30.1.2010

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 27/20

---

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 67/2010

(2009. gada 30. novembris),

ar ko paredz vispārējus noteikumus Kopienas finansiāla atbalsta piešķiršanai Eiropas komunikāciju tīklu jomā

(kodificēta versija)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 156. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru (2),

tā kā:

(1)

Padomes Regula (EK) Nr. 2236/95 (1995. gada 18. septembris), ar ko paredz vispārējus noteikumus Kopienas finansiāla atbalsta piešķiršanai Eiropas komunikāciju tīklu jomā (3), ir vairākas reizes būtiski grozīta (4). Skaidrības un praktisku iemeslu labad būtu lietderīgi veikt attiecīgās regulas kodifikāciju.

(2)

Līguma 155. pants paredz, ka Kopiena izstrādā vairākas pamatnostādnes, kas aptver Eiropas komunikāciju tīklu jomā paredzēto pasākumu mērķus, prioritātes un vispārīgus plānus, un ka tā var atbalstīt vispārējas intereses projektus, kurus atbalsta dalībvalstis Eiropas komunikāciju tīklu jomā. Saskaņā ar minēto pantu Kopienas atbalstu var piešķirt vispārējas intereses projektiem, kas ir identificēti vadlīnijās.

(3)	Būtu jāparedz vispārēji noteikumi attiecībā uz Kopienas finansējumu Eiropas komunikāciju tīkliem, tādējādi atļaujot 155. panta īstenošanu.

(4)	Būtu jāpalielina privāta kapitāla ieguldījums Eiropas komunikāciju tīklos un jāattīsta partnerattiecības starp valsts un privāto sektoru.

(5)

Kopienas atbalsts var būt jo īpaši pētījumu par iecerēto pasākumu iespējamību, aizņēmumu garantiju vai procentu likmju subsīdiju veidā. Šīs subsīdijas un garantijas saistās jo īpaši ar Eiropas Investīciju bankas vai citu valsts vai privātu finanšu organizāciju finansiālu atbalstu. Konkrētos attiecīgi pamatotos gadījumos var apsvērt iespēju par tiešu dotāciju ieguldījumiem.

(6)	Aizdevumu garantijas uz komerciāliem pamatiem būtu jāpiešķir Eiropas Investīciju fondam vai citām finanšu organizācijām, un Kopienas finansiālais atbalsts var aptvert visas šo garantiju saņēmēju maksātās prēmijas vai to daļu.

(7)	Kopienas atbalsts ir galvenokārt paredzēts, lai pārvarētu finansiālus šķēršļus, kas varētu rasties projekta darbības uzsākšanas posmā.

(8)	Ir nepieciešams noteikt Kopienas atbalsta robežas attiecībā pret kopējām ieguldījumu izmaksām. Tomēr būtu jānosaka augstāka Kopienas atbalsta likme, lai veicinātu prioritāro projektu pārrobežu posmu pabeigšanu.

(9)

Valsts un privātā sektora partnerības izveide (vai citas valsts un privātā sektora sadarbības formas) prasa, lai institucionālie ieguldītāji ievērotu stingras finansiālas saistības ar nosacījumu, ka tās ir pietiekami interesantas privātā kapitāla piesaistei. Kopienas daudzgadu finansiāla atbalsta piešķiršana novērstu nenoteiktību, kas palēnina projektu attīstību. Tādēļ būtu jāveic pasākumi, lai piešķirtu finansiālu atbalstu projektiem, kuri izraudzīti, pamatojoties uz daudzgadu juridiskām saistībām.

(10)

Kopienas atbalsts projektiem būtu jāpiešķir, pamatojoties uz to, kādā mērā tie veicina Līguma 154. panta mērķu īstenošanu, kā arī citu Līguma 155. pantā minēto vadlīniju aptverto mērķu un prioritāšu īstenošanu. Būtu jāņem vērā arī citi aspekti, piemēram, stimulējoša ietekme uz valsts un privātu finansējumu, projektu tieša un netieša sociālekonomiska ietekme, jo īpaši attiecībā uz nodarbinātību un sekām attiecībā uz vidi.

(11)

Ir lietderīgi pieļaut riska kapitāla līdzdalību ieguldījumu fondos, prioritāti piešķirot Eiropas komunikāciju tīklu riska kapitāla nodrošināšanai līdz 1 % no kopējās summas laika posmam no 2000. līdz 2006. gadam, lai iegūtu pieredzi šajā finansējuma formā. Šo robežu var paaugstināt līdz 2 % pēc šā instrumenta darbības izvērtēšanas. Ir lietderīgi izskatīt arī tā iespējamo paplašināšanu nākotnē.

(12)

Lai palielinātu pārredzamību un piepildītu to projektu vai projektu grupu cerības, kurām ir svarīgas finansiālas vajadzības ilgākam laika posmam, būtu vēlams sastādīt paredzamās daudzgadu programmas konkrētiem sektoriem vai jomām. Šīm programmām būtu jānorāda atbalsta kopējais un gada apjoms, kurš var tikt piešķirts attiecīgā laika posmā šādiem projektiem vai projektu grupām un ko varētu ņemt par pamatu, pieņemot ikgadējos lēmumus par finansiāla atbalsta piešķiršanu gada budžeta asignējumu robežās, ja tie atbilst attiecīgajām paredzamajām daudzgadu programmām. Tomēr šajās programmās norādītie gada apjomi nav pielīdzināmi budžeta saistībām.

(13)	Komisijai ar izmaksu un guvuma analīzes un citu piemērotu kritēriju palīdzību būtu rūpīgi jāizvērtē projektu potenciālā ekonomiskā dzīvotspēja, kā arī to finansiālais ienesīgums.

(14)

Kopienas finansiālajam atbalstam atbilstoši Līguma 155. panta 1. punkta pirmās daļas trešajam ievilkumam vajadzētu būt savienojamam ar Kopienas politiku, jo īpaši attiecībā uz tīkliem un vides aizsardzību, konkurenci un valsts līgumu piešķiršanu. Vides aizsardzībai būtu jāietver ietekmes uz vidi novērtējums.

(15)	Ir nepieciešams precizēt dalībvalstu un Komisijas attiecīgās pilnvaras un atbildību attiecībā uz finanšu kontroli.

(16)	Komisijai būtu jānodrošina visu to Kopienas darbību pareiza koordinācija, kas skar Eiropas komunikāciju tīklus, jo īpaši starp finansējumu Eiropas komunikāciju tīkliem un struktūrfondiem, Kohēzijas fondam, Eiropas Investīciju fondam un Eiropas Investīciju bankai.

(17)	Būtu jāparedz piemērotas Kopienas atbalsta novērtēšanas, īstenošanas un kontroles metodes.

(18)	Attiecībā uz finansētajām darbībām būtu jāsniedz piemērota informācija, kā arī jāparedz to publicitāte un pārredzamība.

(19)

Ņemot vērā Eiropas komunikāciju tīklu nozīmību, ir lietderīgi iekļaut šajā regulā finanšu ietvaru 1999. gada 6. maija Iestāžu nolīguma starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par budžeta disciplīnu un budžeta procedūras uzlabošanu (5) 33. punkta nozīmē EUR 4 874 880 000 apjomā laika posmam no 2000. gada līdz 2006. gadam.

(20)	Padomei būtu lietderīgi izskatīt jautājumu par to, vai turpināt vai grozīt saskaņā ar šo regulu veiktos pasākumus, pamatojoties uz Komisijas iesniegto vispusīgo ziņojumu līdz 2006. gada beigām.

(21)	Šīs regulas īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (6).

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Definīcija un darbības joma

Šī regula paredz nosacījumus un procedūras Kopienas atbalsta piešķiršanai atbilstoši Līguma 155. panta 1. punkta pirmās daļas trešajam ievilkumam tiem vispārējas intereses projektiem Eiropas komunikāciju tīklu telekomunikāciju infrastruktūru jomā un vispārējas intereses projektiem Eiropas komunikāciju tīklu transporta un enerģētikas infrastruktūru jomā, kuri minēti 20. panta trešajā daļā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 680/2007 (2007. gada 20. jūnijs), ar ko paredz vispārīgus noteikumus Kopienas finansiālā atbalsta piešķiršanai Eiropas transporta un enerģētikas tīklu jomā (7).

2. pants

Tiesības uz atbalstu

Kopienas atbalstu var piešķirt tikai vispārējas intereses projektiem (turpmāk - “projektiem”), kas norādīti Līguma 155. panta 1. punkta pirmās daļas pirmajā ievilkumā minētajās vadlīnijās.

Tiesības uz atbalstu ir arī projektu atsevišķām daļām, ciktāl tās ir tehniski un finansiāli neatkarīgas vienības.

3. pants

Atbalsta veidi

1.   Kopienas atbalsts projektiem var būt vienā vai vairākos no šādiem turpmāk minētiem veidiem:

a)

kopīgi finansēti pētījumi, kas attiecas uz projektiem, tostarp iepriekšēji pētījumi, tehniski ekonomiskā pamatojuma un izvērtēšanas pētījumi un citi tehniskā atbalsta pasākumi attiecībā uz šādiem pētījumiem. Kopienas līdzdalība kopumā nedrīkst pārsniegt 50 % no pētījuma kopējām izmaksām. Pietiekami pamatotos izņēmuma gadījumos pēc Komisijas ierosinājuma un ar attiecīgās dalībvalsts piekrišanu Kopienas līdzdalība drīkst pārsniegt 50 % robežu;

b)	procentu subsīdijas aizdevumiem, ko piešķīrusi Eiropas Investīciju banka vai citas valsts vai privātās finanšu iestādes. Subsidēšanas ilgums parasti nepārsniedz piecus gadus;

c)	līdzdalība izdevumu segšanā saistībā ar maksu par garantijām Eiropas Investīciju fonda un citu finanšu iestāžu aizdevumiem;

d)	tiešas subsīdijas ieguldījumiem pietiekami pamatotos gadījumos;

e)

riska kapitāla līdzdalība ieguldījumu fondos vai līdzvērtīgos finanšu uzņēmumos, piešķirot prioritāti Eiropas komunikāciju tīklu projektu riska kapitāla nodrošināšanai un iesaistot lielu daļu privātā sektora ieguldījumu; šāda riska kapitāla līdzdalība nedrīkst pārsniegt 1 % no 19. pantā minētajiem budžeta līdzekļiem. Saskaņā ar 18. panta 2. punktā minēto procedūru šo ierobežojumu var palielināt līdz 2 %, sākot no 2003. gada, pamatojoties uz šā instrumenta darbības pārskatu, ko Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei. Līdzdalības ieguldījumu var veikt tieši fondā vai līdzvērtīgā finanšu uzņēmumā vai atbilstīgā kopīgu ieguldījumu struktūrā, kuru pārvalda tie paši līdzekļu pārvaldītāji. Sīki izstrādāti noteikumi par riska kapitāla līdzdalības īstenošanu paredzēti I pielikumā.

2.   Kopienas atbalstu, kas minēts 1. punktā, vajadzības gadījumā apvieno, lai iespējami palielinātu atvēlēto budžeta līdzekļu efektivitāti, izmantojot tos visekonomiskākajā veidā.

3.   Kopienas atbalsta veidus, kas minēti 1. punktā, izmanto izlases veidā, lai ievērotu dažādo komunikāciju tīklu veidu īpašās iezīmes un nodrošinātu to, ka šis atbalsts nerada konkurences traucējumus starp attiecīgā sektora uzņēmumiem.

4.   Transporta infrastruktūras projektu finansējums 19. pantā minētajā laika posmā būtu jāizmanto tā, lai vismaz 55 % tiktu paredzēti dzelzceļiem, tostarp kombinētam transporta, un, lielākais, 25 % — ceļiem.

5.   Komisija veicina privātā finansējuma avotu piesaisti projektiem, kas tiek finansēti saskaņā ar šo regulu, jo īpaši tajos atbalsta gadījumos, kad Kopienas finansēšanas instrumentu kāpinātā iedarbība var tikt palielināta valsts un privātajās sabiedrībās. Komisija izskata katru gadījumu atsevišķi, ņemot vērā, ja vajadzīgs, iespējamo alternatīvu nodrošināt finansējumu tikai ar valsts līdzekļu palīdzību. Katras attiecīgās dalībvalsts atbalsts katram projektam tiek prasīts saskaņā ar Līgumu.

4. pants

Nosacījumi Kopienas atbalsta saņemšanai

1.   Kopienas atbalstu principā piešķir tikai tad, ja projekta īstenošanai ir finansiālas dabas šķēršļi.

2.   Kopienas atbalsts nepārsniedz minimumu, ko uzskata par nepieciešamu projekta uzsākšanai.

3.   Neatkarīgi no izvēlētā līdzdarbības veida, Kopienas atbalsta kopējais apjoms saskaņā ar šo regulu nepārsniedz 10 % no kopējām ieguldījumu izmaksām. Tomēr Kopienas atbalsta kopējais apjoms izņēmuma kārtā var sasniegt 20 % no kopējām ieguldījumu izmaksām turpmāk minētajos gadījumos:

a)	projekti, kas saistīti ar satelītu izvietošanas un navigācijas sistēmām, kā noteikts 17. pantā Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumā Nr. 1692/96/EK (1996. gada 23. jūlijs) par Kopienas pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai (8);

b)	prioritārie projekti enerģētikas tīklu jomā;

c)

Eiropas nozīmes projektu posmi, kas uzskaitīti Lēmuma Nr. 1692/96/EK III pielikumā ar nosacījumu, ka projekti jāuzsāk līdz 2010. gadam, lai novērstu trūkumus un/vai pabeigtu trūkstošos posmus, ja šādiem posmiem ir pārrobežu raksturs vai tajos šķērsojams dabisks šķērslis, lai sniegtu ieguldījumu paplašinātas Kopienas iekšējā tirgus integrācijā, sekmētu drošību, nodrošinātu valstu tīklu savietojamību un/vai būtiski samazinātu transporta veidu neatbilstību, atbalstot videi draudzīgus transporta veidus. Šo likmi diferencē, ņemot vērā citām valstīm, jo īpaši kaimiņu dalībvalstīm, sniegtās priekšrocības.

Attiecībā uz Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmuma Nr. 1336/97/EK (1997. gada 17. jūnijs) par vairākām pamatnostādnēm attiecībā uz Eiropas telekomunikāciju tīkliem (9) I pielikumā minētajiem vispārējas intereses projektiem kopējais Kopienas atbalsts, ko piešķir atbilstīgi šai regulai, var sasniegt 30 % no kopējām ieguldījumu izmaksām.

4.   Atbilstoši šai regulai paredzētos finanšu līdzekļus principā nepiešķir projektiem vai to daļām, kas gūst labumu no citiem Kopienas finansējuma avotiem.

5.   Trešajā punktā minēto projektu gadījumā, ievērojot šajā regulā noteiktās robežas, nosaka daudzgadu juridiskās saistības un budžeta saistības pilda, veicot gada maksājumus.

5. pants

Kopienas provizoriskā daudzgadu programma

1.   Neskarot 6. panta piemērošanu un lai uzlabotu Kopienas darbības efektivitāti, Komisija saskaņā ar 18. panta 2. punktā minēto procedūru var izstrādāt provizorisku daudzgadu programmu pa sektoriem (turpmāk tekstā “programma”), pamatojoties uz Līguma 155. panta 1. punktā minētajām pamatnostādnēm. Programma tiks pamatota uz finansiālā atbalsta pieteikumiem saskaņā ar 8. pantu un atspoguļos inter alia dalībvalstu sniegto informāciju, jo īpaši 9. pantā minēto informāciju.

2.   Programmā ietver tikai tādus vispārējas intereses projektus un/vai vispārējas intereses projektu saskanīgas grupas, kā iepriekš noteikts Līguma 155. panta 1. punktā minētajās pamatnostādnēs, konkrētās jomās, kurām ir būtiskas finansiālas vajadzības ilgākā laika posmā.

3.   Katram projektam vai projektu grupai programma nosaka orientējošas finansiālā atbalsta summas atbilstīgi budžeta lēmējiestādes ikgadējiem lēmumiem. Provizoriskajām daudzgadu programmām izmanto ne vairāk kā 75 % no 19. pantā minētajiem budžeta līdzekļiem.

4.   Programmu ņem par pamatu ikgadējiem lēmumiem, ar kuriem atbalstu sadala Kopienas atbalsta projektiem gada budžeta apropriāciju robežās. Komisija regulāri informē 18. panta 1. punktā minēto Komiteju par programmas gaitu un ikvienu Komisijas pieņemto lēmumu par Kopienas atbalsta sadalījumu minētajiem projektiem. Papildu dokumenti, kas pievienoti Komisijas provizoriskajam budžeta projektam, ietver ziņojumu par katras provizoriskās daudzgadu programmas īstenošanu atbilstīgi Padomes Regulai (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (2002. gada 25. jūnijs) par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (10).

Programma jāpārskata vismaz termiņa vidū vai arī, pamatojoties uz projektu vai projektu grupu efektīvu attīstības gaitu, un, ja vajadzīgs, to pārstrādā saskaņā ar 18. panta 2. punktā minēto procedūru.

Programma dod norādes arī uz citiem attiecīgo projektu finansējuma avotiem, jo īpaši tiem, ko finansē no citiem Kopienas instrumentiem un Eiropas Investīciju bankas.

5.   Gadījumā, ja projektu vai projektu grupu īstenošanā notiek ievērojamas izmaiņas, attiecīgā dalībvalsts nekavējoties informē Komisiju.

Jautājumu izlemšana par grozījumu izdarīšanu provizoriskajās vispārējās summās, kas noteiktas projektu programmās, kas var būt vajadzīga pēc šādām izmaiņām, notiek saskaņā ar 18. panta 2. punktā minēto procedūru.

6. pants

Projektu atlases kritēriji

1.   Projektiem atbalstu sniedz atkarībā no tā, cik liels ir to ieguldījums Līguma 154. pantā noteikto mērķu un Līguma 155. panta 1. punktā minētajās vadlīnijās definēto pārējo mērķu un prioritāšu sasniegšanā.

2.   Īstenojot šo regulu, Komisija nodrošina, ka tās lēmumi par Kopienas atbalsta piešķiršanu atbilst prioritātēm, kas noteiktas pamatnostādnēs dažādām jomām saskaņā ar Līguma 155. panta 1. punktu. Tas attiecas arī uz lēmumu atbilstību ikvienai prasībai, kas noteikta šajās pamatnostādnēs attiecībā uz Kopienas kopējo atbalstu procentos.

3.   Kopienas atbalstu piešķir projektiem, kuri ir potenciāli ekonomiski dzīvotspējīgi un kuru finansiālo ienesīgumu pieteikuma iesniegšanas laikā uzskata par nepietiekamu.

4.   Lēmumā piešķirt Kopienas atbalstu ņem vērā arī:

a)	projekta nopietnību,

b)	Kopienas iesaistes stimulējošo ietekmi uz valsts un privātu finansējumu,

c)	finanšu paketes drošību,

d)	tiešas vai netiešas sociālekonomiskas sekas, jo īpaši attiecībā uz nodarbinātību,

e)	sekas saistībā ar vidi.

5.   Īpaši attiecībā uz pārrobežu projektiem ņem vērā arī dažādu projekta daļu grafiku koordināciju.

7. pants

Atbilstība

Saskaņā ar šo regulu finansētie projekti atbilst Kopienas tiesībām un Kopienas politikai, jo īpaši attiecībā uz vides aizsardzību, konkurenci un valsts līgumu piešķiršanu.

8. pants

Finansiāla atbalsta pieteikumu iesniegšana

Finansiāla atbalsta pieteikumus Komisijai iesniedz attiecīgā dalībvalsts vai, ar dalībvalsts piekrišanu, valsts vai privātie uzņēmumi vai iestādes, kas ar attiecīgo jautājumu ir tieši saistītas.

Komisija vienojas ar attiecīgajām dalībvalstīm.

9. pants

Pieteikumu izvērtēšanai un identificēšanai nepieciešamā informācija

1.   Katrs finansiāla atbalsta pieteikums ietver visu informāciju, kas nepieciešama projekta izskatīšanai saskaņā ar 4., 6. un 7. pantu, un jo īpaši:

a)

ja pieteikums attiecas uz projektu: i) par projekta izpildi atbildīgo organizāciju; ii) attiecīgā projekta aprakstu un paredzētā Kopienas atbalsta veidu; iii) izmaksu un guvuma analīzes rezultātus, tostarp potenciālās ekonomiskās dzīvotspējas analīzes un finansiālā ienesīguma analīzes rezultātus; iv) transporta jomā atbilstoši vadlīnijām projekta stāvokli attiecībā uz asīm un mezgliem; v) atbilstību reģionālajai plānošanai; vi) kopsavilkuma pārskatu par ietekmi uz vidi, pamatojoties uz novērtējumiem, kas veikti saskaņā ar Padomes Direktīvu 85/337/EEK (1985. gada 27. jūnijs) par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu (11); vii) paziņojumu, ka ir izskatītas alternatīvas iespējas valsts un privātam finansējumam, tostarp attiecībā uz Eiropas Investīciju fondu un Eiropas Investīciju banku; viii) finanšu plānu, kurā euro vai valsts valūtā norāda visas finanšu paketes sastāvdaļas, tostarp finansiālo atbalstu, kas pieprasīts Kopienai — visos tā dažādajos veidos, kā minēts 3. panta 1. punktā — un vietējām, reģionālajām vai valstu pārvaldes iestādēm, kā arī privātajiem avotiem, un jau piešķirto atbalstu;

b)	ja pieteikums attiecas uz pētījumu, pētījuma nolūku un mērķi, kā arī paredzētās metodes un paņēmienus;

c)	darba pagaidu grafiku;

d)	aprakstu par attiecīgās dalībvalsts veicamajiem kontroles pasākumiem attiecībā uz pieprasīto līdzekļu izlietojumu.

2.   Pieteikuma iesniedzēji sniedz Komisijai visu attiecīgo papildu informāciju, ko tā pieprasa, piemēram, par parametriem, pamatnostādnēm un hipotēzēm, ar ko pamatota peļņas-zaudējumu analīze.

3.   Lai izvērtētu pieteikumu, Komisija var lūgt jebkādu tai vajadzīgo speciālistu padomu, tostarp Eiropas Investīciju bankas atzinumu.

10. pants

Finansiālā atbalsta piešķiršana

Saskaņā ar Līguma 274. pantu Komisija lemj par šajā regulā paredzētā finansiālā atbalsta piešķiršanu saskaņā ar Komisijas veikto pieteikumu izvērtējumu atbilstīgi atlases kritērijiem. Attiecībā uz projektiem, kas paredzēti atbilstīgā provizoriskajā daudzgadu programmā, kura izveidota saskaņā ar 5. pantu, Komisija ikgadējos lēmumus par atbalsta piešķiršanu pieņem, nepārsniedzot attiecīgajā programmā noteikto provizorisko finansiālo summu. Attiecībā uz pārējiem projektiem pasākumus paredz saskaņā ar 18. panta 2. punktā minēto procedūru. Komisija savu lēmumu paziņo tieši saņēmējiem un dalībvalstīm.

11. pants

Finanšu noteikumi

1.   Kopienas atbalsts var segt tikai ar projektiem saistītus izdevumus, kuri radušies par projekta īstenošanu atbildīgajiem saņēmējiem vai trešajām personām.

2.   Izdevumi, kas radušies pirms datuma, kurā Komisija ir saņēmusi finansiālā atbalsta pieteikumu, netiek segti.

3.   Lēmumi par finansiāla atbalsta piešķiršanu, ko Komisija pieņem saskaņā ar 10. pantu, uzliek saistības segt izdevumus, ko atļauj budžets.

4.   Maksājumus parasti veic avansa, starpposma maksājumu un galīgā maksājuma veidā. Avansu, kurš parasti nepārsniedz 50 % no pirmās gadā paredzētās daļas, izmaksā, kad atbalsta pieteikums ir apstiprināts. Starpposma maksājumus veic, pamatojoties uz maksājuma pieprasījumiem, ņemot vērā projekta vai pētījuma gaitu un, ja vajadzīgs, precīzi un caurskatāmi ņemot vērā pārskatītos finanšu plānus.

5.   Maksājumos jāņem vērā tas, ka infrastruktūras projektus īsteno vairāku gadu laikā, un tādēļ jāparedz daudzgadīgs finansējums.

6.   Komisija veic galīgo maksājumu pēc tam, kad ir apstiprināts projekta vai pētījuma nobeiguma ziņojums, kuru iesniedzis atbalsta saņēmējs un kurā uzskaitīti visi faktiskie izdevumi.

7.   Saskaņā ar 18. panta 2. punktā minēto procedūru Komisija pieņem sistēmu attiecībā uz ieguldījumu fondiem vai līdzvērtīgiem finanšu uzņēmumiem, paredzot maksājumu procedūras, grafiku un apjomu procentu likmju subsīdijām, garantiju maksas subsīdijām un atbalstam riska kapitāla līdzdalības formā un piešķirot prioritāti Eiropas komunikāciju tīklu projektu riska kapitāla nodrošināšanai.

12. pants

Finanšu kontrole

1.   Lai garantētu saskaņā ar šo regulu finansētu projektu veiksmīgu pabeigšanu, dalībvalstis un Komisija, katra atbilstīgi savai kompetencei, veic vajadzīgos pasākumus, lai:

a)	regulāri pārbaudītu, vai projekti un pētījumi, ko finansē Kopiena, tiek veikti pareizi;

b)	nepieļautu pārkāpumus un tos novērstu;

c)

atgūtu visas summas, kas zaudētas pārkāpumu dēļ, tostarp procentus par nokavētu atmaksāšanu saskaņā ar Komisijas pieņemtajiem noteikumiem. Dalībvalstij ir jāatmaksā visas nepareizi izmaksātās summas, izņemot gadījumus, kad dalībvalsts un/vai īstenojošā valsts iestāde pierāda, ka tā nav atbildīga par pārkāpumu.

2.   Dalībvalstis informē Komisiju par pasākumiem, ko tās šajā nolūkā veic, un jo īpaši paziņo Komisijai to vadības un kontroles sistēmu aprakstu, kas izveidotas projektu un pētījumu efektīvas īstenošanas nodrošināšanai.

3.   Dalībvalstis dara pieejamus Komisijai attiecīgus valstu ziņojumus par projektu kontroli.

4.   Neskarot jebkādus kontroles pasākumus, ko veic dalībvalstis saskaņā ar saviem normatīvajiem un administratīvajiem aktiem un neskarot Līguma 246. panta noteikumus un kontroles pasākumus, kas veikti saskaņā ar Līguma 279. pantu, Komisijas amatpersonas vai pārstāvji var veikt pārbaudes uz vietas, tostarp pārbaudes izlases veidā, attiecībā uz projektiem, ko finansē atbilstoši šai regulai, un var pārbaudīt kontroles sistēmas, ko izveidojušas, un pasākumus, ko veikušas valsts iestādes, kuras par šim nolūkam veiktajiem pasākumiem informē Komisiju.

5.   Pirms tiek veiktas pārbaudes uz vietas, Komisija par to brīdina attiecīgo dalībvalsti, lai no tās saņemtu visu nepieciešamo palīdzību. Ja Komisija veic pārbaudes uz vietas, par to nebrīdinot, uz tām attiecina nolīgumus, kas noslēgti saskaņā ar Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 noteikumiem. Šajās pārbaudēs var piedalīties attiecīgās dalībvalsts amatpersonas vai pārstāvji.

Komisija var lūgt attiecīgo dalībvalsti veikt pārbaudi uz vietas, lai pārliecinātos par maksājumu pieprasījumu pareizību. Komisijas pārstāvji vai amatpersonas var piedalīties šajās pārbaudēs, un tiem šajās pārbaudēs ir jāpiedalās obligāti, ja to lūdz attiecīgā dalībvalsts.

Komisija nodrošina to, ka visas tās veiktās pārbaudes tiek veiktas koordinēti, lai izvairītos no pārbaužu atkārtošanās par to pašu jautājumu tajā pašā laika posmā. Attiecīgā dalībvalsts un Komisija nekavējoties apmainās ar svarīgu informāciju saistībā ar veikto pārbaužu rezultātiem.

6.   Gadījumos, kad Kopienas atbalsts ir piešķirts valsts vai privātajiem uzņēmumiem vai organizācijām, kas tieši ieinteresētas, kontroles pasākumus veic Komisija, attiecīgi sadarbojoties ar dalībvalstīm.

7.   Atbildīgās organizācijas un iestādes un valsts vai privātie uzņēmumi vai iestādes, kas tieši ieinteresētas, nodrošina, ka piecus gadus pēc pēdējā maksājuma, kas saistīts ar kādu projektu, Komisijai ir pieejami visi papildu dokumenti par projekta izdevumiem.

13. pants

Atbalsta samazināšana, pārtraukšana un atcelšana

1.   Ja tiek konstatēts, ka pasākuma īstenošana pilnībā vai daļēji neattaisno tai piešķirto finansiālo atbalstu, Komisija veic šā gadījuma atbilstīgu pārbaudi, jo īpaši, lūdzot dalībvalstij vai tās šā pasākuma veikšanai norādītām iestādēm vai organizācijām konkrētā termiņā iesniegt savas piezīmes.

2.   Pēc 1. punktā minētās pārbaudes Komisija var samazināt, pārtraukt vai atcelt atbalstu saistībā ar attiecīgo darbību, ja pārbaude atklāj pārkāpumu vai nespēju izpildīt kādu no nosacījumiem, kas noteikti lēmumā par atbalsta piešķiršanu, un jo īpaši kādu nozīmīgu pārmaiņu, kas iespaido tā projekta būtību vai īstenošanas nosacījumus, kuram nav lūgts Komisijas apstiprinājums.

Jebkāda nevajadzīga kumulācija ir pamats pārmaksāto summu atmaksāšanai.

3.   Ja darbs nav sākts divos gados no paredzētās projekta sākšanas dienas, kā norādīts lēmumā par atbalsta piešķiršanu, Komisija anulē piešķirto pabalstu, izņemot gadījumus, kad Komisijai sniegts pienācīgs pamatojums.

4.   Jebkura summa, kas jāatlīdzina sakarā ar to, ka uz to nav atbilstošu tiesību, ir jāatmaksā Komisijai.

5.   Ja 10 gadu laikā pēc finansiāla atbalsta piešķiršanas attiecīgā darbība nav pabeigta, Komisija, ievērojot proporcionalitātes principu un ņemot vērā visus būtiskos faktus, var pieprasīt finansiālā atbalsta atmaksāšanu.

14. pants

Koordinācija

Komisija ir atbildīga par koordināciju un saskaņotību starp projektiem un programmām, ko paredz 5. panta 1. punkts un ko īsteno atbilstīgi šai regulai, un projektiem, ko īsteno ar ieguldījumiem no Kopienas budžeta, Eiropas Investīciju bankas, Eiropas Investīciju fonda un citiem Kopienas finanšu instrumentiem.

15. pants

Novērtēšana, uzraudzība un izvērtēšana

1.   Dalībvalstis un Komisija nodrošina, ka projektu īstenošanu atbilstīgi šai regulai efektīvi uzrauga un izvērtē. Projektus var pielāgot atbilstīgi uzraudzības un izvērtējuma rezultātiem.

2.   Lai nodrošinātu Kopienas atbalsta efektīvu izmantošanu, Komisija un attiecīgās dalībvalstis sistemātiski uzrauga projektu attīstību, vajadzības gadījumā, sadarbojoties ar Eiropas Investīciju banku un citām attiecīgām institūcijām.

3.   Saņemot atbalsta pieteikumu un pirms tā apstiprināšanas, Komisija veic novērtējumu, kura mērķis ir izvērtēt projekta atbilstību 4. un 6. pantā paredzētajiem nosacījumiem un kritērijiem. Vajadzības gadījumā Komisija šajā novērtējumā lūdz piedalīties Eiropas Investīciju banku un citas attiecīgās institūcijas.

4.   Komisija un dalībvalstis izvērtē veidu, kā īsteno projektus un programmas, un to īstenošanas ietekmi, lai noteiktu, vai sākotnējos mērķus var sasniegt un vai tie ir sasniegti. Šis novērtējums, cita starpā, aptver projektu ietekmi uz vidi, ņemot vērā spēkā esošos Kopienas tiesību aktus. Komisija, iepriekš apspriežoties ar attiecīgo dalībvalsti, var prasīt, lai saņēmējs sniedz arī konkrētu vērtējumu par projektiem vai projektu grupām, kurām tiek sniegts atbalsts atbilstīgi šai regulai, vai informāciju un palīdzību, kas nepieciešama šādu projektu izvērtēšanai.

5.   Uzraudzību veic, ja vajadzīgs, pamatojoties uz faktiskiem un finanšu rādītājiem. Rādītāji ir saistīti ar projekta veidu un mērķiem. Tos sakārto tā, lai parādītu:

a)	sasniegto projekta fāzi attiecībā pret sākotnēji noteikto plānu un darbības mērķiem;

b)	panākto attīstību attiecībā uz vadību un ar to saistītas problēmas.

6.   Izvērtējot individuālos atbalsta pieteikumus, Komisija ņem vērā saskaņā ar šo pantu veikto novērtējumu un izvērtējumu rezultātus.

7.   Izvērtēšanas un uzraudzības procedūras, kas paredzētas 4. un 5. punktā, nosaka lēmumos, ar kuriem projektus apstiprina un/vai līgumu noteikumos, kas attiecas uz finansiālo atbalstu.

16. pants

Informācija un publicitāte

1.   Komisija iesniedz novērtēšanai Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai gada ziņojumu par atbilstoši šai regulai veiktajām darbībām. Šajā ziņojumā ir izvērtējums par rezultātiem, kas sasniegti ar Kopienas atbalstu dažādās piemērošanas jomās attiecībā uz sākotnējiem mērķiem, kā arī nodaļa par pašreizējo daudzgadu programmu būtību un īstenošanu, jo īpaši pārskats par 5. panta 4. punkta otrajā daļā paredzētajiem labojumiem.

2.   Saņēmēji nodrošina to, ka saskaņā ar šo regulu piešķirtajam atbalstam ir atbilstīga publicitāte, lai informētu sabiedrību par Kopienas lomu projektu īstenošanā.

Tie apspriežas ar Komisiju par to, kādā veidā publicitāti vajadzētu nodrošināt.

17. pants

Īstenošana

Par šīs regulas īstenošanu atbild Komisija.

18. pants

Komiteju procedūra

1.   Komisijai palīdz komiteja (turpmāk “komiteja”).

Eiropas Investīciju banka ieceļ komitejā pārstāvi, kuram nav balsstiesību.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Padomes Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā noteiktais termiņš ir trīs mēneši.

19. pants

Finansējums

Finanšu shēmu šīs regulas īstenošanai laika posmam no 2000. līdz 2006. gadam nosaka EUR 4 874 880 000 apmērā.

Lēmumus par gada apropriācijām pieņem attiecīgā budžeta lēmējiestāde, ievērojot paredzamās finanšu iespējas.

Līdzekļu piešķiršana ir saistīta ar kvalitatīvu vai kvantitatīvu īstenošanas līmeni.

20. pants

Pārskatīšanas klauzula

Līdz 2006. gada beigām Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei vispusīgu pārskatu par pieredzi, kas gūta darbā ar šajā regulā paredzētajiem Kopienas atbalsta piešķiršanas mehānismiem, jo īpaši ar 3. pantā noteiktajiem mehānismiem un noteikumiem.

Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar Līguma 156. panta pirmajā daļā minēto procedūru pārbauda, vai un ar kādiem nosacījumiem šajā regulā paredzētos pasākumus turpina vai groza pēc 19. pantā minētā laika posma beigām.

21. pants

Atcelšana

Regulu (EK) Nr. 2236/95 atceļ.

Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu un tās lasa saskaņā ar atbilstības tabulu III pielikumā.

22. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

---

(1)  2009. gada 10. jūnija Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(2)  Eiropas Parlamenta 2009. gada 24. novembra Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts) un Padomes 2009. gada 26. novembra Lēmums.

(3)  OV L 228, 23.9.1995., 1. lpp.

(4)  Skat. II pielikumu.

(5)  OV C 172, 18.6.1999., 1. lpp.

(6)  OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

(7)  OV L 162, 22.6.2007., 1. lpp.

(8)  OV L 228, 9.9.1996., 1. lpp.

(9)  OV L 183, 11.7.1997., 12. lpp.

(10)  OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.

(11)  OV L 175, 5.7.1985., 40. lpp.

---

---

---

---