20.12.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 347/221

(1)

Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) mērķis ir panākt Eiropas tautu ciešāku vienotību, un tajā Savienībai citstarp ir uzticēts uzdevums veicināt dalībvalstu kultūru uzplaukumu, respektējot to nacionālās un reģionālās atšķirības un vienlaikus nodrošinot vajadzīgos apstākļus Savienības rūpniecības konkurētspējai. Šajā ziņā Savienība vajadzības gadījumā atbalsta un papildina dalībvalstu darbības, lai ņemtu vērā kultūru un valodu daudzveidību, ievērojot LESD 167. pantu un Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (Unesco) 2005. gada Konvenciju par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu ("Unesco 2005. gada konvencija"), nostiprinātu Eiropas kultūras un radošo nozaru konkurētspēju un palīdzētu pielāgoties pārmaiņām rūpniecībā.

(2)

Savienības atbalsts kultūras un radošajām nozarēm galvenokārt ir pamatots ar pieredzi, kas gūta Savienības programmās, kas paredzētas Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumā Nr. 1718/2006/EK (4) ("programma "MEDIA""), Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumā Nr. 1855/2006/EK (5) ("programma "Kultūra"") un Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumā Nr. 1041/2009/EK (6) ("programma "MEDIA Mundus""), Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumā Nr. 1622/2006/EK (7) ("rīcība "Eiropas Kultūras galvaspilsētas""), un Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1194/2011/ES (8) ("rīcība "Eiropas mantojuma zīme"") arī dod ieguldījumu Savienības veiktajam kultūras un radošo nozaru atbalstam.

(3)

Komisijas paziņojumā "Par Eiropas darba kārtību kultūrai augošas globalizācijas apstākļos", kas ir apstiprināts ar Padomes 2007. gada 16. novembra rezolūciju (9) un Eiropas Parlamenta 2008. gada 10. aprīļa rezolūciju (10), ir izklāstīti Savienības turpmākas rīcības mērķi saistībā ar kultūras un radošajām nozarēm. Mērķis ir veicināt kultūru daudzveidību un starpkultūru dialogu, kultūru kā radošuma katalizatoru saistībā ar izaugsmi un darbvietām, kā arī kultūru kā būtisku elementu Savienības starptautiskajās attiecībās.

(4)

Ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu, jo īpaši tās 11., 21. un 22. pantu, kultūras un radošās nozares sniedz svarīgu ieguldījumu cīņā pret visa veida diskrimināciju, tostarp rasismu un ksenofobiju, kā arī ir svarīga platforma vārda brīvībai un kultūru un valodu daudzveidības ievērošanas veicināšanai.

(5)

Unesco 2005. gada konvencijā, kas stājās spēkā 2007. gada 18. martā un kam Savienība ir viena no līgumslēdzējām pusēm, ir uzsvērts, ka kultūras norisēm, precēm un pakalpojumiem ir divējāda daba – gan ekonomikas, gan kultūras, jo tie ir identitātes, vērtību un jēgas izpausme, un tāpēc nevar uzskatīt, ka tiem piemīt vienīgi komerciāla vērtība. Konvencijas mērķis ir stiprināt starptautisko sadarbību, tostarp starptautiskos kopražošanas un kopējas izplatīšanas līgumus, kā arī solidaritāti, lai atbalstītu visu valstu un indivīdu kultūru izpausmes. Tajā arī ir teikts, ka pienācīga uzmanība jāvelta dažādu sociālo grupu, tostarp minoritāšu, īpašajiem apstākļiem un vajadzībām. Tādējādi kultūras un radošo nozaru atbalsta programmai saskaņā ar minēto konvenciju būtu jāveicina kultūru daudzveidība starptautiskā līmenī.

(6)

Materiālā un nemateriālā kultūras mantojuma veicināšanai, inter alia, Unesco 2003. gada Konvencijas par nemateriālā kultūras mantojuma aizsardzību un Unesco 1972. gada Konvencijas par pasaules kultūras un dabas mantojuma aizsardzību izpratnē būtu jāpalīdz arī stiprināt attiecīgo objektu vērtību, vienlaikus sniedzot iedzīvotājiem sajūtu, ka šādu objektu kultūras un vēsturiskā vērtība ir viņu īpašums.

(7)

Komisijas paziņojumā ar nosaukumu "Eiropa 2020. Stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei" (stratēģija "Eiropa 2020") ir izklāstīta stratēģija, kuras mērķis ir padarīt Savienību par tādu, kuras ekonomika ir gudra, ilgtspējīga un iekļaujoša, un nodrošina augstus nodarbinātības, produktivitātes un sociālās kohēzijas līmeņus. Minētajā paziņojumā Komisija norādīja, ka Savienībai jānodrošina pievilcīgāki pamatnosacījumi inovācijām un radošumam. Šajā ziņā kultūras un radošais sektors ir uzskatāms par inovatīvu ideju avotu, un šīs idejas var tikt īstenotas, izstrādājot preces un pakalpojumus, kas nodrošina izaugsmi, rada darbvietas un palīdz pielāgoties sociālām pārmaiņām. Turklāt izcilība un konkurētspēja šajās nozarēs galvenokārt ir mākslinieku, autoru un profesionāļu pūliņu rezultāts, un tas ir jāveicina. Šajā nolūkā būtu jāuzlabo kultūras un radošo nozaru piekļuve finansējumam.

(8)

Padome secinājumos par mobilitātes informācijas pakalpojumiem māksliniekiem un kultūras jomas speciālistiem (11) apliecināja, ka mākslinieku un kultūras jomas speciālistu mobilitāte ir svarīga Savienībai un stratēģijas "Eiropa 2020" mērķu sasniegšanai, un aicināja dalībvalstis un Komisiju to attiecīgajās kompetences jomās un pienācīgi ievērojot subsidiaritātes principu veicināt vispusīgas un precīzas informācijas sniegšanu māksliniekiem un kultūras jomas speciālistiem, kuri vēlas būt mobili Savienības teritorijā.

(9)

Lai veicinātu kopējās kultūras telpas uzlabošanu, ir svarīgi sekmēt kultūras un radošo darbinieku transnacionālo mobilitāti, kā arī kultūras un radošo darbu, tostarp audiovizuālo darbu un produktu, transnacionālu apriti, tādējādi veicinot apmaiņu kultūras jomā un kultūru dialogu.

(10)

Programmas "MEDIA", "Kultūra" un "MEDIA Mundus" ir tikušas regulāri uzraudzītas un tām ir veikti ārēji novērtējumi, kā arī organizētas sabiedriskās apspriešanas par to nākotni, no kā izriet, ka šīm programmām ir ļoti svarīga nozīme Eiropas kultūru un valodu daudzveidības aizsardzībā un veicināšanā un tās ir svarīgas kultūras un radošo nozaru vajadzībām. Šīs uzraudzības, novērtēšanas un apspriešanas pasākumi, kā arī dažādi neatkarīgi pētījumi, jo īpaši pētījums par kultūras un radošo nozaru komercdarbības dimensiju, arī liecina, ka kultūras un radošās nozares saskaras ar kopējām problēmām, proti, straujām digitalizācijas un globalizācijas izraisītām pārmaiņām, tirgus sadrumstalotību valodu daudzveidības dēļ, finansējuma iegūšanas grūtībām, sarežģītām administratīvām procedūrām un salīdzināmu datu trūkumu, un visām šīm problēmām ir vajadzīga Savienības līmeņa rīcība.

(11)

Eiropas kultūras un radošajām nozarēm ir raksturīga daudzveidība, kas saistīta ar valstu un valodu iezīmēm un kas nodrošina kultūras ziņā bagātu un lielā mērā neatkarīgu kultūras vidi, kas nodrošina izpausmi dažādām Eiropas kultūras mantojuma tradīcijām. Tomēr šāda daudzveidība rada arī virkni šķēršļu, kas traucē kultūras un radošo darbu transnacionālai apritei un traucē kultūras un radošo darbinieku mobilitātei gan Savienībā, gan ārpus tās, un kas var izraisīt ģeogrāfisku nelīdzsvarotību un tādējādi arī ierobežotas izvēles iespējas patērētājiem.

(12)

Ņemot vērā, ka Eiropas kultūras un radošajām nozarēm ir raksturīga valodu daudzveidība, kas dažās nozarēs rada sadrumstalotību valodu barjeras dēļ, subtitrēšana, dublēšana un audio apraksti ir ļoti svarīgi kultūras un radošo darbu, tostarp audiovizuālo darbu, apritei.

(13)

Digitalizācija būtiski ietekmē to, kā tiek izstrādātas, izplatītas, iegūtas, patērētas un naudas izteiksmē pārvērstas kultūras un radošās preces un pakalpojumi. Lai arī tiek atzīta nepieciešamība meklēt jaunu līdzsvaru starp kultūras un radošā darba arvien pieaugošo pieejamību, taisnīgu atlīdzību māksliniekiem un autoriem un jaunu komercdarbības modeļu parādīšanos, digitalizācijas izraisītās pārmaiņas Eiropas kultūras un radošajām nozarēm un Eiropas sabiedrībai kopumā piedāvā plašas iespējas. Zemākas izplatīšanas izmaksas, jauni izplatīšanas kanāli, perspektīvas jaunām un plašākām mērķauditorijām un jaunas iespējas nišas produktiem var sekmēt piekļuvi un palielināt kultūras un radošu darbu apriti visā pasaulē. Lai pilnībā izmantotu šīs iespējas un pielāgotos digitalizācijai un globalizācijai, kultūras un radošajām nozarēm ir jāattīsta jaunas prasmes, un tām ir vajadzīgas lielākas iespējas iegūt finansējumu tam, lai modernizētu aprīkojumu, izstrādātu jaunas ražošanas un izplatīšanas metodes, kā arī pielāgotu savus komercdarbības modeļus.

(14)

Filmu finansēšanu nosaka pašreizējā izplatīšanas prakse. Tomēr pastāv aizvien izteiktāka nepieciešamība veicināt pievilcīga tiesiska tiešsaistes piedāvājuma radīšanu un sekmēt jaunradi. Tādēļ ir būtiski popularizēt jaunus izplatīšanas modeļus, lai ļautu rasties jauniem komercdarbības modeļiem.

(15)

Augsto digitālā aprīkojuma izmaksu dēļ kinoteātru digitalizācija joprojām ir aktuāls jautājums daudziem mazo kinoteātru operatoriem, jo īpaši vienas kinozāles operatoriem. Kaut gan kultūras joma galvenokārt ir dalībvalstu kompetencē un tādējādi tām arī turpmāk minētais jautājums būtu atbilstīgi jārisina valstu, reģionālā un vietējā līmenī, pastāv iespēja sniegt finansējumu no Savienības programmām un fondiem, jo īpaši tiem, kuru mērķis ir veicināt vietējo un reģionālo attīstību.

(16)

Auditorijas piesaistīšanai, it īpaši no jauniešu vidus, ir nepieciešama Savienības īpaša apņemšanās atbalstīt plašsaziņas līdzekļu un kinomākslas lietotprasmes sekmēšanu.

(17)

Viena no lielākajām kultūras un radošo nozaru, jo īpaši mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) un mikroorganizāciju, mazo un vidējo organizāciju, tostarp bezpeļņas un nevalstisko organizāciju, problēmām ir grūtības iegūt līdzekļus, kas tiem vajadzīgi, lai finansētu savu darbību, augtu, saglabātu un palielinātu savu konkurētspēju vai sāktu darboties starptautiski. Lai gan tā ir bieži sastopama problēma MVU vispār, situācija ir būtiski sarežģītāka tieši kultūras un radošajās nozarēs, jo daudzas to vērtības ir nemateriālas, to darbībām ir prototipisks profils un, lai nodarbotos ar jaunradi, tām ir raksturīga vajadzība riskēt un eksperimentēt. Šāda riska uzņemšanās ir jāsaprot un jāatbalsta arī finanšu sektoram.

(18)

Eiropas radošo nozaru alianse kā izmēģinājumprojekts ir starpnozaru iniciatīva, kas galvenokārt sniedz atbalstu radošajām nozarēm politikas līmenī. Tās mērķis ir mobilizēt papildu līdzekļus radošajām nozarēm un veicināt citu industriju un nozaru pieprasījumu pēc radošo nozaru pakalpojumiem. Tiks īstenota un stimulēta jaunu rīku izmēģināšana labākam inovāciju atbalstam radošajās nozarēs, lai tos iekļautu politikas mācību platformā, ko veidos Eiropas, valstu un reģionāla līmeņa ieinteresētās personas.

(19)

Apvienojot kultūras un radošajās nozarēs pastāvošās programmas "MEDIA", "Kultūra" un "MEDIA Mundus" vienā vispusīgā programmā ("Programma"), rastos iespēja efektīvāk atbalstīt MVU un mikroorganizācijas un mazas un vidējas organizācijas centienos izmantot iespējas, kuras piedāvā digitalizācija un globalizācija, un tas palīdzētu risināt problēmas, kas pašlaik noved pie tirgus sadrumstalotības. Lai programma būtu efektīva, tajā būtu jāņem vērā dažādu nozaru specifiskās iezīmes, to dažādās mērķgrupas un to konkrētās vajadzības, īstenojot pielāgotas pieejas divās neatkarīgās apakšprogrammās un starpnozaru sadaļās. Jo īpaši īstenošanas posmā ir svarīgi nodrošināt sinerģiju starp Programmu un valstu un reģionālajām stratēģijām pārdomātai specializācijai. Šajā nolūkā ar šo Programmu būtu jāizveido saskaņota atbalsta struktūra dažādām kultūras un radošajām nozarēm, ko veido dotāciju sistēma, kas papildināta ar finanšu instrumentu.

(20)

Programmā būtu jāņem vērā kultūras un kultūras pasākumu divējādā būtība, atzīstot, no vienas puses, kultūras vispārējo un māksliniecisko vērtību, un, no otras, minēto nozaru ekonomisko vērtību, cita starpā to plašāko ieguldījumu sabiedrības radošumā, inovācijā un sociālajā iekļaušanā.

(21)

Saistībā ar Programmas īstenošanu būtu jāņem vērā kultūras vispārējā nozīme un kultūras un radošo nozaru īpašās iezīmes, cita starpā bezpeļņas organizāciju un projektu svarīgums programmas "Kultūra" apakšprogrammā.

(22)

Patstāvīgam finanšu instrumentam – Kultūras un radošo nozaru Garantiju fondam ("Garantiju fonds") būtu jārada iespēja kultūras un radošo nozaru izaugsmei kopumā un it īpaši – iespēja iegūt pietiekamus līdzekļus jaunām darbībām un jaunām iespējām. Izraudzītajiem finanšu starpniekiem būtu jārīkojas tā, lai veicinātu kultūras un radošos projektus, lai nodrošinātu līdzsvarotu aizdevumu sadalījumu attiecībā uz ģeogrāfisko pārklājumu un nozaru pārstāvību. Turklāt valsts un privātās organizācijas šajā ziņā ir būtiskas, lai panāktu plašu pieeju Garantiju fondam.

(23)

Finansējums būtu jānodrošina arī darbībām saistībā ar Eiropas kultūras galvaspilsētu un Eiropas kultūras mantojuma zīmes administrēšanu, jo tās veicina piederības sajūtu kopējam kultūras reģionam, starpkultūru dialogu un savstarpējo sapratni, kā arī palielina kultūras mantojuma vērtību.

(24)

Papildus dalībvalstīm un aizjūras zemēm un teritorijām, kurām ir tiesības piedalīties programmā saskaņā ar Lēmuma Nr. 2001/822/EK (12) 58. pantu, dalībai Programmā pie zināmiem nosacījumiem vajadzētu būt iespējamai arī Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) valstīm, kas ir Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) līguma puses, un Šveices Konfederācijai. Arī valstīm, kas pievienojas, kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātvalstīm, kuras saņem atbalstu pirmspievienošanās stratēģijas ietvaros, kā arī valstīm, uz kurām attiecas Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instruments (izņemot attiecībā uz Garantiju fondu), vajadzētu būt atļautam piedalīties Programmā.

(25)

Programmai būtu jābūt atvērtai arī divpusējas vai daudzpusējas sadarbības pasākumiem ar trešām valstīm, pamatojoties uz papildu apropriācijām, kas ir jānosaka, un īpašiem noteikumiem, par kuriem jāvienojas ar iesaistītajām pusēm.

(26)

Būtu jāveicina sadarbība starp Programmu un tādām starptautiskām organizācijām kā Unesco, Eiropas Padome, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija ("ESAO") un Pasaules intelektuālā īpašuma organizācija ("WIPO") kultūras un audiovizuālajā jomā.

(27)

Jānodrošina visu saistībā ar Programmu īstenoto darbību un pasākumu Eiropas pievienotā vērtība, to papildināmība dalībvalstu pasākumiem to atbilstība LESD 167. panta 4. punktam, kā arī citiem Savienības pasākumiem, jo īpaši izglītības, nodarbinātības, iekšējā tirgus, uzņēmumu, jaunatnes, veselības, pilsonības un tiesiskuma, pētniecības un inovācijas, rūpniecības un kohēzijas politikas, kā arī tūrisma un ārējo attiecību, tirdzniecības un attīstības, un digitalizācijas programmas jomā.

(28)

Saskaņā ar rezultātu novērtēšanas principiem programmas uzraudzības un novērtēšanas procedūrās būtu jāietver sīki izstrādāti gada ziņojumi un būtu jāatsaucas uz konkrētiem, izmērāmiem, sasniedzamiem, būtiskiem un laikā ierobežotiem, tostarp kvalitatīviem, mērķiem un rādītājiem. Pārraudzības un novērtēšanas procedūrās būtu jāņem vērā darbs, ko veikuši attiecīgie jomas dalībnieki, piemēram, Eurostat un Unesco Statistikas institūts, kā arī ESS-net Culture projekta atzinumi. Šajā ziņā attiecībā uz audiovizuālo sektoru būtu jāturpina Savienības dalība Eiropas Audiovizuālajā observatorijā ("Observatorija").

(29)

Lai nodrošinātu optimālu Programmas uzraudzību un novērtējumu visā tās darbības laikā, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz papildu kvantitatīvo un kvalitatīvo rādītāju pieņemšanu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu janodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(30)

Kā norādīts Komisijas 2010. gada 30. jūlija ziņojumā par ietekmi, ko rada Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumi attiecībā uz Eiropas programmu juridiska pamata izmaiņām mūžizglītības, kultūras, jaunatnes un pilsonības jomās, būtiski pārvaldības procedūru kavējumu samazinājumi ir palielinājuši programmu efektivitāti. Īpaša rūpība būtu jāpievērš tam, lai arī turpmāk nodrošinātu administratīvo un finanšu procedūru vienkāršošanu, tostarp, izmantojot stabilas, objektīvas un regulāri atjauninātas sistēmas vienreizējo maksājumu, vienības izmaksu un vienotas likmes finansējuma noteikšanai.

(31)

Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāīsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (13).

(32)

Saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 58/2003 (14) Komisija kopš 2009. gada ir uzticējusi Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūrai veikt Savienības rīcības programmas izglītības, audiovizuālajā un kultūras jomā īstenošanas uzdevumus. Tāpēc Komisija, pamatojoties uz izmaksu un ieguvumu analīzi, Programmas īstenošanai var izmantot esošu izpildaģentūru, kā noteikts minētajā regulā.

(33)

Ar šo regulu visam programmas darbības laikam nosaka finansējumu, kas ikgadējās budžeta procedūras laikā Eiropas Parlamentam un Padomei ir galvenā atsauces summa 2013. gada 2. decembris Iestāžu nolīguma starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību (15) 17. punkta nozīmē.

(34)

Visā izdevumu ciklā Savienības finansiālās intereses būtu jāaizsargā, piemērojot samērīgus pasākumus, tostarp pasākumus pārkāpumu novēršanai, atklāšanai un izmeklēšanai, zaudēto, nepamatoti izmaksāto vai nepareizi izlietoto līdzekļu atgūšanai, un vajadzības gadījumā – administratīvas un finansiālas sankcijas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 966/2012 (16) ("Finanšu regula").

(35)

Ņemot vērā Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai ("OLAF") un saskaņā ar Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (17) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (18), būtu jāizstrādā un jāīsteno atbilstīgi pasākumi, lai novērstu krāpšanu un atgūtu līdzekļus, kas ir pazaudēti vai nodoti, vai izmantoti neatbilstīgi.

(36)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus, proti, aizsargāt, attīstīt un veicināt Eiropas kultūru un valodu daudzveidību un bagātināt Eiropas kultūras mantojumu, kā arī stiprināt Eiropas kultūras un radošo nozaru konkurētspēju, jo īpaši audiovizuālajā nozarē, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs un, ņemot vērā Programmas transnacionālo un starptautisko raksturu un to, ka tās apmēra un gaidāmās ietekmes dēļ minētos mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(37)

Tādēļ Lēmums Nr. 1718/2006/EK, Nr. 1855/2006/EK un Nr. 1041/2009/EK būtu jāatceļ.

(38)

Būtu jāparedz noteikums pasākumiem, ar ko reglamentē pāreju no programmām "MEDIA", "Kultūra" un "MEDIA Mundus" uz šo Programmu.

(39)

Lai nodrošinātu Programmas sniegtā finansiālā atbalsta nepārtrauktību, Komisijai par finansējumam atbilstīgām izmaksām būtu jāspēj uzskatīt izmaksas, kas tieši saistītas ar atbalstīto darbību un pasākumu īstenošanu, pat ja atbalsta saņēmējam tās ir radušās pirms dotācijas pieteikuma iesniegšanas.

(40)

Lai nodrošinātu Programmas sniegtā finansiālā atbalsta nepārtrauktību, šai regulai būtu jābūt piemērojamai no 2014. gada 1. janvāra. Steidzamības dēļ šai regulai būtu jāstājas spēkā cik ātri vien iespējams pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

1)

"kultūras un radošās nozares" ir visas nozares, kuru darbību pamatā ir kultūras vērtības un/vai mākslas un citas radošas izpausmes – neatkarīgi no tā, vai šīs darbības ir vai nav vērstas uz tirgu, neatkarīgi no struktūras veida, kas tās īsteno, un neatkarīgi no minētās struktūras finansēšanas veida. Šīs darbības ietver tādu preču un pakalpojumu izstrādi, radīšanu, producēšanu, izplatīšanu un saglabāšanu, kuri ir kultūras, mākslas vai citām radošas izpausmes, kā arī ar tiem saistītās funkcijas, piemēram, izglītību vai pārvaldību. Kultūras un radošās nozares inter alia ietver arhitektūru, arhīvus, bibliotēkas un muzejus, daiļamatniecību, audiovizuālo jomu (ieskaitot filmas, televīziju, videospēles un starpmēdiju darbus), materiālo un nemateriālo kultūras mantojumu, dizainu, festivālus, mūziku, literatūru, izpildītājmākslu, izdevējdarbību, radio un vizuālo mākslu;

2)

"MVU" ir mikrouzņēmumi, mazi un vidēji uzņēmumi, kā noteikts Komisijas Ieteikumā 2003/361/EK (19);

3)

"iesaistītie finanšu starpnieki" ir finanšu starpnieki Finanšu regulas 139. panta 4. punkta otrās daļas nozīmē, kurus izvēlas saskaņā ar Garantiju fondu atbilstīgi Finanšu regulai un šīs regulas I pielikumam, un kuri izsniedz vai plāno izsniegt:

4)

"kapacitātes stiprināšanas pakalpojumu sniedzēji" ir vienības, kas spēj sniegt īpašās zināšanas saskaņā ar I pielikumu, lai iesaistītie finanšu starpnieki varētu efektīvi izvērtēt ar MVU un mikroorganizācijām un mazām un vidējām organizācijām un ar to projektiem saistītās īpatnības un riskus kultūras un radošajās nozarēs.

a)

aizsargāt, attīstīt un nostiprināt Eiropas kultūru un valodu daudzveidību un veicināt Eiropas kultūras mantojumu;

b)

nostiprināt Eiropas kultūras un radošo nozaru konkurētspēju, jo īpaši audiovizuālajā nozarē, lai veicinātu gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi.

a)

atbalstīt Eiropas kultūras un radošo nozaru kapacitāti darboties transnacionāli un starptautiski;

b)

veicināt kultūras un radošo darbu transnacionālo apriti un kultūras un radošo darbinieku, jo īpaši mākslinieku, transnacionālo mobilitāti, kā arī sasniegt jaunas un plašākas auditorijas un uzlabot piekļuvi kultūras un radošiem darbiem Savienībā un ārpus tās, īpašu uzmanību pievēršot bērniem, jauniešiem, personām ar invaliditāti un nepietiekami pārstāvētām grupām;

c)

ilgtspējīgā veidā stiprināt MVU un mikroorganizāciju un mazo un vidējo organizāciju finansiālo spēju kultūras un radošajās nozarēs, vienlaikus cenšoties nodrošināt līdzsvarotu ģeogrāfisko pārklājumu un nozaru pārstāvību;

d)

veicināt politikas izstrādi, inovāciju, radošumu, auditoriju attīstību un jaunus komercdarbības un pārvaldības modeļus, atbalstot transnacionālu sadarbību politikas jomā.

a)

transnacionāla rakstura darbībām un pasākumiem, ar ko papildina reģionālās, valstu, starptautiskās un citas Savienības programmas un politikas, kā arī šādu darbību un pasākumu ietekmi uz kultūras un radošo nozari, kā arī uz iedzīvotājiem un viņu zināšanām par tādām kultūrām, kas nav viņu pašu;

b)

transnacionālas sadarbības starp kultūras un radošajiem darbiniekiem, tostarp māksliniekiem, audiovizuālās jomas speciālistiem, kultūras un radošajām organizācijām un audiovizuālās jomas organizācijām, kas koncentrējas uz to, lai veicinātu vispusīgāku, ātrāku, efektīvāku un ilgtermiņa reakciju uz globālām problēmām;

c)

Savienības atbalsta veicinātiem apjomradītiem ietaupījumiem un kritisko masu, kuri rada iespēju piesaistīt papildu finansējumu;

d)

vienlīdzīgāku darbības apstākļu nodrošināšanu Eiropas kultūras un radošajām nozarēm, ņemot vērā valstis ar zemu ražošanas jaudu un/vai valstis vai reģionus ar ierobežotu ģeogrāfisko un/vai valodu telpu.

a)

apakšprogramma "MEDIA";

b)

apakšprogramma "Kultūra";

c)

starpnozaru sadaļa;

a)

pievienošanās valstis, kandidātvalstis un potenciālās kandidātvalstis, kuras saņem atbalstu saskaņā ar pirmspievienošanās stratēģiju, saskaņā ar attiecīgajos pamatnolīgumos un Asociācijas padomes lēmumos vai līdzīgos nolīgumos noteiktajiem vispārīgajiem principiem, noteikumiem un nosacījumiem šo valstu dalībai Savienības programmās;

b)

EBTA valstis, kas ir EEZ līguma dalībvalstis saskaņā ar minēto līgumu;

c)

Šveices Konfederācija, pamatojoties uz divpusēju nolīgumu, kas noslēgts ar šo valsti;

d)

valstis, uz kurām attiecas Eiropas kaimiņattiecību un partnerības politika saskaņā ar procedūrām, kas noteiktas ar šīm valstīm atbilstoši pamatnolīgumiem, ar kuriem paredz šo valstu dalību Savienības programmās.

a)

sekmēt audiovizuālās jomas speciālistu prasmju un kompetenču apgūšanu un pilnveidošanu un tīklu izveidi, tostarp digitālo tehnoloģiju izmantošanu, lai nodrošinātu pielāgošanos tirgus attīstībai, testētu jaunas pieejas auditorijas piesaistīšanai un testētu jaunus komercdarbības modeļus;

b)

palielināt audiovizuālās jomas organizāciju kapacitāti izstrādāt Eiropas mēroga audiovizuālos darbus, kurus iespējams izplatīt Savienībā un ārpus tās, kā arī veicināt Eiropas un starptautiskus kopražojumus, tostarp sadarbībā ar televīzijas raidorganizācijām;

c)

mudināt apmaiņu starp uzņēmumiem, veicinot audiovizuālās jomas organizāciju piekļuvi tirgiem un komercdarbības rīkiem, lai palielinātu viņu projektu atpazīstamību Savienības un starptautiskajos tirgos.

a)

atbalstīt izplatīšanu kinoteātros, izmantojot audiovizuālo darbu starptautisko tirgvedību, zīmolradi, izplatīšanu un demonstrēšanu;

b)

sekmēt audiovizuālo darbu starptautisko tirgvedību, zīmolradi un izplatīšanu visās citās izplatīšanas platformās, izņemot kinoteātrus;

c)

atbalstīt auditorijas attīstību, lai veicinātu interesi par Eiropas audiovizuālajiem darbiem un uzlabotu piekļuvi tiem, jo īpaši izmantojot popularizēšanu, pasākumus, kinomākslas lietotprasmi un festivālus;

d)

popularizēt jaunus izplatīšanas modeļus, lai dotu iespēju rasties jauniem komercdarbības modeļiem.

a)

tādu vispusīgu pasākumu kopuma izstrādei, kas veicina audiovizuālās jomas speciālistu prasmju un kompetenču apgūšanu un pilnveidošanu, zināšanu apmaiņu un sadarbības tīklu veidošanas ierosmes, tostarp attiecībā uz digitālo tehnoloģiju integrēšanu;

b)

tādu Eiropas audiovizuālo darbu izstrādei, kam ir liels pārrobežu aprites potenciāls, jo īpaši tādām filmām un televīzijas darbiem kā mākslas, dokumentālās un bērnu un animācijas filmas, kā arī tādiem interaktīvajiem darbiem kā videospēles un starpmēdiju darbi;

c)

pasākumiem, kuru mērķis ir atbalstīt Eiropas audiovizuālu darbu ražošanas uzņēmumus, jo īpaši neatkarīgu ražošanas uzņēmumus, lai veicinātu Eiropas un starptautiskus audiovizuālo darbu kopražojumus, tostarp televīzijas darbus;

d)

pasākumiem, ar ko palīdz nodibināt kontaktus starp Eiropas un starptautiskajiem kopražojumu partneriem un/vai nodrošina netiešu atbalstu audiovizuālo darbu kopražojumiem no starptautiskiem kopražojumu fondiem, kas atrodas Programmā iesaistītajās valstīs;

e)

piekļuves sekmēšanai profesionāliem audiovizuālo darbu tirdzniecības pasākumiem un tirgiem, kā arī tiešsaistes komercdarbības rīku izmantošanai Savienībā un ārpus tās;

f)

atbalsta sistēmu izveidei, lai izplatītu citu Eiropas valstu filmas kinoteātros un visās citās platformās, kā arī starptautiskajām pārdošanas darbībām, jo īpaši audiovizuālo darbu subtitrēšanai, dublēšanai un audio aprakstiem;

g)

Eiropas filmu aprites veicināšanai pasaulē un starptautisku filmu aprites veicināšanai Savienībā visās izplatīšanas platformās, izmantojot starptautiskus sadarbības projektus audiovizuālajā nozarē;

h)

Eiropas kinoteātru operatoru tīklam, kuru izrādīto kinofilmu būtiska daļa ir citu Eiropas valstu filmas;

i)

iniciatīvām, kurās iepazīstina ar Eiropas audiovizuālo darbu – cita starpā īsfilmu – daudzveidību un to popularizē, piemēram, festivāliem un citiem popularizējošiem pasākumiem;

j)

pasākumiem, kuru mērķis ir veicināt auditorijas – jo īpaši jauniešu auditorijas – kinomākslas lietotprasmi un uzlabot zināšanas un interesi par Eiropas audiovizuālajiem darbiem, tostarp audiovizuālo un kinematogrāfijas mantojumu;

k)

inovatīvām darbībām, kurās izmēģina jaunus komercdarbības modeļus un rīkus jomās, kuras varētu skart digitālo tehnoloģiju ieviešana un izmantošana.

a)

veicinot pārredzamību un līdzvērtīgu konkurences apstākļu izveidi attiecībā uz juridiskās un finansiālās/tirgus informācijas pieejamību un palielinot juridiskās un statistikas informācijas salīdzināmību;

b)

sniedzot datus un tirgus analīzi, ko var izmantot apakšprogrammas "MEDIA" darbības virzienu izstrādei un to ietekmes uz tirgu novērtēšanai.

a)

atbalsts darbībām, kas kultūras un radošo nozaru darbiniekiem nodrošina tādas prasmes, kompetences un zinātību, kas palīdz stiprināt kultūras un radošās nozares, tostarp arī darbības, ar kurām veicina pielāgošanos digitālajām tehnoloģijām, pārbauda jaunas pieejas auditorijas piesaistīšanai un testē jaunus komercdarbības un pārvaldības modeļus;

b)

atbalsts pasākumiem, kas kultūras un radošo nozaru pārstāvjiem dod iespēju sadarboties starptautiskā līmenī un veidot starptautisku karjeru, un darbības Savienībā un ārpus tās, ja iespējams, balstoties uz ilgtermiņa stratēģiju;

c)

atbalsts, lai stiprinātu Eiropas kultūras un radošās organizācijas un starptautisko sadarbības tīklu veidošanu ar mērķi veicināt profesionālu iespēju izmantošanu.

a)

atbalstīt starptautiskas viesizrādes, pasākumus, izstādes un festivālus;

b)

atbalstīt Eiropas literatūras apriti, lai nodrošinātu tās iespējami visplašāko pieejamību;

c)

atbalstīt auditoriju attīstību kā līdzekli tam, lai veicinātu interesi par Eiropas kultūras un radošo darbu, kā arī materiālo un nemateriālo kultūras mantojumu un uzlabotu pieeju tam.

a)

transnacionālas sadarbības projektiem, kuros iesaistītas kultūras un radošās organizācijas no dažādām valstīm, lai īstenotu konkrētās nozares un starpnozaru pasākumus;

b)

dažādu valstu kultūras un radošo organizāciju Eiropas tīklu pasākumiem;

c)

uz Eiropu orientētu organizāciju darbībām, ar ko veicina jaunu talantu pilnveidošanos un sekmē kultūras un radošo darbinieku transnacionālo mobilitāti un darbu apriti, ar potenciālu plaši ietekmēt kultūras un radošās nozares un nodrošināt paliekošu ietekmi;

d)

literatūras tulkošanai un tās turpmākai veicināšanai;

e)

īpašiem pasākumiem, lai panāktu Eiropas kultūru bagātības un daudzveidības lielāku atpazīstamību, kā arī veicinātu starpkultūru dialogu un savstarpēju sapratni, tostarp piešķirot Savienības kultūras balvas, izmantojot rīcību "Eiropas kultūras galvaspilsētas" un rīcību "Eiropas kultūras mantojuma zīme".

a)

atvieglot kultūras un radošajās nozarēs strādājošo MVU un mikroorganizāciju un mazo un vidējo organizāciju piekļuvi finansējumam;

b)

uzlabot iesaistīto finanšu starpnieku kapacitāti novērtēt riskus, kas saistīti ar MVU un mikroorganizācijām un mazām un vidējām organizācijām un to projektiem kultūras un radošajās nozarēs, tostarp sniedzot tehnisko palīdzību, zināšanu apkopošanu un tīklu izveides pasākumus.

a)

transnacionālo apmaiņu ar pieredzi un zinātību par jauniem komercdarbības un pārvaldības modeļiem, mācīšanos no līdzbiedriem un sadarbības tīklu veidošanu starp kultūras un radošajām organizācijām un politikas veidotājiem, kas saistīti ar kultūras un radošo nozaru attīstību, vajadzības gadījumā veicinot digitālu sadarbības tīklu veidošanu;

b)

tirgus datu vākšanu, pētījumus, darba tirgus un vajadzīgo prasmju analīzi, Eiropas un valstu kultūras politikas analīzi un atbalstu statistiskiem apsekojumiem, pamatojoties uz instrumentiem un kritērijiem, kas raksturīgi katrai nozarei, cita starpā uz Programmas ietekmes visu aspektu mērīšanu;

c)

maksu par Savienības dalību observatorijā, lai veicinātu datu apkopošanu un analīzi audiovizuālajā nozarē;

d)

jaunu un starpnozaru komercdarbības pieeju izmēģināšanu līdzekļu piešķiršanai, sadalei un naudas izteiksmes noteikšanai;

e)

konferences, seminārus un politisko dialogu, cita starpā arī kultūras un plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes jomā attiecīgos gadījumos veicinot digitālu sadarbības tīklu veidošanu;

f)

šīs regulas 16. pantā paredzēto programmas "Radošā Eiropa" biroju uzdevumu veikšana.

a)

informē par Programmu un to popularizē savās valstīs;

b)

kultūras un radošajām nozarēm sniedz ar Programmu saistītu palīdzību un sniedz pamatinformāciju par citām piemērotām atbalsta iespējām, kas pieejamas saskaņā ar Savienības politiku;

c)

veicina pārrobežu sadarbību kultūras un radošajās nozarēs;

d)

atbalsta Komisiju, sniedzot palīdzību kultūras un radošajām nozarēm Programmā iesaistītajās valstīs, piemēram, nodrošinot pieejamos datus par minētajām nozarēm;

e)

atbalsta Komisiju, lai nodrošinātu atbilstīgu Programmas rezultātu un ietekmes paziņošanu un izplatīšanu;

f)

nodrošina saziņu un informācijas izplatīšanu par piešķirto Savienības finansējumu un to valstī panāktajiem rezultātiem.

a)

attiecīgajiem Savienības politikas virzieniem, piemēram, izglītības, nodarbinātības, veselības, iekšējā tirgus, digitalizācijas programmas, jaunatnes, pilsonības, ārējo attiecību, tirdzniecības, pētniecības un inovācijas, uzņēmumu, tūrisma, tiesiskuma, paplašināšanās un attīstības jomā;

b)

citiem attiecīgajiem Savienības finansējuma avotiem kultūras un plašsaziņas līdzekļu politikas jomā, jo īpaši Eiropas Sociālā fonda, Eiropas Reģionālās attīstības fonda un pētniecības un inovācijas programmām, kā arī finanšu instrumentiem saistībā ar tiesiskumu un pilsonību, ārējās sadarbības programmām un pirmspievienošanās instrumentiem.

a)

regulas 3. pantā minēto vispārējo mērķu rādītāji:

b)

regulas 4. panta a) apakšpunktā minētā konkrētā mērķa rādītāji:

c)

regulas 4. panta b) apakšpunktā minētā konkrētā mērķa rādītāji attiecībā uz apakšprogrammu MEDIA:

d)

regulas 4. panta b) apakšpunktā minētā konkrētā mērķa rādītāji attiecībā uz apakšprogrammu "Kultūra":

e)

regulas 4. panta c) apakšpunktā minētā konkrētā mērķa rādītāji:

f)

regulas 4. panta d) apakšpunktā minētā konkrētā mērķa rādītāji:

a)

ietverti kvalitatīvi un kvantitatīvi elementi, lai novērtētu Programmas efektivitāti tās mērķu sasniegšanā, Programmas atdevi un tās Eiropas pievienoto vērtību;

b)

aplūkots Programmas vienkāršošanas tvērums, tās iekšējā un ārējā saskaņotība, visu tās mērķu turpmākais svarīgums, un pasākumu sniegtais ieguldījums attiecībā uz Savienības gudras, ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes prioritātēm;

c)

ņemti vērā Lēmuma Nr. 1718/2006/EK, Lēmuma Nr. 1855/2006/EK un Lēmuma Nr. 1041/2009/EK ilgtermiņa ietekmes izvērtējuma rezultāti.

a)

vismaz 56 % apakšprogrammai "MEDIA";

b)

vismaz 31 % apakšprogrammai "Kultūra";

c)

ne vairāk kā 13 % starpnozaru sadaļai, no kuriem vismaz 4 % tiek piešķirti 12. pantā minētajiem transnacionālās sadarbības pasākumiem un "Radošā Eiropa" birojiem.