EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 02010R1092-20191230

Consolidated text: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1092/2010 (2010. gada 24. novembris) par Eiropas Savienības finanšu sistēmas makrouzraudzību un Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas izveidošanu

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2010/1092/2019-12-30

02010R1092 — LV — 30.12.2019 — 001.001


Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm

►B

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 1092/2010

(2010. gada 24. novembris)

par Eiropas Savienības finanšu sistēmas makrouzraudzību un Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas izveidošanu

(OV L 331, 15.12.2010., 1. lpp)

Grozīta ar:

 

 

Oficiālais Vēstnesis

  Nr.

Lappuse

Datums

►M1

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2019/2176 (2019. gada 18. decembris),


  L 334

146

27.12.2019




▼B

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 1092/2010

(2010. gada 24. novembris)

par Eiropas Savienības finanšu sistēmas makrouzraudzību un Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas izveidošanu



I NODAĻA

VISPĀRĒJI NOTEIKUMI

1. pants

Izveide

1.  Izveido Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju (“ESRK”). Tās mītne atrodas Frankfurtē pie Mainas.

2.  ESRK ir daļa no Eiropas Finanšu uzraudzības sistēmas (EFUS), kuras uzdevums ir nodrošināt Savienības finanšu sistēmas uzraudzību.

3.  EFUS struktūru veido:

a) 

ESRK;

b) 

Eiropas Uzraudzības iestāde (Eiropas Banku iestāde), kas izveidota ar Regulu (ES) Nr. 1093/2010;

c) 

Eiropas Uzraudzības iestāde (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde), kas izveidota ar Regulu (ES) Nr. 1094/2010;

d) 

Eiropas Uzraudzības iestāde (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde), kas izveidota ar Regulu (ES) Nr. 1095/2010;

e) 

Eiropas Uzraudzības iestāžu apvienotā komiteja (Apvienotā komiteja), kas paredzēta Regulas (ES) Nr. 1093/2010, Regulas (ES) Nr. 1094/2010 un Regulas (ES) Nr. 1095/2010 54. pantā;

f) 

dalībvalstu kompetentās vai uzraudzības iestādes, kuras ir norādītas Savienības aktos, kas minēti 1. panta 2. punktā Regulā (ES) Nr. 1093/2010, 1. panta 2. punktā Regulā (ES) Nr. 1094/2010 un 1. panta 2. punktā Regulā (ES) Nr. 1095/2010.

4.  Ievērojot lojālas sadarbības principu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 4. panta 3. punktu, EFUS dalībnieki sadarbojas godprātīgi un ar patiesu savstarpēju cieņu, jo īpaši lai nodrošinātu atbilstīgas un uzticamas informācijas savstarpēju nodošanu.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā lieto šādas definīcijas:

a) 

“finanšu iestāde” ir jebkurš uzņēmums, uz kuru attiecas tiesību akti, kas minēti 1. panta 2. punktā Regulā (ES) Nr. 1093/2010, Regulā (ES) Nr. 1094/2010 un Regulā (ES) Nr. 1095/2010, kā arī jebkurš cits uzņēmums vai struktūra Eiropas Savienībā ar līdzīga veida galveno nodarbošanos;

b) 

“finanšu sistēma” ietver visas finanšu iestādes, tirgus, produktus un tirgus infrastruktūras;

▼M1

c) 

“sistēmisks risks” ir finanšu sistēmas darbības traucējumu risks, kam var būt ievērojama negatīva ietekme uz Savienības vai vienas vai vairāku tās dalībvalstu reālo ekonomiku un uz iekšējā tirgus darbību. Visu veidu finanšu starpnieki, tirgi un infrastruktūra potenciāli var būt zināmā mērā sistēmiski nozīmīgi.

▼B

3. pants

Misija, mērķi un uzdevumi

1.  ESRK atbild par Savienības finanšu sistēmas makrouzraudzību, lai palīdzētu novērst vai mazināt Savienības finanšu stabilitātes sistēmiskos riskus, kas rodas finanšu sistēmas attīstības gaitā, un ņemot vērā makroekonomisko attīstību, tādējādi izvairoties no plašu finansiālo grūtību posmiem. Tā veicina iekšējā tirgus netraucētu darbību un šādi nodrošina finanšu sektora ilglaicīgu ieguldījumu ekonomikas izaugsmē.

2.  Piemērojot 1. punktu, ESRK veic šādus uzdevumus:

a) 

nosaka un/vai vāc un analizē visu atbilstīgo un vajadzīgo informāciju, lai sasniegtu 1. punktā aprakstītos mērķus;

b) 

nosaka sistēmiskos riskus un to prioritāti;

c) 

izsaka brīdinājumus, ja šie sistēmiskie riski tiek uzskatīti par būtiskiem, un attiecīgā gadījumā dara šos brīdinājumus zināmus atklātībai;

d) 

sniedz ieteikumus par koriģējošām darbībām saistībā ar atklātajiem riska faktoriem un attiecīgā gadījumā dara šos ieteikumus zināmus atklātībai;

e) 

ja ESRK nolemj, ka var rasties ārkārtas situācija, kas minēta Regulas (ES) Nr. 1093/2010 18. pantā, Regulas (ES) Nr. 1094/2010 18. pantā un Regulas (ES) Nr. 1095/2010 18. pantā, ESRK izsaka konfidenciālu brīdinājumu, kas adresēts Padomei, un sniedz situācijas novērtējumu Padomei, lai Padome varētu noteikt, vai jāpieņem EUI adresējams lēmums par ārkārtas situāciju;

f) 

uzrauga, vai brīdinājumiem un ieteikumiem seko rīcība;

g) 

cieši sadarbojas ar visiem pārējiem EFUS dalībniekiem un vajadzības gadījumā nodrošina EUI ar informāciju par sistēmiskiem riskiem, kas tām ir nepieciešama, lai pildītu savus uzdevumus, jo īpaši, sadarbojoties ar EUI, izstrādā kvantitatīvu un kvalitatīvu rādītāju vienotu kopumu (riska paneli), lai apzinātu un novērtētu sistēmisko risku;

h) 

vajadzības gadījumā piedalās Apvienotās komitejas darbā;

i) 

saskaņo ar makrouzraudzību saistītus jautājumus ar starptautiskām finanšu iestādēm, īpaši ar SVF un FSP, kā arī ar attiecīgajām iestādēm trešās valstīs;

j) 

veic citus saistītus uzdevumus, kas paredzēti Savienības tiesību aktos.



II NODAĻA

ORGANIZĀCIJA

4. pants

Struktūra

1.  ESRK ir Valde, Koordinācijas komiteja, sekretariāts, Konsultatīvā zinātniskā komiteja un Konsultatīvā speciālistu komiteja.

2.  Valde pieņem lēmumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu ESRK uzticēto uzdevumu izpildi atbilstīgi 3. panta 2. punktam.

▼M1

2.a  Apspriežoties par sekretariāta vadītāja iecelšanu saskaņā ar Padomes Regulas (ES) Nr. 1096/2010 ( 1 ) 3. panta 2. punktu, Valde, ievērojot atklātu un pārredzamu procedūru, novērtē, vai sekretariāta vadītāja amata priekšatlasē izraudzītajiem kandidātiem piemīt prasmes, neitralitāte un pieredze, kas nepieciešamas, lai vadītu sekretariātu. Valde pietiekami detalizēti informē Eiropas Parlamentu un Padomi par novērtēšanas un konsultāciju procedūru.

▼B

3.  Koordinācijas komiteja palīdz ESRK lēmumu pieņemšanas procesā, gatavojot Valdes sēdes, pārskatot apspriežamos dokumentus un uzraugot ESRK darba virzību.

▼M1

3.a  Sniedzot norādījumus sekretariāta vadītājam saskaņā ar Padomes Regulas (ES) Nr. 1096/2010 4. panta 1. punktu, priekšsēdētājs un Koordinācijas komiteja var norādīt uz šādiem jautājumiem:

a) 

sekretariāta ikdienas vadība;

b) 

ar sekretariātu saistīti administratīvie un budžeta jautājumi;

c) 

Valdes darba un lēmumu pieņemšanas koordinēšana un sagatavošana;

d) 

priekšlikuma par ESRK gada programmu sagatavošana un minētās programmas īstenošana;

e) 

gada pārskata sagatavošana par ESRK darbību un ziņošana Valdei par gada programmas īstenošanu.

▼B

4.  Sekretariāts ir atbildīgs par ESRK ikdienas darbu. Tas Valdes priekšsēdētāja un Koordinācijas komitejas vadībā sniedz ESRK augstas kvalitātes analītisku, statistisku, administratīvu un loģistikas atbalstu saskaņā ar Padomes Regulu (ES) Nr. 1096/2010 ( 2 ). Tas arī izmanto EUI, valstu centrālo banku un valstu uzraudzības iestāžu specializētos ieteikumus.

5.  Konsultatīvā zinātniskā komiteja un Konsultatīvā speciālistu komiteja, kas minētas 12. un 13. pantā, sniedz konsultācijas un palīdzību jautājumos, kas ir būtiski ESRK darbā.

5. pants

ESRK priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieks

▼M1

1.  ESRK priekšsēdētāja pienākumus veic ECB priekšsēdētājs.

2.  Priekšsēdētāja pirmo vietnieku uz pieciem gadiem no sava vidus ievēl valstu Valdes balsstiesīgie locekļi, ņemot vērā vajadzību nodrošināt pārstāvības līdzsvaru starp dalībvalstīm, kuras ir iesaistītās dalībvalstis, kā definēts Regulas (ES) Nr. 1024/2013 ( 3 ) 2. panta 1) punktā, un dalībvalstīm, kuras nav iesaistītās dalībvalstis. Priekšsēdētāja pirmo vietnieku vienreiz var ievēlēt atkārtoti.

▼B

3.  Priekšsēdētāja otrais vietnieks ir Apvienotās komitejas priekšsēdētājs, ko ieceļ saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010, Regulas (ES) Nr. 1094/2010 un Regulas (ES) Nr. 1095/2010 55. panta 3. punktu.

4.  Priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieki Eiropas Parlamentā atklātā uzklausīšanā izklāsta to, kā viņi paredz pildīt savus amata pienākumus saskaņā ar šo regulu.

5.  Priekšsēdētājs vada Valdes un Koordinācijas komitejas sanāksmes.

6.  Ja Valdes priekšsēdētājs sanāksmē nevar piedalīties, Valdes un/vai Koordinācijas komitejas sanāksmes atbilstīgi to secībai vada priekšsēdētāja vietnieki.

7.  Ja ECB Ģenerālpadomes locekļa, kas ir ievēlēts par Valdes priekšsēdētāja pirmo vietnieku, pilnvaru termiņš beidzas, pirms pagājuši pieci gadi, vai ja Valdes priekšsēdētāja pirmais vietnieks kāda iemesla dēļ nevar pildīt savus pienākumus, saskaņā ar 2. punktu tiek ievēlēts jauns Valdes priekšsēdētāja pirmais vietnieks.

▼M1

8.  Priekšsēdētājs īsteno ESRK ārējo pārstāvību. Priekšsēdētājs var deleģēt uzdevumus, piemēram, uzdevumus saistībā ar ESRK ārējo pārstāvību, tostarp iepazīstināšanu ar darba programmu, priekšsēdētāja pirmajam vietniekam vai, ja priekšsēdētāja pirmais vietnieks nav pieejams, un attiecīgā gadījumā priekšsēdētāja otrajam vietniekam vai sekretariāta vadītājam. Nevar deleģēt 19. panta 1., 4. un 5. punktā paredzētos uzdevumus, kas saistīti ar ESRK atbildību un ziņošanas pienākumiem.

▼B

6. pants

Valde

1.  Valdes balsstiesīgie locekļi ir šādi:

a) 

ECB priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieks;

▼M1

b) 

Valstu centrālo banku vadītāji. Dalībvalstis, kuru valsts centrālā banka nav izraudzītā iestāde, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2013/36/ES ( 4 ) vai Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 ( 5 ), un kuru minētajai izraudzītajai iestādei ir vadoša loma finanšu stabilitātē savā kompetences jomā, alternatīvā kārtā var izvirzīt augsta līmeņa pārstāvi no izraudzītās iestādes, ievērojot Direktīvu 2013/36/ES vai Regulu (ES) Nr. 575/2013;

c) 

Komisijas pārstāvis;

▼B

d) 

Eiropas Uzraudzības iestādes (Eiropas Banku iestādes) priekšsēdētājs;

e) 

Eiropas Uzraudzības iestādes (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes) priekšsēdētājs;

f) 

Eiropas Uzraudzības iestādes (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes) priekšsēdētājs;

g) 

Konsultatīvās zinātniskās komitejas priekšsēdētājs un abi priekšsēdētāja vietnieki;

h) 

Konsultatīvās speciālistu komitejas priekšsēdētājs.

2.  Valdes locekļi bez balsstiesībām ir šādi:

▼M1

a) 

Ievērojot katras dalībvalsts lēmumu saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktu un saskaņā ar 3. punktu, augsta līmeņa pārstāvis no katras dalībvalsts, proti, no valsts uzraudzības iestādes, valsts iestādes, kam uzticēta makroprudenciālās politikas īstenošana, vai no valsts centrālās bankas, ja vien valsts centrālās bankas vadītājs nav 1. punkta b) apakšpunktā minētais Valdes balsstiesīgais loceklis; tādā gadījumā augsta līmeņa pārstāvis no valsts centrālās bankas ir Valdes loceklis bez balsstiesībām;

▼B

b) 

Ekonomikas un finanšu komitejas (EFK) priekšsēdētājs;

▼M1

c) 

ECB Uzraudzības valdes priekšsēdētājs;

d) 

Vienotā noregulējuma valdes, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 806/2014 ( 6 ), priekšsēdētājs.

▼M1

3.  Attiecīgie augsta līmeņa pārstāvji, kas minēti 2. punkta a) apakšpunktā, piedalās pārmaiņus atkarībā no apspriežamā jautājuma, ja vien konkrētas dalībvalsts iestādes nav vienojušās par kopīgu pārstāvi.

▼B

4.  Valde izstrādā ESRK reglamentu.

7. pants

Neitralitāte

▼M1

1.  Piedaloties Valdes un Koordinācijas komitejas darbā vai veicot jebkādas citas darbības saistībā ar ESRK, ESRK locekļi veic savus pienākumus neitrāli un tikai visas Savienības interesēs. Viņi neprasa un nepieņem instrukcijas no valdībām, Savienības iestādēm vai jebkādām citām publiskām vai privātām struktūrām.

▼B

2.  Neviens Valdes loceklis (vai nu ar, vai bez balsstiesībām) neieņem amatu finanšu nozarē.

3.  Nedz dalībvalstis, nedz Savienības iestādes, nedz arī jebkuras citas publiskas vai privātas struktūras necenšas ietekmēt ESRK locekļus, kad viņi pilda savus uzdevumus, kas noteikti 3. panta 2. punktā.

▼M1

4.  Neviens Valdes loceklis (vai nu ar, vai bez balsstiesībām) neieņem amatu dalībvalsts centrālajā valdībā.

▼B

8. pants

Dienesta noslēpums

1.  Valdes locekļi un citas personas (tostarp centrālo banku, Konsultatīvās zinātniskās komitejas, Konsultatīvās speciālistu komitejas, EUI un dalībvalstu kompetento valsts uzraudzības iestāžu attiecīgie darbinieki), kas strādā vai ir strādājušas ESRK vai saistībā ar to, neizpauž informāciju, uz kuru attiecas dienesta noslēpums, pat pēc savu amata pienākumu beigām.

▼M1

Šis punkts neskar konfidenciālas mutiskas diskusijas, ko rīko saskaņā ar 19. panta 5. punktu.

▼B

2.  Informāciju, ko saņem ESRK locekļi, izmanto vienīgi, pildot pienākumus un veicot uzdevumus, kas izklāstīti 3. panta 2. punktā.

▼M1

2.a  ESRK locekļi no valstu centrālajām bankām, valstu uzraudzības iestādēm un valstu iestādēm, kam uzticēta makroprudenciālās politikas īstenošana, kā ESRK locekļi var valstu iestādēm vai struktūrām, kuras saskaņā ar Savienības tiesību aktiem vai valstu kārtību ir atbildīgas par finanšu sistēmas stabilitāti, sniegt to informāciju saistībā ar ESRK uzticēto uzdevumu veikšanu, kas nepieciešama, lai veiktu tiesību aktos paredzētos minēto iestāžu vai struktūru uzdevumus, ar noteikumu, ka ir izstrādātas pietiekamas garantijas, lai nodrošinātu Savienības tiesību aktu un valstu kārtības pilnīgu ievērošanu.

2.b  Ja informācijas avots ir iestādes, kas nav 2.a punktā minētās iestādes, ESRK locekļi no valstu centrālajām bankām, valstu uzraudzības iestādēm un valstu iestādēm, kam uzticēta makroprudenciālās politikas īstenošana, minēto informāciju, lai veiktu savus tiesību aktos paredzētos uzdevumus, izmanto vienīgi ar skaidri izklāstītu piekrišanu no minētajām iestādēm.

▼B

3.  Neskarot 16. pantu un krimināltiesību piemērošanu, nekādu konfidenciālu informāciju, ko 1. punktā minētās personas saņem, pildot savus pienākumus, neizpauž nevienai personai vai iestādei, izņemot pārskata vai apkopojuma formā tā, ka nav iespējams atpazīt konkrētas finanšu iestādes.

4.  ESRK kopā ar EUI vienojas par īpašām konfidencialitātes procedūrām un nosaka tās, lai sargātu informāciju par atsevišķām finanšu iestādēm un informāciju, kas ļauj atpazīt atsevišķas finanšu iestādes.

9. pants

Valdes sanāksmes

1.  Parastās Valdes pilnsapulces sasauc ESRK priekšsēdētājs, un tās notiek vismaz četras reizes gadā. Ārkārtas sanāksmes var sasaukt pēc ESRK priekšsēdētāja ierosmes vai, ja to pieprasa vismaz viena trešdaļa Valdes balsstiesīgo locekļu.

2.  Visi Valdes locekļi Valdes sanāksmēs piedalās personīgi, un tos nevar pārstāvēt.

3.  Atkāpjoties no 2. punkta, ja kāds no locekļiem sanāksmes nevar apmeklēt vismaz trīs mēnešus, tas var iecelt aizstājēju. Šo Valdes locekli var arī aizstāt persona, kas saskaņā ar attiecīgo iestādi reglamentējošiem noteikumiem ir oficiāli iecelta aizstāšanai uz laiku.

▼M1

4.  Vajadzības gadījumā augsta līmeņa pārstāvjus no starptautiskām finanšu organizācijām, kuras veic darbības, kas tieši saistītas ar ESRK uzdevumiem, kuri noteikti 3. panta 2. punktā, vai Eiropas Parlamenta priekšsēdētāju vai Eiropas Parlamenta pārstāvi jautājumos, kas saistīti ar Savienības tiesību aktiem makroprudenciālās politikas jomā, var aicināt apmeklēt Valdes sanāksmes.

5.  ESRK darbā var iesaistīt trešo valstu attiecīgo iestāžu augsta līmeņa pārstāvjus, ja tas ir svarīgi Savienībai. ESRK var paredzēt kārtību, jo īpaši precizējot veidu, darbības jomu un procedūras aspektus, kādā minētās trešās valstis iesaistās ESRK darbā. Šādā kārtībā var paredzēt ad hoc pārstāvniecību novērotāja statusā Valdē tikai attiecībā uz jautājumiem, kas ir svarīgi Savienībai, izņemot sanāksmēs, kurās var tikt apspriests atsevišķu finanšu iestāžu vai dalībvalstu stāvoklis.

6.  Sanāksmes ir konfidenciālas. Valde var izlemt publiskot pārskatu par savām apspriedēm, ievērojot piemērojamās konfidencialitātes prasības un veidā, kas neļauj identificēt individuālus Valdes locekļus vai individuālas iestādes. Valde var arī nolemt pēc savām sanāksmēm rīkot preses konferences.

▼B

10. pants

Balsošanas kārtība Valdē

1.  Katram Valdes balsstiesīgajam loceklim ir viena balss.

2.  Neskarot 18. panta 1. punktā minēto balsošanas procedūru, Valdē lēmumus pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu, balsojot klātesošiem balsstiesīgiem Valdes locekļiem. Ja ir vienāds balsu skaits, izšķirošā ir ESRK priekšsēdētāja balss.

3.  Atkāpjoties no 2. punkta, lai pieņemtu ieteikumu vai darītu zināmu atklātībai brīdinājumu vai ieteikumu, ir vajadzīgs divu trešdaļu nodoto balsu vairākums.

4.  Lai Valde varētu balsot, vajadzīgais kvorums ir divas trešdaļas Valdes balsstiesīgo locekļu. Ja kvoruma nav, ESRK priekšsēdētājs var sasaukt ārkārtas sanāksmi, kurā lēmumus var pieņemt ar vienas trešdaļas balsu kvorumu. Reglamentā, kas minēts 6. panta 4. punktā, paredz atbilstīgu paziņojumu ārkārtas sanāksmes sasaukšanai.

11. pants

Koordinācijas komiteja

1.  Koordinācijas komitejas sastāvā ir šādi locekļi:

a) 

ESRK priekšsēdētājs un priekšsēdētāja pirmais vietnieks;

▼M1

b) 

ECB Valdes loceklis, kas atbildīgs par finanšu stabilitāti un makroprudenciālo politiku;

c) 

Četri valstu Valdes balsstiesīgie locekļi, ņemot vērā vajadzību nodrošināt pārstāvības līdzsvaru starp tām dalībvalstīm, kuras ir iesaistītās dalībvalstis, kā definēts Regulas (ES) Nr. 1024/2013 2. panta 1) punktā, un dalībvalstīm, kuras nav iesaistītās dalībvalstis. Viņus uz trim gadiem no sava vidus ievēlē valstu Valdes balstiesīgie locekļi;

d) 

Komisijas pārstāvis;

▼B

e) 

Eiropas Uzraudzības iestādes (Eiropas Banku iestādes) priekšsēdētājs;

f) 

Eiropas Uzraudzības iestādes (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes) priekšsēdētājs;

g) 

Eiropas Uzraudzības iestādes (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes) priekšsēdētājs;

h) 

EFK priekšsēdētājs;

i) 

Konsultatīvās zinātniskās komitejas priekšsēdētājs; un

j) 

Konsultatīvās speciālistu komitejas priekšsēdētājs.

Katru ievēlētā Koordinācijas komitejas locekļa vietu, kura ir vakanta, aizpilda, Valdei ievēlot jaunu locekli.

▼M1

2.  ESRK priekšsēdētājs un priekšsēdētāja pirmais vietnieks vismaz reizi ceturksnī pirms katras Valdes sanāksmes kopīgi rīko Koordinācijas komitejas sanāksmes. Priekšsēdētājs un priekšsēdētāja pirmais vietnieks var arī kopīgi rīkot ad hoc sanāksmes.

▼B

12. pants

Konsultatīvā zinātniskā komiteja

▼M1

1.  Konsultatīvās zinātniskās komitejas sastāvā ir Konsultatīvās speciālistu komitejas priekšsēdētājs un piecpadsmit Koordinācijas komitejas izvirzīti eksperti ar bagātu pieredzi, plašu prasmju un zināšanu spektru saistībā ar visām attiecīgajām finanšu tirgu nozarēm, kurus Valde apstiprina uz četru gadu pilnvaru termiņu, kuru ir iespējams atjaunot. Izvirzītās personas nav EUI locekļi, un viņus izvēlas, ņemot vērā viņu vispārējo kompetenci, kā arī dažāda veida pieredzi, ko viņi guvuši akadēmiskajā jomā vai citās nozarēs, jo īpaši mazajos un vidējos uzņēmumos vai arodbiedrībās, vai kā finanšu pakalpojumu sniedzēji vai patērētāji.

2.  Konsultatīvās zinātniskās komitejas priekšsēdētāju un divus priekšsēdētāja vietniekus ieceļ Valde pēc ESRK priekšsēdētāja priekšlikuma, un katram no viņiem attiecīgi ir augsta līmeņa atbilstīgas specializētas un vispārējas zināšanas, piemēram, attiecīga akadēmiskā un profesionālā pieredze banku, vērtspapīru tirgu vai apdrošināšanas un aroda pensiju nozarēs. Konsultatīvās zinātniskās komitejas priekšsēdētāja amatu minētās trīs personas ieņem pārmaiņus.

3.  Konsultatīvā zinātniskā komiteja pēc ESRK priekšsēdētāja vai Valdes pieprasījuma sniedz ESRK 4. panta 5. punktā minētās konsultācijas un palīdzību.

▼B

4.  ESRK sekretariāts atbalsta Konsultatīvās zinātniskās komitejas darbu, un sekretariāta vadītājs piedalās tās sanāksmēs.

▼M1

5.  Attiecīgā gadījumā Konsultatīvā zinātniskā komiteja atklātā un pārredzamā veidā, ievērojot konfidencialitātes prasības, agrīnā posmā rīko apspriešanos ar ieinteresētajām personām, piemēram, tirgus dalībniekiem, patērētāju organizācijām un akadēmiskajiem ekspertiem. Šādas apspriešanās tiek rīkotas pēc iespējas plašāk, lai nodrošinātu iekļaujošu pieeju attiecībā uz visām ieinteresētajām personām un attiecīgajām finanšu nozarēm, un tajās paredz pietiekamu laiku ieinteresēto personu atbildēm.

▼B

6.  Konsultatīvajai zinātniskajai komitejai nodrošina visus tās uzdevumu sekmīgai īstenošanai vajadzīgos līdzekļus.

13. pants

Konsultatīvā speciālistu komiteja

1.  Konsultatīvās speciālistu komitejas sastāvā ir šādi locekļi:

a) 

pārstāvis no katras valsts centrālās bankas un pārstāvis no ECB;

b) 

viens pārstāvis no katras dalībvalsts kompetentajām valsts uzraudzības iestādēm saskaņā ar otro daļu;

c) 

Eiropas Uzraudzības iestādes (Eiropas Banku iestādes) pārstāvis;

d) 

Eiropas Uzraudzības iestādes (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes) pārstāvis;

e) 

Eiropas Uzraudzības iestādes (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes) pārstāvis;

▼M1

f) 

Komisijas pārstāvis;

▼M1

fa) 

ECB Uzraudzības valdes pārstāvis;

fb) 

Vienotā noregulējuma valdes pārstāvis;

▼B

g) 

EFK pārstāvis; un

h) 

Konsultatīvās zinātniskās komitejas pārstāvis.

Katras dalībvalsts uzraudzības iestādes izraugās vienu Konsultatīvās speciālistu komitejas pārstāvi. Attiecībā uz valsts uzraudzības iestāžu pārstāvību atbilstīgi pirmās daļas b) apakšpunktam, ja vien konkrētas dalībvalsts valsts uzraudzības iestādes nav vienojušās par kopīgu pārstāvi, attiecīgie pārstāvji mainās atkarībā no apspriežamā jautājuma.

2.  Konsultatīvās speciālistu komitejas priekšsēdētāju ieceļ Valde pēc ESRK priekšsēdētāja priekšlikuma.

▼M1

3.  Konsultatīvā speciālistu komiteja pēc ESRK priekšsēdētāja vai Valdes pieprasījuma sniedz ESRK 4. panta 5. punktā minētās konsultācijas un palīdzību.

▼B

4.  ESRK sekretariāts atbalsta Konsultatīvās speciālistu komitejas darbu, un sekretariāta vadītājs piedalās tās sanāksmēs.

▼M1

4.a  Attiecīgā gadījumā Konsultatīvā speciālistu komiteja atklātā un pārredzamā veidā, ievērojot konfidencialitātes prasības, agrīnā stadijā rīko apspriešanos ar ieinteresētajām personām, piemēram, tirgus dalībniekiem, patērētāju organizācijām un akadēmiskajiem ekspertiem. Šādas apspriešanās tiek rīkotas pēc iespējas plašāk, lai nodrošinātu iekļaujošu pieeju attiecībā uz visām ieinteresētajām personām un attiecīgajām finanšu nozarēm, un tajās paredz pietiekamu laiku ieinteresēto personu atbildēm.

▼B

5.  Konsultatīvajai speciālistu komitejai nodrošina visus tās uzdevumu sekmīgai īstenošanai vajadzīgos līdzekļus.

▼M1

14. pants

Citi konsultāciju avoti

Veicot uzdevumus, kas noteikti 3. panta 2. punktā, ESRK vajadzības gadījumā apspriežas ar attiecīgajām privātā sektora ieinteresētajām personām. Šādas apspriešanās tiek rīkotas pēc iespējas plašāk, lai nodrošinātu iekļaujošu pieeju attiecībā uz visām ieinteresētajām personām un attiecīgajām finanšu nozarēm, un tajās paredz pietiekamu laiku ieinteresēto personu atbildēm.

▼B



III NODAĻA

UZDEVUMI

15. pants

Informācijas vākšana un apmaiņa

1.  ESRK nodrošina EUI ar informāciju par riskiem, kas tām ir vajadzīga to uzdevumu izpildei.

2.  EUI, Eiropas Centrālo banku sistēma (ECBS), Komisija, valstu uzraudzības iestādes un valstu statistikas iestādes cieši sadarbojas ar ESRK un nodrošina to ar visu informāciju, kas tai vajadzīga, lai veiktu savus uzdevumus saskaņā ar Savienības tiesību aktiem.

3.  Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010, Regulas (ES) Nr. 1094/2010 un Regulas (ES) Nr. 1095/2010 36. panta 2. punktu ESRK var pieprasīt informāciju no EUI, parasti pārskata vai apkopojuma veidā tā, lai nebūtu iespējams atpazīt atsevišķas finanšu iestādes.

4.  Pirms pieprasīt informāciju saskaņā ar šo pantu, ESRK vispirms ņem vērā jau pieejamos statistikas datus, kas sagatavoti, izplatīti un izstrādāti Eiropas Statistikas sistēmā un ECBS.

5.  Ja pieprasītā informācija nav pieejama vai tai nevar laikus piekļūt, ESRK var pieprasīt informāciju no ECBS, valstu uzraudzības iestādēm vai valstu statistikas iestādēm. Ja informācija joprojām nav pieejama, ESRK var to pieprasīt no attiecīgās dalībvalsts, neskarot attiecīgi Padomei, Komisijai (Eurostat), ECB, Eurosistēmai un ECBS noteiktās prerogatīvas statistikas un datu vākšanas jomā.

6.  Ja ESRK pieprasa informāciju, kas nav sniegta pārskata vai apkopojuma veidā, tā pamatotā pieprasījumā paskaidro, kāpēc dati par attiecīgo atsevišķo finanšu iestādi tiek uzskatīti par sistēmiski svarīgiem un vajadzīgiem, ņemot vērā dominējošo tirgus situāciju.

▼M1

7.  Pirms katra tādas uzraudzības rakstura informācijas pieprasījuma, kura nav pārskata vai apkopojuma veidā, ESRK pienācīgi apspriežas ar atbilstīgo Eiropas Uzraudzības iestādi, lai nodrošinātu, ka pieprasījums ir pamatots un samērīgs. Ja atbilstīgā Eiropas Uzraudzības iestāde neuzskata, ka pieprasījums ir pamatots un samērīgs, tā nekavējoties nosūta pieprasījumu atpakaļ ESRK un pieprasa papildu pamatojumu. Pēc tam, kad ESRK ir sniegusi atbilstīgajai Eiropas Uzraudzības iestādei šādu papildu pamatojumu, pieprasījuma adresāti pieprasīto informāciju nosūta ESRK, ar noteikumu, ka tiem ir likumīga piekļuve attiecīgajai informācijai.

▼B

16. pants

Brīdinājumi un ieteikumi

1.  Ja konstatēti nopietni riski, kas apdraud 3. panta 1. punktā minētā mērķa sasniegšanu, ESRK izsaka brīdinājumus un vajadzības gadījumā sniedz ieteikumus par koriģējošām darbībām, tostarp vajadzības gadījumā arī attiecībā uz likumdošanas iniciatīvām.

▼M1

2.  Brīdinājumi vai ieteikumi, ko ESRK sniegusi saskaņā ar šīs regulas 3. panta 2. punkta c) un d) apakšpunktu, var būt vispārīgi vai konkrēti, un tos adresē Savienībai kopumā, vienai vai vairākām dalībvalstīm, vienai vai vairākām EUI, vienai vai vairākām valstu uzraudzības iestādēm, vienai vai vairākām valstu iestādēm, kuras izraudzītas tādu pasākumu veikšanai, kuru mērķis ir sistēmiskā riska vai makroriska novēršana, vai ECB (attiecībā uz uzdevumiem, kas ECB uzticēti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1024/2013 4. panta 1. un 2. punktu un 5. panta 2. punktu), vai dalībvalstu izraudzītām noregulējuma iestādēm, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/59/ES ( 7 ), vai Vienotā noregulējuma valdei. Ja brīdinājums vai ieteikums ir adresēts vienai vai vairākām valstu uzraudzības iestādēm, par to informē arī attiecīgo dalībvalsti vai attiecīgās dalībvalstis. Ieteikumos iekļauj konkrētu grafiku politiskajai rīcībai. Ieteikumi var būt adresēti arī Komisijai par attiecīgiem Savienības tiesību aktiem.

3.  Vienlaikus ar brīdinājumu vai ieteikumu nosūtīšanu adresātiem saskaņā ar 2. punktu, tos nosūta arī Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un EUI, ievērojot stingrus konfidencialitātes noteikumus. Ja tiek nosūtīti konfidenciāli vai publiski nepieejami brīdinājumi vai ieteikumi, vajadzības gadījumā Valde prasa, lai tiktu noslēgts nolīgums par konfidencialitātes nodrošināšanu.

▼B

4.  Lai veicinātu informētību par riskiem Savienības ekonomikā un sarindotu šos riskus pēc nozīmīguma, ESRK ciešā sadarbībā ar citām EFUS pusēm izstrādā krāsu kodu sistēmu atbilstīgi dažādu riska līmeņu situācijām.

Tiklīdz ir izstrādāti šādas klasifikācijas kritēriji, katrā konkrētā situācijā un vajadzības gadījumā ESRK brīdinājumos un ieteikumos norāda attiecīgā riska kategoriju.

17. pants

Turpmākie pasākumi, kas seko ESRK ieteikumiem

▼M1

1.  Ja 3. panta 2. punkta d) apakšpunktā minētais ieteikums ir adresēts vienam no 16. panta 2. punktā uzskaitītajiem adresātiem, šis adresāts Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un ESRK ziņo par pasākumiem, kas veikti, reaģējot uz šo ieteikumu, un sniedz atbilstīgu pamatojumu, ja šādi pasākumi nav veikti. Attiecīgā gadījumā ESRK, ievērojot stingrus konfidencialitātes noteikumus, nekavējoties informē EUI par saņemtajām atbildēm.

2.  Ja ESRK konstatē, ka tās ieteikums nav ievērots vai ka tā adresāti nav snieguši atbilstīgu pamatojumu tam, ka šādi pasākumi nav veikti, tā, ievērojot stingrus konfidencialitātes noteikumus, par to informē adresātus, Eiropas Parlamentu, Padomi un attiecīgās EUI.

▼B

3.  Ja saskaņā ar 2. punktu ESRK ir pieņēmusi lēmumu par ieteikumu, kas ir darīts zināms atklātībai saskaņā ar 18. panta 1. punktā noteikto procedūru, Eiropas Parlaments var aicināt ESRK priekšsēdētāju iepazīstināt ar šo lēmumu, un adresāti var pieprasīt piedalīties viedokļu apmaiņā.

18. pants

Publiski brīdinājumi un ieteikumi

1.  Izskatot katru gadījumu atsevišķi, Valde, laikus informējot Padomi, lai dotu tai iespēju reaģēt, lemj, vai brīdinājums vai ieteikums būtu jādara zināms atklātībai. Neatkarīgi no 10. panta 3. punkta attiecībā uz lēmumiem, ko Valde pieņem saskaņā ar šo punktu, vienmēr piemēro divu trešdaļu kvorumu.

2.  Ja Valde izlemj brīdinājumu vai ieteikumu darīt zināmu atklātībai, tā par to iepriekš brīdina adresātus.

3.  To brīdinājumu un ieteikumu adresātiem, kurus ESRK darījusi zināmus atklātībai, arī paredz tiesības darīt zināmus atklātībai savus uzskatus un apsvērumus saistībā ar šiem brīdinājumiem un ieteikumiem.

▼M1

4.  Ja Valde izlemj nedarīt brīdinājumu vai ieteikumu zināmu atklātībai, adresāti un attiecīgā gadījumā Eiropas Parlaments, Padome un EUI veic visus vajadzīgos pasākumus, lai aizsargātu minētā brīdinājuma vai ieteikuma konfidencialitāti.

▼B



IV NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

19. pants

Atbildība un ziņošanas pienākumi

▼M1

1.  Kompetentā komiteja – vismaz reizi gadā un plašu finansiālo grūtību gadījumā biežāk – uzaicina ESRK priekšsēdētāju uz uzklausīšanu Eiropas Parlamentā saistībā ar Eiropas Parlamentam un Padomei paredzētā ESRK gada pārskata publicēšanu. Minēto uzklausīšanu rīko atsevišķi no Eiropas Parlamenta un ECB priekšsēdētāja monetārā dialoga.

2.  Šā panta 1. punktā minētajā gada pārskatā iekļauj informāciju, kuru Valde saskaņā ar šīs regulas 18. pantu izlemj darīt zināmu atklātībai. Gada pārskats ir pieejams sabiedrībai, un tajā iekļauj pārskatu par resursiem, kas ESRK darīti pieejami saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1096/2010 3. panta 1. punktu.

▼B

3.  Pēc Eiropas Parlamenta, Padomes vai Komisijas uzaicinājuma ESRK izskata arī īpašus jautājumus.

4.  Eiropas Parlaments var pieprasīt, lai ESRK priekšsēdētājs apmeklētu kompetentās Eiropas Parlamenta komitejas rīkotu uzklausīšanu.

5.  ESRK priekšsēdētājs vismaz divas reizes gadā vai, ja nepieciešams, biežāk, aiz slēgtām durvīm rīko konfidenciālas mutiskas diskusijas ar Eiropas Parlamenta Ekonomikas un monetārās komitejas priekšsēdētāju un viņa vietniekiem par notiekošajām ESRK darbībām. Eiropas Parlaments un ESRK noslēdz vienošanos par sīki izstrādātu šādu sanāksmju rīkošanas kārtību, lai nodrošinātu pilnīgu konfidencialitāti saskaņā ar 8. pantu. ESRK šīs vienošanās kopiju nosūta Padomei.

▼M1

6.  ESRK mutiski vai rakstiski atbild uz jautājumiem, ko tai uzdod Eiropas Parlaments vai Padome. Tā uz minētajiem jautājumiem atbild bez liekas kavēšanās. Ja tiek nosūtīta konfidenciāla informācija, Eiropas Parlaments nodrošina pilnīgu minētās informācijas konfidencialitāti saskaņā ar 8. pantu un šā panta 5. punktu.

▼M1

20. panta

Pārskatīšana

Līdz 2024. gada 31. decembrim Komisija, konsultējusies ar ESRK locekļiem, ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par to, vai ESRK uzdevums vai organizācija ir jāpārskata, apsverot arī iespējamus alternatīvus modeļus pašreizējam modelim.

▼B

21. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.



( 1 ) Padomes Regula (ES) Nr. 1096/2010 (2010. gada 17. novembris), ar kuru Eiropas Centrālajai bankai piešķir konkrētus uzdevumus saistībā ar Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas darbību (OV L 331, 15.12.2010., 162. lpp.).

( 2 ) Skatīt šā Oficiālā Vēstneša 162. lpp.

( 3 ) Padomes Regula (ES) Nr. 1024/2013 (2013. gada 15. oktobris), ar ko Eiropas Centrālajai bankai uztic īpašus uzdevumus saistībā ar politikas nostādnēm, kas attiecas uz kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību (OV L 287, 29.10.2013., 63. lpp.).

( 4 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/36/ES (2013. gada 26. jūnijs) par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (OV L 176, 27.6.2013., 338. lpp.).

( 5 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.).

( 6 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 806/2014 (2014. gada 15. jūlijs), ar ko izveido vienādus noteikumus un vienotu procedūru kredītiestāžu un noteiktu ieguldījumu brokeru sabiedrību noregulējumam, izmantojot vienotu noregulējuma mehānismu un vienotu noregulējuma fondu, un groza Regulu (ES) Nr. 1093/2010 (OV L 225, 30.7.2014., 1. lpp.).

( 7 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/59/ES (2014. gada 15. maijs), ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu un groza Padomes Direktīvu 82/891/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/24/EK, 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2005/56/EK, 2007/36/EK, 2011/35/ES, 2012/30/ES un 2013/36/ES, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 648/2012 (OV L 173, 12.6.2014., 190. lpp.).

Top