EUR-Lex Piekļuve Eiropas Savienības tiesību aktiem

Atpakaļ uz EUR-Lex sākumlapu

Šis dokuments ir izvilkums no tīmekļa vietnes EUR-Lex.

Dokuments 32011R1255

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1255/2011 ( 2011. gada 30. novembris ), ar ko izveido programmu integrētas jūrlietu politikas turpmākas izstrādes atbalstam Dokuments attiecas uz EEZ

OV L 321, 5.12.2011., 1./10. lpp. (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
Īpašais izdevums horvātu valodā: Nodaļa 15 Sējums 026 Lpp. 237 - 246

Dokumenta juridiskais statuss Vairs nav spēkā, Datums, līdz kuram ir spēkā: 31/12/2013; Atcelts ar 32014R0508

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2011/1255/oj

5.12.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 321/1


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 1255/2011

(2011. gada 30. novembris),

ar ko izveido programmu integrētas jūrlietu politikas turpmākas izstrādes atbalstam

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 2. punktu, 91. panta 1. punktu, 100. panta 2. punktu, 173. panta 3. punktu, 175. pantu un 188. pantu, 192. panta 1. punktu, 194. panta 2. punktu un 195. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu (2),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (3),

tā kā:

(1)

Atbilstīgi Komisijas 2007. gada 10. oktobra paziņojumam Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai par Savienības integrētu Eiropas Savienības jūrlietu politiku (“Komisijas paziņojums”) Savienības integrētas jūrlietu politikas (“IJP”) primārais mērķis ir izstrādāt un īstenot integrētu, koordinētu, saskaņotu, pārredzamu un ilgtspējīgu lēmumpieņemšanu attiecībā uz okeāniem, jūrām, piekrastes, salu un tālākajiem reģioniem un jūras nozarēs.

(2)

Komisijas paziņojumam pievienotajā rīcības plānā ir izklāstītas vairākas darbības, ko Komisija ierosina veikt kā pirmos soļus, Savienībā īstenojot jaunu IJP.

(3)

Komisijas 2009. gada 15. oktobra Progresa ziņojumā par ES integrētu jūrlietu politiku ir apkopoti galvenie IJP sasniegumi līdz minētajai dienai un noteikts tās nākamā īstenošanas posma plāns.

(4)

Padome 2009. gada 16. novembra secinājumos par integrētu jūrlietu politiku uzsvēra IJP turpmākas izstrādes un īstenošanas finansējuma nozīmi, aicinot Komisiju iesniegt vajadzīgos priekšlikumus, kā finansēt integrētas jūrlietu politikas darbības atbilstīgi pastāvošajam finanšu plānam, lai tie stātos spēkā līdz 2011. gadam.

(5)

Eiropas Parlaments 2010. gada 21. oktobra rezolūcijā par integrētu jūrlietu politiku (IJP) – sasniegtā progresa novērtēšana un jauni uzdevumi – nepārprotami atbalstīja Komisijas apliecināto vēlmi “nākamo divu gadu laikā IJP finansēšanai piešķirt EUR 50 miljonus, lai turpinātu iesākto darbu, pamatojoties uz politikas, pārvaldības, ilgtspējības un uzraudzības jomās iepriekš īstenotajiem projektiem”.

(6)

Finansējumā, kas šajā regulā paredzēts IJP, ir ņemta vērā gan pašreizējā ekonomikas lejupslīde, gan tas apstāklis, ka šī ir pirmā darbības programma, kas veltīta tieši IJP īstenošanai.

(7)

Nepārtraukts Savienības finansējums ir vajadzīgs, lai Savienība spētu īstenot un turpmāk izstrādāt IJP atbilstīgi Eiropas Parlamenta 2008. gada 20. maija rezolūcijai par Eiropas Savienības integrētu jūrniecības politiku (4), kā arī sasniegt tās plašos mērķus, kas izklāstīti Komisijas paziņojumā, apliecināti 2009. gada oktobra progresa ziņojumā un apstiprināti Padomes 2009. gada 16. novembra secinājumos.

(8)

Ņemot vērā to, ka ne uz visām IJP prioritātēm un mērķiem attiecas pastāvošie Savienības instrumenti, tādi kā Kohēzijas fonds, Eiropas Reģionālās attīstības fonds, Eiropas Zivsaimniecības fonds, Septītā pamatprogramma pētniecības, tehnoloģiskās attīstības un demonstrācijas pasākumu jomās, Pirmspievienošanās palīdzības instruments un Eiropas Kaimiņattiecību un partnerības instruments, ir jāizveido programma, lai atbalstītu IJP turpmāku izstrādi (turpmāk “Programma”),

(9)

Neskarot gaidāmās sarunas par daudzgadu finanšu shēmu laikposmam pēc 2013. gada, būs jānodrošina līdzekļu pieejamība pietiekamā apjomā, lai panāktu to, ka IJP mērķus var izstrādāt un sasniegt, nemazinot līdzekļus, kas paredzēti citiem politikas virzieniem, un vienlaikus veicinot Savienības jūras reģionu, tostarp salu un tālāko reģionu, ilgtspējīgu attīstību. Tādēļ ir svarīgi IJP iekļaut daudzgadu finanšu shēmā laikposmam pēc 2013. gada. Turklāt vajadzības gadījumā būtu jāsagatavo priekšlikums par Programmas piemērošanu arī pēc 2013. gada, kā arī priekšlikums, kurā būtu paredzēts atbilstošs finansējums.

(10)

Finansiālā palīdzība pasākumiem, kas saistīti ar IJP, nolūkā paātrināt jūrlietu jautājumu risināšanu būtiski ietekmēs ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju.

(11)

Būtu jāparedz Savienības finansējums, lai atbalstītu izpēti attiecībā uz darbībām, kuru mērķis ir veicināt IJP stratēģiskos mērķus, pievēršot pienācīgu uzmanību to kopējai ietekmei, pamatojoties uz ekosistēmas pieeju, ilgtspējīgai “zilai” ekonomikas izaugsmei, nodarbinātībai, jauninājumiem un konkurētspējai piekrastes, salu un tālākajos reģionos, kā arī IJP starptautiskās dimensijas veicināšanai.

(12)

IJP stratēģiskie mērķi ietver jūrlietu integrētu pārvaldību visos līmeņos; tādu jūras baseinu integrētu stratēģiju turpmāku izstrādi un īstenošanu, kas pielāgotas dažādo Eiropas jūras baseinu konkrētajām vajadzībām; integrētas politikas veidošanai paredzētu transversālu instrumentu turpmāku izstrādi, lai uzlabotu sinerģiju un koordināciju starp pastāvošajām politikas nostādnēm un instrumentiem, tostarp ar jūrlietām saistītu datu un zināšanu apmaiņas ceļā; ieinteresēto personu ciešāku iesaisti integrētas jūrlietu pārvaldības programmās; jūras un piekrastes resursu aizsardzību un ilgtspējīgu izmantošanu; un cilvēka darbību ilgtspējības robežu noteikšanu un jūras un piekrastes vides un bioloģiskās daudzveidības aizsardzību atbilstoši Jūras stratēģijas pamatdirektīvai (5), kas ir IJP pīlārs vides jomā, un Ūdens pamatdirektīvai (6).

(13)

Ir svarīgi, lai Programma būtu saskaņota ar citām Savienības politikas nostādnēm, kas var būt saistītas ar jūrlietām, jo īpaši ar struktūrfondiem, Eiropas transporta tīkliem, kopējo zivsaimniecības politiku, tūrismu, vidi un klimata pārmaiņām, pētniecības un attīstības pamatprogrammu un enerģētikas politiku.

(14)

Lai nodrošinātu Programmas dažādo aspektu saskaņotību, būtu jānosaka tās vispārīgie mērķi. Attiecībā uz katru vispārīgo mērķi būtu jāparedz sīkāk izstrādāti darbības mērķi. Līdzekļu sadalījums vispārīgajiem mērķiem, kurus paredzēts sasniegt 2011.–2013. gada laikposmā, ir norādīts pielikumā. Šajā sadalījumā ir paredzēta elastība, lai kopējo finanšu piešķīrumu atsevišķiem mērķiem varētu palielināt/samazināt, nepārsniedzot kopējo finansējumu.

(15)

Savienības finansējumam vajadzētu būt tādam, kas ļautu atbalstīt kuģošanas uzraudzības integrēšanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta 2010. gada 21. oktobra rezolūciju un Padomes 2009. gada 17. novembra secinājumiem par integrētu kuģošanas uzraudzību, ņemot vērā ceļvedi par vienotas informācijas apmaiņas vides (CISE) izveidošanu ES jūrlietu jomā. Tāpēc šis īpašais finansējums būtu jānodrošina tikai decentralizētas informācijas apmaiņas sistēmas izstrādei, proti, pasākumiem, tostarp programmatūrai, lai uzlabotu saskarni starp novērošanas sistēmām. Programmā būtu jāņem vērā rezultāti no citiem projektiem, kas saistīti ar decentralizēto kuģošanas uzraudzības sistēmu.

(16)

Programmas īstenošanai trešās valstīs būtu jāveicina finansējuma saņēmējas valsts attīstības mērķu sasniegšana, un tai vajadzētu būt saderīgai ar citiem Savienības sadarbības instrumentiem, tostarp attiecīgo Savienības politikas jomu mērķiem un prioritātēm, Savienības acquis un attiecīgajām starptautiskajām konvencijām.

(17)

Ar Programmu būtu jāpapildina esošie un nākamie finanšu instrumenti, ko valstu un vietējā līmenī dara pieejamus Savienība un dalībvalstis, lai veicinātu okeānu, jūru un piekrastes aizsardzību un ilgtspējīgu izmantošanu, palīdzot sekmēt efektīvāku sadarbību starp dalībvalstīm un to piekrastes, salu un tālākajiem reģioniem un ņemot vērā valstu un vietējo projektu prioritātes un īstenošanu, un tai vajadzētu būt saderīgai ar šiem instrumentiem.

(18)

Ar Programmā paredzētajām darbībām būtu jāpapildina citas Savienības darbības, lai nodrošinātu, ka Savienības tiesību akti saistībā ar attiecīgajiem nozares politikas virzieniem tiek īstenoti saskaņoti, vienlaikus nepieļaujot dublēšanos.

(19)

Ir jāparedz arī noteikumi, kas reglamentētu pasākumu plānošanu, izdevumu atbilstību, Savienības finansiālās palīdzības apjomu, galvenos nosacījumus tās saņemšanai un Programmas vispārējo budžetu.

(20)

Programma būtu jāīsteno saskaņā ar Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (2002. gada 25. jūnijs) par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (7) (“Finanšu regula”), un Komisijas Regulu (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 (2002. gada 23. decembris), ar ko paredz īstenošanas kārtību Padomes Regulai (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (8).

(21)

Ar šo regulu nosaka daudzgadu programmas finansējumu, kas ikgadējās budžeta procedūras laikā budžeta lēmējinstitūcijai kalpo par galveno kritēriju, kā teikts Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīguma par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību (9) 37. punktā.

(22)

Lai Komisijai palīdzētu uzraudzīt šīs regulas īstenošanu, būtu jāparedz iespēja finansēt izdevumus, kas saistīti ar uzraudzību, pārbaudēm un novērtēšanu.

(23)

Gada darba programmas, ko izstrādā Programmas īstenošanai, būtu jāpieņem Komisijai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (10).

(24)

Attiecībā uz darbībām, ko finansē saskaņā ar šo regulu, ir jānodrošina Savienības finanšu interešu aizsardzība, piemērojot Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (1995. gada 18. decembris) par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību (11), Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (12), un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 (1999. gada 25. maijs) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) (13).

(25)

Lai nodrošinātu Savienības finansējuma efektīvu izmantošanu, būtu regulāri jāizvērtē darbības, ko finansē saskaņā ar šo regulu.

(26)

Pastāv izpratne, ka nevienai no Programmas sakarā paredzētajām darbībām nebūs nepieciešama atsaukšanās uz papildu juridisko pamatu.

(27)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka rīcības mēroga vai iedarbības dēļ šos mērķus labāk var sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šo mērķu sasniegšanai,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets

Ar šo regulu izveido programmu tādu pasākumu atbalstam, kas paredzēti Savienības integrētas jūrlietu politikas turpmākas izstrādes un īstenošanas veicināšanai (“Programma”).

Savienības integrēta jūrlietu politika (“IJP”) veicina koordinētu un saskaņotu lēmumpieņemšanu, lai pēc iespējas palielinātu dalībvalstu – jo īpaši attiecībā uz Savienības piekrastes, salu un tālākajiem reģioniem, kā arī jūras nozarēm – ilgtspējīgu attīstību, ekonomikas izaugsmi un sociālo kohēziju, īstenojot saskaņotas ar jūrlietām saistītas politikas nostādnes un attiecīgu starptautisko sadarbību.

Programma atbalsta jūru un okeānu ilgtspējīgu izmantošanu un zinātnes atziņu vairošanu.

2. pants

Vispārīgie mērķi

Programmai ir šādi vispārīgie mērķi:

a)

veicināt jūrlietu un piekrastes jautājumu integrētas pārvaldības izstrādi un īstenošanu;

b)

palīdzēt izstrādāt starpnozaru instrumentus, proti, jūras telpisko plānošanu, vienotu informācijas apmaiņas vidi (CISE) un zināšanas jūrlietu nozarē attiecībā uz okeāniem, jūrām un piekrastes reģioniem, kas atrodas Savienībā vai robežojas ar to, lai veidotu sinerģijas un sniegtu atbalstu ar jūru vai piekrasti saistītām politikas nostādnēm, jo īpaši tādās jomās kā ekonomikas attīstība, nodarbinātība, vides aizsardzība, pētniecība, kuģošanas drošība, enerģētika un vidi saudzējošu kuģošanas tehnoloģiju izstrāde, ņemot vērā jau esošos instrumentus un iniciatīvas un pamatojoties uz tiem;

c)

veicināt jūras vides, jo īpaši tās bioloģiskās daudzveidības, aizsardzību un jūras un piekrastes resursu ilgtspējīgu izmantošanu un precīzāk noteikt jūras vidi ietekmējošu cilvēka darbību ilgtspējības robežas, jo īpaši saistībā ar Direktīvu 2008/56/EK (Jūras stratēģijas pamatdirektīva);

d)

atbalstīt jūras baseinu stratēģiju izstrādi un īstenošanu;

e)

uzlabot un stiprināt ārējo sadarbību un koordināciju saistībā ar IJP mērķiem, pamatojoties uz debašu veicināšanu starptautiskos forumos; šajā sakarā trešās valstis tiek mudinātas ratificēt un īstenot Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvenciju (UNCLOS);

f)

atbalstīt ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi, nodarbinātību, jauninājumus un jaunu tehnoloģiju izmantošanu jūras nozarēs un Savienības piekrastes, salu un tālākajos reģionos.

3. pants

Darbības mērķi

1.   Atbilstoši 2. panta a) punktā noteiktajam mērķim (integrēta jūrlietu pārvaldība) Programma:

a)

atbalsta darbības, ar kurām rosina dalībvalstis un ES reģionus izstrādāt, ieviest vai īstenot integrētu jūrlietu pārvaldību;

b)

atbalsta starpnozaru sadarbības platformas un tīklus, kuros darbotos valsts iestāžu, vietējo un reģionālo pašvaldību un nozaru pārstāvji, pētnieku aprindas, iedzīvotāji, pilsoniskās sabiedrības organizācijas un sociālie partneri;

c)

padara integrētu pieeju jūrlietu jautājumiem atpazīstamāku un palielina valsts iestāžu, privātā sektora un plašākas sabiedrības informētību par to.

2.   Atbilstoši 2. panta b) punktā noteiktajam mērķim (starpnozaru instrumenti) Programma sekmē to, ka tiek izstrādāts turpmāk norādītais:

a)

vienota informācijas apmaiņas vide Savienības jūrlietu jomā, kas veicina informācijas apmaiņu par starpnozaru un pārrobežu uzraudzību, savstarpēji saistot visas lietotāju grupas, saskaņā ar integrētas jūras novērošanas principiem, lai stiprinātu drošu, nekaitīgu un ilgtspējīgu jūras telpas izmantošanu, ņemot vērā attiecīgās norises nozaru politikās attiecībā uz uzraudzību un attiecīgā gadījumā dodot ieguldījumu to nepieciešamajā attīstībā;

b)

jūras telpiskā plānošana un integrēta piekrastes teritoriju pārvaldība, kas ir jūras teritoriju un piekrastes reģionu ilgtspējīgas attīstības svarīgi instrumenti un palīdz sasniegt uz ekosistēmām balstītas pārvaldības mērķus un attīstīt saikni starp sauszemi un jūru, kā arī atvieglot dalībvalstu sadarbību, piemēram, attiecībā uz tādu eksperimentālu un cita veida pasākumu izstrādi, kas apvieno enerģijas ražošanu no atjaunojamiem avotiem un zivju audzēšanu;

c)

visaptveroši un publiski pieejami augstas kvalitātes dati par jūru un zināšanu bāze, kas veicina šo datu un zināšanu apmaiņu, atkārtotu izmantošanu un izplatīšanu dažādās lietotāju grupās, izmantojot esošos datus un tādējādi novēršot datubāzu dublēšanos; šajā nolūkā vislabākajā iespējamā veidā izmanto jau esošās Savienības un dalībvalstu programmas, tostarp INSPIRE  (14) un GMES  (15).

3.   Atbilstoši 2. panta c) punktā noteiktajam mērķim (jūras vides aizsardzība) Programma:

a)

atbalsta jūras un piekrastes vides aizsardzību un saglabāšanu, kā arī novērš un samazina piesārņojuma nonākšanu jūras vidē, tostarp jūras atkritumus, lai pakāpeniski samazinātu piesārņojumu;

b)

sniedz ieguldījumu jūras un piekrastes ekosistēmu veselībā, bioloģiskajā daudzveidībā un stabilitātes stiprināšanā;

c)

atvieglina dalībvalstu un citu dalībnieku sadarbību, īstenojot ekosistēmu pieeju cilvēku darbības pārvaldībai un piesardzības principu;

d)

veicina metožu un standartu izstrādi;

e)

sekmē darbības, kas paredzētas, lai mazinātu klimata pārmaiņu ietekmi uz jūras, piekrastes un salu vidi un tām pielāgotos, īpašu uzmanību pievēršot teritorijām, kas šajā ziņā ir vismazāk aizsargātas;

f)

sniedz atbalstu stratēģisku pieeju izstrādei pētniecībā, lai novērtētu ekosistēmu pašreizējo stāvokli, tādējādi radot pamatu uz ekosistēmām balstītai pārvaldībai un plānošanai reģionālā un valstu līmenī.

4.   Atbilstoši 2. panta d) punktā noteiktajam mērķim (jūras baseinu stratēģijas) Programma:

a)

atbalsta integrētu jūras baseinu stratēģiju izstrādi un īstenošanu, ievērojot līdzsvarotu pieeju visos jūras baseinos, kā arī jūras baseinu un zemūdens baseinu un piemērojamo makroreģionālo stratēģiju īpatnības, ja tādas ir, un jo īpaši tās, kurās jau ir paredzēta informācijas un pieredzes apmaiņa starp dažādām valstīm un pastāv funkcionējošas daudznacionālas struktūras;

b)

sekmē un atvieglina sinerģiju izmantošanu valstu, reģionālā un Savienības līmenī, informācijas apmaiņu, tostarp par metodēm un standartiem, un paraugprakses apmaiņu attiecībā uz jūrlietu politiku, tostarp par tās pārvaldību un nozaru politikas jomām, kam ir ietekme uz reģionālajām jūrām un piekrastes reģioniem.

5.   Atbilstoši 2. panta e) punktā noteiktajam mērķim (starptautiskie aspekti) Programma:

a)

mudina turpināt darbu ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm pie integrētas pieejas kopā ar trešām valstīm un dalībniekiem trešās valstīs, kurām ir kopīgs jūras baseins ar dalībvalstīm, tostarp pie UNCLOS ratificēšanas un īstenošanas;

b)

sekmē dialogu ar trešām valstīm, ņemot vērā UNCLOS un attiecīgās pastāvošās starptautiskās konvencijas, kuru pamatā ir UNCLOS;

c)

veicina tādas paraugprakses apmaiņu, kas papildina esošās iniciatīvas, ņemot vērā reģionālo stratēģiju īstenošanu apakšreģionālā līmenī.

Šo darbības mērķi īsteno saskaņā ar Savienības sadarbības instrumentiem, ņemot vērā valsts un reģionālo attīstības stratēģiju mērķus.

6.   Atbilstoši 2. panta f) punktā noteiktajam mērķim (izaugsme, nodarbinātība un inovācija) Programma:

a)

veicina iniciatīvas, kas sekmē izaugsmi un nodarbinātību jūras nozarēs un piekrastes un salu reģionos;

b)

veicina apmācību, izglītību un karjeras iespējas jūras profesijās;

c)

veicina vidi saudzējošas tehnoloģijas, atjaunīgus jūras energoresursus, vidi saudzējošu kuģošanu un tuvsatiksmes kuģošanu;

d)

veicina piekrastes, jūras un salu tūrisma attīstību.

4. pants

Atbilstīgas darbības

Programma var sniegt finansiālu palīdzību turpmāk norādīto veidu darbībām, ko veic saskaņā ar 2. un 3. pantā izklāstītajiem mērķiem:

a)

projektiem, tostarp izmēģinājuma projektiem; pētījumiem; pētniecībai un operatīvās sadarbības programmām, tostarp izglītības, profesionālās sagatavošanas un pārkvalificēšanas programmām;

b)

publiskas informācijas un paraugprakses apmaiņai, informētības palielināšanai un saistītām saziņas un izplatīšanas darbībām, tostarp publicitātes kampaņām un pasākumiem, kā arī tīmekļa vietņu un attiecīgu sociālo tīklu un datubāzu izstrādei un uzturēšanai;

c)

konferencēm, semināriem, darbsemināriem un ieinteresēto personu forumiem;

d)

nozīmīga apjoma datu, paraugprakses un datubāzu apkopošanai, uzraudzībai, vizualizēšanai un publiskas pieejamības nodrošināšanai par Savienības finansētiem reģionāliem projektiem, attiecīgā gadījumā izmantojot sekretariātu, kas izveidots vienam vai vairākiem no šādiem mērķiem un kas atvieglinās kopēju vienotu standartu pieņemšanu datu vākšanai un apstrādei;

e)

darbībām, kas saistītas ar transversāliem instrumentiem, tostarp izmēģinājuma projektiem.

5. pants

Finanšu intervences veids

1.   Savienības finansiālajai palīdzībai var būt šāds juridiskais statuss:

a)

dotācijas, kurās ES līdzfinansējuma maksimālā likme attiecībā uz vienu darbību ir 80 %;

b)

publiskā iepirkuma līgumi;

c)

administratīvas vienošanās ar Kopīgo pētniecības centru.

2.   Saskaņā ar Programmu var piešķirt gan dotācijas darbībām, gan ekspluatācijas dotācijas. Ja vien Finanšu regulā nav noteikts citādi, dotāciju vai publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību saņēmējus izraugās saskaņā ar uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus vai uzaicinājumu iesniegt piedāvājumus.

6. pants

Finansējuma saņēmēji

1.   Programmā paredzēto finansiālo palīdzību var prioritārā kārtā piešķirt fiziskām vai juridiskām personām, kas ir kādas dalībvalsts privāttiesību vai publisko tiesību subjekti vai Savienības tiesību subjekti.

2.   Programmas palīdzību var saņemt arī trešās valstis un ieinteresētās personas trešās valstīs, kurām ir kopīgs jūras baseins ar Savienības dalībvalstīm, kā arī starptautiskas organizācijas vai struktūras, kas īsteno vienu vai vairākus no vispārīgajiem un darbības mērķiem, kuri noteikti 2. un 3. pantā. Pasākumos vienmēr ir jābūt iesaistītiem dalībniekiem no Savienības.

3.   Tiesības piedalīties kādā procedūrā precizē attiecīgajā uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus vai uzaicinājumā iesniegt piedāvājumus.

7. pants

Īstenošanas principi

1.   Saskaņā ar Programmu finansētās darbības nav atbilstīgas finansējumam no citiem Savienības finanšu instrumentiem. Tiecas panākt sinerģiju un papildināmību ar citiem Savienības instrumentiem. Ar darbībām, ko veic saskaņā ar Programmu, papildina attiecīgās nozares politikas īstenošanu.

2.   Komisija nodrošina, ka pretendenti uz finansiālo palīdzību, ko sniedz saskaņā ar Programmu, un šādas palīdzības saņēmēji tai sniedz visaptverošu informāciju par darbību finansējumu. Finansiālo palīdzību no Programmas piešķir tikai tad, ja nav pieejams cits Savienības finansējums.

3.   Darbības, ko atbalsta Programma, atbilst Savienības 2020. un 2050. gadam izvirzītajiem mērķiem un politikas nostādnēm. Programmu var izmantot visas dalībvalstis, jūras nozares un piekrastes, salu un tālākie reģioni, un tā rada patiesu Eiropas pievienoto vērtību. Attiecībā uz darbību finansēšanu dažādajos jūras baseinos tiek meklētas iespējas nodrošināt atbilstošu reģionālo līdzsvaru.

4.   Ar darbībām, ko atbalsta Programma, stimulē un stiprina dialogu, sadarbību un koordināciju ar dalībvalstīm, ES reģioniem, ieinteresētajām personām, iedzīvotājiem, pilsoniskās sabiedrības organizācijām un sociālajiem partneriem un to starpā, vienlaikus nodrošinot pilnīgu pārredzamību.

5.   Ar darbībām, ko atbalsta Programma, atvieglina sinerģiju izmantošanu, informācijas un metožu, standartu un paraugprakses apmaiņu.

6.   Programmu īsteno, piemērojot labas pārvaldības un lēmumpieņemšanas procesu pārredzamības principus, un Programmas īstenošanā cenšas atbalstīt pārredzamību un labu pārvaldību visās saistītajās nozaru politikas jomās Savienības, valsts un reģionu līmenī.

8. pants

Īstenošanas kārtība

1.   Komisija Programmu īsteno saskaņā ar Finanšu regulu.

2.   Lai īstenotu Programmu atbilstīgi tās mērķiem, kā izklāstīts 2. un 3. pantā, Komisija saskaņā ar 14. panta 2. punktā minēto procedūru pieņem gada darba programmas.

9. pants

Budžeta resursi

1.   Programmas īstenošanai paredzētais finansējums laikposmā no 2011. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim ir EUR 40 000 000.

2.   Programmai iedalītie budžeta resursi Savienības vispārējā budžetā ir iekļauti kā gada apropriācijas. Šīs gada apropriācijas piešķir budžeta lēmējinstitūcija atbilstīgi finanšu shēmai.

3.   Līdzekļu sadalījums 2. pantā noteiktajiem vispārīgajiem mērķiem ir norādīts pielikumā.

10. pants

Tehniskā palīdzība

1.   Ar summu, kas nepārsniedz 1 % no 9. pantā paredzētā finansējuma, var segt arī vajadzīgos izdevumus, kuri ir saistīti ar jebkuru sagatavošanas darbību, uzraudzību, kontroli, revīziju vai izvērtēšanu, kas ir tieši vajadzīga šajā regulā paredzēto atbilstīgo darbību efektīvai un optimālai īstenošanai un tās mērķu sasniegšanai.

2.   Šā panta 1. punktā minētās darbības var jo īpaši ietvert pētījumus, ekspertu sanāksmes, izdevumus par informātikas rīkiem, sistēmām un tīkliem, kā arī jebkādu citu tehnisko, zinātnisko un administratīvo palīdzību un speciālās zināšanas, kas Komisijai vajadzīgas šīs regulas īstenošanai.

11. pants

Uzraudzība

1.   Ikviens finansiālās palīdzības saņēmējs iesniedz Komisijai tehniskos ziņojumus un finansiālos pārskatus par paveikto darbu, ko finansē no Programmas līdzekļiem. Trīs mēnešos pēc katra projekta pabeigšanas iesniedz arī nobeiguma ziņojumu.

2.   Neskarot revīzijas, ko veic Revīzijas palāta kopā ar kompetentajām valstu revīzijas iestādēm vai departamentiem saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (“LESD”) 287. pantu, vai jebkādas pārbaudes, ko veic saskaņā ar LESD 322. panta 1. punkta b) apakšpunktu, Komisijas ierēdņi un citi darbinieki veic pārbaudes uz vietas, tostarp izlases veida pārbaudes saistībā ar projektiem un citiem pasākumiem, kurus finansē no Programmas līdzekļiem, jo īpaši pārbaudes par atbilstību Programmas mērķiem un par darbību atbilstību finansējuma piešķiršanas prasībām, kā izklāstīts šīs regulas 2., 3. un 4. pantā.

3.   No šīs regulas īstenošanas izrietošie līgumi un vienošanās jo īpaši paredz Komisijas vai jebkura Komisijas pilnvarota pārstāvja veiktu uzraudzību un finanšu kontroli, kā arī Revīzijas palātas revīzijas – vajadzības gadījumā arī revīzijas uz vietas.

4.   Ikviens finansiālās palīdzības saņēmējs piecus gadus pēc attiecīgā projekta pēdējā maksājuma saņemšanas glabā visus izdevumus apstiprinošos dokumentus par šā projekta izdevumiem, lai tos varētu uzrādīt Komisijai.

5.   Pamatojoties uz 1. un 2. punktā minēto ziņojumu un izlases veida pārbaužu rezultātiem, Komisija vajadzības gadījumā koriģē sākotnēji apstiprinātās finansiālās palīdzības apjomu vai nosacījumus, kā arī maksājumu grafiku.

6.   Komisija pārbauda, vai no Programmas līdzekļiem finansētās darbības tiek veiktas pareizi, ir saderīgas ar citu nozaru politikas nostādņu un instrumentu pasākumiem un atbilst šai regulai un Finanšu regulai.

12. pants

Savienības finanšu interešu aizsardzība

1.   Komisija nodrošina to, ka saskaņā ar šo Programmu finansēto darbību īstenošanā Savienības finanšu interešu aizsardzībai tiek izmantoti šādi līdzekļi:

a)

pret krāpšanu, korupciju un citām nelikumīgām darbībām vērsti preventīvi pasākumi;

b)

efektīvas pārbaudes;

c)

nepamatoti samaksātu naudas līdzekļu atgūšana; un

d)

iedarbīgu, samērīgu un atturošu sankciju piemērošana gadījumos, kad tiek konstatētas neatbilstības.

2.   Šā panta 1. punkta nolūkā Komisija rīkojas saskaņā ar Regulu (EK, Euratom) Nr. 2988/95, Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 un Regulu (EK) Nr. 1073/1999.

3.   Komisija samazina, iesaldē vai atgūst darbībai piešķirtā finansiālās palīdzības summu, ja tā konstatē neatbilstības, tostarp to, ka netiek pildīta šī regula, atsevišķais lēmums, līgums vai vienošanās, ar ko piešķirta finansiālā palīdzība, kā arī tad, ja tiek konstatēts, ka bez Komisijas apstiprinājuma darbība ir mainīta pretēji tās būtībai vai īstenošanas nosacījumiem.

4.   Ja netiek ievērots grafiks vai ja tikai daļa no piešķirtās finansiālās palīdzības ir pamatota ar darbības īstenošanā sasniegto progresu, Komisija saņēmējam pieprasa noteiktā laikposmā iesniegt apsvērumus. Ja saņēmēja atbilde nav apmierinoša, Komisija var anulēt atlikušo finansiālo palīdzību un pieprasīt jau izmaksāto summu atmaksāšanu.

5.   Jebkuru nepamatotu maksājumu atmaksā Komisijai. Visām summām, kas netiek samaksātas laikā, aprēķina procentus atbilstīgi Finanšu regulā paredzētajiem nosacījumiem.

6.   Šajā pantā “neatbilstība” ir jebkurš Savienības tiesību aktos paredzēta noteikuma pārkāpums vai jebkurš līgumsaistības pārkāpums, kuru izraisa uzņēmēja darbība vai bezdarbība un kurš ietekmē vai ietekmēs Savienības vispārējo budžetu vai Savienības pārvaldītos budžetus, radot nepamatotas izdevumu pozīcijas.

13. pants

Ziņojumi, izvērtēšana un pagarinājums

1.   Komisija regulāri un savlaicīgi informē Eiropas Parlamentu un Padomi par savu darbu.

2.   Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei:

a)

progresa ziņojumu ne vēlāk kā 2012. gada 31. decembrī; progresa ziņojumā iekļauj izvērtējumu par Programmas ietekmi uz citām Savienības politikas nostādnēm;

b)

retrospektīvā novērtējuma ziņojumu ne vēlāk kā 2014. gada 31. decembrī.

3.   Komisija attiecīgā gadījumā iesniedz tiesību akta priekšlikumu par Programmas pagarināšanu laikposmā pēc 2013. gada, paredzot tai attiecīgu finansējumu.

14. pants

Komitejas procedūra

1.   Komisijai palīdz komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

15. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2011. gada 30. novembrī

Eiropas Parlamenta vārdā

priekšsēdētājs

J. BUZEK

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

J. VINCENT-ROSTOWSKI


(1)  OV C 107, 6.4.2011., 64. lpp.

(2)  OV C 104, 2.4.2011., 47. lpp.

(3)  Eiropas Parlamenta 2011. gada 17. novembra nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2011. gada 24. novembra lēmums.

(4)  OV C 279 E, 19.11.2009., 30. lpp.

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/56/EK (2008. gada 17. jūnijs), ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā (Jūras stratēģijas pamatdirektīva) (OV L 164, 25.6.2008., 19. lpp.).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/60/EK (2000. gada 23. oktobris), ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp.).

(7)  OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.

(8)  OV L 357, 31.12.2002., 1. lpp.

(9)  OV C 139, 14.6.2006., 1. lpp.

(10)  OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.

(11)  OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp.

(12)  OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.

(13)  OV L 136, 31.5.1999., 1. lpp.

(14)  Infrastruktūra telpiskās informācijas sistēmu nodrošinājumam Eiropā – Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2007/2/EK (2007. gada 14. marts), ar ko izveido Telpiskās informācijas infrastruktūru Eiropas Kopienā (INSPIRE) (OV L 108, 25.4.2007., 1. lpp.).

(15)  No angļu valodas “Global Monitoring for Environment and Security” (Vides un drošības globālā novērošana) – Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 911/2010 (2010. gada 22. septembris) par Eiropas Zemes novērošanas programmu (GMES) un tās sākotnējām darbībām (2011–2013) (OV L 276, 20.10.2010., 1. lpp.).


PIELIKUMS

VISPĀRĒJAIS LĪDZEKĻU SADALĪJUMS 2. PANTĀ MINĒTAJĀM IZDEVUMU JOMĀM  (1)

Vispārīgie mērķi (2. pants)

 

a)

Jūrlietu un piekrastes jautājumu integrētas pārvaldības izstrāde un īstenošana un IJP atpazīstamība

vismaz 4 %

b)

Starpnozaru instrumentu izstrāde

vismaz 60 %

c)

Jūras vides aizsardzība un jūras un piekrastes resursu ilgtspējīga izmantošana

vismaz 8 %

d)

Jūras baseinu stratēģiju izstrāde un īstenošana

vismaz 8 %

e)

Ārējā sadarbība un IJP starptautisko aspektu koordinācija

ne vairāk kā 1 %

f)

Ilgtspējīga ekonomikas izaugsme, nodarbinātība, jauninājumi un jaunas tehnoloģijas

vismaz 4 %


(1)  Ne vairāk kā vienu trešdaļu no šajā pielikumā nepiešķirtās summas izmanto to mērķu sasniegšanai, kas minēti 2. panta b) punktā (transversāli instrumenti).


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES KOPĪGS PAZIŅOJUMS

Eiropas Parlaments un Padome neizslēdz iespēju paredzēt tādus deleģētos aktus turpmākajām programmām pēc 2013. gada, kuri balstītos uz attiecīgiem Komisijas priekšlikumiem.


EIROPAS PARLAMENTA, PADOMES UN KOMISIJAS KOPĪGS PAZIŅOJUMS

Saskaņā ar X pantu, lai īstenotu šo programmu integrētas jūrlietu politikas turpmākas izstrādes atbalstam, finansējums 2011.–2013. gadam ir EUR 40 miljoni. Paredzēts, ka šo finansējumu veidos EUR 23,14 miljoni, ko ņems no 2011. gada budžeta, neizmantojot daudzgadu finanšu shēmas 2. pozīcijā pieejamo rezervi, summa EUR 16,66 miljonu apmērā, tostarp piešķīrums tehniskai palīdzībai, kas iekļauts budžeta projektā un kam Padome ir piekritusi, izskatot 2012. gada budžetu, kā arī tāda summa EUR 200 000 apmērā tehniskai palīdzībai, kura jāiekļauj 2013. gada budžetā.

Šim nolūkam būtu jāgroza 2011. gada budžets, lai radīto vajadzīgo nomenklatūru un iekļautu rezervē attiecīgās apropriācijas. Budžetos, kas pieņemti 2012. un 2013. gadam, būtu nepieciešams iekļaut attiecīgās summas.


Augša