EUR-Lex Piekļuve Eiropas Savienības tiesību aktiem

Atpakaļ uz EUR-Lex sākumlapu

Šis dokuments ir izvilkums no tīmekļa vietnes EUR-Lex.

Dokuments 32009R1069

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1069/2009 ( 2009. gada 21. oktobris ), ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1774/2002 (Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu regula)

OV L 300, 14.11.2009., 1./33. lpp. (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
Īpašais izdevums horvātu valodā: Nodaļa 03 Sējums 016 Lpp. 425 - 457

Dokumenta juridiskais statuss Spēkā: Šis tiesību akts ticis izmainīts. Pašreizējā konsolidētā versija: 14/12/2019

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2009/1069/oj

14.11.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 300/1


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 1069/2009

(2009. gada 21. oktobris),

ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1774/2002 (Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu regula)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 152. panta 4. punkta b) apakšpunktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru (2),

tā kā:

(1)

Dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti, kas nav paredzēti cilvēku patēriņam, var apdraudēt cilvēku un dzīvnieku veselību. Piedzīvotās krīzes saistībā ar mutes un nagu sērgas uzliesmojumiem, transmisīvo sūkļveida encefalopātiju (piemēram, govju sūkļveida encefalopātija (GSE)) izplatīšanos un dioksīna konstatēšanu pārtikas produktos parādīja, kāda ir dažu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu nepareizas izmantošanas ietekme uz cilvēku un dzīvnieku veselību, pārtikas un barības aprites drošumu un patērētāju uzticēšanos. Turklāt šādām krīzēm var būt plašāka nelabvēlīga ietekme uz sabiedrību kopumā, jo tās ietekmē attiecīgo lauksaimniecības un rūpniecības nozaru pārstāvju sociāli ekonomisko stāvokli un patērētāju uzticēšanos dzīvnieku izcelsmes produktu nekaitīgumam. Slimību uzliesmojumiem varētu arī būt nelabvēlīga ietekme uz vidi, jo tie ne vien rada problēmas saistībā ar likvidēšanu, bet arī apdraud bioloģisko daudzveidību.

(2)

Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus galvenokārt iegūst, kaujot dzīvniekus cilvēku patēriņam, ražojot tādus dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktus kā piena produkti, kā arī veicot nobeigušos dzīvnieku likvidēšanas un slimību kontroles pasākumus. Dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti neatkarīgi no to iegūšanas veida var apdraudēt cilvēku un dzīvnieku veselību un vidi. Šis risks atbilstoši jākontrolē, novirzot šādus produktus uz drošiem likvidēšanas līdzekļiem vai izmantojot tos dažādiem nolūkiem ar noteikumu, ka tiek piemēroti stingri nosacījumi, kas samazina ar tiem saistītos draudus veselībai.

(3)

Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu likvidēšana nav praktisks risinājums, jo tā rezultāts būtu nesamērīgas izmaksas un apdraudējums videi. Tieši pretēji, neapšaubāmi visu pilsoņu interesēs ir plaša spektra dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu ilgtspējīga un droša izmantošana dažādos veidos ar nosacījumu, ka tiktu mazināti draudi veselībai. Tiešām, plaša spektra dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus parasti izmanto svarīgās ražošanas nozarēs, piemēram, farmācijas, barības un ādas apstrādes nozarē.

(4)

Jaunas tehnoloģijas metodes ļauj izmantot dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus vai atvasinātus produktus arvien vairāk ražošanas nozarēs, jo īpaši enerģijas ieguvei. Tomēr, izmantojot šīs jaunās tehnoloģijas metodes, var rasties draudi veselībai, kuri jāmazina.

(5)

Būtu jānosaka visaptverošs un saskanīgs Kopienas veselības noteikumu kopums attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu savākšanu, transportēšanu, darbībām, ko ar tiem veic, apstrādi, pārveidi, pārstrādi, uzglabāšanu, laišanu tirgū, izplatīšanu, izmantošanu vai likvidēšanu.

(6)

Šiem vispārējiem noteikumiem vajadzētu būt samērīgiem ar cilvēku un dzīvnieku veselībai radīto risku, uzņēmējiem veicot darbības ar dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, to apstrādes dažādos ķēdes posmos no savākšanas līdz to izlietošanai vai likvidēšanai. Paredzot šos noteikumus, būtu jāņem vērā arī apdraudējums videi, ko rada minētās darbības. Kopienas veselības noteikumu kopumā attiecīgā gadījumā būtu jāiekļauj veselības noteikumi par dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu laišanu tirgū, tostarp par Kopienas iekšējo tirdzniecību ar tiem un to importu.

(7)

Eiropas Parlaments un Padome Regulā (EK) Nr. 1774/2002 (3) noteica Kopienas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, kas nav paredzēti cilvēku patēriņam. Pamatojoties uz zinātniskiem ieteikumiem un veicot to kā rīcību saskaņā ar Komisijas 2000. gada 12. janvāra Balto grāmatu par pārtikas nekaitīgumu, ar minēto regulu ieviesa vairākus noteikumus, kuru mērķis ir aizsargāt pārtikas un barības ķēdes drošumu un kuri papildina Kopienas tiesību aktus pārtikas un barības jomā. Minētie noteikumi ir ievērojami uzlabojuši aizsardzības līmeni Kopienā pret risku, ko rada dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti.

(8)

Ar Regulu (EK) Nr. 1774/2002 ieviesa dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu klasifikāciju, iedalot tos trīs kategorijās atbilstoši riska pakāpei. Saskaņā ar šo klasifikāciju, ja uzņēmēji vēlas izmantot dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, kuri nerada būtiskus draudus cilvēku vai dzīvnieku veselībai, jo īpaši, ja šādi produkti ir atvasināti no materiāla, kas ir derīgs cilvēku patēriņam, šiem uzņēmējiem jānošķir dažādu kategoriju dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti. Ar minēto regulu arī ieviesa principu, ka lauksaimniecības dzīvniekus nedrīkstētu barot ar augsta riska materiālu un ka to sugu dzīvniekus, no kurām atvasina attiecīgo produktu, nedrīkst barot ar materiālu, kas atvasināts no šo sugu dzīvniekiem. Saskaņā ar minēto regulu barības ķēdē drīkst iekļaut tikai materiālu, kas iegūts no dzīvniekiem, kuriem ir veiktas veterinārās pārbaudes. Turklāt regulā paredzēti noteikumi par pārstrādes standartiem, kuri nodrošina riska mazināšanu.

(9)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1774/2002 35. panta 2. punktu Komisijai jāiesniedz ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei par pasākumiem, ko veikušas dalībvalstis, lai nodrošinātu atbilstību minētajai regulai. Ziņojumam vajadzības gadījumā jāpievieno tiesību aktu projekti. Ziņojumu iesniedza 2005. gada 21. oktobrī, uzsverot, ka būtu jāievēro Regulā (EK) Nr. 1774/2002 paredzētie principi. Turklāt tajā uzsvēra jomas, par kurām uzskatīja, ka attiecībā uz tām vajadzīgi minētās regulas grozījumi, proti, minēto noteikumu piemērojamība gatavai produkcijai, saistība ar citiem Kopienas tiesību aktiem un konkrēta materiāla klasifikācija. Šo secinājumu pareizību apstiprina arī konstatējumi, kas gūti vairākos apstākļu noskaidrošanas komandējumos uz dalībvalstīm, ko 2004. un 2005. gadā veica Komisijas Pārtikas un veterinārais birojs (PVB). Kā uzskata PVB, jāuzlabo dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu izsekojamība un oficiālo kontroļu efektivitāte un saskaņotība.

(10)

Zinātniskās vadības komiteja, kuru 2002. gadā aizstāja Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA), ir pieņēmusi vairākus atzinumus par dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem. Šie atzinumi apstiprināja, ka jāsaglabā Regulas (EK) Nr. 1774/2002 galvenie principi, proti, ka barības ķēdē nedrīkstētu nonākt dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti, kas atvasināti no dzīvniekiem, kam veiktas veterinārās pārbaudes, kurās pierādīts, ka tie nav derīgi cilvēku patēriņam. Tomēr šos dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus var reģenerēt un izmantot tehnisku vai rūpniecisku produktu ražošanai, ievērojot konkrētus veselības aizsardzības nosacījumus.

(11)

Padomes prezidentūras secinājumos par Komisijas 2005. gada 21. oktobra ziņojumu, ko pieņēma 2005. gada decembrī, un apspriešanās, ko pēc tam rīkoja Komisija, tika uzsvērts, ka būtu jāuzlabo Regulā (EK) Nr. 1774/2002 paredzētie noteikumi. Būtu skaidri jānosaka galvenie mērķi noteikumiem par dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, proti, ka jākontrolē cilvēku un dzīvnieku veselībai radītais risks un jāaizsargā barības un pārtikas ķēdes drošums. Šīs regulas noteikumiem būtu jāļauj sasniegt šos mērķus.

(12)

Šajā regulā paredzētie noteikumi par dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem būtu jāpiemēro produktiem, kurus saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem nedrīkst izmantot cilvēku patēriņam, jo īpaši, ja tie neatbilst tiesību aktiem par pārtikas higiēnu, vai ja tos nevar laist tirgū kā pārtiku, jo tie nav droši – var kaitēt veselībai, vai arī nav derīgi cilvēku patēriņam (“ar likumu noteikti” dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti). Tomēr minētie noteikumi būtu jāpiemēro arī dzīvnieku izcelsmes produktiem, kuri atbilst dažiem noteikumiem par to iespējamo izmantojumu cilvēku patēriņam, vai kuri ir pārtikas ražošanas izejvielas, arī tad, ja tie var būt paredzēti citiem mērķiem (dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti “pēc izvēles”).

(13)

Turklāt, lai novērstu risku, ko rada savvaļas dzīvnieki, ja ir aizdomas par inficēšanos ar lipīgu slimību, šādu dzīvnieku ķermeņiem vai to ķermeņu daļām būtu jāpiemēro minētajā regulā paredzētie noteikumi. Tomēr tas nenozīmē, ka obligāti būtu jāsavāc un jālikvidē tādu savvaļas dzīvnieku līķi, kuri ir nobeigušies vai nomedīti to dabīgajā vidē. Ja medījot ievēro labu medīšanas praksi, savvaļas medījamo dzīvnieku iekšējos orgānus un ķermeņa daļas droši var likvidēt uz vietas. Šādas riska mazināšanas prakses ir izplatītas dalībvalstīs un dažos gadījumos tās pamatotas kultūras tradīcijās vai valsts tiesību aktos, kuri reglamentē mednieku darbības. Kopienas tiesību akti, jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 853/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par pārtikas produktu higiēnu (4) nosaka noteikumus par dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, kuri iegūti no savvaļas medījamiem dzīvniekiem un savvaļas medījamo dzīvnieku gaļas. Arī saskaņā ar šiem noteikumiem par riska novēršanu atbildīgas ir apmācītas personas, piemēram, mednieki. Ņemot vērā potenciālos draudus pārtikas ķēdei, dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, kas iegūti no nomedītiem medījamiem dzīvniekiem, būtu jāpiemēro tikai šī regula, ciktāl tiesību aktus par pārtikas higiēnu piemēro šādu medījamu dzīvnieku laišanu tirgū un ciktāl tie saistās ar darbībām, ko veic medījamo dzīvnieku apstrādes uzņēmumi. Turklāt šīs regulas darbības jomā būtu jāiekļauj arī dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti, kas paredzēti medību trofeju izgatavošanai, lai novērstu draudus dzīvnieku veselībai, ko izraisa šādi blakusprodukti.

(14)

Šajā regulā paredzētie noteikumi būtu jāpiemēro dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, kas atvasināti no ūdensdzīvniekiem, ja tie nav materiāls, kas piegādāts no kuģiem, kuri darbojas atbilstoši Kopienas tiesību aktiem par pārtikas higiēnu. Tomēr būtu jāpieņem samērīgi riska mazināšanas pasākumi attiecībā uz apiešanos ar tādiem materiāliem un to likvidēšanu, kuri rodas uz zvejas kuģu klāja, ķidājot zivis ar slimības pazīmēm. Šādi pasākumi regulas īstenošanai būtu jāpieņem pamatojoties uz atbilstīgas zinātniskas iestādes veiktu riska novērtējumu, ņemot vērā pieejamos zinātniskos datus par noteiktu pasākumu efektivitāti cīņā pret to slimību izplatīšanos, kuras var skart cilvēkus, jo īpaši attiecībā uz noteiktiem parazītiem.

(15)

Sakarā ar to, ka apdraudējums no materiāliem, kurus izmanto kā lolojumdzīvnieku jēlu barību lauku saimniecībā, vai kurus galapatērētājam piegādā pārtikas uzņēmums, ir neliels, noteiktas darbības, kas saistītas ar lolojumdzīvnieku jēlu barību, nebūtu jāiekļauj šīs regulas noteikumu darbības jomā.

(16)

Šajā regulā ir lietderīgi precizēt, kuri dzīvnieki klasificējami kā lolojumdzīvnieki, lai no šādiem dzīvniekiem atvasinātus blakusproduktus neizmantotu lauksaimniecības dzīvnieku barībā. Konkrēti, par lolojumdzīvniekiem būtu jāuzskata dzīvnieki, kurus tur citiem mērķiem, kas nav lauksaimniecība, piemēram, pavadošie dzīvnieki arī būtu jāklasificē kā lolojumdzīvnieki.

(17)

Kopienas tiesību aktu konsekvencei šajā regulā būtu jāizmanto atsevišķas definīcijas, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 999/2001 (2001. gada 22. maijs), ar ko nosaka dažu transmisīvo sūkļveida encefalopātiju profilakses, kontroles un apkarošanas noteikumus (5), kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2008/98/EK (2008. gada 19. novembris) par atkritumiem (6). Būtu jāprecizē atsauce uz Padomes Direktīvu 86/609/EEK (1986. gada 24. novembris) par to dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu, kas attiecas uz eksperimentāliem un citiem zinātniskiem nolūkiem izmantojamo dzīvnieku aizsardzību (7).

(18)

Kopienas tiesību aktu konsekvencei šajā regulā būtu jāizmanto ūdensdzīvnieku definīcija, kas minēta 3. panta 1. punkta e) apakšpunktā Padomes Direktīvā 2006/88/EK (2006. gada 24. oktobris) par akvakultūras dzīvniekiem un to produktiem izvirzītajām dzīvnieku veselības prasībām, kā arī par konkrētu ūdensdzīvnieku slimību profilaksi un kontroli (8). Turklāt, attiecībā uz ūdens bezmugurkaulniekiem, uz kuriem šī definīcija neattiecas, bet kuri var radīt slimību izplatīšanās risku, būtu jāpiemēro tās pašas prasības, kā attiecībā uz ūdensdzīvniekiem.

(19)

Padomes Direktīvā 1999/31/EK (1999. gada 26. aprīlis) par atkritumu poligoniem (9) minēti nosacījumi, lai izdotu poligona turēšanas atļauju. Šajā regulā būtu jāparedz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu likvidēšana atkritumu poligonos, kuriem izsniegta minētā atļauja.

(20)

Uzņēmējiem ir galvenā atbildība par to, lai darbības tiktu veiktas saskaņā ar šo regulu. Vienlaikus sabiedrības interesēs ir tas, lai tiktu novērsts cilvēku un dzīvnieku veselībai radītais risks, tāpēc būtu jāparedz savākšanas un likvidēšanas sistēma, ar kuras palīdzību nodrošināt tādu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu drošu izmantošanu vai drošu likvidēšanu, kurus nedrīkst izmantot vai kurus neizmanto saimniecisku apsvērumu dēļ. Paredzot savākšanas un likvidēšanas sistēmas apjomu, būtu jāņem vērā reālais dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu daudzums konkrētajā dalībvalstī. Piesardzības apsvērumu dēļ šai sistēmai arī būtu jāatspoguļo plašākas likvidēšanas jaudas vajadzības gadījumā, ja rodas lipīgu slimību plaši uzliesmojumi vai pagaidu tehniski traucējumi esošā likvidēšanas iekārtā. Dalībvalstīm būtu jāļauj sadarboties citai ar citu un ar trešām valstīm ar nosacījumu, ka tiek ievēroti šajā regulā paredzētie mērķi.

(21)

Ir ļoti svarīgi noteikt sākumpunktu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu dzīves ciklā, no kura būtu jāpiemēro šīs regulas prasības. No brīža, kad produkts kļūst par dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu, tam vairs nevajadzētu atgriezties pārtikas ķēdē. Īpaši apstākļi attiecas uz dažu izejvielu apstrādi, piemēram, ādām, kuras apstrādā uzņēmumos vai iekārtās, kas vienlaikus integrētas pārtikas ķēdē un dzīvnieku blakusproduktu ķēdē. Šādos gadījumos būtu jāveic nepieciešamie pasākumi, izmantojot nošķiršanu, lai mazinātu potenciālo risku pārtikas un barības ķēdei, kas var rasties no savstarpējas piesārņošanās. Attiecībā uz citiem uzņēmumiem būtu jānosaka risku mazinoši nosacījumi, lai novērstu savstarpēju piesārņošanos, jo īpaši nošķirot dzīvnieku blakusproduktu ķēdi no pārtikas ķēdes.

(22)

Juridiskas noteiktības un pienācīgas potenciālo risku kontroles labad būtu jānosaka beigu punkts ražošanas ķēdē attiecībā uz tiem produktiem, kuriem vairs nav tiešas saistības ar barības ķēdes drošumu. Attiecībā uz atsevišķiem produktiem, uz kuriem attiecas citi Kopienas tiesību akti, šāds beigu punkts būtu jānosaka ražošanas posmā. Uz produktiem, kuri sasnieguši šo beigu punktu, vairs nebūtu jāattiecina ar šo regulu noteiktās kontroles. Jo īpaši produktus, kuri jau sasnieguši beigu punktu, būtu jāļauj laist tirgū, nepiemērojot šajā regulā noteiktos ierobežojumus, un jāļauj ar tiem rīkoties un tos transportēt uzņēmējiem, kuri nav apstiprināti vai reģistrēti saskaņā ar šo regulu.

(23)

Tomēr būtu jābūt iespējai mainīt šādu beigu punktu, jo īpaši gadījumos, kad rodas jauni riski. Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1774/2002 uz dažiem produktiem, sevišķi gvano, dažām jēlādām, kas jāapstrādā īpašā veidā (piemēram, jāmiecē), un dažām medību trofejām neattiecina minētās regulas prasības. Līdzīgi izņēmumi pie attiecīgiem nosacījumiem būtu jāparedz īstenošanas pasākumos, kas jāpieņem saskaņā ar šo regulu, kā tas ir tauku pārstrādes produktu gadījumā un attiecībā uz biodīzeļdegvielas ražošanas galaproduktiem.

(24)

Lai nodrošinātu cilvēku un dzīvnieku veselības aizsardzību augstā līmenī, dalībvalstīm arī turpmāk būtu jāveic vajadzīgie pasākumi, ar kuru palīdzību novērš dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu nosūtīšanu no ierobežotajām zonām vai uzņēmumiem, jo īpaši uzliesmojot tādām slimībām, kas minētas sarakstā Padomes Direktīvā 92/119/EEK (1992. gada 17. decembris), ar ko ievieš vispārējos Kopienas pasākumus konkrētu dzīvnieku slimību kontrolei un īpašus pasākumus attiecībā uz cūku vezikulāro slimību (10).

(25)

Darbības ar dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, kuras var ievērojami apdraudēt cilvēku un dzīvnieku veselību, drīkstētu veikt tikai uzņēmumos vai iekārtās, kurus šādu darbību veikšanai iepriekš ir apstiprinājusi kompetentā iestāde. Šo nosacījumu piemēro jo īpaši pārstrādes uzņēmumiem vai iekārtām un citām uzņēmumiem un iekārtām, kuros veic darbības ar dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem vai uzglabā tos, un tiem ir tieša saistība ar pārtikas ķēdes drošību. Vienā un tajā pašā uzņēmumā vai iekārtā būtu jāatļauj veikt darbības ar vairāk nekā vienas kategorijas dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, ar nosacījumu, ka tiek novērsta savstarpējas inficēšanās iespējamība. Būtu jāatļauj arī grozīt šos nosacījumus, ja liela mēroga slimības uzliesmojuma dēļ rodas daudz materiāla, kas jālikvidē vai jāpārstrādā, ar noteikumu, ka tiek nodrošināts, lai pagaidu izmantošana ar šādiem grozītiem nosacījumiem neradītu slimību izplatīšanās risku.

(26)

Tomēr šādi apstiprinājumi nebūtu vajadzīgi uzņēmumiem vai iekārtām, kuros pārstrādā vai veic darbības ar noteikta veida drošu materiālu, piemēram, produktiem, kuri pēc to pārstrādes vairs neapdraud cilvēku un dzīvnieku veselību. Šādas uzņēmumi vai iekārtas būtu jāreģistrē, lai varētu veikt materiāla plūsmas oficiālo kontroli un nodrošinātu šīs plūsmas izsekojamību. Reģistrācijas prasība būtu jāpiemēro arī attiecībā uz uzņēmējiem, kas transportē dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus vai atvasinātos produktus, izņemot gadījumus, kad uz tiem vairs neattiecas kontroles, ja ir noteikts ražošanas ķēdes beigu punkts.

(27)

Uzņēmumi vai iekārtas būtu jāapstiprina pēc tam, kad tie iesnieguši kompetentajai iestādei informāciju, kā arī pēc apmeklējuma uz vietas, kas apliecina, ka tiks ievērotas šīs regulas prasības par uzņēmuma vai iekārtas infrastruktūras un aprīkojuma darbību, lai attiecīgi novērstu izmantotajā pārstrādes procesā radīto risku cilvēku un dzīvnieku veselībai. Vajadzētu būt iespējai piešķirt apstiprinājumus ar nosacījumiem, lai dotu iespēju uzņēmējiem novērst nepilnības pirms uzņēmums vai iekārta saņem galīgo apstiprinājumu.

(28)

Uzņēmumiem vai iekārtām, kuru darbība ir apstiprināta saskaņā Kopienas tiesību aktiem par pārtikas higiēnu, nebūtu jānosaka prasība saņemt apstiprinājumu vai reģistrāciju saskaņā ar šo regulu, jo apstiprinājumos vai reģistrācijās, kas piešķirtas saskaņā ar minētajiem Kopienas tiesību aktiem, ir jau ņemti vērā šajā regulā paredzētie mērķi. Tomēr uzņēmumiem vai iekārtām, kas jau saņēmuši apstiprinājumu vai reģistrāciju saskaņā ar tiesību aktiem par higiēnu, būtu pienākums ievērot šīs regulas prasības, kā arī tajos būtu jāveic oficiālas kontroles, lai pārliecinātos par šīs regulas prasību ievērošanu.

(29)

Dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti vai atvasinātie produkti būtu jāiedala trīs kategorijās, kuras atspoguļo cilvēku un dzīvnieku veselībai radītā riska pakāpi, pamatojoties uz riska novērtējumiem. Dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti vai atvasinātie produkti, kas rada lielu risku, būtu jāizmanto tikai mērķiem ārpus barības ķēdes, bet tos, kas rada mazāku risku, būtu jāļauj izmantot drošos apstākļos.

(30)

Pateicoties zinātnes un tehnoloģijas attīstībai, var izstrādāt pārstrādes procesus, ar kuru palīdzību novērš vai mazina cilvēku un dzīvnieku veselībai radīto risku. Būtu jānodrošina iespēja grozīt šajā regulā minētos dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu sarakstus, lai ņemtu vērā šādu attīstību. Pirms šādu grozījumu izdarīšanas un saskaņā ar vispārējiem principiem Kopienas tiesību aktos, kuru mērķis ir nodrošināt cilvēku un dzīvnieku veselības aizsardzību augstā līmenī, atbilstošā zinātniskā iestādē (piemēram, EFSA, Eiropas Zāļu aģentūrā vai Patēriņa preču zinātniskajā komitejā) būtu jāveic riska novērtējums atbilstoši to dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu veidam, kuru radītais risks jāvērtē. Tomēr būtu jāprecizē, ka, sajaucot dažādu kategoriju dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, darbībām, ko veic ar maisījumu, būtu jāatbilst standartiem, kuri noteikti tai maisījuma daļai, kas pieder pie augstākās riska kategorijas.

(31)

Barībā jo īpaši nevajadzētu izmantot dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, kas var izraisīt transmisīvo sūkļveida encefalopātiju (TSE), jo tas ārkārtīgi apdraud cilvēku veselību. Šie ierobežojumi būtu jāattiecina arī uz savvaļas dzīvniekiem, ar kuru starpniecību var tikt pārnesta kāda infekcijas slimība. Ierobežojumi attiecībā uz tādu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu izmantošanu barībā, kas var izraisīt TSE draudus, būtu jānosaka, neskarot Regulā (EK) Nr. 999/2001 paredzētos noteikumus par barību.

(32)

Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, kurus iegūst no dzīvniekiem, kas izmantoti eksperimentiem, kā noteikts Direktīvā 86/609/EEK, arī būtu jāizslēdz no izmantošanas barībā tā riska dēļ, ko rada šādi dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti. Tomēr dalībvalstis var atļaut izmantot dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, kas iegūti no dzīvniekiem, kuri izmantoti eksperimentos, lai izmēģinātu jaunas barības piedevas, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1831/2003 (2003. gada 22. septembris) par dzīvnieku ēdināšanā lietotām piedevām (11).

(33)

Dažu vielu un produktu izmantošana ir nelikumīga saskaņā ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 2377/90 (1990. gada 26. jūnijs), ar ko nosaka Kopienas procedūru veterināro zāļu maksimāli pieļaujamo atlieku daudzumu noteikšanai dzīvnieku izcelsmes produktos (12), un Padomes Direktīvu 96/22/EK (1996. gada 29. aprīlis) par noteiktu hormonālas vai tireostatiskas iedarbības vielu un beta-agonistu lietošanas aizliegumu lopkopībā (13). Turklāt Padomes Direktīvā 96/23/EK (1996. gada 29. aprīlis), ar ko paredz pasākumus, lai kontrolētu noteiktas vielas un to atliekas dzīvos dzīvniekos un dzīvnieku izcelsmes produktos (14), ir paredzēti sīkāk izstrādāti noteikumi par noteiktu vielu un to atlieku kontroli dzīvos dzīvniekos un dzīvnieku izcelsmes produktos. Direktīvā 96/23/EK ir arī paredzēti noteikumi, kurus piemēro gadījumos, kad konstatē, ka atļautu vielu vai piesārņotāju atliekas pārsniedz atļauto līmeni. Lai nodrošinātu Kopienas tiesību aktu saskaņotību, dzīvnieku izcelsmes produkti, kuros konstatētas vielas, kas neatbilst Regulas (EEK) Nr. 2377/90 un Direktīvas 96/22/EK un Direktīvas 96/23/EK prasībām, attiecīgi būtu jāklasificē kā pirmās kategorijas vai otrās kategorijas materiāls, ņemot vērā risku, ko tās rada pārtikas un barības ķēdei.

(34)

Kūtsmēslus un gremošanas trakta saturu nevajadzētu likvidēt, ja to atbilstīga ierakšana zemē nodrošina to, ka neizplatās slimības. Barības ķēdē nevajadzētu izmantot dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, ko iegūst no dzīvniekiem, kas nobeigušies lauku saimniecībā, un dzīvniekiem, kas nogalināti nolūkā izskaust slimības. Šis ierobežojums būtu jāpiemēro arī importētiem dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, kurus drīkst ievest Kopienā, ja, veicot pārbaudi robežkontroles punktā konstatē, ka tie neatbilst Kopienas tiesību aktiem, un produktiem, kuri neatbilst prasībām, ko piemēro Kopienā veiktajās pārbaudēs. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/13/EK (2000. gada 20. marts) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pārtikas produktu marķēšanu, noformēšanu un reklāmu (15) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 767/2009 (2009. gada 13. jūlijs) par barības laišanu tirgū un lietošanu (16) neizpildes dēļ no barības ķēdes nevajadzētu izslēgt robežkontrolei iesniegtus produktus.

(35)

Pēc Regulas (EK) Nr. 1774/2002 spēka stāšanās dienas dažu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu automātiska klasificēšana par otrās kategorijas materiālu ļoti ierobežo to varbūtējo izmantošanas jomu, taču ne vienmēr proporcionāli ar tiem saistītajam riskam. Attiecīgi šie dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti būtu jāpārklasificē kā trešās kategorijas materiāls, lai atļautu tos izmantot dažiem barošanas nolūkiem. Pārējiem dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, kuri nav iekļauti kādā no trim kategorijām, piesardzības dēļ būtu jāsaglabā automātiska klasificēšana par otrās kategorijas materiālu, jo īpaši lai veicinātu šāda materiāla vispārēju izslēgšanu no lauksaimniecības dzīvnieku, izņemot kažokzvēru, barības ķēdes.

(36)

Citos tiesību aktos, kuri stājušies spēkā pēc tam, kad pieņēma Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 178/2002 (2002. gada 28. janvāris), ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (17), proti, Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 852/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par pārtikas produktu higiēnu (18), Regula (EK) Nr. 853/2004 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 183/2005 (2005. gada 12. janvāris), ar ko paredz barības higiēnas prasības (19), un ko papildina Regula (EK) Nr. 1774/2002, paredz, ka uzņēmējiem, kas iesaistīti pārtikas un barības apritē, primārais pienākums ir ievērot Kopienas tiesību aktus, kuru mērķis ir cilvēku un dzīvnieku veselības aizsardzība. Atbilstoši minētajiem tiesību aktiem uzņēmēji, kuri veic darbības saskaņā ar šo regulu, ir arī vispirms atbildīgi par to, lai nodrošinātu atbilstību šai regulai. Minētais pienākums būtu jāprecizē un jāpaskaidro sīkāk attiecībā uz veidu, kā nodrošinās izsekojamību, piemēram, dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu dalītu vākšanu un novirzīšanu. Jau izveidotajām sistēmām, kas nodrošina to produktu izsekojamību, kas ir apritē vienīgi valsts līmenī, būtu jāturpina darboties, ja tās sniedz līdzvērtīgu informāciju. Būtu jādara viss iespējamais, lai veicinātu elektronisku un cita veida dokumentēšanu, kas nav saistīta ar dokumentēšanu uz papīra, ja vien tā nodrošina pilnīgu izsekojamību.

(37)

Ir vajadzīga pašpārbaudes sistēma, lai nodrošinātu, ka uzņēmumā vai iekārtā tiek pildītas šīs regulas prasības. Oficiālajās pārbaudēs kompetentajām iestādēm būtu jāņem vērā pašpārbaudes veikšana. Atsevišķās uzņēmumos vai iekārtās pašpārbaude būtu jāveic, piemērojot sistēmu, kas balstās uz riska analīzes un kritisko kontrolpunktu noteikšanas (HACCP) principiem. HACCP principiem vajadzētu būt pamatotiem ar gūto pieredzi, tos īstenojot saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem par pārtikas un barības higiēnu. Šajā sakarā valstu labas prakses vadlīnijas varētu būt labs līdzeklis, lai veicinātu HACCP principu īstenošanu, kā arī citu šīs regulas aspektu īstenošanu.

(38)

Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus vajadzētu izmantot tikai tad, ja, tos pārstrādājot un laižot tirgū atvasinātus produktus, kuri ražoti no dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, tiek mazināts cilvēku un dzīvnieku veselībai radītais risks. Ja tas nav iespējams, dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti būtu jālikvidē drošos apstākļos. Saskaņā ar citiem Kopienas tiesību aktiem būtu jāprecizē pieejamie risinājumi dažādu kategoriju dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu izmantošanai. Kopumā risinājumiem attiecībā uz augstāka riska kategoriju vajadzētu būt pieejamiem arī zemāka riska kategorijām, ja vien nav piemērojami īpaši apsvērumi, ņemot vērā risku, kas saistīts ar atsevišķiem dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem.

(39)

Dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti un atvasināti produkti būtu jālikvidē saskaņā ar vides jomā spēkā esošajiem tiesību aktiem par apglabāšanu atkritumu poligonos un atkritumu sadedzināšanu. Lai panāktu konsekvenci, sadedzināšana būtu jāveic saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/76/EK (2000. gada 4. decembris) par atkritumu sadedzināšanu (20). Uz atkritumu līdzsadedzināšanu (reģenerāciju vai likvidēšanu) attiecas līdzīgi nosacījumi par atļauju un atkritumu sadedzināšanas darbību, jo īpaši par emisijas robežvērtībām, notekūdeņiem, un atlieku izplūdi, kontroli un monitoringu un mērījumu prasībām. Tātad būtu jāatļauj visu trīs kategoriju materiāla tieša līdzsadedzināšana bez iepriekšējas pārstrādes. Turklāt būtu jānodrošina īpaši noteikumi attiecībā uz mazjaudas un lieljaudas sadedzināšanas iekārtu apstiprināšanu.

(40)

Būtu jāatļauj dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un atvasinātu produktu izmantošana par kurināmo sadedzināšanas procesā, un šī darbība nebūtu jāuzskata par atkritumu likvidēšanu. Tomēr šāds izmantojums būtu pieļaujams tikai apstākļos, kuros ir nodrošināta cilvēku un dzīvnieku veselības aizsardzība un ievēroti atbilstoši vides standarti.

(41)

Šajā regulā būtu jāparedz iespēja noteikt pārstrādes metožu parametrus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu pārstrādes laiku, temperatūru, spiedienu, jo īpaši metodēm, kuras pašlaik saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1774/2002 sauc par 2. līdz 7. pārstrādes metodi.

(42)

No regulas darbības jomas būtu jāizslēdz čaulgliemju čaulas, kas attīrītas no mīkstajiem audiem vai gaļas. Kopienā ir spēkā dažādas metodes, kā čaulgliemjiem izņemt mīkstos audus vai gaļu, tādēļ būtu jāparedz iespēja izmantot čaulgliemjus, kuriem mīkstie audi vai gaļa nav izņemta pilnībā, ar nosacījumu, ka šāds izmantojums neapdraud cilvēku un dzīvnieku veselību. Valstu labas prakses rokasgrāmatas varētu palīdzēt zināšanu izplatīšanai par atbilstošiem apstākļiem, kuros tas būtu iespējams.

(43)

Tā kā risks, ko šādi produkti rada cilvēku un dzīvnieku veselībai, ir ierobežots, būtu jāparedz iespēja kompetentajai iestādei atļaut biodinamisko preparātu sagatavošanu un ierakšanu zemē, izmantojot otrās kategorijas un trešās kategorijas materiālu, kā minēts Padomes Regulā (EK) Nr. 834/2007 (2007. gada 28. jūnijs) par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu (21).

(44)

Jaunizstrādātās tehnoloģijas metodes ļauj izdevīgi iegūt enerģiju, izmantojot dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, vai drošā veidā likvidēt šādus produktus. Droša likvidēšana ir iespējama, apvienojot dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu drošas izolācijas metodes uz vietas ar jau izveidotām likvidēšanas metodēm, kā arī apvienojot atļautos pārstrādes parametrus ar jauniem standartiem, kuri saņēmuši labvēlīgu novērtējumu. Lai ņemtu vērā ar to saistīto zinātnes un tehnikas attīstību, visā Kopienā būtu jāļauj izmantot šādas tehnoloģijas metodes kā alternatīvas metodes dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu likvidēšanai vai izmantošanai. Ja tehnoloģisku procesu ir izstrādājusi privātpersona, pirms dot šādu atļauju pieteikumu, ko pārbaudījusi kompetentā iestāde, būtu jāpārbauda EFSA, lai nodrošinātu to, ka ir novērtēts riska mazināšanas potenciāls, un lai nodrošinātu personiskās tiesības, tostarp uzņēmējdarbības informācijas konfidencialitātes tiesības. Lai sniegtu konsultācijas pieteikumu iesniedzējiem, būtu jāpieņem pieteikuma standarta forma. Tā kā šādam dokumentam būtu tikai indikatīvs mērķis, tas būtu jāpieņem, izmantojot konsultāciju procedūru sadarbībā ar EFSA.

(45)

Ir lietderīgi precizēt prasības, kas piemērojamas tādu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un atvasinātu produktu laišanai tirgū, kurus paredzēts izmantot dzīvnieku barībā, un organisko mēslojumu un augsnes ielabotāju laišanai tirgū, lai nodrošinātu pārtikas un barības ķēdes aizsardzību. Lauksaimniecības dzīvnieku, izņemot kažokzvērus, barībā vajadzētu atļaut izmantot tikai trešās kategorijas materiālu. Mēslojums, kura ražošanā izmantoti dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti, var ietekmēt barības un pārtikas ķēdes drošumu. Ja šāds mēslojums ir ražots no gaļas un kaulu miltiem, kas atvasināti no otrās kategorijas materiāla, vai no pārstrādātām dzīvnieku olbaltumvielām, būtu jāpievieno kāda sastāvdaļa (piemēram, neorganiska vai nesagremojama viela), lai novērstu tiešu izmantošanu dzīvnieku barībā. Šāda pievienošana nebūtu nepieciešama, ja produkta sastāvs vai iepakojums, jo īpaši to produktu gadījumā, kuri paredzēti izmantošanā galapatērētājiem, novērš nepareizas lietošanas iespēju barošanā. Nosakot sastāvdaļas jāņem vērā dažādie klimatiskie un augsnes apstākļi, kā arī konkrētā mēslojuma lietošanas mērķis.

(46)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1523/2007 (2007. gada 11. decembris), ar ko aizliedz laist tirgū un importēt Kopienā vai eksportēt no tās kaķu un suņu kažokādas un izstrādājumus no šādām kažokādām (22), paredzēts vispārējs aizliegums laist tirgū un importēt vai eksportēt kaķu un suņu kažokādas un izstrādājumus no šādām kažokādām. Tomēr šis aizliegums nedrīkstētu ietekmēt šajā regulā paredzēto pienākumu likvidēt dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, kuri iegūti no kaķiem un suņiem, tostarp kažokādas.

(47)

Lai sekmētu zinātnes un pētniecības, kā arī mākslinieciskas darbības attīstību, var būs nepieciešams izmantot visu kategoriju dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus vai atvasinātos produktus, dažkārt arī daudzumā, kas ir mazāks par komerciālai apmaiņai izmantoto daudzumu. Lai atvieglotu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu vai atvasināto produktu importēšanu un izmantošanu, būtu jānodrošina iespēja kompetentajai iestādei noteikt šādu darbību veikšanas nosacījumus katrā konkrētajā gadījumā. Ja vajadzīga rīcība Kopienas līmenī, jānosaka saskaņoti noteikumi.

(48)

Regulā (EK) Nr. 1774/2002 ir sīki izstrādāti noteikumi, kuri ļauj izņēmuma kārtā izmantot otrās kategorijas un trešās kategorijas materiālus zooloģisko dārzu dzīvnieku barošanai. Šajā regulā būtu jāparedz identiski noteikumi, atļaujot izmantot barībā atsevišķus pirmās kategorijas materiālus, un papildus būtu jāparedz iespēja noteikt sīki izstrādātus noteikumus, lai kontrolētu varbūtēju risku cilvēku vai dzīvnieku veselībai.

(49)

Regula (EK) Nr. 1774/2002 ļauj izmantot pirmās kategorijas materiālu dabīgajā vidē dzīvojošu apdraudētu vai aizsargātu maitēdāju putnu un citu sugu barošanai, lai tādējādi veicinātu bioloģisko daudzveidību. Lai nodrošinātu atbilstošu instrumentu šo sugu saglabāšanai, arī šajā regulā būtu jāatļauj minētā barošanas prakse saskaņā ar nosacījumiem, kuri paredzēti slimību izplatīšanās novēršanai. Vienlaicīgi īstenošanas pasākumos būtu jānosaka dzīvnieku veselības nosacījumi, kuros būtu pieļauta šādu pirmās kategorijas materiālu izmantošana barošanā plašās ganību sistēmās, kā arī citu plēsēju barošanai, piemēram lāču un vilku barošanai. Šādos veselības nosacījumos ir svarīgi ņemt vērā attiecīgo sugu dabiskos patēriņa veidus, kā arī Kopienas mērķus bioloģiskās daudzveidības veicināšanā, kā tie noteikti Komisijas 2006. gada 22. maija paziņojumā “Kā apturēt bioloģiskās daudzveidības samazināšanos līdz 2010. gadam un turpmāk”.

(50)

Īpašās situācijās, jo īpaši attālos apgabalos, vai slimības kontroles situācijās, kad jāveic tādu dzīvnieku ārkārtas apglabāšana, kuri nogalināti, lai kontrolētu nopietnu lipīgas slimības uzliesmojumu, jāattaisno dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu, jo īpaši beigtu dzīvnieku, apglabāšana un sadedzināšana. Jo īpaši – konkrētos gadījumos būtu jāatļauj apglabāšana uz vietas, jo citos gadījumos ierobežojošs faktors slimības kontrolēšanā varētu būt reģionā vai dalībvalstī pieejamā kausēšanas vai sadedzināšanas jauda.

(51)

Pašlaik spēkā esošā atkāpe par dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu apglabāšanu un sadedzināšanu būtu jāattiecina arī uz apgabaliem, kuri ir praktiski nepieejami vai kuros ir apdraudēta savākšanas personāla veselība un drošība. Pieredze, kas gūta, piemērojot Regulu (EK) Nr. 1774/2002, kā arī saistībā ar dabas katastrofām, piemēram, meža ugunsgrēkiem un plūdiem atsevišķās dalībvalstīs, liecina, ka šādos izņēmuma apstākļos var attaisnot likvidēšanu, apglabājot vai sadedzinot dzīvniekus uz vietas, lai nodrošinātu to ātru likvidēšanu un novērstu slimību izplatīšanās risku. Attālo apgabalu kopējai platībai dalībvalstīs jābūt ierobežotai, pamatojoties uz pieredzi, kas gūta, piemērojot Regulu (EK) Nr. 999/2001, lai nodrošinātu, ka tiek pildīts vispārējais pienākums paredzēt atbilstošu likvidēšanas sistēmu, kura atbilst šajā regulā minētajiem noteikumiem.

(52)

Atsevišķiem uzņēmumiem vai iekārtām, kurās dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus apstrādā tikai nelielā daudzumā, neapdraudot cilvēku un dzīvnieku veselību, būtu jāļauj likvidēt šādus blakusproduktus valsts uzraudzībā veidos, kas nav paredzēti saskaņā ar šo regulu. Tomēr šādu izņēmuma apstākļu kritērijus būtu jānosaka Kopienas līmenī, lai nodrošinātu vienādu piemērošanu, kuras pamatā būtu reālā situācija atsevišķās nozarēs, kā arī citu likvidācijas sistēmu pieejamība atsevišķās dalībvalstīs.

(53)

Būtu jāprecizē kompetentās iestādes iespējamie rīcības plāni oficiālās kontroles veikšanai, lai nodrošinātu juridisko noteiktību, jo īpaši par darbību apturēšanu vai ilgstošu aizliegšanu, vai nosacījumu noteikšanu, lai nodrošinātu šīs regulas pareizu piemērošanu. Šādas oficiālās kontroles būtu jāveic daudzgadu kontroles plānu ietvaros, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 882/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par oficiālo kontroli, ko veic, lai nodrošinātu atbilstības pārbaudi saistībā ar dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem un dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības noteikumiem (23).

(54)

Lai nodrošinātu, ka dalībvalstis var kontrolēt to teritorijā ievestā likvidējamā materiāla iespējamo daudzumu, kompetentajai iestādei būtu jāatļauj šāda materiāla saņemšana tās teritorijā.

(55)

Lai nodrošinātu varbūtējā riska kontroli, var noteikt sterilizāciju spiediena ietekmē un papildu nosacījumus par transportēšanu. Lai nodrošinātu izsekojamību un sadarbību starp dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kuras kontrolē dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu vai atvasinātu produktu nosūtīšanu, informācijas sniegšanai par visu pirmās kategorijas un otrās kategorijas dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un gaļas un kaulu miltu vai tauku, kuri atvasināti no pirmās un otrās kategorijas materiāliem, kā arī no trešās kategorijas materiāliem atvasinātu pārstrādātu dzīvnieku olbaltumvielu saņemšanu, būtu jāizmanto TRACES sistēma, ko ieviesa ar Komisijas Lēmumu 2004/292/EC (24). Attiecībā uz materiāliem, kurus parasti nosūta mazā daudzumā pētniecības, izglītības, mākslas vai diagnostikas vajadzībām, būtu jāparedz īpaši nosacījumi, lai atvieglotu šādu materiālu pārvietošanos Kopienā. Īpašos apstākļos starp dalībvalstīm, kurām ir kopēja robeža, būtu jāatļauj divpusēji nolīgumi, lai veicinātu starp šīm valstīm pārvietotu materiālu kontroli.

(56)

Lai atvieglotu sūtījumu transportēšanu caur trešām valstīm, kuras ir kaimiņvalstis vairāk nekā vienai dalībvalstij, būtu jāievieš īpašs režīms sūtījumu saņemšanai no vienas dalībvalsts teritorijas otras dalībvalsts teritorijā caur trešās valsts teritoriju, lai nodrošinātu, ka sūtījumiem, kurus atkārtoti ieved Kopienas teritorijā, veic veterinārās pārbaudes saskaņā ar Padomes Direktīvu 89/662/EEK (1989. gada 11. decembris) par veterinārajām pārbaudēm Kopienas iekšējā tirdzniecībā, lai izveidotu iekšējo tirgu (25).

(57)

Kopienas tiesību aktu konsekvences labad jāprecizē saistība starp noteikumiem, kuri paredzēti šajā regulā, un Kopienas tiesību aktiem par atkritumiem. Jo īpaši būtu jāpanāk saskaņojums ar atkritumu eksporta aizliegumu, ko paredz Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1013/2006 (2006. gada 14. jūnijs) par atkritumu sūtījumiem (26). Lai novērstu varbūtēju kaitīgu ietekmi uz vidi, būtu jāaizliedz tādu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un atvasinātu produktu eksports, kuri paredzēti likvidēšanai sadedzinot un aprokot atkritumu poligonā. Lai novērstu varbūtēju kaitīgu ietekmi uz vidi un risku cilvēku un dzīvnieku veselībai, nedrīkstētu arī ļaut eksportēt dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus un atvasinātus produktus uz trešām valstīm, kuras nav Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) dalībvalstis, ar mērķi tos izmantot biogāzes ražošanā vai kompostēšanas iekārtās. Piemērojot noteikumus, ar kuriem atkāpjas no eksporta aizlieguma, Komisijai savos lēmumos ir pienākums pilnībā ievērot Bāzeles Konvenciju par bīstamo atkritumu starptautisko pārvadājumu un to apglabāšanas kontroli, kas Kopienas uzdevumā noslēgta ar Padomes Lēmumu 93/98/EEK (27), un šīs Konvencijas grozījumus, kas noteikti Līgumslēdzēju pušu konferences Lēmumā III/1, kuri Kopienas uzdevumā ir apstiprināti ar Padomes Lēmumu 97/640/EK (28) un īstenoti ar Regulu (EK) Nr. 1013/2006.

(58)

Turklāt būtu jānodrošina, ka dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, kuri sajaukti vai piesārņoti ar bīstamajiem atkritumiem, kas minēti Komisijas Lēmumā 2000/532/EK (2000. gada 3. maijs), ar ko aizstāj Lēmumu 94/3/EK, ar kuru izveidots atkritumu saraksts saskaņā ar 1. panta a) punktu Padomes Direktīvā 75/442/EEK par atkritumiem, un Padomes Lēmumu 94/904/EK, ar kuru izveidots bīstamo atkritumu saraksts saskaņā ar 1. panta 4. punktu Padomes Direktīvā 91/689/EEK par bīstamajiem atkritumiem (29), importē, eksportē vai nosūta tikai dalībvalstu starpā saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1013/2006. Jāparedz arī noteikumi par šāda materiāla nosūtīšanu vienas dalībvalsts teritorijā.

(59)

Komisijai būtu jāspēj nodrošināt pārbaužu veikšanu dalībvalstīs. Kopienas pārbaudes trešās valstīs būtu jāveic saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 882/2004.

(60)

Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un atvasinātu produktu imports Kopienā un šāda materiāla tranzīts būtu jāveic saskaņā ar noteikumiem, kuri ir vismaz tikpat stingri kā Kopienā piemērojamie noteikumi. Līdztekus var uzskatīt, ka noteikumi, kurus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātiem produktiem piemēro trešās valstīs, ir pielīdzināmi Kopienas tiesību aktos paredzētajiem noteikumiem. Produktiem, kurus paredzēts izmantot nolūkiem ārpus barības ķēdes, būtu jāpiemēro vienkāršoti importa noteikumi, jo šie produkti var radīt risku.

(61)

Kopienas tiesību akti par tādu atvasinātu produktu ražošanu, kurus paredzēt izmantot kā kosmētikas līdzekļus, zāles vai ārstnieciskus līdzekļus ir plašs tiesiskā regulējuma kopums, kas reglamentē šādu produktu laišanu tirgū: Padomes Direktīva 76/768/EEK (1976. gada 27. jūlijs) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz kosmētikas līdzekļiem (30), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/83/EK (2001. gada 6. novembris) par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz cilvēkiem paredzētām zālēm (31), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/82/EK (2001. gada 6. novembris) par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz veterinārajām zālēm (32), Padomes Direktīva 90/385/EEK (1990. gada 20. jūnijs) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz aktīvām implantējamām medicīnas ierīcēm (33), Padomes Direktīva 93/42/EEK (1993. gada 14. jūnijs) par medicīnas ierīcēm (34) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 98/79/EK (1998. gada 27. oktobris) par medicīnas ierīcēm, ko lieto in vitro diagnostikā (35) (“īpašās direktīvas”). Tomēr īpašās direktīvas par kosmētikas līdzekļiem un ārstnieciskiem līdzekļiem nenodrošina aizsardzību pret risku saistībā ar dzīvnieku veselību. Tādos gadījumos šim riskam būtu jāpiemēro šī regula un vajadzētu būt iespējai veikt drošības pasākumus saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 178/2002.

(62)

Arī uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem vai atvasinātiem produktiem, kurus ražotājam piegādā kā materiālu vai sastāvdaļas šādu atvasinātu produktu ražošanai, būtu jāattiecina īpašo direktīvu prasības, ciktāl tās paredz noteikumus, ar kuriem kontrolē cilvēku un dzīvnieku veselībai radīto risku. Šīs īpašās direktīvas jau reglamentē dzīvnieku izcelsmes izejmateriālu, ko var izmantot minēto atvasināto produktu ražošanai, un nosaka konkrētus nosacījumus, lai nodrošinātu cilvēku un dzīvnieku veselības aizsardzību. Jo īpaši Direktīva 76/768/EEK izslēdz pirmās kategorijas un otrās kategorijas materiālus no kosmētikas līdzekļu sastāva un nosaka ražotājiem pienākumu piemērot labu ražošanas praksi. Komisijas Direktīva 2003/32/EK (36) ievieš sīki izstrādātas specifikācijas attiecībā uz medicīnas ierīcēm, kas ražotas, izmantojot dzīvnieku izcelsmes audus.

(63)

Tomēr gadījumos, kad minētie nosacījumi īpašajās direktīvās vēl nav paredzēti vai kad tie neattiecas uz noteiktu risku saistībā ar cilvēku un dzīvnieku veselību, būtu jāpiemēro šī regula, un vajadzētu būt iespējamiem drošības pasākumiem saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 178/2002.

(64)

Daži atvasināti produkti nenonāk barības ķēdē, vai tos neiestrādā zemē, kur gana lauksaimniecības dzīvniekus vai kur pļauj zāli dzīvnieku barošanai. Šādi atvasināti produkti ir tehniskiem mērķiem paredzēti produkti, piemēram, apstrādātas jēlādas ādas izstrādājumu ražošanai, pārstrādāta vilna, ko izmanto tekstilrūpniecībā, kaulu produkti līmes ražošanai un pārstrādāts materiāls, kas paredzēts lolojumdzīvnieku barībai. Uzņēmējiem būtu jāļauj laist tirgū šādus produktus ar nosacījumu, ka tie ir atvasināti no izejmateriāla, kurš nav jāapstrādā, vai ka to apstrāde vai apstrādātā materiāla gala izmantojums nodrošina atbilstošu riska kontroli.

(65)

Vairākās dalībvalstīs ir atklāti daži gadījumi, kad nav ievēroti Regulā (EK) Nr. 1774/2002 paredzētie noteikumi. Tātad papildus stingrai šo noteikumu īstenošanai uzņēmējiem, kuri neievēro minētos noteikumus, jānosaka arī krimināltiesiskas un citas sankcijas. Tāpēc dalībvalstīm jāpieņem noteikumi par sankcijām, ko piemēro par šīs regulas noteikumu pārkāpumiem.

(66)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti – noteikt sabiedrības veselības un dzīvnieku veselības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātiem produktiem, lai novērstu un mazinātu šo produktu radīto risku sabiedrības veselībai un dzīvnieku veselībai, un jo īpaši – aizsargāt pārtikas ķēdes un barības ķēdes drošumu, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un tādēļ tos var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šā mērķa sasniegšanai.

(67)

Lai veicinātu tiesisko noteiktību un ņemot vērā Komisijas vispārējo mērķi par Kopienas tiesību aktu vienkāršošanu, šajā regulā būtu jāparedz saskanīgs noteikumu kopums, ņemot vērā Regulā (EK) Nr. 1774/2002 paredzētos noteikumus, kā arī pieredzi un sasniegumus, kas gūti pēc minētās regulas stāšanās spēkā. Tāpēc būtu jāatceļ Regula (EK) Nr. 1774/2002 un tā būtu jāaizstāj ar šo regulu.

(68)

Šīs regulas īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (37).

(69)

Lai uzlabotu Kopienas tiesību aktu saskaņotību un skaidrību, atsevišķos īstenošanas tiesību aktos būtu jāparedz tehniskie noteikumi attiecībā uz īpašām darbībām, kas saistītas ar dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un kas pašlaik ir paredzētas Regulas (EK) Nr. 1774/2002 pielikumos, kā arī īstenošanas pasākumi, kurus Komisija pieņem, pamatojoties uz minēto regulu (38). Būtu jākonsultē un jāinformē patērētāji un sociālekonomisko grupu pārstāvji, kuri strādā ar jautājumiem, kas saistīti ar šo regulu, saskaņā ar Komisijas Lēmumu 2004/613/EK (2004. gada 6. augusts) par padomdevējas grupas izveidi pārtikas aprites un dzīvnieku un augu veselības jomā (39).

(70)

Jo īpaši Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt noteikumus: ar ko groza atsevišķu atvasinātu produktu ražošanas ķēdes beigu punktu un noteikt šo beigu punktu atsevišķiem citiem atvasinātiem produktiem – attiecībā uz smagām transmisīvām slimībām, kuru gadījumā nedrīkst atļaut izplatīt dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus un atvasinātos produktus un/vai attiecībā uz nosacījumiem, pie kādiem šāda izplatīšana būtu atļauta, un pieņemt pasākumus, kas maina dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un atvasinātu produktu iedalīšanu kategorijās, pasākumus attiecībā uz ierobežojumiem dzīvnieku blakusproduktu un atvasinātu produktu izmantošanā un likvidēšanā, pasākumus, ar kuriem paredz nosacījumus atsevišķu atkāpju piemērošanai attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un atvasinātu produktu izmantošanu, savākšanu un iznīcināšanu, kā arī pieņemt pasākumus, kas atļauj vai aizliedz konkrētas dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un atvasinātu produktu izmantošanas vai likvidēšanas metodes.

(71)

Turklāt Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt īpašus noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un atvasinātu produktu savākšanu, transportēšanu, infrastruktūru, aprīkojumu, higiēnas prasībām uzņēmumos vai iekārtās, kas rīkojas ar dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātiem produktiem, nosacījumus un tehniskās prasības darbībām ar dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātiem produktiem, tostarp arī attiecībā uz pierādījumiem, kas iesniedzami, lai apliecinātu, ka prasības ir ievērotas, kā arī pieņemt nosacījumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un atvasinātu produktu laišanu tirgū, prasības, kas saistītas ar drošu izcelsmes noteikšanu, drošu apstrādi un drošu galapatēriņu, nosacījumus dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un atvasinātu produktu importam, tranzītam un eksportam, sīki izstrādātu kārtību attiecībā uz oficiālajām kontrolēm, tostarp noteikumus par atsauces metodēm mikrobioloģiskajās analīzēs, kā arī nosacījumus attiecībā uz atsevišķu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un atvasināto produktu pārvietošanu starp dalībvalstīm. Šie pasākumi, kuri ir vispārīgi un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs regulas elementus, tostarp to papildinot ar jauniem nebūtiskiem elementiem, jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru.

(72)

Efektivitātes nolūkā jāsaīsina regulatīvās kontroles procedūras parastie termiņi, lai pieņemtu pasākumus, kas precizētu nosacījumus dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu nosūtīšanai no ierobežotajām saimniecībām, iekārtām vai zonām, Steidzamu iemeslu gadījumā jāpiemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 6. punktā paredzēto steidzamības procedūru, lai pieņemtu pasākumus, kas modificē atsevišķu produktu ražošanas ķēdes beigu punktu.

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I SADAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

I NODAĻA

Kopīgi noteikumi

1. iedaļa

Priekšmets, darbības joma un definīcijas

1. pants

Priekšmets

Šī regula nosaka sabiedrības veselības un dzīvnieku veselības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātiem produktiem, lai novērstu un mazinātu šādu produktu radītu risku sabiedrības un dzīvnieku veselībai, un jo īpaši, lai aizsargātu pārtikas un barības ķēdes drošumu.

2. pants

Darbības joma

1.   Šo regulu piemēro:

a)

dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātiem produktiem, kuri saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem ir izslēgti no cilvēku patēriņa; kā arī

b)

šādiem produktiem, kuri saskaņā ar uzņēmēja neatgriezenisku lēmumu ir paredzēti citiem mērķiem, nevis cilvēku patēriņam:

i)

dzīvnieku izcelsmes produkti, kuri saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem var būt paredzēti cilvēku patēriņam;

ii)

izejvielas dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanai.

2.   Šo regulu nepiemēro šādiem dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem:

a)

veseli savvaļas dzīvnieku, izņemot medību dzīvnieku, ķermeņi vai to daļas, attiecībā uz kuriem nepastāv aizdomas par inficēšanos vai saskaršanos ar slimībām, ko iespējams pārnest uz cilvēkiem vai dzīvniekiem, izņemot ūdensdzīvniekus, kuri izkrauti krastā komerciāliem mērķiem;

b)

veseli medību dzīvnieku ķermeņi vai to daļas, kurus pēc nogalināšanas nesavāc, atbilstoši labai medīšanas praksei, neskarot Regulas (EK) Nr. 853/2004 noteikumus;

c)

dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti, kuri iegūti no savvaļas medījamiem dzīvniekiem un savvaļas medījamo dzīvnieku gaļas, kas minēta Regulas (EK) Nr. 853/2004 1. panta 3. punkta e) apakšpunktā;

d)

olšūnas, embriji un sperma, kas paredzēta reprodukcijai;

e)

svaigpiens, jaunpiens un no tā atvasināti produkti, ko iegūst, uzglabā, likvidē vai izlieto izcelsmes saimniecībā;

f)

čaulgliemju čaulas, kas attīrītas no mīkstajiem audiem un gaļas;

g)

ēdināšanas uzņēmumu pārtikas atkritumi, izņemot tos, kuri:

i)

ir no starptautisko līniju transportlīdzekļiem;

ii)

ir paredzēti lietošanai dzīvnieku barībā;

iii)

ir paredzēti apstrādei ar sterilizāciju spiediena ietekmē vai apstrādei ar metodēm, kas minētas 15. panta 1. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā, vai biogāzes ieguvei, vai kompostēšanai;

h)

neskarot Kopienas tiesību aktus vides jomā, materiāls no kuģiem, kuri atbilst Regulai (EK) Nr. 852/2004 un Regulai (EK) Nr. 853/2004, kas iegūts zvejas darbību rezultātā uz kuģiem un ko likvidē jūrā, izņemot materiālu, kas atvasināts, uz klāja ķidājot zivis ar slimības, tostarp parazītu invāzijas pazīmēm, kas var inficēt cilvēkus;

i)

neapstrādāta lolojumdzīvnieku barība, kas iegūta mazumtirdzniecības veikalos, ja to sasmalcina un uzglabā vienīgi pircēja apgādāšanai uz vietas;

j)

neapstrādāta lolojumdzīvnieku barība izmantošanai uz vietas, kas atvasināta no dzīvniekiem, kuri nokauti izcelsmes saimniecībā pašpatēriņam; kā arī

k)

ekskrementi un urīns, izņemot kūtsmēslus un nemineralizēts gvano.

3.   Šī regula neskar Kopienas veterināros tiesību aktus, kuru mērķis ir dzīvnieku slimību kontrole un izskaušana.

3. pants

Definīcijas

Šajā regulā ir spēkā šādas definīcijas:

1)

“dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti” ir dzīvnieku veseli ķermeņi vai to daļas, dzīvnieku izcelsmes produkti vai citi produkti, kas iegūti no dzīvniekiem, kas nav paredzēti cilvēku patēriņam, tostarp olšūnas, embrijus un spermu;

2)

“atvasināti produkti” ir produkti, kuri iegūti pēc viena vai vairākiem dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu apstrādes, transformēšanas vai pārstrādes posmiem;

3)

“dzīvnieku izcelsmes produkti” ir dzīvnieku izcelsmes produkti, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 853/2004 I pielikuma 8.1. punktā;

4)

“liemenis” ir liemenis, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 853/2004 I pielikuma 1. punkta 9. apakšpunktā;

5)

“dzīvnieks” ir jebkurš bezmugurkaulnieks vai mugurkaulnieks;

6)

“lauksaimniecības dzīvnieks” ir:

a)

jebkurš dzīvnieks, ko cilvēki tur, nobaro vai audzē, lai iegūtu pārtiku, vilnu, kažokādas, spalvas, jēlādas un ādas vai jebkādu citu no dzīvniekiem iegūtu produkciju, vai izmantotu citiem mērķiem lauksaimniecībā;

b)

zirgu dzimtas dzīvnieki;

7)

“savvaļas dzīvnieks” ir jebkurš dzīvnieks, kuru netur cilvēki;

8)

“lolojumdzīvnieks” ir jebkurš tādas sugas dzīvnieks, kuru cilvēki parasti baro un tur tādiem mērķiem, kas nav lauksaimniecība, un kuru nelieto uzturā;

9)

“ūdensdzīvnieki” ir ūdensdzīvnieki, kas definēti Direktīvas 2006/88/EK 3. panta 1. punkta e) apakšpunktā;

10)

“kompetentā iestāde” ir dalībvalsts centrālā iestāde, kas ir kompetenta nodrošināt šīs regulas prasību izpildi, vai cita iestāde, kam minētā centrālā iestāde ir deleģējusi šo kompetenci. Attiecīgā gadījumā tā ir arī atbilstošā iestāde trešajā valstī;

11)

“uzņēmējs” ir fiziska vai juridiska persona, kuras reālā pārziņā ir kāds no dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem vai atvasinātiem produktiem, tostarp pārvadātāji, tirgotāji un izmantotāji;

12)

“lietotājs” ir fiziska vai juridiska persona, kas izmanto dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus un atvasinātos produktus īpašā barošanā, pētniecībā vai citiem īpašiem mērķiem;

13)

“uzņēmums” vai “iekārta” ir vieta, kur veic darbības ar dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem vai atvasinātiem produktiem, izņemot zvejas kuģus;

14)

“laišana tirgū” ir visas darbības, kuru mērķis ir pārdot dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus vai atvasinātus produktus trešai personai Kopienā, vai cita veida piegāde par maksu vai bez maksas šai trešai personai, vai glabāšana, lai tos piegādātu šai trešai personai;

15)

“tranzīts” ir pārvadājums, šķērsojot Kopienu no vienas trešās valsts teritorijas uz citu trešās valsts teritoriju, neizmantojot jūras vai gaisa transportu;

16)

“eksports” ir pārvadājums no Kopienas uz trešām valstīm;

17)

“transmisīvās sūkļveida encefalopātijas (TSE)” ir visas transmisīvās sūkļveida encefalopātijas, kas definētas Regulas (EK) Nr. 999/2001 3. panta 1. punkta a) apakšpunktā;

18)

“īpašs riska materiāls” ir īpašs riska materiāls, kas definēts Regulas (EK) Nr. 999/2001 3. panta 1. punkta g) apakšpunktā;

19)

“sterilizācija spiediena ietekmē” ir dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu pārstrādes veids, kad tos pēc sasmalcināšanas daļiņās, kas nav lielākas par 50 milimetriem, karsē tā, lai temperatūra iekšpusē būtu virs 133 °C vismaz 20 minūtes bez pārtraukuma pie absolūtā spiediena vismaz 3 bāri;

20)

“kūtsmēsli” ir lauksaimniecības dzīvnieku, izņemot saimniecībā audzētu zivju, ekskrementi un/vai urīns, kuros var būt arī pakaiši;

21)

“atļauts atkritumu poligons” ir atkritumu poligons, kura darbībai ir izsniegta atļauja saskaņā ar Direktīvu 1999/31/EK;

22)

“organiskais mēslojums” un “augsnes ielabotāji” ir dzīvnieku izcelsmes materiāls, ko atsevišķi vai kopā izmanto, lai saglabātu vai uzlabotu augu apgādi ar barības vielām un augšņu fizikālās un ķīmiskās īpašības un bioloģisko aktivitāti; tajos var būt kūtsmēsli, nemineralizēts gvano, gremošanas trakta saturs, komposts un fermentācijas atliekas;

23)

“attāls apgabals” ir apgabals, kur dzīvnieku populācija ir tik maza un kur likvidēšanas uzņēmumi vai iekārtas atrodas tik tālu, ka pasākumi, kas vajadzīgi dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu savākšanai un transportam, būtu nepieņemami apgrūtinoši salīdzinājumā ar likvidēšanu uz vietas;

24)

“pārtika” vai “pārtikas produkts” ir pārtika vai pārtikas produkts, kas definēts Regulas (EK) Nr. 178/2002 2. pantā;

25)

“barība” ir barība, kas definēta Regulas (EK) Nr. 178/2002 3. panta 4. punktā;

26)

“centrifūgas vai separatora nogulsnes” ir materiāls, kas iegūts kā blakusprodukts, attīrot svaigpienu un separējot vājpienu un krējumu no svaigpiena;

27)

“atkritumi” ir atkritumi, kā noteikts Direktīvas 2008/98/EK 3. panta 1. punktā;

2. iedaļa

Pienākumi

4. pants

Sākuma punkts ražošanas ķēdē un pienākumi

1.   Tiklīdz uzņēmējs rada dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus vai atvasinātus produktus, uz kuriem attiecas šīs regulas darbības joma, tie šos produktus identificē un nodrošina, ka ar tiem rīkojas saskaņā ar šo regulu (sākuma punkts).

2.   Uzņēmēji nodrošina, ka visos viņu uzņēmējdarbības kontrolē esošie dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un atvasināto produktu savākšanas, transportēšanas, darbību, ko ar tiem veic, apstrādes, pārstrādes, uzglabāšanas, laišanas tirgū, izplatīšanas, lietošanas un likvidēšanas posmi, atbilst šīs regulas prasībām, kas attiecas uz viņu darbībām.

3.   Dalībvalstis uzrauga un pārliecinās, ka uzņēmēji pilda attiecīgās šīs regulas prasības visā dzīvnieku blakusproduktu un atvasināto produktu dzīves ciklā, kā norādīts 2. punktā. Šim nolūkam dalībvalstis uztur oficiālo kontroļu sistēmu saskaņā ar attiecīgajiem Kopienas tiesību aktiem.

4.   Dalībvalstis savā teritorijā nodrošina atbilstošu sistēmu, kura nodrošina, ka dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus:

a)

savāc, transportē un identificē bez liekas kavēšanās; kā arī

b)

apstrādā, izmanto vai likvidē saskaņā ar šo regulu.

5.   Dalībvalstis var pildīt 4. punktā noteiktās saistības, sadarbojoties ar citām dalībvalstīm vai trešām valstīm.

5. pants

Ražošanas ķēdes beigu punkts

1.   Atvasinātie produkti, kas minēti 33. pantā un sasnieguši to posmu ražošanas ķēdē, kas reglamentēts ar Kopienas tiesību aktiem, kas minēti šajā 30. pantā, jāuzskata par tādiem, kas sasnieguši beigu punktu ražošanas ķēdē, pēc kura uz tiem vairs neattiecas šīs regulas prasības.

Šos atvasinātos produktus līdz ar to var laist tirgū bez ierobežojumiem, kurus nosaka šī regula, kā arī tie vairs nav pakļauti oficiālajām kontrolēm saskaņā ar šo regulu.

Ražošanas ķēdes beigu punktu var mainīt:

a)

33. panta a) līdz d) apakšpunktā minētajiem produktiem, ja ir apdraudēta dzīvnieku veselība;

b)

33. panta e) un f) apakšpunktā minētajiem produktiem, ja ir apdraudēta cilvēku vai dzīvnieku veselība;

Pasākumus, kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs regulas elementus, pieņem saskaņā ar 52. panta 6. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

2.   Šīs regulas 35. un 36. pantā norādītajiem atvasinātajiem produktiem, kuri vairs būtiski neapdraud cilvēku vai dzīvnieku veselību, var noteikt beigu punktu ražošanas ķēdē, pēc kura šīs regulas prasības uz šādiem produktiem vairs neattiecas.

Šos atvasinātos produktus līdz ar to var laist tirgū bez ierobežojumiem, kurus nosaka šī regula, kā arī tie vairs nav pakļauti oficiālajām kontrolēm saskaņā ar šo regulu.

Pasākumus, kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 52. panta 5. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

3.   Ja ir apdraudēta cilvēku vai dzīvnieku veselība, Regulas (EK) Nr. 178/2002 53. un 54. pantu par ārkārtas pasākumiem piemēro mutatis mutandis šīs regulas 33. un 36. pantā norādītajiem atvasinātajiem produktiem.

3. iedaļa

Dzīvnieku veselības ierobežojumi

6. pants

Vispārīgi dzīvnieku veselības ierobežojumi

1.   Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus un atvasinātus produktus, kas iegūti no uzņēmīgām sugām, nedrīkst nosūtīt no saimniecībām, uzņēmumiem, iekārtām vai zonām, uz ko attiecas ierobežojumi

a)

saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem veterinārijas jomā; vai

b)

nopietna tādas lipīgas slimības uzliesmojuma gadījumā:

i)

kas minēta Direktīvas 92/119/EEK I pielikumā; vai

ii)

minēta sarakstā saskaņā ar otro daļu.

Pasākumus, kuri minēti pirmās daļas b) apakšpunkta ii) punktā un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 52. panta 4. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

2.   Panta 1. punktu nepiemēro, ja dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus un atvasinātus produktus nosūta saskaņā ar nosacījumiem, kuri paredzēti, lai novērstu cilvēkiem vai dzīvniekiem lipīgas slimības izplatīšanos.

Pasākumus, kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 52. panta 5. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

4. iedaļa

Iedalījums kategorijās

7. pants

Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un atvasinātu produktu iedalījums kategorijās

1.   Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus iedala īpašās kategorijās, kas atspoguļo nopietnības pakāpi, kādā šie dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti apdraud cilvēku un dzīvnieku veselību, atbilstoši 8., 9. un 10. pantā noteiktajiem sarakstiem.

2.   Uz atvasinātiem produktiem attiecas noteikumi, kas piemērojami konkrētās kategorijas dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, no kuriem iegūti atvasinātie produkti, ja šajā regulā, kurā var precizēt nosacījumus saskaņā ar kuriem uz atvasinātiem produktiem nesatiecas šie noteikumi, vai šajā regulā paredzētajos īstenošanas pasākumos, ko pieņēmusi Komisija, nav norādīts citādi.

3.   Šīs regulas 8., 9. un 10. pantu var grozīt, lai ņemtu vērā zinātnes attīstību attiecībā uz riska pakāpes novērtējumu ar nosacījumu, ka šādu attīstību var noteikt, pamatojoties uz atbilstošas zinātniskās iestādes veiktu riska novērtējumu. Tomēr minētajos pantos uzskaitītos dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus nevar svītrot no šiem sarakstiem un var mainīt tikai kategoriju vai tos papildināt.

4.   Pasākumus, kas minēti 2. un 3. punktā un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 52. panta 4. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

8. pants

Pirmās kategorijas materiāls

Pirmās kategorijas materiāls ir šādi dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti:

a)

veseli šādu dzīvnieku ķermeņi un visas ķermeņa daļas, tostarp jēlādas un ādas:

i)

dzīvnieki, par kuriem pastāv aizdomas, ka tie varētu būt inficēti ar TSE atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 999/2001, vai kuru saslimšana ar TSE ir oficiāli apstiprināta;

ii)

dzīvnieki, kas nokauti saistībā ar TSE izskaušanas pasākumiem;

iii)

dzīvnieki, tostarp jo īpaši lolojumdzīvnieki, zooloģiskā dārza dzīvnieki un cirka dzīvnieki, izņemot lauksaimniecības dzīvniekus un savvaļas dzīvniekus;

iv)

dzīvnieki, kurus izmanto izmēģinājumos, kā definēts Direktīvas 86/609/EEK 2. panta d) punktā, neskarot Regulas (EK) Nr. 1831/2003 3. panta 2. punktu;

v)

savvaļas dzīvnieki, ja pastāv aizdomas par to inficēšanos ar slimībām, ko iespējams pārnest uz cilvēkiem vai dzīvniekiem;

b)

šāds materiāls:

i)

īpašs riska materiāls;

ii)

veseli nobeigušos dzīvnieku ķermeņi vai ķermeņa daļas, kas likvidēšanas brīdī satur īpašo riska materiālu;

c)

dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti, kas atvasināti no tādiem dzīvniekiem, kuri ir pakļauti nelikumīgai ārstēšanai, kā definēts Direktīvas 96/22/EK 1. panta 2) punkta d) apakšpunktā vai Direktīvas 96/23/EK 2. panta b) punktā;

d)

dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti, kuri satur citu vielu atliekas un vidi piesārņojošas vielas, kas minētas Direktīvas 96/23/EK I pielikuma B grupas 3. punktā, ja šādas atliekas pārsniedz Kopienas tiesību aktos noteikto pieļaujamo līmeni vai, ja tādu nav, valsts tiesību aktos noteikto pieļaujamo līmeni;

e)

dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti, ko savāc, veicot notekūdeņu attīrīšanu, izpildot noteikumus, kuri pieņemti saskaņā ar 27. panta pirmās daļas c) apakšpunktu:

i)

no uzņēmumiem vai iekārtām, kas ražo 1. kategorijas materiālu; vai

ii)

no citiem uzņēmumiem vai iekārtām, kurās tiek iznīcināts īpašais riska materiāls;

f)

pārtikas atkritumi no starptautisko līniju transportlīdzekļiem;

g)

pirmās kategorijas materiālu maisījumi vai nu ar otrās kategorijas materiālu vai trešās kategorijas materiālu, vai ar abu kategoriju materiāliem.

9. pants

Otrās kategorijas materiāls

Otrās kategorijas materiāls ir šādi dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti:

a)

kūtsmēsli, nemineralizēts gvano un gremošanas trakta saturs;

b)

dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti, ko savāc, veicot notekūdeņu attīrīšanu, izpildot noteikumus, kuri pieņemti saskaņā ar 27. panta pirmās daļas c) apakšpunktu:

i)

no uzņēmumiem vai iekārtām, kas ražo 2. kategorijas materiālu; vai

ii)

no kautuvēm, izņemot tās, kuras norādītas 8. panta e) apakšpunktā;

c)

dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti, kuros ir atļautu vielu vai piesārņotāju atliekas, kas pārsniedz atļauto līmeni, kā minēts Direktīvas 96/23/EK 15. panta 3. punktā;

d)

dzīvnieku izcelsmes produkti, kuri deklarēti kā nederīgi lietošanai pārtikā, jo tajos var būt svešķermeņi;

e)

tādi dzīvnieku izcelsmes produkti, izņemot pirmās kategorijas materiālu, kuri:

i)

importēti vai ievesti no trešās valsts un neatbilst Kopienas veterinārajiem tiesību aktiem attiecībā uz to importu vai ievešanu Kopienā, izņemot, ja to imports vai ievešana ir atļauta saskaņā ar īpašiem ierobežojumiem, kas noteikti Kopienas tiesību aktos, vai ja tos nosūta atpakaļ uz attiecīgo trešo valsti; vai

ii)

ir nosūtīti uz citu dalībvalsti un kuri neatbilst saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem noteiktajām vai atļautajām prasībām, izņemot, ja tie ir nosūtīti atpakaļ ar izcelsmes dalībvalsts kompetentās iestādes atļauju;

f)

dzīvnieki un dzīvnieku daļas, izņemot 8. vai 10. pantā minētos:

i)

kas nobeigušies, tostarp dzīvnieki, kas nokauti, lai kontrolētu slimības uzliesmojumu, izņemot tos, kas nokauti vai nonāvēti cilvēku patēriņam;

ii)

dīgļi;

iii)

olšūnas, embriji un sperma, kas nav paredzēta reprodukcijai; un

iv)

olās nobeigušies mājputni;

g)

otrās kategorijas materiāla maisījumi ar trešās kategorijas materiālu;

h)

dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti, kas nav pirmās kategorijas vai trešās kategorijas materiāls.

10. pants

Trešās kategorijas materiāls

Trešās kategorijas materiāls ir šādi dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti:

a)

Tādu nokautu dzīvnieku vai, ja tie ir medījamie dzīvnieki, nogalinātu dzīvnieku ķermeņi vai to daļas, kas der cilvēku patēriņam saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem, bet ko neparedz lietot cilvēku patēriņā komerciālu apsvērumu dēļ;

b)

liemeņi un to daļas no dzīvniekiem, kas nokauti kautuvē un pirmskaušanas apskatē izrādījušies derīgi nokaušanai cilvēku patēriņam, vai medījamo dzīvnieku, kas nogalināti lietošanai cilvēku patēriņā saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem, ķermeņi un to daļas:

i)

tādu dzīvnieku liemeņi vai to daļas, kas izbrāķēti kā nederīgi cilvēku patēriņam saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem, bet kuriem nav novēroti tādu slimību simptomi, ko iespējams pārnest uz cilvēkiem vai dzīvniekiem;

ii)

mājputnu galvas;

iii)

jēlādas un ādas, tostarp to atgriezumus un nošķēlumus, ragi un šādu dzīvnieku pēdas, tostarp falangas un karpālos un metakarpālos kaulus un pakaļkāju tarsālos un metatarsālos kaulus:

dzīvnieki, izņemot tos atgremotājus, kuriem jāveic TSE testi, kā arī

atgremotāji, kuriem ir veikti testi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 999/2001 6. panta 1. punktu, un rezultāts bijis negatīvs;

iv)

cūku sari;

v)

spalvas;

c)

dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti no mājputniem un zaķveidīgajiem dzīvniekiem, kuri nokauti fermās, kā norādīts Regulas (EK) Nr. 853/2004 1. panta 3. punkta d) apakšpunktā, un kuriem nav novēroti tādu slimību simptomi, kuras iespējams pārnest uz cilvēkiem vai dzīvniekiem;

d)

tādu dzīvnieku asinis, kuriem nav novēroti tādu slimību simptomi, kuras ar šīm asinīm iespējams pārnest uz cilvēkiem vai dzīvniekiem, ja asinis iegūtas no tādiem dzīvniekiem, kuri nokauti kautuvē pēc tam, kad pirmskaušanas apskatē tie tika atzīti par derīgiem nokaušanai cilvēku patēriņam saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem:

i)

dzīvnieki, izņemot tos atgremotājus, kuriem jāveic TSE testi; un

ii)

atgremotāji, kuriem ir veikti testi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 999/2001 6. panta 1. punktu, un rezultāts bijis negatīvs;

e)

dzīvnieku blakusprodukti, kas iegūti pārtikā lietojamu produktu ražošanā, tostarp attaukoti kauli, dradži, un piena pārstrādē radušies nosēdumi pēc tā centrifūgēšanas vai separēšanas;

f)

dzīvnieku izcelsmes produkti vai pārtika, kurā ir dzīvnieku izcelsmes produkti, kurus vairs neparedz šādai lietošanai cilvēku patēriņā komerciālu apsvērumu dēļ vai saistībā ar ražošanas problēmām vai iesaiņojuma defektiem, vai citiem defektiem, kas neapdraud cilvēku vai dzīvnieku veselību;

g)

dzīvnieku izcelsmes barība lolojumdzīvniekiem vai pārtika, kurā ir dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti, kurus vairs neparedz šādai lietošanai komerciālu apsvērumu dēļ vai saistībā ar ražošanas problēmām vai iesaiņojuma defektiem, vai citiem defektiem, kas neapdraud cilvēku vai dzīvnieku veselību;

h)

tādu dzīvu dzīvnieku asinis, placenta, vilna, spalvas, apmatojums, ragi, griezti nagi un svaigpiens, kuriem nav novēroti tādu slimību simptomi, kuras ar šo produktu iespējams pārnest uz cilvēkiem vai dzīvniekiem;

i)

ūdensdzīvnieki un šādu dzīvnieku daļas, izņemot jūras zīdītājus, kuriem nav novēroti tādu slimību simptomi, kuras var pārnest uz cilvēkiem vai dzīvniekiem;

j)

ūdensdzīvnieku izcelsmes blakusprodukti no uzņēmumiem vai iekārtām, kas ražo produktus cilvēku patēriņam;

k)

šāds materiāls, kurš iegūts no dzīvniekiem, kam nav novēroti tādu slimību simptomi, kuras ar šo materiālu iespējams pārnest uz cilvēkiem vai dzīvniekiem:

i)

čaulgliemju čaulas ar mīkstajiem audiem vai gaļu;

ii)

šāds materiāls no sauszemes dzīvniekiem:

inkubatora blakusprodukti,

olas,

olu blakusprodukti, arī olu čaumalas;

iii)

dienu veci cāļi, kuri nokauti komerciālu apsvērumu dēļ;

l)

ūdens un sauszemes bezmugurkaulnieki, izņemot sugas, kurām ir patogēna iedarbība uz cilvēkiem vai dzīvniekiem;

m)

Rodentia un Lagomorpha kārtas dzīvnieki un to daļas, izņemot pirmās kategorijas, kā norādīts 8. panta a) punkta iii), iv) un v) apakšpunktā, un otrās kategorijas materiālu, kas minēts 9. panta a) līdz g) apakšpunktā;

n)

tādu nobeigušos dzīvnieku jēlādas un ādas, nagi, spalvas, vilna, ragi, apmatojums un kažoks, kam nav novēroti tādu slimību simptomi, kuras ar šiem produktiem iespējams pārnest uz cilvēkiem vai dzīvniekiem, izņemot šā panta b) punktā minētos blakusproduktus;

o)

tādu dzīvnieku taukaudi, kam nav novēroti tādu slimību simptomi, kuras ar šo materiālu iespējams pārnest uz cilvēkiem vai dzīvniekiem, ja dzīvnieki ir nokauti kautuvē un izrādījušies derīgi nokaušanai cilvēku patēriņam pēc pirmskaušanas apskates saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem;

p)

ēdināšanas uzņēmumu pārtikas atkritumi, izņemot tos, kas minēti 8. panta f) punktā.

II NODAĻA

Dzīvnieku izcelsmes blaukusproduktu un atvasinātu produktu likvidēšana un izmantošana

1. iedaļa

Izmantošanas ierobežojumi

11. pants

Izmantošanas ierobežojumi

1.   Ir aizliegta šāda dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un atvasinātu produktu izmantošana:

a)

kādas sauszemes dzīvnieku sugas (izņemot kažokzvēru) barošana ar pārstrādātām dzīvnieku olbaltumvielām, kas atvasinātas no tās pašas sugas dzīvnieku ķermeņiem vai ķermeņa daļām;

b)

lauksaimniecības dzīvnieku, izņemot kažokzvērus, barošana ar ēdināšanas uzņēmumu pārtikas atkritumiem vai ar barību, kas satur ēdināšanas uzņēmumu pārtikas atkritumus vai ir atvasināta no tiem;

c)

lauksaimniecības dzīvnieku barošana ar zāli, tos ganot vai barojot tos ar nopļautu zāli, kas aug laukā, kurā izmantots organiskais mēslojums vai augsnes ielabotāji, izņemot kūtsmēslus, ja vien šāda ganīšana vai barošana ar nopļautu zāli nenotiek pēc starplaika, kurā iespējams nodrošināt pietiekami kontroli pār riskiem cilvēku un dzīvnieku veselībai un kurš nav mazāks par 21 dienu; un

d)

zivjaudzētavās audzētu zivju barošana ar pārstrādātām dzīvnieku olbaltumvielām, kas atvasinātas no tās pašas sugas zivjaudzētavās audzētu zivju ķermeņiem vai ķermeņa daļām.

2.   Saistībā ar to var noteikt šādus pasākumus:

a)

veikt pārbaudes un kontroles, lai nodrošinātu 1. punktā norādīto aizliegumu piemērošanu, tostarp noteikšanas metodes un testi, kurus izmanto, lai pārbaudītu tādu materiālu klātbūtni, kas iegūti no atsevišķām sugām, un sliekšņus niecīgiem pārstrādātu dzīvnieku olbaltumvielu daudzumiem, kas norādīti 1. punkta a) un d) apakšpunktā un ko radījis netīšs un tehniski nenovēršams piesārņojums;

b)

nosacījumus kažokzvēru barošanai ar pārstrādātām dzīvnieku olbaltumvielām, kas atvasinātas no tās pašas sugas dzīvnieku ķermeņiem vai ķermeņa daļām; un

c)

nosacījumus lauksaimniecības dzīvnieku barošanai ar zāli, kas aug laukā, kurā izmantots organiskais mēslojums vai augsnes ielabotāji, jo īpaši grozīt 1. punkta c) apakšpunktā norādīto nogaidīšanas periodu.

Pasākumi, kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 52. panta 4. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

2. iedaļa

Likvidēšana un izmantošana

12. pants

Pirmās kategorijas materiāla likvidēšana un izmantošana

Pirmās kategorijas materiālu:

a)

likvidē kā atkritumus sadedzināšanas iekārtā:

i)

tieši, bez iepriekšējas pārstrādes; vai

ii)

pēc pārstrādes, veicot sterilizāciju spiediena ietekmē – ja to prasa kompetentā iestāde, un iezīmējot iegūto materiālu ar permanentu marķējumu;

b)

likvidē vai reģenerē līdzsadedzināšanas iekārtā, ja pirmās kategorijas materiāls ir atkritumi:

i)

tieši, bez iepriekšējas pārstrādes; vai

ii)

pēc pārstrādes, veicot sterilizāciju spiediena ietekmē – ja to prasa kompetentā iestāde, un iezīmējot iegūto materiālu ar permanentu marķējumu;

c)

likvidē, to pārstrādājot ar sterilizāciju spiediena ietekmē apstiprinātā iekārtā, iezīmē iegūto materiālu ar permanentu marķējumu un apglabā atļautā atkritumu poligonā, ja pirmās kategorijas materiāls nav 8. panta a) punkta i) un ii) apakšpunktā minētais materiāls;

d)

likvidē, apglabājot atļautā atkritumu poligonā, ja tas ir 8. panta f) punktā minētais pirmās kategorijas materiāls;

e)

izmanto kā kurināmo, to iepriekš pārstrādājot vai bez pārstrādes; vai

f)

izmanto 33., 34. un 36. pantā minēto atvasināto produktu ražošanai un laiž tirgū saskaņā ar šiem pantiem.

13. pants

Otrās kategorijas materiāla likvidēšana un izmantošana

Otrās kategorijas materiālu:

a)

likvidē kā atkritumus sadedzināšanas iekārtā:

i)

tieši, bez iepriekšējas pārstrādes; vai

ii)

pēc pārstrādes, veicot sterilizāciju spiediena ietekmē – ja to prasa kompetentā iestāde, un iezīmējot iegūto materiālu ar permanentu marķējumu;

b)

likvidē vai reģenerē līdzsadedzināšanas iekārtā, ja otrās kategorijas materiāls ir atkritumi:

i)

tieši, bez iepriekšējas pārstrādes; vai

ii)

pēc pārstrādes, veicot sterilizāciju spiediena ietekmē – ja to prasa kompetentā iestāde, un iezīmējot iegūto materiālu ar permanentu marķējumu;

c)

likvidē atļautā atkritumu poligonā pēc pārstrādes, veicot sterilizāciju spiediena ietekmē un iezīmējot iegūto materiālu ar permanentu marķējumu;

d)

izmanto organiskā mēslojuma vai augsnes ielabotāju ražošanai, kurus laiž tirgū saskaņā ar 32. pantu, pēc pārstrādes, veicot sterilizāciju spiediena ietekmē, ja tas ir atbilstoši, un iezīmējot iegūto materiālu ar permanentu marķējumu;

e)

kompostē vai transformē biogāzē:

i)

pēc pārstrādes ar sterilizāciju spiediena ietekmē un iezīmējot iegūto materiālu ar permanentu marķējumu; vai

ii)

pēc pārstrādes vai bez iepriekšējas pārstrādes, ja tie ir kūtsmēsli, gremošanas trakts un tā saturs, piens un piena produkti, jaunpiens, kā arī olas un olu produkti, par ko kompetentā iestāde neuzskata, ka tie varētu radīt nopietnas transmisīvas slimības izplatīšanās risku;

f)

iestrādā zemē, nepārstrādājot, ja tie ir kūtsmēsli, gremošanas trakta saturs, kas atdalīts no gremošanas trakta, piens un piena produkti un jaunpiens, par ko kompetentā iestāde neuzskata, ka tie varētu radīt nopietnas transmisīvas slimības izplatīšanās risku;

g)

skābē, kompostē vai transformē biogāzē, ja tas ir materiāls, kas iegūts no ūdensdzīvniekiem;

h)

izmanto par kurināmo ar iepriekšēju pārstrādi vai bez tās; vai

i)

izmanto 33., 34. un 36. pantā minēto atvasināto produktu ražošanai un laiž tirgū saskaņā ar šiem pantiem.

14. pants

Trešās kategorijas materiāla likvidēšana un izmantošana

Trešās kategorijas materiālu:

a)

likvidē kā atkritumus sadedzināšanas iekārtā, veicot iepriekšēju pārstrādi vai bez tās;

b)

likvidē vai reģenerē līdzsadedzināšanas iekārtā, ja trešās kategorijas materiāls ir atkritumi;

c)

pēc pārstrādes likvidē atļautā atkritumu poligonā;

d)

pārstrādā, izņemot gadījumu, kad trešās kategorijas materiāls ir mainījies sadalīšanās vai bojājumu dēļ, tādējādi ar šo produktu nepieņemami apdraudot cilvēku vai dzīvnieku veselību, un to izmanto:

i)

barības ražošanai lauksaimniecības dzīvniekiem, izņemot kažokzvērus, un kuru laiž tirgū saskaņā ar 31. pantu, izņemot 10. panta n), o) un p) punktā minēto materiālu;

ii)

barības ražošanai kažokzvēriem, kuru laiž tirgū saskaņā ar 36. pantu;

iii)

barības ražošanai lolojumdzīvniekiem, kuru laiž tirgū saskaņā ar 35. pantu; vai

iv)

organiskā mēslojuma un augsnes ielabotāju ražošanai, kurus laiž tirgū saskaņā ar 32. pantu;

e)

izmanto jēlas lolojumdzīvnieku barības ražošanai, kuru laiž tirgū saskaņā ar 35. pantu;

f)

kompostē vai transformē biogāzē;

g)

skābē, kompostē vai transformē biogāzē, ja tas ir materiāls, kas iegūts no ūdensdzīvniekiem;

h)

izmanto, ievērojot kompetentās iestādes noteiktus nosacījumus, kas novērš risku cilvēku un dzīvnieku veselībai, ja tās ir vēžveidīgo čaumalas, izņemot tās, kas minētas 2. panta 2) punkta f) apakšpunktā, un olu čaumalas;

i)

izmanto kā kurināmo ar vai bez iepriekšējas pārstrādes;

j)

izmanto 33., 34. un 36. pantā minēto atvasināto produktu ražošanai un laiž tirgū saskaņā ar šiem pantiem;

k)

ēdināšanas uzņēmumu pārtikas atkritumus, kas minēti 10. panta p) punktā, pārstrādā veicot sterilizāciju spiediena ietekmē vai izmantojot 15. panta 1. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā minētās pārstrādes metodes vai kompostē vai transformē biogāzē; vai

l)

iestrādā zemē, nepārstrādājot, ja tas svaigpiens, jaunpiens un no tā atvasināti produkti, par kuriem kompetentā iestāde uzskata, ka tie nevar radīt jebkādas slimības risku, kuru ar šiem produktiem var pārnest cilvēkiem un dzīvniekiem;

15. pants

Īstenošanas pasākumi

1.   Šīs sadaļas īstenošanas pasākumus var noteikt saistībā ar šādiem jautājumiem:

a)

īpašiem nosacījumiem zivju apstrādei uz zvejas kuģa klāja un materiāla likvidēšanai, kas iegūts uz klāja ķidājot zivis ar slimības, tostarp parazītu invāzijas pazīmēm, kas var inficēt cilvēkus;

b)

dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu pārstrādes metodēm, izņemot sterilizāciju spiediena ietekmē, jo īpaši attiecībā uz parametriem, ko piemēro minētajām pārstrādes metodēm, jo īpaši pārstrādes laiks, temperatūra, spiediens un daļu izmērs;

c)

parametriem dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu, tostarp ēdināšanas uzņēmumu pārtikas atkritumu, transformēšanai biogāzē vai kompostā;

d)

nosacījumiem dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un atvasināto produktu sadedzināšanai vai līdzsadedzināšanai;

e)

nosacījumiem dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un atvasināto produktu izmantošanai par kurināmo;

f)

nosacījumiem 10. panta c) apakšpunktā minēto dzīvnieku blakusproduktu ražošanai un apstrādei;

g)

ūdensdzīvnieku izcelsmes materiāla skābēšanu;

h)

dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu iezīmēšanu ar permanentu marķējumu;

i)

dažu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu, organiskā mēslojuma un augsnes ielabotāju iestrādāšanu zemē;

j)

dažu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu izmantošanu lauksaimniecības dzīvnieku barošanai; un

k)

cilvēku vai dzīvnieku veselībai radītā riska līmeni attiecībā uz noteiktu materiālu, ko uzskata par nepieņemamu, kā minēts 14. panta d) punktā.

Pasākumus, kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 52. panta 4. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

2.   Līdz noteikumu pieņemšanai, kas minēti:

a)

šā panta 1. punkta pirmās daļas c), f) un g) apakšpunktā, dalībvalstis var pieņemt vai paturēt spēkā nacionālos noteikumus par:

i)

regulas 10. panta c) apakšpunktā minēto dzīvnieku blakusproduktu ražošanu un apstrādi;

ii)

regulas 10. panta p) apakšpunktā minēto dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu transfromēšanu; un

iii)

ūdensdzīvnieku izcelsmes materiāla skābēšanu;

b)

šā panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā minētos dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus var likvidēt jūrā, neskarot Kopienas tiesību aktus vides jomā.

3. iedaļa

Atkāpes

16. pants

Atkāpes

Atkāpjoties no 12., 13. un 14.panta, dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus var:

a)

ja tie ir dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti, kas minēti 15. panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā, apstrādāt un likvidēt saskaņā ar īpašiem nosacījumiem, kuri noteikti saskaņā ar minēto apakšpunktu;

b)

izmantot pētniecības nolūkiem un citiem īpašiem nolūkiem saskaņā ar 17. pantu;

c)

ja tie ir 18. pantā minētie dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti, izmantot īpašiem barošanas nolūkiem saskaņā ar minēto pantu;

d)

ja tie ir 19. pantā minētie dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti, likvidēt saskaņā ar minēto pantu;

e)

likvidēt vai izmantot atbildoši alternatīvām metodēm, kuras ir apstiprinātas saskaņā ar 20. pantu, pamatojoties uz parametriem, kuros var iekļaut sterilizāciju spiediena ietekmē vai citas šīs regulas vai tajā minēto īstenošanas pasākumu prasības;

f)

ja tie ir otrās un trešās kategorijas materiāli un ja to atļauj kompetentā iestāde, izmantot biodinamisko preparātu sagatavošanai un ierakšanai zemē, kā minēts Regulas (EK) Nr. 834/2007 12. panta 1. punkta c) apakšpunktā;

g)

ja tas ir trešās kategorijas materiāls un ja to atļauj kompetentā iestāde, izmantot lolojumdzīvnieku barošanai;

h)

ja tie ir dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti, izņemot pirmās kategorijas materiālu, kas rodas, veicot ķirurģisku iejaukšanos dzīviem dzīvniekiem vai dzīvnieku piedzimšanas laikā fermā, un, ja to atļauj kompetentā iestāde, tos likvidēt šajā fermā.

17. pants

Pētniecības un citi īpaši nolūki

1.   Kompetentā iestāde var atļaut, atkāpjoties no 12., 13.un 14. panta, dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un atvasinātu produktu izmantošanu izstādēs, mākslinieciskās darbībās, diagnostikā, izglītības un pētniecības nolūkiem, ievērojot nosacījumus, kuri nodrošina cilvēku un dzīvnieku veselībai radītā riska kontroli.

Šie nosacījumi cita starpā:

a)

aizliedz jebkādu šo dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un atvasinātu produktu tālāku izmantošanu citiem nolūkiem; un

b)

paredz šos dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus un atvasinātus produktus obligāti likvidēt drošā veidā vai nosūtīt atpakaļ uz to izcelsmes vietu, ja tas ir atbilstoši.

2.   Ja ir apdraudēta cilvēku un dzīvnieku veselība, un tādēļ jāpieņem pasākumi visā Kopienas teritorijā, jo īpaši ja parādās jauns risks, Komisija var pieņemt saskaņotus noteikumus par 1. punktā minēto dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un atvasinātu produktu importu un izmantošanu. Šie nosacījumi var ietvert arī prasības par uzglabāšanu, iepakošanu, kategorijas noteikšanu, transportēšanu un likvidēšanu.

Pasākumus, kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 52. panta 4. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

18. pants

Īpaši barošanas nolūki

1.   Kompetentā iestāde var atļaut, atkāpjoties no 13. un 14. panta, un ievērojot nosacījumus, kuri nodrošina cilvēku un dzīvnieku veselībai radītā riska kontroli, otrās kategorijas materiāla savākšanu un lietošanu, ja tas ir no dzīvniekiem, kuri nav nonāvēti vai nav nobeigušies saistībā ar tādu slimību vai aizdomām par slimību, ko var pārnest uz cilvēkiem vai dzīvniekiem, un trešās kategorijas materiālu šādu dzīvnieku barošanai:

a)

zooloģiskā dārza dzīvnieki;

b)

cirka dzīvnieki;

c)

rāpuļi un plēsīgie putni, kas nav zooloģiskā dārza vai cirka dzīvnieki;

d)

kažokzvēri;

e)

savvaļas dzīvnieki;

f)

suņi no atzītām suņaudzētavām vai medību suņu bariem;

g)

suņi un kaķi patversmēs;

h)

kāpuri un tārpi zivju ēsmai.

2.   Kompetentā iestāde var atļaut, atkāpjoties no 12. panta un ievērojot nosacījumus, kuri paredzēti saskaņā ar šā panta 3. punktu:

a)

8. panta b) punkta ii) apakšpunktā pirmās kategorijas materiāla un no zooloģiskā dārza dzīvniekiem atvasinātā materiāla izmantošanu zooloģiskā dārza dzīvnieku barošanai; un

b)

8. panta b) punktā ii) apakšpunktā minēto pirmās kategorijas materiālu dabīgajā vidē dzīvojošu apdraudētu vai aizsargājamu maitēdāju putnu sugu barošanai, lai veicinātu bioloģisko daudzveidību.

3.   Šā panta īstenošanas pasākumus var noteikt saistībā ar šādiem jautājumiem:

a)

nosacījumiem, ar kuriem var atļaut 1. punktā minēto savākšanu un izmantošanu attiecībā uz otrās kategorijas un trešās kategorijas materiāla novirzīšanu, uzglabāšanu un izmantošanu dzīvnieku barošanai, arī gadījumos, ja rodas jauns risks;

b)

nosacījumiem, saskaņā ar kuriem atsevišķos gadījumos atkāpjoties no 21. panta 1. punktā noteiktajām prasībām, var atļaut šā panta 2. punktā minēto pirmās kategorijas materiālu izmantošanu barošanai, tostarp:

i)

apdraudētām vai aizsargājamām maitēdāju putnu sugām un citām sugām, kuras drīkst barot ar šādu materiālu, dažās dalībvalstīs;

ii)

pasākumus, lai novērstu apdraudējumu cilvēku un dzīvnieku veselībai.

Pasākumus, kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 52. panta 4. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

19. pants

Savākšana, transportēšana un likvidēšana

1.   Kompetentā iestāde var atļaut, atkāpjoties no 12., 13., 14. un 21. panta, šāda materiāla likvidēšanu:

a)

nobeigušos lolojumdzīvnieku un zirgu dzimtas dzīvnieku aprakšanu;

b)

pirmās kategorijas materiāla, kas minēts 8. panta a) punkta v) apakšpunktā un 8. panta b) punkta ii) apakšpunktā, otrās kategorijas un trešās kategorijas materiālu likvidēšanu attālos apgabalos, sadedzinot vai aprokot uz vietas, vai citādi likvidējot oficiālā uzraudzībā, kas novērš risku cilvēku un dzīvnieku veselībai;

c)

sadedzinot vai aprokot uz vietas, vai citādi likvidējot oficiālā uzraudzībā, kas novērš risku cilvēku un dzīvnieku veselībai, pirmās kategorijas materiālu, kas minēts 8. panta b) punkta ii) apakšpunktā, otrās kategorijas un trešās kategorijas materiālus apgabalos, kuriem praktiski nav iespējams piekļūt vai kur piekļūt būtu iespējams tikai apstākļos, kas saistīti ar ģeogrāfiskiem vai klimatiskiem apstākļiem vai dabas katastrofas gadījumā, kas apdraudētu savākšanas personāla veselību un drošību, vai kur piekļūšanai vajadzētu izmantot nesamērīgi lielus savākšanas resursus;

d)

citādi likvidējot oficiālā uzraudzībā, nevis sadedzinot vai aprokot uz vietas, otrās un trešās kategorijas materiālu, kas neapdraud cilvēku un dzīvnieku veselību, ja materiālu daudzums nepārsniedz vienā nedēļā iegūtu noteiktu daudzumu, ko nosaka, ņemot vērā to, kādas darbības tiek veiktas un attiecīgo blakusproduktu izcelsmes dzīvnieku sugu;

e)

sadedzinot vai aprokot uz vietas, ievērojot nosacījumus, kas novērš risku cilvēku un dzīvnieku veselībai, dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, kuri nav pirmās kategorijas materiāls, kas minēts 8. panta a) punkta i) apakšpunktā, tādas slimības uzliesmojuma gadījumā, ja transportēšana līdz tuvākajai iekārtai, kura ir apstiprināta dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu pārstrādei vai likvidēšanai, palielinātu slimību izplatīšanās risku, vai epizootiskas slimības plaša uzliesmojuma dēļ šādām iekārtām varētu pietrūkt jaudas; un

f)

sadedzinot vai aprokot uz vietas, ievērojot nosacījumus, kas novērš risku cilvēku un dzīvnieku veselībai, bišu un biškopības blakusproduktus.

2.   Atsevišķu sugu dzīvnieku populācijas attālos apgabalos, kā minēts 1. punkta b) apakšpunktā, nedrīkst pārsniegt attiecīgās sugas dzīvnieku populācijas maksimālo procentuālo daudzumu attiecīgajā dalībvalstī.

3.   Dalībvalstis dara Komisijai pieejamu informāciju par:

a)

apgabaliem, ko tās iedala attālo apgabalu kategorijā, piemērojot 1. punkta b) apakšpunktu, un šāda iedalījuma pamatojumu, kā arī atjauninātu informāciju par šā iedalījuma izmaiņām; un

b)

ja tās izmanto atļaujas, kas paredzētas 1. punkta c) un d) apakšpunktā attiecībā uz pirmās kategorijas un otrās kategorijas materiālu.

4.   Šīs sadaļas īstenošanas pasākumus var noteikt saistībā ar šādiem jautājumiem:

a)

nosacījumiem, kuru mērķis ir nodrošināt cilvēku un dzīvnieku veselībai radītā riska kontroli, saistībā ar sadedzināšanu vai aprakšanu uz vietas;

b)

dzīvnieku populācijas maksimālo procentuālo daļu, kā minēts 2. punktā;

c)

dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu apjomu saistībā ar veikto darbību veidu un izcelsmes sugu, kā minēts 1. punkta d) apakšpunktā; un

d)

slimību sarakstu, kā minēts 1. punkta e) apakšpunktā.

Pasākumus, kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 52. panta 4. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

4. iedaļa

Alternatīvas metodes

20. pants

Alternatīvo metožu apstiprināšana

1.   Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu vai atvasinātu produktu izmantošanas vai likvidēšanas alternatīvas metodes apstiprināšanas procedūru var sākt Komisija, vai arī dalībvalsts vai ieinteresētā persona, kura var pārstāvēt vairākas ieinteresētās personas, iesniedzot pieteikumu.

2.   Ieinteresētās personas nosūta pieteikumu tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā tās ir ieplānojušas izmantot alternatīvo metodi.

Kompetentā iestāde divu mēnešu laikā pēc pilna pieteikuma saņemšanas izvērtē, vai pieteikums atbilst 10. punktā minētajam standarta pieteikuma formātam.

3.   Kompetentā iestāde nosūta dalībvalstu un ieinteresēto personu pieteikumus, pievienojot savu vērtējuma ziņojumu, Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei (turpmāk – “EFSA”) un par to informē Komisiju.

4.   Kad Komisija ierosina apstiprināšanas procedūru, tā nosūta vērtējuma ziņojumu EFSA.

5.   EFSA sešu mēnešu laikā pēc pilna pieteikuma saņemšanas izvērtē, vai iesniegtā metode nodrošina, ka risks cilvēku un dzīvnieku veselībai:

a)

tiek kontrolēts tādā veidā, ka novērš to izplatīšanu pirms likvidēšanas saskaņā ar šo regulu vai tās īstenošanas pasākumiem; vai

b)

tiek samazināts attiecīgās kategorijas dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem vismaz tādā pašā līmenī, kādu nodrošina pārstrādes metodes, kuras noteiktas saskaņā ar 15. panta 1. punkta pirmās daļas b) apakšpunktu.

EFSA sniedz atzinumu par iesniegto pieteikumu.

6.   Pietiekami pamatotos gadījumos, kad EFSA prasa no pieteikuma iesniedzēja papildu ziņas, 5. punktā paredzēto termiņu var pagarināt.

Pēc apspriešanās ar Komisiju vai pieteikuma iesniedzēju EFSA nosaka termiņu, kurā tai iesniedz minēto informāciju, un informē Komisiju un attiecīgi pieteikuma iesniedzēju par vajadzīgo papildu termiņu.

7.   Ja pieteikuma iesniedzēji vēlas iesniegt papildu informāciju pēc pašu iniciatīvas, tie nosūta šo informāciju tieši EFSA.

Tādā gadījumā 5. punktā paredzēto termiņu nepagarina un nenosaka papildu termiņu.

8.   EFSA nosūta atzinumu Komisijai, pieteikuma iesniedzējam un attiecīgās dalībvalsts kompetentajai iestādei.

9.   Komisija trīs mēnešu laikā pēc EFSA atzinuma saņemšanas un ņemot vērā minēto atzinumu, informē pieteikuma iesniedzēju par ierosināto pasākumu, kas jāpieņem saskaņā ar 11. punktu.

10.   Vienošanos par alternatīvu metožu standarta pieteikuma formātu pieņem saskaņā ar 52. panta 2. punktā minēto konsultatīvo procedūru.

11.   Pēc EFSA atzinuma saņemšanas var pieņemt šādus pasākumus:

a)

vai nu pasākumu, ar kuru apstiprina dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu vai atvasinātu produktu izmantošanas vai likvidēšanas alternatīvu metodi; vai

b)

pasākumu, ar kuru neapstiprina šādu alternatīvu metodi.

Pasākumus, kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 52. panta 4. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

II SADAĻA

UZŅĒMĒJU PIENĀKUMI

I NODAĻA

Vispārīgi pienākumi

1. iedaļa

Savākšana, transportēšana un izsekojamība

21. pants

Savākšana, kategorijas noteikšana un transportēšana

1.   Uzņēmēji savāc dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, nosaka to kategoriju un transportē tos bez liekas kavēšanās, ievērojot nosacījumus, lai novērstu risku cilvēku un dzīvnieku veselībai.

2.   Uzņēmēji nodrošina, ka dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātiem produktiem, tos transportējot, ir pievienots tirdzniecības dokuments un, ja to prasa šī regula vai saskaņā ar 6. pantu pieņemtie pasākumi, veselības sertifikāts.

Atkāpjoties no pirmajā daļā minētās prasības, kompetentā iestāde var atļaut kūtsmēslu transportēšanu bez tirdzniecības dokumenta vai veselības sertifikāta starp diviem punktiem vienas un tās pašas saimniecības robežās vai starp saimniecībām un kūtsmēslu lietotājiem, kas atrodas vienā un tajā pašā dalībvalstī.

3.   Tirdzniecības dokumentos un veselības sertifikātos, ko pievieno dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātiem produktiem, tos transportējot, vismaz iekļauj informāciju par šo produktu izcelsmi, galamērķi un daudzumu un dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un atvasinātu produktu aprakstu un to marķējumu, ja šāds marķējums vajadzīgs saskaņā ar šīs regulas prasībām.

Tomēr attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātiem produktiem, kurus transportē dalībvalsts teritorijā, attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde var apstiprināt pirmajā daļā minētās informācijas pievienošanu, izmantojot alternatīvu sistēmu.

4.   Uzņēmēji savāc, transportē un likvidē ēdināšanas uzņēmumu trešās kategorijas pārtikas atkritumus saskaņā ar Direktīvas 2008/98/EK 13. pantā paredzētajiem pasākumiem.

5.   Saskaņā ar 52. panta 3. punktā minēto regulatīvo procedūru pieņem šādus pasākumus:

a)

paraugus tirdzniecības dokumentiem, ko pievieno dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātiem produktiem, tos transportējot; un

b)

veselības sertifikātu paraugus un nosacījumus, saskaņā ar kuriem tie jāpievieno dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātiem produktiem, tos transportējot.

6.   Šīs sadaļas īstenošanas pasākumus var noteikt saistībā ar šādiem jautājumiem:

a)

gadījumiem, kad prasība par veselības sertifikātu ir noteikta, ņemot vērā risku, ko daži atvasināti produkti rada cilvēku un dzīvnieku veselībai;

b)

gadījumiem, kad, atkāpjoties no 2. punkta pirmās daļas prasībām un ņemot vērā to, ka daži atvasināti produkti nopietni neapdraud cilvēku un dzīvnieku veselību, atsevišķus dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus vai atvasinātus produktus var transportēt bez minētajā punktā noteiktajiem dokumentiem un sertifikātiem;

c)

prasībām par kategorijas noteikšanu, tostarp marķēšanu, un dažādu kategoriju dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu nošķiršanu, tos transportējot; un

d)

nosacījumiem, lai novērstu risku cilvēku un dzīvnieku veselībai, ko rada dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu savākšana un transportēšana, tostarp nosacījumus šo produktu drošai transportēšanai attiecībā uz konteineriem, transportlīdzekļiem un iepakojuma materiālu.

Pasākumus, kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 52. panta 4. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

22. pants

Izsekojamība

1.   Uzņēmēji, kuri nosūta, transportē vai saņem dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus vai atvasinātus produktus, reģistrē sūtījumus un ar tiem saistītos tirdzniecības dokumentus vai veselības sertifikātus.

Tomēr pirmo daļu nepiemēro, ja atļauja transportēt dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus vai atvasinātos produktus bez tirdzniecības dokumentiem vai veselības sertifikātiem, ir piešķirta saskaņā ar 21. panta 2. punkta otro daļu vai saskaņā ar īstenošanas pasākumiem, kuru pieņemti saskaņā ar 21. panta 6. punkta b) apakšpunktu.

2.   Uzņēmējiem, kuri minēti 1, punktā, ir jābūt sistēmām un procedūrām, lai identificētu:

a)

citus uzņēmējus, kuriem dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti vai atvasinātie produkti ir piegādāti; un

b)

uzņēmējus, kuri tos ir piegādājuši.

Attiecīgo informāciju pēc pieprasījuma dara zināmu kompetentajām iestādēm.

3.   Šā panta īstenošanas pasākumus var pieņemt saskaņā ar 52. panta 3. punktā minēto regulatīvo procedūru, jo īpaši attiecībā uz:

a)

informāciju, kura jābūt pieejamai kompetentajām iestādēm;

b)

laika posmu informācijas uzglabāšanai.

2. iedaļa

Reģistrācija un apstiprināšana

23. pants

Uzņēmēju, uzņēmumu vai iekārtu reģistrācija

1.   Lai veiktu reģistrāciju, uzņēmēji:

a)

pirms darbības uzsākšanas paziņo kompetentajai iestādei par ikvienu to kontrolē esošu uzņēmumu vai iekārtu, kuri darbojas jebkurā dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu vai atvasināto produktu ražošanas, transportēšanas, apstrādes, pārstrādes, uzglabāšanas, tirgū laišanas, piegādes, izmantošanas vai likvidēšanas posmā;

b)

sniedz kompetentajai iestādei informāciju par:

i)

to kontrolē esošu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu vai atvasināto produktu kategoriju;

ii)

to darbību veidu, kuras veiktas, izmantojot dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus vai atvasinātus produktus par izejmateriālu.

2.   Uzņēmēji sniedz kompetentajai iestādei atjauninātu informāciju par visiem to kontrolē esošiem uzņēmumiem vai iekārtām, kā minēts 1. punkta a) apakšpunktā, tostarp paziņo kompetentajai iestādei par jebkādām būtiskām izmaiņām darbībā un pastāvoša uzņēmuma vai iekārtas slēgšanu.

3.   Sīki izstrādātus noteikumus par 1. punkta īstenošanu pieņem saskaņā ar 52. panta 3. punktā minēto regulatīvo procedūru.

4.   Atkāpjoties no 1. punkta, ņemot vērā reģistrāciju, sniegt paziņojumu nav nepieciešams par darbībām attiecībā uz kurām uzņēmumi, kas ražo dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, jau ir apstiprināti vai reģistrēti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 852/2004 vai Regulu (EK) Nr. 853/2004; un darbībām, attiecībā uz kurām uzņēmumi vai iekārtas jau ir apstiprinātas saskaņā ar šīs regulas 24. pantu.

Tādu pašu atkāpi piemēro darbībām, kuras saistītas ar dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu ražošanu tikai uz vietas un kuras veic fermās vai citās telpās, kurās dzīvnieki tiek turēti, baroti vai apkopti.

24. pants

Uzņēmumu vai iekārtu apstiprināšana

1.   Uzņēmēji nodrošina, ka to kontrolē esošus uzņēmumus vai iekārtas apstiprina kompetentā iestāde, ja šādi uzņēmumi vai iekārtas veic vienu vai vairākas šādas darbības:

a)

dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu apstrādi, veicot sterilizāciju izmantojot spiedienu, izmantojot pārstrādes metodes, kas minētas 15. panta 1. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā vai alternatīvas metodes, kuras apstiprinātas saskaņā ar 20. pantu;

b)

likvidē kā atkritumus, sadedzinot dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus un atvasinātus produktus, izņemot uzņēmumus vai iekārtas, kam ir atļauja darboties saskaņā ar Direktīvu 2000/76/EK;

c)

likvidē vai reģenerē, līdzsadedzinot dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus un atvasinātus produktus, ja tie ir atkritumi, izņemot uzņēmumus vai iekārtas, kam ir atļauja darboties saskaņā ar Direktīvu 2000/76/EK;

d)

dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un atvasinātu produktu izmantošanu par kurināmo;

e)

ražo barību lolojumdzīvniekiem;

f)

ražo organisko mēslojumu un augsnes ielabotājus;

g)

transformē dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus un/vai atvasinātus produktus biogāzē vai kompostā.

h)

pēc dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu savākšanas tos apstrādā, izmantojot tādas darbības kā šķirošana, sagriešana, atdzesēšana, sasaldēšana, sālīšana, jēlādu vai ādu, vai īpaša riska materiāla aizvākšana;

i)

dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu uzglabāšana;

j)

atvasinātu produktu uzglabāšana, kurus paredzēts:

i)

apglabāt atkritumu poligonā vai sadedzināt, vai reģenerēt vai likvidēt līdzsadedzināšanas procesā;

ii)

izmantot par kurināmo;

iii)

izmantot par barību, izņemot uzņēmumus vai iekārtas, kuras ir apstiprinātas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 183/2005;

iv)

izmantot par organisko mēslojumu un augsnes ielabotāju, izņemot uzglabāšanu uz vietas tiešai izmantošanai.

2.   Panta 1. punktā minētajā apstiprinājumā precizē, vai uzņēmums vai iekārta ir apstiprināta darbību veikšanai ar šādiem dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un/vai atvasinātiem produktiem:

a)

konkrētas kategorijas dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti un atvasināti produkti, kuri minēti 8., 9. un 10. pantā; vai

b)

vairāk nekā vienas kategorijas dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti un atvasināti produkti, kuri minēti 8., 9. un 10. pantā, norādot, vai ir veiktas šādas darbības:

i)

pastāvīgi ievērojot stingras nodalīšanas nosacījumu, kas novērš risku cilvēku un dzīvnieku veselībai, vai

ii)

uz laiku ievērojot nosacījumus, kuri novērš piesārņošanu, lai pielāgotos apstākļiem, kad šādu produktu ražošanai trūkst jaudas saistībā ar:

plašu epizootiskas slimības uzliesmojumu, vai

citiem ārkārtējiem un neparedzētiem apstākļiem.

25. pants

Vispārējās higiēnas prasības

1.   Uzņēmēji nodrošina, ka to kontrolē esoši uzņēmumi vai iekārtas, kuri veic 24. panta 1. punkta a) un h) apakšpunktā minētās darbības:

a)

ir konstruēti tā, lai tos būt iespējams efektīvi iztīrīt un dezinficēt un attiecīgā gadījumā grīda ir konstruēta tā, lai atvieglotu šķidruma novadīšanu;

b)

nodrošina atbilstošas personiskās higiēnas telpas, piemēram, tualetes, garderobes un izlietnes darbinieku vajadzībām;

c)

nodrošina piemērotus aizsarglīdzekļus pret kaitēkļiem, piemēram, kukaiņiem, grauzējiem un putniem;

d)

uztur labā kārtībā iekārtas un aprīkojumu, bet mērinstrumentus regulāri kalibrē; un

e)

nodrošina piemērotu aprīkojumu konteineru un mehānismu tīrīšanai un dezinficēšanai uz vietas, lai novērstu piesārņojuma risku.

2.   Ikviens darbinieks, kurš strādā 1. punktā minētajā uzņēmumā vai iekārtā, valkā piemērotu tīru un, attiecīgā gadījumā, aizsargājošu apģērbu.

Attiecīgā gadījumā noteiktā uzņēmumā vai iekārtā:

a)

personāls, kas strādā netīrajā zonā, drīkst pāriet uz tīro zonu tikai tad, ja pirms tam nomaina darba apģērbu un apavus vai arī tos dezinficē;

b)

aprīkojumu un instrumentus drīkst pārvietot no netīrās zonas uz tīro zonu tikai tad, ja tie ir notīrīti un dezinficēti; un

c)

uzņēmējs nosaka īpašu kārtību attiecībā uz personāla pārvietošanos, lai to varētu kontrolēt, un šajā kārtībā apraksta arī pareizu kāju un riteņu dezinfekcijas vanniņu izmantošanu.

3.   Uzņēmumos vai iekārtās, kas veic 24. panta 1.punkta a) apakšpunktā minētās darbības:

a)

dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus apstrādā tā, lai novērstu piesārņojuma risku;

b)

dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus pārstrādā iespējami ātri. Pēc pārstrādes atvasinātus produktus apstrādā un uzglabā tā, lai novērstu piesārņojuma risku;

c)

attiecīgā gadījumā jebkuras dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un atvasinātu produktu pārstrādes laikā katra dzīvnieku izcelsmes blakusprodukta vai atvasināta produktu daļa jāapstrādā attiecīgā temperatūrā atbilstošu laiku posmu un jānovērš atkārtota piesārņojuma risks;

d)

uzņēmēji regulāri pārbauda piemērojamos parametrus, jo īpaši temperatūru, spiedienu, laiku, daļu lielumu, attiecīgā gadījumā ar automātiskām ierīcēm;

e)

attiecībā uz visām uzņēmuma vai iekārtas daļām izstrādā tīrīšanas procedūru un to dokumentē.

26. pants

Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu apstrāde pārtikas uzņēmumos

1.   Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu apstrādi, pārstrādi vai uzglabāšanu uzņēmumos vai iekārtām, kuras ir apstiprinātas vai reģistrētas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 853/2004 4. pantu vai saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 852/2004 6. pantu, veic atbilstīgi nosacījumiem, kas novērš savstarpēju piesārņojumu, un attiecīgā gadījumā tam paredzētā uzņēmuma vai iekārtas daļā.

2.   Izejmateriālus želatīna un kalogēna ražošanai, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, var uzglabāt, apstrādāt vai pārstrādāt uzņēmumā, kurš īpaši apstiprināts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma XIV daļas I nodaļas 5. punktu un XV daļas I nodaļas 5. punktu, ja ir novērsts slimības pārnešanas risks, šādus izejmateriālus atdalot no izejmateriāliem, kuri ir paredzēti dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanai.

3.   Iepriekšējais 1. un 2. punkts neierobežo īpašas prasības, kuras noteiktas Kopienas tiesību aktos veterinārijas jomā.

27. pants

Īstenošanas pasākumi

Šīs nodaļas pirmās un otrās sadaļas īstenošanas pasākumus nosaka saistībā ar šādiem jautājumiem:

a)

prasībām, kas piemērojamas infrastruktūrai un aprīkojumam uzņēmumos vai iekārtās;

b)

higiēnas prasībām, kuras piemēro visu veidu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un atvasinātu produktu apstrādei, tostarp pasākumiem 25. panta 1. punktā minēto uzņēmumu vai iekārtu higiēnas prasību grozīšanai;

c)

nosacījumiem un tehniskajām prasībām dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu vai atvasinātu produktu apstrādei, transformēšanai, pārstrādei un uzglabāšanai un nosacījumiem notekūdeņu attīrīšanai;

d)

pierādījumu, kuru jāsniedz uzņēmējam, lai apstiprinātu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu vai atvasinātu produktu apstrādi, transformēšanu un pārstrādi, par spēju novērst risku cilvēku un dzīvnieku veselībai;

e)

nosacījumiem dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu vai atvasinātu produktu apstrādei vairāk nekā vienai kategorijai, kas minēta 8., 9. un 10. pantā, tajā pašā uzņēmumā vai iekārtā:

i)

šādas darbības veic atsevišķi;

ii)

šādas darbības veic īslaicīgi konkrētos apstākļos;

f)

nosacījumiem, lai novērstu piesārņojumu, kad dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus uzglabā, apstrādā vai pārstrādā tam paredzētā 26. pantā minētā uzņēmuma vai iekārtas daļā;

g)

transformēšanas standarta parametriem biogāzes un kompostēšanas iekārtām;

h)

prasībām, kas piemērojamas sadedzināšanai vai līdzsadedzināšanai mazjaudas vai lieljaudas iekārtās, kā norādīts 24. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā; un

i)

prasībām, kas piemērojamas dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un atvasinātu produktu sadedzināšanai, kā norādīts 24. panta 1. punkta d) apakšpunktā.

Pasākumus, kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 52. panta 4. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

3. Iedaļa

Pašpārbaudes un riska analīze un kritiskie kontrolpunkti

28. pants

Pašpārbaudes

Uzņēmēji ievieš, izpilda un uztur pašpārbaudes savos uzņēmumos vai iekārtās, lai nodrošinātu atbilstību šai regulai. Uzņēmēji nodrošina, lai no uzņēmuma vai iekārtas neizlaistu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus vai atvasinātus produktus, par kuriem ir aizdomas vai ir zināms, ka tie neatbilst šīs regulas prasībām, izņemot gadījumus, kad šādus produktus paredzēts likvidēt.

29. pants

Riska analīze un kritiskie kontrolpunkti

1.   Uzņēmēji, kuri veic vienu no turpmāk minētajām darbībām, ievieš, īsteno un uztur pastāvīgas rakstiskas procedūrās vai procedūras, pamatojoties uz Riska analīzi un kritiskiem kontrolpunktiem (HACCP) principiem, attiecībā uz:

a)

dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu pārstrādi;

b)

dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu transformēšanu biogāzē vai kompostā;

c)

vairāk nekā vienas kategorijas dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu vai atvasinātu produktu pārstrādi tajā pašā uzņēmumā vai iekārtā;

d)

lolojumdzīvnieku barības ražošanu.

2.   Uzņēmēji, kā norādīts 1. punktā, jo īpaši:

a)

apzina jebkādu apdraudējumu, kas jānovērš, jālikvidē vai jāsamazina līdz pieļaujamam līmenim;

b)

identificē kritiskos kontroles punktus procesa stadijā vai stadijās, kur kontrole ir būtiska, lai nepieļautu vai novērstu apdraudējumu vai mazinātu to līdz pieņemamam līmenim;

c)

nosaka tādas kritiskās robežas kritiskajos kontroles punktos, kuras būtu robeža starp pieļaujamo un nepieļaujamo, lai tādējādi nepieļautu, novērstu vai samazinātu identificētos apdraudējumus;

d)

izstrādā un īsteno efektīvas uzraudzības procedūras kritiskajos kontrolpunktos;

e)

nosaka koriģējošu rīcību gadījumiem, kad uzraudzības gaitā konstatē, ka kritiskais kontroles punkts neatbilst kontroles prasībām;

f)

ievieš procedūras, lai pārbaudītu, vai a) līdz e) apakšpunktā paredzētie pasākumi ir pietiekami un efektīvi. Pārbaudes procedūras veic regulāri;

g)

izstrādā dokumentus un reģistrus atbilstoši uzņēmumu veidam un lielumam, lai dokumentētu, ka a) līdz f) apakšpunktā minētie pasākumi tiek efektīvi piemēroti.

3.   Ja tiek izdarītas izmaiņas produktā, procesā vai kādā ražošanas, pārstrādes, uzglabāšanas un piegādes posmā, uzņēmēji pārskata savas procedūras un veic vajadzīgās izmaiņas.

4.   Pasākumus, lai veicinātu šī panta īstenošanu, pieņem saskaņā ar 52. panta 3. punktā minēto regulatīvo procedūru.

30. pants

Valsts labas prakses vadlīnijas

1.   Ja nepieciešams, kompetentās iestādes veicina labas prakses valsts vadlīniju izstrādi, izplatīšanu un brīvprātīgu izmantošanu, jo īpaši par HACCP principu piemērošanu, kā norādīts 29. pantā. Uzņēmēji var brīvprātīgi izmantot šādas vadlīnijas.

2.   Kompetentā iestāde izvērtē valsts vadlīnijas, lai nodrošinātu, ka:

a)

tās tiek izstrādātas konsultējoties ar tām personām, kuru intereses varētu būtiski ietekmēt, un izplatītas uzņēmēju nozarēs; un

b)

to saturs ir praktiski izmantojams nozarēm, uz kurām šīs vadlīnijas attiecas.

II NODAĻA

Laišana tirgū

1. iedaļa

Dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti un atvasināti produkti lauksaimniecības dzīvnieku, izņemot kažokzvēru, barošanai

31. pants

Laišana tirgū

1.   Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus un atvasinātus produktus, ko paredzēts izmantot lauksaimniecības dzīvnieku barošanai, var laist tirgū tikai ar šādiem nosacījumiem:

a)

tie ir vai tiek atvasināti no trešās kategorijas materiāliem, kas nav 10. panta n), o) un p) punktā minētie materiāli;

b)

ja tie ir savākti vai pārstrādāti (pēc vajadzības) saskaņā ar nosacījumiem par sterilizāciju spiediena ietekmē vai citiem nosacījumiem, lai novērstu risku cilvēku un dzīvnieku veselībai saskaņā ar 15. pantu pieņemtajiem pasākumiem, kuri noteikti saskaņā ar šā panta 2. punktu; un

c)

ja tie nāk no attiecīgajiem dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem vai atvasinātiem produktiem apstiprinātiem vai reģistrētiem uzņēmumiem vai iekārtām.

2.   Šā panta īstenošanas pasākumus var noteikt attiecībā uz cilvēku un dzīvnieku veselības aizsardzības nosacījumiem 1. punktā minēto dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un atvasinātu produktu savākšanai, pārstrādei un apstrādei.

Pasākumus, kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 52. panta 4. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

2. iedaļa

Organiskais mēslojums un augsnes ielabotāji

32. pants

Laišana tirgū un izmantošana

1.   Organisko mēslojumu un augsnes ielabotājus var laist tirgū un izmantot, ja:

a)

tie ir atvasināti no otrās kategorijas vai trešās kategorijas materiāla;

b)

tie ir ražoti saskaņā ar nosacījumiem par sterilizāciju spiediena ietekmē vai citiem nosacījumiem, lai novērstu risku cilvēku un dzīvnieku veselībai saskaņā ar 15. pantā minētajām prasībām un pasākumiem, kuri noteikti saskaņā ar šā panta 3. punktu;

c)

tie nāk no attiecīgi apstiprinātām vai reģistrētiem uzņēmumiem vai iekārtām; un

d)

attiecībā uz otrās kategorijas gaļu un kaulu miltiem vai pārstrādātām dzīvnieku olbaltumvielām, kurus paredzēts izmantot kā organisko mēslojumu vai organiskajā mēslojumā un kā augsnes ielabotājus, tiem ir piemaisīta sastāvdaļa, kas neļauj šo maisījumu pēc tam izmantot dzīvnieku barošanai un marķēti, ja to nosaka saskaņā ar 3. punktu pieņemtie pasākumi.

Turklāt fermentācijas atliekas no transformēšanas biogāzē vai kompostā var laist tirgū un izmantot kā organisko mēslojumu un augsnes ielabotāju.

Dalībvalstis var pieņemt vai paturēt spēkā nacionālos noteikumus, paredzot papildu nosacījumus, ar ko ierobežo organiskā mēslojuma un augsnes ielabotāju izmantošanu, ja šādus noteikumus attaisno cilvēku un dzīvnieku veselības aizsardzības apsvērumi.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta d) apakšpunkta, piemaisīšana nav vajadzīga materiāliem, kuru izmantošana barošanai nav iespējama to sastāva vai iepakojuma dēļ.

3.   Šīs sadaļas īstenošanas pasākumus var noteikt saistībā ar šādiem jautājumiem:

a)

cilvēku un dzīvnieku veselības aizsardzības nosacījumiem organiskā mēslojuma un augsnes ielabotāju ražošanai un izmantošanai;

b)

organiskā mēslojuma vai augsnes ielabotāju marķējuma elementiem vai vielām;

c)

sastāvdaļām, kas jāpiemaisa organiskajam mēslojumam vai augsnes ielabotājiem;

d)

papildu nosacījumiem, piemēram, metodes, kas jāizmanto, veicot marķēšanu, un obligātās proporcijas, kas jāievēro, gatavojot maisījumu, lai nepieļautu šāda organiskā mēslojuma un augsnes ielabotāju izmantošanu dzīvnieku barošanai; un

e)

gadījumos, kad materiālu sastāvs vai iepakojums ļauj nepiemērot prasības par maisīšanu.

Pasākumus, kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 52. panta 4. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

3. nodaļa

Atvasināti produkti, ko reglamentē noteikti citi kopienas tiesību akti

33. pants

Laišana tirgū

Uzņēmēji var laist tirgū šādus atvasinātus produktus:

a)

Kosmētikas līdzekļi, kas definēti Direktīvas 76/768/EEK 1. panta 1. punktā;

b)

aktīvas implantējamas medicīnas ierīces, kas definētas Direktīvas 90/385/EEK 1. panta 2. punkta c) apakšpunktā;

c)

medicīnas ierīces, kas definētas Direktīvas 93/42/EEK 1. panta 2. punkta a) apakšpunktā;

d)

medicīnas ierīces, ko lieto in vitro diagnostikā un kas definētas Direktīvas 98/79/EK 1. panta 2. punkta b) apakšpunktā;

e)

veterinārās zāles, kas definētas Direktīvas 2001/82/EK 1. panta 2. punktā;

f)

zāles, kas definētas Direktīvas 2001/83/EEK 1. panta 2. punktā.

34. pants

Ražošana

1.   Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus un atvasinātus produktus, kurus ir paredzēts nosūtīt uzņēmumiem vai iekārtām, lai ražotu 33. pantā minētos atvasinātos produktus, importē, savāc un pārvieto, un minētos atvasinātos produktus ražo saskaņā ar minētajā pantā paredzētajiem Kopienas tiesību aktiem.

Neizmantotu materiālu no šādiem uzņēmumiem vai iekārtām likvidē saskaņā ar minētajiem tiesību aktiem.

2.   Tomēr šo regulu piemēro gadījumos, kad 33. pantā minētie Kopienas tiesību akti neparedz nosacījumus, lai kontrolētu iespējamu risku cilvēku un dzīvnieku veselībai saskaņā ar šīs regulas mērķiem.

4. iedaļa

Citi atvasināti produkti

35. pants

Lolojumdzīvnieku barības laišana tirgū

Uzņēmēji var laist tirgū lolojumdzīvnieku barību, ja:

a)

produkti ir atvasināti no:

i)

trešās kategorijas materiāliem, kas nav 10. panta n), o) un p) punktā minētie materiāli;

ii)

pirmās kategorijas materiāliem, kas minēti 8. panta c) apakšpunktā, uz kuriem attiecas saskaņā 40. panta pirmās daļas a) apakšpunktu noteiktie nosacījumi – importētas lolojumdzīvnieku barības vai no importētiem materiāliem ražotas lolojumdzīvnieku barības gadījumā; vai

iii)

materiāliem, kas minēti 10. panta a) punktā un b) punkta i) un ii) apakšpunktā – jēlas lolojumdzīvnieku barības gadījumā; un

b)

tie nodrošina riska, kas varētu rasties cilvēku un dzīvnieku veselībai, kontroli, veicot drošu apstrādi saskaņā ar 38. pantu, ja drošs izcelsmes avots saskaņā ar 37. pantu nenodrošina pietiekamu kontroli.

36. pants

Citu atvasinātu produktu laišana tirgū

Uzņēmēji var laist tirgū atvasinātus produktus, kuri nav 31., 32., 33. un 35. pantā minētie produkti, ar noteikumu, ka:

a)

šos produktus:

i)

neparedz izmantot lauksaimniecības dzīvnieku barošanai vai iestrādāt zemē, kur gana lauksaimniecības dzīvniekus; vai

ii)

paredz izmantot kažokzvēru barošanai; un

b)

nodrošina cilvēku un dzīvnieku veselībai radītā riska kontroli:

i)

izmantojot drošus izcelsmes avotus saskaņā ar 37. pantu;

ii)

izmantojot drošas apstrādes metodes saskaņā ar 38. pantu, ja droši izcelsmes avoti nenodrošina pietiekamu kontroli; vai

iii)

pārbaudot, vai produktus izmanto tikai drošiem gala lietojuma veidiem saskaņā ar 39. pantu, ja drošas apstrādes metodes nenodrošina pietiekamu kontroli.

37. pants

Drošu izcelsmes avotu izmantošana

1.   Drošu izcelsmes avotu izmantošana ietver materiāla izmantošanu:

a)

kas nepieņemami neapdraud cilvēku un dzīvnieku veselību;

b)

kas ir savākts un transportēts no savākšanas punkta uz ražošanas uzņēmumu vai iekārtu, ievērojot nosacījumus, kuri nepieļauj risku cilvēku un dzīvnieku veselībai; vai

c)

kas ir importēts Kopienā un transportēts no punkta, kurā tas pirmo reizi ievests Kopienā, uz ražošanas uzņēmumu vai iekārtu, ievērojot nosacījumus, kuri nepieļauj risku cilvēku un dzīvnieku veselībai.

2.   Uzņēmēji apliecina drošu izcelsmes avotu izmantošanu, iesniedzot dokumentus, kuri pamato 1. punktā minētās prasības, vajadzības gadījumā tostarp dokumentus, kas apliecina to bioloģisko drošības pasākumu drošumu, kuri veikti, lai nepieļautu izejmateriāla radītu risku dzīvnieku un cilvēku veselībai.

Šādiem dokumentiem jābūt pieejamiem kompetentajai iestādei pēc pieprasījuma.

Gadījumos, kas minēti 1. punkta c) apakšpunktā, sūtījumiem pievieno veselības sertifikātu, kas atbilst paraugam, kurš pieņemts saskaņā ar 52. panta 3. punktā minēto regulatīvo procedūru.

38. pants

Drošas apstrādes metodes

Drošas apstrādes metodes ietver tāda ražošanas procesa piemērošanu izmantotajam materiālam, kas līdz pieņemamam līmenim samazina izmantotā materiāla vai citu ražošanas procesā iegūto vielu radīto risku dzīvnieku un cilvēku veselībai.

Lai atvasinātie produkti nepieņemami neapdraudētu cilvēku un dzīvnieku veselību, to nodrošina, jo īpaši veicot galaproduktu testēšanu.

39. pants

Droši gala lietojuma veidi

Droši gala lietojuma veidi iever šādus atvasinātu produktu lietojuma veidus:

a)

ievērojot nosacījumus, kas nepieņemami neapdraud cilvēku un dzīvnieku veselību; vai

b)

ievērojot nosacījumus, kas var apdraudēt cilvēku un dzīvnieku veselību, īpašiem nolūkiem ar noteikumu, ka šādu lietojuma veidu attaisno Kopienas tiesību aktos, īpaši sabiedrības veselības aizsardzībai un dzīvnieku veselības aizsardzībai, noteiktie mērķi.

40. pants

Īstenošanas pasākumi

Šīs sadaļas īstenošanas pasākumus var noteikt saistībā ar šādiem jautājumiem:

a)

nosacījumiem, lai laistu tirgū importētu lolojumdzīvnieku barību vai no importētiem materiāliem ražota lolojumdzīvnieku barību, kas ražota no 8. panta c) punktā minētajiem pirmās kategorijas materiāliem;

b)

nosacījumiem par drošu izcelsmes avotu izmantošanu un tāda materiāla novirzīšanu, kuru izmanto, ievērojot nosacījumus, kas nepieļauj risku cilvēku un dzīvnieku veselībai;

c)

dokumentiem, kuri minēti 37. panta 2. punkta pirmajā daļā;

d)

ražošanas procesa parametriem, kuri minēti 38. panta pirmajā daļā, jo īpaši attiecībā uz izmantotā materiāla fizisku vai ķīmisku apstrādi;

e)

testēšanas prasībām, kuras piemēro galaproduktam; un

f)

nosacījumiem par drošiem lietojuma veidiem atvasinātiem produktiem, kuri apdraud cilvēku vai dzīvnieku veselību.

Pasākumus, kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 52. panta 4. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

III NODAĻA

Imports, tranzīts un eksports

41. pants

Imports un tranzīts

1.   Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus un atvasinātus produktus importē Kopienā vai nosūta tranzītā caur to saskaņā ar:

a)

attiecīgajām šīs regulas prasībām un tajā noteiktajiem īstenošanas pasākumiem konkrētiem dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātiem produktiem, kuras ir vismaz tikpat stingras kā prasības, kas piemērojamas šādu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu vai atvasinātu produktu ražošanai un pārdošanai Kopienā;

b)

nosacījumiem, kurus atzīst vismaz par līdzvērtīgiem prasībām, kas piemērojamas šādu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu vai atvasinātu produktu ražošanai un pārdošanai saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem; vai

c)

dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un 33., 35. un 36. pantā minēto atvasināto produktu gadījumā šajos pantos noteiktās prasības.

Pirmās daļas b) apakšpunktā noteiktos pasākumus, kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 52. panta 4. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta:

a)

īpaša riska materiālu eksportē tikai saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 999/2001;

b)

dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus vai atvasinātos produktus, kuri sajaukti ar kādu no atkritumiem, kas Lēmumā 2000/532/EK minēti kā bīstamie atkritumi, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1013/2006 prasības;

c)

pirmās kategorijas materiālu, otrās kategorijas materiālu un no tiem atvasinātus produktus, kuri nav paredzēti 33., 35. un 36. pantā minēto atvasināto produktu ražošanai, importē un nosūta tranzītā tikai tad, ja ir pieņemti to importa noteikumi saskaņā ar 42. panta 2) punkta a) apakšpunktu;

d)

dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus vai atvasinātos produktus, kuri paredzēti 17. panta 1. punktā minētajiem nolūkiem, importē un nosūta tranzītā saskaņā ar attiecīgajā valstī noteiktajiem pasākumiem, kuri nodrošina cilvēku un dzīvnieku veselībai radītā riska kontroli, līdz laikam, kad pieņems saskaņotus noteikumus, kā minēts 17. panta 2. punktā.

3.   Ja importē un nosūta tranzītā trešās kategorijas materiālu un no tā atvasinātus produktus, Komisija nosaka attiecīgas prasības, kā minēts 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā.

Šajās prasībās var precizēt, ka sūtījumiem:

a)

jābūt no trešās valsts vai trešās valsts daļas atbilstoši 4. punktā minētajam sarakstam;

b)

jābūt no uzņēmumiem vai iekārtām, kuras izcelsmes trešās valsts kompetentā iestāde apstiprinājusi vai reģistrējusi un iekļāvusi sarakstā attiecīgajam nolūkam; un

c)

vietā, kur sūtījumu ieved Kopienā un kur veic veterinārās pārbaudes, jābūt pievienotiem dokumentiem, piemēram, tirdzniecības dokumentam vai veselības sertifikātam un attiecīgā gadījumā deklarācijai, kas atbilst saskaņā ar 42. panta 2. punkta pirmās daļas d) apakšpunktu noteiktajam paraugam.

Pasākumus, kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 52. panta 4. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

Līdz brīdim, kad pieņems otrās daļas a) un c) apakšpunktā minētās prasības, dalībvalstis precizē šīs prasības valsts pasākumos.

4.   To trešo valstu vai trešo valstu daļu sarakstus, no kurām dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus vai atvasinātus produktus var importēt vai nosūtīt tranzītā caur Kopienu, izveido saskaņā ar 52. panta 3. punktā minēto regulatīvo procedūru, īpaši ņemot vērā:

a)

trešās valsts tiesību aktus;

b)

kompetentās iestādes un tās kontroles dienestu organizāciju trešajā valstī, šādu dienestu pilnvarojumu, uzraudzību, kādai tie pakļauti, un to pilnvaras efektīvi uzraudzīt savu tiesību aktu piemērošanu;

c)

faktiskos dzīvnieku veselības nosacījumus, ko piemēro Kopienai paredzētu dzīvnieku izcelsmes produktu ieguvei, ražošanai, dažāda veida apstrādei, uzglabāšanai un nosūtīšanai;

d)

garantijas, ko var sniegt trešā valsts attiecībā uz attiecīgo dzīvnieku veselības nosacījumu ievērošanu;

e)

pieredzi trešās valsts produkta tirgošanā un veikto importa pārbaužu rezultātus;

f)

jebkurus rezultātus, kas gūti Kopienas pārbaudēs trešajā valstī;

g)

mājlopu, citu mājdzīvnieku un savvaļas dzīvnieku veselības statusu trešajā valstī, jo īpaši pievēršot uzmanību eksotiskajām dzīvnieku slimībām un jebkuriem vispārējā veselības stāvokļa aspektiem valstī, kas varētu apdraudēt sabiedrības vai dzīvnieku veselību Kopienā;

h)

regularitāti un ātrumu, ar kādu trešā valsts sniedz informāciju par dzīvnieku infekcijas slimībām tās teritorijā, jo īpaši slimībām, kas minētas Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas Sauszemes dzīvnieku veselības kodeksā un Ūdensdzīvnieku veselības kodeksā;

i)

trešajā valstī spēkā esošiem noteikumiem attiecībā uz dzīvnieku infekcijas slimību profilaksi un kontroli un to īstenošanu, tostarp noteikumiem par importu no citām trešajām valstīm.

Panta 3. punkta otrās daļas b) apakšpunktā minētie uzņēmumu vai iekārtu saraksti regulāri jāatjaunina un jādara zināmi Komisijai un dalībvalstīm un pieejami sabiedrībai.

42. pants

Īstenošanas pasākumi

1.   Šīs regulas 41. panta īstenošanas pasākumus, kas var izslēgt dažos uzņēmumos vai iekārtās ražotu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu vai atvasinātu produktu importēšanu vai tranzītu, lai aizsargātu cilvēku vai dzīvnieku veselību, pieņem saskaņā ar 52. panta 3. punktā minēto regulatīvo procedūru.

2.   Citus pasākumus 41. panta noteikumu īstenošanai nosaka saistībā ar šādiem jautājumiem:

a)

pirmās kategorijas materiāla, otrās kategorijas materiāla un no tiem atvasinātu produktu importa un tranzīta nosacījumiem;

b)

ierobežojumiem saistībā ar dzīvnieku vai cilvēku veselību, kas piemērojami trešās kategorijas materiāla vai no tā atvasinātu produktu importam, kurus var noteikt, atsaucoties uz Kopienas sarakstiem ar trešajām valstīm vai trešo valstu daļām, kuri izveidoti saskaņā ar 41. panta 4. punktu vai citos nolūkos, kas saistīti ar dzīvnieku veselības un cilvēku veselības aizsardzību;

c)

nosacījumiem par dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu vai atvasinātu produktu ražošanu uzņēmumos vai iekārtās trešajās valstīs. Šādi nosacījumi var attiekties uz kārtību, kādā attiecīgā kompetentā iestāde veic šo uzņēmumu vai iekārtu kontroli, un tajos var paredzēt atbrīvojumu no apstiprināšanas vai reģistrēšanas prasības noteiktiem uzņēmumiem vai iekārtām, kuras veic darbības ar dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem vai atvasinātiem produktiem, kā minēts 41. panta 3. punkta b) apakšpunkta otrajā daļā; un

d)

veselības sertifikātu paraugiem, tirdzniecības dokumentiem un deklarācijām, kuri ir jāpievieno sūtījumiem, norādot nosacījumus, ar kuriem var apliecināt, ka attiecīgie dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti vai atvasinātie produkti ir savākti vai ražoti saskaņā ar šīs regulas prasībām.

Pasākumus, kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 52. panta 4. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

43. pants

Eksports

1.   Aizliegts eksportēt dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus un atvasinātus produktus, kurus paredzēts sadedzināt vai aprakt atkritumu poligonā.

2.   Aizliegts eksportēt dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus un atvasinātus produktus uz trešajām valstīm, kuras nav ESAO dalībvalstis, lai izmantotu tos biogāzes ražošanā vai kompostēšanas iekārtā.

3.   Pirmās kategorijas materiālu, otrās kategorijas materiālu un no tiem atvasinātus produktus eksportē tikai mērķiem, kuri nav 1. un 2. punktā minētie mērķi, ar nosacījumu, ka Komisija ir noteikusi šādu produktu eksporta noteikumus.

Pasākumus, kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 52. panta 4. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

4.   Regulas (EK) Nr. 178/2002 12. pantu par pārtiku un barību, ko eksportē no Kopienas, piemēro mutatis mutandis trešās kategorijas materiāla vai no tā atvasinātu produktu eksportam saskaņā ar šo regulu.

5.   Atkāpjoties no 3. un 4. punkta:

a)

īpaša riska materiālu eksportē tikai saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 999/2001;

b)

dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus vai atvasinātos produktus, kuri sajaukti ar kādu no atkritumiem, kas Lēmumā 2000/532/EK minēti kā bīstamie atkritumi, vai piesārņoti ar tiem, eksportē tikai, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1013/2006 prasības.

III SADAĻA

OFICIĀLAS KONTROLES UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

I NODAĻA

Oficiālās kontroles

44. pants

Apstiprināšanas procedūra

1.   Kompetentā iestāde apstiprina uzņēmumus vai iekārtas tikai pēc tam, kad, apmeklējot uzņēmumu vai iekārtu, pirms uzņēmums vai iekārta sāk jebkādu darbību, ir pierādīts, ka uzņēmums vai iekārta atbilst saskaņā ar 27. pantu noteiktajām būtiskajām prasībām.

2.   Kompetentā iestāde var piešķirt nosacītu apstiprinājumu, ja apmeklējuma laikā uzņēmumā vai iekārtā tiek konstatēts, ka uzņēmums vai iekārta atbilst visām infrastruktūras un aprīkojuma prasībām, ņemot vērā darba procedūru piemērošanas nodrošināšanu saskaņā ar šo regulu. Tā var piešķirt pilnīgu apstiprinājumu vienīgi tad, ja nākamā apmeklējuma laikā, ko veic trīs mēnešos pēc nosacītā apstiprinājuma piešķiršanas, tiek konstatēts, ka uzņēmums vai iekārta atbilst pārējām prasībām, kas minētas 1. punktā. Ja progress ir acīmredzams, taču uzņēmums vai iekārta joprojām neatbilst visām prasībām, kompetentā iestāde var pagarināt nosacīto apstiprinājumu. Tomēr nosacītā apstiprinājuma termiņš kopumā nedrīkst pārsniegt sešus mēnešus.

3.   Uzņēmēji nodrošina, ka uzņēmums vai iekārta aptur darbību, ja kompetentā iestāde atsauc savu apstiprinājumu vai, ja izdots nosacīts apstiprinājums, to nepagarina vai nepiešķir pilnu apstiprinājumu.

45. pants

Oficiālās kontroles

1.   Neskarot 5. pantu, kompetentā iestāde regulāri veic dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un atvasinātu produktu, uz kuriem attiecas šīs regulas darbības joma, apstrādes oficiālās kontroles un uzraudzību.

2.   Regulas (EK) Nr. 882/2004 41. un 42. pantu piemēro mutatis mutandis oficiālām kontrolēm, kas veiktas, lai pārbaudītu šīs regulas prasību ievērošanu.

3.   Kompetentā iestāde, veicot oficiālās kontroles, var ņemt vērā to, kā ir ievēroti labas prakses vadlīniju ieteikumi.

4.   Var noteikt sīki izstrādātus pasākumus šī panta īstenošanai, tostarp noteikumus attiecībā uz mikrobioloģisko analīžu standartmetodēm.

Pasākumus, kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 52. panta 4. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

46. pants

Darbību apturēšana, pārtraukšana un aizliegšana

1.   Ja kompetentās iestādes veiktajās oficiālajās kontrolēs un uzraudzības pasākumos atklājas, ka nav ievērota viena vai vairākas šīs regulas prasības, kompetentā iestāde attiecīgi rīkojas.

Kompetentā iestāde jo īpaši atbilstīgi atklāto trūkumu veidam un smagumam un iespējamam riskam cilvēku un dzīvnieku veselībai:

a)

aptur apstiprinājumu uzņēmumiem vai iekārtām, kas apstiprinātas saskaņā ar šo regulu, ja:

i)

uzņēmums vai iekārta vairs neatbilst nosacījumiem, kas attiecas uz to apstiprinājumu vai darbību;

ii)

var gaidīt, ka uzņēmējs novērsīs trūkumus pieņemamā termiņā; un

iii)

saistībā ar iespējamu risku cilvēku un dzīvnieku veselībai nav vajadzīga rīcība saskaņā ar b) punktu;

b)

pārtrauc apstiprinājumu uzņēmumiem vai iekārtām, kas apstiprinātas saskaņā ar šo regulu, ja:

i)

uzņēmums vai iekārta vairs neatbilst nosacījumiem, kas attiecas uz to apstiprinājumu vai darbību; un

ii)

nav sagaidāms, ka uzņēmējs labos trūkumus saprātīgā termiņā:

jo tas nav iespējams uzņēmuma vai iekārtas konstrukcijas dēļ,

jo tas nav iespējams uzņēmēja personīgo iespēju vai viņam pakļauto darbinieku iespēju dēļ, vai

ir nopietni apdraudēta cilvēku un dzīvnieku veselība, un tādēļ uzņēmuma vai iekārtas darbība būtiski jāmaina, pirms uzņēmējs var atkārtoti pieprasīt apstiprināšanu;

c)

nosaka īpašus nosacījumus uzņēmumiem vai iekārtām, lai novērstu esošos trūkumus.

2.   Kompetentā iestāde atbilstīgi atklāto trūkumu veidam un smagumam un iespējamam riskam cilvēku un dzīvnieku veselībai uz laiku vai pastāvīgi aizliedz 23. panta 1. un 3. punktā un 24. panta 1. punktā minētajiem uzņēmējiem veikt darbības saskaņā ar šo regulu, pēc atbilstīgi saņemtas informācijas, kurā ir norādīts, ka:

a)

nav ievērotas Kopienas tiesību aktos noteiktās prasības; un

b)

šādas darbības var apdraudēt cilvēku vai dzīvnieku veselību.

47. pants

Saraksti

1.   Katra dalībvalsts izveido tādu uzņēmumu, iekārtu un uzņēmēju sarakstu, kuri ir apstiprināti vai reģistrēti saskaņā ar šo regulu, tās teritorijā.

Tā piešķir katram apstiprinātajam vai reģistrētajam uzņēmumam, iekārtai vai uzņēmējam oficiālu numuru, kas identificē šo uzņēmumu, iekārtu vai uzņēmēju, ņemot vērā tā darbības veidu.

Dalībvalstis vajadzības gadījumā norāda oficiālo numuru, kas piešķirts uzņēmumam, iekārtai vai uzņēmējam atbilstoši citiem Kopienas tiesību aktiem.

Dalībvalstis dara pieejamus apstiprināto vai reģistrēto uzņēmumu, iekārtu un uzņēmēju sarakstus Komisijai un pārējām dalībvalstīm.

Dalībvalstis regulāri atjaunina apstiprināto vai reģistrēto uzņēmumu, iekārtu un uzņēmēju sarakstus un dara tos pieejamus citām dalībvalstīm un sabiedrībai.

2.   Šā panta īstenošanas pasākumus var noteikt saskaņā ar 52. panta 3. punktā minēto regulatīvo procedūru, jo īpaši attiecībā uz:

a)

to sarakstu formātu, kuri minēti 1. punktā; un

b)

procedūru, kā darīt pieejamus 1. punktā minētos sarakstus.

48. pants

Kontroles saistībā ar nosūtīšanu uz citām dalībvalstīm

1.   Ja uzņēmējs plāno nosūtīt pirmās kategorijas materiālu, otrās kategorijas materiālu un gaļas un kaulu miltus vai dzīvnieku taukus, kas atvasināti no pirmās kategorijas un otrās kategorijas materiāliem, uz citu dalībvalsti, tas informē izcelsmes dalībvalsts kompetento iestādi un galamērķa dalībvalsts kompetento iestādi.

Galamērķa dalībvalsts kompetentā iestāde noteiktā termiņā pieņem lēmumu par attiecīgā uzņēmēja pieteikumu, proti:

a)

atteikt sūtījuma saņemšanu;

b)

pieņemt sūtījumu bez nosacījumiem; vai

c)

attiecināt uz sūtījuma saņemšanu šādus nosacījumus:

i)

atvasinātie produkti jāsterilizē spiediena ietekmē, ja tie nav šādi apstrādāti; vai

ii)

dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem jāatbilst visiem nosacījumiem, kas attiecināmi uz attiecīgā sūtījuma nosūtīšanu un ko attaisno cilvēku un dzīvnieku veselības aizsardzība, lai nodrošinātu, ka darbības, ko veic ar dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātiem produktiem, ir saskaņā ar šo regulu.

2.   Veidlapas 1. pantā minēto uzņēmēju pieteikumiem var pieņemt saskaņā ar 52. panta 3. punktā minēto regulatīvo procedūru.

3.   Izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde informē galamērķa dalībvalsts kompetento iestādi, izmantojot TRACES sistēmu saskaņā ar Lēmumu 2004/292/EK, par katru šādu sūtījumu, ko nosūta uz galamērķa dalībvalsti:

a)

dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti vai atvasināti produkti, kā minēts 1. punktā;

b)

pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas, kas atvasinātas no trešās kategorijas materiāla.

Galamērķa dalībvalsts kompetentā iestāde pēc tam, kad tā ir informēta par sūtījumu, informē izcelsmes dalībvalsts kompetento iestādi par katra sūtījuma pienākšanu, izmantojot TRACES sistēmu.

4.   Pirmās un otrās kategorijas materiālus, gaļas un kaulu miltus, un dzīvnieku taukus, kas minēti 1. punktā, nogādā tieši galamērķa uzņēmumā vai iekārtā, kurai ir jābūt reģistrētai vai apstiprinātai saskaņā ar 23., 24. un 44. pantu, vai, ja tie ir kūtsmēsli, – galamērķa saimniecībā.

5.   Ja dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus vai atvasinātus produktus sūta uz citu dalībvalsti caur trešās valsts teritoriju, tos sūta ar transportlīdzekli, kurš aizzīmogots izcelsmes dalībvalstī, un sūtījumam pievieno veselības sertifikātu.

Aizzīmogotus sūtījumus atkārtoti ieved Kopienā tikai caur robežkontroles punktiem saskaņā ar Direktīvas 89/662/EEK 6. pantu.

6.   Atkāpjoties no noteikumiem, kuri paredzēti 1. līdz 5. punktā, tajos minētos dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus vai atvasinātos produktus, kuri sajaukti ar kādu no atkritumiem, kas Lēmumā 2000/532/EK minēti kā bīstamie atkritumi, vai piesārņoti ar tiem, nosūta uz citām dalībvalstīm tikai, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1013/2006 prasības.

7.   Šī panta īstenošanas pasākumus var pieņemt saistībā ar šādiem jautājumiem:

a)

noteiktiem termiņiem kompetentās iestādes lēmuma pieņemšanai, kā minēts 1. punktā;

b)

papildu nosacījumiem 4. punktā minēto dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un atvasinātu produktu nosūtīšanai;

c)

veselības sertifikātu paraugiem, kas jāpievieno saskaņā ar 5. punktu nosūtāmajiem sūtījumiem; un

d)

nosacījumiem saskaņā ar kuriem, atkāpjoties no šā panta 1. līdz 5.punkta noteikumiem, dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus vai atvasinātus produktus, kurus paredzēts izmantot izstādēs, mākslinieciskai darbībai, diagnosticēšanai, izglītojošiem vai pētniecības nolūkiem, var nosūtīt uz citām dalībvalstīm.

Pasākumus, kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 52. panta 4. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

8.   Pasākumos šī panta noteikumu īstenošanai var norādīt nosacījumus saskaņā ar kuriem, atkāpjoties no 1. līdz 4. punkta noteikumiem, kompetentās iestādes var atļaut:

a)

kūtsmēslu nosūtīšanu, kurus transportē starp diviem punktiem vienas un tās pašas saimniecības robežās vai starp saimniecībām, kas atrodas pierobežas apgabalos dalībvalstīs, kurām ir kopīga robeža;

b)

dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu nosūtīšanu, kurus transportē starp uzņēmumiem vai iekārtām, kas atrodas pierobežas apgabalos dalībvalstīs, kurām ir kopīga robeža; un

c)

nobeigušos lolojumdzīvnieku transportēšanu sadedzināšanai uzņēmumā vai iekārtā, kas atrodas pierobežas apgabalā citā dalībvalstī, kurai ir kopīga robeža.

Pasākumus, kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 52. panta 4. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

49. pants

Kopienas kontrole dalībvalstīs

1.   Komisijas eksperti var veikt pārbaudes uz vietas sadarbībā ar dalībvalstu kompetentajām iestādēm, ciktāl tas vajadzīgs vienādai šīs regulas piemērošanai.

Dalībvalsts, kuras teritorijā veic pārbaudes, sniedz ekspertiem visu palīdzību, kas vajadzīga, lai viņi varētu pildīt savus pienākumus.

Komisija informē kompetento iestādi par veikto pārbaužu rezultātiem.

2.   Šā panta īstenošanas pasākumus var pieņemt saskaņā ar 52. panta 3. punktā minēto regulatīvo procedūru, jo īpaši attiecībā uz procedūru sadarbībai ar valstu iestādēm.

50. pants

Regulas (EK) Nr. 882/2004 piemērošana noteikta veida kontrolei

1.   Regulas (EK) Nr. 882/2004 46. pantu piemēro mutatis mutandis Kopienas kontrolēm trešās valstīs, kas veiktas, lai pārbaudītu šīs regulas prasību ievērošanu.

2.   Regulas (EK) Nr. 882/2004 50. panta 1. punkta a) apakšpunktu piemēro mutatis mutandis, pakāpeniski ieviešot šīs regulas 41. panta 3. punkta prasības.

3.   Regulas (EK) Nr. 882/2004 52. pantu piemēro mutatis mutandis trešo valstu kontrolēm dalībvalstīs saistībā ar darbībām, ko veic saskaņā ar šo regulu.

II NODAĻA

Noslēguma noteikumi

51. pants

Valsts noteikumi

Dalībvalstis dara Komisijai zināmus tiesību aktu noteikumus, ko tās pieņēmušas jomās, kuras ir to kompetencē un kuras tieši attiecas uz šīs regulas pareizu īstenošanu.

52. pants

Komitoloģija

1.   Komisijai palīdz Pastāvīgā pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komiteja, kas izveidota ar Regulas (EK) Nr. 178/2002 58. panta 1. punktu.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 3. un 7. pantu, ņemot vērā minētā lēmuma 8. panta noteikumus.

3.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu, ņemot vērā minētā lēmuma 8. panta noteikumus.

Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā paredzētais termiņš ir trīs mēneši.

4.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā minētā lēmuma 8. panta noteikumus.

5.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 5. punkta b) apakšpunktu, un 7. pantu, ņemot vērā minētā lēmuma 8. panta noteikumus.

Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 3. punkta c) apakšpunktā, 4. punkta b) un 4. punkta e) apakšpunktā paredzētie termiņi ir attiecīgi divi mēneši, viens mēnesis un divi mēneši.

6.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1., 2., 4. un 6. punktu un 7. pantu, ņemot vērā šā lēmuma 8. panta noteikumus.

53. pants

Sodi

Dalībvalstis paredz noteikumus par sodiem, ko piemēro par šīs regulas noteikumu pārkāpumiem, un veic visus pasākumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu to īstenošanu. Noteiktajiem sodiem jābūt iedarbīgiem, samērīgiem un preventīviem. Dalībvalstis par šiem noteikumiem paziņo Komisijai ne vēlāk kā 2011. gada 4. jūnijā un nekavējoties ziņo tai par turpmākiem grozījumiem, kas tos skar.

54. pants

Atcelšana

Regulu (EK) Nr. 1774/2002 atceļ no 2011. gada 4. marta.

Atsauces uz Regulu (EK) Nr. 1774/2002 uzskata par atsaucēm uz šo regulu un tās lasa saskaņā ar atbilstības tabulu pielikumā.

55. pants

Pārejas pasākums

Uzņēmumus, iekārtas un lietotājus, kuri ir apstiprināti vai reģistrēti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1774/2002 līdz 2011. gada 4. martam, uzskata par apstiprinātiem vai reģistrētiem (pēc vajadzības) saskaņā ar šo regulu.

56. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2011. gada 4. marta.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Strasbūrā, 2009. gada 21. oktobrī

Eiropas Parlamenta vārdā –

Priekšsēdētājs

J. BUZEK

Padomes vārdā –

Priekšsēdētājs

C. MALMSTRÖM


(1)  OV C 100, 30.4.2009., 133. lpp..

(2)  Eiropas Parlamenta 2009. gada 24. aprīļa Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts) un Padomes 2009. gada 7. septembra Lēmums.

(3)  OV L 273, 10.10.2002., 1. lpp.

(4)  OV L 139, 30.4.2004., 55. lpp.

(5)  OV L 147, 31.5.2001., 1. lpp.

(6)  OV L 312, 22.11.2008., 3. lpp.

(7)  OV L 358, 18.12.1986., 1. lpp.

(8)  OV L 328, 24.11.2006., 14. lpp.

(9)  OV L 182, 16.7.1999., 1. lpp.

(10)  OV L 62, 15.3.1993., 69. lpp.

(11)  OV L 268, 18.10.2003., 29. lpp.

(12)  OV L 224, 18.8.1990., 1. lpp.

(13)  OV L 125, 23.5.1996., 3. lpp.

(14)  OV L 125, 23.5.1996., 10. lpp.

(15)  OV L 109, 6.5.2000., 29. lpp.

(16)  OV L 229, 1.9.2009., 1. lpp.

(17)  OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp.

(18)  OV L 139, 30.4.2004., 1. lpp.

(19)  OV L 35, 8.2.2005., 1. lpp.

(20)  OV L 332, 28.12.2000., 91. lpp.

(21)  OV L 189, 20.7.2007., 1. lpp.

(22)  OV L 343, 27.12.2007., 1. lpp.

(23)  OV L 165, 30.4.2004., 1. lpp.

(24)  OV L 94, 31.3.2004., 63. lpp.

(25)  OV L 395, 30.12.1989., 13. lpp.

(26)  OV L 190, 12.7.2006., 1. lpp.

(27)  OV L 39, 16.2.1993., 1. lpp.

(28)  OV L 272, 4.10.1997., 45. lpp.

(29)  OV L 226, 6.9.2000., 3. lpp.

(30)  OV L 262, 27.9.1976., 169. lpp.

(31)  OV L 311, 28.11.2001., 67. lpp.

(32)  OV L 311, 28.11.2001., 1. lpp.

(33)  OV L 189, 20.7.1990., 17. lpp.

(34)  OV L 169, 12.7.1993., 1. lpp.

(35)  OV L 331, 7.12.1998., 1. lpp.

(36)  OV L 105, 26.4.2003., 18. lpp.

(37)  OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

(38)  Regula (EK) Nr. 811/2003 par aizliegumu vienas sugas ietvaros pārstrādāt zivis, dzīvnieku blakusproduktu apglabāšanu un sadedzināšanu (OV L 117, 13.5.2003., 14. lpp.); Lēmums 2003/322/EK par dažu maitēdāju putnu barošanu ar dažiem 1. kategorijas materiāliem (OV L 117, 13.5.2003., 32. lpp.); Lēmums 2003/324/EK par atkāpi no aizlieguma vienas sugas ietvaros pārstrādāt kažokzvērus (OV L 117, 13.5.2003., 37. lpp.); Regula (EK) N. 92/2005 par iznīcināšanas vai izlietošanas līdzekļiem (OV L 19, 21.1.2005., 27. lpp.); Regula (EK) Nr. 181/2006 par organiskiem mēslošanas līdzekļiem un augsnes ielabotājiem, kas nav kūtsmēsli, (OV L 29, 2.2.2006., 31. lpp.); Regula (EK) Nr. 1192/2006 par apstiprināto uzņēmumu sarakstiem (OV L 215, 5.8.2006., 10. lpp.); Regula Nr. 2007/2006 par dažu no trešās kategorijas materiāla iegūtu starpproduktu ievešanu un tranzītu (OV L 379, 28.12.2006., 98. lpp.).

(39)  OV L 275, 25.8.2004., 17. lpp.


PIELIKUMS

ATBILSTĪBAS TABULA

Regula (EK) Nr. 1774/2002

Šī regula

1. pants

1. un 2. pants

2. pants

3. pants

3. panta 1. punkts

4. panta 1. un 2. punkts

3. panta 2. punkts

41. panta 3. punkta ceturtā daļa

3. panta 3. punkts

4. panta 3., 4., un 5. punkts

4. panta 1. punkts

8. pants

4. panta 2. punkts

12., 15.un 16. pants

4. panta 3. punkts

24. panta h), i) un j) apakšpunkts

4. panta 4. punkts

41. panta 2. punkta c) apakšpunkts, 43. panta 3. punkts un 5. punkta a) apakšpunkts

5. panta 1. punkts

9. pants

5. panta 2. punkts

13., 15. un 16. pants

5. panta 3. punkts

24. panta h), i) un j) apakšpunkts

5. panta 4. punkts

41. panta 2. punkta c) apakšpunkts un 43. panta 3. punkts

6. panta 1. punkts

10. pants

6. panta 2. punkts

14., 15. un 16. pants

6. panta 3. punkts

24. panta h), i) un j) apakšpunkts

7. pants

21. pants

8. pants

48. pants

9. pants

22. pants

10. līdz 15. pants, 17. un 18. pants

23., 24., 27. un 44. pants

16. pants

6. pants

19. pants

31. pants

20. panta 1. punkts

35. un 36. pants

20. panta 2. punkts

32. pants

20. panta 3. punkts

36. pants

21. pants

22. pants

11. pants

23. pants

17. un 18. pants

24. pants

19. pants

25. pants

28. un 29. pants

26. pants

45., 46. un 47. pants

27. pants

49. pants

28. pants

35. panta a) punkta ii) apakšpunkts un 41. panta 1. punkts

29. pants

41. un 42. pants

30. pants

41. panta 1. punkta b) apakšpunkts

31. pants

50. panta 1. punkts

32. pants

33. pants

52. pants

34. pants

35. pants

15. panta 2. punkts un 51. pants

36. pants

37. pants

54. pants

38. pants

56. pants


Augša