EUR-Lex Piekļuve Eiropas Savienības tiesību aktiem

Atpakaļ uz EUR-Lex sākumlapu

Šis dokuments ir izvilkums no tīmekļa vietnes EUR-Lex.

Dokuments 32009R0637

Komisijas Regula (EK) Nr. 637/2009 ( 2009. gada 22. jūlijs ), ar ko nosaka īstenošanas noteikumus attiecībā uz lauksaimniecības augu sugu un dārzeņu sugu šķirņu nosaukumu piemērotību (Kodificēta versija) (Dokuments attiecas uz EEZ)

OV L 191, 23.7.2009., 10./14. lpp. (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
Īpašais izdevums horvātu valodā: Nodaļa 03 Sējums 059 Lpp. 95 - 99

Dokumenta juridiskais statuss Vairs nav spēkā, Datums, līdz kuram ir spēkā: 31/12/2021; Atcelts ar 32021R0384

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2009/637/oj

23.7.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 191/10


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 637/2009

(2009. gada 22. jūlijs),

ar ko nosaka īstenošanas noteikumus attiecībā uz lauksaimniecības augu sugu un dārzeņu sugu šķirņu nosaukumu piemērotību

(Kodificēta versija)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2002. gada 13. jūnija Direktīvu 2002/53/EK par lauksaimniecības augu sugu šķirņu kopējo katalogu (1) un jo īpaši tās 9. panta 6. punktu,

ņemot vērā Padomes 2002. gada 13. jūnija Direktīvu 2002/55/EK par dārzeņu sēklu tirdzniecību (2) un jo īpaši tās 9. panta 6. punktu,

tā kā:

(1)

Komisijas 2000. gada 4. maija Regula (EK) Nr. 930/2000, ar ko nosaka īstenošanas noteikumus attiecībā uz lauksaimniecības augu sugu un dārzeņu sugu šķirņu nosaukumu piemērotību (3), ir vairākas reizes būtiski grozīta (4). Skaidrības un praktisku iemeslu dēļ minētā regula ir jākodificē.

(2)

Ar Direktīvām 2002/53/EK un 2002/55/EK ir noteikti vispārīgi noteikumi par šķirņu nosaukumu piemērotību, atsaucoties uz 63. pantu Padomes 1994. gada 27. jūlija Regulā (EK) Nr. 2100/94 par Kopienas augu šķirņu aizsardzību (5).

(3)

Lai piemērotu Direktīvas 2002/53/EK un 2002/55/EK, jāpieņem sīki izstrādāti noteikumi Regulas (EK) Nr. 2100/94 63. pantā noteikto kritēriju piemērošanai, jo īpaši attiecībā uz šķēršļiem šķirņu nosaukumu apzīmēšanai, kā paredzēts tās 3. un 4. punktā. Pirmajā fāzē šādiem sīki izstrādātiem noteikumiem būtu jāparedz šādi šķēršļi:

lietošana, ko nepieļauj kādas trešās personas agrākas tiesības,

grūtības saistībā ar pazīšanu vai atveidošanu,

nosaukumi, kas ir vienādi vai var tikt sajaukti ar citas šķirnes nosaukumu,

nosaukumi, kas ir vienādi vai var tikt sajaukti ar citiem nosaukumiem,

tādi, kas ir maldinoši vai rada neskaidrības attiecībā uz šķirnes raksturojumu vai citām īpašībām.

(4)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības, dārzkopības un mežsaimniecības sēklu un pavairošanas materiāla pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Lai piemērotu Direktīvas 2002/53/EK 9. panta 6. punkta pirmo daļu un Direktīvas 2002/55/EK 9. panta 6. punkta pirmo daļu, šī regula nosaka sīki izstrādātus noteikumus konkrētu Regulas (EK) Nr. 2100/94 63. pantā paredzēto kritēriju piemērošanai attiecībā uz šķirņu nosaukumu piemērotību.

2. pants

1.   Ja uz preču zīmi trešai personai ir agrākas tiesības, par šķērsli šķirnes nosaukuma lietošanai Kopienas teritorijā uzskata paziņojumu kompetentai šķirņu nosaukumus apstiprinošai iestādei par preču zīmi, kas reģistrēta vienā vai vairākās dalībvalstīs vai Kopienas līmenī pirms šķirnes nosaukuma apstiprināšanas un kas ir vienāda vai līdzīga šķirnes nosaukumam un reģistrēta attiecībā uz produktiem, kas ir vienādi vai līdzīgi attiecīgai augu šķirnei.

2.   Gadījumā, ja uz lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu attiecas trešās personas iepriekš noteiktās tiesības, šķirnes nosaukumu Kopienas teritorijā uzskata par nepieļaujamu, ja šķirnes nosaukums izraisītu Padomes Regulas (EK) Nr. 510/2006 (6) 13. panta pārkāpumu par ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu aizsardzību dalībvalstī vai Kopienā saskaņā ar minētās regulas 3. panta 3. punktu, 5. panta 4. punkta otro daļu, 5. panta 6. punktu, 6. pantu un 7. panta 4. punktu vai Padomes Regulas (EEK) Nr. 2081/92 (7) bijušo 17. pantu attiecībā uz produktiem, kas ir vienādi vai līdzīgi attiecīgai augu šķirnei.

3.   Šķērsli šķirnes nosaukuma piemērotībai, ja trešajai personai ir iepriekš noteiktas tiesības, kā minēts 2. punktā, var novērst, ja ir iepriekš iegūts rakstisks apstiprinājums no agrāko tiesību īpašnieka lietot nosaukumu saistībā ar šķirni, ar nosacījumu, ka šāds apstiprinājums nemaldinās sabiedrību par patiesu produkta izcelsmi.

4.   Ja uz piedāvāto nosaukumu kopumā vai tā daļu iesniedzējam ir agrākas tiesības, Regulas (EK) Nr. 2100/94 18. panta 1. punktu piemēro mutatis mutandis.

3. pants

1.   Šķirnes nosaukumu uzskata par tādu, kas rada lietotājiem grūtības pazīšanas vai atveidošanas ziņā šādos gadījumos:

a)

ja tas ir “iedomātā nosaukuma” formā:

i)

tas sastāv no viena burta;

ii)

tas sastāv no burtu savirknējuma vai šis burtu savirknējums tajā ietilpst kā atsevišķa vienība, kas neveido izrunājamu vārdu kādā no Kopienas oficiālajām valodām, tomēr, ja šis savirknējums ir vispāratzīts saīsinājums, šāda vispāratzīta saīsinājuma maksimālais garums ir divi savirknējumi ar burtu skaitu līdz trīs un tiem jāatrodas katrā nosaukuma galā;

iii)

tas satur skaitli, izņemot gadījumus, kad tas ir nosaukuma neatņemama sastāvdaļa vai ja tas norāda, ka šķirne ir vai būs viena no bioloģiski radniecīgu šķirņu numurētas sērijas;

iv)

tas sastāv no vairāk nekā trim vārdiem vai daļām, ja vien tā formulējums nepadara to viegli atpazīstamu vai atveidojamu;

v)

tas sastāv no pārmērīgi gara vārda vai daļas;

vi)

tas satur kādu interpunkcijas zīmi vai citu zīmi (izņemot gadījumus, kad pirmais burts ir lielais burts un pārējais nosaukums ir rakstīts ar mazajiem burtiem), apakšrakstu, augšrakstu vai zīmējumu;

b)

ja tas ir “koda” formā:

i)

tas sastāv tikai no cipara vai cipariem, izņemot radniecības līnijas vai specifiskus šķirņu tipus;

ii)

tas sastāv no viena burta;

iii)

tas satur vairāk nekā 10 burtus vai burtus un ciparus;

iv)

tas satur vairāk nekā četras mainīgas kāda burta vai burtu, cipara vai ciparu grupas;

v)

tas satur interpunkcijas zīmi vai citu zīmi, apakšrakstu, augšrakstu vai zīmējumu.

2.   Iesniedzot priekšlikumu par šķirnes nosaukumu, iesniedzējs paziņo, vai piedāvātais nosaukums ir paredzēts “iedomātā nosaukuma” vai “koda” formā.

3.   Ja iesniedzējs nepaziņo piedāvātā nosaukuma formu, nosaukumu uzskata par “iedomāto nosaukumu”.

4. pants

Izvērtējot identiskumu vai sajaukšanas iespēju ar citas šķirnes nosaukumu, piemēro šādu:

a)

“var tikt sajaukti ar” attiecina, tostarp, uz šķirnes nosaukumu, kas tikai ar vienu burtu vai ciparu, vai ar burtu uzsvariem atšķiras no tuvu radniecīgas sugas šķirnes nosaukuma, kas ir oficiāli akceptēts tirdzniecībai Kopienā, Eiropas Ekonomikas zonā vai UPOV (Starptautiskā Jaunu augu šķirņu aizsardzības konvencija) dalībvalstī vai ir augu šķirņu aizsardzības subjekts šādās teritorijās. Tomēr tas neattiecas uz tikai viena burta atšķirību vispāratzītā saīsinājumā kā šķirnes nosaukuma atsevišķā vienībā. Ja atšķirīgais burts ir atveidots tā, ka tas padara nosaukumu skaidri atšķiramu no jau reģistrētiem šķirnes nosaukumiem, to neuzskata par tādu, kas var tikt sajaukts. Ja atšķiras divi vai vairāk burti, nosaukumu neuzskata par tādu, kas var tikt sajaukts, izņemot gadījumus, kad divi burti ir tikai samainīti vietām. Ja ir viena cipara atšķirība starp skaitļiem (ja skaitlis ir pieļaujams iedomātajā nosaukumā), to neuzskata par tādu, kas var tikt sajaukts.

Neierobežojot 6. pantu, pirmo daļu nepiemēro šķirnes nosaukumam koda formā, ja salīdzināmais šķirnes nosaukums arī ir koda formā. Ja starp kodiem atšķiras tikai viena zīme, burts vai cipars, to uzskata par pietiekamu, lai atšķirtu divus kodus. Salīdzinot nosaukumus koda formā, tukšās atstarpes nav jāņem vērā;

b)

termina “tuvu radniecīgas sugas” nozīme atbilst definīcijai I pielikumā;

c)

“šķirne vairs nepastāv” nozīmē šķirni, kas vairs nepastāv komerciālā izpratnē;

d)

“oficiāls augu šķirņu reģistrs” uzskatāms par norādi uz lauksaimniecības augu sugu vai dārzeņu sugu šķirņu kopējo katalogu vai jebkuru reģistru, ko sastāda un uztur Kopienas augu šķirņu birojs, Kopienas dalībvalstu, Eiropas Ekonomikas zonas vai UPOV (Starptautiskā Jaunu augu šķirņu aizsardzības konvencija) dalībvalstu oficiāla iestāde;

e)

“šķirne, kuras nosaukums nav ieguvis īpašu nozīmi” nozīmē situāciju, kurā šķirnes nosaukumu, kas kādreiz bijis iekļauts oficiālā augu šķirņu reģistrā un tādējādi ieguvis īpašu nozīmi, uzskata par zaudējušu šo īpašo nozīmi, beidzoties 10 gadu periodam pēc svītrošanas no šā reģistra.

5. pants

Nosaukumi, ko parasti lieto preču tirdzniecībai vai kuri jāpatur brīvi saskaņā ar citiem normatīvajiem aktiem, jo īpaši ir:

a)

valūtas apzīmējumi vai termini, kas saistīti ar svariem un mērvienībām;

b)

izteicieni, kurus, pamatojoties uz normatīvajiem aktiem, nedrīkst lietot citiem nolūkiem kā tikai tiem, ko paredz šie normatīvie akti.

6. pants

Šķirnes nosaukumu uzskata par maldinošu vai sajukumu radošu, ja:

a)

tas rada nepatiesu iespaidu, ka šķirnei ir sevišķas īpašības vai vērtība;

b)

tas rada nepatiesu iespaidu, ka šķirne ir saistīta ar vai atvasināta no citas konkrētas šķirnes;

c)

tas atsaucas uz kādu specifisku īpašību vai vērtību veidā, kas rada nepatiesu iespaidu, ka tā piemīt tikai šai šķirnei, kamēr faktiski citām šīs pašas sugas šķirnēm var būt tā pati īpašība vai vērtība;

d)

ar savu līdzību kādai labi pazīstamai tirdzniecības zīmei, kas nav reģistrēta preču zīme vai šķirnes nosaukums, liek domāt, ka šī šķirne ir kāda cita šķirne, vai rada nepatiesu iespaidu attiecībā uz iesniedzēja, par šķirnes uzturēšanu atbildīgās personas vai audzētāja identitāti;

e)

tas sastāv no (vai satur):

i)

pārākās vai vispārākās pakāpes;

ii)

tās lauksaimniecības vai dārzeņu augu sugas botānisko nosaukumu vai plaši pazīstamo nosaukumu, pie kuras pieder šķirne;

iii)

fiziskas vai juridiskas personas vārdu (nosaukumu) vai atsauci uz to, radot nepatiesu iespaidu attiecībā uz iesniedzēja, par šķirnes uzturēšanu atbildīgās personas vai audzētāja identitāti;

f)

tas ietver ģeogrāfisko nosaukumu, kas, visticamāk, maldinātu sabiedrību par šķirnes īpašībām vai vērtību.

7. pants

Šķirņu nosaukumus, kas apstiprināti koda formā, kā tādus skaidri apzīmē attiecīgā oficiālā katalogā vai dalībvalstu oficiāli apstiprināto augu šķirņu katalogos, vai attiecīgajā kopējā katalogā ar šādu paskaidrojumu: “šķirnes nosaukums apstiprināts “koda” formā”.

8. pants

Regulu (EK) Nr. 930/2000 atceļ.

Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu un lasa saskaņā ar atbilstības tabulu, kas atrodas III pielikumā.

9. pants

1.   Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

2.   Šo regulu nepiemēro attiecībā uz tiem šķirņu nosaukumiem, kurus iesniedzējs iesniedzis kompetentai iestādei apstiprināšanai pirms 2000. gada 25. maija.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2009. gada 22. jūlijā

Komisijas vārdā

Komisijas locekle

Androulla VASSILIOU


(1)  OV L 193, 20.7.2002., 1. lpp.

(2)  OV L 193, 20.7.2002., 33. lpp.

(3)  OV L 108, 5.5.2000., 3. lpp.

(4)  Sk. II pielikumu.

(5)  OV L 227, 1.9.1994., 1. lpp.

(6)  OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp.

(7)  OV L 208, 24.7.1992, 1. lpp.


I PIELIKUMS

TUVU RADNIECĪGAS SUGAS

Lai definētu terminu “tuvu radniecīgas sugas”, kā minēts 4. panta b) punktā, piemēro sekojošo:

a)

ja ģintī ir vairāk nekā viena klase, piemēro 1. punktā iekļauto klašu sarakstu;

b)

ja klases ietver vairāk nekā vienu ģinti, piemēro 2. punktā iekļauto klašu sarakstu;

c)

parasti attiecībā uz ģintīm un sugām, kuras nav ietvertas 1. un 2. punktā iekļauto klašu sarakstā, uzskata, ka ģints ir klase.

1.   Klases ģintī

Klases

Zinātniskais nosaukums

1.1. klase

Brassica oleracea

1.2. klase

Brassica izņemot Brassica oleracea

2.1. klase

Beta vulgaris – cukurbietes, lopbarības bietes

2.2. klase

Beta vulgaris – sarkanās bietes, tostarp Čeltenhamas bietes, lapu bietes vai mangoldi

2.3. klase

Bietes, izņemot 2.1. un 2.2. klasi

3.1. klase

Cucumis sativus

3.2. klase

Cucumis melo

3.3. klase

Cucumis izņemot 3.1. un 3.2. klasi

4.1. klase

Solanum tuberosum

4.2. klase

Solanum izņemot 4.1. klasi


2.   Klases, kuras ietver vairāk nekā vienu ģinti

Klases

Zinātniskais nosaukums

201. klase

Secale, Triticale, Triticum

203. klase (1)

Agrostis, Dactylis, Festuca, Festulolium, Lolium, Phalaris, Phleum un Poa

204. klase (1)

Lotus, Medicago, Ornithopus, Onobrychis, Trifolium

205. klase

Cichorium, Lactuca


(1)  203. un 204. klase ir izveidota, pamatojoties ne tikai uz tuvu radniecīgām sugām.


II PIELIKUMS

Atceltā regula ar tās sekojošo grozījumu sarakstu

Komisijas Regula (EK) Nr. 930/2000

(OV L 108, 5.5.2000., 3. lpp.)

Komisijas Regula (EK) Nr. 1831/2004

(OV L 321, 22.10.2004., 29. lpp.)

Komisijas Regula (EK) Nr. 920/2007

(OV L 201, 2.8.2007., 3. lpp.)


III PIELIKUMS

Atbilstības tabula

Regula (EK) Nr. 930/2000

Šī regula

1. pants

1. pants

2. pants

2. pants

3. pants

3. pants

4. pants

4. pants

5. panta a) apakšpunkts

5. panta a) apakšpunkts

5. panta c) apakšpunkts

5. panta b) apakšpunkts

6. panta a) līdz d) apakšpunkts

6. panta a) līdz d) apakšpunkts

6. panta e) punkta i) un ii) apakšpunkts

6. panta e) punkta i) un ii) apakšpunkts

6. panta e) punkta iv) apakšpunkts

6. panta e) punkta iii) apakšpunkts

6. panta f) punkts

6. panta f) punkts

7. pants

7. pants

8. pants

8. pants

9. pants

Pielikums

I pielikums

II un III pielikums


Augša