Atlasiet eksperimentālās funkcijas, kuras vēlaties izmēģināt!

Šis dokuments ir izvilkums no tīmekļa vietnes EUR-Lex.

Dokuments 32009R0663

    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 663/2009 ( 2009. gada 13. jūlijs ), ar ko izveido programmu ekonomikas atveseļošanas atbalstam, piešķirot Kopienas finansiālo palīdzību projektiem enerģētikas jomā

    OV L 200, 31.7.2009., 31./45. lpp. (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

    Šis dokuments ir publicēts īpašajā(-os) izdevumā(–os) (HR)

    Dokumenta juridiskais statuss Spēkā: Šis tiesību akts ticis izmainīts. Pašreizējā konsolidētā versija: 24/12/2018

    ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2009/663/oj

    31.7.2009   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    L 200/31


    EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 663/2009

    (2009. gada 13. jūlijs),

    ar ko izveido programmu ekonomikas atveseļošanas atbalstam, piešķirot Kopienas finansiālo palīdzību projektiem enerģētikas jomā

    EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

    ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 156. pantu un 175. panta 1. punktu,

    ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

    ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

    pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

    saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru (2),

    tā kā:

    (1)

    Eiropas ekonomika piedzīvo strauju lejupslīdi finanšu krīzes rezultātā. Ir nepieciešams īstenot ārkārtējus un tūlītējus pasākumus, lai novērstu šo nopietno un nepieredzēto ekonomisko situāciju. Lai atjaunotu tirgus dalībnieku uzticēšanos, ir nepieciešams nekavējoties pabeigt pasākumus, kas ietekmē ekonomiku.

    (2)

    Tajā pašā laikā ir skaidrs, ka Eiropas ekonomikas spēcīgums ilgtermiņā un tās ilgtspējība ir atkarīgi no tā, vai ekonomika tiks pielāgota, ņemot vērā energoapgādes drošības prasības un nepieciešamību samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas. Šis secinājums ir vēl jo svarīgāks, pieaugot bažām par uzticamu gāzes piegāžu nodrošināšanu.

    (3)

    Ņemot vērā šos apsvērumus, Eiropadome 2008. gada 11. un 12. decembra sanāksmes secinājumos apstiprināja Komisijas 2008. gada 26. novembrī piedāvāto Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānu (Atveseļošanās plāns), kurā izklāstīts, kā dalībvalstis un Eiropas Savienība var saskaņot savu politiku un radīt jaunus stimulus Eiropas ekonomikai, orientējot tos uz Kopienas ilgtermiņa mērķu sasniegšanu.

    (4)

    Šā plāna svarīga daļa bija priekšlikums palielināt Kopienas izdevumus noteiktās stratēģiskās nozarēs, lai mazinātu ieguldītāju neuzticēšanos un palīdzētu sagatavot ceļu uz spēcīgāku ekonomiku nākotnē. Eiropadome lūdza Komisiju iesniegt sarakstu ar konkrētiem projektiem, ievērojot adekvātu ģeogrāfisko līdzsvaru, lai palielinātu ieguldījumus, jo īpaši infrastruktūras projektu izstrādē.

    (5)

    Lai atveseļošanas plāns būtu efektīvs, ir ļoti svarīgi finansēt pasākumus, kas piedāvā ātru risinājumu problēmām gan saistībā ar ekonomikas krīzi, gan ar Kopienas steidzamām vajadzībām pēc enerģijas. Tomēr ar šo regulu izveidotajai īpašajai programmai nekādā veidā nevajadzētu radīt precedentu turpmākām līdzfinansējuma proporcijām attiecībā uz ieguldījumiem infrastruktūrā.

    (6)

    Lai ieguldījumiem būtu reāla un būtiska ietekme, šiem pasākumiem vajadzētu būt koncentrētiem uz dažām konkrētām nozarēm, kurās pasākumi dotu būtisku ieguldījumu energoapgādes drošības un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķu sasniegšanā, kurās ir lieli, rūpīgi izstrādāti projekti, kas nodrošina ievērojamu finansiālās palīdzības summu efektīvu un lietderīgu izmantošanu un veicina būtisku ieguldījumu summu piesaistīšanu no citiem avotiem, tostarp no Eiropas Investīciju bankas, un kurās Eiropas mēroga darbība radītu pievienoto vērtību. Gāzes un elektroenerģijas nozaru infrastruktūra, jūras vēja enerģijas ražošanas un oglekļa uztveršanas un uzglabāšanas nozares atbilst šiem kritērijiem. Izvēloties šīs nozares, tiek apliecināti īpašie apstākļi, kas saistīti ar atveseļošanas plānu, un nebūtu jāapšauba augstā prioritāte, kas piešķirama energoefektivitātei un atjaunojamu enerģijas avotu izmantošanas sekmēšanai – jautājumiem, kuriem pievērsta uzmanība atveseļošanas plānā.

    (7)

    Gadījumam, ja līdz 2010. gada beigām nebūs iespējams piešķirt visus līdzekļus, Komisija ir paziņojusi par saviem nodomiem, attiecīgā gadījumā, 2010. gadā ziņojot par šīs regulas īstenošanu, ierosināt pasākumus, kurus īstenojot būtu iespējams atbilstīgi atveseļošanas plānam finansēt projektus, piemēram, energoefektivitātes un atjaunojamu enerģijas avotu jomā.

    (8)

    Konkrētas problēmas saistībā ar gāzes un elektroenerģijas infrastruktūrām ir parādījušās pēdējo gadu laikā. Nesenās gāzes krīzes (2006. un 2009. gada ziemā) un naftas cenu pieaugums līdz 2008. gada vidum parādīja, cik neaizsargāta šajā ziņā ir Eiropa. Pašmāju energoresursu – gāzes un naftas – krājumi izsīkst tādā mērā, ka Eiropa energoapgādes jomā arvien vairāk kļūst atkarīga no importa. Tādēļ enerģētikas infrastruktūrai būs izšķiroša nozīme.

    (9)

    Tomēr pašreizējā ekonomikas un finanšu krīze nelabvēlīgi ietekmē enerģētikas infrastruktūras projektu īstenošanu. Dažos svarīgos – tostarp Kopienas nozīmes – projektos nepietiekamo līdzekļu dēļ, iespējams, gaidāma būtiska īstenošanas kavēšanās. Tādēļ ir vajadzīga tūlītēja rīcība, lai atbalstītu ieguldījumus enerģētikas infrastruktūrā. Tā kā šādu projektu izstrādei un īstenošanai vajadzīgs ievērojams laiks, ir svarīgi, lai Kopiena nekavējoties veiktu ieguldījumus šādā infrastruktūrā un tādējādi varētu paātrināt tādu projektu izstrādi, kuriem ir īpaši liela nozīme energoapgādes drošībai Kopienā. Tam būs ārkārtīgi svarīga nozīme, nodrošinot Kopienas energoapgādes drošību par konkurētspējīgām cenām, kad ekonomika būs atveseļojusies un pasaulē pieaugs pieprasījums pēc enerģijas.

    (10)

    No enerģētikas infrastruktūras projektiem ir jāizraugās tie, kuri ir vissvarīgākie iekšējā enerģijas tirgus darbībai un energoapgādes drošībai un kuri veicinātu arī ekonomikas atveseļošanos.

    (11)

    Attiecībā uz oglekļa uztveršanu un uzglabāšanu un jo īpaši jūras vēja enerģijas ražošanu šai regulai būtu jāpamatojas uz Eiropas energotehnoloģiju stratēģisko plānu, kuru Komisija prezentēja 2007. gada 22. novembrī un kurā aicināts izstrādāt kopīgu stratēģisku plānu pētījumiem un jauninājumiem enerģētikas jomā saskaņā ar ES enerģētikas politikas mērķiem, vienlaikus apņemoties izstrādāt sešas Eiropas rūpniecības iniciatīvas. Eiropadome 2008. gada 16. oktobra sanāksmes secinājumos aicināja Komisiju būtiski paātrināt Eiropas energotehnoloģiju stratēģiskā plāna īstenošanu. Ar šo programmu tiek uzsākta oglekļa uztveršanas un uzglabāšanas un jūras vēja enerģijas ražošanas projektu finansēšana, neskarot sešu rūpniecības iniciatīvu turpmāko izstrādi enerģētikas demonstrējumu projektu jomā, kā galvenajos vilcienos izklāstīts Eiropas energotehnoloģiju stratēģiskajā plānā.

    (12)

    Lai šai regulai būtu tūlītēja ietekme ekonomikas krīzes radīto problēmu risināšanā, ir būtiski iekļaut tajā sarakstu ar projektiem, kuriem drīkst nekavējoties piešķirt finansiālu atbalstu, ja tie atbilst efektivitātes un lietderīguma kritērijiem un noteiktajiem finansējuma ierobežojumiem.

    (13)

    Attiecībā uz gāzes un elektroenerģijas infrastruktūru projektiem būtu jāsastāda saraksts atbilstīgi projektu ieguldījumam to energoapgādes drošības un dažādošanas mērķu sasniegšanā, kuri noteikti Komisijas 2008. gada 13. novembra Otrajā enerģētikas stratēģiskajā pārskatā un kurus ar 2009. gada 3. februāra rezolūciju apstiprinājis Eiropas Parlaments un 2009. gada 19. februārī savos secinājumos – Padome. Projekti būtu jāizraugās, par pamatu ņemot to, ka ar tiem tiek īstenotas minētajā pārskatā noteiktās prioritātes, ka tie ir pietiekami labi izstrādāti un sniedz ieguldījumu energoapgādes un energoresursu avotu drošībā un dažādošanā, tīkla jaudas optimizēšanā un iekšējā enerģijas tirgus integrācijā, jo īpaši attiecībā uz pārrobežu posmiem, tīkla attīstībā, lai stiprinātu ekonomisko un sociālo kohēziju, mazinot Kopienas mazāk labvēlīgo vai salu reģionu izolētību, atjaunojamo energoresursu pieslēgšanā, savstarpēji savienoto tīklu drošībā, uzticamībā un savstarpējā izmantojamībā un dalībvalstu solidaritātē. Šo projektu īstenošanai būs nepieciešama valsts, reģionālo un vietējo pārvaldes iestāžu apņemšanās paātrināt administratīvās procedūras un atļauju piešķiršanu. Bez šādas paātrināšanas daudzi projekti atbalstu noteiktajā termiņā nesaņems.

    (14)

    Attiecībā uz jūras vēja enerģijas ražošanu sarakstā būtu jāiekļauj projekti, kuri, pamatojoties uz informāciju, kas saņemta no Eiropas Vēja enerģijas tehnoloģiju platformas dalībniekiem, no rūpniecības nozares un citiem avotiem, ir uzskatāmi par apstiprinātiem un gataviem īstenošanai, kuri ir novatoriski un vienlaikus balstīti uz vispāratzītām idejām, kuru īstenošanu iespējams paātrināt ar finansiāliem stimuliem, projekti ar pārrobežu nozīmi, liela mēroga un tādi projekti, kuri spēj nodemonstrēt, kā efektīvi plašāk izmantojami tehnoloģiju sasniegumu rezultāti, ņemot vērā Eiropas energotehnoloģiju stratēģiskajā plānā apstiprinātos mērķus un struktūras. Finansiālais atbalsts būtu jānovirza tādiem projektiem, kuru izstrāde 2009. un 2010. gadā varētu būtiski pavirzīties uz priekšu.

    (15)

    Attiecībā uz oglekļa uztveršanu un uzglabāšanu saraksts būtu jāsastāda, galvenokārt pamatojoties uz informāciju, kas iegūta no ieinteresētajām personām, kuras darbojas Forumā par fosilajiem kurināmajiem, no Fosilā kurināmā bezemisiju spēkstaciju tehnoloģiju platformas dalībniekiem un no citiem avotiem. Finansiālais atbalsts būtu jānovirza tādiem projektiem, kuru izstrāde 2009. un 2010. gadā varētu būtiski pavirzīties uz priekšu. Projekta gatavības pakāpe būtu jānovērtē, pamatojoties uz to, vai tajā paredzēta labi izstrādāta un īstenojama rūpnieciskās iekārtas koncepcija, tostarp attiecībā uz tās oglekļa uztveršanas komponentu, kā arī labi izstrādāta un īstenojama CO2 transporta un uzglabāšanas koncepcija, un to, vai vietējās pārvaldes iestādes ir paudušas skaidru apņemšanos projektu atbalstīt. Projektiem būtu jādemonstrē arī tas, kā tiks efektīvi plašāk izmantoti tehnoloģiju sasniegumu rezultāti un kā tie paātrinās Eiropas energotehnoloģiju stratēģiskajā plānā noteikto mērķu sasniegšanu.

    (16)

    Būs jāizvēlas starp priekšlikumiem, kam ir tiesības uz atbalstu. Šādai izvēlei inter alia būtu jāgarantē, ka katra dalībvalsts neatbalsta vairāk kā vienu oglekļa uztveršanas un uzglabāšanas priekšlikumu, lai tādējādi tiktu izpētīti dažādi ģeoloģiskie uzglabāšanas apstākļi un tiktu atbalstīts mērķis veicināt ekonomikas atveseļošanos visā Eiropā.

    (17)

    Ar Kopienas finansējumu nebūtu pārmērīgi jāizkropļo konkurence vai iekšējā tirgus darbība, jo īpaši attiecībā uz noteikumiem par trešo personu piekļuvi un iespējamajiem izņēmumiem attiecībā uz trešo personu piekļuvi. Piešķirot valsts līdzekļus papildus Kopienas finansējumam, būtu jāievēro valsts atbalsta noteikumi. Neatkarīgi no tā formas Kopienas finansiālais atbalsts būtu jāpiešķir saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (2002. gada 25. jūnijs) par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (3) (“Finanšu regula”), un Komisijas Regulā (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 (2002. gada 23. decembris), ar ko paredz īstenošanas kārtību Padomes Regulai (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (4), izņemot, ja šīs regulas noteikumi skaidri atšķiras no minēto regulu noteikumiem.

    (18)

    Ņemot vērā neatliekamo nepieciešamību risināt problēmas saistībā ar ekonomikas krīzi un Kopienas steidzamās vajadzības pēc enerģijas, šajā regulā jau ir iekļauti sīki izstrādāti noteikumi saistībā ar kārtību finansiālajai palīdzībai, ietverot to projektu sarakstu, kas ir tiesīgi saņemt atbalstu. Turklāt, ņemot vērā steidzamo vajadzību pēc stimula, visas juridiskās saistības 2009. un 2010. gadā pieņemto budžeta saistību izpildei būtu jāuzņemas līdz 2010. gada beigām.

    (19)

    Īstenojot saskaņā ar šo regulu finansētās darbības, būtu jāaizsargā Kopienas finanšu intereses, piemērojot profilaktiskus pasākumus pret krāpšanu, korupciju un citām nelikumīgām darbībām, veicot efektīvas pārbaudes, atgūstot nepamatoti izmaksātas summas un – ja pārkāpumi ir konstatēti – nosakot iedarbīgas, samērīgas un atturošas sankcijas saskaņā ar Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (1995. gada 18. decembris) par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību (5), Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (6), un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 (1999. gada 25. maijs) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) (7).

    (20)

    Ņemot vērā apakšprogrammās ietverto jautājumu raksturu, Komisijai, izraugoties piedāvājumus finansēšanai un nosakot saskaņā ar katru apakšprogrammu piešķiramās finansējuma summas, būtu jāsaņem palīdzība no dažādām komitejām.

    (21)

    Šīs regulas īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (8).

    (22)

    Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus, proti, ekonomikas atveseļošanu Kopienā, energoapgādes drošības prasību apmierināšanu un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu, palielinot izdevumus noteiktās stratēģiskās nozarēs, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to ka, ņemot vērā šīs regulas darbības jomu, kā arī izraudzīto nozaru un projektu raksturu, šos mērķus var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredzēti vienīgi tie pasākumi, kas vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

    (23)

    Ņemot vērā neatliekamo nepieciešamību risināt problēmas saistībā ar ekonomikas krīzi un Kopienas steidzamās vajadzības pēc enerģijas, šai regulai būtu jāstājas spēkā tūlīt pēc tās publicēšanas,

    IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

    I   NODAĻA

    IEVADA NOTEIKUMI

    1. pants

    Priekšmets

    Ar šo regulu izveido finanšu instrumentu ar nosaukumu “Eiropas enerģētikas programma ekonomikas atveseļošanai” (EEPEA), lai, radot finansiālu stimulu, enerģētikas jomā Kopienā izstrādātu tādus projektus, kuri sekmē ekonomikas atjaunošanu, energoapgādes drošību un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu.

    Ar šo regulu nosaka apakšprogrammas, lai sasniegtu minētos mērķus šādās jomās:

    a)

    gāzes un elektroenerģijas infrastruktūras;

    b)

    jūras vēja enerģija; un

    c)

    oglekļa uztveršana un uzglabāšana.

    Ar šo regulu nosaka projektus, kurus finansēs katrā apakšprogrammā, un izklāstīti kritēriji darbību apzināšanai un īstenošanai, lai īstenotu minētos projektus.

    2. pants

    Definīcijas

    Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

    a)

    “oglekļa uztveršana un uzglabāšana” ir oglekļa dioksīda (CO2) uztveršana no rūpnieciskām iekārtām, tā transportēšana uz uzglabāšanas vietām un iepildīšana piemērotos pazemes ģeoloģiskos veidojumos pastāvīgai uzglabāšanai;

    b)

    “attaisnotās izmaksas” ir ar tādu pašu nozīmi kā Regulā (EK, Euratom) Nr. 2342/2002;

    c)

    “gāzes un elektroenerģijas infrastruktūras” ir:

    i)

    visas augstsprieguma līnijas, izņemot sadales tīkla līnijas, un zemūdens posmi, ja šādu infrastruktūru izmanto starpreģionālai vai starptautiskai pārvadei vai savienojumam;

    ii)

    augstspiediena gāzes cauruļvadi, izņemot sadales tīklu cauruļvadus;

    iii)

    pazemes uzglabāšanas iekārtas, kas savienotas ar ii) apakšpunktā minētajiem augstspiediena gāzes cauruļvadiem;

    iv)

    sašķidrinātas dabasgāzes (SDG) pieņemšanas, uzglabāšanas un regazifikācijas iekārtas; un

    v)

    viss aprīkojums vai iekārtas, kas ir būtiskas i), ii), iii) vai iv) apakšpunktā minēto infrastruktūru pareizai darbībai, tostarp aizsardzības, uzraudzības un kontroles sistēmas;

    d)

    “projekta daļa” ir visas darbības, kas ir finansiāli, tehniski vai laikā neatkarīgas un veicina projekta pabeigšanu;

    e)

    “ieguldījumu posms” ir tāds projekta posms, kurā veic būvniecību un rodas kapitāla izmaksas;

    f)

    “jūras vēja enerģija” ir elektroenerģija, ko ražo ar turbīnu dzinējiem, kurus darbina vējš un kuri atrodas jūrā – tuvu vai tālu no krasta;

    g)

    “plānošanas posms” ir tāds projekta posms pirms ieguldījumu posma, kurā tiek sagatavota projekta īstenošana, vajadzības gadījumā tiek veikts īstenojamības novērtējums, iepriekšēji un tehniski pētījumi, kā arī tiek iegūtas licences un pilnvaras un rodas kapitāla izmaksas.

    3. pants

    Budžets

    1.   Finanšu piešķīrums EEPEA īstenošanai 2009. un 2010. gadam ir EUR 3 980 000 000, ko sadala šādi:

    a)

    gāzes un elektroenerģijas infrastruktūras projekti: EUR 2 365 000 000;

    b)

    jūras vēja enerģijas projekti: EUR 565 000 000;

    c)

    oglekļa uztveršanas un uzglabāšanas projekti: EUR 1 050 000 000.

    2.   Atsevišķas juridiskas saistības 2009. un 2010. gadā pieņemto budžeta saistību izpildei uzņemas līdz 2010. gada 31. decembrim.

    II   NODAĻA

    APAKŠPROGRAMMAS

    1.   IEDAĻA

    Gāzes un elektroenerģijas infrastruktūras projekti

    4. pants

    Mērķi

    Kopiena sekmē infrastruktūras projektus gāzes un elektroenerģijas jomā, kuriem ir vislielākā pievienotā vērtība Kopienā un kuri veicina šādu mērķu sasniegšanu:

    a)

    energoavotu, piegādes ceļu un energoapgādes diversifikācija un drošība;

    b)

    energotīkla jaudas optimizācija un iekšējā enerģētikas tirgus integrācija, jo īpaši attiecībā uz pārrobežu posmu;

    c)

    tīkla attīstība, lai stiprinātu ekonomisko un sociālo kohēziju, samazinot Kopienas mazāk labvēlīgo reģionu vai salu izolētību;

    d)

    atjaunojamo enerģijas avotu piesaistīšana un integrācija; un

    e)

    savstarpēji savienoto enerģētikas tīklu drošība, uzticamība un savstarpēja izmantojamība, tostarp, ja nepieciešams, spēja nodrošināt gāzes piegādes plūsmu vairākos virzienos.

    5. pants

    Prioritātes

    EEPEA izmanto Kopienā īpaši nozīmīgu enerģētikas tīklu steidzamai pielāgošanai un attīstīšanai, lai atbalstītu iekšējā enerģētikas tirgus darbību, un jo īpaši lai palielinātu starpsavienojumu jaudu, drošību un diversifikāciju, kā arī lai pārvarētu šķēršļus vides, tehniskajā un finanšu jomā. Vajadzīgs īpašs Kopienas atbalsts, lai intensīvāk attīstītu enerģētikas tīklus un paātrinātu to būvniecību, sevišķi gadījumos, kad piegādes ceļu un piegādes avotu dažādība ir maza.

    6. pants

    Kopienas finansiālās palīdzības piešķiršana

    1.   EEPEA finansiālo palīdzību (EEPEA finansējums) infrastruktūras projektiem gāzes un elektroenerģijas jomā piešķir darbībām, ar kurām īsteno pielikuma A daļā uzskaitītos projektus, ar kuriem palīdz sasniegt 4. pantā noteiktos mērķus, vai šādu projektu daļas.

    2.   Komisija aicina iesniegt priekšlikumus, lai apzinātu 1. punktā minētās darbības, un novērtē, vai šādi priekšlikumi atbilst 7. pantā izklāstītajiem tiesību uz atbalstu kritērijiem, kā arī 8. pantā noteiktajiem atlases un piešķiršanas kritērijiem.

    3.   Komisija informē saņēmējus par piešķiramo EEPEA finansējuma apjomu.

    7. pants

    Tiesības uz atbalstu

    1.   Priekšlikumi ir tiesīgi saņemt EEPEA finansējumu tikai tad, ja tajos paredzēts īstenot pielikuma A daļā uzskaitītos projektus, nepārsniedzot turpat noteikto EEPEA finansējuma maksimālo apjomu, un ja tie atbilst 8. pantā noteiktajiem atlases un piešķiršanas kritērijiem.

    2.   Priekšlikumus var iesniegt:

    a)

    viena vai vairākas dalībvalstis, rīkojoties kopīgi;

    b)

    ar visu to dalībvalstu piekrišanu, kuras ir tieši saistītas ar attiecīgo projektu:

    i)

    viens vai vairāki publiskā vai privātā sektora uzņēmumi vai iestādes, rīkojoties kopīgi;

    ii)

    viena vai vairākas starptautiskas organizācijas, rīkojoties kopīgi; vai

    iii)

    kopuzņēmums.

    3.   Fizisku personu iesniegti priekšlikumi nav tiesīgi saņemt atbalstu.

    8. pants

    Atlases un piešķiršanas kritēriji

    1.   Izvērtējot priekšlikumus, kuri saņemti saskaņā ar 6. panta 2. punktā minēto uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus, Komisija piemēro šādus atlases kritērijus:

    a)

    pieejas stabilitāte un tehniskā piemērotība;

    b)

    finanšu paketes nodrošinājums visam attiecīgās darbības ieguldījumu posmam.

    2.   Izvērtējot priekšlikumus, kuri saņemti saskaņā ar 6. panta 2. punktā minēto uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus, Komisija piemēro šādus piešķiršanas kritērijus:

    a)

    gatavība, proti, vai priekšlikums ir sasniedzis investīciju posmu, un ar to saistītie būtiskie kapitāla izdevumi jāveic līdz 2010. gada beigām;

    b)

    tas, kādā apjomā līdzekļu trūkums aizkavē darbības īstenošanu;

    c)

    tas, kādā apjomā EEPEA finansējums stimulēs publiskā un privātā sektora finansējumu;

    d)

    sociālekonomiskā ietekme;

    e)

    ietekme uz vidi;

    f)

    ieguldījums energotīkla vienmērīgā darbībā un savstarpējā izmantojamībā, kā arī tā jaudas optimizācijā;

    g)

    ieguldījums pakalpojumu kvalitātes, drošības un drošuma uzlabošanā;

    h)

    ieguldījums labi integrēta enerģijas tirgus izveidē.

    9. pants

    Finansēšanas nosacījumi

    1.   Ar EEPEA finansējumu palīdz segt ar projektu īstenošanu saistītus izdevumus, kuri rodas atbalsta saņēmējiem vai trešajām personām, kas atbildīgas par projekta īstenošanu.

    2.   EEPEA finansējums nepārsniedz 50 % no attaisnotajām izmaksām.

    10. pants

    Instrumenti

    1.   Pēc tam, kad publicēts 6. panta 2. punktā minētais uzaicinājums iesniegt priekšlikumus, Komisija, rīkojoties saskaņā ar 26. panta 2. punktā minēto vadības procedūru, veic priekšlikumu atlasi, kuriem paredzēts piešķirt finansējumu, un nosaka EEPEA finansējuma apjomu. Komisija precizē priekšlikumu īstenošanas nosacījumus un metodes.

    2.   EEPEA finansējumu piešķir, pamatojoties uz Komisijas lēmumiem.

    11. pants

    Dalībvalstu finansiālā atbildība

    1.   Dalībvalstis veic projektu tehnisko uzraudzību un finanšu kontroli, cieši sadarbojoties ar Komisiju, un apliecina to izdevumu apjomu un atbilstību šai regulai, kuri radušies saistībā ar projektiem vai projektu daļām. Dalībvalstis var prasīt Komisijas piedalīšanos pārbaudēs uz vietas.

    2.   Dalībvalstis informē Komisiju par pasākumiem, kas veikti saskaņā ar 1. punktu, un jo īpaši iesniedz tai aprakstu par kontroles, pārvaldības un uzraudzības sistēmām, kas izveidotas, lai nodrošinātu projektu sekmīgu pabeigšanu.

    2.   IEDAĻA

    Jūras vēja enerģijas projekti

    12. pants

    EEPEA finansējuma piešķiršana

    1.   EEPEA finansējumu jūras vēja enerģijas projektiem piešķir pēc tam, kad publicēts uzaicinājums iesniegt priekšlikumus par darbībām, ar kurām īsteno pielikuma B daļā uzskaitītos projektus.

    2.   Komisija uzaicina iesniegt priekšlikumus, lai noteiktu 1. punktā minētās darbības, un novērtē, vai šādi priekšlikumi atbilst 13. pantā izklāstītajiem tiesību uz atbalstu kritērijiem, kā arī 14. pantā noteiktajiem atlases un piešķiršanas kritērijiem.

    3.   Komisija informē saņēmējus par jebkuru piešķiramo EEPEA finansējumu.

    13. pants

    Tiesības uz atbalstu

    1.   Priekšlikumi ir tiesīgi saņemt EEPEA finansējumu tikai tad, ja tajos paredzēts īstenot pielikuma A daļā uzskaitītos projektus, nepārsniedzot turpat noteikto EEPEA finansējuma maksimālo apjomu, un ja tie atbilst 14. pantā noteiktajiem atlases un piešķiršanas kritērijiem. Šos projektus vada komercuzņēmums.

    2.   Priekšlikumus var iesniegt viens vai vairāki uzņēmumi, rīkojoties kopīgi.

    3.   Fizisku personu iesniegti priekšlikumi nav tiesīgi saņemt atbalstu.

    14. pants

    Atlases un piešķiršanas kritēriji

    1.   Izvērtējot priekšlikumus, kuri saņemti saskaņā ar 12. panta 1. punktā minēto uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus, Komisija piemēro šādus atlases kritērijus:

    a)

    pieejas stabilitāte un tehniskā piemērotība;

    b)

    finanšu paketes nodrošinājums visam attiecīgā projekta ieguldījumu posmam.

    2.   Izvērtējot priekšlikumus, kuri saņemti saskaņā ar 12. panta 1. punktā minēto uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus, Komisija piemēro šādus piešķiršanas kritērijus:

    a)

    gatavība, proti, vai priekšlikums ir sasniedzis investīciju posmu, un saistītie būtiskie kapitāla izdevumi jāveic līdz 2010. gada beigām;

    b)

    tas, kādā apjomā līdzekļu trūkums aizkavē darbības īstenošanu;

    c)

    tas, kādā apjomā projekts uzlabo vai palielina tādu iekārtu un infrastruktūru mērogu, kuru būvniecība jau ir uzsākta vai tiek plānota;

    d)

    tas, kādā apjomā projektā ietver iekārtu un infrastruktūru būvniecību reālā un rūpnieciskā mērogā, un tas attiecas uz šādiem jautājumiem:

    i)

    vēja ražotas elektroenerģijas mainīguma balansēšana, izmantojot integrējošas sistēmas;

    ii)

    liela mēroga uzglabāšanas sistēmu esamība;

    iii)

    vēja enerģijas parku kā virtuālo elektrostaciju (vairāk nekā 1 GW) pārvaldība;

    iv)

    turbīnu, kas novietotas tālāk no krasta vai dziļākos ūdeņos (20 līdz 50 m), nekā to nosaka pašreizējais standarts, esamība;

    v)

    jauni apakšstruktūru projekti; vai

    vi)

    montāžas, uzstādīšanas, ekspluatācijas, ekspluatācijas pārtraukšanas procesi un to testēšana ilglaicīgos projektos;

    e)

    projekta inovatīvi parametri un tas, kā tas demonstrēs šo parametru īstenošanu;

    f)

    attiecīgā projekta ietekme un ieguldījums Kopienas jūras vēja energosistēmā, tostarp tā atkārtošanas potenciāls;

    g)

    atbalsta saņēmēju izteiktā apņemšanās projekta tehnoloģiskos sasniegumus izplatīt citiem Eiropas uzņēmumiem atbilstīgi Kopienas tiesību aktiem un jo īpaši saskaņā ar mērķiem un struktūrām, kuras noteiktas Eiropas Energotehnoloģiju stratēģiskajā plānā.

    15. pants

    Finansēšanas nosacījumi

    1.   Ar EEPEA finansējumu palīdz segt ar projektu īstenošanu saistītus izdevumus.

    2.   EEPEA finansējums nepārsniedz 50 % no attaisnotajām izmaksām.

    16. pants

    Instrumenti

    1.   Pēc tam, kad publicēts 12. panta 1. punktā minētais uzaicinājums iesniegt priekšlikumus, Komisija, rīkojoties saskaņā ar 26. panta 2. punktā minēto vadības procedūru, veic to priekšlikumu atlasi, kuriem paredzēts piešķirt EEPEA finansējumu, un nosaka finansējuma apjomu. Komisija precizē priekšlikumu īstenošanas nosacījumus un metodes.

    2.   EEPEA finansējumu piešķir, pamatojoties uz piešķīrumu nolīgumiem.

    3.   IEDAĻA

    Oglekļa uztveršana un uzglabāšana

    17. pants

    EEPEA finansējuma piešķiršana

    1.   EEPEA finansējumu, kas paredzēts oglekļa uztveršanas un uzglabāšanas projektiem, piešķir darbībām, ar kurām īsteno pielikuma C daļā uzskaitītos projektus.

    2.   Komisija aicina iesniegt priekšlikumus, lai noteiktu šā panta 1. punktā minētās darbības, un novērtē, vai minētie priekšlikumi atbilst 18. pantā izklāstītajiem tiesību uz atbalstu kritērijiem, kā arī 19. pantā noteiktajiem atlases un piešķiršanas kritērijiem.

    3.   Ja vairāki priekšlikumi projektiem, kuri īstenojami vienā un tajā pašā dalībvalstī, atbilst 18. pantā noteiktajiem tiesību uz atbalstu kritērijiem un 19. panta 1. punktā noteiktajiem atlases kritērijiem, Komisija, pamatojoties uz 19. panta 2. punktā minētajiem piešķiršanas kritērijiem, EEPEA finansējuma piešķiršanai no šiem priekšlikumiem izvēlas ne vairāk kā vienu priekšlikumu no katras dalībvalsts.

    4.   Komisija informē saņēmējus par jebkuru piešķiramo EEPEA finansējumu.

    18. pants

    Tiesības uz atbalstu

    1.   Priekšlikumi ir tiesīgi saņemt EEPEA finansējumu tikai tad, ja tajos paredzēts īstenot projektus, kuri uzskaitīti pielikuma C daļā, un ja tie atbilst 19. pantā noteiktajiem atlases un piešķiršanas kritērijiem, kā arī šādiem nosacījumiem:

    a)

    projektos pierādīts, ka tie spēj uztvert vismaz 80 % CO2 rūpnieciskās iekārtās, kā arī transportēt un ģeoloģiski droši uzglabāt CO2 pazemes krātuvēs;

    b)

    elektroenerģijas ražošanas iekārtās CO2 uztveršanu demonstrē, izmantojot iekārtu, kuras elektroenerģijas jauda ir vismaz 250 MW vai tās ekvivalents;

    c)

    projekta īstenotāji vienojas par saistošu deklarāciju attiecībā uz to, ka vispārīgas zināšanas, kuras iegūst demonstrācijas iekārtas izmantošanas gaitā, tie darīs pieejamas plašākām nozares aprindām un Komisijai, lai dotu ieguldījumu Eiropas Energotehnoloģiju stratēģiskajā plānā.

    2.   Priekšlikumus iesniedz viens vai vairāki uzņēmumi, rīkojoties kopīgi.

    3.   Fizisku personu iesniegti priekšlikumi nav tiesīgi saņemt atbalstu.

    19. pants

    Atlases un piešķiršanas kritēriji

    1.   Izvērtējot priekšlikumus, kuri saņemti saskaņā ar 17. panta 2. punktā minēto uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus, Komisija piemēro šādus atlases kritērijus:

    a)

    pieejas stabilitāte un tehniskā piemērotība;

    b)

    gatavība, proti, vai priekšlikums ir sasniedzis investīciju posmu, kas ietver glabāšanas iespēju izpēti un attīstību, un attiecīgie būtiskie ar investīcijām saistītie izdevumi jāveic līdz 2010. gada beigām;

    c)

    finanšu paketes nodrošinājums visam attiecīgā projekta ieguldījumu posmam;

    d)

    skaidrība par to, kādas atļaujas vajadzīgas attiecīgā projekta būvniecībai un darbībai piedāvātajā teritorijā(-ās), kā arī stratēģija minēto atļauju iegūšanai.

    2.   Izvērtējot priekšlikumus, kuri saņemti saskaņā ar 17. panta 2. punktā minēto uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus, Komisija piemēro šādus piešķiršanas kritērijus:

    a)

    kādā apjomā līdzekļu trūkums aizkavē darbības īstenošanu;

    b)

    pieprasītais finansējums par tonnu samazināmā CO2 projekta pirmajos piecos darbības gados;

    c)

    attiecīgā projekta sarežģītība un novitāte, tostarp ar to saistītās pētniecības darbības, kā arī atbalsta saņēmēju izteiktā apņēmība saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem un jo īpaši ar Eiropas Energotehnoloģiju stratēģiskajā plānā noteiktajiem mērķiem un struktūrām izplatīt citiem Eiropas uzņēmējiem attiecīgajā projektā iegūtos tehniskos rezultātus;

    d)

    pārvaldības plāna pareizība un piemērotība, tostarp attiecībā uz tajā ietverto zinātnisko, inženierzinātnisko un tehnisko informāciju un datiem, kā arī ierosinātā koncepta gatavība panākt projekta darbību līdz 2015. gada 31. decembrim.

    20. pants

    Finansēšanas nosacījumi

    1.   Ar EEPEA finansējumu palīdz segt tikai tos ar projekta īstenošanu saistītos izdevumus, kuri attiecas uz oglekļa uztveršanu, transportu un uzglabāšanu, ņemot vērā iespējamos saimnieciskos ieguvumus.

    2.   EEPEA finansējums nepārsniedz 80 % no kopējām attaisnotajām ieguldījumu izmaksām.

    21. pants

    Instrumenti

    1.   Pēc tam, kad publicēts 17. panta 2. punktā minētais uzaicinājums iesniegt priekšlikumus, Komisija, rīkojoties saskaņā ar 26. panta 2. punktā minēto vadības procedūru, izvēlas priekšlikumus, kuriem piešķir EEPEA finansējumu, un nosaka piešķiramā EEPEA finansējuma apjomu. Komisija precizē noteikumus un metodes attiecīgo priekšlikumu īstenošanai.

    2.   EEPEA finansējumu piešķir, pamatojoties uz piešķīrumu nolīgumiem.

    III   NODAĻA

    KOPĪGI NOTEIKUMI

    22. pants

    Cits EEPEA finansējums un instrumenti

    1.   Daļu no Kopienas finansējuma, kas paredzēts pielikumā uzskaitītajiem projektiem, var novirzīt Eiropas Investīciju bankas resursu attiecīgajam instrumentam. Šāds ieguldījums nepārsniedz EUR 500 000 000.

    2.   Kopienas atbildība attiecībā uz aizdevumu garantiju instrumentu vai citu finanšu instrumentu, tostarp pārvaldības izmaksām un citām atbilstīgām izmaksām, nepārsniedz Kopienas ieguldījuma summu instrumentā un nevar radīt nekādas citas saistības pret Eiropas Savienības vispārējo budžetu.

    3.   Komisija, rīkojoties saskaņā ar 26. panta 2. punktā minēto vadības procedūru, lemj par EEPEA finansējuma apjomu, ko piešķir minētajam instrumentam. Komisija un Eiropas Investīciju banka paraksta saprašanās memorandu, kurā precizē minētā lēmuma īstenošanas nosacījumus un metodes.

    23. pants

    Plānošanas un īstenošanas kārtība

    1.   Uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus tieši izsaka Komisija, ņemot vērā šīs regulas 3. panta 1. punktā minētās finansiālās iespējas un II nodaļā izklāstītos tiesību uz pabalstu, atlases un piešķiršanas kritērijus.

    2.   Ar EEPEA finansējumu sedz tikai ar projektiem saistītus izdevumus, kuri rodas atbalsta saņēmējiem vai, saistībā ar projektiem, kurus finansē atbilstīgi 9. pantam, arī trešajām personām, kas atbildīgas par projekta īstenošanu. Izdevumus var uzskatīt par attaisnotiem, sākot no 29. pantā minētās dienas.

    3.   PVN nav attaisnotas izmaksas, izņemot neatgūstamo PVN.

    4.   Atbilstīgi šai regulai finansētos projektus un darbības īsteno saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem, un tajos ņem vērā Kopienas attiecīgos politikas virzienus, jo īpaši tos, kuri attiecas uz konkurenci, tostarp piemērojamiem noteikumiem par valsts atbalstu, vides aizsardzību, veselību, ilgtspējīgu attīstību un publisko iepirkumu.

    24. pants

    Dalībvalstu vispārējie pienākumi

    Saskaņā ar tām noteiktajiem pienākumiem dalībvalstis dara visu iespējamo, lai īstenotu projektus, kuriem piešķirts EEPEA finansējums, jo īpaši īstenojot efektīvas administratīvās, kā arī pilnvaru piešķiršanas, licencēšanas un sertifikācijas procedūras.

    25. pants

    Eiropas Kopienu finansiālo interešu aizsardzība

    1.   Kad tiek veiktas saskaņā ar šo regulu finansētas darbības, Komisija nodrošina, lai tiktu aizsargātas Kopienas finansiālās intereses, piemērojot preventīvus pasākumus pret krāpšanu, korupciju un citām prettiesiskām darbībām, veicot efektīvas pārbaudes un atgūstot prettiesiski samaksātās summas, un, ja ir atklāts pārkāpums, piemērojot iedarbīgus, samērīgus un atturošus sodus saskaņā ar Regulu (EK, Euratom) Nr. 2988/95, Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 un Regulu (EK) Nr. 1073/1999.

    2.   Attiecībā uz Kopienas darbībām, ko finansē saskaņā ar šo regulu, Regulas (EK, Euratom) Nr. 2988/95 1. panta 2. punktā minētais “pārkāpums” ir jebkurš Kopienas tiesību aktu noteikumu pārkāpums vai līgumsaistību neizpilde, ko izraisa kāda uzņēmēja darbība vai bezdarbība, kura kaitē vai varētu kaitēt Eiropas Savienības vispārējam budžetam vai tās pārvaldītiem budžetiem, radot nepamatotus izdevumus.

    3.   Visi ar šo regulu saistītie izpildes pasākumi jo īpaši paredz uzraudzību un finanšu kontroli, ko veic Komisija vai tās pilnvarots pārstāvis, un revīzijas, ko veic Revīzijas palāta, vajadzības gadījumā ietverot revīzijas uz vietas.

    IV   NODAĻA

    ĪSTENOŠANAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

    26. pants

    Komitejas

    1.   Komisijai palīdz šādas komitejas:

    a)   infrastruktūras projektiem gāzes un elektroenerģijas jomā– komiteja, kas izveidota ar 15. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 680/2007 (2007. gada 20. jūnijs), ar ko paredz vispārīgus noteikumus Kopienas finansiālā atbalsta piešķiršanai Eiropas transporta un enerģētikas tīklu jomā (9);

    b)   jūras vēja enerģijas projektiem– komiteja, kas izveidota ar 8. pantu Padomes Lēmumā 2006/971/EK (2006. gada 19. decembris) par īpašo programmu “Sadarbība”, ar ko īsteno Eiropas Kopienas Septīto pamatprogrammu pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrāciju pasākumiem (2007.–2013.) (10);

    c)   oglekļa uztveršanas un uzglabāšanas projektiem– komiteja, kas izveidota ar Lēmuma 2006/971/EK 8. pantu.

    2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 4. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

    Lēmuma 1999/468/EK 4. panta 3. punktā paredzētais laikposms ir viens mēnesis.

    27. pants

    Novērtēšana

    1.   Komisija līdz 2011. gada 31. decembrim veic EEPEA novērtējumu, lai izvērtētu savu ieguldījumu apropriāciju izmantošanas efektivitātē.

    2.   Komisija var prasīt, lai atbalsta saņēmēja dalībvalsts iesniedz īpašu novērtējumu par projektiem, kas finansēti atbilstīgi šīs regulas II nodaļas 1. iedaļai, vai attiecīgā gadījumā sniedz Komisijai informāciju un palīdzību, kas vajadzīga šādu projektu izvērtēšanai.

    3.   Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai novērtējumu par EEPEA sasniegtajiem rezultātiem.

    28. pants

    Informācija Eiropas Parlamentam un Padomei

    Komisija uzrauga šīs regulas īstenošanu. Ik gadu, iesniedzot provizorisko budžeta projektu, Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par EEPEA īstenošanu.

    Ja ziņojumā ir norādīts, ka nopietni tiek apdraudēta prioritāro projektu īstenošana, Komisija iesaka pasākumus, lai novērstu šos apdraudējumus, un attiecīgā gadījumā un atbilstīgi atjaunošanas plānam izstrādā papildu priekšlikumus šādiem projektiem.

    29. pants

    Stāšanās spēkā

    Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

    Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

    Briselē, 2009. gada 13. jūlijā

    Eiropas Parlamenta vārdā

    priekšsēdētājs

    H.-G. PÖTTERING

    Padomes vārdā

    Priekšsēdētājs

    E. ERLANDSSON


    (1)  2009. gada 13. maija Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

    (2)  Eiropas Parlamenta 2009. gada 6. maija Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts) un Padomes 2009. gada 7. jūlija Lēmums.

    (3)  OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.

    (4)  OV L 357, 31.12.2002., 1. lpp.

    (5)  OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp.

    (6)  OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.

    (7)  OV L 136, 31.5.1999., 1. lpp.

    (8)  OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

    (9)  OV L 162, 22.6.2007., 1. lpp.

    (10)  OV L 400, 30.12.2006., 86. lpp.


    PIELIKUMS

    PROJEKTI, KAS TIESĪGI SAŅEMT ATBALSTU

    A.   Gāzes un elektroenerģijas infrastruktūras projekti

    1.   Gāzes starpsavienojumi

    Projekts

    Atbalstīto projektu teritorija

    Paredzētais Kopienas ieguldījums

    (miljonos EUR)

    Gāzes tranzīta dienvidu koridors

    Nabucco

    Austrija, Ungārija, Bulgārija, Vācija, Rumānija

    200

    ITGI – Poseidon

    Itālija, Grieķija

    100

    Baltijas starpsavienojums

    Skanled/Baltijas cauruļvads

    Polija, Dānija, Zviedrija

    150

    SDG tīkls

    Sašķidrinātās dabasgāzes terminālis Polijas piekrastē Świnoujście ostā

    Polija

    80

    Centrāleiropa un Dienvidaustrumeiropa

    Starpsavienojums Slovākija–Ungārija (Veľký Krtíš–Vecsés)

    Slovākija, Ungārija

    30

    Gāzes pārvades sistēma Slovēnijā starp Austrijas robežu un Ļubļanu (izņemot Rogatec–Kidričevo posmu)

    Slovēnija

    40

    Starpsavienojums Bulgārija–Grieķija (Stara Zagora–Dimitrovgrad–Komotini)

    Bulgārija, Grieķija

    45

    Gāzes starpsavienojums Rumānija–Ungārija

    Rumānija, Ungārija

    30

    Gāzes uzglabāšanas jaudas palielināšana Čehijas mezglā

    Čehija

    35

    Infrastruktūra un iekārtas, lai nodrošinātu gāzes plūsmu pretējā virzienā īslaicīga padeves pārtraukuma gadījumā

    Austrija, Bulgārija, Čehija, Grieķija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovākija, Ungārija

    80

    Starpsavienojums Slovākija–Polija

    Slovākija, Polija

    20

    Starpsavienojums Ungārija–Horvātija

    Ungārija

    20

    Starpsavienojums Bulgārija–Rumānija

    Bulgārija, Rumānija

    10

    Vidusjūras reģions

    Francijas gāzes tīkla nostiprināšana uz ass Āfrika–Spānija–Francija

    Francija

    200

    GALSI (gāzes vads Alžīrija–Itālija)

    Itālija

    120

    Gāzes starpsavienojuma rietumu ass Larrau atzars

    Spānija

    45

    Ziemeļjūras apgabals

    Cauruļvads Vācija–Beļģija–Apvienotā Karaliste

    Beļģija

    35

    Savienojums Francija–Beļģija

    Francija, Beļģija

    200

    KOPĀ

     

    1 440


    2.   Elektroenerģijas starpsavienojumi

    Projekts

    Atbalstīto projektu teritorija

    Paredzētais Kopienas ieguldījums

    (miljonos EUR)

    Baltijas starpsavienojums

    Estlink-2

    Igaunija, Somija

    100

    Starpsavienojums Zviedrija–Baltijas valstis un tīkla nostiprināšana Baltijas valstīs

    Zviedrija, Latvija, Lietuva

    175

    Centrāleiropa un Dienvidaustrumeiropa

    Halle/Saale–Schweinfurt

    Vācija

    100

    Wien-Györ

    Austrija, Ungārija

    20

    Vidusjūras reģions

    Starpsavienojuma Portugāle–Spānija nostiprināšana

    Portugāle

    50

    Starpsavienojums Francija–Spānija (Baixas–Sta Llogaia)

    Francija, Spānija

    225

    Jauns 380 kV maiņstrāvas zemūdens kabelis starp Sicīliju un kontinentālo Itāliju (Sorgente–Rizziconi)

    Itālija

    110

    Ziemeļjūras apgabals

    500 MW starpsavienojums Īrija–Velsa (Meath–Deeside)

    Īrija, Apvienotā Karaliste

    110

    Elektroenerģijas tīklu starpsavienojums Malta–Itālija

    Malta, Itālija

    20

    KOPĀ

     

    910


    3.   Projekti mazās salās

    Iniciatīvas mazās izolētās salās

    Kipra

    10

    Malta

    5

    KOPĀ

     

    15

    B.   Jūras vēja enerģijas projekti

    Projekts

    Jauda

    Atbalstīto projektu teritorija

    Paredzētais Kopienas ieguldījums

    (miljonos EUR)

    1.   

    Jūras vēja enerģijas integrācija elektrotīklā

    1.1.

    Baltic–Kriegers Flak I, II, III

    Izstrādes posmā esošo projektu attīstīšana. Finansējums paredzēts, lai nodrošinātu papildu izmaksas kopīga starpsavienojuma risinājumam.

    1,5 GW

    Dānija, Zviedrija, Vācija, Polija

    150

    1.2.

    Ziemeļjūras tīkls

    Jūras vēja energotīkla modulāra izstrāde, virtuālās jūras elektrostacijas demonstrējumi un pašreizējās jūras vēja energotīkla sistēmas integrācija.

    1 GW

    Apvienotā Karaliste, Nīderlande, Vācija, Īrija, Dānija, Beļģija, Francija, Luksemburga

    165

    2.   

    Jaunas turbīnas, struktūras un sastāvdaļas, ražošanas jaudas optimizācija

    2.1.

    Borkum West II – Bard 1 – Nordsee OstGlobal Tech I

    Tādu jaunu, lieljaudas (multimegavatu) turbīnu (5–7 MW) un inovatīvu struktūru izmantošana, kas novietotas tālu no krasta (līdz 100 km) dziļākos ūdeņos (līdz 40 m).

    1,6 GW

    Vācija

    200

    2.2.

    Aberdīnas jūras vēja enerģijas parks (Eiropas Testēšanas centrs)

    Izstrādes posmā esošo projektu attīstīšana, lieljaudas (multimegavatu) turbīnu testēšana. Inovatīvu struktūru un apakšstruktūru izstrāde, tostarp jūras vēja enerģijas ražošanas iekārtu ražošanas jaudas uzlabošana. Var paredzēt 100 megavatu jaudas palielinājumu.

    0,25 GW

    Apvienotā Karaliste

    40

    2.3.

    Thornton Bank

    Izstrādes posmā esošā projekta attīstīšana. Projekta Downvind izstrādē iegūtās pieredzes izmantošana (līdzfinansēts saskaņā ar Sesto pamatprogrammu); Downvind iekārtu turbīnu paplašināšana (5 MW) dziļākos ūdeņos (līdz 30 m) ar nelielu vizuālo ietekmi uz ainavu (redzamība līdz 30 km).

    90 MW

    Beļģija

    10

    KOPĀ

     

     

    565

    C.   Oglekļa uztveršanas un uzglabāšanas projekti

    Projekta nosaukums/teritorija

    Paredzētais Kopienas ieguldījums

    (miljonos EUR)

    Kurināmais

    Jauda

    Uztveršanas tehnoloģija

    Uzglabāšanas koncepts

    Huerth

    Vācija

    180

    Akmeņogles

    450 MW

    Integrētās gazifikācijas kombinētais cikls (IGCC)

    Sālsūdens nesējslānī

    Jaenschwalde

     

     

    Akmeņogles

    500 MW

    Oxyfuel tehnoloģija

    Naftas/gāzes atradnēs

    Eemshaven

    Nīderlande

    180

    Akmeņogles

    1 200 MW

    Integrētās gazifikācijas kombinētais cikls (IGCC)

    Naftas/gāzes atradnēs

    Rotterdam

    Akmeņogles

    1 080 MW

    Pulverveida akmeņogļu sadedzināšanas tehnoloģija

    Naftas/gāzes atradnēs

    Rotterdam

    Akmeņogles

    800 MW

    Pulverveida akmeņogļu sadedzināšanas tehnoloģija

    Naftas/gāzes atradnēs

    Bełchatów

    Polija

    180

    Akmeņogles

    858 MW

    Pulverveida akmeņogļu sadedzināšanas tehnoloģija

    Sālsūdens nesējslānī

    Compostilla

    (León)

    Spānija

    180

    Akmeņogles

    500 MW

    Oxyfuel tehnoloģija

    Sālsūdens nesējslānī

    Kingsnorth

    Apvienotā Karaliste

    180

    Akmeņogles

    800 MW

    Pulverveida akmeņogļu sadedzināšanas tehnoloģija

    Naftas/gāzes atradnēs

    Longannet

    Akmeņogles

    3 390 MW

    Pulverveida akmeņogļu sadedzināšanas tehnoloģija

    Sālsūdens nesējslānī

    Tilbury

    Akmeņogles

    1 600 MW

    Pulverveida akmeņogļu sadedzināšanas tehnoloģija

    Naftas/gāzes atradnēs

    Hatfield

    (Jorkšīra)

    Akmeņogles

    900 MW

    Integrētās gazifikācijas kombinētais cikls (IGCC)

    Naftas/gāzes atradnēs

    Porto Tolle

    Itālija

    100

    Akmeņogles

    660 MW

    Pulverveida akmeņogļu sadedzināšanas tehnoloģija

     

    Rūpnieciskie oglekļa uztveršanas projekti

    Florange

    Francija

    50

    CO2 transports no rūpnieciskām iekārtām (tērauda ražošanas rūpnīca) uz pazemes krātuvēm (sālsūdens nesējslānī)

    KOPĀ

    1 050


    KOMISIJAS DEKLARĀCIJA

    Komisija uzsver, ka energoefektivitāte un atjaunojami enerģijas avoti ir ES enerģētikas politikas galvenās prioritātes gan energoapgādes drošības, gan vides apsvērumu dēļ. Tādējādi šī regula veicinās minētās prioritātes, sniedzot būtisku atbalstu jūras vēja enerģijas projektiem.

    Komisija šai sakarībā atgādina citas dažādās jaunās ierosmes energoefektivitātes un atjaunojamu enerģijas avotu atbalstam, kuras Komisija it īpaši ierosināja Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānā, ko apstiprināja 2008. gada decembra Eiropadome. Tajās ietilpst:

    Grozījums ERAF Regulā, lai atļautu ieguldījumus apjomā līdz EUR 8 miljardiem energoefektivitātes un atjaunojamās enerģijas jomā mājokļu celtniecībā visās dalībvalstīs.

    Publiskā un privātā sektora partnerība attiecībā uz ierosmi “Energoefektīvas ēkas Eiropā”, lai veicinātu videi nekaitīgas tehnoloģijas un attīstītu energoefektīvas sistēmas un materiālus jaunās un atjaunotās ēkās. Šai rīcībai paredzētais finansējums ir EUR 1 miljards: EUR 500 miljoni no pašreizējā EK Septītās pamatprogrammas budžeta 2010.–2013. gadā un EUR 500 miljoni no rūpniecības.

    EK un EIB ierosme “ES Ilgtspējīgas enerģijas finansēšanas iniciatīva”. Tās mērķis ir nodrošināt investīcijas energoefektivitātes un atjaunojamās enerģijas projektiem pilsētvidē. Komisija finansē tehniskas palīdzības mehānismu no programmas “Saprātīga enerģijas izmantošana Eiropā” (gada piešķīrums EUR 15 miljoni 2009. gadam). Šo mehānismu pārvalda EIB un ar to atvieglo piekļuvi EIB aizdevumiem ar būtisku sviras iedarbību.

    ES ieguldītājinstitūciju – EIB vadībā – radīts uz tirgu orientēts pašu kapitāla fonds “Marguerite”: 2020. gada Eiropas Fonds enerģētikai, klimata pārmaiņām un infrastruktūrai. Ar šo fondu izdarītu ieguldījumus enerģētikas un klimata pārmaiņu jomās (TEN-E, ilgtspējīgas enerģijas ražošana, atjaunojama enerģija, jaunas tehnoloģijas, investīcijas energoefektivitātes paaugstināšanai, energoapgādes drošība, kā arī vides infrastruktūra). Komisija atbalsta šo iniciatīvu.

    Turklāt Komisija līdz 2009. gada novembra beigām iesniegs pārskatu par Energoefektivitātes rīcības plānu, kā to ir lūgusi Padome (2009. gada marta Eiropadomes secinājumi) un Parlaments (EP Rezolūcija P6_TA(2009)0064).

    Eksperti ir vienisprātis, ka energoefektivitāte ir vislētākā pieejamā iespēja, lai samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas. Komisija līdz 2009. gada novembrim sniegs sīku analīzi par šķēršļiem lielākiem ieguldījumiem energoefektivitātē. Tā it īpaši izskatīs, vai ir vajadzīgi pastiprināti finanšu stimuli – aizdevumi ar zemām procentu likmēm un/vai dotācijas, to, kā šim mērķim varētu izmantot Eiropas budžetu, un, vajadzības gadījumā, Komisija cita starpā iekļaus papildu fondus energoefektivitātes finansēšanai jaunajā ES Energoapgādes drošības un infrastruktūras instrumentā, ko ieviesīs 2010. gadā.

    Pārskatot Energoefektivitātes rīcības plānu, Komisija īpaši pievērsīs uzmanību energoefektivitātes kaimiņattiecību dimensijai. Komisija analizēs, kā tā varētu sniegt finanšu un reglamentējošus stimulus kaimiņvalstīm, lai pastiprinātu to ieguldījumus energoefektivitātē.

    Ja Komisija, sniedzot 2010. gada ziņojumu par šīs regulas īstenošanu saskaņā ar regulas 28. pantu, konstatē, ka līdz 2010. gada beigām nebūs iespējams ieguldīt visus līdzekļus, kas paredzēti regulas pielikumā uzskaitītajiem projektiem, tā – vajadzības gadījumā un ģeogrāfiski līdzsvarotā veidā – ierosinās regulā grozījumu, lai būtu iespējams finansēt projektus energoefektivitātes un atjaunojamo enerģijas avotu jomā, papildus minētajām ierosmēm, tostarp atbilstības kritērijus, kas līdzinās kritērijiem, kurus piemēro šīs regulas pielikumā uzskaitītajiem projektiem.

    Portugāles deklarācija

    Portugāle balso “par”, lai gan uzskata, ka, pārskatot programmu saskaņā ar 28. pantu, būtu jāapsver atjaunojamās enerģijas un energoefektivitātes projektu iekļaušana, jo īpaši – attiecībā uz mikroģenerāciju un viedajiem tīkliem un skaitītājiem, lai veicinātu regulas 4. panta a) un b) apakšpunktā noteikto mērķu sasniegšanu.


    Augša