

1.

iedaļa

Emitentu piekļuve CVD

49. pants

Brīvība emitēt vērtspapīrus tādā CVD, kuram ir izsniegta atļauja darboties Savienībā

1.  
Emitentam ir tiesības nokārtot, lai tā vērtspapīrus, kurus atļauts tirgot regulētos tirgos vai daudzpusējās tirdzniecības sistēmās vai kurus tirgo tirdzniecības vietās, iegrāmatotu jebkurā CVD, kas veic uzņēmējdarbību jebkurā dalībvalstī, ar noteikumu, ka minētais CVD atbilst 23. pantā minētajiem nosacījumiem.

▼M3

Neskarot šā punkta pirmajā daļā minētās emitenta tiesības, turpina piemērot dalībvalsts sabiedrību tiesību aktus vai līdzīgus tiesību aktus, saskaņā ar kuriem ir izveidoti vērtspapīri. Dalībvalsts sabiedrību tiesību akti vai līdzīgi tiesību akti, saskaņā ar kuriem vērtspapīri ir izveidoti, nozīmē:

a) 

tās dalībvalsts sabiedrību tiesību aktus vai līdzīgus tiesību aktus, kurā emitents ir reģistrēts; un

b) 

tās dalībvalsts reglamentējošos sabiedrību tiesību aktus vai līdzīgus tiesību aktus, saskaņā ar kuriem vērtspapīri ir emitēti.

Dalībvalstis izveido sarakstu ar šā punkta otrajā daļā minēto sabiedrību tiesību aktu vai līdzīgu tiesību aktu attiecīgajām galvenajām normām. Kompetentās iestādes minēto sarakstu nosūta EVTI līdz 2025. gada 17. janvārim. EVTI minēto sarakstu publicē līdz 2025. gada 17. februārim. Dalībvalstis regulāri un vismaz reizi divos gados atjaunina minēto sarakstu. Atjaunināto sarakstu tās regulāri paziņo EVTI. EVTI publicē šādu atjaunināto sarakstu.

▼B

CVD no emitentiem var iekasēt atbilstošu komerciālu maksu par savu pakalpojumu sniegšanu saskaņā ar principu “izmaksas plus uzcenojums”, ja vien abas darījumā iesaistītās puses nevienojas citādi.

2.  
Kad emitents iesniedz pieprasījumu iegrāmatot tā vērtspapīrus kādā CVD, minētais CVD nekavējoties izskata šādu pieprasījumu nediskriminējošā veidā un sniedz atbildi pieprasījuma iesniedzējam emitentam trīs mēnešu laikā.
3.  
CVD var atteikties sniegt pakalpojumus emitentam. Šādu atteikumu pamato tikai ar visaptverošu risku novērtējumu vai tad, ja minētais CVD nesniedz pielikuma A iedaļas 1. punktā minētos pakalpojumus attiecībā uz vērtspapīriem, kas izveidoti saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts sabiedrību tiesību aktiem vai līdzīgiem tiesību aktiem.
4.  
Neskarot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK ( 9 ) un Komisijas Direktīva 2006/70/EK ( 10 ), ja CVD atsakās sniegt pakalpojumus emitentam, tas sniedz pieprasījuma iesniedzējam emitentam pilnu rakstisku pamatojumu atteikumam.

Atteikuma gadījumā pieprasījuma iesniedzējam emitentam ir tiesības iesniegt sūdzību tā CVD kompetentajai iestādei, kurš atteicies sniegt pakalpojumus.

CVD kompetentā iestāde pienācīgi izskata sūdzību, izvērtējot CVD norādītos atteikuma iemeslus, un sniedz emitentam pamatotu atbildi.

CVD kompetentā iestāde apspriežas ar pieprasījuma iesniedzēja emitenta uzņēmējdarbības veikšanas vietas kompetento iestādi par savu sūdzības izvērtējumu. Ja pieprasījuma iesniedzēja emitenta uzņēmējdarbības veikšanas vietas kompetentā iestāde nepiekrīt šādam izvērtējumam, tad jebkura no šīm abām kompetentajām iestādēm var nosūtīt jautājumu EVTI, kas var rīkoties saskaņā ar pilnvarām, kas tai piešķirtas atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 1095/2010 19. pantam.

Ja CVD atteikums sniegt pakalpojumus emitentam uzskatāms par nepamatotu, atbildīgā kompetentā iestāde izdod rīkojumu, kurā pieprasa, lai CVD sniedz pakalpojumus pieprasījuma iesniedzējam emitentam.

5.  
EVTI ciešā sadarbībā ar ECBS dalībniecēm izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektu, lai noteiktu riskus, kas CVD jāņem vērā, veicot visaptverošu riska novērtējumu, un kompetento iestādi, kas izvērtē atteikuma iemeslus saskaņā ar 3. un 4. punktu, un 4. punktā minētās procedūras elementus.

EVTI iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai līdz 2015. gada 18. jūnijam.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

6.  
EVTI ciešā sadarbībā ar ECBS dalībniecēm izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektu, kurā norāda standarta veidlapas un veidnes 4. punktā minētajai procedūrai.

EVTI iesniedz minēto īstenošanas tehnisko standartu projektu Komisijai līdz 2015. gada 18. jūnijam.

Komisija ir pilnvarota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus.

2.

iedaļa

CVD savstarpējā piekļuve

50. pants

Standarta saiknes piekļuve

CVD ir tiesības kļūt par cita CVD dalībnieku un izveidot standarta saikni ar minēto CVD saskaņā ar 33. pantu un ievērojot 19. panta 5. punktā noteikto prasību iepriekš paziņot par CVD saikni.

51. pants

Pielāgotas saiknes piekļuve

1.  
Ja CVD lūdz citam CVD izveidot speciālu saiti darbības, lai varētu piekļūt šim CVD, pieprasījuma saņēmējs CVD noraida šādu pieprasījumu, tikai pamatojoties uz riska apsvērumiem. Tas nenoraida pieprasījumu, pamatojoties uz tirgus daļas zaudēšanu.
2.  
Pieprasījuma saņēmējs CVD var iekasēt no pieprasījuma iesniedzēja CVD atbilstošu komerciālu maksu saskaņā ar principu “izmaksas plus uzcenojums” par pielāgotas saiknes piekļuves izveidi, ja vien abas darījumā iesaistītās puses nevienojas citādi.

52. pants

Procedūra CVD saiknēm

▼M3

1.  
Kad CVD iesniedz citam CVD pieprasījumu par piekļuvi saskaņā ar 50. pantu un 51. pantu, pieprasījuma saņēmējs CVD nekavējoties izskata pieprasījumu un sniedz atbildi pieprasījuma iesniedzējam CVD trīs mēnešu laikā. Ja pieprasījuma saņēmējs CVD piekrīt pieprasījumam, CVD saikni ievieš saprātīgā termiņā, kas nav garāks par 12 mēnešiem.

▼B

2.  
CVD liedz piekļuvi pieprasījuma iesniedzējam CVD tikai tad, ja šāda piekļuve apdraudētu finanšu tirgu raitu un sakārtotu darbību vai radītu sistēmisku risku. Atteikumu balsta tikai uz visaptverošu riska novērtējumu.

Ja CVD noraida pieprasījumu, tas sniedz pieprasījuma iesniedzējam CVD pamatotu atteikuma iemeslu.

Atteikuma gadījumā pieprasījuma iesniedzējam CVD ir tiesības iesniegt sūdzību tā CVD kompetentajai iestādei, kurš noraidījis pieprasījumu.

Pieprasījuma saņēmēja CVD kompetentā iestāde pienācīgi izskata sūdzību, izvērtējot atteikuma iemeslus, un sniedz pieprasījuma iesniedzējam CVD pamatotu atbildi.

Pieprasījuma saņēmēja CVD kompetentā iestāde apspriežas ar pieprasījuma iesniedzēja CVD kompetento iestādi un pieprasījuma iesniedzēja CVD attiecīgo iestādi, kas minēta 12. panta 1. punkta a) apakšpunktā, par tā sūdzības izvērtējumu. Ja kāda no pieprasījuma iesniedzēja CVD iestādēm nepiekrīt sniegtajam izvērtējumam, tad jebkura no šīm iestādēm var jautājumu nosūtīt EVTI, kas var rīkoties saskaņā ar pilnvarām, kas tai piešķirtas atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 1095/2010 19. pantam.

Ja CVD atteikums piešķirt piekļuvi pieprasījuma iesniedzējam CVD uzskatāms par nepamatotu, pieprasījuma saņēmēja CVD kompetentā iestāde izdod rīkojumu, kurā pieprasa, lai CVD piešķir piekļuvi pieprasījuma iesniedzējam CVD.

3.  
EVTI ciešā sadarbībā ar ECBS dalībniecēm izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektu, lai noteiktu riskus, kas CVD jāņem vērā, veicot visaptverošu riska novērtējumu, un kompetentajām iestādēm, kad tās izvērtē atteikuma iemeslus saskaņā ar 2. punktu, un 2. punktā minētās procedūras elementus.

EVTI iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai līdz 2015. gada 18. jūnijam.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.–14. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

4.  
EVTI ciešā sadarbībā ar ECBS dalībniecēm izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektu, kurā nosaka standarta veidlapas un veidnes 1. un 2.. punktā minētajām procedūrām.

EVTI iesniedz minēto īstenošanas tehnisko standartu projektu Komisijai līdz 2015. gada 18. jūnijam.

Komisija ir pilnvarota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus.

3.

iedaļa

CVD un citas tirgus infrastruktūras savstarpējā piekļuve

53. pants

CVD un citas tirgus infrastruktūras savstarpējā piekļuve

1.  
Centrālais darījumu partneris un tirdzniecības vieta pēc CVD pieprasījuma nediskriminējoši un pārredzami sniedz darījumu datus CVD, un tie no pieprasījuma iesniedzēja CVD var iekasēt atbilstošu komerciālu maksu par šādiem darījumu datiem, pamatojoties uz principu “izmaksas plus uzcenojums”, ja vien abi darījuma partneri nav vienojušies citādi.

CVD nediskriminējoši un pārredzami nodrošina centrālajam darījumu partnerim un tirdzniecības vietai piekļuvi savām vērtspapīru norēķinu sistēmām, un tas var iekasēt atbilstošu komerciālu maksu par šādu piekļuvi, pamatojoties uz principu “izmaksas plus uzcenojums”, ja vien abi darījuma partneri nav vienojušies citādi.

2.  
Kad viens darījuma partneris iesniedz otram partnerim pieprasījumu par piekļuvi saskaņā ar 1. punktu, šāds pieprasījums tiek nekavējoties izskatīts, un pieprasījuma iesniedzējam atbilde tiek sniegta trīs mēnešu laikā.
3.  
Pieprasījuma saņēmējs atsaka piekļuvi tikai tad, ja šāda piekļuve ietekmētu finanšu tirgu raitu un sakārtotu darbību vai radītu sistēmisku risku. Tas noraida pieprasījumu, pamatojoties uz tirgus daļas zaudēšanu.

Partneris, kas atsaka piekļuvi, sniedz pieprasījuma iesniedzējam pilnīgu rakstisku pamatojumu atteikumam, pamatojoties uz visaptverošu riska novērtējumu. Atteikuma gadījumā pieprasījuma iesniedzējam ir tiesības iesniegt sūdzību tā partnera kompetentajai iestādei, kurš atteicis piekļuvi.

Pieprasījuma saņēmēja partnera kompetentā iestāde un 12. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētā attiecīgā iestāde pienācīgi izskata sūdzību, izvērtējot atteikuma iemeslus, un sniedz pieprasījuma iesniedzējam partnerim pamatotu atbildi.

Pieprasījuma saņēmēja partnera kompetentā iestāde apspriežas ar pieprasījuma iesniedzēja partnera kompetento iestādi un 12. panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto attiecīgo iestādi par savu sūdzības izvērtējumu. Ja kāda no pieprasījuma iesniedzēja iestādēm nepiekrīt sniegtajam izvērtējumam, tad jebkura no tām var jautājumu nosūtīt EVTI, kas var rīkoties saskaņā ar pilnvarām, kas tai piešķirtas atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 1095/2010 19. pantam.

Ja partnera atteikums piešķirt piekļuvi uzskatāms par nepamatotu, atbildīgā kompetentā iestāde izdod rīkojumu, kurā pieprasa, lai šis partneris piešķir piekļuvi saviem pakalpojumiem trīs mēnešu laikā.

4.  
EVTI ciešā sadarbībā ar ECBS dalībniecēm izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektu, lai noteiktu riskus, kas CVD jāņem vērā, veicot visaptverošu riska novērtējumu, un kompetentajām iestādēm, kad tās izvērtē atteikuma iemeslus saskaņā ar 3. punktu, un 3. punktā minētās procedūras elementus.

EVTI iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai līdz 2015. gada 18. jūnijam.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

5.  
EVTI ciešā sadarbībā ar ECBS dalībniecēm izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektu, kurā nosaka standarta veidlapas un veidnes 2. un 3. punktā minētajai procedūrai.

EVTI iesniedz minēto īstenošanas tehnisko standartu projektu Komisijai līdz 2015. gada 18. jūnijam.

Komisija ir pilnvarota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus.

IV

SADAĻA

BANKU TIPA PAPILDPAKALPOJUMU SNIEGŠANA CVD DALĪBNIEKIEM

54. pants

Atļauja sniegt banku tipa papildpakalpojumus un šo pakalpojumu sniedzēju norīkošana

1.  
CVD pats nesniedz banku tipa papildpakalpojumus, kas norādīti pielikuma C iedaļā, ja vien tas nav saņēmis papildu atļauju sniegt šādus pakalpojumus saskaņā ar šo pantu.

▼M3

2.  
Ja CVD plāno veikt naudas maksājumu norēķinus attiecībā uz visām savām vērtspapīru norēķinu sistēmām vai to daļu, izmantojot savus kontus saskaņā ar 40. panta 2. punktu, vai plāno citādā veidā sniegt jebkādus banku tipa papildpakalpojumus, kas minēti 1. punktā, tam jāsaņem atļauja saskaņā ar šā panta 3., 6., 7., 8. un 9.a punktā paredzētajiem nosacījumiem.

▼M3

2.a.  

Ja CVD plāno veikt naudas maksājumu norēķinus attiecībā uz visām savām vērtspapīru norēķinu sistēmām vai to daļu, izmantojot kontus, kas atvērti kredītiestādē vai kādā CVD saskaņā ar 40. panta 2. punktu, tam jāsaņem atļauja saskaņā ar šā panta 3.–9.a punktā paredzētajiem nosacījumiem šim nolūkam norīkot vienu vai vairākus:

a) 

kredītiestādes, kurām izsniegta atļauja saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 8. pantu; vai

b) 

CVD, kas saņēmuši atļauju sniegt banku tipa papildpakalpojumus, ievērojot šā panta 3. punktu.

Atļauju norīkot kredītiestādes vai CVD saskaņā ar pirmo daļu izmanto tikai attiecībā uz pielikuma C iedaļā minētajiem banku tipa papildpakalpojumiem naudas maksājumu norēķiniem attiecībā uz visām tā CVD vērtspapīru norēķinu sistēmām vai to daļu, kurš vēlas izmantot banku tipa papildpakalpojumus, nevis lai veiktu citas darbības.

Kredītiestādes un CVD, kas saņēmuši atļauju sniegt banku tipa papildpakalpojumus un kas norīkoti saskaņā ar pirmo daļu, uzskata par norēķinu iestādēm.

▼B

3.  

Ja CVD vēlas sniegt banku tipa papildpakalpojumus, izmantojot to pašu juridisko personu, kas ir juridiskā persona, kura uztur vērtspapīru norēķinu sistēmu, 2. punktā minētā atļauja tiek piešķirta tikai gadījumos, kad ir ievēroti šādi nosacījumi:

a) 

CVD ir saņēmis atļauju darboties kā kredītiestāde, kā noteikts Direktīvas 2013/36/ES 8. pantā;

b) 

CVD atbilst prudenciālajām prasībām, kas noteiktas 59. panta 1., 3. un 4. punktā, un uzraudzības prasībām, kas noteiktas 60. pantā;

c) 

šīs daļas a) apakšpunktā minēto atļauju izmanto tikai pielikuma C iedaļā minēto banku tipa papildpakalpojumu sniegšanai, un to neizmanto nekādu citu darbību veikšanai;

d) 

CVD tiek piemērota papildu kapitāla prasība, kas atspoguļo riskus, tostarp kredītrisku un likviditātes risku, kas rodas no dienas kredīta sniegšanas cita starpā vērtspapīru norēķinu sistēmas dalībniekiem vai citiem CVD pakalpojumu lietotājiem;

e) 

CVD vismaz reizi mēnesī ziņo kompetentajai iestādei un reizi gadā kā daļu no saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 astoto daļu publiski sniegtā pārskata par dienas likviditātes riska apmēru un pārvaldību saskaņā ar šīs regulas 59. panta 4. punkta j) apakšpunktu;

f) 

CVD ir iesniedzis kompetentajai iestādei atbilstīgu sanācijas plānu, lai nodrošinātu savu svarīgo darbību nepārtrauktību, tostarp situācijās, kad likviditātes risks vai kredītrisks rodas banku tipa papildpakalpojumu sniegšanas rezultātā.

Ja šajā regulā, Regulā (ES) Nr. 575/2013 un Direktīvā 2013/36/ES paredzēti pretrunīgi noteikumi, pirmās daļas a) apakšpunktā minētais CVD ievēro stingrākās prasības attiecībā uz prudenciālo uzraudzību. Šīs regulas 47. un 59. pantā minētajos regulatīvajos tehniskajos standartos precizē pretrunīgu noteikumu gadījumus.

▼M3

4.  

Ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi, CVD var saņemt atļauju norīkot kredītiestādi, lai tā sniegtu banku tipa papildpakalpojumus naudas maksājumu norēķiniem attiecībā uz visām minētā CVD vērtspapīru norēķinu sistēmām vai to daļu saskaņā ar 2.a punkta a) apakšpunktu:

a) 

kredītiestāde atbilst prudenciālajām prasībām, kas noteiktas 59. panta 1., 3. un 4. punktā, un uzraudzības prasībām, kas noteiktas 60. pantā;

b) 

kredītiestāde pati neveic nevienu no pielikuma A iedaļā minētajiem pamatpakalpojumiem;

c) 

atļauja saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 8. pantu tiek izmantota tikai nolūkā sniegt pielikuma C iedaļā minētos banku tipa papildpakalpojumus naudas maksājumu norēķiniem attiecībā uz visām tā CVD vērtspapīru norēķinu sistēmām vai to daļu, kurš vēlas izmantot banku tipa papildpakalpojumus, nevis lai veiktu kādas citas darbības;

d) 

kredītiestādei tiek piemērota papildu kapitāla prasība, kas atspoguļo riskus, tostarp kredītrisku un likviditātes risku, kas rodas no dienas kredīta sniegšanas cita starpā vērtspapīru norēķinu sistēmas dalībniekiem vai citiem CVD pakalpojumu lietotājiem;

e) 

kredītiestāde vismaz reizi mēnesī ziņo kompetentajai iestādei un katru gadu dara pieejamu sabiedrībai kā daļu no informācijas publiskas atklāšanas, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 575/2013 astotajā daļā, informāciju par dienas likviditātes riska apmēru un pārvaldību saskaņā ar šīs regulas 59. panta 4. punkta j) apakšpunktu; un

f) 

kredītiestāde kompetentajai iestādei ir iesniegusi atbilstīgu atveseļošanas plānu, lai nodrošinātu savu svarīgo darbību nepārtrauktību, tostarp situācijās, kad likviditātes risks vai kredītrisks rodas kā rezultāts banku tipa papildpakalpojumu sniegšanai no atsevišķas juridiskas personas.

▼M3

4.a.  
Ja CVD vēlas norīkot kredītiestādi vai CVD saskaņā ar 2.a punktu, lai veiktu naudas maksājumu norēķinus attiecībā uz visām savām vērtspapīru norēķinu sistēmām vai to daļu, šāds naudas maksājumu norēķins nav tās valsts valūtā, kurā uzņēmējdarbību veic norīkojošais CVD.

▼B

5.  
Šā panta 4. punktu nepiemēro 2. punkta b) apakšpunktā minētajām kredītiestādēm, kas piedāvā veikt naudas maksājumu norēķinus attiecībā uz daļu no CVD vērtspapīru norēķinu sistēmas, ja šādu caur minētajās kredītiestādēs atvērtiem kontiem veiktu naudas norēķinu kopējā vērtība, kas aprēķināta par viena gada periodu, ir mazāka nekā viens procents no kopējās vērtības visiem vērtspapīru darījumiem pret naudu, par ko veikti norēķini CVD uzskaitē, un nepārsniedz maksimums EUR 2,5 miljardus gadā.

Kompetentā iestāde vismaz reizi gadā pārbauda, vai tiek ievērota šā punkta pirmajā daļā minētā robežvērtība, un ziņo par saviem secinājumiem EVTI. Ja kompetentā iestāde atzīst, ka robežvērtība ir pārsniegta, tā pieprasa, lai attiecīgais CVD pieprasītu atļauju saskaņā ar 4. punktu. Attiecīgais CVD iesniedz pieteikumu atļaujas saņemšanai sešu mēnešu laikā.

6.  
Kompetentā iestāde var pieprasīt CVD norīkot vairāk nekā vienu kredītiestādi vai norīkot papildus kredītiestādi, kas arī sniegtu tādus pašus pakalpojumus kā pats CVD saskaņā ar šā panta 2. punkta a) apakšpunktu, ja kompetentā iestāde uzskata, ka vienas kredītiestādes pakļāvums risku koncentrācijai saskaņā ar šīs regulas 59. panta 3. un 4. punktu nav pietiekami mazināts. Norīkotās kredītiestādes uzskata par norēķinu iestādēm.
7.  
CVD, kas saņēmis atļauju sniegt jebkādus banku tipa papildpakalpojumus, un kredītiestāde, kas norīkota saskaņā ar 2. punkta b) apakšpunktu, vienmēr ievēro atļaujas piešķiršanas nosacījumus saskaņā ar šo regulu, un tie nekavējoties ziņo kompetentajām iestādēm par būtiskām izmaiņām, kas ietekmē atļaujas piešķiršanas nosacījumus.

▼M3

8.  
EVTI ciešā sadarbībā ar ECBS dalībniecēm izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektu, lai noteiktu papildu, uz risku balstītu kapitāla prasību, kas minēta 3. punkta d) apakšpunktā un 4. punkta d) apakšpunktā.

▼B

EBI minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu iesniedz Komisijai līdz 2015. gada 18. jūnijam.

▼C2

Komisija ir pilnvarota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 15. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus.

▼M3

9.  

EBI ciešā sadarbībā ar ECBS dalībniecēm un EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, lai noteiktu 5. punktā minēto robežvērtību un saistītās atbilstīgās riska pārvaldības un prudenciālās prasības nolūkā mazināt riskus saistībā ar kredītiestāžu norīkošanu saskaņā ar 2.a punktu. Izstrādājot minētos standartus, EBI ņem vērā turpmāk minēto:

a) 

ietekmi uz tirgus stabilitāti, ko varētu radīt CVD un to dalībnieku riska profila maiņa, tostarp CVD sistēmisko ietekmi uz vērtspapīru tirgu darbību;

b) 

ietekmi uz CVD, iesaistīto norīkoto kredītiestāžu un CVD dalībnieku kredītrisku un likviditātes risku, kura izriet no naudas maksājumu norēķiniem, ko veic, izmantojot tādās kredītiestādēs atvērtus kontus, uz kurām neattiecas 4. punkts;

c) 

iespēju CVD veikt naudas maksājumu norēķinus vairākās valūtās;

d) 

nepieciešamību novērst gan neparedzētu pāreju no norēķiniem ar centrālās bankas naudas līdzekļiem uz norēķiniem ar komercbanku naudas līdzekļiem, gan šķēršļus CVD centieniem norēķināties ar centrālās bankas naudas līdzekļiem; un

e) 

nepieciešamību nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus Savienībā esošajiem CVD.

EBI iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai līdz 2025. gada 17. janvārim.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras šo regulu papildināt, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantu.

▼B

55. pants

Atļaujas sniegt banku tipa papildpakalpojumus piešķiršanas un atteikuma procedūra

▼M3

1.  
CVD savas piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei iesniedz pieteikumu, lai saņemtu atļauju norīkot kredītiestādi vai CVD, kas saņēmis atļauju sniegt banku tipa papildpakalpojumus, vai lai saņemtu atļauju pašam sniegt banku tipa papildpakalpojumus, kā noteikts 54. pantā.
2.  
Pieteikumā ietver visu nepieciešamo informāciju, lai kompetentā iestāde varētu pārliecināties, ka CVD un attiecīgā gadījumā norīkotā kredītiestāde vai CVD, kas saņēmis atļauju sniegt banku tipa papildpakalpojumus, atļaujas piešķiršanas brīdī ir veikuši visus nepieciešamos pasākumus, lai izpildītu savus pienākumus, kā noteikts šajā regulā. Pieteikumā ietver darbības programmu, kurā norāda plānotos banku tipa papildpakalpojumus, CVD un attiecīgā gadījumā norīkotās kredītiestādes vai CVD, kas saņēmis atļauju sniegt banku tipa papildpakalpojumus, attiecību strukturālo organizāciju un to, kā minētais CVD un attiecīgā gadījumā norīkotā kredītiestāde vai CVD, kas saņēmis atļauju sniegt banku tipa papildpakalpojumus, plāno izpildīt 59. panta 1., 3., 4. un 4.a punktā noteiktās prudenciālās prasības un citus 54. pantā noteiktos nosacījumus.

▼B

3.  
Kompetentā iestāde piemēro 17. panta 3. un 8. punktā noteikto procedūru.
4.  

No brīža, kad pieteikumu uzskata par pabeigtu, kompetentā iestāde pārsūta visu pieteikumā ietverto informāciju šādām iestādēm:

a) 

attiecīgajām iestādēm;

b) 

kompetentajai iestādei, kas minēta Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 40. apakšpunktā;

c) 

kompetentajām iestādēm dalībvalstīs kurās CVD ir izveidojis sadarbspējas saiknes ar citu valstu CVD, izņemot gadījumus, kad CVD ir izveidojis sadarbspējas saiknes, kas minētas 19. panta 5. punktā;

d) 

tās uzņēmējas dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kurā CVD darbība ir kļuvusi par darbību, kam ir būtiska nozīme vērtspapīru tirgu darbībā un ieguldītāju aizsardzībā 24. panta 4. punkta nozīmē;

e) 

kompetentajām iestādēm, kas ir atbildīgas par to CVD dalībnieku uzraudzību, kuri veic uzņēmējdarbību trīs dalībvalstīs ar lielāko CVD vērtspapīru norēķinu sistēmā veikto kopējo norēķinu vērtību viena gada laikā;

f) 

EVTI; un

g) 

EBI.

▼M3

5.  
Šā panta 4. punkta a)–e) apakšpunktā minētās iestādes divu mēnešu laikā pēc minētajā punktā paredzētās informācijas saņemšanas sniedz pamatotu atzinumu par atļaujas piešķiršanu. Ja iestāde nesniedz atzinumu minētajā termiņā, tiek uzskatīts, ka tā ir sniegusi labvēlīgu atzinumu.

Ja 4. punkta a)–e) apakšpunktā minētā iestāde sniedz negatīvu pamatotu atzinumu, tad kompetentā iestāde, kas plāno piešķirt atļauju, viena mēneša laikā pēc minētā negatīvā atzinuma saņemšanas sniedz 4. punkta a)–e) apakšpunktā minētajām iestādēm negatīvā atzinuma iemeslus.

Ja viena mēneša laikā pēc minēto iemeslu iesniegšanas kāda no 4. punkta a)–e) apakšpunktā minētajām iestādēm sniedz negatīvu atzinumu un kompetentā iestāde joprojām plāno piešķirt atļauju, tad jebkura no iestādēm, kas sniegusi negatīvu atzinumu, var nosūtīt šo lietu EVTI, lai saņemtu palīdzību saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 31. panta 2. punkta c) apakšpunktu.

▼B

Ja 30 dienu laikā pēc lietas nosūtīšanas EVTI jautājums nav nokārtots, tad kompetentā iestāde, kas vēlas piešķirt atļauju, pieņem galīgo lēmumu un rakstiski sniedz sīkāku paskaidrojumu par savu lēmumu 4. punkta a) līdz e) apakšpunktā minētajām iestādēm.

Ja kompetentās iestādes vēlas atteikt atļaujas izsniegšanu, lietu nenosūta EVTI.

Negatīvā atzinumā rakstiski sniedz pilnīgu un sīku izklāstu par iemesliem, kādēļ nav izpildītas šajā regulā vai citos Savienības tiesību aktos noteiktās prasības.

▼M3

Kompetentā iestāde bez nepamatotas kavēšanās informē 4. punkta a)–e) apakšpunktā minētās iestādes par atļaujas izsniegšanas procedūras rezultātiem, tostarp par jebkādām korektīvām darbībām.

▼B

6.  
Ja EVTI uzskata, ka 1. punktā minētā kompetentā iestāde ir piešķīrusi atļauju, kas var neatbilst Savienības tiesību aktiem, tā rīkojas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 17. pantu.
7.  
EVTI ciešā sadarbībā ar ECBS dalībniecēm un EBI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektu, lai precizētu informāciju, ko CVD sniedz kompetentajai iestādei nolūkā iegūt attiecīgās atļaujas sniegt norēķinus papildinošus banku pakalpojumus.

EVTI iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai līdz 2015. gada 18. jūnijam.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

8.  
EVTI ciešā sadarbībā ar ECBS dalībniecēm un EBI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektu, kurā nosaka standarta veidlapas, veidnes un procedūras, saskaņā ar kurām pirms atļaujas piešķiršanas notiek apspriešanās ar 4. punktā minētajām iestādēm.

EVTI iesniedz minēto īstenošanas tehnisko standartu projektu Komisijai līdz 2015. gada 18. jūnijam.

Komisija ir pilnvarota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus.

56. pants

Banku tipa papildpakalpojumu klāsta paplašināšana

1.  
Ja CVD plāno paplašināt klāstu ar banku tipa papildpakalpojumiem, kuru sniegšanai tas norīko kredītiestādi vai kurus tas sniedz pats saskaņā ar 54. pantu, tas iesniedz savas piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei pieteikumu par pakalpojumu klāsta paplašināšanu.
2.  
Uz pieteikumu par pakalpojumu klāsta paplašināšanu attiecas 55. pantā noteiktā procedūra.

57. pants

Atļaujas anulēšana

1.  

Neskarot nekādas korektīvas darbības vai pasākumus saskaņā ar V sadaļu, CVD savas piederības dalībvalsts kompetentā iestāde anulē 54. pantā minētās atļaujas jebkurā no šādiem gadījumiem:

a) 

CVD nav izmantojis atļauju 12 mēnešus, skaidri atsakās no atļaujas vai norīkotā kredītiestāde nav sniegusi pakalpojumus vai veikusi darbību pēdējos sešus mēnešus;

b) 

CVD ir saņēmis atļauju, sniedzot nepatiesas ziņas, vai ar citiem nelikumīgiem līdzekļiem;

c) 

CVD vai norīkotā kredītiestāde vairs neatbilst nosacījumiem, saskaņā ar kuriem atļauja tika piešķirta, un noteiktajā laikā nav veikuši kompetentās iestādes norādītās korektīvās darbības;

d) 

CVD vai norīkotā kredītiestāde ir smagi un sistemātiski pārkāpuši šajā regulā noteiktās prasības.

2.  
Tiklīdz kompetentā iestāde uzzina par kādu no 1. punktā minētajiem apstākļiem, tā nekavējoties apspriežas ar 55. panta 4. punktā minētajām iestādēm par nepieciešamību anulēt atļauju.
3.  
EVTI, jebkura 12. panta 1. punkta a) apakšpunktā norādītā attiecīgā iestāde un jebkura 60. panta 1. punktā minētā iestāde vai attiecīgi 55. panta 4. punktā minētās iestādes var jebkurā laikā pieprasīt, lai CVD savas piederības dalībvalsts kompetentā iestāde pārbauda, vai CVD un – attiecīgā gadījumā – norīkotā kredītiestāde joprojām atbilst nosacījumiem, saskaņā ar kuriem tika piešķirta atļauja.
4.  
Kompetentā iestāde var atļauju anulēt tikai attiecībā uz konkrētu pakalpojumu, darbību vai finanšu instrumentu.
5.  
CVD un norīkotā kredītiestāde izveido, īsteno un uztur piemērotu procedūru, kas nodrošina laicīgus un atbilstīgus norēķinus un klientu un dalībnieku aktīvu pārvedumu citai norēķinu iestādei 1. punktā minētajā atļaujas anulēšanas gadījumā.

58. pants

CVD reģistrs

1.  
Kompetento iestāžu lēmumus, kas pieņemti saskaņā ar 54., 56. un 57. pantu, paziņo EVTI.
2.  

Reģistrā, kas EVTI ir jādara pieejams savā tīmekļa vietnē saskaņā ar 21. panta 3. punktu, EVTI norāda šādu informāciju:

a) 

katra CVD nosaukums, uz kuru attiecas lēmums saskaņā ar 54., 56. un 57. pantu;

b) 

katras norīkotās kredītiestādes nosaukums;

c) 

to banku tipa papildpakalpojumu saraksts, kurus norīkotajai kredītiestādei vai CVD, kas saņēmis atļauju saskaņā ar 54. pantu, atļauts sniegt CVD dalībniekiem.

3.  
Kompetentās iestādes līdz 2014. gada 16. decembrim informē EVTI par vienībām, kuras sniedz banku tipa papildpakalpojumus atbilstīgi valsts tiesību aktu prasībām.

59. pants

Prudenciālās prasības, ko piemēro kredītiestādēm vai CVD, kas saņēmis atļauju sniegt banku tipa papildpakalpojumus

1.  
Kredītiestāde, kura norīkota saskaņā ar 54. panta 2. punkta b) apakšpunktu, vai CVD, kurš saņēmis atļauju saskaņā ar 54. panta 2. punkta a) apakšpunktu sniegt banku tipa papildpakalpojumus, sniedz tikai pielikuma C iedaļā norādītos pakalpojumus, uz kuriem attiecas atļauja.
2.  
Kredītiestāde, kura norīkota saskaņā ar 54. panta 2. punkta b) apakšpunktu, vai CVD, kurš saņēmis atļauju saskaņā ar 54. panta 2. punkta a) apakšpunktu sniegt banku tipa papildpakalpojumus, ievēro pašreizējos vai turpmāk kredītiestādēm piemērojamos tiesību aktus.
3.  

Kredītiestāde, kura norīkota saskaņā ar 54. panta 2. punkta b) apakšpunktu, vai CVD, kurš saņēmis atļauju saskaņā ar 54. panta 2. punkta a) apakšpunktu sniegt banku tipa papildpakalpojumus, ievēro šādas īpašās prudenciālās prasības attiecībā uz kredītriskiem, kas saistīti ar minētajiem pakalpojumiem, saistībā ar katru vērtspapīru norēķinu sistēmu:

a) 

tā/tas izveido stabilu sistēmu attiecīgo kredītrisku pārvaldībai;

b) 

tā/tas nosaka šāda kredītriska avotus, bieži un regulāri mēra un uzrauga attiecīgos kredītriska darījumus un izmanto atbilstīgus riska pārvaldības instrumentus minēto risku kontrolēšanai;

c) 

tā/tas pilnībā sedz attiecīgos kredītriska darījumus ar atsevišķiem dalībniekiem aizņēmējiem, izmantojot nodrošinājumu un citus līdzvērtīgus finanšu resursus;

d) 

ja nodrošinājums tiek izmantots, lai pārvaldītu attiecīgo kredītrisku, tā/tas pieņem augsti likvīdu nodrošinājumu ar minimālu kredītrisku un tirgus risku; tā/tas var izmantot cita veida nodrošinājumu īpašās situācijās, ja ir piemērots attiecīgs diskonts;

e) 

tā/tas nosaka un piemēro atbilstoši konservatīvus diskontus un koncentrācijas limitus tāda nodrošinājuma vērtībām, kas izveidots, lai segtu c) apakšpunktā minētos kredītriska darījumus, ņemot vērā mērķi nodrošināt, lai minēto nodrošinājumu var likvidēt nekavējoties bez būtiskas negatīvas ietekmes uz cenu;

f) 

tā/tas nosaka limitus attiecīgajiem kredītriska darījumiem;

g) 

tā/tas veic analīzi un plāno, kā risināt iespējamos atlikušos kredītriska darījumus, pieņem noteikumus un procedūras šādu plānu īstenošanai;

h) 

tā/tas sniedz kredītu tikai tādiem dalībniekiem, kuri tajā atvēruši naudas kontus;

i) 

tā/tas nodrošina dienas kredīta efektīvas atmaksas procedūras un neveicina uz nakti izsniegtus kredītus, piemērojot sankciju likmes, kas darbojas kā efektīvs preventīvs līdzeklis.

4.  

Kredītiestāde, kura norīkota saskaņā ar 54. panta 2. punkta b) apakšpunktu, vai CVD, kurš saņēmis atļauju saskaņā ar 54. panta 2. punkta a) apakšpunktu sniegt banku tipa papildpakalpojumus, ievēro šādas īpašās prudenciālās prasības attiecībā uz likviditātes riskiem, kas saistīti ar šiem pakalpojumiem, saistībā ar katru vērtspapīru norēķinu sistēmu:

a) 

tai/tam ir stabila sistēma un instrumenti likviditātes risku, tostarp dienas likviditātes risku, mērīšanai, uzraudzīšanai un pārvaldīšanai katrai valūtai tajā vērtspapīru norēķinu sistēmā, kuras norēķinu iestāde tā/tas ir;

b) 

tā/tas pastāvīgi un laicīgi mēra un uzrauga, vismaz reizi dienā, savas likviditātes vajadzības un paša turēto likvīdo aktīvu līmeni; to darot, tā/tas nosaka sev pieejamo likvīdo aktīvu vērtību, ņemot vērā attiecīgos diskontus minētajiem aktīviem;

c) 

tai/tam ir pietiekami likvīdie resursi visās attiecīgajās valūtās, lai savlaicīgi sniegtu norēķinu pakalpojumus dažnedažādos iespējamās spriedzes scenārijos, tostarp, bet neaprobežojoties tikai ar likviditātes risku, ko rada vismaz viena dalībnieka, ar kuriem tai/tam ir lielākie riska darījumi, saistību neizpilde, tostarp tā mātesuzņēmumu un meitasuzņēmumu saistību neizpilde;

d) 

tas mazina attiecīgos likviditātes riskus ar atbilstīgiem likvīdiem resursiem katrā valūtā, piemēram, nauda centrālajā emisijas bankā un citās kredītspējīgās finanšu iestādēs, piešķirtās kredītlīnijas vai līdzīgi līgumi un augsti likvīds nodrošinājums vai ieguldījumi, kas ir nekavējoties pieejami un konvertējami naudā ar iepriekš organizētiem augsti uzticamiem finansējuma mehānismiem, pat ekstrēmos, bet iespējamos tirgus apstākļos, un tā/tas identificē, mēra un uzrauga savu likviditātes risku, kuru rada dažādas finanšu iestādes, ko izmanto savu likviditātes risku pārvaldībai;

e) 

ja tiek izmantoti iepriekš organizēti finansējuma mehānismi, tā/tas par likviditātes nodrošinātājiem atlasa tikai kredītspējīgas finanšu iestādes; tā/tas nosaka un piemēro atbilstīgus koncentrācijas limitus katram no attiecīgajiem likviditātes nodrošinātājiem, tostarp tās/tā mātesuzņēmumam un meitasuzņēmumiem;

f) 

tā/tas nosaka un testē attiecīgo resursu pietiekamību, veicot regulārus un stingrus spriedzes testus;

g) 

tā/tas veic analīzi un plāno, kā risināt neparedzētus un potenciāli nesegtus likviditātes deficītus, un pieņem noteikumus un procedūras šādu plānu īstenošanai;

h) 

ja tas ir praktiski un iespējami, neskarot centrālās bankas atbilstības noteikumus, tai/tam ir piekļuve centrālās bankas kontiem un citiem centrālās bankas pakalpojumiem, lai uzlabotu savu likviditātes risku pārvaldību, un Savienības kredītiestādes nogulda attiecīgos naudas atlikumus īpašos kontos Savienības centrālajās emisijas bankās;

i) 

tai/tam ir iepriekš organizēti un ļoti uzticami mehānismi, lai nodrošinātu, ka tā/tas spēj savlaicīgi realizēt nodrošinājumu, ko tam sniedzis klients, kas nepilda saistības;

j) 

tā/tas sniedz regulārus ziņojumus 60. panta 1. punktā minētajām iestādēm un atklāj plašai sabiedrībai to, kā tā/tas mēra, uzrauga un pārvalda likviditātes riskus, tostarp dienas likviditātes riskus.

▼M3

4.a  
Ja CVD plāno sniegt banku tipa papildpakalpojumus citiem CVD, ievērojot 54. panta 2.a punkta pirmās daļas b) apakšpunktu, minētajā CVD ir ieviesti skaidri noteikumi un procedūras, ar kurām pievēršas iespējamiem kredītriskiem, likviditātes riskiem un koncentrācijas riskiem, kas izriet no minēto pakalpojumu sniegšanas.

▼M3

5.  
EBI ciešā sadarbībā ar EVTI un ECBS dalībniecēm izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, lai sīkāk precizētu 3. un 4. punktā minēto kredītrisku un likviditātes risku, tostarp dienas kredītrisku, kā arī 4.a punktā minēto noteikumu un procedūru uzraudzības, mērīšanas, pārvaldības, ziņošanas un publiskošanas sistēmas un instrumentus. Šādu regulatīvo tehnisko standartu projektu attiecīgā gadījumā saskaņo ar regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, kas pieņemti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 46. panta 3. punktu.

EBI iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai līdz 2025. gada 17. janvārim.

▼B

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

60. pants

Norīkoto kredītiestāžu un CVD, kuriem ir atļauja sniegt banku tipa papildpakalpojumus, uzraudzība

1.  
Neskarot šīs regulas 17. un 22. pantu, Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 40. apakšpunktā minētās kompetentās iestādes ir atbildīgas par atļaujas kredītiestādes darbībai izsniegšanu norīkotajām kredītiestādēm un CVD, kas saņēmuši atļauju saskaņā ar šo regulu sniegt banku tipa papildpakalpojumus, un par minēto kredītiestāžu un CVD kā kredītiestāžu uzraudzību atbilstīgi nosacījumiem, kas paredzēti Regulā (ES) Nr. 575/2013 un Direktīvā 2013/36/ES.

Šā punkta pirmajā daļā minētās kompetentās iestādes ir atbildīgas arī par norīkoto kredītiestāžu un pirmajā daļā minēto CVD uzraudzību attiecībā uz to atbilstību šīs regulas 59. pantā minētajām prudenciālajām prasībām.

▼M3

Šā punkta pirmajā daļā minētās kompetentās iestādes regulāri un vismaz reizi divos gados novērtē, vai norīkotā kredītiestāde vai CVD, kas saņēmis atļauju sniegt banku tipa papildpakalpojumus, ievēro 59. pantu, un informē CVD kompetento iestādi, kura pēc tam informē 55. panta 4. punktā minētās iestādes un attiecīgā gadījumā 24.a pantā minēto kolēģiju par tās saskaņā ar šo punktu veiktās uzraudzības rezultātiem, tostarp jebkādām korektīvām darbībām vai naudas sodiem.

▼B

2.  

►M3  CVD kompetentā iestāde pēc apspriešanās ar 1. punktā minētajām kompetentajām iestādēm un attiecīgajām iestādēm vismaz reizi divos gados pārskata un izvērtē šādas situācijas: ◄

a) 

regulas 54. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētajā gadījumā – vai visas nepieciešamās vienošanās starp norīkotajām kredītiestādēm un CVD ļauj tām pildīt savus šajā regulā noteiktos pienākumus;

b) 

regulas 54. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētajos gadījumos – vai pasākumi saistībā ar atļauju sniegt banku tipa papildpakalpojumus ļauj CVD pildīt tā pienākumus, kas izklāstīti šajā regulā.

▼M3

CVD kompetentā iestāde regulāri un vismaz reizi divos gados informē 55. panta 4. punktā minētās iestādes un attiecīgā gadījumā 24.a pantā minēto kolēģiju par tās saskaņā ar šo punktu veiktās pārskatīšanas un izvērtēšanas rezultātiem, tostarp jebkādām korektīvām darbībām vai naudas sodiem.

▼B

Ja CVD norīko kredītiestādi, kas saņēmusi atļauju, saskaņā ar 54. pantu, ņemot vērā CVD uzturēto vērtspapīru norēķinu sistēmu dalībnieku aizsardzību, CVD nodrošina, ka kredītiestāde, ko tas norīko, tam piešķir piekļuvi visai saskaņā ar šo regulu nepieciešamajai informācijai, un tas par tās pārkāpumiem ziņo CVD kompetentajai iestādei un šā panta 1. punktā minētajām kompetentajām iestādēm.

3.  
Lai nodrošinātu kredītiestāžu un CVD, kas saņēmuši atļauju sniegt banku tipa papildpakalpojumus, konsekventu, efektīvu un lietderīgu uzraudzību Savienībā, EBI var ciešā sadarbībā ar EVTI izdot pamatnostādnes, kas paredzētas kompetentajām iestādēm saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 16. pantu.

V IEDAĻA

SANKCIJAS

61. pants

Administratīvie sodi un citi pasākumi

1.  
Neskarot dalībvalstu tiesības paredzēt un piemērot kriminālsodus, dalībvalstis paredz noteikumus par administratīvajiem sodiem un citiem pasākumiem un nodrošina, lai to kompetentās iestādes piemērotu administratīvos sodus un citus pasākumus, kas 63. pantā noteiktajos gadījumos piemērojamas personām, kuras atbildīgas par šīs regulas noteikumu pārkāpumiem, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to piemērošanu. Šādas sankcijas un citi pasākumi ir efektīvi, samērīgi un preventīvi.

Dalībvalsts līdz 2016. gada 18. septembrim var nolemt neparedzēt noteikumus par pirmajā daļā minētajiem administratīvajiem sodiem, ja par pirmajā daļā minētajiem pārkāpumiem, valsts tiesībās jau ir paredzēts kriminālsods. Ja dalībvalsts pieņem šādu lēmumu, tā detalizēti informē Komisiju un EVTI par attiecīgajām tās krimināllikuma daļām.

Dalībvalstis līdz 2016. gada 18. septembrim paziņo Komisijai un EVTI pirmajā daļā minētos noteikumus. Dalībvalstis bez liekas kavēšanās informē Komisiju un EVTI par jebkādiem turpmākiem grozījumiem šajos noteikumos.

2.  
Kompetentās iestādes var piemērot administratīvos sodus un citus pasākumus CVD, norīkotajām kredītiestādēm un, ievērojot valstu tiesību aktos noteiktos nosacījumus jomās, kas nav saskaņotas ar šo regulu, to vadības struktūru locekļiem un jebkurām citām personām, kuras faktiski kontrolē to darbību, kā arī jebkurai citai juridiskajai vai fiziskajai personai, kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir atbildīga par pārkāpumu.
3.  
Īstenojot savas pilnvaras piemērot sankcijas 63. pantā noteiktajos gadījumos, kompetentās iestādes cieši sadarbojas, lai nodrošinātu, ka administratīvajiem sodiem un citiem pasākumiem ir vēlamie rezultāti saskaņā ar šo regulu, un koordinē savas darbības, lai izvairītos no jebkādas dublēšanās vai pārklāšanās, piemērojot administratīvos sodus un citus pasākumus pārrobežu gadījumos saskaņā ar 14. pantu.
4.  
Ja dalībvalstis saskaņā ar 1. punktu ir izvēlējušās paredzēt kriminālsodus par 63. pantā minēto noteikumu pārkāpumiem, tās nodrošina, ka atbilstīgi pasākumi tiek ieviesti tā, lai kompetentajām iestādēm būtu visas nepieciešamās pilnvaras sadarbībai ar to jurisdikcijā esošajām tiesu iestādēm, lai saņemtu konkrētu informāciju, kas saistīta ar kriminālizmeklēšanu vai procedūrām, kas sāktas attiecībā uz šīs regulas iespējamajiem pārkāpumiem un, izpildot pienākumu šīs regulas nolūkiem sadarboties savā starpā un ar EVTI, šo informāciju nodotu citām kompetentajām iestādēm un EVTI.
5.  
Kompetentās iestādes var arī sadarboties ar citu dalībvalstu kompetentajām iestādēm ar naudas sodu piedziņas nodrošināšanu saistītajos jautājumos.
6.  
Dalībvalstis reizi gadā nosūta EVTI apkopotu informāciju par visām sankcijām un citiem pasākumiem, kas piemēroti saskaņā ar 1. punktu. EVTI šo informāciju publisko gada pārskatā.

Ja dalībvalstis saskaņā ar 1. punktu ir izvēlējušās paredzēt kriminālsodus par 63. pantā minēto noteikumu pārkāpumiem, to kompetentās iestādes katru gadu sniedz EVTI anonimizētus un apkopotus datus par visiem kriminālizmeklēšanas gadījumiem un piemērotajām kriminālsodiem. Datus par piemērotajām kriminālsodiem EVTI publicē gada pārskatā.

7.  
Ja kompetentā iestāde ir publiskojusi informāciju par administratīvu sodu vai administratīvu pasākumu, vai kriminālsodu, tā vienlaikus par to ziņo EVTI.
8.  

Kompetentās iestādes savas funkcijas un pilnvaras īsteno saskaņā ar savas valsts regulējumu:

a) 

tieši;

b) 

sadarbībā ar citām iestādēm;

c) 

uz savu atbildību, deleģējot uzdevumus vienībām, kam tie ir deleģēti saskaņā ar šo regulu; vai

d) 

vēršoties kompetentajās tiesu iestādēs.

62. pants

Lēmumu publicēšana

1.  
Dalībvalstis nodrošina, lai kompetentās iestādes bez liekas kavēšanās savā oficiālajā tīmekļa vietnē publicētu jebkuru lēmumu, ar kuru piemēro administratīvu sodu vai citu pasākumu par šīs regulas pārkāpumiem, pēc tam, kad sodītā persona ir informēta par minēto lēmumu. Publikācijā ietver vismaz informāciju par pārkāpuma veidu un raksturu un par fiziskās vai juridiskās personas identitāti, kurai šī sankcija piemērota.

Ja lēmumu par sankcijas vai cita pasākuma piemērošanu var pārsūdzēt attiecīgajā tiesu vai citā attiecīgajā iestādē, kompetentās iestādes bez liekas kavēšanās publicē savā oficiālajā tīmekļa vietnē arī informāciju par pārsūdzības statusu un tās iznākumu. Turklāt publicē arī jebkuru lēmumu, ar ko anulē iepriekšēju lēmumu par sankcijas vai pasākuma piemērošanu.

Tomēr, ja kompetentās iestādes uzskata, ka juridisko personu identitātes vai fizisko personu personas datu publicēšana ir nesamērīga, ņemot vērā katra gadījuma atsevišķu izvērtējumu, ko veic saistībā ar šādas datu publicēšanas samērīgumu, vai ja šāda publicēšana nopietni apdraud finanšu tirgu stabilitāti vai patlaban notiekošu izmeklēšanu, dalībvalstis nodrošina, lai kompetentās iestādes veic vienu no šādiem pasākumiem:

a) 

aizkavē sankcijas vai cita pasākuma publicēšanu līdz brīdim, kad nepublicēšanas iemesli beidz pastāvēt; vai

b) 

publicē lēmumu noteikt sankcijas vai citu pasākumu anonīmi un tādā veidā, kas atbilst valsts tiesību aktiem, ja šāda anonīma publicēšana nodrošina attiecīgo personas datu efektīvu aizsardzību; vai

c) 

vispār nepublicē lēmumu, ar kuru piemēro sankciju vai citu pasākumu, ja a) un b) apakšpunktā izklāstītie risinājumi netiek uzskatīti par pietiekamiem, lai nodrošinātu:

i) 

to, ka netiek apdraudēta finanšu tirgu stabilitāte;

ii) 

šādu lēmumu publicēšanas proporcionalitāti attiecībā uz pasākumiem, kurus uzskata par mazāk nozīmīgiem.

Gadījumā, kad tiek pieņemts lēmums publicēt sankciju vai citu pasākumu anonīmi, attiecīgo datu publicēšanu var atlikt uz piemērotu laikposmu, ja ir paredzams, ka šajā laikposmā anonīmas publikācijas iemesli beigs pastāvēt.

Kompetentās iestādes informē EVTI par visiem administratīvajiem sodiem, kas piemērotas, bet informācija par kurām nav publicēta atbilstīgi trešās daļas c) apakšpunktam, tostarp arī informācija par jebkādu ar konkrētu sankciju saistītu pārsūdzību un tās iznākumu. Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes saņem informāciju un galīgo spriedumu par ikvienu piemēroto kriminālsodu un iesniedz to EVTI. EBI uztur centrālu datubāzi par sankcijām, kuras tai darītas zināmas vienīgi ar mērķi veikt informācijas apmaiņu starp kompetentajām iestādēm. Minētā datubāze ir pieejama tikai kompetentajām iestādēm, un to atjaunina saskaņā ar kompetento iestāžu sniegto informāciju.

2.  
Kompetentās iestādes nodrošina, lai jebkura publikācija, kas veikta saskaņā ar šo pantu, būtu pieejama to oficiālajā tīmekļa vietnē vismaz piecus gadus pēc tās publicēšanas. Jebkuri personas dati, kas iekļauti publikācijā, tiek uzglabāti kompetentās iestādes oficiālajā tīmekļa vietnē tikai uz laikposmu, kas nepieciešams saskaņā ar piemērojamiem datu aizsardzības noteikumiem.

63. pants

Sankcijas par pārkāpumiem

1.  

Šo pantu piemēro šādiem šīs regulas noteikumiem:

a) 

par pielikuma A, B un C iedaļā norādīto pakalpojumu sniegšanu, pārkāpjot 16., 25. un 54. pantu;

b) 

par atļaujas iegūšanu, kā noteikts 16. un 54. pantā, sniedzot nepatiesas ziņas vai ar citiem nelikumīgiem līdzekļiem, kā paredzēts 20. panta 1. punkta b) apakšpunktā un 57. panta 1. punkta b) apakšpunktā;

c) 

ja CVD netur noteikto kapitālu, tādējādi pārkāpjot 47. panta 1. punktu;

d) 

ja CVD nenodrošina atbilstību organizatoriskajām prasībām, tādējādi pārkāpjot 26.–30. pantu;

e) 

ja CVD nenodrošina atbilstību darījumu veikšanas noteikumiem, tādējādi pārkāpjot 32.–35. pantu;

f) 

ja CVD nenodrošina atbilstību prasībām par CVD pakalpojumiem, tādējādi pārkāpjot 37.–41. pantu;

g) 

ja CVD nenodrošina atbilstību prudenciālajām prasībām, tādējādi pārkāpjot 43.–47. pantu;

h) 

ja CVD nenodrošina atbilstību prasībām par CVD saiknēm, tādējādi pārkāpjot 48. pantu;

i) 

ja CVD ļaunprātīgi atsakās piešķirt dažāda veida piekļuves, tādējādi pārkāpjot 49.–53. pantu;

j) 

ja norīkotās kredītiestādes nenodrošina atbilstību īpašajām prudenciālajām prasībām saistībā ar kredītriskiem, tādējādi pārkāpjot 59. panta 3. punktu;

k) 

ja norīkotās kredītiestādes nenodrošina atbilstību īpašām prudenciālajām prasībām saistībā ar likviditātes riskiem, tādējādi pārkāpjot 59. panta 4. punktu.

2.  

Neskarot kompetento iestāžu uzraudzības pilnvaras, vismaz šajā pantā minēto pārkāpumu gadījumā kompetentās iestādes saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir pilnvarotas piemērot vismaz šādus administratīvos sodus un citus pasākumus:

a) 

sniegt publisku paziņojumu, kurā norādīta par pārkāpumu atbildīgā persona un pārkāpuma būtība saskaņā ar 62. pantu;

b) 

izdot rīkojumu, ar kuru par pārkāpumu atbildīgajai personai prasa pārtraukt šādu rīcību un atturēties no šādas rīcības atkārtošanas;

c) 

anulēt atļaujas, kas piešķirtas saskaņā ar 16. pantu vai 54. pantu, atbilstīgi 20. pantam vai 57. pantam;

d) 

piemērot pagaidu vai par atkārtotiem nopietniem pārkāpumiem pastāvīgu aizliegumu jebkuram iestādes vadības struktūras loceklim vai jebkurai citai pie atbildības sauktajai fiziskajai personai pildīt vadības uzdevumus iestādē;

e) 

piemērot maksimālos administratīvos naudas sodus, kuru apmērs nepārsniedz pārkāpuma rezultātā gūtās peļņas vismaz divkāršu summu, ja šādas summas var noteikt;

f) 

attiecībā uz fizisku personu – maksimālos administratīvos naudas sodus vismaz EUR 5 miljonu apmērā vai atbilstošā vērtībā valsts valūtā dalībvalstī, kuras valūta nav euro, šīs regulas pieņemšanas dienā;

g) 

juridiskas personas gadījumā – maksimālos administratīvos naudas sodus vismaz EUR 20 miljonu apmērā vai līdz 10 % no juridiskās personas kopējā gada apgrozījuma saskaņā ar jaunākajiem pieejamiem pārskatiem, kurus apstiprinājusi vadības struktūra; ja juridiskā persona ir mātesuzņēmums vai mātesuzņēmuma meitasuzņēmums, kuram jāsagatavo konsolidēts finanšu pārskats atbilstīgi Direktīvai 2013/34/ES, – attiecīgais kopējais gada apgrozījums ir kopējais gada apgrozījums vai attiecīgais ienākumu veids atbilstoši attiecīgajām grāmatvedības direktīvām saskaņā ar jaunākajiem pieejamajiem konsolidētajiem pārskatiem, kurus apstiprinājusi galvenā mātes uzņēmuma vadības struktūra.

3.  
Kompetentajām iestādēm var būt citas sankciju piemērošanas pilnvaras papildus 2. punktā minētajām, un tās var piemērot augstākus administratīvo naudas sodu līmeņus, nekā noteikts minētajā punktā.

64. pants

Efektīva sankciju piemērošana

Dalībvalstis nodrošina, ka, nosakot administratīvo sodu vai citu pasākumu veidu un līmeni, kompetentās iestādes ņem vērā visus attiecīgos apstākļus, tostarp attiecīgos gadījumos:

a) 

pārkāpuma smagumu un ilgumu;

b) 

par pārkāpumu atbildīgās personas atbildības pakāpi;

c) 

par pārkāpumu atbildīgās personas finansiālo stāvokli, par ko, piemēram, liecina atbildīgās juridiskās personas kopējais apgrozījums vai atbildīgās fiziskās personas gada ienākumu apmērs;

d) 

par pārkāpumu atbildīgās personas gūtās peļņas vai novērsto zaudējumu apmēru vai trešām personām nodarīto zaudējumu apmēru pārkāpuma rezultātā, ciktāl tos var noteikt;

e) 

par pārkāpumu atbildīgās personas sadarbības līmeni ar kompetento iestādi, neskarot nepieciešamību nodrošināt minētās personas gūtās peļņas vai novērsto zaudējumu atdošanu;

f) 

par pārkāpumu atbildīgās personas iepriekš izdarītos pārkāpumus.

65. pants

Ziņošana par pārkāpumiem

1.  
Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes izveido efektīvus mehānismus, lai veicinātu ziņošanu kompetentajām iestādēm par šīs regulas noteikumu potenciāliem vai faktiskiem pārkāpumiem.
2.  

Šā panta 1. punktā minētajos mehānismos ietilpst vismaz:

a) 

īpašas procedūras ziņojumu saņemšanai un izmeklēšanai par iespējamiem vai faktiskiem pārkāpumiem un turpmākai rīcībai, tostarp drošu sakaru kanālu izveidošanu šādiem ziņojumiem;

b) 

atbilstoša to iestāžu darba ņēmēju aizsardzība, kuri ziņo par iespējamiem vai faktiskiem pārkāpumiem, kas izdarīti iestādē vismaz saistībā ar atriebību, diskrimināciju vai cita veida netaisnīgu attieksmi;

c) 

personas, kura ziņo par iespējamiem vai faktiskiem pārkāpumiem, un fiziskas personas, par kuru ir aizdomas, ka tā ir atbildīga par pārkāpumu, personas datu aizsardzība saskaņā ar Direktīvā 95/46/EK izklāstītajiem principiem;

d) 

identitātes aizsardzība gan personai, kas ziņo par pārkāpumiem, gan fiziskai personai, par kuru ir aizdomas, ka tā ir atbildīga par pārkāpumu, visos procedūras posmos, izņemot tad, ja šāda informācijas publiskošana ir nepieciešama saskaņā ar valsts tiesību aktiem saistībā ar turpmāku izmeklēšanu vai turpmāku administratīvo vai tiesvedības procesu.

3.  
Dalībvalstis pieprasa, lai iestādēm būtu ieviestas atbilstīgas procedūras, kas ļautu to darba ņēmējiem, izmantojot speciālu, neatkarīgu un autonomu ziņošanas kanālu iestādes iekšienē, ziņot par iespējamiem vai faktiskiem pārkāpumiem.

Šādu kanālu var nodrošināt arī, izmantojot sociālo partneru paredzētos mehānismus. Piemēro tādu pašu aizsardzību, kas ir minēta 2. punkta b), c) un d) apakšpunktā.

66. pants

Pārsūdzības tiesības

Dalībvalstis nodrošina, ka lēmumi un pasākumi, kas pieņemti saskaņā ar šo regulu, ir pienācīgi pamatoti un ka tos ir tiesības pārsūdzēt tiesā. Tiesības pārsūdzēt tiesā piemērojamas, ja par pieteikumu atļaujas saņemšanai, kurā ir visa informācija, kas vajadzīga saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem, sešos mēnešos pēc tā iesniegšanas nav pieņemts lēmums.

VI

SADAĻA

PILNVARU DELEĢĒŠANA, ĪSTENOŠANAS PILNVARAS, PĀREJAS NOTEIKUMI, GROZĪJUMI UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

67. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.  
Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

▼M3

2.  
Pilnvaras pieņemt 2. panta 2. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no 2014. gada 17. septembra.

▼M3

2.a  
Pilnvaras pieņemt 7. panta 5. un 9. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no 2024. gada 16. janvāra.

▼M3

3.  
Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 2. panta 2. punktā un 7. panta 5. un 9. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

▼B

4.  
Tiklīdz tā pieņem deleģēto aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

▼M3

5.  
Saskaņā ar 2. panta 2. punktu un 7. panta 5. un 9. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja trijos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par trim mēnešiem.

▼B

68. pants

Komiteju procedūra

1.  
Komisijai palīdz Eiropas Vērtspapīru komiteja, kas izveidota ar Komisijas Lēmumu 2001/528/EK ( 11 ). Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.
2.  
Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

▼M3

3.  
Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 8. pantu saistībā ar tās 5. pantu.

▼B

69. pants

Pārejas noteikumi

1.  
Kompetentās iestādes līdz 2014. gada 16. decembrim paziņo EVTI par iestādēm, kuras darbojas kā CVD.
2.  
CVD iesniedz pieteikumu visām atļaujām, kas vajadzīgas šīs regulas nolūkos, un paziņo attiecīgās CVD saiknes sešu mēnešu laikā no dienas, kad stājas spēkā visi regulatīvie tehniskie standarti, kas pieņemti saskaņā ar 17. pantu, 26. pantu, 45. pantu, 47. pantu, 48. pantu un attiecīgā gadījumā – 55. un 59. pantu.
3.  
Sešu mēnešu laikā pēc vēlākās no dienām, kurā stājas spēkā regulatīvie tehniskie standarti, kas pieņemti saskaņā ar 12. pantu, 17. pantu, 25. pantu, 26. pantu, 45. pantu, 47. pantu, 48. pantu un attiecīgā gadījumā – 55. pantu un 59. pantu vai 25. panta 9. punktā minētais īstenošanas lēmums, – trešās valsts CVD iesniedz EVTI pieteikumu atzīšanai, ja tas paredz sniegt savus pakalpojumus, pamatojoties uz 25. pantu.

▼M3

4.  
Valstu noteikumus par atļaujas izsniegšanu CVD turpina piemērot līdz dienai, kad saskaņā ar šo regulu tiek pieņemts lēmums par atļaujas izsniegšanu CVD un atļauju attiecībā uz to darbībām, tostarp CVD saiknēm, vai līdz 2025. gada 17. janvārim, atkarībā no tā, kurš datums ir agrāk.

▼M3

4.a  
Valstu noteikumus par trešo valstu CVD atzīšanu turpina piemērot līdz dienai, kad saskaņā ar šo regulu tiek pieņemts lēmums par trešās valsts CVD un to darbību atzīšanu, vai līdz 2027. gada 17. janvārim, atkarībā no tā, kurš datums ir agrāk.

Trešās valsts CVD, kas sniedz pielikuma A iedaļas 1. un 2. punktā minētos pamatpakalpojumus attiecībā uz finanšu instrumentiem, kuri izveidoti saskaņā ar 49. panta 1. punkta otrajā daļā minētajiem dalībvalsts tiesību aktiem, ievērojot piemērojamos valsts noteikumus par trešo valstu CVD atzīšanu, par to paziņo EVTI divu gadu laikā no 2024. gada 16. janvāra.

EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, lai precizētu informāciju, kas otrajā daļā minētajā paziņojumā trešās valsts CVD ir jāsniedz EVTI. Šāda informācija drīkst būt tikai tāda, kas ir absolūti nepieciešama, tostarp attiecīgā gadījumā un ja dati ir pieejami:

a) 

to dalībnieku skaits, kuriem trešās valsts CVD sniedz vai plāno sniegt otrajā daļā minētos pakalpojumus;

b) 

to finanšu instrumentu kategorijas, attiecībā uz kuriem trešās valsts CVD sniedz minētos pakalpojumus; un

c) 

šādu finanšu instrumentu kopējais apjoms un vērtība.

EVTI iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai līdz 2025. gada 17. janvārim.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras šo regulu papildināt, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.–14. pantu.

4.b  
Trešās valsts CVD, kas pielikuma A iedaļas 3. punktā minēto pamatpakalpojumu attiecībā uz finanšu instrumentiem, kuri izveidoti saskaņā ar 49. panta 1. punkta otrajā daļā minētajiem dalībvalsts tiesību aktiem, sniedzis pirms 2026. gada 17. janvāra, iesniedz 25. panta 2.a punktā minēto paziņojumu līdz 2026. gada 17. janvārim.
4.c  
Ja CVD ir iesniedzis pilnīgu atzīšanas pieteikumu saskaņā ar 25. panta 4., 5. un 6. punktu līdz 2024. gada 16. janvārim, bet EVTI līdz minētajam datumam nav izdevusi lēmumu saskaņā ar 25. panta 6. punktu, valstu noteikumus par CVD atzīšanu turpina piemērot līdz EVTI lēmuma izdošanai.

▼B

5.  
CVD, ko uztur 1. panta 4. punktā minētās vienības, atbilst šīs regulas prasībām vēlākais viena gada laikā pēc 2. punktā minēto regulatīvo tehnisko standartu stāšanās spēkā.

▼M3

6.  
Deleģēto aktu, kas pieņemts, ievērojot 7. panta 14. punktu, kas piemērojams pirms 2024. gada 16. janvāra, turpina piemērot līdz dienai, kad sāk piemērot deleģēto aktu, kas pieņemts, ievērojot 7. panta 5. punktu.

Deleģēto aktu, kas pieņemts, ievērojot 7. panta 15. punkta a), b) un c) apakšpunktu, kas piemērojams pirms 2024. gada 16. janvāra, turpina piemērot līdz dienai, kad sāk piemērot deleģēto aktu, kas pieņemts, ievērojot 7. panta 10. punktu.

7.  
Kompetentās iestādes izveido kolēģijas, ievērojot 24.a pantu, viena mēneša laikā no dienas, kad stājas spēkā saskaņā ar 24.a panta 13. punktu pieņemtie regulatīvie tehniskie standarti.
8.  

Uz CVD, kurš citā dalībvalstī ir sniedzis pielikuma A iedaļas 1. un 2. punktā minētos pamatpakalpojumus vai izveidojis filiāli saskaņā ar 23. pantu, kas piemērojams līdz 2024. gada 16. janvārim, 23. panta 3.–6. punktā minētā procedūra attiecas tikai saistībā ar:

a) 

jaunas filiāles izveidi;

b) 

izmaiņām minēto pakalpojumu klāstā.

▼B

70. pants

Direktīvas 98/26/EK grozījums

Direktīvu 98/26/EK groza šādi:

1) 

direktīvas 2. panta a) punkta pirmās daļas trešo ievilkumu aizstāj ar šādu:

— 
“— 

kas, neskarot citas, stingrākas vispārpiemērojamas attiecīgās valsts tiesību normas, norīkota par sistēmu un ko dalībvalsts, kuras tiesību akti ir piemērojami, ir darījusi zināmu Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei, pēc tam, kad tā ir pārliecinājusies par sistēmas noteikumu atbilstību.”;

2) 

direktīvas 11. pantam pievieno šādu punktu:

“3.  
Dalībvalstis līdz 2015. gada 18. martam pieņem, publicē un paziņo Komisijai pasākumus, kas vajadzīgi, lai ievērotu 2. panta a) punkta pirmās daļas trešo ievilkumu.”

71. pants

Grozījumi Direktīvā 2014/65/ES

Direktīvu 2014/65/ES groza šādi:

1) 

direktīvas 2. panta 1. punkta o) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“o) 

CVD, izņemot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 909/2014 ( 12 ) 73. pantā paredzēto.

2) 

direktīvas 4. panta 1. punktam pievieno šādu apakšpunktu:

“64) 

“centrālie vērtspapīru depozitāriji” jeb “CVD” ir centrālie vērtspapīru depozitāriji, kā definēts Regulas (ES) Nr. 909/2014 2. panta 1. punkta 1. apakšpunktā.”;

3) 

I pielikuma B iedaļas 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1) Finanšu instrumentu glabāšana un pārvaldīšana klientu vārdā, ieskaitot turēšanu un saistītos pakalpojumus, piemēram, naudas/nodrošinājuma pārvaldību, un izslēdzot vērtspapīru kontu nodrošināšanu un uzturēšanu augstākajā līmenī (“centralizētās uzturēšanas pakalpojumi”), kas minēta Regulas (ES) Nr. 909/2014 pielikuma A iedaļas 2. punktā;”.

▼M3 —————

▼B

73. pants

Direktīvas 2014/65/ES un Regulas (ES) Nr. 600/2014 piemērošana

CVD, kas saņēmuši atļauju saskaņā ar šīs regulas 16. pantu, nav vajadzīga atļauja saskaņā ar Direktīvu 2014/65/ES, lai sniegtu pakalpojumus, kas ir skaidri uzskaitīti šīs regulas pielikuma A un B iedaļā.

Ja CVD, kas saņēmis atļauju saskaņā ar šīs regulas 16. pantu, sniedz vienu vai vairākus ieguldījumu pakalpojumus vai veic vienu vai vairākas ieguldījumu darbības papildus šīs regulas pielikuma A un B iedaļā skaidri uzskaitītajiem pakalpojumiem, piemēro Direktīvu 2014/65/ES, izņemot tās 5. līdz 8. pantu, 9. panta 1. un 2. punktu un 4. līdz 6. punktu un 10. līdz 13. pantu, un Regulu (ES) Nr. 600/2014.

74. pants

Ziņojumi

1.  

EVTI sadarbībā ar EBI un kompetentajām un attiecīgajām iestādēm iesniedz Komisijai gada ziņojumus, kuros norāda tendenču novērtējumu, iespējamos riskus un apdraudējumus un vajadzības gadījumā arī ieteikumus par preventīvu vai korektīvu darbību tādu pakalpojumu tirgos, uz kuriem attiecas šī regula. Šādos ziņojumos ietver vismaz novērtējumu par šādiem jautājumiem:

a) 

norēķinu efektivitāte attiecībā uz iekšzemes un pārrobežu darbībām katrā dalībvalstī, pamatojoties uz norēķinu neizpildes gadījumu skaitu un apjomu, 7. panta 2. punktā minēto sankciju apjomu, 7. panta 3. un 4. punktā minēto iepirkšanas darījumu skaitu un apjomu un citiem svarīgiem kritērijiem;

b) 

sankciju par norēķinu neizpildi piemērotība, proti, vajadzība pēc papildu elastības attiecībā uz sankciju par norēķinu neizpildi saistībā ar 7. panta 4. punktā minētajiem nelikvīdiem finanšu instrumentiem;

c) 

tādu norēķinu apjoms, kas netiek veikti CVD uzturētās vērtspapīru norēķinu sistēmās, pamatojoties uz darījumu skaitu un apjomu, kuru pamatā ir informācija, kas saņemta saskaņā ar 9. pantu, un citiem svarīgiem kritērijiem,;

d) 

šīs regulas darbības jomā ietilpstošu pārrobežu pakalpojumu sniegšana, pamatojoties uz CVD saikņu skaitu un veidiem, ārvalstu dalībnieku skaitu CVD uzturētās vērtspapīru norēķinu sistēmās, tādu darījumu skaitu un apjomu, kuros iesaistīti šādi dalībnieki, tādu ārvalstu emitentu skaitu, kuri grāmato savus vērtspapīrus CVD saskaņā ar 49. pantu, un citi svarīgi kritēriji;

e) 

regulas 49., 52. un 53. pantā paredzēto piekļuves pieprasījumu apstrādi, lai identificētu iemeslus CVD, CDP un tirdzniecības vietu piekļuves pieprasījumu noraidīšanai un jebkādas tendences attiecībā uz šādiem noraidījumiem, un par to, kā turpmāk varētu mazināt identificētos riskus, lai šādu piekļuvi varētu piešķirt, un jebkādiem citiem būtiskiem konkurences šķēršļiem pēctirdzniecības finanšu pakalpojumu jomā;

f) 

pieprasījumu apstrādi, kas iesniegti saskaņā ar 23. panta 3. līdz 7. punktā un 25. panta 4. līdz 10. punktā paredzētajām procedūrām;

g) 

attiecīgā gadījumā salīdzinošās izvērtēšanas procesa rezultātā izdarītie secinājumi attiecībā uz pārrobežu uzraudzību saskaņā ar 24. panta 6. punktu un to, vai turpmāk varētu samazināt šādu izvērtējumu biežumu, tostarp norāde par to, vai šādi secinājumi liecina par vajadzību pēc oficiālākām uzraudzītāju kolēģijām;

h) 

dalībvalstu civiltiesiskās atbildības normu piemērošana saistībā ar CVD izraisītiem zaudējumiem;

i) 

procedūrām un nosacījumiem, saskaņā ar kuriem CVD ir pilnvaroti norīkot kredītiestādes vai paši sevi sniegt banku tipa papildpakalpojumus saskaņā ar 54. un 55. pantu, tostarp novērtējums par to, kā šāda pakalpojumu sniegšana var ietekmēt finanšu stabilitāti un konkurenci attiecībā uz norēķinu un banku tipa papildpakalpojumu jomā Savienībā;

j) 

to, kā tiek piemēroti 38. pantā minētie noteikumi par dalībnieku vērtspapīru un to klientu vērtspapīru aizsardzību, jo īpaši 38. panta 5. punkta noteikumi;

k) 

sankciju piemērošana un jo īpaši vajadzība turpmāk saskaņot administratīvos sodus, kas noteiktas par šajā regulā izklāstīto prasību pārkāpumiem.

2.  
Ziņojumus, kas minēti 1. punktā un kas aptver kalendāro gadu, nosūta Komisijai līdz nākamā kalendārā gada 30. aprīlim.

▼M3

3.  

Līdz 2025. gada 17. janvārim un pēc tam reizi divos gados EVTI ciešā sadarbībā ar ECBS dalībniecēm iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par novērtējumu attiecībā uz 5. panta 2. punkta pirmajā teikumā minētā laikposma (“norēķinu cikls”) iespējamo saīsināšanu. Minētajā ziņojumā iekļauj visu turpmāk minēto:

a) 

novērtējumu par norēķinu cikla saīsināšanas lietderību un šādas saīsināšanas iespējamo ietekmi uz CVD, tirdzniecības vietām un citiem tirgus dalībniekiem;

b) 

novērtējumu par izmaksām un ieguvumiem, ko radītu norēķinu cikla saīsināšana Savienībā, vajadzības gadījumā nošķirot dažādus finanšu instrumentus un darījumu kategorijas;

c) 

detalizētu izklāstu par to, kā pāriet uz īsāku norēķinu ciklu, vajadzības gadījumā nošķirot dažādus finanšu instrumentus un darījumu kategorijas;

d) 

pārskatu par starptautiskajām norisēm norēķinu ciklu jomā un to ietekmi uz Savienības kapitāla tirgiem.

4.  

Pēc Komisijas pieprasījuma EVTI sniedz izmaksu un ieguvumu analīzi par obligātās iepirkšanas procedūras ieviešanu. Šādu izmaksu un ieguvumu analīzi veido šādi elementi:

a) 

vidējais norēķinu neizpildes ilgums attiecībā uz to finanšu instrumentu kategoriju darījumiem ar minētajiem finanšu instrumentiem, uz kuriem varētu attiekties obligātā iepirkšana;

b) 

obligātās iepirkšanas procedūras ieviešanas ietekme uz Savienības tirgu, tostarp novērtējums par norēķinu neizpildes pamatā esošajiem cēloņiem, uz kuriem varētu attiekties obligātā iepirkšana, un analīze par ietekmi, ko rada obligātās iepirkšanas procedūras piemērošana konkrētiem finanšu instrumentiem un darījumu kategorijām;

c) 

līdzīgas iepirkšanas procedūras piemērošana pielīdzināmos trešo valstu tirgos un tās ietekme uz Savienības tirgus konkurētspēju;

d) 

jebkāda skaidra ietekme uz finanšu stabilitāti Savienībā, kas saistīta ar norēķinu neizpildi;

e) 

jebkāda skaidra ietekme uz Savienības kapitāla tirgu sadrumstalotību, ko rada atšķirīgas norēķinu efektivitātes likmes, tostarp šādas atšķirības iemesli un atbilstīgi pasākumi tās ierobežošanai.

5.  
EBI sadarbībā ar ECBS dalībniecēm un EVTI publicē gada ziņojumu par tiem CVD, kas norīko citus CVD vai kredītiestādes banku tipa papildpakalpojumu sniegšanai. Minētajā ziņojumā ņem vērā konstatējumus, kas saistīti ar 54. panta 5. punktā minēto kompetento iestāžu veikto robežvērtības uzraudzību un ietekmi uz CVD, kuri sniedz banku tipa papildpakalpojumus saskaņā ar šo robežvērtību, kredītiem un likviditāti.
6.  
EVTI pēc apspriešanās ar ECBS dalībniecēm līdz 2025. gada 17. janvārim iesniedz Komisijai ziņojumu par to, vai ir lietderīgi piemērot papildu regulatīvos instrumentus, lai uzlabotu norēķinu efektivitāti Savienībā.

Minētajā ziņojumā ietver vismaz darījumu apjoma noteikšanu, daļēju norēķinu veikšanu par neizpildītiem darījumiem un automātiskās aizdošanas/aizņemšanās programmu izmantošanu.

Pēc tam EVTI, apspriedusies ar ECBS dalībniecēm, reizi trijos gados ziņo par jebkādiem iespējamiem papildu instrumentiem, lai uzlabotu norēķinu efektivitāti Savienībā. Gadījumos, kad jauni instrumenti nav noteikti, EVTI par to informē Komisiju, un tai ziņojums nav jāsniedz.

7.  
Līdz 2026. gada 17. janvārim EBI ciešā sadarbībā ar ECBS dalībniecēm un EVTI iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par atlikušo kredītzaudējumu novērtējumu saistībā ar atlikušajiem kredītriska darījumiem, kā minēts 59. panta 3. punkta g) apakšpunktā, un par to novēršanas veidiem. Minētais ziņojums ir publiski pieejams.

▼M3

75. pants

Pārskatīšana

Komisija līdz 2029. gada 17. janvārim pārskata šo regulu un sagatavo vispārēju ziņojumu par to. Komisija jo īpaši novērtē:

a) 

74. panta 1. punkta a)–l) apakšpunktā minētos jautājumus, nosaka, vai attiecībā uz pakalpojumiem, uz kuriem attiecas šī regula, pastāv būtiski konkurences šķēršļi, kas nav pietiekami novērsti, un apsver iespējamo vajadzību piemērot turpmākus pasākumus, lai:

i) 

uzlabotu norēķinu efektivitāti;

ii) 

ierobežotu CVD maksātnespējas ietekmi uz nodokļu maksātājiem;

iii) 

pievērstos visiem konstatētajiem konkurences vai finanšu stabilitātes jautājumiem, kas saistīti ar internalizētiem norēķiniem;

iv) 

līdz minimumam samazinātu šķēršļus pārrobežu norēķiniem;

v) 

iestādēm nodrošinātu pienācīgas pilnvaras un informāciju risku uzraudzības nolūkiem;

b) 

Savienības CVD, jo īpaši to CVD, kuru darbībai ir būtiska nozīme vērtspapīru tirgu darbībai un ieguldītāju aizsardzībai Savienībā vismaz divās uzņēmējās dalībvalstīs, regulatīvās un uzraudzības sistēmas darbību, īpašu uzmanību pievēršot pārrobežu pakalpojumu sniegšanai, iespējamiem riskiem klientiem un CVD dalībniekiem, ieguldītāju aizsardzībai un finanšu stabilitātei Savienībā;

c) 

Savienības regulatīvās un uzraudzības sistēmas darbību un darbības jomu attiecībā uz trešo valstu CVD, jo īpaši šādu CVD uzraudzību, kad tie sniedz pakalpojumus Savienībā, tostarp EVTI lomu.

Komisija iesniedz šo ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei, pievienojot tam atbilstīgus priekšlikumus.

▼B

76. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

1.  
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
2.  
Regulas 3. panta 1. punktu piemēro no 2023. gada 1. janvāra pārvedamiem vērtspapīriem, kas emitēti pēc minētā datuma, un no 2025. gada 1. janvāra – visiem pārvedamiem vērtspapīriem.
3.  
Regulas 5. panta 2. punktu piemēro no 2015. gada 1. janvāra.

Atkāpjoties no šā punkta pirmās daļas, tādu tirdzniecības vietu gadījumā, kurām ir piekļuve CVD, kas minēts 30. panta 5. punktā, 5. panta 2. punktu piemēro vismaz sešus mēnešus pirms šāds CVD nodod savas darbības attiecīgai publiskai struktūrai ārpakalpojumu sniegšanai, un katrā ziņā no 2016. gada 1. janvāra.

4.  
Norēķinu disciplīnas pasākumus, kas minēti 6. panta 1. līdz 4. punktā, piemēro no dienas, kad stājas spēkā deleģētais akts, ko Komisija pieņem saskaņā ar 6. panta 5. punktu.
5.  
►M2  Ikvienu norēķinu disciplīnas pasākumu, kas minēts 7. panta 1.–13. punktā, piemēro no dienas, kas katram norēķinu disciplīnas pasākumam noteikta kā piemērošanas diena deleģētajā aktā, kuru Komisija pieņēmusi saskaņā ar 7. panta 15. punktu. ◄

Uz DTS, kas atbilst, Direktīvas 2014/65/ES 33. panta 3. punktā noteiktajiem kritērijiem, attiecas šīs regulas 7. panta 3. punkta otrā daļa:

a) 

līdz tās pieteikuma reģistrācijai saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 33. pantu galīgai noteikšanai; vai

b) 

ja DTS nav pieteikusies reģistrācijai saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 33. pantu – līdz ►M1  2018. gada 13. jūnijam ◄ .

6.  
Ziņošanas pasākumus, kas minēti 9. panta 1. punktā, piemēro no dienas, kad stājas spēkā īstenošanas akts, ko Komisija pieņem saskaņā ar 9. panta 3. punktu.
7.  
Atsauces šajā regulā uz Direktīvu 2014/65/ES un Regulu (ES) Nr. 600/2014 pirms ►M1  2018. gada 3. janvāra ◄ lasa kā atsauces uz Direktīvu 2004/39/EK saskaņā ar atbilstības tabulu, kas iekļauta Direktīvas 2014/65/ES IV pielikumā, ciktāl minētā atbilstības tabula ietver noteikumus, kuri attiecas uz Direktīvu 2004/39/EK.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.




PIELIKUMS

PAKALPOJUMU SARAKSTS

A   IEDAĻA

Centrālo vērtspapīru depozitāriju pamatpakalpojumi

1. Vērtspapīru sākotnēja grāmatošana dematerializētā veidā (“notāra pakalpojumi”).

2. Vērtspapīru kontu nodrošināšana un uzturēšana augstākajā līmenī (“centralizētās uzturēšanas pakalpojumi”).

3. Vērtspapīru norēķinu sistēmas uzturēšana (“norēķinu pakalpojumi”).

B   IEDAĻA

CVD nebanku tipa papildpakalpojumi, kuri nerada kredītrisku vai likviditātes risku

CVD sniegti pakalpojumi, kuri veicina lielāku vērtspapīru tirgu drošību, efektivitāti un pārredzamību, tostarp, bet ne tikai:

1. 

Ar norēķinu pakalpojumiem saistīti pakalpojumi, piemēram:

a) 

vērtspapīru aizdošanas mehānisma organizēšana, darbojoties kā vērtspapīru norēķinu sistēmas dalībnieku aģentam;

b) 

nodrošinājuma pārvaldības pakalpojumu sniegšana, darbojoties kā vērtspapīru norēķinu sistēmas dalībnieku aģentam;

c) 

norēķinu saskaņošana, rīkojumu maršrutēšana, tirdzniecības darījumu apstiprināšana, tirdzniecības darījumu verifikācija.

2. 

Ar notāra un centralizētās uzturēšanas pakalpojumiem saistīti pakalpojumi, piemēram:

a) 

ar akcionāru reģistriem saistīti pakalpojumi;

b) 

korporatīvo darbību apkalpošanas atbalsts, tostarp pakalpojumi saistībā ar nodokļiem, kopsapulcēm un informāciju;

c) 

pakalpojumi saistībā ar jaunām emisijām, tostarp starptautisko vērtspapīru identifikācijas numura (ISIN) kodu un līdzīgu kodu piešķiršana un pārvaldība;

d) 

rīkojumu maršrutēšana un apstrāde, maksas iekasēšana un apstrāde un saistītu ziņojumu sniegšana.

3. 

CVD saikņu izveide, vērtspapīru kontu nodrošināšana, uzturēšana vai pārvaldīšana saistībā ar norēķinu pakalpojumiem, nodrošinājuma pārvaldība un citi papildpakalpojumi.

4. 

Jebkādi citi pakalpojumi, piemēram:

a) 

vispārēju nodrošinājuma pārvaldības pakalpojumu sniegšana, darbojoties kā aģentam;

b) 

ziņojumu sniegšana regulējošām iestādēm;

c) 

informācijas, datu un statistikas sniegšana tirgum / statistikas dienestiem vai citām valdības vai starpvaldību struktūrām;

d) 

IT pakalpojumu sniegšana.

C   IEDAĻA

Banku tipa papildpakalpojumi

Banku tipa pakalpojumi, kas tieši saistīti ar A un B iedaļā uzskaitītajiem pamatpakalpojumiem vai papildpakalpojumiem, piemēram:

a) 

naudas kontu piedāvāšana, un noguldījumu pieņemšana no vērtspapīru norēķinu sistēmas dalībniekiem un vērtspapīru kontu turētājiem Direktīvas 2013/36/ES I pielikuma 1. punkta nozīmē;

b) 

naudas kredītu izsniegšana atdošanai ne vēlāk kā nākamajā darījumdarbības dienā, naudas aizdošana korporatīvo darbību priekšfinansēšanai un vērtspapīru aizdošana vērtspapīru kontu turētājiem Direktīvas 2013/36/ES I pielikuma 2. punkta nozīmē;

c) 

maksājumu pakalpojumi, kas ietver naudas un ārvalstu valūtas maiņas darījumu apstrādi Direktīvas 2013/36/ES I pielikuma 4. punkta nozīmē;

d) 

ar vērtspapīru aizdošanu un aizņemšanos saistītas garantijas un saistības 2013/36/ES I pielikuma 6. punkta nozīmē;

e) 

finansēšanas darbības, kuras ietver ārvalstu valūtas maiņu un pārvedamus vērtspapīrus, kas saistīti ar dalībnieku garo pozīciju atlikumu pārvaldību, Direktīvas 2013/36/ES I pielikuma 7. punkta b) un e) apakšpunkta nozīmē.



( 1 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/109/EK (2004. gada 15. decembris) par atklātības prasību saskaņošanu attiecībā uz informāciju par emitentiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū, un par grozījumiem Direktīvā 2001/34/EK (OV L 390, 31.12.2004., 38. lpp.).

( 2 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/71/EK (2003. gada 4. novembris) par prospektu, kurš jāpublicē, publiski piedāvājot vērtspapīrus vai atļaujot to tirdzniecību, un par Direktīvas 2001/34/EK grozījumiem (OV L 345, 31.12.2003., 64. lpp.).

( 3 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).

( 4 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1092/2010 (2010. gada 24. novembris) par Eiropas Savienības finanšu sistēmas makrouzraudzību un Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas izveidošanu (OV L 331, 15.12.2010., 1. lpp.).

( 5 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/849 (2015. gada 20. maijs) par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK un Komisijas Direktīvu 2006/70/EK (OV L 141, 5.6.2015., 73. lpp.).

( 6 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/65/EK (2009. gada 13. jūlijs) par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU) (OV L 302, 17.11.2009., 32. lpp.).

( 7 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/138/EK (2009. gada 25. novembris) par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II) (OV L 335, 17.12.2009., 1. lpp.).

( 8 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/61/ES (2011. gada 8. jūnijs) par alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem un par grozījumiem Direktīvā 2003/41/EK, Direktīvā 2009/65/EK, Regulā (EK) Nr. 1060/2009 un Regulā (ES) Nr. 1095/2010 (OV L 174, 1.7.2011., 1. lpp.).

( 9 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/60/EK (2005. gada 26. oktobris) par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai (OV L 309, 25.11.2005., 15. lpp.).

( 10 ) Komisijas Direktīva 2006/70/EK (2006. gada 1. augusts), ar ko nosaka īstenošanas pasākumus Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2005/60/EK attiecībā uz politiski ietekmējamas personas definīciju un tehniskajiem kritērijiem vienkāršotām klienta uzticamības pārbaudes procedūrām un atbrīvojumam sakarā ar finanšu darbību, kuru veic reti vai ļoti ierobežotos apjomos (OV L 214, 4.8.2006., 29. lpp.).

( 11 ) Komisijas Lēmums 2001/528/EK (2001. gada 6. jūnijs), ar ko izveido Eiropas vērtspapīru komiteju (OV L 191, 13.7.2001., 45. lpp.).

( 12 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 909/2014 (2014. gada 23. jūlijs) par vērtspapīru norēķinu uzlabošanu Eiropas Savienībā, centrālajiem vērtspapīru depozitārijiem un grozījumiem Direktīvās 98/26/EK un 2014/65/ES un Regulā (ES) Nr. 236/2012 (OV L 257, 28.8.2014., 1. lpp.).”;

Top