02013R1304 — LV — 02.08.2018 — 002.001

---

Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm

►B	EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 1304/2013 2013. gada 17. decembris par Eiropas Sociālo fondu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1081/2006 (OV L 347, 20.12.2013., 470. lpp)

Grozīta ar:

		Oficiālais Vēstnesis
		Nr.	Lappuse	Datums
►M1	EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2015/779 (2015. gada 20. maijs),	L 126	1	21.5.2015
►M2	EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs)	L 193	1	30.7.2018

Labota ar:

►C1	Kļūdu labojums, OV L 330, 3.12.2016, lpp 9 (1304/2013)

---

▼B

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 1304/2013

2013. gada 17. decembris

par Eiropas Sociālo fondu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1081/2006

I

NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets

Ar šo regulu nosaka Eiropas Sociālā fonda (ESF), tostarp Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvas (JNI), pamatuzdevumus, tā atbalsta jomas, īpašus noteikumus un palīdzībai atbilstīgos izdevumu veidus.

2. pants

Pamatuzdevumi

1.  ESF veicina augstu nodarbinātības un darba vietu kvalitātes līmeni, uzlabo darba tirgus pieejamību, atbalsta darba ņēmēju ģeogrāfisko un profesionālo mobilitāti un veicina darba ņēmēju pielāgošanos rūpnieciskajām pārmaiņām un ilgtspējīgai attīstībai nepieciešamajām pārmaiņām ražošanas sistēmās, rosina visiem nodrošināt augstu izglītības un apmācības līmeni un atbalsta jauniešu pāreju no izglītības iegūšanas uz nodarbinātību, apkaro nabadzību, uzlabo sociālo iekļautību un veicina dzimumu līdztiesību, nediskrimināciju un vienlīdzīgas iespējas, tādējādi sekmējot Savienības prioritātes attiecībā uz ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas stiprināšanu.

2.  ESF izpilda 1. punktā noteiktos pamatuzdevumus, atbalstot dalībvalstu centienus sasniegt prioritātes un pamatmērķus, kas izvirzīti Savienības stratēģijā gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei (stratēģija "Eiropa 2020"), un ļaujot dalībvalstīm novērst individuālos šķēršļus, kas tām traucē sasniegt stratēģijas "Eiropa 2020" mērķus. ESF atbalsta ar tās pamatuzdevumiem saistītu politikas nostādņu un darbību izstrādi un īstenošanu, ņemot vērā attiecīgās integrētās pamatnostādnes un konkrētos attiecīgai valstij paredzētos ieteikumus, kas pieņemti saskaņā ar LESD 121. panta 2. punktu un 148. panta 4. punktu, un vajadzības gadījumā valstu līmenī, – valstu reformu programmas, kā arī citas attiecīgās valstu stratēģijas un ziņojumus.

3.  ESF sniedz atbalstu cilvēkiem, tostarp nelabvēlīgā situācijā esošām personām, piemēram, ilgstošiem bezdarbniekiem, invalīdiem, migrantiem, etniskajām minoritātēm, sociāli atstumtām kopienām un visu vecuma grupu cilvēkiem, kas saskaras ar nabadzību un sociālo atstumtību. ESF arī nodrošina atbalstu darba ņēmējiem, uzņēmumiem, tostarp sociālās ekonomikas dalībniekiem, un uzņēmējiem, kā arī sistēmām un struktūrām nolūkā veicināt to pielāgošanos jauniem uzdevumiem, tostarp prasmju neatbilstības samazināšanai, un sekmēt labu pārvaldību, sociālo progresu un reformu īstenošanu, jo īpaši nodarbinātības, izglītības, apmācības un sociālās politikas jomā.

3. pants

Atbalsta jomas

1.  Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 9. panta pirmās daļas 8., 9., 10. un 11. punktā noteiktajiem tematiskajiem mērķiem, kas atbilst šā punkta a), b), c) un d) apakšpunktam, un saskaņā ar tā pamatuzdevumiem ESF sniedz atbalstu šādām investīciju prioritātēm:

▼C1

Minētā investīciju prioritāte ir piemērojama tikai tajās dalībvalstīs, kuras tiesīgas saņemt Kohēzijas fonda atbalstu, vai tajās dalībvalstīs, kurās atrodas viens vai vairāki NUTS 2. līmeņa reģioni, kas minēti Regulas (ES) Nr. 1303/2013 90. panta 2. punkta a) apakšpunktā;

2.  Izmantojot 1. pantā uzskaitītās investīciju prioritātes, ESF sekmē citu Regulas (ES) Nr. 1303/2013 9. panta pirmajā daļā minēto tematisko mērķu sasniegšanu, galvenokārt:

4. pants

Saderība un tematiskā koncentrācija

1.  Lai palīdzētu izpildīt stratēģijas "Eiropa 2020" pamatmērķus attiecībā uz nodarbinātību, izglītību un nabadzības samazināšanu, dalībvalstis nodrošina darbības programmās noteiktās stratēģijas un darbību saderību un atbilstību attiecībā uz to jautājumu risināšanu, kas noteikti valsts reformu programmās, kā arī attiecīgā gadījumā citās valsts stratēģijās bezdarba, nabadzības un sociālās atstumtības apkarošanai, un arī attiecīgajos Padomes ieteikumos, kas pieņemti saskaņā ar LESD 148. panta 4. punktu.

2.  Vismaz 20 % no kopējiem ESF resursiem katrā dalībvalstī piešķir Regulas (ES) Nr. 1303/2013 9. panta pirmās daļas 9. punktā noteiktajam tematiskajam mērķim "sociālās iekļautības veicināšana un cīņa ar nabadzību un jebkāda veida diskrimināciju".

3.  Dalībvalstis nodrošina tematisko koncentrāciju saskaņā ar šādu kārtību:

4.  Regulas 11. panta 1. punktā minētos prioritāros virzienus izslēdz no šā panta 2. un 3. punktā minēto procentuālo daļu aprēķina.

5. pants

Rādītāji

1.  Šīs regulas I pielikumā noteiktos kopējos iznākuma un rezultātu rādītājus un attiecīgā gadījumā programmai raksturīgos rādītājus izmanto saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 27. panta 4. punktu un 96. panta 2. punkta b) apakšpunkta ii) un iv) punktu. Visus kopējos iznākuma un rezultātu rādītājus sniedz par visām investīciju prioritātēm. Šīs regulas II pielikumā noteikto rezultātu rādītājus sniedz saskaņā ar šā panta 2. punktu. Attiecīgā gadījumā veic datu sadalījumu pa dzimumiem.

Kopējo un programmai raksturīgo iznākuma rādītāju atskaites vērtība ir nulle. Ja atbalstīto darbību raksturs tam atbilst, minētajiem rādītājiem nosaka kopējus kvantitatīvus mērķvērtības 2023. gadam. Iznākuma rādītāji ir izteikti absolūtos skaitļos.

Minētajiem kopējiem un programmai raksturīgiem rezultātu rādītājiem, kuriem ir noteiktas kopējās kvantitatīvās mērķvērtības 2023. gadam, atskaites vērtības nosaka, izmantojot jaunākos pieejamos datus vai citus būtiskus informācijas avotus. Programmai raksturīgos rezultātu rādītājus un saistītos mērķlielumus var izteikt gan kvantitatīvā, gan kvalitatīvā izteiksmē.

2.  Papildus 1. punktā paredzētajam, šīs regulas II pielikumā noteiktos rezultātu radītājus izmanto attiecībā uz visām darbībām, ko atbalsta saskaņā ar investīciju prioritāti, kas minēta 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punktā, lai īstenotu JNI. Visi šīs regulas II pielikumā noteiktie rādītāji ir saistīti ar kopējām kvantitatīvām mērķvērtībām 2023. gadam un atskaites vērtībām.

►C1  3.  Vienlaikus ar gada īstenošanas ziņojumiem katra vadošā iestāde nosūta elektroniski strukturētus datus par katru prioritāro virzienu, datus sadalot pēc investīciju prioritātēm. ◄ Datus iesniedz par intervences kategorijām, kas minētas Regulas (ES) Nr. 1303/2013 96. panta 2. punkta b) apakšpunkta vi) punktā, un iznākuma un rezultātu rādītājiem. Atkāpjoties no Regulas (ES) Nr. 1303/2013 50. panta 2. punkta, nosūtītie dati par iznākuma un rezultātu rādītājiem attiecas uz daļēji vai pilnībā īstenotām darbībām.

II

NODAĻA

ĪPAŠI NOTEIKUMI PROGRAMMU VEIDOŠANAI UN ĪSTENOŠANAI

6. pants

Partneru iesaistīšana

1.  Partneru līdzdalība darbības programmu īstenošanā, kā minēts Regulas (ES) Nr. 1303/2013 5. pantā, var notikt ar vispārējo piešķīrumu palīdzību, kas definēti Regulas (ES) Nr. 1303/2013 123. panta 7. punktā. Tādos gadījumos darbības programmā norāda to darbības programmas daļu, uz kuru attiecas vispārējā dotācija, tostarp provizorisku finansiālu piešķīrumu, kas tai piešķirts no katra prioritārā virziena.

2.  Lai veicinātu sociālo partneru pienācīgu līdzdalību ESF atbalstītās darbībās, darbības programmas vadošā iestāde reģionā, kas definēts Regulas (ES) Nr. 1303/2013 90. panta 2. punkta a) vai b) apakšpunktā, vai dalībvalstī, kura tiesīga uz Kohēzijas fonda atbalstu, pēc vajadzības nodrošina atbilstošu ESF resursu piešķiršanu spēju veidošanas pasākumiem – mācību, sadarbības tīklu veidošanas pasākumiem un sociālā dialoga stiprināšanai, un pasākumiem, kurus kopā veic sociālie partneri.

3.  Lai veicinātu nevalstisko organizāciju pienācīgu līdzdalību un piekļuvi ESF atbalstītām darbībām, jo īpaši sociālās iekļautības, dzimumu līdztiesības un vienlīdzīgu iespēju jomā, darbības programmas vadošās iestādes reģionā, kas definēts Regulas (ES) Nr. 1303/2013 90. panta 2. punkta a) vai b) apakšpunktā, vai dalībvalstī, kura tiesīga uz atbalstu no Kohēzijas fonda, nodrošina atbilstošu ESF resursu piešķiršanu nevalstiskām organizācijām spēju veidošanas pasākumiem.

7. pants

Sieviešu un vīriešu līdztiesības veicināšana

Dalībvalstis un Komisija veicina vīriešu un sieviešu līdztiesību, darbības programmu sagatavošanas, īstenošanas, uzraudzības un novērtēšanas posmos izmantojot integrētu pieeju, kas minēta Regulas (ES) Nr. 1303/2013 7. pantā. Izmantojot ESF, dalībvalstis un Komisija atbalsta arī īpaši pielāgotas darbības ar jebkuru investīciju prioritāti, kas minēta šīs regulas 3. pantā un jo īpaši šīs regulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta iv) punktā, ar mērķi palielināt sieviešu noturīgu līdzdalību un sasniegumus nodarbinātībā, tādējādi apkarojot sieviešu nabadzību, kā arī samazināt segregāciju pēc dzimuma, apkarot dzimumu stereotipus darba tirgū, izglītībā un apmācībā un sekmēt profesionālās un privātās dzīves līdzsvarošanu visiem cilvēkiem, kā arī līdzvērtīgu aprūpes pienākumu sadali starp vīriešiem un sievietēm.

8. pants

Vienlīdzīgu iespēju un nediskriminācijas sekmēšana

Dalībvalstis un Komisija veicina vienlīdzīgas iespējas visiem, nepieļaujot diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ, integrējot nediskriminācijas principu, kas minēts Regulas (ES) Nr. 1303/2013 7. pantā. Izmantojot ESF, dalībvalstis un Komisija arī atbalsta īpašas darbības ar jebkuru investīciju prioritāti, kas minēta 3. pantā un jo īpaši šīs regulas 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta iii) punktā. Šādas darbības ir paredzētas, lai apkarotu visu veidu diskrimināciju, kā arī uzlabotu pieejamību invalīdiem ar mērķi palielināt integrāciju nodarbinātībā, izglītībā un apmācībā, tādējādi uzlabojot sociālo iekļautību, samazinot nevienlīdzību attiecībā uz sekmēm izglītībā un veselības stāvokli, kā arī veicinot pāreju no institucionālās aprūpes uz aprūpi vietējās kopienas līmenī, jo īpaši attiecībā uz tiem cilvēkiem, kas saskaras ar vairākiemeslu diskrimināciju.

9. pants

Sociālā inovācija

1.  ESF veicina sociālo inovāciju visās jomās, kas ietvertas tā darbības jomā, kas noteikta šīs regulas 3. pantā, jo īpaši nolūkā testēt, vērtēt un pēc tam plašāk izmantot inovatīvus risinājumus, tostarp vietējā vai reģionālā līmenī, lai risinātu sociālās vajadzības sadarbībā ar attiecīgiem partneriem un jo īpaši sociālajiem partneriem.

2.  Dalībvalstis vai nu savās darbības programmās, vai vēlāk īstenošanas posmā nosaka sociālās inovācijas jomas, kas atbilst dalībvalstu konkrētajām vajadzībām.

3.  Komisija veicina spēju veidošanu sociālajai inovācijai, jo īpaši atbalstot savstarpējas mācības, veidojot sadarbības tīklus un izplatot un popularizējot labu praksi un metodoloģiju.

10. pants

Transnacionālā sadarbība

1.  Dalībvalstis atbalsta transnacionālo sadarbību, lai veicinātu savstarpējas mācības, tādējādi palielinot ESF atbalstīto politisko nostādņu efektivitāti. Transnacionālajā sadarbībā iesaistīti partneri vismaz no divām dalībvalstīm.

2.  Atkāpjoties no 1. punkta, dalībvalstis ar vienu ESF atbalstītu darbības programmu vai vienu darbības programmu, ko atbalsta vairāki fondi, pienācīgi pamatotos gadījumos un ievērojot proporcionalitātes principu var izņēmuma kārtā izvēlēties neatbalstīt transnacionālās sadarbības darbības.

3.  Dalībvalstis kopā ar attiecīgajiem partneriem var izvēlēties transnacionālās sadarbības tēmas no Komisijas ierosinātā un 25. pantā minētās komitejas apstiprinātā kopējo tēmu saraksta vai izvēlēties jebkuras citas transnacionālās sadarbības tēmas, kas atbilst to konkrētajām vajadzībām.

4.  Komisija veicina transnacionālo sadarbību par kopējām tēmām no 3. punktā minētā saraksta un attiecīgā gadījumā citām dalībvalstu izvēlētām tēmām, izmantojot savstarpējās mācības un koordinētu un kopīgu rīcību. Konkrēti, Komisija uztur ES līmeņa platformu, kas veicina transnacionālu partnerību veidošanu, pieredzes apmaiņu, spēju veidošanu un sadarbības tīklu izveidi, kā arī attiecīgo rezultātu izmantošanu un izplatīšanu. Turklāt, lai sekmētu transnacionālo sadarbību, Komisija izstrādā koordinētu īstenošanas sistēmu, tostarp kopējus atbilstības kritērijus, darbību veidus un laika grafikus, kā arī kopējas metodoloģiskās pieejas uzraudzībai un vērtēšanai.

11. pants

Īpašie fondu noteikumi attiecībā uz darbības programmām

1.  Atkāpjoties no Regulas Nr. 1303/2013 96. panta 1. punkta noteikumiem, darbības programmās var noteikt prioritāros virzienus šīs regulas 9. un 10. pantā minētās sociālās inovācijas un transnacionālās sadarbības īstenošanai.

2.  Atkāpjoties no Regulas Nr. 1303/2013 120. panta 3. punkta, maksimālo līdzfinansējuma likmi prioritārajam virzienam palielina par desmit procentu punktiem, bet nepārsniedzot 100 % gadījumos, kad viss prioritārais virziens ir pilnībā veltīts sociālajai inovācijai vai transnacionālajai sadarbībai, vai arī abu iepriekšminēto kombinācijai.

3.  Papildus Regulas (ES) Nr. 1303/2013 96. panta 3. punkta noteikumam darbības programmās nosaka arī ieguldījumu no plānotajām ESF atbalstītajām darbībām:

12. pants

Īpaši noteikumi saistībā ar teritoriālām īpatnībām

1.  ESF var atbalstīt vietējo kopienu vadītas pilsētu un lauku teritoriju attīstības stratēģijas, kas minētas Regulas (ES) Nr. 1303/2013 32., 33. un 34. pantā, teritoriālos līgumus un vietējās iniciatīvas nodarbinātībai, tostarp jauniešu nodarbinātībai, izglītībai un sociālajai iekļautībai, kā arī integrētas teritoriālās investīcijas (ITI), kas minētas Regulas (ES) Nr. 1303/2013 36. pantā.

2.  Papildus ERAF intervencei, kas minēta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1301/2013 ( 1 ) 7. pantā, ESF var atbalstīt ilgtspējīgu pilsētu teritoriju attīstību, izmantojot stratēģijas, kurās noteiktas integrētas darbības tādu ekonomikas, vides un sociālo jautājumu risināšanai, kas skar pilsētu teritorijas, kuras apzinājušas dalībvalstis, pamatojoties uz to attiecīgajos partnerības nolīgumos noteiktajiem principiem.

III

NODAĻA

ĪPAŠI NOSACĪJUMI ATTIECĪBĀ UZ FINANŠU PĀRVALDĪBU

13. pants

Izdevumu atbilstība

1.  ESF sniedz atbalstu atbilstīgajiem izdevumiem, kuri, kā minēts Regulas (ES) Nr. 1303/2013 120. panta 2. punkta b) apakšpunktā, var ietvert jebkādus finanšu resursus, kurus kopā iemaksā darba devēji un darba ņēmēji.

2.  ESF var atbalstīt izdevumus, kas radušies tādu darbību dēļ, kuras norit ārpus programmas darbības teritorijas, taču Savienības iekšienē, ar noteikumu, ka tiek izpildīti šādi divi nosacījumi:

▼M2

Ja pirmās daļas a) apakšpunktā minētās darbības nodrošina labumu arī programmas darbības teritorijai, kurā tās tiek īstenotas, izdevumus minētajām programmas darbības teritorijām piešķir proporcionāli, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem.

▼B

3.  Šādu darbību izdevumi, kas radušies ārpus Savienības, ne vairāk kā 3 % apmērā no ESF darbības programmas budžeta vai ESF daļas vairāku fondu finansētas darbības programmas budžetā ir tiesīgi uz ieguldījumu no ESF, ar noteikumu, ka tās ir saistītas ar 3. panta 1. punkta a) apakšpunktā vai 3. panta 1. punkta c) apakšpunktā paredzētajiem tematiskajiem mērķiem un ar noteikumu, ka attiecīgā uzraudzības komiteja ir apstiprinājusi attiecīgās darbības vai darbību veidus.

4.  Papildus Regulas (ES) Nr. 1303/2013 69. panta 3. punkta minētajiem izdevumiem infrastruktūras, zemes un nekustamā īpašuma iegāde arī nav tiesīga uz ESF ieguldījumu.

5.  Ieguldījumi natūrā, kā pabalsti vai alga, ko trešā puse izmaksā darbības dalībniekiem, var būt tiesīgi uz ESF ieguldījumu, ar noteikumu, ka ieguldījumi natūrā ir veikti saskaņā ar valsts noteikumiem, tostarp grāmatvedības noteikumiem, un tie nepārsniedz trešai pusei radušās izmaksas.

14. pants

Vienkāršoti izmaksu risinājumi

1.  Papildus Regulas (ES) Nr. 1303/2013 67. pantā minētajiem izvēles variantiem Komisija var atmaksāt dalībvalsts segtos izdevumus, balstoties uz Komisijas definētajām vienību izmaksu standarta shēmām un vienreizējiem maksājumiem. Šādi aprēķinātas summas, tiek uzskatītas par atbalsta saņēmējiem izmaksātu publiskā sektora atbalstu un par atbilstīgiem izdevumiem Regulas (ES) Nr. 1303/2013 piemērošanas nolūkā.

Piemērojot pirmo daļu, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 24. pantu attiecībā uz darbību veidiem, vienību izmaksu standarta shēmu un vienreizējo maksājumu definīcijām un to maksimālajām summām, kuras var pielāgot saskaņā ar piemērojamajām kopīgi apstiprinātajām metodēm, pienācīgi ņemot vērā iepriekšējā plānošanas periodā gūto pieredzi.

Finanšu revīziju vienīgais mērķis ir pārliecināties, vai ir izpildīti Komisijas veiktās atmaksāšanas nosacījumi, balstoties uz vienību izmaksu standarta shēmām un vienreizējiem maksājumiem.

Ja saskaņā ar pirmo punktu tiek izmantots finansējums, balstoties uz vienību izmaksu standarta shēmām un vienreizējiem maksājumiem, dalībvalsts darbības atbalstam var piemērot savu grāmatvedības kārtību. Piemērojot šo regulu un Regulu (ES) Nr. 1303/2013, ne revīzijas iestāde, ne Komisija neveic šādas grāmatvedības kārtības un no tās izrietošo summu revīziju.

▼M2

-1.  Vispārējie noteikumi, kas piemērojami vienkāršotiem izmaksu risinājumiem saskaņā ar ESF, ir noteikti Regulas (ES) Nr. 1303/2013 67., 68., 68.a un 68.b pantā.

▼M2 —————

▼B

15. pants

Finanšu instrumenti

Ievērojot Regulas (ES) Nr. 1303/2013 37. pantu, ESF var atbalstīt darbības un politikas virzienus, kas ietilpst tā darbības jomā, izmantojot finanšu instrumentus, tostarp mikrokredītus un garantiju fondus.

IV

NODAĻA

JAUNATNES NODARBINĀTĪBAS INICIATĪVA

16. pants

Jaunatnes nodarbinātības iniciatīva

JNI atbalsta cīņu pret jauniešu bezdarbu Savienības atbilstīgajos reģionos, sniedzot atbalstu šīs regulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punktā minētajām darbībām. Tā ir paredzēta visiem atbilstīgajos reģionos dzīvojošiem jauniešiem vecumā līdz 25 gadiem, kas nav iesaistīti nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībā, kas ir neaktīvi vai ir bezdarbnieki, tostarp ilgstoši bezdarbnieki, un kas ir vai nav reģistrējušies kā darba meklētāji. Dalībvalstis pēc brīvprātības principa var šo mērķgrupu paplašināt, tajā iekļaujot jauniešus vecumā līdz 30 gadiem.

JNI 2014.–2015. gadam "atbilstīgie reģioni" ir tie NUTS 2. līmeņa reģioni, kuros jauniešu bezdarba līmenis vecuma grupā no 15 līdz 24 gadiem 2012. gadā pārsniedza 25 %, un dalībvalstīs, kurās 2012. gadā jauniešu bezdarba līmenis pieauga par vairāk nekā 30 % – tie NUTS 2. līmeņa reģioni, kuros jauniešu bezdarba līmenis 2012. gadā pārsniedza 20 %.

JNI paredzētos resursus var palielināt 2016. līdz 2020. gadam, īstenojot budžeta procedūru saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1311/2013 14. pantu. Lai noteiktu JNI atbilstīgos reģionus 2016.–2020. gada laikposmam, otrajā daļā minētos 2012. gada datus uzskata par jaunākajiem pieejamajiem gada datiem. Papildu resursus dalībvalstīm sadala pēc tiem pašiem principiem kā sākotnējo piešķīrumu, proti, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 VIII pielikumu.

Vienojoties ar Komisiju, dalībvalstis var nolemt piešķirt ierobežotu summu, kas nepārsniedz 10 % no JNI līdzekļiem jauniešiem, kuri dzīvo apakšreģionos ar augstu jauniešu bezdarba līmeni un ārpus atbilstīgajiem NUTS 2. līmeņa reģioniem.

17. pants

Tematiskā koncentrācija

Īpašais piešķīrums JNI netiek ņemts vērā, aprēķinot 4. pantā minēto tematisko koncentrāciju.

18. pants

Plānošana

JNI ir integrēta ESF plānošanā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 96. pantu. Vajadzības gadījumā dalībvalstis nosaka plānošanas kārtību JNI savos attiecīgajos partnerības nolīgumos un darbības programmās.

Plānošanas kārtību var noteikt vienā vai vairākos no šiem veidiem:

Šīs regulas 9. un 10. pantu piemēro arī JNI.

19. pants

Uzraudzība un novērtēšana

1.  Papildus Regulas (ES) Nr. 1303/2013 110. pantā noteiktajiem uzraudzības komitejas uzdevumiem uzraudzības komiteja vismaz reizi gadā pārbauda JNI īstenošanu saistībā ar darbības programmu un panākto virzību uz tās mērķu izpildi.

2.  Gada īstenošanas ziņojumos un nobeiguma ziņojumā, kas minēti Regulas (ES) Nr. 1303/2013 50. panta 1. un 2. punktā, ietver papildu informāciju par to, kā īstenota JNI. Komisija minēto ziņojumu kopsavilkumu nosūta Eiropas Parlamentam, kā tas paredzēts Regulas (ES) Nr. 1303/2013 53. panta 1. punktā.

Komisija piedalās Eiropas Parlamenta gada apspriedē par minētajiem ziņojumiem.

3.  Sākot no 2015. gada aprīļa un turpmākos gadus vienlaikus ar gada īstenošanas ziņojumiem, kas minēti Regulas (ES) Nr. 1303/2013 50. panta 1. un 2. punktā, vadošā iestāde Komisijai elektroniski nosūta strukturētus datus par katru prioritāro virzienu vai tā daļu, kurā tiek atbalstīta JNI. Nosūtītie rādītāju dati attiecas uz šīs regulas I un II pielikumā noteikto rādītāju vērtībām un attiecīgos gadījumos uz programmai specifiskiem rādītājiem. Tie attiecas uz daļēji vai pilnībā īstenotām darbībām.

4.  Gada īstenošanas ziņojumos, kas minēti Regulas (ES) Nr. 1303/2013 50. panta 4. punktā, vai attiecīgā gadījumā progresa ziņojumā, kas minēts Regulas (ES) Nr. 1303/2013 111. panta 4. punktā, un gada īstenošanas ziņojumā, kas iesniegts līdz 2016. gada 31. maijam, iekļauj šā panta 6. punktā minēto novērtējumu galvenos konstatējumus. Ziņojumos arī norāda un izvērtē to darba piedāvājumu kvalitāti, kurus saņēmuši JNI dalībnieki, tostarp nelabvēlīgā situācijā esošas personas, personas no sociāli atstumtām kopienām un personas, kas pametušas mācības, neiegūstot kvalifikāciju. Ziņojumos arī norāda un izvērtē šo personu progresu attiecībā uz mācību turpināšanu, stabila un pienācīga darba atrašanu un iesaistīšanos mācekļa vai kvalitatīvas prakses programmās.

5.  Progresa ziņojumos, kas minēti Regulas (ES) Nr. 1303/2013 52. pantā, ietver papildu informāciju par JNI un izvērtē tās īstenošanu. Komisija nosūta šo ziņojumu kopsavilkumu Eiropas Parlamentam, kā paredzēts minētās regulas 53. panta 2. punktā, un piedalās Eiropas Parlamenta apspriedē par minētajiem ziņojumiem.

6.  Vismaz divas reizes plānošanas perioda laikā novērtēšanā izvērtē kopējo ESF atbalsta un īpašā piešķīruma JNI, tostarp garantijas jauniešiem shēmas īstenošanai, lietderību, efektivitāti un ietekmi.

Pirmo novērtēšanu pabeidz līdz 2015. gada 31.decembrim un otro novērtēšanu – līdz 2018. gada 31. decembrim.

20. pants

Informēšanas un komunikācijas pasākumi

1.  Atbalsta saņēmēji nodrošina to, ka personas, kas piedalās darbībā, tiek īpaši informētas par JNI atbalstu, kas sniegts no ESF finansējuma un īpašā piešķīruma JNI.

2.  Ikvienā dokumentā, kas attiecas uz darbības īstenošanu un kas izdots sabiedrībai vai dalībniekiem, tostarp jebkurā dalības sertifikātā vai citā sertifikātā, iekļauj paziņojumu par to, ka darbība atbalstīta saskaņā ar JNI.

21. pants

Tehniskā palīdzība

Īpašo piešķīrumu JNI dalībvalstis var ņemt vērā, aprēķinot ierobežojumu kopējai summai, ko no fondiem piešķir katras dalībvalsts tehniskajai palīdzībai.

22. pants

Finansiālais atbalsts

1.  Komisijas lēmumā par darbības programmas pieņemšanu nosaka īpašā piešķīruma JNI un attiecīgā ESF atbalsta maksimālo summu kā kopējo summu un arī katrai reģiona kategorijai paredzēto maksimālo summu katram prioritārajam virzienam. Attiecīgais ESF atbalsts ir vismaz līdzvērtīgs atbalstam no īpašā piešķīruma JNI katram prioritārajam virzienam.

2.  Pamatojoties uz 1. punktā minētajām summām, Komisijas lēmumā, kas minēts 1. punktā, nosaka arī attiecību starp ESF atbalstu reģiona kategorijām katram prioritārajam virzienam.

3.  Ja JNI tiek īstenota saskaņā ar noteiktu prioritāro virzienu, kas aptver atbilstīgus reģionus no vairāk nekā vienas kategorijas, lielāko līdzfinansējuma likmi piemēro attiecībā uz ESF piešķīrumu.

Uz īpašo piešķīrumu JNI neattiecina valsts līdzfinansējuma prasību.

Prioritārā virziena kopējā līdzfinansējuma likmi, kas noteikta ar 1. punktā minēto Komisijas lēmumu, aprēķina, ņemot vērā ESF piešķīruma līdzfinansējuma likmi kopā ar īpašo piešķīrumu JNI.

▼M1

22.a pants

Papildu sākotnējā priekšfinansējuma summas izmaksa JNI atbalstītajām darbības programmām

1.  Papildus sākotnējā priekšfinansējuma summai, kas samaksāta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 134. panta 1. punkta b) apakšpunktu, papildu sākotnējā priekšfinansējuma summu no īpašā piešķīruma JNI izmaksā visām JNI atbalstītajām darbības programmām 2015. gadā neatkarīgi no plānošanas pasākumu veida saskaņā ar šīs regulas 18. pantu, lai sākotnējo priekšfinansējumu no īpašā piešķīruma JNI palielinātu līdz 30 % (“papildu sākotnējā priekšfinansējuma summa”).

2.  Lai aprēķinātu papildu sākotnējā priekšfinansējuma summu, atskaita summas, ko no JNI paredzētā īpašā piešķīruma izmaksā darbības programmām saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 134. panta 1. punkta b) apakšpunktu.

3.  Ja līdz 2016. gada 23. maijam dalībvalsts neiesniedz starpposma maksājuma pieteikumus, kuros Savienības ieguldījums no JNI ir vismaz 50 % no papildu sākotnējā priekšfinansējuma summas, minētā dalībvalsts atmaksā Komisijai visu papildu sākotnējā priekšfinansējuma summu, kas samaksāta saskaņā ar 1. punktu. Šāds atmaksājums neietekmē ieguldījumu no JNI paredzētā īpašā piešķīruma attiecīgajai darbības programmai.

▼B

23. pants

Finanšu pārvaldība

Papildus Regulas (ES) Nr. 1303/2013 130. pantam, kad Komisija atlīdzina starpposma maksājumus un maksā slēguma bilances maksājumu JNI katram prioritārajam virzienam, tā piešķir atlīdzību no Savienības budžeta līdzvērtīgi no ESF līdzekļiem un īpašā piešķīruma JNI. Līdzko visi resursi no īpašā piešķīruma JNI ir atlīdzināti, Komisija atlikušo atlīdzību no Savienības budžeta piešķir ESF.

Atlīdzību no ESF Komisija piešķir reģionu kategorijām atbilstīgi attiecībai, ka noteikta 22. panta 2. punktā.

V

NODAĻA

PILNVARU DELEĢĒŠANA UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

24. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.  Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.  Pilnvaras pieņemt 14. panta 1. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir no 2013. gada 21. decembra līdz 2020. gada 31. decembrim.

3.  Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 14. panta 1. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.  Tiklīdz tā pieņem deleģēto aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

5.  Saskaņā ar 14. panta 1. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

25. pants

Komiteja, kas izveidota saskaņā ar LESD 163. pantu

1.  Komisijai palīdz komiteja ("ESF komiteja"), kas izveidota saskaņā ar LESD 163. pantu.

2.  Komisijas loceklis, kas ir atbildīgs par ESF komitejas vadīšanu, var minēto pienākumu deleģēt kādam Komisijas augsta ranga ierēdnim. ESF komitejas sekretariātu nodrošina Komisija.

3.  Katra dalībvalsts uz ilgākais septiņiem gadiem ieceļ vienu valdības pārstāvi, vienu darba ņēmēju organizāciju pārstāvi, vienu darba devēju organizāciju pārstāvi un vienu aizstājēju katram loceklim. Locekļa prombūtnes gadījumā aizstājējs automātiski ir tiesīgs piedalīties sēdē.

4.  ESF komitejā piedalās pa vienam pārstāvim no katras Savienības līmeņa organizācijas, kas pārstāv darba ņēmēju organizācijas un darba devēju organizācijas.

5.  Ja sanāksmes darba kārtības dēļ tas ir vajadzīgs, ESF komiteja uz savām sanāksmēm var ielūgt bez balsstiesību piešķiršanas Eiropas Investīciju bankas un Eiropas Investīciju fonda pārstāvjus, kā arī attiecīgo pilsoniskās sabiedrības organizāciju pārstāvjus.

6.  ESF komiteja:

7.  ESF komiteja var sniegt atzinumus par:

8.  ESF komitejas atzinumus pieņem ar balsojumā derīgi nodoto balsu absolūto vairākumu, un tos informācijas nolūkā paziņo Eiropas Parlamentam. Komisija informē ESF komiteju par to, kādā veidā tā ir ņēmusi vērā tās atzinumus.

26. pants

Pārejas noteikumi

1.  Šī regula neietekmē tās palīdzības turpināšanu vai grozīšanu, tostarp pilnīgu vai daļēju atcelšanu, kuru Komisija apstiprinājusi, pamatojoties uz Regulu (EK) Nr. 1081/2006 vai uz jebkuriem citiem tiesību aktiem, ko minētajai palīdzībai piemēro 2013. gada 31. decembrī. Tādēļ minēto regulu un šādus citus piemērojamos tiesību aktus minētajai palīdzībai vai attiecīgajām darbībām turpina piemērot pēc 2013. gada 31. decembra līdz to pabeigšanai.

2.  Pieteikumi palīdzības saņemšanai, kas iesniegti vai apstiprināti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1081/2006 pirms 2014. gada 1. janvāra, paliek spēkā.

27. pants

Atcelšana

Neskarot šīs regulas 26. panta noteikumus, Regulu (EK) Nr. 1081/2006 atceļ no 2014. gada 1. janvāra.

Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu, un tās lasa saskaņā ar atbilstības tabulu III pielikumā.

28. pants

Pārskatīšana

Eiropas Parlaments un Padome līdz 2020. gada 31. decembrim pārskata šo regulu saskaņā ar LESD 164. pantu.

29. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

---

I PIELIKUMS

Kopējie iznākuma un rezultātu rādītāji ESF investīcijām

▼M2

1)

Kopējie iznākuma rādītāji dalībniekiem “Dalībnieki” ( 2 ) ir personas, kuras tieši gūst labumu no ESF intervences, kuras var identificēt, kurām var lūgt sniegt savu aprakstu un kurām paredzēti īpaši izdevumi. Citas personas netiek klasificētas kā dalībnieki. Visus datus sadala pēc dzimuma. Kopējie iznākuma rādītāji dalībniekiem ir: — bezdarbnieki, tostarp ilgstošie bezdarbnieki*, — ilgstošie bezdarbnieki*, — neaktīvas personas*, — neaktīvas personas, kas nav iesaistītas ne izglītībā, ne apmācībā*, — nodarbinātas personas, tostarp pašnodarbinātas personas*, — vecumā līdz 25 gadiem*, — vecumā pēc 54 gadiem*, — personas vecumā pēc 54 gadiem, kas ir bezdarbnieki, tostarp ilgstošie bezdarbnieki, vai neaktīvas personas, kas nav iesaistītas ne izglītībā, ne apmācībā *, — ar pamatskolas izglītību (ISCED 1. līmenis) vai zemākā līmeņa vidējo izglītību (ISCED 2. līmenis)*, — ar vidējo izglītību (ISCED 3. līmenis) vai pēcvidējo izglītību (ISCED 4. līmenis)*, — ar augstāko izglītību (ISCED 5.–8. līmenis)*, — migranti, dalībnieki ar ārvalstu izcelsmi, minoritātes (tostarp sociāli atstumtās kopienas, piemēram, romi)**, — dalībnieki ar invaliditāti**, — citas nelabvēlīgā situācijā esošas personas**. Kopējo dalībnieku skaitu, pamatojoties uz iznākuma rādītājiem, aprēķinās automātiski. Minētos datus par dalībniekiem, kas piedalās ESF atbalstītā darbībā, sniedz gada īstenošanas ziņojumos, kā norādīts Regulas (ES) Nr. 1303/2013 50. panta 1. un 2. punktā un 111. panta 1. punktā. Šādus faktus par dalībniekiem sniedz gada īstenošanas ziņojumos, kā norādīts Regulas (ES) Nr. 1303/2013 50. pantā: — bezpajumtnieki vai mājokli zaudējušas personas*, — personas no lauku apvidiem* ( 3 ). Dati par dalībniekiem saskaņā ar abiem minētajiem rādītājiem tiks sniegti gada īstenošanas ziņojumos, kā norādīts Regulas (ES) Nr. 1303/2013 50. pantā un ievāc, balstoties uz dalībnieku reprezentatīvu izlasi katrā investīciju prioritātē. Izlases iekšējo derīgumu nodrošina tā, lai datus var vispārināt investīciju prioritātes līmenī.

▼B

2)

Kopējie iznākuma rādītāji vienībām ir: — projektu skaits, ko pilnībā vai daļēji īstenojuši sociālie partneri vai nevalstiskās organizācijas, — projektu skaits, kas attiecas uz sieviešu noturīgu līdzdalību un sasniegumiem nodarbinātībā, — projektu skaits, kas attiecas uz publisko pārvaldi vai publisko pakalpojumu jomu valsts, reģionālā vai vietējā līmenī, — atbalstīto mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu skaits (tostarp kooperatīvie uzņēmumi un sociālās ekonomikas uzņēmumi). Šie dati jāsniedz gada īstenošanas ziņojumos, kā norādīts Regulas Nr. 1303/2013 50. panta 1. un 2. punktā un 111. panta 1. punktā.

3)

Kopējie tūlītējo rezultātu rādītāji dalībniekiem ir: — neaktīvie dalībnieki, kas sākuši darba meklējumus pēc aiziešanas*, — izglītībā/apmācībā iesaistītie dalībnieki pēc aiziešanas*, ▼C1 — kvalifikāciju ieguvušie dalībnieki pēc aiziešanas*, ▼B — nodarbinātībā iesaistītie dalībnieki, tostarp pašnodarbinātie, pēc aiziešanas*, ▼C1 — nelabvēlīgā situācijā esoši dalībnieki, kas pēc aiziešanas sākuši darba meklējumus, iesaistījušies izglītībā/apmācībā, ieguvuši kvalifikāciju, iesaistījušies nodarbinātībā, tostarp pašnodarbinātie**. ▼B Šie dati jāsniedz gada īstenošanas ziņojumos, kā norādīts Regulas Nr. 1303/2013 50. panta 1. un 2. punktā un 111. panta 1. punktā. Visi dati jāsadala pēc dzimuma.

4)

Kopējie ilgtermiņa rezultātu rādītāji dalībniekiem ir: — nodarbinātībā iesaistītie dalībnieki, tostarp pašnodarbinātie, sešus mēnešus pēc aiziešanas*, — dalībnieki labākā darba tirgus situācijā sešus mēnešus pēc aiziešanas*, — nodarbinātībā iesaistītie dalībnieki vecumā pēc 54 gadiem, tostarp pašnodarbinātie, sešus mēnešus pēc aiziešanas*, — nodarbinātībā iesaistītie nelabvēlīgā situācijā esošie dalībnieki, tostarp pašnodarbinātie, sešus mēnešus pēc aiziešanas**. Šie dati jāsniedz gada īstenošanas ziņojumos, kā norādīts Regulas Nr. 1303/2013 50. panta 5. punktā. Tie ir jāievāc, balstoties uz dalībnieku reprezentatīvu izlasi katrā investīciju prioritātē. Izlases iekšējais derīgums jānodrošina tā, lai datus var vispārināt investīciju prioritātes līmenī. Visi dati jāsadala pēc dzimuma.

---

II PIELIKUMS

JNI rezultātu rādītāji

Šie dati jāsniedz gada īstenošanas ziņojumos, kā norādīts Regulas (ES) Nr. 1303/2013 50. panta 1. un 2. punktā, un 2015. gada aprīlī iesniedzamajā ziņojumā, kā norādīts šīs regulas 19. panta 3. punktā. Visi dati jāsadala pēc dzimuma.

1)   Kopējie tūlītējo rezultātu rādītāji dalībniekiem

"Dalībnieki" ( 4 ) ir personas, kas tieši gūst labumu no JNI intervences un kuras var identificēt, kurām var lūgt sniegt savu aprakstu un kurām paredzēti īpaši izdevumi.

Tūlītējo rezultātu rādītāji ir:

▼C1

▼B

▼C1

▼B

▼C1

▼B

2)   Kopējie ilgtermiņa rezultātu rādītāji dalībniekiem

Ilgtermiņa rezultātu rādītāji ir:

Dati par kopējo ilgtermiņa rezultātu rādītājiem ir jāievāc, balstoties uz dalībnieku reprezentatīvu izlasi katrā investīciju prioritātē. Izlases iekšējais derīgums tiks nodrošināts tā, lai datus var vispārināt investīcijas prioritātes līmenī.

---

III PIELIKUMS

---

( 1 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1301/2013 (2013. gada 17. decembris) par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un mērķi "Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai" un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1080/2006 (Sk. šā Oficiālā Vēstneša 289. lpp).

( 2 ) 

Par rādītājiem sniegtie dati, kas apzīmēti ar*, ir personas dati atbilstoši Direktīvas 95/46/EK 7. pantam. Šādu datu apstrāde vajadzīga, lai izpildītu uz personas datu apstrādātāju attiecināmas juridiskas saistības (Direktīvas 95/46/EK 7. panta c) punkts). Personas datu apstrādātāja definīcija ir dota Direktīvas 95/46/EK 2. pantā.

Par rādītājiem sniegtie dati, kas apzīmēti ar**, ir īpaša datu kategorija atbilstoši Direktīvas 95/46/EK 8. pantam. Ievērojot noteikumu par atbilstošām garantijām, dalībvalstis, pamatojoties uz būtiskām sabiedrības interesēm, var noteikt izņēmumus papildus Direktīvas 95/46/EK 8. panta 2. punktā minētajiem vai nu ar attiecīgās valsts tiesību aktiem, vai ar uzraudzības iestādes lēmumu (Direktīvas 95/46/EK 8. panta 4. punkts).

( 3 ) 

( 4 ) Vadošajām iestādēm ir jāizveido sistēma, kurā datorizētā veidā reģistrē un glabā individuālo dalībnieku datus, kā noteikts regulas 1303/2013 125. panta 2. punkta d) apakšpunktā. Dalībvalstu noteiktajai datu apstrādes kārtībai jāatbilst Direktīvai 95/46/EK un jo īpaši tās 7. un 8. panta noteikumiem.

Dati, kas apzīmēti ar *, ir personas dati atbilstoši Direktīvas 95/46/EK 7. pantam. Šādu datu apstrāde vajadzīga, lai izpildītu uz personas datu apstrādātāju attiecināmas juridiskas saistības (Direktīvas 95/46/EK 7. panta c) punkts). Personas datu apstrādātāja definīcija ir dota Direktīvas 95/46/EK 2. pantā.

Dati, kas apzīmēti ar **, ir īpašu kategoriju dati atbilstoši Direktīvas 95/46/EK 8. pantam. Ievērojot noteikumu par atbilstošām garantijām, dalībvalstis, pamatojoties uz būtiskām sabiedrības interesēm, var noteikt izņēmumus papildus Direktīvas 95/46/EK 8. panta 2. punktā minētajiem vai nu ar attiecīgās valsts tiesībām, vai ar uzraudzības iestādes lēmumu (Direktīvas 95/46/EK 8. panta 4. punkts).