5.7.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 178/1

(1)

Padomes Regulas (EK) Nr. 1782/2003 (2003. gada 29. septembris), ar ko izveido kopīgus tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem (4), IV sadaļas 10.a nodaļā, kas iekļauta ar Padomes Regulas (EK) Nr. 864/2004 (5) 1. panta 20. punktu, ir paredzēti noteikumi attiecībā uz kultūratkarīgo īpašo maksājumu par kokvilnu.

(2)

Saskaņā ar Eiropas Kopienu Tiesas 2006. gada 7. septembra spriedumu lietā C-310/04 (6) Regulas (EK) Nr. 1782/2003 IV sadaļas 10.a nodaļu atcēla par proporcionalitātes principa pārkāpumu, jo īpaši atsaucoties uz to, ka “Padome, kas ir pieņēmusi Regulu (EK) Nr. 864/2004, nav Tiesā pierādījusi, ka ar šo regulu ieviestā jaunā kokvilnas atbalsta shēma tika pieņemta, efektīvi izmantojot tai piešķirtās izvērtēšanas pilnvaras, kas nozīmē, ka bija jāņem vērā visi atbilstošie apstākļi, kas pastāvēja attiecīgajā gadījumā, tostarp visas ar kokvilnas audzēšanu un tās attīrīšanas uzņēmumu dzīvotspēju saistītās darbaspēka izmaksas, kuras bija jāņem vērā, lai novērtētu šā kultūrauga rentabilitāti” un ka Tiesa nevarēja “pārbaudīt, vai Kopienu likumdevējs, nepārkāpjot tam šajā jomā piešķirtās plašās izvērtēšanas pilnvaras, varēja secināt, ka pietiek ar to, ka kultūratkarīgā atbalsta par kokvilnu summa ir noteikta 35 % apmērā no kopējās atbalstu summas, kas bija pieejama atbilstoši iepriekšējai atbalsta shēmai, lai nodrošinātu, ka tiek sasniegts Regulas Nr. 864/2004 preambulas 5. apsvērumā paredzētais mērķis nodrošināt šā kultūrauga rentabilitāti un līdz ar to tā turpmāku audzēšanu, proti, mērķis, kas atbilst Grieķijas Republikas Pievienošanās akta 4. protokola 2. punktā paredzētajam mērķim”. Tiesa arī uzdeva apturēt ar atcelšanu radītās sekas līdz brīdim, kad pieņemamā laikposmā tiks pieņemta jauna regula.

(3)

Saskaņā ar Tiesas spriedumu lietā C-310/04 jāpieņem jauna shēma attiecībā uz īpašo maksājumu par kokvilnu.

(4)

Būtu jāņem vērā visi būtiskie faktori un apstākļi, kas attiecas uz kokvilnas nozares īpašo situāciju, tostarp visi elementi, kas vajadzīgi, lai novērtētu minētā kultūrauga rentabilitāti. Šādā nolūkā uzsāka novērtēšanas un apspriešanās procesu: veica divus pētījumus par to, kā turpmākā kokvilnas atbalsta shēma ietekmēs kokvilnas nozari Kopienā sociālajā, ekonomiskajā un vides jomā; organizēja īpašus seminārus un apspriešanos tīmeklī ar iesaistītajiem dalībniekiem.

(5)

Jaunajai shēmai būtu jāpalīdz sasniegt mērķus, kuri izklāstīti 4. protokola 2. punktā, lai atbalstītu kokvilnas ražošanu tajos Kopienas reģionos, kur tā ir nozīmīga lauksaimniecības ekonomikai, lai sniegtu attiecīgajiem ražotājiem iespēju gūt pietiekami lielus ienākumus un stabilizēt tirgu ar piegādes un tirdzniecības strukturāliem uzlabojumiem.

(6)

Shēmai arī būtu jābūt saskaņotai ar lauksaimnieku ienākuma atbalsta politiku, kas ir galvenais reformētās kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) pamatprincips.

(7)

Ražotāju tiešā atbalsta nošķiršana un vienotās maksājuma shēmas ieviešana ir būtiski KLP reformas elementi. Ar Regulu (EK) Nr. 1782/2003 minētos elementus ieviesa attiecībā uz vairākiem lauksaimniecības produktiem.

(8)

Lai īstenotu KLP reformas mērķus, kā arī 4. protokolā noteiktos mērķus, atbalsts kokvilnai būtu lielā mērā jānošķir un jāiekļauj vienotajā maksājuma shēmā. Ņemot vērā to, ka šos mērķus nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un sakarā ar to, ka vajadzīga kopīga rīcība, tos var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā noteikts tikai tas, kas vajadzīgs minēto mērķu sasniegšanai.

(9)

Atbalsta shēmas pilnīga un tūlītēja iekļaušana vienotajā maksājumu shēmā kokvilnas nozarē, iespējams, radītu ievērojamu ražošanas traucējumu risku Kopienas kokvilnas ražošanas reģionos. Daļa atbalsta tādēļ joprojām būtu saistāma ar kokvilnas audzēšanu, izmantojot kultūratkarīgo maksājumu par hektāru, par kuru ir tiesības pretendēt uz atbalstu. Tā summa būtu jāaprēķina tā, lai sasniegtu 4. protokola 2. punktā noteiktos mērķus, kā arī lai kokvilnas shēmu iekļautu KLP reformas un vienkāršošanas procesā. Šādā nolūkā un ņemot vērā veikto izvērtējumu, ir pamatoti noteikt, ka kopējais pieejamais atbalsts katrai dalībvalstij ir 35 % no katrai valstij piešķirtās atbalsta daļas, ko netieši saņēmuši ražotāji. Šāda likme ļauj kokvilnas nozarei orientēties uz ilgtermiņa dzīvotspēju, veicina kokvilnas ražošanas reģionu ilgtspējīgu attīstību un nodrošina pietiekami lielus ienākumus lauksaimniekiem.

(10)

Atlikušajiem 65 % no katrai valstij piešķirtās atbalsta daļas, ko netieši saņēmuši ražotāji, būtu jābūt pieejamiem izmantošanai vienotajā maksājuma shēmā.

(11)

Vides aizsardzības nolūkos katrā ražotājā dalībvalstī jānosaka pamatplatība. Turklāt uz maksājumiem varētu pretendēt tikai par tām teritorijām, kuras ir apstiprinājušas dalībvalstis.

(12)

Ražotājai dalībvalstij būtu jānosaka noteikts ražas daudzums no hektāra. Kopā ar pamatplatības prasību, vispārējo līdzekļu bāzi un shēmas pārsvarā atsaistīto raksturu tas noteiks ražošanas programmas ierobežošanu, vienlaikus īstenojot 4. protokola mērķus.

(13)

Lai apmierinātu kokvilnas pirmapstrādes nozares vajadzības, tiesības saņemt atbalstu būtu jāpiešķir, ņemot vērā to, vai faktiski novāktā kokvilna atbilst minimālajām kvalitātes prasībām.

(14)

Lai ražotāji un pirmapstrādes uzņēmumi varētu uzlabot kokvilnas kvalitāti, būtu jāveicina arī starpnozaru organizāciju izveide, kuras dalībvalstīm būs jāapstiprina. Kopienai būtu netieši jāveicina minēto organizāciju darbība, palielinot atbalstu tiem lauksaimniekiem, kuri ir šādu organizāciju dalībnieki.

(15)

Tāpēc attiecīgi būtu jāgroza Regula (EK) Nr. 1782/2003.

(16)

Papildus jaunajai sistēmai attiecībā uz īpašo maksājumu par kokvilnu būtu piemēroti pieņemt citu noteikumu kopumu, lai sekmētu kokvilnas nozares stabilitāti jaunajos tiesiskajos un tirgus apstākļos.

(17)

Ja uzskata, ka ražotājos reģionos ir vajadzīga kokvilnas pirmapstrādes rūpniecība, šīs nozares vajadzības apmierinātu, inter alia, nosakot faktiski ievāktās kokvilnas obligāto kvalitāti un ļaujot starpnozaru organizācijām uzlabot kokvilnas kvalitāti. Turklāt, ņemot vērā to, ka pirmapstrādes nozarē ir ievērojams jaudas pārpalikums, ir piemēroti noteikt papildu pasākumus tās pārstrukturēšanas procesam, lai uzlabotu orientēšanos uz tirgu.

(18)

Šķiet, ir piemēroti ieviest orientēšanās uz tirgu pasākumus, ar ko atbalsta konkrētas kvalitātes shēmas, un saistītas veicināšanas darbības. Tāpēc būtu jāizveido valsts programmas attiecībā uz kokvilnas nozares pārstrukturēšanu. Minētie pasākumi būtu jāfinansē Kopienai, savukārt dalībvalstis varētu izvēlēties to, kas visvairāk atbilst to apgabalu vajadzībām, vajadzības gadījumā ņemot vērā reģionālās īpatnības.

(19)

Pārstrukturēšanas programmas būtu jāiesniedz Komisijai, lai tā pārbaudītu pasākumu atbilstību regulā noteiktajiem nosacījumiem un tās īstenošanas noteikumiem. Dalībvalstis būtu atbildīgas par šādu pārstrukturēšanas programmu īstenošanu.

(20)

Minētie pasākumi papildinātu pašreizējos pasākumus, kas noteikti Padomes Regulā (EK) Nr. 1698/2005 (2005. gada 20. septembris) par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) (7).

(21)

Minētajās programmās pasākumi var ietvert kokvilnas pirmapstrādes procesa iekārtu daļas pilnīgu un pastāvīgu demontāžu, lai nodrošinātu darboties spējīgu pirmapstrādes nozari. Var nodrošināt arī atbalstu ieguldījumiem pirmapstrādes rūpniecībā, lai uzlabotu šādu uzņēmumu saimnieciskās darbības rādītājus. Var sniegt arī atbalstu iekārtu piegādātājiem, kurus ietekmē kokvilnas nozares pārstrukturēšana.

(22)

Lai uzlabotu Eiropas kokvilnas kvalitāti, lauksaimniekiem, kas piedalās īpašajās kvalitātes shēmās, saistībā ar šādām programmām būtu jāsaņem īpašs atbalsts, lai segtu dažas saistītas izmaksas. Līdzīgi būtu jāatbalsta informācijas un veicināšanas darbības attiecībā uz kokvilnu, kurai piemēro minētās kvalitātes shēmas.

(23)

Piešķirot dalībvalstīm līdzekļus nozares pārstrukturēšanas valsts programmām, būtu jābalstās uz konkrētajām vajadzībām saistībā ar pārstrukturēšanu un pielāgošanu galvenajos kokvilnas ražošanas reģionos. Lai noteiktā termiņā īstenotu kokvilnas nozares pārstrukturēšanu un pielāgošanu, programmas var pabeigt saskaņā ar dalībvalstu pieprasījumu, pēc tam pārstrukturēšanas programmām piešķirto gada budžetu var pievienot to dalībvalstu noteiktajam maksimāli pieļaujamam daudzumam, uz kurām attiecas nesaistīti maksājumi, kas noteikti Regulas (EK) Nr. 1782/2003 VIII pielikumā.

(24)

Tā kā Portugālē nav kokvilnas pirmapstrādes nozares un Bulgārijā piemēro vienotā zonas maksājuma shēmu, abās minētajās dalībvalstīs nav jāpiešķir līdzekļi nozares pārstrukturēšanas valsts programmām.

(25)

Lai piemērotu jauno kokvilnas atbalsta shēmu un kokvilnas nozares pārstrukturēšanas shēmu no ražošanas sezonas sākuma, šī regula būtu jāpiemēro no 2009. gada sākuma,

1)

Regulas IV sadaļas 10.a nodaļu aizstāj ar šādu nodaļu:

“10.a   NODAĻA

KULTŪRATKARĪGAIS MAKSĀJUMS PAR KOKVILNU

110.a pants

Darbības joma

Atbalstu piešķir lauksaimniekiem, kas ražo kokvilnu, uz kuru attiecas KN kods 5201 00, ievērojot šajā nodaļā paredzētos nosacījumus.

110.b pants

Tiesības pretendēt uz atbalstu

1.   Atbalstu piešķir par hektāru zemes, kura apsēta ar kokvilnu un par kuru var pretendēt uz atbalstu. Lai varētu pretendēt uz atbalstu, platībai ir jāatrodas uz lauksaimniecības zemes, ko dalībvalsts ir atļāvusi izmantot kokvilnas audzēšanai, tai jābūt apsētai ar atļautajām šķirnēm un faktiski novāktai normālos audzēšanas apstākļos.

Atbalstu, kas minēts 110.a pantā, piešķir par pienācīgi labu un tirdzniecības prasībām atbilstošas kvalitātes kokvilnu.

2.   Dalībvalstis atļauj izmantot šā panta 1. punktā minēto zemi un šķirnes saskaņā ar sīki izstrādātiem noteikumiem un nosacījumiem, kas pieņemti atbilstīgi 144. panta 2. punktā minētajai procedūrai.

110.c pants

Pamatplatības, noteiktais ražas daudzums un atsauces summas

1.   Ar šo ir noteikta pamatplatība šādām valstīm:

2.   Ar šo ir noteikts ražas daudzums atsauces periodā šādām valstīm:

3.   Atbalsta summa par hektāru ir noteikta, 2. punktā paredzētās ražas reizinot ar šādām atsauces summām:

4.   Ja attiecīgajā dalībvalstī un attiecīgajā gadā platība, kas atbilst atbalsta piešķiršanas kritērijiem un kurā audzē kokvilnu, pārsniedz 1. punktā noteikto pamatplatību, 3. punktā paredzēto atbalstu šai dalībvalstij samazina proporcionāli pārsniegtajai pamatplatībai.

5.   Saskaņā ar 144. panta 2. punktā minēto procedūru nosaka sīki izstrādātus noteikumus šā panta īstenošanai.

110.d pants

Apstiprinātas starpnozaru organizācijas

1.   Šajā nodaļā “apstiprināta starpnozaru organizācija” ir juridiska persona, ko veido kokvilnas ražotāji un vismaz viens kokvilnas attīrītājs un kas veic šādas darbības:

2.   Dalībvalsts, kuras teritorijā ir reģistrēti kokvilnas attīrītāji, apstiprina starpnozaru organizācijas, kas atbilst kritērijiem, kuri jāpieņem saskaņā ar 144. panta 2. punktā minēto procedūru.

110.e pants

Atbalsta maksājums

1.   Lauksaimniekiem saskaņā ar 110.c pantu atbalstu piešķir par hektāru, par kuru ir tiesības pretendēt uz atbalstu.

2.   Lauksaimniekiem, kas ir apstiprinātas starpnozaru organizācijas dalībnieki, atbalstu, kura summa palielināta par EUR 2, piešķir par hektāru, par kuru ir tiesības pretendēt uz atbalstu, ņemot vērā 110.c panta 1. punktā noteikto pamatplatību.”

2)

Regulas 156. panta 2. punkta g) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

a)

pētniecības projektiem un pasākumiem, kas paredzēti pētniecības projektu atbalstam;

b)

pasākumiem, kas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1698/2005 ir tiesīgi saņemt Kopienas atbalstu.

—

Grieķija: EUR 4,0 miljoni,

—

Spānija: EUR 6,134 miljoni.

a)

kokvilnas pirmapstrādes procesa iekārtu pilnīga un pastāvīga demontāža;

b)

ieguldījumi pirmapstrādes nozarē;

c)

lauksaimnieku dalība kokvilnas kvalitātes shēmās;

d)

informācijas un reklāmas darbības;

e)

atbalsts iekārtu piegādātājiem, nepārsniedzot nodarītos zaudējumus.

a)

Padomes Regulas (EK) Nr. 1051/2001 (2001. gada 22. maijs) par kokvilnas ražošanas atbalstu (8) IV nodaļā minētie atbalsta saņēmēji, kas 2005./2006. tirdzniecības gadā saņem atbalstu šā panta 1. punkta a), b) un d) apakšpunktā minētajiem pasākumiem;

b)

Regulas (EK) Nr. 1782/2003 10.a nodaļā minētie atbalsta saņēmēji, kas saņem atbalstu šā panta 1. punkta c) un d) apakšpunktā minētajiem pasākumiem;

c)

Regulas (EK) Nr. 1782/2003 10.a nodaļā minētās apstiprinātās starpnozaru organizācijas, kas saņem atbalstu šā panta 1. punkta d) apakšpunktā minētajam pasākumam;

d)

iekārtu piegādātāji, kas saņem atbalstu šā panta 1. punkta e) apakšpunktā minētajam pasākumam, kuri: