EUR-Lex Access to European Union law
This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 02014R0909-20240116
Regulation (EU) No 909/2014 of the European Parliament and of the Council of 23 July 2014 on improving securities settlement in the European Union and on central securities depositories and amending Directives 98/26/EC and 2014/65/EU and Regulation (EU) No 236/2012 (Text with EEA relevance)Text with EEA relevance
Consolidated text: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 909/2014 (2014. gada 23. jūlijs) par vērtspapīru norēķinu uzlabošanu Eiropas Savienībā, centrālajiem vērtspapīru depozitārijiem un grozījumiem Direktīvās 98/26/EK un 2014/65/ES un Regulā (ES) Nr. 236/2012 (Dokuments attiecas uz EEZ)Dokuments attiecas uz EEZ
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 909/2014 (2014. gada 23. jūlijs) par vērtspapīru norēķinu uzlabošanu Eiropas Savienībā, centrālajiem vērtspapīru depozitārijiem un grozījumiem Direktīvās 98/26/EK un 2014/65/ES un Regulā (ES) Nr. 236/2012 (Dokuments attiecas uz EEZ)Dokuments attiecas uz EEZ
Šajā konsolidētajā versijā, iespējams, nav iekļauti šādi grozījumi:
Akts, ar kuru izdara grozījumus | Grozījuma veids | Attiecīgā pakārtotā sadaļa | Spēkā stāšanās datums |
---|---|---|---|
32023R2845 | Grozīts ar | pants 74 punkts 1 punkts (a) | 01/05/2024 |
32023R2845 | Grozīts ar | pants 74 punkts 1 punkts (b) | 01/05/2024 |
32023R2845 | Grozīts ar | pants 54 punkts 7 | 17/01/2026 |
32023R2845 | Grozīts ar | pants 7 punkts 3 punkts (b) | 17/01/2026 |
32023R2845 | Grozīts ar | pants 59 punkts 4 punkts (c) | 17/01/2026 |
32023R2845 | Grozīts ar | pants 74 punkts 2 | 01/05/2024 |
32023R2845 | Grozīts ar | pants 59 punkts 4 punkts (i) | 17/01/2026 |
32023R2845 | Grozīts ar | pants 74 punkts 1 punkts (l) | 01/05/2024 |
32023R2845 | Grozīts ar | pants 54 punkts 5 | 17/01/2026 |
32023R2845 | Grozīts ar | pants 47a punkts 2 | 17/01/2026 |
32023R2845 | Grozīts ar | pants 25 punkts 2a | 17/01/2026 |
32023R2845 | Grozīts ar | pants 59 punkts 4 punkts (d) | 17/01/2026 |
32023R2845 | Grozīts ar | pants 74 punkts 1 Teksts | 01/05/2024 |
32023R2845 | Grozīts ar | pants 59 punkts 4 punkts (e) | 17/01/2026 |
32023R2845 | Grozīts ar | pants 47a punkts 1 | 17/01/2026 |
32023R2845 | Grozīts ar | pants 74 punkts 1 punkts (c) | 01/05/2024 |
32023R2845 | Grozīts ar | pants 7 punkts 3 punkts (a) | 17/01/2026 |
32023R2845 | Grozīts ar | pants 54 punkts 6 | 17/01/2026 |
32022R2554 | Grozīts ar | pants 45 punkts 6 | 17/01/2025 |
32022R2554 | Grozīts ar | pants 45 punkts 7 nenumurēts punkts 1 | 17/01/2025 |
32022R2554 | Grozīts ar | pants 45 punkts 1 | 17/01/2025 |
32022R2554 | Grozīts ar | pants 45 punkts 3 | 17/01/2025 |
32022R2554 | Grozīts ar | pants 45 punkts 2 | 17/01/2025 |
32022R2554 | Grozīts ar | pants 45 punkts 4 | 17/01/2025 |
02014R0909 — LV — 16.01.2024 — 003.001
Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 909/2014 (2014. gada 23. jūlijs) par vērtspapīru norēķinu uzlabošanu Eiropas Savienībā, centrālajiem vērtspapīru depozitārijiem un grozījumiem Direktīvās 98/26/EK un 2014/65/ES un Regulā (ES) Nr. 236/2012 (OV L 257, 28.8.2014., 1. lpp) |
Grozīta ar:
|
|
Oficiālais Vēstnesis |
||
Nr. |
Lappuse |
Datums |
||
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2016/1033 (2016. gada 23. jūnijs), |
L 175 |
1 |
30.6.2016 |
|
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2022/858 (2022. gada 30. maijs) |
L 151 |
1 |
2.6.2022 |
|
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2023/2845 (2023. gada 13. decembris), |
L 2845 |
1 |
27.12.2023 |
Labota ar:
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 909/2014
(2014. gada 23. jūlijs)
par vērtspapīru norēķinu uzlabošanu Eiropas Savienībā, centrālajiem vērtspapīru depozitārijiem un grozījumiem Direktīvās 98/26/EK un 2014/65/ES un Regulā (ES) Nr. 236/2012
(Dokuments attiecas uz EEZ)
I
SADAĻA
PRIEKŠMETS, DARBĪBAS JOMA UN DEFINĪCIJAS
1. pants
Priekšmets un darbības joma
2. pants
Definīcijas
Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:
“centrālais vērtspapīru depozitārijs” (“CVD”) ir juridiska persona, kas uztur regulas pielikuma A iedaļas 3. punktā minēto vērtspapīru norēķinu sistēmu un sniedz vismaz vienu no regulas pielikuma A iedaļā uzskaitītajiem pamatpakalpojumiem;
“trešās valsts CVD” ir jebkura trešā valstī uzņēmējdarbību veicoša juridiska persona, kas sniedz pielikuma A iedaļas 3. punktā minētajam pamatpakalpojumam līdzīgu pakalpojumu un sniedz vismaz vēl vienu pielikuma A iedaļā uzskaitītu pamatpakalpojumu;
“imobilizācija” nozīmē koncentrēt fizisku vērtspapīru atrašanos CVD tā, lai turpmākus pārvedumus var veikt ar grāmatojumu;
“dematerializēta forma” apzīmē to, ka finanšu instruments pastāv tikai kā grāmatojumi;
“pieprasījuma saņēmējs CVD” ir CVD, kas saņem cita CVD pieprasījumu piešķirt piekļuvi tā pakalpojumiem caur CVD saikni;
“pieprasījuma iesniedzējs CVD” ir CVD, kas pieprasa piekļuvi cita CVD pakalpojumiem caur CVD saikni;
“norēķini” ir jebkur noslēgta vērtspapīru darījuma pabeigšana ar mērķi nokārtot minētā darījuma pušu saistības, pārvedot naudu vai arī vērtspapīrus, vai abus;
“finanšu instrumenti” jeb “vērtspapīri” ir finanšu instrumenti, kā definēts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 15. apakšpunktā;
“pārveduma rīkojums” ir pārveduma rīkojums, kā definēts Direktīvas 98/26/EK 2. panta i) punkta otrajā ievilkumā;
“vērtspapīru norēķinu sistēma” ir tāda sistēma saskaņā ar Direktīvas 98/26/EK 2. panta a) punkta pirmo, otro un trešo ievilkumu, kura darbība ir pārveduma rīkojumu izpilde;
“norēķinu internalizētājs” ir jebkura tāda iestāde, tostarp iestāde, kas pilnvarota saskaņā ar Direktīvu 2013/36/ES vai Direktīvu 2014/65/ES, kura savu klientu vārdā vai pati savā vārdā izpilda pārveduma rīkojumus, neizmantojot vērtspapīru norēķinu sistēmu;
“plānotais norēķinu datums” ir datums, kas vērtspapīru norēķinu sistēmā ir ievadīts kā norēķinu datums un par kuru vērtspapīru darījuma puses vienojas kā par datumu, kurā jānotiek norēķiniem;
“norēķinu periods” ir laikposms starp tirdzniecības darījuma datumu un plānoto norēķinu datumu;
“darījumdarbības diena” ir darbadiena, kā definēts Direktīvas 98/26/EK 2. panta n) punktā;
“norēķinu neizpilde” ir norēķinu par vērtspapīru darījumu neizpilde vai daļēja izpilde plānotajā norēķinu datumā vērtspapīru vai naudas neesamības dēļ un neatkarīgi no pamatā esošā cēloņa;
“centrālais darījumu partneris” jeb “CDP” ir CCP, kā definēts Regulas (ES) Nr. 648/2012 2. panta 1. punktā;
“kompetentā iestāde” ir iestāde, ko katra dalībvalsts norīkojusi saskaņā ar 11. pantu, ja vien šajā regulā nav teikts citādi;
“attiecīgā iestāde” ir jebkura 12. pantā minētā iestāde;
“dalībnieks” ir jebkurš dalībnieks, kā definēts Direktīvas 98/26/EK 2. panta f) punktā, vērtspapīru norēķinu sistēmā;
“dalība” ir dalība Direktīvas 2013/34/ES 2. panta 2. punkta pirmā teikuma nozīmē vai tieši vai netieši piederoši 20 % vai vairāk no uzņēmuma balsstiesībām vai kapitāla;
“kontrole” ir attiecības starp diviem uzņēmumiem, kā izklāstīts Direktīvas 2013/34/ES 22. pantā;
“meitasuzņēmums” ir meitasuzņēmums Direktīvas 2013/34/ES 2. panta 10. punkta un 22. panta nozīmē;
“piederības dalībvalsts” ir dalībvalsts, kurā CVD veic uzņēmējdarbību;
“uzņēmēja dalībvalsts” ir dalībvalsts, kura nav piederības dalībvalsts un kurā CVD ir atvēris filiāli vai sniedz CVD pakalpojumus;
“filiāle” ir darbības veikšanas vieta, kas nav galvenais birojs un ir CVD daļa, kas nav tiesību subjekts un kas sniedz CVD pakalpojumus, kuru sniegšanai CVD saņēmis atļauju;
“saistību neizpilde”, runājot par dalībnieku, ir situācija, kad pret dalībnieku ir sākta maksātnespējas procedūra, kā definēts Direktīvas 98/26/EK 2. panta j) punktā, vai notikums, kas CVD iekšējos noteikumos definēts kā saistību neizpilde;
“piegāde pret maksājumu (vai DVP)” ir vērtspapīru norēķinu mehānisms, kas sasaista vērtspapīru pārvedumu ar naudas pārvedumu tā, ka vērtspapīru piegāde notiek tad un tikai tad, ja notiek atbilstīgais naudas pārvedums, un otrādi;
“vērtspapīru konts” ir konts, kurā var ieskaitīt vai no kura var noņemt vērtspapīrus;
“CVD saikne” ir vienošanās starp CVD, saskaņā ar kuru viens CVD kļūst par dalībnieku otra CVD vērtspapīru norēķinu sistēmā, lai atvieglotu vērtspapīru pārvedumu no otrā CVD dalībniekiem pirmā CVD dalībniekiem, vai kārtība, saskaņā ar kuru otram CVD piekļūst netieši caur starpnieku. CVD saiknes ietver standarta saiknes, pielāgotas saiknes, netiešas saiknes un sadarbspējas saiknes;
“standarta saikne” ir CVD saikne, ar kuru CVD kļūst par dalībnieku cita CVD vērtspapīru norēķinu sistēmā saskaņā ar tiem pašiem noteikumiem un nosacījumiem, ko piemēro minētā cita CVD uzturētās vērtspapīru norēķinu sistēmas jebkuram citam dalībniekam;
“pielāgota saikne” ir CVD saikne, ar kuru CVD, kas kļūst par dalībnieku cita CVD vērtspapīru norēķinu sistēmā, tiek sniegti papildus īpaši pakalpojumi, salīdzinot ar pakalpojumiem, ko minētais cits CVD parasti sniedz vērtspapīru norēķinu sistēmas dalībniekiem;
“netieša saikne” ir vienošanās starp CVD un trešo personu, kas nav CVD, bet kas ir cita CVD vērtspapīru norēķinu sistēmas dalībniece. Šādu saikni izveido CVD, lai atvieglotu vērtspapīru pārvedumu saviem dalībniekiem no cita CVD dalībniekiem;
“sadarbspējas saikne” ir CVD saikne, ar kuru centrālie vērtspapīru depozitāriji vienojas izveidot savstarpējus tehniskus risinājumus norēķiniem vērtspapīru norēķinu sistēmās, kuras tie uztur;
“starptautiskas atklātas saziņas procedūras un standarti” ir starptautiski pieņemti standarti attiecībā uz saziņas procedūrām, piemēram, standartizēti ziņojumapmaiņas formāti un datu attēlojums, kas jebkurai ieinteresētajai pusei ir pieejami uz taisnīga, atklāta un nediskriminējoša pamata;
“pārvedami vērtspapīri” ir pārvedami vērtspapīri, kā definēts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 44. apakšpunktā;
“akcijas” ir vērtspapīri, kas norādīti Direktīvas 2014/65/EK 4. panta 1. punkta 44. apakšpunkta a) punktā;
“naudas tirgus instrumenti” ir naudas tirgus instrumenti, kā definēts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 17. apakšpunktā;
“kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu ieguldījumu apliecības” ir kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu vienības, kā minēts Direktīvas 2014/65/ES I pielikuma C iedaļas 3. punktā;
“emisijas kvota” ir emisijas kvota, kas aprakstīta Direktīvas 2014/65/ES I pielikuma C iedaļas 11. punktā, izņemot atvasinātos instrumentus attiecībā uz emisiju kvotām;
“regulēts tirgus” ir regulēts tirgus, kā definēts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 21. apakšpunktā;
“daudzpusēja tirdzniecības sistēma” jeb “DTS” ir daudzpusēja tirdzniecības sistēma, kā definēts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 22. apakšpunktā;
“tirdzniecības vieta” ir tirdzniecības vieta Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 24. apakšpunkta nozīmē;
“norēķinu iestāde” ir norēķinu iestāde, kā definēts Direktīvas 98/26/EK 2. panta d) punktā;
“MVU izaugsmes tirgus” ir MVU izaugsmes tirgus, ka definēts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 12. apakšpunktā;
“vadības struktūra” ir CVD viena vai vairākas struktūras, kas ieceltas saskaņā ar valsts tiesību aktiem un kas ir tiesīgas noteikt CVD stratēģiju, mērķus un vispārējo virzību un kas uzrauga un pārrauga vadības lēmumu pieņemšanu, un tajā ir iekļautas personas, kuras faktiski virza CVD darbību.
Ja saskaņā ar valstu tiesību aktiem vadības struktūrā ietilpst dažādas struktūras ar īpašām funkcijām, šīs regulas prasības piemēro tikai tiem vadības struktūras locekļiem, kuriem attiecīgie valsts tiesību akti paredz attiecīgo atbildību;
“augstākā vadība” ir tās fiziskās personas, kas CVD veic izpildfunkcijas un kas ir atbildīgas un pārskatatbildīgas vadības struktūrai par attiecīgā CVD ikdienas pārvaldību;
“grupa” ir grupa Direktīvas 2013/34/ES 2. panta 11) punkta nozīmē;
“ciešas attiecības” ir ciešas attiecības, kā definēts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 35) apakšpunktā;
“būtiska līdzdalība” ir tieša vai netieša līdzdalība CVD vismaz 10 % apmērā no kapitāla vai balsstiesībām, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/109/EK ( 1 ) 9., 10. un 11. pantā, vai līdzdalība, kas ļauj ievērojami ietekmēt CVD pārvaldību;
“atlikts neto norēķins” ir norēķinu mehānisms, saskaņā ar kuru uz naudas vai vērtspapīru pārveduma rīkojumiem saistībā ar vērtspapīru norēķinu sistēmas dalībnieku vērtspapīru darījumiem attiecas dalībnieku neto prasījumu un saistību ieskaits un norēķins notiek iepriekš noteiktu norēķinu ciklu beigās darījumdarbības dienas laikā vai tās beigās.
II
SADAĻA
VĒRTSPAPĪRU NORĒĶINI
I
NODAĻA
Grāmatojuma forma
3. pants
Grāmatojuma forma
Ja pārvedamus vērtspapīrus pārved saskaņā ar finanšu nodrošinājuma līgumiem, kā noteikts Direktīvas 2002/47/EK 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā, minētos vērtspapīrus uzskaita CVD grāmatojuma formā norēķinu datumā vai pirms norēķinu datuma, ja vien tie nav jau šādi uzskaitīti.
4. pants
Izpilde
II
NODAĻA
Norēķinu periodi
5. pants
Plānotie norēķinu datumi
Kompetentās iestādes, kas atbild par tirdzniecības vietu uzraudzību, nodrošina, lai tiktu piemērots 2. punkts.
III
NODAĻA
Norēķinu disciplīna
6. pants
Pasākumi norēķinu neizpildes novēršanai
Tādi pasākumi ietver vismaz mehānismus starp ieguldījumu brokeru sabiedrību un tās profesionāliem klientiem, kā minēts Direktīvas 2014/65/ES II pielikumā, ar mērķi nodrošināt ātru saziņu par vērtspapīru piešķiršanu darījumam, apstiprinājumu par minēto piešķiršanu un apstiprinājumu par to, vai nosacījumi ir pieņemti vai noraidīti savlaicīgi pirms paredzētā norēķinu datuma.
EVTI, ciešā sadarbībā ar ECBS dalībniecēm, izdod pamatnostādnes saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 16. pantu par standartizētām procedūrām un ziņošanas protokoliem, kas izmantojamas, lai atbilstu šī punkta otrajai daļai.
EVTI ciešā sadarbībā ar ECBS dalībniecēm izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektu, lai precizētu pasākumus norēķinu neizpildes novēršanai nolūkā palielināt norēķinu efektivitāti un jo īpaši:
pasākumus, kas ieguldījumu brokeru sabiedrībām jāveic saskaņā ar 2. punkta pirmo daļu;
sīkāku izklāstu par 3. punktā minētajām procedūrām norēķinu veicināšanai, kas varētu ietvert darījumu apjoma noteikšanu, daļēju norēķinu veikšanu par neizpildītiem darījumiem un atsevišķu CVD nodrošināto automātiskās aizdošanas/aizņemšanās programmu izmantošanu; un
sīkāku izklāstu par pasākumiem, kuru mērķis ir veicināt un stimulēt savlaicīgus norēķinus par 4. punktā minētajiem darījumiem.
EVTI iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai līdz 2025. gada 17. jūlijam.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.–14. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.
7. pants
Pasākumi norēķinu neizpildes gadījumā
Pirms CVD nosaka pirmajā daļā minētās procedūras, tas konsultējas ar attiecīgajām tirdzniecības vietām un CDP, attiecībā uz kuriem tas sniedz norēķinu pakalpojumus.
Pirmajā daļā minētais soda mehānisms ietver naudas sodus dalībniekiem, kuri rada norēķinu neizpildi (“dalībnieki, kuri nenorēķinās”). Naudas sodus katru dienu aprēķina par katru darījumdarbības dienu, kurā norēķini attiecībā uz darījumu nav veikti, pēc plānotā norēķinu datuma līdz dienai, kad darījums ir vai nu izpildīts, vai arī divpusēji atcelts. Naudas sodi netiek noteikti kā CVD ienākumu avots.
Šā panta 2. punktā minēto soda mehānismu nepiemēro:
darījumiem, kuros CDP ir dalībnieks, kurš nenorēķinās, izņemot darījumus, ko noslēdzis CDP gadījumos, kuros tas nav starpnieks starp darījumu partneriem; vai
darījumiem, kuros pret dalībnieku, kurš nenorēķinās, ir sākta maksātnespējas procedūra.
Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 67. pantu, lai papildinātu šo regulu, precizējot parametrus tam, kā aprēķina šā panta 2. punkta trešajā daļā minēto naudas sodu preventīvu un samērīgu līmeni, pamatojoties uz visu turpmāk minēto:
aktīvu veids;
finanšu instrumenta likviditāte;
darījuma veids;
norēķinu neizpildes ilgums.
Nosakot pirmajā daļā minētos parametrus, Komisija ņem vērā norēķinu neizpildes līmeni pa finanšu instrumentu kategorijām, kā arī ietekmi, kāda zemām vai negatīvām procentu likmēm varētu būt uz darījumu partneru stimuliem un norēķinu neizpildi. Naudas sodu aprēķināšanai izmantotie parametri ir tādi, kas nodrošina augstas pakāpes norēķinu disciplīnu un attiecīgo finanšu tirgu raitu un sakārtotu darbību.
Komisija regulāri un vismaz reizi četros gados pārskata naudas sodu līmeņa aprēķināšanas parametrus, lai no jauna novērtētu naudas sodu atbilstību un efektivitāti tāda norēķinu neizpildes līmeņa sasniegšanā Savienībā, ko uzskata par pieņemamu, ņemot vērā ietekmi uz Savienības finanšu stabilitāti.
Publiskotā informācijā par apturēšanu neiekļauj personas datus, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/679 ( 3 ) 4. panta 1) punktā.
Šo punktu nepiemēro tiem dalībniekiem, kuri nenorēķinās, kas ir CDP, vai gadījumos, kad pret dalībnieku, kurš nenorēķinās, ir sākta maksātnespējas procedūra.
Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 67. pantu pieņemt deleģētos aktus, lai papildinātu šo regulu, precizējot:
norēķinu neizpildes pamatā esošos cēloņus, kas nav uzskatāmi par attiecināmiem uz darījuma dalībniekiem saskaņā ar šā panta 3. punkta a) apakšpunktu; un
apstākļus, kādos darbības nav uzskatāmas par tirdzniecību saskaņā ar šā panta 3. punkta b) apakšpunktu.
EVTI ciešā sadarbībā ar ECBS dalībniecēm izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektu, lai precizētu:
detalizētu informāciju par sistēmu, kas uzrauga norēķinu neizpildi, un 1. punktā minētajiem ziņojumiem par norēķinu neizpildi;
procedūras naudas sodu un jebkuru citu iespējamo ienākumu no šādiem sodiem iekasēšanai un pārdalei saskaņā ar 2. punktu;
apstākļus, saskaņā ar kuriem tiek uzskatīts, ka dalībnieks konsekventi un sistemātiski nepiegādā finanšu instrumentu, kā minēts 7. punktā.
EVTI iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai līdz 2025. gada 17. janvārim.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.–14. pantu.
7.a pants
Obligātas iepirkšanas procedūra
Komisija var pieņemt pirmajā daļā minēto īstenošanas aktu tikai tad, ja ir izpildīti abi šie nosacījumi:
7. panta 2. punktā minētā soda mehānisma piemērošanas rezultātā nav panākts ilgtermiņa ilgtspējīgs norēķinu neizpildes samazinājums Savienībā vai netiek uzturēts samazināts norēķinu neizpildes līmenis Savienībā pat pēc naudas sodu līmeņa pārskatīšanas saskaņā ar 7. panta 5. punkta otro daļu;
norēķinu neizpildes līmenis Savienībā negatīvi ietekmē vai varētu negatīvi ietekmēt Savienības finanšu stabilitāti.
Lai pieņemtu pirmajā daļā minēto lēmumu, Komisija ņem vērā visu turpmāk minēto:
obligātās iepirkšanas procedūras iespējamo ietekmi uz finanšu tirgiem Savienībā;
norēķinu neizpildes gadījumu skaitu, apjomu un ilgumu, tostarp to norēķinu neizpildes gadījumu skaitu un apjomu, kas nav nokārtoti 4. punktā minētā pagarinājuma perioda beigās;
vai uz konkrētu finanšu instrumentu vai minētā finanšu instrumenta darījumu kategoriju jau attiecas atbilstīgi līguma noteikumi, kas paredz saņēmēju dalībnieku tiesības uzsākt iepirkšanu.
Īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 68. panta 2. punktā paredzēto pārbaudes procedūru. Tajā norāda piemērošanas dienu, kas nav agrāka par vienu gadu pēc tā stāšanās spēkā.
Pirms 1. punktā minētā īstenošanas akta pieņemšanas Komisija:
novērtē 7. panta 2. punktā minētā soda mehānisma efektivitāti un samērīgumu un attiecīgā gadījumā maina soda mehānisma struktūru vai smaguma pakāpi, lai palielinātu norēķinu efektivitāti Savienībā;
apsver, vai ir izpildīti 1. punktā minētie nosacījumi, neraugoties uz 7. panta 2. punktā minētā sodu mehānisma iepriekšēju piemērošanu, kā arī pamatojumu un iespējamo ietekmi uz izmaksām, ko radītu obligātās iepirkšanas piemērošana konkrētiem finanšu instrumentiem un darījumu kategorijām.
Atkāpjoties no pirmās daļas, pamatojoties uz attiecīgo aktīvu veidu un finanšu instrumentu likviditāti, pagarinājuma periodu var palielināt līdz maksimums septiņām darījumdarbības dienām, ja īsāks pagarinājuma periods ietekmētu attiecīgo tirgu raitu un sakārtotu darbību.
Atkāpjoties no pirmās un otrās daļas, ja darījums saistās ar finanšu instrumentu, ko tirgo MVU izaugsmes tirgū, pagarinājuma periods ir 15 darījumdarbības dienas, izņemot ja MVU izaugsmes tirgus nolemj piemērot īsāku periodu.
Uzskata, ka starpnieksaņēmējs dalībnieks ir izpildījis obligātās iepirkšanas pienākumu pret dalībnieku, kurš nenorēķinās, ja tas nodod savu pienākumu saskaņā ar pirmo daļu. Arī starpnieksaņēmējs dalībnieks var dalībniekam, kurš nenorēķinās, nodot savas saistības pret galīgo saņēmēju dalībnieku, ievērojot 8., 9. un 10. punktu.
Attiecīgo CVD informē par to, kā darījums, par kuru nav veikts norēķins, tika atrisināts attiecībā uz visu darījumu ķēdi.
Šā panta 4. punktā minēto obligātās iepirkšanas procedūru nepiemēro:
norēķinu neizpildei, darbībām un darījumiem, kas uzskaitīti 7. panta 3. punktā;
vērtspapīru finansēšanas darījumiem;
cita veida darījumiem, kuru dēļ iepirkšanas procedūra nav vajadzīga;
darījumiem, kuri ir Regulas (ES) Nr. 236/2012 15. panta darbības jomā.
Naudas kompensāciju izmaksā ne vēlāk kā otrajā darījumdarbības dienā pēc 4. punktā minētās obligātās iepirkšanas procedūras perioda beigām vai iepirkšanas procedūras vai atlikšanas perioda beigām gadījumos, kad saņēmējs dalībnieks izvēlas atlikt iepirkšanas izpildi.
Šā panta 4.–10. punktu piemēro visiem darījumiem ar 5. panta 1. punktā minētajiem finanšu instrumentiem, kurus atļauts tirgot vai kurus tirgo tirdzniecības vietā vai kuru tīrvērti veic CDP:
attiecībā uz darījumiem, kuru tīrvērti veic CDP, CDP ir vienība, kas izpilda iepirkšanu saskaņā ar 4.–10. punktu;
attiecībā uz darījumiem, kuru tīrvērti neveic CDP, bet kuri tiek izpildīti tirdzniecības vietā, tirdzniecības vieta savos iekšējos noteikumos norāda, ka uz tās locekļiem un dalībniekiem attiecas 4.–10. punktā minētie pasākumi;
attiecībā uz visiem citiem darījumiem, kas nav šīs daļas a) un b) apakšpunktā minētie darījumi, CVD savos iekšējos noteikumos norāda, ka uz to dalībniekiem attiecas 4.–10. punktā minētie pasākumi.
CVD sniedz nepieciešamo norēķinu informāciju CDP un tirdzniecības vietām, lai ļautu tām pildīt šajā punktā noteiktos pienākumus.
Neskarot pirmās daļas a), b) un c) apakšpunktu, CVD var uzraudzīt iepirkšanas izpildi, kā norādīts minētajos punktos, saistībā ar vairākām norēķinu instrukcijām, attiecībā uz tiem pašiem finanšu instrumentiem un to pašu izpildes termiņa izbeigšanās datumu, ar mērķi līdz minimumam samazināt izpildāmo iepirkšanu skaitu un līdz ar to ietekmēt attiecīgo finanšu instrumentu cenas.
Pirms pirmajā daļā minētā ieteikuma sniegšanas EVTI apspriežas ar ECBS dalībniecēm un Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju.
Komisija bez liekas kavēšanās pēc ieteikuma saņemšanas, pamatojoties uz EVTI sniegtajiem iemesliem un pierādījumiem, vai nu ar īstenošanas aktu aptur 4.–10. punktā minēto obligātās iepirkšanas mehānismu konkrētām finanšu instrumentu kategorijām, vai noraida ieteikto apturēšanu. Ja Komisija noraida ieteikto apturēšanu, tā EVTI par to sniedz pamatojumu rakstiski. Šādu informāciju nepublisko.
Trešajā daļā minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar procedūru, kas minēta 68. panta 3. punktā.
Obligātās iepirkšanas mehānisma apturēšanu paziņo EVTI un publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un Komisijas tīmekļa vietnē.
Obligātās iepirkšanas mehānisma apturēšana sākotnēji ir spēkā ne ilgāk kā sešus mēnešus no minētās apturēšanas piemērošanas sākuma datuma.
Gadījumos, kad joprojām ir aktuāli apturēšanas pamatā esošie iemesli, Komisija ar īstenošanas aktu var pagarināt apturēšanu uz papildu laikposmiem, kas katrs nepārsniedz trīs mēnešus, tomēr kopumā apturēšanas periods nevar pārsniegt 12 mēnešus. Apturēšanas pagarinājumus publicē saskaņā ar šā punkta piekto daļu.
Septītajā daļā minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar procedūru, kas minēta 68. panta 3. punktā. EVTI pietiekami savlaicīgi pirms šā punkta sestajā daļā minētās apturēšanas vai šā punkta septītajā daļā minētā pagarinājuma beigām sniedz Komisijai atzinumu par to, vai apturēšanas pamatā esošie iemesli joprojām ir aktuāli.
Ja Komisija uzskata, ka obligātā iepirkšana vairs nav pamatota vai nerisina norēķinu neizpildi Savienībā un tā vairs nav nepieciešama, atbilstīga vai samērīga, tā nekavējoties pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem groza vai atceļ 1. punktā minēto īstenošanas aktu.
Otrajā daļā minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 68. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
Ja EVTI uzskata, ka obligātā iepirkšana vairs nav pamatota vai nerisina norēķinu neizpildi Savienībā un tā vairs nav nepieciešama, atbilstīga vai samērīga, tā var ieteikt Komisijai grozīt vai atcelt 1. punktā minēto īstenošanas aktu. Mutatis mutandis piemēro 13. punkta pirmo līdz ceturto daļu.
EVTI ciešā sadarbībā ar ECBS dalībniecēm izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, lai sīkāk precizētu:
detalizētu informāciju par attiecīgās 4.–10. punktā minētās iepirkšanas procedūras darbību, tostarp attiecīgos finanšu instrumenta piegādes termiņus pēc iepirkšanas procedūras; šādus termiņus aprēķina, ņemot vērā aktīvu veidu un finanšu instrumentu likviditāti;
apstākļus, kādos pagarinājuma periodu varētu pagarināt atbilstīgi aktīvu veidam un finanšu instrumentu likviditātei saskaņā ar 4. punkta otrajā daļā minētajiem nosacījumiem, ņemot vērā Regulas (ES) Nr. 600/2014 2. panta 1. punkta 17. apakšpunktā minētos likviditātes izvērtēšanas kritērijus;
detalizētu informāciju par 6. punktā minēto nodošanas mehānismu;
cita veida darījumus, kuru dēļ iepirkšanas procedūra nav vajadzīga, kā minēts 7. punkta c) apakšpunktā, piemēram, finanšu nodrošinājuma līgumus vai darījumus, kas ietver noslēguma ieskaita noteikumus;
metodiku 9. punktā minētās naudas kompensācijas aprēķināšanai;
nepieciešamo norēķinu informāciju, kas minēta 11. punkta otrajā daļā; un
detalizētu informāciju par to, kā CVD dalībnieki, CDP un tirdzniecības vietas dalībnieki ņem vērā privāto ieguldītāju specifiku, veicot obligāto iepirkšanu saskaņā ar 11. punktu.
EVTI iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai līdz 2025. gada 17. janvārim.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.–14. pantu.
8. pants
Izpilde
IV
NODAĻA
Internalizēti norēķini
9. pants
Norēķinu internalizētāji
Informāciju, kas saņemta saskaņā ar pirmo daļu, kompetentās iestādes nekavējoties nosūta EVTI un informē EVTI par jebkuru iespējamu risku, kas rodas no minētās norēķinu darbības.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.
EVTI iesniedz minēto īstenošanas tehnisko standartu projektu Komisijai līdz 2015. gada 18. jūnijam.
Komisijai ir piešķirtas pilnvaras pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu.
III
SADAĻA
CENTRĀLIE VĒRTSPAPĪRU DEPOZITĀRIJI
I
NODAĻA
Atļauju izsniegšana CVD un CVD uzraudzība
10. pants
Kompetentā iestāde
Neskarot 12. panta 1. punktā minēto ECBS dalībnieču veikto uzraudzību, CVD piederības dalībvalsts kompetentā iestāde izsniedz atļauju CVD un veic CVD uzraudzību.
11. pants
Kompetentās iestādes norīkošana
Ja dalībvalsts norīko vairāk nekā vienu kompetento iestādi, tā nosaka šādu iestāžu attiecīgo lomu un norīko vienu iestādi, kas atbild par sadarbību ar citu dalībvalstu kompetentajām iestādēm, attiecīgajām iestādēm, EVTI un – šajā regulā īpaši noteiktos gadījumos – EBI.
12. pants
Attiecīgās iestādes
Šajā regulā īpaši noteiktos gadījumos šādas iestādes ir iesaistītas atļauju izsniegšanā CVD un CVD uzraudzībā:
iestāde, kas atbild par CVD uzturētās vērtspapīru norēķinu sistēmas uzraudzību dalībvalstī, kuras tiesību aktus piemēro minētajai vērtspapīru norēķinu sistēmai;
Savienības centrālās bankas, kas emitē nozīmīgākās valūtas, kurās tiek veikti vai tiks veikti norēķini;
attiecīgā gadījumā Savienības centrālā banka, kuras reģistros notiek vai notiks naudas maksājumu norēķins attiecībā uz CVD uzturētu vērtspapīru norēķinu sistēmu.
EVTI iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai līdz 2015. gada 18. jūnijam.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.
13. pants
Informācijas apmaiņa
14. pants
Sadarbība starp iestādēm
Lai nodrošinātu konsekventu, efektīvu un iedarbīgu uzraudzības praksi Savienībā, tostarp sadarbību starp kompetentajām iestādēm un attiecīgajām iestādēm, veicot dažādus novērtējumus, kas nepieciešami šīs regulas piemērošanai, EVTI var ciešā sadarbībā ar ECBS dalībniecēm izdot norādījumus, kas paredzēti kompetentajām iestādēm, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 16. pantu.
15. pants
Ārkārtas situācijas
Neskarot Direktīvas 98/26/EK 6. panta 3. punktā minēto informācijas sniegšanas procedūru, kompetentās iestādes un attiecīgās iestādes nekavējoties informē EVTI, Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1092/2010 ( 4 ) un viena otru par jebkuru ar CVD saistītu ārkārtas situāciju, tostarp jebkuriem notikumiem finanšu tirgos, kas var negatīvi ietekmēt tirgus likviditāti, tās valūtas stabilitāti, kurā notiek norēķini, monetārās politikas integritāti vai finanšu sistēmas stabilitāti jebkurā no dalībvalstīm, kurā uzņēmējdarbību veic CVD vai kāds tā dalībnieks.
16. pants
CVD darbības atļauja
17. pants
Atļaujas izsniegšanas procedūra
Atkāpjoties no pirmās daļas, ja pieteikuma iesniedzējs CVD neatbilst visām šīs regulas prasībām, bet var pamatoti pieņemt, ka tas tās izpildīs, kad sāks savas darbības, kompetentā iestāde var izsniegt atļauju ar nosacījumu, ka pieteikuma iesniedzējs CVD ir ieviesis visus nepieciešamos pasākumus, lai izpildītu šīs regulas prasības, kad tas sāks savas darbības.
Katra attiecīgā iestāde savas kompetences jomā var sniegt kompetentajai iestādei pamatotu atzinumu trīs mēnešu laikā pēc tam, kad attiecīgā iestāde ir saņēmusi informāciju. Ja attiecīgā iestāde nesniedz atzinumu minētajā laikposmā, tiek uzskatīts, ka ir sniegts labvēlīgs atzinums.
Ja vismaz viena no attiecīgajām iestādēm sniedz negatīvu pamatotu atzinumu un kompetentā iestāde tomēr plāno izsniegt atļauju, minētā kompetentā iestāde viena mēneša laikā pēc negatīvā atzinuma saņemšanas sniedz attiecīgajām iestādēm pamatojumu, kāpēc tā plāno izsniegt atļauju, neraugoties uz negatīvo atzinumu.
Jebkura no attiecīgajām iestādēm, kas sniegusi trešajā daļā minēto negatīvo atzinumu, var šo lietu nosūtīt EVTI, lai saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 31. panta 2. punkta c) apakšpunktu saņemtu palīdzību.
Ja viena mēneša laikā pēc lietas nosūtīšanas EVTI jautājums nav nokārtots, tad kompetentā iestāde, kas plāno piešķirt atļauju, pieņem galīgo lēmumu un rakstiski sniedz attiecīgajām iestādēm detalizētu sava lēmuma skaidrojumu.
Ja kompetentā iestāde plāno atteikt atļaujas izsniegšanu, lietu nenosūta EVTI.
Trešajā daļā minētajā negatīvajā atzinumā rakstiski sniedz pilnīgu un sīku izklāstu par iemesliem, kādēļ nav izpildītas šajā regulā vai citos Savienības tiesību aktos noteiktās prasības.
Pirms atļaujas piešķiršanas pieteikuma iesniedzējam CVD kompetentā iestāde apspriežas ar otras iesaistītās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, ja:
CVD ir tāda CVD meitasuzņēmums, kuram atļauja izsniegta citā dalībvalstī;
CVD ir tāda CVD mātesuzņēmuma meitasuzņēmums, kuram atļauja izsniegta citā dalībvalstī;
CVD kontrolē tās pašas fiziskās vai juridiskās personas, kuras kontrolē citu CVD, kam atļauja izsniegta citā dalībvalstī.
Šā panta 6. punktā minētā apspriešanās aptver šādus aspektus:
akcionāru un personu, kas norādītas 27. panta 6. punktā, piemērotība un to 27. panta 1. punktā un 4. punktā minēto personu reputācija un pieredze, kuras faktiski vada CVD darbību, ja šādi akcionāri un personas ir kopīgi CVD un tādam CVD, kuram atļauja izsniegta citā dalībvalstī;
vai 6. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētās attiecības starp CVD, kuram atļauja izsniegta citā dalībvalstī, un pieteikuma iesniedzēju CVD neietekmē pieteikuma iesniedzēja CVD spēju izpildīt šīs regulas prasības.
EVTI iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai līdz 2015. gada 18. jūnijam.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.
EVTI iesniedz minēto īstenošanas tehnisko standartu projektu Komisijai līdz 2015. gada 18. jūnijam.
Komisijai ir piešķirtas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus.
18. pants
Atļaujas ietekme
EVTI iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai līdz 2015. gada 18. jūnijam.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.
19. pants
Darbības un pakalpojumu paplašināšana un ārpakalpojumu izmantošana
CVD, kas ir saņēmis atļauju, iesniedz savas piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei pieprasījumu atļaujas saņemšanai, ja tas vēlas pamatpakalpojumu sniegšanai izmantot trešās personas ārpakalpojumus saskaņā ar 30. pantu vai paplašināt savas darbības, tajās iekļaujot vienu vai vairākas šādas darbības:
papildu pamatpakalpojumi, kas uzskaitīti pielikuma A iedaļā, uz kuriem neattiecas sākotnējā atļauja;
papildpakalpojumi, kuri atļauti saskaņā ar pielikuma B iedaļu, bet nav tieši uzskaitīti tajā un uz kuriem neattiecas sākotnējā atļauja;
vēl kādas vērtspapīru norēķinu sistēmas uzturēšana;
norēķini par visu vai daļu no tā vērtspapīru norēķinu sistēmas naudas posma citas norēķinu iestādes reģistros;
sadarbspējas saiknes, tostarp saikņu ar trešās valsts CVD, izveide.
Šā panta 1. punkta b) apakšpunktā noteiktā atļauja tiek piešķirta saskaņā ar 17. panta 1., 2., 3., 5. un 8.a punktā noteikto procedūru.
Šā panta 1. punkta e) apakšpunktā noteiktā atļauja tiek piešķirta saskaņā ar 17. panta 1., 2., un 3. punktā noteikto procedūru.
Triju mēnešu laikā pēc pilnīga pieteikuma iesniegšanas kompetentā iestāde informē pieteikuma iesniedzēju CVD par to, vai atļauja ir vai nav piešķirta.
20. pants
Atļaujas anulēšana
Neskarot nevienu korektīvu darbību vai pasākumu saskaņā ar V sadaļu, CVD piederības dalībvalsts kompetentā iestāde anulē atļauju jebkurā no šādiem gadījumiem, kad CVD:
nav izmantojis atļauju 12 mēnešus, nepārprotami atsakās no atļaujas vai nav sniedzis pakalpojumus vai veicis darbību pēdējos sešus mēnešus;
ir saņēmis atļauju, sniedzot nepatiesas ziņas vai izmantojot citus nelikumīgus līdzekļus;
vairs neatbilst nosacījumiem, saskaņā ar kuriem atļauja tika piešķirta, un noteiktajā laikā nav veicis kompetentās iestādes norādītās korektīvās darbības;
ir nopietni vai sistemātiski pārkāpis šajā regulā izklāstītās prasības vai attiecīgā gadījumā Direktīvas 2014/65/ES un Regulas (ES) Nr. 600/2014 prasības.
21. pants
CVD reģistrs
22. pants
Pārskatīšana un izvērtēšana
Kompetentā iestāde nosaka, cik bieži un kādā apmērā veicama pirmajā daļā minētā pārskatīšana un izvērtēšana, ņemot vērā attiecīgā CVD lielumu, sistēmisko nozīmi, riska profilu, darbību veidu, apmēru un sarežģītību.
Pārskatīšanu un izvērtēšanu veic vismaz reizi trijos gados.
▼M3 —————
Iestādes, ar kurām apspriežas, var sniegt pamatotu atzinumu savas kompetences jomās trīs mēnešu laikā pēc informācijas saņemšanas no kompetentās iestādes.
Ja iestāde, ar kuru notikusi apspriešanās, nesniedz atzinumu minētajā termiņā, tiek uzskatīts, ka ir sniegts labvēlīgs atzinums.
Ja kāda no iestādēm, ar kuru notikusi apspriešanās, sniedz negatīvu pamatotu atzinumu un kompetentā iestāde tam nepiekrīt, minētā kompetentā iestāde viena mēneša laikā pēc negatīvā atzinuma saņemšanas sniedz iestādei, ar kuru notikusi apspriešanās, negatīvā atzinuma pamatojumu.
Jebkura no iestādēm, ar kuru notikusi apspriešanās un kura sniegusi negatīvu atzinumu, var šo lietu nosūtīt EVTI, lai saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 31. panta 2. punkta c) apakšpunktu saņemtu palīdzību.
Ja viena mēneša laikā pēc lietas nosūtīšanas EVTI jautājums nav nokārtots, tad kompetentā iestāde pieņem galīgo lēmumu par pārskatīšanu un izvērtēšanu un attiecīgajām iestādēm rakstiski sniedz sīkāku paskaidrojumu par savu lēmumu.
Ceturtajā daļā minētajos negatīvajos atzinumos rakstiski sniedz pilnīgu un sīku izklāstu par iemesliem, kādēļ nav izpildītas šajā regulā vai citos Savienības tiesību aktos noteiktās prasības.
EVTI ciešā sadarbībā ar ECBS dalībniecēm izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektu, lai precizētu:
informāciju, kādu CVD sniedz kompetentajai iestādei 1. punktā noteiktās pārskatīšanas un novērtēšanas vajadzībām;
informāciju, kas kompetentajai iestādei jāsniedz saskaņā ar 7. punktu;
informāciju, ar kādu jāapmainās 8. punktā minētajām kompetentajām iestādēm.
EVTI iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai līdz 2025. gada 17. janvārim.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.
EVTI iesniedz minēto īstenošanas tehnisko standartu projektu Komisijai līdz 2025. gada 17. janvārim.
Komisijai ir piešķirtas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus.
22.a pants
Atveseļošanas un sakārtotas likvidācijas plāni
Šā panta 1. punktā minētajos plānos ņem vērā attiecīgā CVD lielumu, sistēmisko nozīmi, darbību veidu, apmēru un sarežģītību un ietver vismaz šādus elementus:
galveno atveseļošanas vai sakārtotas likvidācijas stratēģiju būtības kopsavilkumu;
CVD svarīgo darbību un pakalpojumu identificēšanu;
piemērotas procedūras, kas nodrošina papildu kapitāla piesaisti gadījumos, kad CVD pašu kapitāls tuvojas 47. panta 1. punktā noteiktajām prasībām vai kļūst mazāks par tām;
piemērotas procedūras, kas nodrošina CVD darbību un pakalpojumu sakārtotu likvidāciju vai pārstrukturēšanu, ja CVD nespēj piesaistīt jaunu kapitālu;
piemērotas procedūras, kas nodrošina klientu un dalībnieku aktīvu laicīgus un sakārtotus norēķinus un pārvedumu citam CVD gadījumā, ja CVD kļūst pastāvīgi neiespējami atjaunot savas svarīgās darbības un pakalpojumus;
galveno stratēģiju īstenošanai nepieciešamo pasākumu aprakstu.
Ja CVD ir izveidots un tiek uzturēts noregulējuma plāns saskaņā ar Direktīvu 2014/59/ES vai līdzīgs plāns saskaņā ar valsts tiesību aktiem ar mērķi nodrošināt CVD pakalpojumu turpināmību, noregulējuma iestāde vai, ja šādas iestādes nav, kompetentā iestāde informē EVTI par faktu, ka šāds plāns pastāv.
Ja atveseļošanas plānā un noregulējuma plānā saskaņā ar Direktīvu 2014/59/ES vai jebkurā līdzīgā plānā saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir iekļauti visi 2. punktā uzskaitītie elementi, CVD nav jāsagatavo plāni, ievērojot 1. punktu.
23. pants
Brīvība sniegt pakalpojumus citā dalībvalstī
Ikviens CVD, kas plāno pirmo reizi sniegt 2. punktā minētos pakalpojumus attiecībā uz finanšu instrumentiem, kuri izveidoti saskaņā ar 49. panta 1. punkta otrās daļas a) apakšpunktā minētajiem citas dalībvalsts tiesību aktiem, vai mainīt minēto sniegto pakalpojumu klāstu, paziņo savas piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei šādu informāciju:
uzņēmēja dalībvalsts;
darbības programma, norādot, kādus tieši pakalpojumus CVD plāno sniegt, tostarp to finanšu instrumentu veidu, kuri izveidoti saskaņā ar uzņēmējas dalībvalsts tiesību aktiem un attiecībā uz kuriem CVD plāno sniegt šādus pakalpojumus;
valūta vai valūtas, ko CVD plāno izmantot;
novērtējums par pasākumiem, ko CVD plāno veikt, lai nodrošinātu tā lietotāju atbilstību 49. panta 1. punkta otrās daļas a) apakšpunktā minētajiem uzņēmējas dalībvalsts tiesību aktiem attiecībā uz akcijām.
CVD, kas pirmo reizi plāno izveidot filiāli citā dalībvalstī vai mainīt pielikuma A iedaļas 1. punktā minēto pamatpakalpojuma vai pielikuma A iedaļas 2. punktā minētā pamatpakalpojuma klāstu, ko sniedz ar filiāles starpniecību, piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei paziņo šādu informāciju:
3. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētā informācija;
filiāles organizatoriskā struktūra un to personu vārdi, kuras atbild par filiāles vadību;
novērtējums par pasākumiem, ko CVD plāno veikt, lai nodrošinātu tā lietotāju atbilstību 49. panta 1. punkta otrās daļas a) apakšpunktā minētajiem uzņēmējas dalībvalsts tiesību aktiem attiecībā uz akcijām.
Uzņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde nekavējoties informē minētās dalībvalsts attiecīgās iestādes par jebkuru paziņojumu, kas saņemts saskaņā ar šā punkta pirmo daļu.
Piederības dalībvalsts kompetentā iestāde nekavējoties informē CVD par pirmajā daļā minētā paziņojuma nosūtīšanas datumu.
24. pants
Piederības dalībvalsts un uzņēmējas dalībvalsts iestāžu sadarbība un salīdzinošā izvērtēšana
Piederības dalībvalsts kompetentā iestāde var uzaicināt uzņēmēju dalībvalstu kompetento iestāžu un EVTI darbiniekus piedalīties klātienes pārbaudēs.
Piederības dalībvalsts kompetentā iestāde nosūta EVTI un 24.a pantā minētajai kolēģijai klātienes pārbaužu konstatējumus un informāciju par visām korektīvām darbībām vai naudas sodiem, par kuriem lēmusi minētā kompetentā iestāde.
▼M3 —————
Ja, neraugoties uz piederības dalībvalsts kompetentās iestādes veiktajiem pasākumiem, CVD turpina pārkāpt saistības, kuras izriet no šīs regulas noteikumiem, uzņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde pēc piederības dalībvalsts kompetentās iestādes informēšanas veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu atbilstību šīs regulas noteikumiem uzņēmējas dalībvalsts teritorijā. Uzņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde bez nepamatotas kavēšanās informē EVTI un 24.a pantā minēto kolēģiju par šādiem pasākumiem.
Uzņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde vai piederības dalībvalsts kompetentā iestāde ar šo jautājumu var vērsties pie EVTI, kas var rīkoties saskaņā ar pilnvarām, kuras tai piešķirtas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 19. pantu.
Saistībā ar šā punkta pirmajā daļā minēto salīdzinošo izvērtēšanu EVTI attiecīgā gadījumā arī pieprasa Regulas (ES) Nr. 1095/2010 37. pantā minētās Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupas atzinumus un konsultācijas.
▼M3 —————
EVTI iesniedz minēto īstenošanas tehnisko standartu projektu Komisijai līdz 2015. gada 18. jūnijam.
Komisijai ir piešķirtas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus.
24.a pants
Uzraudzības iestāžu kolēģija
Kolēģiju izveido viena mēneša laikā no dienas, kad:
piederības dalībvalsts kompetentā iestāde konstatē, ka darbības, ko CVD veic vismaz divās uzņēmējās dalībvalstīs, ir būtiski nozīmīgas; vai
viena no 4. punktā uzskaitītajām vienībām informē piederības dalībvalsts kompetento iestādi par to, ka darbības, ko CVD veic vismaz divās uzņēmējās dalībvalstīs, ir būtiski nozīmīgas.
Kolēģiju veido:
EVTI;
piederības dalībvalsts kompetentā iestāde;
12. pantā minētās attiecīgās iestādes;
to uzņēmēju dalībvalstu kompetentās iestādes, kurās CVD veiktās darbības ir būtiski nozīmīgas;
EBI, ja CVD ir saņēmis atļauju saskaņā ar 54. panta 3. punktu.
Kolēģija, neskarot kompetento iestāžu pienākumus saskaņā ar šo regulu, nodrošina:
informācijas apmaiņu, tostarp informācijas pieprasījumus saskaņā ar 13., 14. un 15. pantu, un informācijas apmaiņu par pārskatīšanas un izvērtēšanas procesu saskaņā ar 22. pantu;
efektīvu uzraudzību, izvairoties no nevajadzīgi dublējošiem uzraudzības pasākumiem, piemēram, informācijas pieprasījumiem;
vienošanos par labprātīgu uzdevumu uzticēšanu tās locekļu starpā;
informācijas apmaiņu par ārpakalpojumu sniegšanu, kam piešķirta atļauja, vai darbību un pakalpojumu paplašināšanu saskaņā ar 19. pantu;
sadarbību starp piederības dalībvalsts un uzņēmējas dalībvalsts iestādēm saskaņā ar 24. pantu attiecībā uz pasākumiem, kas minēti 23. panta 3. punkta d) apakšpunktā, un par visiem problēmjautājumiem, kas radušies saistībā ar pakalpojumu sniegšanu citās dalībvalstīs;
informācijas apmaiņu par grupas struktūru, augstāko vadību, vadības struktūru un akcionāriem saskaņā ar 27. pantu;
informācijas apmaiņu par procesiem vai mehānismiem, kam ir būtiska ietekme uz grupai piederošo CVD pārvaldību vai to riska pārvaldību.
Lai atvieglotu to uzdevumu izpildi, kas kolēģijai uzticēti, ievērojot 8. punktu, kolēģijas locekļi var pievienot sanāksmes darba kārtības punktus.
Priekšsēdētājs uz ad hoc pamata var uzaicināt papildu dalībniekus piedalīties kolēģijas apspriedēs par konkrētiem tematiem.
Kolēģijas locekļi, izņemot tās priekšsēdētāju, var izlemt nepiedalīties kolēģijas sanāksmē.
Pēc jebkura kolēģijas locekļa pieprasījuma kolēģija saskaņā ar 11. punktu pieņem nesaistošus atzinumus par:
jautājumiem, kas konstatēti pārskatīšanas un izvērtēšanas procesos saskaņā ar 22. vai 60. pantu;
jautājumiem, kas saistīti ar ārpakalpojumiem vai darbību un pakalpojumu paplašināšanu saskaņā ar 19. pantu; vai
jautājumiem, kas saistīti ar iespējamiem šīs regulas pārkāpumiem, kas izriet no pakalpojumu sniegšanas uzņēmējā dalībvalstī, kā minēts 24. panta 5. punktā.
Minētā vienošanās paredz kolēģijas praktisko darbības kārtību, tostarp kārtību, kādā notiek saziņa starp kolēģijas locekļiem, un var noteikt uzdevumus, kas tiem jāuztic.
EVTI iesniedz Komisijai minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu līdz 2025. gada 17. janvārim.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras šo regulu papildināt, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.–14. pantu.
25. pants
Trešās valstis
Pēc apspriešanās ar 5. punktā minētajām iestādēm EVTI var atzīt trešās valsts CVD, kas iesniedzis pieteikumu par atzīšanas saņemšanu 2. punktā minēto pakalpojumu sniegšanai, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
Komisija ir pieņēmusi lēmumu saskaņā ar 9. punktu;
trešās valsts CVD tiek piemērota tāda efektīva atļaujas izsniegšanas procedūra, uzraudzība un pārraudzība vai, ja vērtspapīru norēķinu sistēmu uztur centrālā banka, – pārraudzība, kas nodrošina pilnīgu atbilstību minētajā trešā valstī piemērotām prudenciālajām prasībām;
saskaņā ar 10. punktu ir izveidota sadarbības kārtība starp EVTI un minētās trešās valsts atbildīgajām iestādēm (“trešās valsts atbildīgās iestādes”);
jebkurā attiecīgā gadījumā trešās valsts CVD veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu tā lietotāju atbilstību attiecīgajiem valsts tiesību aktiem dalībvalstī, kurā trešās valsts CVD plāno sniegt CVD pakalpojumus, tostarp 49. panta 1. punkta otrajā daļā minētajiem tiesību aktiem, un minēto pasākumu piemērotību ir apstiprinājušas tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kurā trešās valsts CVD plāno sniegt CVD pakalpojumus;
trešās valsts CVD veic uzņēmējdarbību vai ir saņēmis atļauju trešā valstī, kas deleģētajos aktos, kuri pieņemti, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2015/849 ( 5 ) 9. panta 2. punktu, nav identificēta kā augsta riska trešā valsts.
Novērtējot, vai ir izpildīti 4. punktā minētie nosacījumi, EVTI apspriežas ar:
kompetentajām iestādēm dalībvalstīs, kurā trešās valsts CVD plāno sniegt CVD pakalpojumus, jo īpaši par to, kā trešās valsts CVD plāno izpildīt 4. punkta d) apakšpunktā minētās prasības;
attiecīgajām iestādēm;
trešo valstu atbildīgajām iestādēm, kas ir atbildīgas par atļauju izsniegšanu CVD un CVD uzraudzību un pārraudzību.
Pieteikuma iesniedzējs CVD sniedz EVTI visu informāciju, kas uzskatāma par nepieciešamu atzīšanas saņemšanai. EVTI 30 darbadienu laikā pēc pieteikuma saņemšanas izvērtē, vai pieteikums ir pilnīgs. Ja pieteikums nav pilnīgs, EVTI nosaka termiņu, līdz kuram pieteikuma iesniedzējam CVD ir jānodrošina papildu informācija.
To dalībvalstu kompetentās iestādes, kurās trešās valsts CVD plāno sniegt CVD pakalpojumus, izvērtē trešās valsts CVD atbilstību tiesību aktiem, kas minēti 4. punkta d) apakšpunktā, un informē EVTI ar pilnībā pamatotu lēmumu par to, vai atbilstība ir panākta vai nav panākta, trīs mēnešu laikā pēc visas nepieciešamās informācijas saņemšanas no EVTI.
Lēmums par atzīšanu pamatojas uz šā panta 4. punktā izklāstītajiem kritērijiem.
Sešu mēnešu laikā pēc pilnīga pieteikuma iesniegšanas vai pēc dienas, kad Komisija ir pieņēmusi lēmumu par līdzvērtību saskaņā ar 9. punktu, atkarībā no tā, kurš datums ir vēlāk, EVTI rakstiski informē pieteikuma iesniedzēju CVD, nosūtot pilnībā pamatotu lēmumu par to, vai atzīšana ir piešķirta vai atteikta.
Kompetentās iestādes dalībvalstīs, kurās saskaņā ar 4. punktu pienācīgi atzīts trešās valsts CVD sniedz CVD pakalpojumus, ciešā sadarbībā ar EVTI var pieprasīt minētās trešās valsts atbildīgajām iestādēm:
periodiski ziņot par trešās valsts CVD darbībām minētajās uzņēmējās dalībvalstīs, tostarp statistikas vākšanas nolūkos;
attiecīgajā laikposmā paziņot par tādu vērtspapīru norēķinu sistēmu emitentu un dalībnieku identitāti, kuras uztur trešās valsts CVD, kas sniedz pakalpojumus minētajā uzņēmējā dalībvalstī, kā arī jebkuru citu svarīgu informāciju par minētā trešās valsts CVD darbībām uzņēmējā dalībvalstī.
EVTI atsauc CVD atzīšanu, ja vairs netiek pildīti 4. punktā noteiktie nosacījumi vai 20. pantā minētajos apstākļos.
Nosakot pirmajā daļā minēto, Komisija var arī apsvērt, vai šī trešās valsts tiesiskā un uzraudzības kārtība atspoguļo starptautiski pieņemtos CPSS un IOSCO standartus, ciktāl pēdējie minētie nav pretrunā šajā regulā izklāstītajām prasībām.
Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 33. panta 1. punktu EVTI nosaka kārtību, kādā notiek sadarbība ar trešo valstu atbildīgajām iestādēm, kuru tiesiskais un uzraudzības regulējums ir atzīts par līdzvērtīgu šīs regulas prasībām saskaņā ar 9. punktu. Šāda kārtība paredz vismaz:
mehānismu informācijas apmaiņai starp EVTI, uzņēmējas dalībvalsts kompetentajām iestādēm un trešo valstu atbildīgajām iestādēm, tostarp piekļuvi visai EVTI pieprasītajai informācijai par CVD, kuriem atļauja izsniegta trešās valstīs, un arī piekļuvi informācijai 7. punktā minētajos gadījumos;
mehānismu EVTI tūlītējai informēšanai, ja trešās valsts atbildīgā iestāde uzskata, ka tās uzraudzīts CVD pārkāpj atļaujas nosacījumus vai citus piemērojamus tiesību aktus;
procedūras uzraudzības darbību koordinēšanai, attiecīgā gadījumā arī klātienes pārbaudes.
Ja sadarbības nolīgumā noteikts, ka dalībvalsts sūta personas datus, šādu datu nosūtīšana tiek veikta atbilstīgi Direktīvas 95/46/EK noteikumiem, un, ja sadarbības nolīgumā noteikts, ka EVTI sūta personas datus, šādu datu nosūtīšana tiek veikta atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 45/2001 noteikumiem.
EVTI iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai līdz 2015. gada 18. jūnijam.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.
EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, lai precizētu informāciju, kas 2.a punktā minētajā paziņojumā trešās valsts CVD ir jāsniedz EVTI. Šāda informācija aprobežojas tikai ar to, kas ir absolūti nepieciešams, tostarp attiecīgā gadījumā un ja dati ir pieejami:
to Savienībā esošo dalībnieku skaits, kuriem trešās valsts CVD sniedz vai plāno sniegt 2.a punktā minētos pakalpojumus;
to darījumu skaits un apjoms, kuri iepriekšējā gadā veikti ar finanšu instrumentiem, kas izveidoti saskaņā ar kādas dalībvalsts tiesību aktiem;
to darījumu skaits un apjoms, par kuriem Savienības dalībnieki ir veikuši norēķinus iepriekšējā gadā.
EVTI iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai līdz 2025. gada 17. janvārim.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras šo regulu papildināt, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.–14. pantu.
II
NODAĻA
Prasības attiecībā uz CVD
26. pants
Vispārīgi noteikumi
Ja CVD plāno sniegt banku tipa papildpakalpojumus citiem CVD, ievērojot 54. panta 2.a punkta pirmās daļas b) apakšpunktu, minētajā CVD ir ieviesti skaidri noteikumi un procedūras, kas risina iespējamos interešu konfliktus un mazina diskriminējošas attieksmes risku pret minētajiem citiem CVD un to dalībniekiem.
CVD uztur un īsteno efektīvu rakstveida organizatorisko un administratīvo kārtību, lai konstatētu un pārvaldītu iespējamus interešu konfliktus starp tā dalībniekiem vai to klientiem un pašu CVD, ieskaitot:
CVD vadītājus;
CVD darbiniekus;
CVD vadības struktūras locekļus;
jebkuru personu, kurai ir tieša vai netieša kontrole pār CVD;
jebkuru personu, kura ir cieši saistīta ar jebkuru no a), b) un c) apakšpunktā uzskaitītajām personām; un
jebkuru personu, kura ir cieši saistīta ar pašu CVD.
CVD uztur un īsteno atbilstīgas noregulējuma procedūras gadījumiem, kad rodas varbūtēji interešu konflikti.
EVTI ciešā sadarbībā ar ECBS dalībniecēm izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektu, nosakot CVD līmenī, kā arī grupas līmenī, kā minēts 7. punktā:
instrumentus 1. punktā minēto CVD risku uzraudzībai;
vadošo darbinieku atbildību par 1. punktā minētajiem CVD riskiem;
3. punktā minētos iespējamos interešu konfliktus;
6. punktā minētās revīzijas metodes; un
apstākļus, kādos, ņemot vērā iespējamos interešu konfliktus starp lietotāju komitejas locekļiem un CVD, būtu atbilstīgi revīzijas rezultātus darīt zināmus arī lietotāju komitejai saskaņā ar 6. punktu.
EVTI iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai līdz 2015. gada 18. jūnijam.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.
EBI iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai līdz 2025. gada 17. janvārim.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras šo regulu papildināt, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantu.
27. pants
Augstākā vadība, vadības struktūra un akcionāri
Šā panta nolūkiem “neatkarīgs vadības struktūras loceklis” ir vadības struktūras loceklis, kam nav nodarbinātības, ģimenisko vai citādu attiecību, kuras rada interešu konfliktu attiecībā uz attiecīgo CVD, tā kontrolējošajiem akcionāriem, vadību vai dalībniekiem, un kam šādas attiecības nav bijušas piecus gadus pirms dalības vadības struktūrā.
CVD nekavējoties:
sniedz kompetentajai iestādei informāciju par CVD īpašniekiem un jo īpaši par jebkuras tādas personas identitāti un tās līdzdalības apjomu, kurai ir būtiska līdzdalība CVD;
publisko:
informāciju, kas kompetentajai iestādei sniegta saskaņā ar a) apakšpunktu; un
īpašumtiesību pārvedumu, kā rezultātā mainās kontrole pār CVD.
27.a pants
Informācija kompetentajām iestādēm
Ja pastāv varbūtība, ka vadības struktūras rīcība var kaitēt stabilai un piesardzīgai CVD pārvaldībai, kompetentā iestāde veic piemērotus pasākumus, kas var ietvert minētā locekļa izslēgšanu no vadības struktūras.
Jebkura fiziska vai juridiska persona, kas pieņēmusi lēmumu tieši vai netieši atsavināt būtisku līdzdalību CVD (potenciālais pārdevējs), vispirms rakstiski paziņo par to kompetentajai iestādei, norādot šādas līdzdalības apmēru. Šāda persona paziņo kompetentajai iestādei arī, ja tā ir pieņēmusi lēmumu samazināt būtisku līdzdalību tā, ka tās īpašumā esošo balsstiesību vai kapitāla daļa kļūtu mazāka par 10 %, 20 %, 30 % vai 50 %, vai tā, ka CVD vairs nebūtu šīs personas meitasuzņēmums.
Pēc rakstiskā apstiprinājuma dienas par to, ka ir saņemts gan paziņojums, gan visi dokumenti, kas jāpievieno šim paziņojumam, pamatojoties uz 27.b panta 4. punktā minēto sarakstu, kompetentās iestādes rīcībā ir ne vairāk kā 60 darbdienas (“vērtēšanas periods”), lai veiktu 27.b panta 1. punktā paredzēto vērtēšanu (“vērtēšana”).
Apstiprinot saņemšanu, kompetentā iestāde potenciālajam līdzdalības ieguvējam vai potenciālajam pārdevējam dara zināmu vērtēšanas perioda beigu dienu.
Vērtēšanas perioda skaitīšanu aptur uz laikposmu no dienas, kad kompetentā iestāde pieprasa informāciju, līdz potenciālā līdzdalības ieguvēja atbildes saņemšanas dienai. Apturēšana nav ilgāka par 20 darbdienām. Kompetentā iestāde pēc saviem ieskatiem pieprasa papildu vai precīzāku informāciju, taču šī iemesla dēļ vērtēšanas periods netiek pārtraukts.
27.b pants
Vērtēšana
Izvērtējot 27.a panta 2. punktā paredzēto paziņojumu un 27.a panta 4. punktā minēto informāciju, kompetentā iestāde, lai nodrošinātu CVD, kurā plānots iegūt līdzdalību, stabilu un piesardzīgu pārvaldību un ņemot vērā potenciālā līdzdalības ieguvēja iespējamo ietekmi uz CVD, novērtē potenciālā līdzdalības ieguvēja piemērotību un plānotās līdzdalības iegūšanas finansiālo pamatotību pēc visa turpmāk minētā:
potenciālā līdzdalības ieguvēja reputācija un finansiālā stabilitāte;
tās personas reputācija, zinātība, prasmes un pieredze, kura plānotās līdzdalības iegūšanas rezultātā vadīs CVD darbību;
vai CVD spēs nodrošināt atbilstību un arī turpmāk nodrošināt atbilstību šai regulai;
vai ir pamatots iemesls aizdomām, ka saistībā ar plānoto iegādi tiek veikta vai ir veikta vai mēģināta nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana vai teroristu finansēšana Direktīvas (ES) 2015/849 1. panta nozīmē vai ka plānotā iegāde varētu palielināt šādu risku.
Novērtējot potenciālā līdzdalības ieguvēja finansiālo stabilitāti, kompetentā iestāde īpašu vērību pievērš CVD, kurā plānots iegūt līdzdalību, pašreizējam un paredzētajam uzņēmējdarbības veidam.
Vērtējot CVD spēju panākt atbilstību šai regulai, kompetentā iestāde īpašu vērību pievērš tam, vai grupai, par kuras daļu tas kļūs, ir struktūra, kas ļauj veikt efektīvu uzraudzību, efektīvi apmainīties ar informāciju starp kompetentajām iestādēm un noteikt pienākumu sadalījumu starp kompetentajām iestādēm.
27.c pants
Atkāpe CVD, kas sniedz banku tipa papildpakalpojumus
Šīs regulas 27.a un 27.b pantu nepiemēro CVD, kas saņēmis atļauju saskaņā ar 54. panta 3. punktu un uz kuru attiecas Direktīva 2013/36/ES.
28. pants
Lietotāju komiteja
29. pants
Uzskaites dokumentu saglabāšana
EVTI iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai līdz 2015. gada 18. jūnijam.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.
EVTI iesniedz minēto īstenošanas tehnisko standartu projektu Komisijai līdz 2015. gada 18. jūnijam.
Komisijai ir piešķirtas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus.
30. pants
Ārpakalpojumu izmantošana
Ja CVD savu pakalpojumu sniegšanā vai darbībās izmanto trešās personas ārpakalpojumus, tas saglabā pilnu atbildību par visu savu saskaņā ar šo regulu noteikto pienākumu izpildi un vienmēr nodrošina atbilstību šādiem nosacījumiem:
izmantojot ārpakalpojumus, netiek deleģēta tā atbildība;
netiek mainītas CVD attiecības ar tā dalībniekiem vai emitentiem un saistības pret tiem;
faktiski netiek mainīti CVD atļaujas izsniegšanas nosacījumi;
ārpakalpojumu izmantošana nekavē veikt uzraudzības un pārraudzības funkcijas, tostarp klātienes pārbaudes jebkuras būtiskas informācijas iegūšanai, kas vajadzīga minēto funkciju izpildei;
izmantojot ārpakalpojumus, CVD nezaudē aktuālo risku pārvaldībai nepieciešamās sistēmas un kontroles instrumentus;
CVD saglabā nepieciešamās specializētās zināšanas un resursus sniegto pakalpojumu kvalitātes, pakalpojumu sniedzēja organizatoriskās struktūras un kapitāla pietiekamības novērtēšanai, ārpakalpojumu efektīvai uzraudzībai un ar ārpakalpojumu izmantošanu saistīto risku pastāvīgai pārvaldībai;
CVD ir tieša piekļuve attiecīgajai informācijai par ārpakalpojumiem;
pakalpojumu sniedzējs sadarbojas ar kompetento iestādi un attiecīgajām iestādēm saistībā ar ārpakalpojumu darbībām;
CVD nodrošina, ka pakalpojumu sniedzējs atbilst standartiem, kas noteikti attiecīgajos datu aizsardzības tiesību aktos, kurus piemērotu, ja pakalpojumu sniedzēji veiktu uzņēmējdarbību Savienībā. CVD atbild par to, lai šie standarti būtu norādīti līgumā starp darījuma partneriem un tiktu uzturēti.
31. pants
Citu personu, kas nav CVD, sniegtie pakalpojumi
EVTI šādu informāciju iekļauj 21. pantā minētajā CVD reģistrā.
32. pants
Vispārīgi noteikumi
33. pants
Dalības prasības
Atteikuma gadījumā pieprasījuma iesniedzējam dalībniekam ir tiesības iesniegt sūdzību tā CVD kompetentajai iestādei, kurš tam atteicis piekļuvi.
Minētā kompetentā iestāde pienācīgi izskata sūdzību, izvērtējot atteikuma iemeslus, un sniedz pieprasījuma iesniedzējam dalībniekam pamatotu atbildi.
Minētā kompetentā iestāde apspriežas ar pieprasījuma iesniedzēja dalībnieka uzņēmējdarbības vietas kompetento iestādi par savu sūdzības izvērtējumu. Ja pieprasījuma iesniedzēja dalībnieka iestāde nepiekrīt sniegtajam izvērtējumam, tad jebkura no abām kompetentajām iestādēm var nosūtīt jautājumu EVTI, kas var rīkoties saskaņā ar pilnvarām, kas tai piešķirtas atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 1095/2010 19. pantam.
Ja CVD atteikums piešķirt piekļuvi pieprasījuma iesniedzējam dalībniekam uzskatāms par nepamatotu, tā CVD kompetentā iestāde, kura atteikusi piekļuvi, izdod rīkojumu, kurā pieprasa, lai CVD piešķir piekļuvi pieprasījuma iesniedzējam dalībniekam.
EVTI minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu iesniedz Komisijai līdz 2015. gada 18. jūnijam.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.
EVTI iesniedz minēto īstenošanas tehnisko standartu projektu Komisijai līdz 2015. gada 18. jūnijam.
Komisija ir pilnvarota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus.
34. pants
Pārredzamība
35. pants
Saziņas procedūras ar dalībniekiem un citām tirgus infrastruktūrām
Saziņas procedūrās ar tā uzturēto vērtspapīru norēķinu sistēmu dalībniekiem un tirgus infrastruktūrām, ar kurām tam ir saskarne, CVD izmanto starptautiskas atklātas saziņas procedūras un standartus ziņojumiem un atsauces datiem, lai veicinātu efektīvu ierakstu, maksājumu un norēķinu veikšanu.
36. pants
Vispārīgi noteikumi
Katrai vērtspapīru norēķinu sistēmai, ko CVD uztur, tas piemēro atbilstīgus noteikumus un procedūras, tostarp stabilu uzskaites praksi un kontroli, lai palīdzētu veicināt vērtspapīru emisijas integritāti un samazinātu līdz minimumam un pārvaldītu ar vērtspapīru glabāšanu un norēķiniem saistītos riskus.
37. pants
Emisijas integritāte
EVTI iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai līdz 2015. gada 18. jūnijam.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.
38. pants
Dalībnieku vērtspapīru un to klientu vērtspapīru aizsardzība
Tomēr CVD un tā dalībnieki nodrošina individuālu klientu nošķiršanu pilsoņiem un rezidentiem, kā arī juridiskām personām, kuras veic uzņēmējdarbību dalībvalstī, ja to paredz dalībvalsts tiesību akti, saskaņā ar kuriem ir izveidoti vērtspapīri, redakcijā, kāda ir spēkā 2014. gada 17. septembrī. Minēto pienākumu piemēro, kamēr valsts tiesību akti nav grozīti vai atcelti, un tā mērķis joprojām ir spēkā.
39. pants
Norēķinu galīgums
40. pants
Norēķini naudā
41. pants
Noteikumi un procedūras dalībnieka saistību neizpildes gadījumā
42. pants
Vispārējās prasības
CVD pieņem stabilu riska pārvaldības regulējumu juridiskā, uzņēmējdarbības, operacionālā un citu tiešu vai netiešu risku visaptverošai pārvaldībai, tostarp pasākumus krāpšanas un nolaidības mazināšanai.
43. pants
Juridiskie riski
44. pants
Vispārējais uzņēmējdarbības risks
CVD izveido stabilas pārvaldības un kontroles sistēmas, kā arī IT instrumentus, lai identificētu, uzraudzītu un pārvaldītu vispārējo uzņēmējdarbības risku, tostarp zaudējumus no uzņēmējdarbības stratēģijas vājas izpildes, naudas plūsmām un darbības izdevumiem.
45. pants
Operacionālie riski
Tas arī nekavējoties informē kompetento iestādi un attiecīgās iestādes par visiem darbības incidentiem, ko izraisa šādi riski.
EVTI iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai līdz 2015. gada 18. jūnijam.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.
46. pants
Ieguldījumu politika
EVTI iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai līdz 2015. gada 18. jūnijam.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.
47. pants
Kapitāla prasības
CVD kapitālam kopā ar nesadalīto peļņu un rezervēm jābūt samērīgam ar CVD darbības radītajiem riskiem. Apjomam pastāvīgi jābūt pietiekamam, lai:
nodrošinātu, ka CVD ir pienācīgi aizsargāts pret operacionālo risku, juridisko risku, glabāšanas risku, ieguldījumu risku un uzņēmējdarbības risku, lai CVD varētu turpināt sniegt pakalpojumus saskaņā ar darbības turpināšanas principu;
nodrošinātu organizētu CVD darbības pārtraukšanu vai pārstrukturēšanu atbilstīgā vismaz sešu mēnešu ilgā laikposmā dažādos spriedzes scenārijos.
▼M3 —————
EBI iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai līdz 2015. gada 18. jūnijam.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus.
47.a pants
Atliktie neto norēķini
EVTI iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai līdz 2025. gada 17. janvārim.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.–14. pantu.
48. pants
CVD saiknes
Saiknes pamatā ir atbilstīga līgumiska vienošanās, kurā noteiktas ar saikni saistīto CVD un vajadzības gadījumā arī CVD dalībnieku attiecīgās tiesības un pienākumi. Līgumos ar pārrobežu jurisdikciju ietekmi tiek nodrošināta nepārprotama norāde uz jurisdikciju, kas izvēlēta katra saiknes darbības aspekta reglamentēšanai.
Sadarbspējīgas vērtspapīru norēķinu sistēmas un CVD, kuri izmanto kopēju norēķinu infrastruktūru, nosaka, ka šādi brīži ir identiski:
laiks, kurā pārveduma rīkojumi tiek ievadīti sistēmā;
pārveduma rīkojuma neatsaucamība.
Vērtspapīru norēķinu sistēmas un CVD, kas minēti šā punkta pirmajā daļā, izmanto līdzvērtīgus noteikumus par vērtspapīru un naudas pārvedumu galīguma brīdi.
EVTI iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai līdz 2015. gada 18. jūnijam.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.
III
NODAĻA
Piekļuve CVD
49. pants
Brīvība emitēt vērtspapīrus tādā CVD, kuram ir izsniegta atļauja darboties Savienībā
Neskarot šā punkta pirmajā daļā minētās emitenta tiesības, turpina piemērot dalībvalsts sabiedrību tiesību aktus vai līdzīgus tiesību aktus, saskaņā ar kuriem ir izveidoti vērtspapīri. Dalībvalsts sabiedrību tiesību akti vai līdzīgi tiesību akti, saskaņā ar kuriem vērtspapīri ir izveidoti, nozīmē:
tās dalībvalsts sabiedrību tiesību aktus vai līdzīgus tiesību aktus, kurā emitents ir reģistrēts; un
tās dalībvalsts reglamentējošos sabiedrību tiesību aktus vai līdzīgus tiesību aktus, saskaņā ar kuriem vērtspapīri ir emitēti.
Dalībvalstis izveido sarakstu ar šā punkta otrajā daļā minēto sabiedrību tiesību aktu vai līdzīgu tiesību aktu attiecīgajām galvenajām normām. Kompetentās iestādes minēto sarakstu nosūta EVTI līdz 2025. gada 17. janvārim. EVTI minēto sarakstu publicē līdz 2025. gada 17. februārim. Dalībvalstis regulāri un vismaz reizi divos gados atjaunina minēto sarakstu. Atjaunināto sarakstu tās regulāri paziņo EVTI. EVTI publicē šādu atjaunināto sarakstu.
CVD no emitentiem var iekasēt atbilstošu komerciālu maksu par savu pakalpojumu sniegšanu saskaņā ar principu “izmaksas plus uzcenojums”, ja vien abas darījumā iesaistītās puses nevienojas citādi.
Atteikuma gadījumā pieprasījuma iesniedzējam emitentam ir tiesības iesniegt sūdzību tā CVD kompetentajai iestādei, kurš atteicies sniegt pakalpojumus.
CVD kompetentā iestāde pienācīgi izskata sūdzību, izvērtējot CVD norādītos atteikuma iemeslus, un sniedz emitentam pamatotu atbildi.
CVD kompetentā iestāde apspriežas ar pieprasījuma iesniedzēja emitenta uzņēmējdarbības veikšanas vietas kompetento iestādi par savu sūdzības izvērtējumu. Ja pieprasījuma iesniedzēja emitenta uzņēmējdarbības veikšanas vietas kompetentā iestāde nepiekrīt šādam izvērtējumam, tad jebkura no šīm abām kompetentajām iestādēm var nosūtīt jautājumu EVTI, kas var rīkoties saskaņā ar pilnvarām, kas tai piešķirtas atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 1095/2010 19. pantam.
Ja CVD atteikums sniegt pakalpojumus emitentam uzskatāms par nepamatotu, atbildīgā kompetentā iestāde izdod rīkojumu, kurā pieprasa, lai CVD sniedz pakalpojumus pieprasījuma iesniedzējam emitentam.
EVTI iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai līdz 2015. gada 18. jūnijam.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.
EVTI iesniedz minēto īstenošanas tehnisko standartu projektu Komisijai līdz 2015. gada 18. jūnijam.
Komisija ir pilnvarota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus.
50. pants
Standarta saiknes piekļuve
CVD ir tiesības kļūt par cita CVD dalībnieku un izveidot standarta saikni ar minēto CVD saskaņā ar 33. pantu un ievērojot 19. panta 5. punktā noteikto prasību iepriekš paziņot par CVD saikni.
51. pants
Pielāgotas saiknes piekļuve
52. pants
Procedūra CVD saiknēm
Ja CVD noraida pieprasījumu, tas sniedz pieprasījuma iesniedzējam CVD pamatotu atteikuma iemeslu.
Atteikuma gadījumā pieprasījuma iesniedzējam CVD ir tiesības iesniegt sūdzību tā CVD kompetentajai iestādei, kurš noraidījis pieprasījumu.
Pieprasījuma saņēmēja CVD kompetentā iestāde pienācīgi izskata sūdzību, izvērtējot atteikuma iemeslus, un sniedz pieprasījuma iesniedzējam CVD pamatotu atbildi.
Pieprasījuma saņēmēja CVD kompetentā iestāde apspriežas ar pieprasījuma iesniedzēja CVD kompetento iestādi un pieprasījuma iesniedzēja CVD attiecīgo iestādi, kas minēta 12. panta 1. punkta a) apakšpunktā, par tā sūdzības izvērtējumu. Ja kāda no pieprasījuma iesniedzēja CVD iestādēm nepiekrīt sniegtajam izvērtējumam, tad jebkura no šīm iestādēm var jautājumu nosūtīt EVTI, kas var rīkoties saskaņā ar pilnvarām, kas tai piešķirtas atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 1095/2010 19. pantam.
Ja CVD atteikums piešķirt piekļuvi pieprasījuma iesniedzējam CVD uzskatāms par nepamatotu, pieprasījuma saņēmēja CVD kompetentā iestāde izdod rīkojumu, kurā pieprasa, lai CVD piešķir piekļuvi pieprasījuma iesniedzējam CVD.
EVTI iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai līdz 2015. gada 18. jūnijam.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.–14. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.
EVTI iesniedz minēto īstenošanas tehnisko standartu projektu Komisijai līdz 2015. gada 18. jūnijam.
Komisija ir pilnvarota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus.
53. pants
CVD un citas tirgus infrastruktūras savstarpējā piekļuve
CVD nediskriminējoši un pārredzami nodrošina centrālajam darījumu partnerim un tirdzniecības vietai piekļuvi savām vērtspapīru norēķinu sistēmām, un tas var iekasēt atbilstošu komerciālu maksu par šādu piekļuvi, pamatojoties uz principu “izmaksas plus uzcenojums”, ja vien abi darījuma partneri nav vienojušies citādi.
Partneris, kas atsaka piekļuvi, sniedz pieprasījuma iesniedzējam pilnīgu rakstisku pamatojumu atteikumam, pamatojoties uz visaptverošu riska novērtējumu. Atteikuma gadījumā pieprasījuma iesniedzējam ir tiesības iesniegt sūdzību tā partnera kompetentajai iestādei, kurš atteicis piekļuvi.
Pieprasījuma saņēmēja partnera kompetentā iestāde un 12. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētā attiecīgā iestāde pienācīgi izskata sūdzību, izvērtējot atteikuma iemeslus, un sniedz pieprasījuma iesniedzējam partnerim pamatotu atbildi.
Pieprasījuma saņēmēja partnera kompetentā iestāde apspriežas ar pieprasījuma iesniedzēja partnera kompetento iestādi un 12. panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto attiecīgo iestādi par savu sūdzības izvērtējumu. Ja kāda no pieprasījuma iesniedzēja iestādēm nepiekrīt sniegtajam izvērtējumam, tad jebkura no tām var jautājumu nosūtīt EVTI, kas var rīkoties saskaņā ar pilnvarām, kas tai piešķirtas atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 1095/2010 19. pantam.
Ja partnera atteikums piešķirt piekļuvi uzskatāms par nepamatotu, atbildīgā kompetentā iestāde izdod rīkojumu, kurā pieprasa, lai šis partneris piešķir piekļuvi saviem pakalpojumiem trīs mēnešu laikā.
EVTI iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai līdz 2015. gada 18. jūnijam.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.
EVTI iesniedz minēto īstenošanas tehnisko standartu projektu Komisijai līdz 2015. gada 18. jūnijam.
Komisija ir pilnvarota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus.
IV
SADAĻA
BANKU TIPA PAPILDPAKALPOJUMU SNIEGŠANA CVD DALĪBNIEKIEM
54. pants
Atļauja sniegt banku tipa papildpakalpojumus un šo pakalpojumu sniedzēju norīkošana
Ja CVD plāno veikt naudas maksājumu norēķinus attiecībā uz visām savām vērtspapīru norēķinu sistēmām vai to daļu, izmantojot kontus, kas atvērti kredītiestādē vai kādā CVD saskaņā ar 40. panta 2. punktu, tam jāsaņem atļauja saskaņā ar šā panta 3.–9.a punktā paredzētajiem nosacījumiem šim nolūkam norīkot vienu vai vairākus:
kredītiestādes, kurām izsniegta atļauja saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 8. pantu; vai
CVD, kas saņēmuši atļauju sniegt banku tipa papildpakalpojumus, ievērojot šā panta 3. punktu.
Atļauju norīkot kredītiestādes vai CVD saskaņā ar pirmo daļu izmanto tikai attiecībā uz pielikuma C iedaļā minētajiem banku tipa papildpakalpojumiem naudas maksājumu norēķiniem attiecībā uz visām tā CVD vērtspapīru norēķinu sistēmām vai to daļu, kurš vēlas izmantot banku tipa papildpakalpojumus, nevis lai veiktu citas darbības.
Kredītiestādes un CVD, kas saņēmuši atļauju sniegt banku tipa papildpakalpojumus un kas norīkoti saskaņā ar pirmo daļu, uzskata par norēķinu iestādēm.
Ja CVD vēlas sniegt banku tipa papildpakalpojumus, izmantojot to pašu juridisko personu, kas ir juridiskā persona, kura uztur vērtspapīru norēķinu sistēmu, 2. punktā minētā atļauja tiek piešķirta tikai gadījumos, kad ir ievēroti šādi nosacījumi:
CVD ir saņēmis atļauju darboties kā kredītiestāde, kā noteikts Direktīvas 2013/36/ES 8. pantā;
CVD atbilst prudenciālajām prasībām, kas noteiktas 59. panta 1., 3. un 4. punktā, un uzraudzības prasībām, kas noteiktas 60. pantā;
šīs daļas a) apakšpunktā minēto atļauju izmanto tikai pielikuma C iedaļā minēto banku tipa papildpakalpojumu sniegšanai, un to neizmanto nekādu citu darbību veikšanai;
CVD tiek piemērota papildu kapitāla prasība, kas atspoguļo riskus, tostarp kredītrisku un likviditātes risku, kas rodas no dienas kredīta sniegšanas cita starpā vērtspapīru norēķinu sistēmas dalībniekiem vai citiem CVD pakalpojumu lietotājiem;
CVD vismaz reizi mēnesī ziņo kompetentajai iestādei un reizi gadā kā daļu no saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 astoto daļu publiski sniegtā pārskata par dienas likviditātes riska apmēru un pārvaldību saskaņā ar šīs regulas 59. panta 4. punkta j) apakšpunktu;
CVD ir iesniedzis kompetentajai iestādei atbilstīgu sanācijas plānu, lai nodrošinātu savu svarīgo darbību nepārtrauktību, tostarp situācijās, kad likviditātes risks vai kredītrisks rodas banku tipa papildpakalpojumu sniegšanas rezultātā.
Ja šajā regulā, Regulā (ES) Nr. 575/2013 un Direktīvā 2013/36/ES paredzēti pretrunīgi noteikumi, pirmās daļas a) apakšpunktā minētais CVD ievēro stingrākās prasības attiecībā uz prudenciālo uzraudzību. Šīs regulas 47. un 59. pantā minētajos regulatīvajos tehniskajos standartos precizē pretrunīgu noteikumu gadījumus.
Ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi, CVD var saņemt atļauju norīkot kredītiestādi, lai tā sniegtu banku tipa papildpakalpojumus naudas maksājumu norēķiniem attiecībā uz visām minētā CVD vērtspapīru norēķinu sistēmām vai to daļu saskaņā ar 2.a punkta a) apakšpunktu:
kredītiestāde atbilst prudenciālajām prasībām, kas noteiktas 59. panta 1., 3. un 4. punktā, un uzraudzības prasībām, kas noteiktas 60. pantā;
kredītiestāde pati neveic nevienu no pielikuma A iedaļā minētajiem pamatpakalpojumiem;
atļauja saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 8. pantu tiek izmantota tikai nolūkā sniegt pielikuma C iedaļā minētos banku tipa papildpakalpojumus naudas maksājumu norēķiniem attiecībā uz visām tā CVD vērtspapīru norēķinu sistēmām vai to daļu, kurš vēlas izmantot banku tipa papildpakalpojumus, nevis lai veiktu kādas citas darbības;
kredītiestādei tiek piemērota papildu kapitāla prasība, kas atspoguļo riskus, tostarp kredītrisku un likviditātes risku, kas rodas no dienas kredīta sniegšanas cita starpā vērtspapīru norēķinu sistēmas dalībniekiem vai citiem CVD pakalpojumu lietotājiem;
kredītiestāde vismaz reizi mēnesī ziņo kompetentajai iestādei un katru gadu dara pieejamu sabiedrībai kā daļu no informācijas publiskas atklāšanas, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 575/2013 astotajā daļā, informāciju par dienas likviditātes riska apmēru un pārvaldību saskaņā ar šīs regulas 59. panta 4. punkta j) apakšpunktu; un
kredītiestāde kompetentajai iestādei ir iesniegusi atbilstīgu atveseļošanas plānu, lai nodrošinātu savu svarīgo darbību nepārtrauktību, tostarp situācijās, kad likviditātes risks vai kredītrisks rodas kā rezultāts banku tipa papildpakalpojumu sniegšanai no atsevišķas juridiskas personas.
Kompetentā iestāde vismaz reizi gadā pārbauda, vai tiek ievērota šā punkta pirmajā daļā minētā robežvērtība, un ziņo par saviem secinājumiem EVTI. Ja kompetentā iestāde atzīst, ka robežvērtība ir pārsniegta, tā pieprasa, lai attiecīgais CVD pieprasītu atļauju saskaņā ar 4. punktu. Attiecīgais CVD iesniedz pieteikumu atļaujas saņemšanai sešu mēnešu laikā.
EBI minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu iesniedz Komisijai līdz 2015. gada 18. jūnijam.
Komisija ir pilnvarota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 15. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus.
EBI ciešā sadarbībā ar ECBS dalībniecēm un EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, lai noteiktu 5. punktā minēto robežvērtību un saistītās atbilstīgās riska pārvaldības un prudenciālās prasības nolūkā mazināt riskus saistībā ar kredītiestāžu norīkošanu saskaņā ar 2.a punktu. Izstrādājot minētos standartus, EBI ņem vērā turpmāk minēto:
ietekmi uz tirgus stabilitāti, ko varētu radīt CVD un to dalībnieku riska profila maiņa, tostarp CVD sistēmisko ietekmi uz vērtspapīru tirgu darbību;
ietekmi uz CVD, iesaistīto norīkoto kredītiestāžu un CVD dalībnieku kredītrisku un likviditātes risku, kura izriet no naudas maksājumu norēķiniem, ko veic, izmantojot tādās kredītiestādēs atvērtus kontus, uz kurām neattiecas 4. punkts;
iespēju CVD veikt naudas maksājumu norēķinus vairākās valūtās;
nepieciešamību novērst gan neparedzētu pāreju no norēķiniem ar centrālās bankas naudas līdzekļiem uz norēķiniem ar komercbanku naudas līdzekļiem, gan šķēršļus CVD centieniem norēķināties ar centrālās bankas naudas līdzekļiem; un
nepieciešamību nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus Savienībā esošajiem CVD.
EBI iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai līdz 2025. gada 17. janvārim.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras šo regulu papildināt, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantu.
55. pants
Atļaujas sniegt banku tipa papildpakalpojumus piešķiršanas un atteikuma procedūra
No brīža, kad pieteikumu uzskata par pabeigtu, kompetentā iestāde pārsūta visu pieteikumā ietverto informāciju šādām iestādēm:
attiecīgajām iestādēm;
kompetentajai iestādei, kas minēta Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 40. apakšpunktā;
kompetentajām iestādēm dalībvalstīs kurās CVD ir izveidojis sadarbspējas saiknes ar citu valstu CVD, izņemot gadījumus, kad CVD ir izveidojis sadarbspējas saiknes, kas minētas 19. panta 5. punktā;
tās uzņēmējas dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kurā CVD darbība ir kļuvusi par darbību, kam ir būtiska nozīme vērtspapīru tirgu darbībā un ieguldītāju aizsardzībā 24. panta 4. punkta nozīmē;
kompetentajām iestādēm, kas ir atbildīgas par to CVD dalībnieku uzraudzību, kuri veic uzņēmējdarbību trīs dalībvalstīs ar lielāko CVD vērtspapīru norēķinu sistēmā veikto kopējo norēķinu vērtību viena gada laikā;
EVTI; un
EBI.
Ja 4. punkta a)–e) apakšpunktā minētā iestāde sniedz negatīvu pamatotu atzinumu, tad kompetentā iestāde, kas plāno piešķirt atļauju, viena mēneša laikā pēc minētā negatīvā atzinuma saņemšanas sniedz 4. punkta a)–e) apakšpunktā minētajām iestādēm negatīvā atzinuma iemeslus.
Ja viena mēneša laikā pēc minēto iemeslu iesniegšanas kāda no 4. punkta a)–e) apakšpunktā minētajām iestādēm sniedz negatīvu atzinumu un kompetentā iestāde joprojām plāno piešķirt atļauju, tad jebkura no iestādēm, kas sniegusi negatīvu atzinumu, var nosūtīt šo lietu EVTI, lai saņemtu palīdzību saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 31. panta 2. punkta c) apakšpunktu.
Ja 30 dienu laikā pēc lietas nosūtīšanas EVTI jautājums nav nokārtots, tad kompetentā iestāde, kas vēlas piešķirt atļauju, pieņem galīgo lēmumu un rakstiski sniedz sīkāku paskaidrojumu par savu lēmumu 4. punkta a) līdz e) apakšpunktā minētajām iestādēm.
Ja kompetentās iestādes vēlas atteikt atļaujas izsniegšanu, lietu nenosūta EVTI.
Negatīvā atzinumā rakstiski sniedz pilnīgu un sīku izklāstu par iemesliem, kādēļ nav izpildītas šajā regulā vai citos Savienības tiesību aktos noteiktās prasības.
Kompetentā iestāde bez nepamatotas kavēšanās informē 4. punkta a)–e) apakšpunktā minētās iestādes par atļaujas izsniegšanas procedūras rezultātiem, tostarp par jebkādām korektīvām darbībām.
EVTI iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai līdz 2015. gada 18. jūnijam.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.
EVTI iesniedz minēto īstenošanas tehnisko standartu projektu Komisijai līdz 2015. gada 18. jūnijam.
Komisija ir pilnvarota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus.
56. pants
Banku tipa papildpakalpojumu klāsta paplašināšana
57. pants
Atļaujas anulēšana
Neskarot nekādas korektīvas darbības vai pasākumus saskaņā ar V sadaļu, CVD savas piederības dalībvalsts kompetentā iestāde anulē 54. pantā minētās atļaujas jebkurā no šādiem gadījumiem:
CVD nav izmantojis atļauju 12 mēnešus, skaidri atsakās no atļaujas vai norīkotā kredītiestāde nav sniegusi pakalpojumus vai veikusi darbību pēdējos sešus mēnešus;
CVD ir saņēmis atļauju, sniedzot nepatiesas ziņas, vai ar citiem nelikumīgiem līdzekļiem;
CVD vai norīkotā kredītiestāde vairs neatbilst nosacījumiem, saskaņā ar kuriem atļauja tika piešķirta, un noteiktajā laikā nav veikuši kompetentās iestādes norādītās korektīvās darbības;
CVD vai norīkotā kredītiestāde ir smagi un sistemātiski pārkāpuši šajā regulā noteiktās prasības.
58. pants
CVD reģistrs
Reģistrā, kas EVTI ir jādara pieejams savā tīmekļa vietnē saskaņā ar 21. panta 3. punktu, EVTI norāda šādu informāciju:
katra CVD nosaukums, uz kuru attiecas lēmums saskaņā ar 54., 56. un 57. pantu;
katras norīkotās kredītiestādes nosaukums;
to banku tipa papildpakalpojumu saraksts, kurus norīkotajai kredītiestādei vai CVD, kas saņēmis atļauju saskaņā ar 54. pantu, atļauts sniegt CVD dalībniekiem.
59. pants
Prudenciālās prasības, ko piemēro kredītiestādēm vai CVD, kas saņēmis atļauju sniegt banku tipa papildpakalpojumus
Kredītiestāde, kura norīkota saskaņā ar 54. panta 2. punkta b) apakšpunktu, vai CVD, kurš saņēmis atļauju saskaņā ar 54. panta 2. punkta a) apakšpunktu sniegt banku tipa papildpakalpojumus, ievēro šādas īpašās prudenciālās prasības attiecībā uz kredītriskiem, kas saistīti ar minētajiem pakalpojumiem, saistībā ar katru vērtspapīru norēķinu sistēmu:
tā/tas izveido stabilu sistēmu attiecīgo kredītrisku pārvaldībai;
tā/tas nosaka šāda kredītriska avotus, bieži un regulāri mēra un uzrauga attiecīgos kredītriska darījumus un izmanto atbilstīgus riska pārvaldības instrumentus minēto risku kontrolēšanai;
tā/tas pilnībā sedz attiecīgos kredītriska darījumus ar atsevišķiem dalībniekiem aizņēmējiem, izmantojot nodrošinājumu un citus līdzvērtīgus finanšu resursus;
ja nodrošinājums tiek izmantots, lai pārvaldītu attiecīgo kredītrisku, tā/tas pieņem augsti likvīdu nodrošinājumu ar minimālu kredītrisku un tirgus risku; tā/tas var izmantot cita veida nodrošinājumu īpašās situācijās, ja ir piemērots attiecīgs diskonts;
tā/tas nosaka un piemēro atbilstoši konservatīvus diskontus un koncentrācijas limitus tāda nodrošinājuma vērtībām, kas izveidots, lai segtu c) apakšpunktā minētos kredītriska darījumus, ņemot vērā mērķi nodrošināt, lai minēto nodrošinājumu var likvidēt nekavējoties bez būtiskas negatīvas ietekmes uz cenu;
tā/tas nosaka limitus attiecīgajiem kredītriska darījumiem;
tā/tas veic analīzi un plāno, kā risināt iespējamos atlikušos kredītriska darījumus, pieņem noteikumus un procedūras šādu plānu īstenošanai;
tā/tas sniedz kredītu tikai tādiem dalībniekiem, kuri tajā atvēruši naudas kontus;
tā/tas nodrošina dienas kredīta efektīvas atmaksas procedūras un neveicina uz nakti izsniegtus kredītus, piemērojot sankciju likmes, kas darbojas kā efektīvs preventīvs līdzeklis.
Kredītiestāde, kura norīkota saskaņā ar 54. panta 2. punkta b) apakšpunktu, vai CVD, kurš saņēmis atļauju saskaņā ar 54. panta 2. punkta a) apakšpunktu sniegt banku tipa papildpakalpojumus, ievēro šādas īpašās prudenciālās prasības attiecībā uz likviditātes riskiem, kas saistīti ar šiem pakalpojumiem, saistībā ar katru vērtspapīru norēķinu sistēmu:
tai/tam ir stabila sistēma un instrumenti likviditātes risku, tostarp dienas likviditātes risku, mērīšanai, uzraudzīšanai un pārvaldīšanai katrai valūtai tajā vērtspapīru norēķinu sistēmā, kuras norēķinu iestāde tā/tas ir;
tā/tas pastāvīgi un laicīgi mēra un uzrauga, vismaz reizi dienā, savas likviditātes vajadzības un paša turēto likvīdo aktīvu līmeni; to darot, tā/tas nosaka sev pieejamo likvīdo aktīvu vērtību, ņemot vērā attiecīgos diskontus minētajiem aktīviem;
tai/tam ir pietiekami likvīdie resursi visās attiecīgajās valūtās, lai savlaicīgi sniegtu norēķinu pakalpojumus dažnedažādos iespējamās spriedzes scenārijos, tostarp, bet neaprobežojoties tikai ar likviditātes risku, ko rada vismaz viena dalībnieka, ar kuriem tai/tam ir lielākie riska darījumi, saistību neizpilde, tostarp tā mātesuzņēmumu un meitasuzņēmumu saistību neizpilde;
tas mazina attiecīgos likviditātes riskus ar atbilstīgiem likvīdiem resursiem katrā valūtā, piemēram, nauda centrālajā emisijas bankā un citās kredītspējīgās finanšu iestādēs, piešķirtās kredītlīnijas vai līdzīgi līgumi un augsti likvīds nodrošinājums vai ieguldījumi, kas ir nekavējoties pieejami un konvertējami naudā ar iepriekš organizētiem augsti uzticamiem finansējuma mehānismiem, pat ekstrēmos, bet iespējamos tirgus apstākļos, un tā/tas identificē, mēra un uzrauga savu likviditātes risku, kuru rada dažādas finanšu iestādes, ko izmanto savu likviditātes risku pārvaldībai;
ja tiek izmantoti iepriekš organizēti finansējuma mehānismi, tā/tas par likviditātes nodrošinātājiem atlasa tikai kredītspējīgas finanšu iestādes; tā/tas nosaka un piemēro atbilstīgus koncentrācijas limitus katram no attiecīgajiem likviditātes nodrošinātājiem, tostarp tās/tā mātesuzņēmumam un meitasuzņēmumiem;
tā/tas nosaka un testē attiecīgo resursu pietiekamību, veicot regulārus un stingrus spriedzes testus;
tā/tas veic analīzi un plāno, kā risināt neparedzētus un potenciāli nesegtus likviditātes deficītus, un pieņem noteikumus un procedūras šādu plānu īstenošanai;
ja tas ir praktiski un iespējami, neskarot centrālās bankas atbilstības noteikumus, tai/tam ir piekļuve centrālās bankas kontiem un citiem centrālās bankas pakalpojumiem, lai uzlabotu savu likviditātes risku pārvaldību, un Savienības kredītiestādes nogulda attiecīgos naudas atlikumus īpašos kontos Savienības centrālajās emisijas bankās;
tai/tam ir iepriekš organizēti un ļoti uzticami mehānismi, lai nodrošinātu, ka tā/tas spēj savlaicīgi realizēt nodrošinājumu, ko tam sniedzis klients, kas nepilda saistības;
tā/tas sniedz regulārus ziņojumus 60. panta 1. punktā minētajām iestādēm un atklāj plašai sabiedrībai to, kā tā/tas mēra, uzrauga un pārvalda likviditātes riskus, tostarp dienas likviditātes riskus.
EBI iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai līdz 2025. gada 17. janvārim.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.
60. pants
Norīkoto kredītiestāžu un CVD, kuriem ir atļauja sniegt banku tipa papildpakalpojumus, uzraudzība
Šā punkta pirmajā daļā minētās kompetentās iestādes ir atbildīgas arī par norīkoto kredītiestāžu un pirmajā daļā minēto CVD uzraudzību attiecībā uz to atbilstību šīs regulas 59. pantā minētajām prudenciālajām prasībām.
Šā punkta pirmajā daļā minētās kompetentās iestādes regulāri un vismaz reizi divos gados novērtē, vai norīkotā kredītiestāde vai CVD, kas saņēmis atļauju sniegt banku tipa papildpakalpojumus, ievēro 59. pantu, un informē CVD kompetento iestādi, kura pēc tam informē 55. panta 4. punktā minētās iestādes un attiecīgā gadījumā 24.a pantā minēto kolēģiju par tās saskaņā ar šo punktu veiktās uzraudzības rezultātiem, tostarp jebkādām korektīvām darbībām vai naudas sodiem.
►M3 CVD kompetentā iestāde pēc apspriešanās ar 1. punktā minētajām kompetentajām iestādēm un attiecīgajām iestādēm vismaz reizi divos gados pārskata un izvērtē šādas situācijas: ◄
regulas 54. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētajā gadījumā – vai visas nepieciešamās vienošanās starp norīkotajām kredītiestādēm un CVD ļauj tām pildīt savus šajā regulā noteiktos pienākumus;
regulas 54. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētajos gadījumos – vai pasākumi saistībā ar atļauju sniegt banku tipa papildpakalpojumus ļauj CVD pildīt tā pienākumus, kas izklāstīti šajā regulā.
CVD kompetentā iestāde regulāri un vismaz reizi divos gados informē 55. panta 4. punktā minētās iestādes un attiecīgā gadījumā 24.a pantā minēto kolēģiju par tās saskaņā ar šo punktu veiktās pārskatīšanas un izvērtēšanas rezultātiem, tostarp jebkādām korektīvām darbībām vai naudas sodiem.
Ja CVD norīko kredītiestādi, kas saņēmusi atļauju, saskaņā ar 54. pantu, ņemot vērā CVD uzturēto vērtspapīru norēķinu sistēmu dalībnieku aizsardzību, CVD nodrošina, ka kredītiestāde, ko tas norīko, tam piešķir piekļuvi visai saskaņā ar šo regulu nepieciešamajai informācijai, un tas par tās pārkāpumiem ziņo CVD kompetentajai iestādei un šā panta 1. punktā minētajām kompetentajām iestādēm.
V IEDAĻA
SANKCIJAS
61. pants
Administratīvie sodi un citi pasākumi
Dalībvalsts līdz 2016. gada 18. septembrim var nolemt neparedzēt noteikumus par pirmajā daļā minētajiem administratīvajiem sodiem, ja par pirmajā daļā minētajiem pārkāpumiem, valsts tiesībās jau ir paredzēts kriminālsods. Ja dalībvalsts pieņem šādu lēmumu, tā detalizēti informē Komisiju un EVTI par attiecīgajām tās krimināllikuma daļām.
Dalībvalstis līdz 2016. gada 18. septembrim paziņo Komisijai un EVTI pirmajā daļā minētos noteikumus. Dalībvalstis bez liekas kavēšanās informē Komisiju un EVTI par jebkādiem turpmākiem grozījumiem šajos noteikumos.
Ja dalībvalstis saskaņā ar 1. punktu ir izvēlējušās paredzēt kriminālsodus par 63. pantā minēto noteikumu pārkāpumiem, to kompetentās iestādes katru gadu sniedz EVTI anonimizētus un apkopotus datus par visiem kriminālizmeklēšanas gadījumiem un piemērotajām kriminālsodiem. Datus par piemērotajām kriminālsodiem EVTI publicē gada pārskatā.
Kompetentās iestādes savas funkcijas un pilnvaras īsteno saskaņā ar savas valsts regulējumu:
tieši;
sadarbībā ar citām iestādēm;
uz savu atbildību, deleģējot uzdevumus vienībām, kam tie ir deleģēti saskaņā ar šo regulu; vai
vēršoties kompetentajās tiesu iestādēs.
62. pants
Lēmumu publicēšana
Ja lēmumu par sankcijas vai cita pasākuma piemērošanu var pārsūdzēt attiecīgajā tiesu vai citā attiecīgajā iestādē, kompetentās iestādes bez liekas kavēšanās publicē savā oficiālajā tīmekļa vietnē arī informāciju par pārsūdzības statusu un tās iznākumu. Turklāt publicē arī jebkuru lēmumu, ar ko anulē iepriekšēju lēmumu par sankcijas vai pasākuma piemērošanu.
Tomēr, ja kompetentās iestādes uzskata, ka juridisko personu identitātes vai fizisko personu personas datu publicēšana ir nesamērīga, ņemot vērā katra gadījuma atsevišķu izvērtējumu, ko veic saistībā ar šādas datu publicēšanas samērīgumu, vai ja šāda publicēšana nopietni apdraud finanšu tirgu stabilitāti vai patlaban notiekošu izmeklēšanu, dalībvalstis nodrošina, lai kompetentās iestādes veic vienu no šādiem pasākumiem:
aizkavē sankcijas vai cita pasākuma publicēšanu līdz brīdim, kad nepublicēšanas iemesli beidz pastāvēt; vai
publicē lēmumu noteikt sankcijas vai citu pasākumu anonīmi un tādā veidā, kas atbilst valsts tiesību aktiem, ja šāda anonīma publicēšana nodrošina attiecīgo personas datu efektīvu aizsardzību; vai
vispār nepublicē lēmumu, ar kuru piemēro sankciju vai citu pasākumu, ja a) un b) apakšpunktā izklāstītie risinājumi netiek uzskatīti par pietiekamiem, lai nodrošinātu:
to, ka netiek apdraudēta finanšu tirgu stabilitāte;
šādu lēmumu publicēšanas proporcionalitāti attiecībā uz pasākumiem, kurus uzskata par mazāk nozīmīgiem.
Gadījumā, kad tiek pieņemts lēmums publicēt sankciju vai citu pasākumu anonīmi, attiecīgo datu publicēšanu var atlikt uz piemērotu laikposmu, ja ir paredzams, ka šajā laikposmā anonīmas publikācijas iemesli beigs pastāvēt.
Kompetentās iestādes informē EVTI par visiem administratīvajiem sodiem, kas piemērotas, bet informācija par kurām nav publicēta atbilstīgi trešās daļas c) apakšpunktam, tostarp arī informācija par jebkādu ar konkrētu sankciju saistītu pārsūdzību un tās iznākumu. Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes saņem informāciju un galīgo spriedumu par ikvienu piemēroto kriminālsodu un iesniedz to EVTI. EBI uztur centrālu datubāzi par sankcijām, kuras tai darītas zināmas vienīgi ar mērķi veikt informācijas apmaiņu starp kompetentajām iestādēm. Minētā datubāze ir pieejama tikai kompetentajām iestādēm, un to atjaunina saskaņā ar kompetento iestāžu sniegto informāciju.
63. pants
Sankcijas par pārkāpumiem
Šo pantu piemēro šādiem šīs regulas noteikumiem:
par pielikuma A, B un C iedaļā norādīto pakalpojumu sniegšanu, pārkāpjot 16., 25. un 54. pantu;
par atļaujas iegūšanu, kā noteikts 16. un 54. pantā, sniedzot nepatiesas ziņas vai ar citiem nelikumīgiem līdzekļiem, kā paredzēts 20. panta 1. punkta b) apakšpunktā un 57. panta 1. punkta b) apakšpunktā;
ja CVD netur noteikto kapitālu, tādējādi pārkāpjot 47. panta 1. punktu;
ja CVD nenodrošina atbilstību organizatoriskajām prasībām, tādējādi pārkāpjot 26.–30. pantu;
ja CVD nenodrošina atbilstību darījumu veikšanas noteikumiem, tādējādi pārkāpjot 32.–35. pantu;
ja CVD nenodrošina atbilstību prasībām par CVD pakalpojumiem, tādējādi pārkāpjot 37.–41. pantu;
ja CVD nenodrošina atbilstību prudenciālajām prasībām, tādējādi pārkāpjot 43.–47. pantu;
ja CVD nenodrošina atbilstību prasībām par CVD saiknēm, tādējādi pārkāpjot 48. pantu;
ja CVD ļaunprātīgi atsakās piešķirt dažāda veida piekļuves, tādējādi pārkāpjot 49.–53. pantu;
ja norīkotās kredītiestādes nenodrošina atbilstību īpašajām prudenciālajām prasībām saistībā ar kredītriskiem, tādējādi pārkāpjot 59. panta 3. punktu;
ja norīkotās kredītiestādes nenodrošina atbilstību īpašām prudenciālajām prasībām saistībā ar likviditātes riskiem, tādējādi pārkāpjot 59. panta 4. punktu.
Neskarot kompetento iestāžu uzraudzības pilnvaras, vismaz šajā pantā minēto pārkāpumu gadījumā kompetentās iestādes saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir pilnvarotas piemērot vismaz šādus administratīvos sodus un citus pasākumus:
sniegt publisku paziņojumu, kurā norādīta par pārkāpumu atbildīgā persona un pārkāpuma būtība saskaņā ar 62. pantu;
izdot rīkojumu, ar kuru par pārkāpumu atbildīgajai personai prasa pārtraukt šādu rīcību un atturēties no šādas rīcības atkārtošanas;
anulēt atļaujas, kas piešķirtas saskaņā ar 16. pantu vai 54. pantu, atbilstīgi 20. pantam vai 57. pantam;
piemērot pagaidu vai par atkārtotiem nopietniem pārkāpumiem pastāvīgu aizliegumu jebkuram iestādes vadības struktūras loceklim vai jebkurai citai pie atbildības sauktajai fiziskajai personai pildīt vadības uzdevumus iestādē;
piemērot maksimālos administratīvos naudas sodus, kuru apmērs nepārsniedz pārkāpuma rezultātā gūtās peļņas vismaz divkāršu summu, ja šādas summas var noteikt;
attiecībā uz fizisku personu – maksimālos administratīvos naudas sodus vismaz EUR 5 miljonu apmērā vai atbilstošā vērtībā valsts valūtā dalībvalstī, kuras valūta nav euro, šīs regulas pieņemšanas dienā;
juridiskas personas gadījumā – maksimālos administratīvos naudas sodus vismaz EUR 20 miljonu apmērā vai līdz 10 % no juridiskās personas kopējā gada apgrozījuma saskaņā ar jaunākajiem pieejamiem pārskatiem, kurus apstiprinājusi vadības struktūra; ja juridiskā persona ir mātesuzņēmums vai mātesuzņēmuma meitasuzņēmums, kuram jāsagatavo konsolidēts finanšu pārskats atbilstīgi Direktīvai 2013/34/ES, – attiecīgais kopējais gada apgrozījums ir kopējais gada apgrozījums vai attiecīgais ienākumu veids atbilstoši attiecīgajām grāmatvedības direktīvām saskaņā ar jaunākajiem pieejamajiem konsolidētajiem pārskatiem, kurus apstiprinājusi galvenā mātes uzņēmuma vadības struktūra.
64. pants
Efektīva sankciju piemērošana
Dalībvalstis nodrošina, ka, nosakot administratīvo sodu vai citu pasākumu veidu un līmeni, kompetentās iestādes ņem vērā visus attiecīgos apstākļus, tostarp attiecīgos gadījumos:
pārkāpuma smagumu un ilgumu;
par pārkāpumu atbildīgās personas atbildības pakāpi;
par pārkāpumu atbildīgās personas finansiālo stāvokli, par ko, piemēram, liecina atbildīgās juridiskās personas kopējais apgrozījums vai atbildīgās fiziskās personas gada ienākumu apmērs;
par pārkāpumu atbildīgās personas gūtās peļņas vai novērsto zaudējumu apmēru vai trešām personām nodarīto zaudējumu apmēru pārkāpuma rezultātā, ciktāl tos var noteikt;
par pārkāpumu atbildīgās personas sadarbības līmeni ar kompetento iestādi, neskarot nepieciešamību nodrošināt minētās personas gūtās peļņas vai novērsto zaudējumu atdošanu;
par pārkāpumu atbildīgās personas iepriekš izdarītos pārkāpumus.
65. pants
Ziņošana par pārkāpumiem
Šā panta 1. punktā minētajos mehānismos ietilpst vismaz:
īpašas procedūras ziņojumu saņemšanai un izmeklēšanai par iespējamiem vai faktiskiem pārkāpumiem un turpmākai rīcībai, tostarp drošu sakaru kanālu izveidošanu šādiem ziņojumiem;
atbilstoša to iestāžu darba ņēmēju aizsardzība, kuri ziņo par iespējamiem vai faktiskiem pārkāpumiem, kas izdarīti iestādē vismaz saistībā ar atriebību, diskrimināciju vai cita veida netaisnīgu attieksmi;
personas, kura ziņo par iespējamiem vai faktiskiem pārkāpumiem, un fiziskas personas, par kuru ir aizdomas, ka tā ir atbildīga par pārkāpumu, personas datu aizsardzība saskaņā ar Direktīvā 95/46/EK izklāstītajiem principiem;
identitātes aizsardzība gan personai, kas ziņo par pārkāpumiem, gan fiziskai personai, par kuru ir aizdomas, ka tā ir atbildīga par pārkāpumu, visos procedūras posmos, izņemot tad, ja šāda informācijas publiskošana ir nepieciešama saskaņā ar valsts tiesību aktiem saistībā ar turpmāku izmeklēšanu vai turpmāku administratīvo vai tiesvedības procesu.
Šādu kanālu var nodrošināt arī, izmantojot sociālo partneru paredzētos mehānismus. Piemēro tādu pašu aizsardzību, kas ir minēta 2. punkta b), c) un d) apakšpunktā.
66. pants
Pārsūdzības tiesības
Dalībvalstis nodrošina, ka lēmumi un pasākumi, kas pieņemti saskaņā ar šo regulu, ir pienācīgi pamatoti un ka tos ir tiesības pārsūdzēt tiesā. Tiesības pārsūdzēt tiesā piemērojamas, ja par pieteikumu atļaujas saņemšanai, kurā ir visa informācija, kas vajadzīga saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem, sešos mēnešos pēc tā iesniegšanas nav pieņemts lēmums.
VI
SADAĻA
PILNVARU DELEĢĒŠANA, ĪSTENOŠANAS PILNVARAS, PĀREJAS NOTEIKUMI, GROZĪJUMI UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI
67. pants
Deleģēšanas īstenošana
68. pants
Komiteju procedūra
69. pants
Pārejas noteikumi
Trešās valsts CVD, kas sniedz pielikuma A iedaļas 1. un 2. punktā minētos pamatpakalpojumus attiecībā uz finanšu instrumentiem, kuri izveidoti saskaņā ar 49. panta 1. punkta otrajā daļā minētajiem dalībvalsts tiesību aktiem, ievērojot piemērojamos valsts noteikumus par trešo valstu CVD atzīšanu, par to paziņo EVTI divu gadu laikā no 2024. gada 16. janvāra.
EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, lai precizētu informāciju, kas otrajā daļā minētajā paziņojumā trešās valsts CVD ir jāsniedz EVTI. Šāda informācija drīkst būt tikai tāda, kas ir absolūti nepieciešama, tostarp attiecīgā gadījumā un ja dati ir pieejami:
to dalībnieku skaits, kuriem trešās valsts CVD sniedz vai plāno sniegt otrajā daļā minētos pakalpojumus;
to finanšu instrumentu kategorijas, attiecībā uz kuriem trešās valsts CVD sniedz minētos pakalpojumus; un
šādu finanšu instrumentu kopējais apjoms un vērtība.
EVTI iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai līdz 2025. gada 17. janvārim.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras šo regulu papildināt, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.–14. pantu.
Deleģēto aktu, kas pieņemts, ievērojot 7. panta 15. punkta a), b) un c) apakšpunktu, kas piemērojams pirms 2024. gada 16. janvāra, turpina piemērot līdz dienai, kad sāk piemērot deleģēto aktu, kas pieņemts, ievērojot 7. panta 10. punktu.
Uz CVD, kurš citā dalībvalstī ir sniedzis pielikuma A iedaļas 1. un 2. punktā minētos pamatpakalpojumus vai izveidojis filiāli saskaņā ar 23. pantu, kas piemērojams līdz 2024. gada 16. janvārim, 23. panta 3.–6. punktā minētā procedūra attiecas tikai saistībā ar:
jaunas filiāles izveidi;
izmaiņām minēto pakalpojumu klāstā.
70. pants
Direktīvas 98/26/EK grozījums
Direktīvu 98/26/EK groza šādi:
direktīvas 2. panta a) punkta pirmās daļas trešo ievilkumu aizstāj ar šādu:
kas, neskarot citas, stingrākas vispārpiemērojamas attiecīgās valsts tiesību normas, norīkota par sistēmu un ko dalībvalsts, kuras tiesību akti ir piemērojami, ir darījusi zināmu Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei, pēc tam, kad tā ir pārliecinājusies par sistēmas noteikumu atbilstību.”;
direktīvas 11. pantam pievieno šādu punktu:
71. pants
Grozījumi Direktīvā 2014/65/ES
Direktīvu 2014/65/ES groza šādi:
direktīvas 2. panta 1. punkta o) apakšpunktu aizstāj ar šādu:
CVD, izņemot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 909/2014 ( 12 ) 73. pantā paredzēto.
direktīvas 4. panta 1. punktam pievieno šādu apakšpunktu:
“centrālie vērtspapīru depozitāriji” jeb “CVD” ir centrālie vērtspapīru depozitāriji, kā definēts Regulas (ES) Nr. 909/2014 2. panta 1. punkta 1. apakšpunktā.”;
I pielikuma B iedaļas 1. punktu aizstāj ar šādu:
“1) Finanšu instrumentu glabāšana un pārvaldīšana klientu vārdā, ieskaitot turēšanu un saistītos pakalpojumus, piemēram, naudas/nodrošinājuma pārvaldību, un izslēdzot vērtspapīru kontu nodrošināšanu un uzturēšanu augstākajā līmenī (“centralizētās uzturēšanas pakalpojumi”), kas minēta Regulas (ES) Nr. 909/2014 pielikuma A iedaļas 2. punktā;”.
▼M3 —————
73. pants
Direktīvas 2014/65/ES un Regulas (ES) Nr. 600/2014 piemērošana
CVD, kas saņēmuši atļauju saskaņā ar šīs regulas 16. pantu, nav vajadzīga atļauja saskaņā ar Direktīvu 2014/65/ES, lai sniegtu pakalpojumus, kas ir skaidri uzskaitīti šīs regulas pielikuma A un B iedaļā.
Ja CVD, kas saņēmis atļauju saskaņā ar šīs regulas 16. pantu, sniedz vienu vai vairākus ieguldījumu pakalpojumus vai veic vienu vai vairākas ieguldījumu darbības papildus šīs regulas pielikuma A un B iedaļā skaidri uzskaitītajiem pakalpojumiem, piemēro Direktīvu 2014/65/ES, izņemot tās 5. līdz 8. pantu, 9. panta 1. un 2. punktu un 4. līdz 6. punktu un 10. līdz 13. pantu, un Regulu (ES) Nr. 600/2014.
74. pants
Ziņojumi
EVTI sadarbībā ar EBI un kompetentajām un attiecīgajām iestādēm iesniedz Komisijai gada ziņojumus, kuros norāda tendenču novērtējumu, iespējamos riskus un apdraudējumus un vajadzības gadījumā arī ieteikumus par preventīvu vai korektīvu darbību tādu pakalpojumu tirgos, uz kuriem attiecas šī regula. Šādos ziņojumos ietver vismaz novērtējumu par šādiem jautājumiem:
norēķinu efektivitāte attiecībā uz iekšzemes un pārrobežu darbībām katrā dalībvalstī, pamatojoties uz norēķinu neizpildes gadījumu skaitu un apjomu, 7. panta 2. punktā minēto sankciju apjomu, 7. panta 3. un 4. punktā minēto iepirkšanas darījumu skaitu un apjomu un citiem svarīgiem kritērijiem;
sankciju par norēķinu neizpildi piemērotība, proti, vajadzība pēc papildu elastības attiecībā uz sankciju par norēķinu neizpildi saistībā ar 7. panta 4. punktā minētajiem nelikvīdiem finanšu instrumentiem;
tādu norēķinu apjoms, kas netiek veikti CVD uzturētās vērtspapīru norēķinu sistēmās, pamatojoties uz darījumu skaitu un apjomu, kuru pamatā ir informācija, kas saņemta saskaņā ar 9. pantu, un citiem svarīgiem kritērijiem,;
šīs regulas darbības jomā ietilpstošu pārrobežu pakalpojumu sniegšana, pamatojoties uz CVD saikņu skaitu un veidiem, ārvalstu dalībnieku skaitu CVD uzturētās vērtspapīru norēķinu sistēmās, tādu darījumu skaitu un apjomu, kuros iesaistīti šādi dalībnieki, tādu ārvalstu emitentu skaitu, kuri grāmato savus vērtspapīrus CVD saskaņā ar 49. pantu, un citi svarīgi kritēriji;
regulas 49., 52. un 53. pantā paredzēto piekļuves pieprasījumu apstrādi, lai identificētu iemeslus CVD, CDP un tirdzniecības vietu piekļuves pieprasījumu noraidīšanai un jebkādas tendences attiecībā uz šādiem noraidījumiem, un par to, kā turpmāk varētu mazināt identificētos riskus, lai šādu piekļuvi varētu piešķirt, un jebkādiem citiem būtiskiem konkurences šķēršļiem pēctirdzniecības finanšu pakalpojumu jomā;
pieprasījumu apstrādi, kas iesniegti saskaņā ar 23. panta 3. līdz 7. punktā un 25. panta 4. līdz 10. punktā paredzētajām procedūrām;
attiecīgā gadījumā salīdzinošās izvērtēšanas procesa rezultātā izdarītie secinājumi attiecībā uz pārrobežu uzraudzību saskaņā ar 24. panta 6. punktu un to, vai turpmāk varētu samazināt šādu izvērtējumu biežumu, tostarp norāde par to, vai šādi secinājumi liecina par vajadzību pēc oficiālākām uzraudzītāju kolēģijām;
dalībvalstu civiltiesiskās atbildības normu piemērošana saistībā ar CVD izraisītiem zaudējumiem;
procedūrām un nosacījumiem, saskaņā ar kuriem CVD ir pilnvaroti norīkot kredītiestādes vai paši sevi sniegt banku tipa papildpakalpojumus saskaņā ar 54. un 55. pantu, tostarp novērtējums par to, kā šāda pakalpojumu sniegšana var ietekmēt finanšu stabilitāti un konkurenci attiecībā uz norēķinu un banku tipa papildpakalpojumu jomā Savienībā;
to, kā tiek piemēroti 38. pantā minētie noteikumi par dalībnieku vērtspapīru un to klientu vērtspapīru aizsardzību, jo īpaši 38. panta 5. punkta noteikumi;
sankciju piemērošana un jo īpaši vajadzība turpmāk saskaņot administratīvos sodus, kas noteiktas par šajā regulā izklāstīto prasību pārkāpumiem.
Līdz 2025. gada 17. janvārim un pēc tam reizi divos gados EVTI ciešā sadarbībā ar ECBS dalībniecēm iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par novērtējumu attiecībā uz 5. panta 2. punkta pirmajā teikumā minētā laikposma (“norēķinu cikls”) iespējamo saīsināšanu. Minētajā ziņojumā iekļauj visu turpmāk minēto:
novērtējumu par norēķinu cikla saīsināšanas lietderību un šādas saīsināšanas iespējamo ietekmi uz CVD, tirdzniecības vietām un citiem tirgus dalībniekiem;
novērtējumu par izmaksām un ieguvumiem, ko radītu norēķinu cikla saīsināšana Savienībā, vajadzības gadījumā nošķirot dažādus finanšu instrumentus un darījumu kategorijas;
detalizētu izklāstu par to, kā pāriet uz īsāku norēķinu ciklu, vajadzības gadījumā nošķirot dažādus finanšu instrumentus un darījumu kategorijas;
pārskatu par starptautiskajām norisēm norēķinu ciklu jomā un to ietekmi uz Savienības kapitāla tirgiem.
Pēc Komisijas pieprasījuma EVTI sniedz izmaksu un ieguvumu analīzi par obligātās iepirkšanas procedūras ieviešanu. Šādu izmaksu un ieguvumu analīzi veido šādi elementi:
vidējais norēķinu neizpildes ilgums attiecībā uz to finanšu instrumentu kategoriju darījumiem ar minētajiem finanšu instrumentiem, uz kuriem varētu attiekties obligātā iepirkšana;
obligātās iepirkšanas procedūras ieviešanas ietekme uz Savienības tirgu, tostarp novērtējums par norēķinu neizpildes pamatā esošajiem cēloņiem, uz kuriem varētu attiekties obligātā iepirkšana, un analīze par ietekmi, ko rada obligātās iepirkšanas procedūras piemērošana konkrētiem finanšu instrumentiem un darījumu kategorijām;
līdzīgas iepirkšanas procedūras piemērošana pielīdzināmos trešo valstu tirgos un tās ietekme uz Savienības tirgus konkurētspēju;
jebkāda skaidra ietekme uz finanšu stabilitāti Savienībā, kas saistīta ar norēķinu neizpildi;
jebkāda skaidra ietekme uz Savienības kapitāla tirgu sadrumstalotību, ko rada atšķirīgas norēķinu efektivitātes likmes, tostarp šādas atšķirības iemesli un atbilstīgi pasākumi tās ierobežošanai.
Minētajā ziņojumā ietver vismaz darījumu apjoma noteikšanu, daļēju norēķinu veikšanu par neizpildītiem darījumiem un automātiskās aizdošanas/aizņemšanās programmu izmantošanu.
Pēc tam EVTI, apspriedusies ar ECBS dalībniecēm, reizi trijos gados ziņo par jebkādiem iespējamiem papildu instrumentiem, lai uzlabotu norēķinu efektivitāti Savienībā. Gadījumos, kad jauni instrumenti nav noteikti, EVTI par to informē Komisiju, un tai ziņojums nav jāsniedz.
75. pants
Pārskatīšana
Komisija līdz 2029. gada 17. janvārim pārskata šo regulu un sagatavo vispārēju ziņojumu par to. Komisija jo īpaši novērtē:
74. panta 1. punkta a)–l) apakšpunktā minētos jautājumus, nosaka, vai attiecībā uz pakalpojumiem, uz kuriem attiecas šī regula, pastāv būtiski konkurences šķēršļi, kas nav pietiekami novērsti, un apsver iespējamo vajadzību piemērot turpmākus pasākumus, lai:
uzlabotu norēķinu efektivitāti;
ierobežotu CVD maksātnespējas ietekmi uz nodokļu maksātājiem;
pievērstos visiem konstatētajiem konkurences vai finanšu stabilitātes jautājumiem, kas saistīti ar internalizētiem norēķiniem;
līdz minimumam samazinātu šķēršļus pārrobežu norēķiniem;
iestādēm nodrošinātu pienācīgas pilnvaras un informāciju risku uzraudzības nolūkiem;
Savienības CVD, jo īpaši to CVD, kuru darbībai ir būtiska nozīme vērtspapīru tirgu darbībai un ieguldītāju aizsardzībai Savienībā vismaz divās uzņēmējās dalībvalstīs, regulatīvās un uzraudzības sistēmas darbību, īpašu uzmanību pievēršot pārrobežu pakalpojumu sniegšanai, iespējamiem riskiem klientiem un CVD dalībniekiem, ieguldītāju aizsardzībai un finanšu stabilitātei Savienībā;
Savienības regulatīvās un uzraudzības sistēmas darbību un darbības jomu attiecībā uz trešo valstu CVD, jo īpaši šādu CVD uzraudzību, kad tie sniedz pakalpojumus Savienībā, tostarp EVTI lomu.
Komisija iesniedz šo ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei, pievienojot tam atbilstīgus priekšlikumus.
76. pants
Stāšanās spēkā un piemērošana
Atkāpjoties no šā punkta pirmās daļas, tādu tirdzniecības vietu gadījumā, kurām ir piekļuve CVD, kas minēts 30. panta 5. punktā, 5. panta 2. punktu piemēro vismaz sešus mēnešus pirms šāds CVD nodod savas darbības attiecīgai publiskai struktūrai ārpakalpojumu sniegšanai, un katrā ziņā no 2016. gada 1. janvāra.
Uz DTS, kas atbilst, Direktīvas 2014/65/ES 33. panta 3. punktā noteiktajiem kritērijiem, attiecas šīs regulas 7. panta 3. punkta otrā daļa:
līdz tās pieteikuma reģistrācijai saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 33. pantu galīgai noteikšanai; vai
ja DTS nav pieteikusies reģistrācijai saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 33. pantu – līdz ►M1 2018. gada 13. jūnijam ◄ .
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
PIELIKUMS
PAKALPOJUMU SARAKSTS
A IEDAĻA
Centrālo vērtspapīru depozitāriju pamatpakalpojumi
1. Vērtspapīru sākotnēja grāmatošana dematerializētā veidā (“notāra pakalpojumi”).
2. Vērtspapīru kontu nodrošināšana un uzturēšana augstākajā līmenī (“centralizētās uzturēšanas pakalpojumi”).
3. Vērtspapīru norēķinu sistēmas uzturēšana (“norēķinu pakalpojumi”).
B IEDAĻA
CVD nebanku tipa papildpakalpojumi, kuri nerada kredītrisku vai likviditātes risku
CVD sniegti pakalpojumi, kuri veicina lielāku vērtspapīru tirgu drošību, efektivitāti un pārredzamību, tostarp, bet ne tikai:
Ar norēķinu pakalpojumiem saistīti pakalpojumi, piemēram:
vērtspapīru aizdošanas mehānisma organizēšana, darbojoties kā vērtspapīru norēķinu sistēmas dalībnieku aģentam;
nodrošinājuma pārvaldības pakalpojumu sniegšana, darbojoties kā vērtspapīru norēķinu sistēmas dalībnieku aģentam;
norēķinu saskaņošana, rīkojumu maršrutēšana, tirdzniecības darījumu apstiprināšana, tirdzniecības darījumu verifikācija.
Ar notāra un centralizētās uzturēšanas pakalpojumiem saistīti pakalpojumi, piemēram:
ar akcionāru reģistriem saistīti pakalpojumi;
korporatīvo darbību apkalpošanas atbalsts, tostarp pakalpojumi saistībā ar nodokļiem, kopsapulcēm un informāciju;
pakalpojumi saistībā ar jaunām emisijām, tostarp starptautisko vērtspapīru identifikācijas numura (ISIN) kodu un līdzīgu kodu piešķiršana un pārvaldība;
rīkojumu maršrutēšana un apstrāde, maksas iekasēšana un apstrāde un saistītu ziņojumu sniegšana.
CVD saikņu izveide, vērtspapīru kontu nodrošināšana, uzturēšana vai pārvaldīšana saistībā ar norēķinu pakalpojumiem, nodrošinājuma pārvaldība un citi papildpakalpojumi.
Jebkādi citi pakalpojumi, piemēram:
vispārēju nodrošinājuma pārvaldības pakalpojumu sniegšana, darbojoties kā aģentam;
ziņojumu sniegšana regulējošām iestādēm;
informācijas, datu un statistikas sniegšana tirgum / statistikas dienestiem vai citām valdības vai starpvaldību struktūrām;
IT pakalpojumu sniegšana.
C IEDAĻA
Banku tipa papildpakalpojumi
Banku tipa pakalpojumi, kas tieši saistīti ar A un B iedaļā uzskaitītajiem pamatpakalpojumiem vai papildpakalpojumiem, piemēram:
naudas kontu piedāvāšana, un noguldījumu pieņemšana no vērtspapīru norēķinu sistēmas dalībniekiem un vērtspapīru kontu turētājiem Direktīvas 2013/36/ES I pielikuma 1. punkta nozīmē;
naudas kredītu izsniegšana atdošanai ne vēlāk kā nākamajā darījumdarbības dienā, naudas aizdošana korporatīvo darbību priekšfinansēšanai un vērtspapīru aizdošana vērtspapīru kontu turētājiem Direktīvas 2013/36/ES I pielikuma 2. punkta nozīmē;
maksājumu pakalpojumi, kas ietver naudas un ārvalstu valūtas maiņas darījumu apstrādi Direktīvas 2013/36/ES I pielikuma 4. punkta nozīmē;
ar vērtspapīru aizdošanu un aizņemšanos saistītas garantijas un saistības 2013/36/ES I pielikuma 6. punkta nozīmē;
finansēšanas darbības, kuras ietver ārvalstu valūtas maiņu un pārvedamus vērtspapīrus, kas saistīti ar dalībnieku garo pozīciju atlikumu pārvaldību, Direktīvas 2013/36/ES I pielikuma 7. punkta b) un e) apakšpunkta nozīmē.
( 1 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/109/EK (2004. gada 15. decembris) par atklātības prasību saskaņošanu attiecībā uz informāciju par emitentiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū, un par grozījumiem Direktīvā 2001/34/EK (OV L 390, 31.12.2004., 38. lpp.).
( 2 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/71/EK (2003. gada 4. novembris) par prospektu, kurš jāpublicē, publiski piedāvājot vērtspapīrus vai atļaujot to tirdzniecību, un par Direktīvas 2001/34/EK grozījumiem (OV L 345, 31.12.2003., 64. lpp.).
( 3 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).
( 4 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1092/2010 (2010. gada 24. novembris) par Eiropas Savienības finanšu sistēmas makrouzraudzību un Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas izveidošanu (OV L 331, 15.12.2010., 1. lpp.).
( 5 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/849 (2015. gada 20. maijs) par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK un Komisijas Direktīvu 2006/70/EK (OV L 141, 5.6.2015., 73. lpp.).
( 6 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/65/EK (2009. gada 13. jūlijs) par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU) (OV L 302, 17.11.2009., 32. lpp.).
( 7 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/138/EK (2009. gada 25. novembris) par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II) (OV L 335, 17.12.2009., 1. lpp.).
( 8 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/61/ES (2011. gada 8. jūnijs) par alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem un par grozījumiem Direktīvā 2003/41/EK, Direktīvā 2009/65/EK, Regulā (EK) Nr. 1060/2009 un Regulā (ES) Nr. 1095/2010 (OV L 174, 1.7.2011., 1. lpp.).
( 9 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/60/EK (2005. gada 26. oktobris) par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai (OV L 309, 25.11.2005., 15. lpp.).
( 10 ) Komisijas Direktīva 2006/70/EK (2006. gada 1. augusts), ar ko nosaka īstenošanas pasākumus Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2005/60/EK attiecībā uz politiski ietekmējamas personas definīciju un tehniskajiem kritērijiem vienkāršotām klienta uzticamības pārbaudes procedūrām un atbrīvojumam sakarā ar finanšu darbību, kuru veic reti vai ļoti ierobežotos apjomos (OV L 214, 4.8.2006., 29. lpp.).
( 11 ) Komisijas Lēmums 2001/528/EK (2001. gada 6. jūnijs), ar ko izveido Eiropas vērtspapīru komiteju (OV L 191, 13.7.2001., 45. lpp.).
( 12 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 909/2014 (2014. gada 23. jūlijs) par vērtspapīru norēķinu uzlabošanu Eiropas Savienībā, centrālajiem vērtspapīru depozitārijiem un grozījumiem Direktīvās 98/26/EK un 2014/65/ES un Regulā (ES) Nr. 236/2012 (OV L 257, 28.8.2014., 1. lpp.).”;