3.6.2008

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 143/1

---

PADOMES REGULA (EK) Nr. 485/2008

(2008. gada 26. maijs)

par dalībvalstu veiktām Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda finansēšanas sistēmā ietilpstošo darījumu rūpīgām pārbaudēm

(Kodificēta versija)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 37. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu (1),

tā kā:

(1)

Padomes Regula (EEK) Nr. 4045/89 (1989. gada 21. decembris) par dalībvalstu veiktām Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda Garantiju nodaļas finansējuma sistēmā ietilpstošo darījumu rūpīgām pārbaudēm un Direktīvas 77/435/EEK atcelšanu (2) ir vairākkārt būtiski grozīta (3). Skaidrības un praktisku iemeslu dēļ minētā regula būtu jākodificē.

(2)

Saskaņā ar 9. pantu Padomes Regulā (EK) Nr. 1290/2005 (2005. gada 21. jūnijs) par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu (4) nolūkā novērst un apkarot pārkāpumus un atgūt pārkāpumu vai nolaidības dēļ zaudētās summas, dalībvalstīm jāveic pasākumi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu Kopienas finanšu interešu efektīvu aizsardzību, un jo īpaši – lai pārliecinātos, ka Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) un Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) finansētās darbības faktiski veic un ka tas notiek pareizi.

(3)

To uzņēmumu tirdzniecības dokumentu rūpīga pārbaude, kas saņem vai veic maksājumus, var būt ļoti efektīvs līdzeklis, lai uzraudzītu darījumus, kas ir daļa no ELGF finansēšanas sistēmas. Šādas rūpīgas pārbaudes papildina citas dalībvalstu jau veiktās pārbaudes. Šī regula turklāt neietekmē tos valstu noteikumus attiecībā uz rūpīgām pārbaudēm, kuri ir izvērstāki par šajā regulā paredzētajiem.

(4)	Dokumenti, ko izmanto par pamatu šādām rūpīgām pārbaudēm, būtu jānosaka tā, lai nodrošinātu to, ka rūpīgās pārbaudes ir pilnīgas.

(5)	Rūpīgi pārbaudāmie uzņēmumi būtu jāizvēlas, pamatojoties uz to darījumu raksturu, kurus tie veic uz savu atbildību, kā arī pamatojoties uz uzņēmumu, kas saņem vai veic maksājumus, klasifikāciju, kura veikta, ņemot vērā to finansiālo nozīmīgumu ELGF finansēšanas sistēmā

(6)

Turklāt jāparedz minimālais tirdzniecības dokumentu pārbaužu skaits. Šis skaits būtu jānosaka, izmantojot metodi, kas novērstu tādas būtiskas atšķirības starp dalībvalstīm, kuras izriet no to izdevumu struktūras atšķirībām ELGF. Šo metodi var noteikt, ņemot vērā to uzņēmumu skaitu, kuriem ir noteikts finansiālais nozīmīgums ELGF finansēšanas sistēmā.

(7)

Būtu jānosaka par rūpīgajām pārbaudēm atbildīgo amatpersonu pilnvaras un uzņēmumu pienākumi nodrošināt tirdzniecības dokumentu pieejamību šādām amatpersonām uz noteiktu laikposmu un sniegt šādu informāciju pēc viņu pieprasījuma. Turklāt būtu jānosaka, ka atsevišķos gadījumos tirdzniecības dokumentus var konfiscēt.

(8)

Ņemot vērā lauksaimniecības preču starptautiskās tirdzniecības struktūru, kā arī iekšējā tirgus darbības labad ir nepieciešams organizēt sadarbību starp dalībvalstīm. Kopienas līmenī ir nepieciešams izveidot arī centralizētu dokumentācijas sistēmu attiecībā uz uzņēmumiem, kas saņem vai veic maksājumus un veic uzņēmējdarbību trešās valstīs.

(9)

Lai gan vispirms dalībvalstīm jāpieņem savas rūpīgu pārbaužu programmas, šīs programmas jādara zināmas Komisijai, lai tā varētu uzņemties pārraudzītājas un koordinētājas lomu un nodrošināt, ka programmas ir pieņemtas, pamatojoties uz piemērotiem kritērijiem. Rūpīgas pārbaudes tādējādi var attiecināt galvenokārt uz nozarēm vai uzņēmumiem, kuros krāpšanas iespējamība ir liela.

(10)	Ir būtiski, lai katrai dalībvalstij būtu īpaša struktūrvienība, kas ir atbildīga par šīs regulas piemērošanas pārraudzību un saskaņā ar šo regulu veikto rūpīgo pārbaužu koordinēšanu. Šīs struktūrvienības amatpersonas drīkst veikt uzņēmumu pārbaudes saskaņā ar šo regulu.

(11)	Struktūrvienības, kas saskaņā ar šo regulu veic rūpīgās pārbaudes, būtu jāorganizē neatkarīgi no struktūrvienībām, kas veic rūpīgu pārbaudi pirms maksājuma.

(12)	Tirdzniecības dokumentu rūpīgā pārbaudē iegūtā informācija būtu jāaizsargā, tai piešķirot dienesta noslēpuma statusu.

(13)	Būtu jāveic pasākumi informācijas apmaiņai Kopienas līmenī, lai nodrošinātu šīs regulas piemērošanas rezultātu efektīvāku izmantošanu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1.   Šī regula attiecas uz uzņēmumu vai to pārstāvju, kas saņem vai veic maksājumus tiešā vai netiešā saistībā ar Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) finansēšanas sistēmu, turpmāk – “uzņēmumi”, tirdzniecības dokumentu rūpīgu pārbaudi, lai pārliecinātos par ELGF finansēšanas sistēmā esošo darījumu faktisko īstenošanu un izpildes pareizību.

2.   Šo regulu nepiemēro pasākumiem, kas attiecas uz integrēto administrācijas un kontroles sistēmu, uz ko attiecas Padomes Regula (EK) Nr. 1782/2003 (2003. gada 29. septembris), ar ko izveido kopīgus tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem (5). Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1290/2005 41. panta 2. punktā minēto procedūru Komisija sagatavo citu pasākumu sarakstu, attiecībā uz kuriem šo regulu nepiemēro.

3.   Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

a)

“tirdzniecības dokumenti” ir visi grāmatvedības dokumenti, reģistri, kvītis un apstiprinošie dokumenti, pārskati, ražošanas un kvalitātes dokumentācija, kā arī sarakste, kas attiecas uz uzņēmuma komercdarbību, kā arī komercdati jebkādā formā, tostarp elektroniski saglabāti dati, ciktāl šie dokumenti tieši vai netieši attiecas uz 1. punktā minētajiem darījumiem;

b)	“trešā persona” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kura ir tieši vai netieši saistīta ar ELGF finansēšanas sistēmā veiktajiem darījumiem.

2. pants

1.   Dalībvalstis sistemātiski veic uzņēmumu tirdzniecības dokumentu rūpīgu pārbaudi, ņemot vērā rūpīgi pārbaudāmo darījumu raksturu. Dalībvalstis nodrošina, lai uzņēmumu atlase rūpīgai pārbaudei pēc iespējas labāk nodrošinātu to pasākumu efektivitāti, kuru mērķis ir novērst un atklāt pārkāpumus ELGF finansēšanas sistēmā. Veicot atlasi, inter alia, ņem vērā uzņēmumu finansiālo nozīmīgumu minētajā sistēmā un citus riska faktorus.

2.   Katrā 7. punktā minētajā rūpīgo pārbaužu posmā 1. punktā minētās rūpīgās pārbaudes veic ne mazāk kā pusē uzņēmumu, kuru ELGF finansēšanas sistēmā saņemtie vai veiktie maksājumi vai to summa pārsniedz EUR 150 000 tajā ELGF finanšu gadā, kurš ir pirms attiecīgā rūpīgo pārbaužu posma sākuma.

3.   Attiecībā uz katru kārtējo rūpīgu pārbaužu periodu, dalībvalstis, neskarot 1. punktā noteiktos pienākumus, atlasa rūpīgi pārbaudāmos uzņēmumus, pamatojoties uz riska analīzi eksporta kompensāciju nozarē un uz visiem citiem pasākumiem, kur tas ir lietderīgi. Dalībvalstis iesniedz Komisijai savus priekšlikumus attiecībā uz riska analīzes izmantošanu. Priekšlikumos ietver visu būtisko informāciju attiecībā uz izmantojamo pieeju, metodēm, kritērijiem un īstenošanas metodi. Tos iesniedz ne vēlāk kā tā gada 1. decembrī, kas ir pirms rūpīgās pārbaudes perioda sākuma, attiecībā uz kuru tie piemērojami. Dalībvalstis ņem vērā Komisijas piezīmes par priekšlikumiem, kuras sniedz astoņās nedēļās pēc priekšlikumu saņemšanas.

4.   Attiecībā uz pasākumiem, kuriem dalībvalsts riska analīzi uzskata par nelietderīgu, ir obligāti jāveic rūpīgas pārbaudes uzņēmumos, kuru saņemtie vai veiktie maksājumi vai to summa ELGF finansēšanas sistēmā pārsniedza EUR 350 000 un kuri nav rūpīgi pārbaudīti saskaņā ar šo regulu jebkurā no diviem iepriekšējiem rūpīgu pārbaužu periodiem.

5.   Uzņēmumus, kuru saņemto vai veikto maksājumu summa ir mazāka par EUR 40 000, saskaņā ar šo regulu rūpīgi pārbauda vienīgi īpašu iemeslu dēļ, kurus nosaka dalībvalstis savā gada programmā, kā minēts 10. pantā, vai Komisija jebkurā ierosinātā minētās programmas grozījumā.

6.   Vajadzības gadījumā 1. punktā paredzēto rūpīgo pārbaudi attiecina arī uz fiziskām un juridiskām personām, kas ir saistītas ar uzņēmumiem 1. panta nozīmē, un citām fiziskām vai juridiskām personām gadījumos, kad tas ir būtiski 3. pantā noteikto mērķu sasniegšanai.

7.   Rūpīgo pārbaužu posms ir no 1. jūlija līdz nākamā gada 30. jūnijam.

Rūpīga pārbaude aptver vismaz 12 mēnešu laikposmu, kas beidzies iepriekšējā rūpīgu pārbaužu periodā; to var pagarināt par laikposmiem, kas ir pirms vai pēc 12 mēnešu laikposma un ko nosaka dalībvalstis.

8.   Saskaņā ar šo regulu veiktā rūpīgā pārbaude neierobežo pārbaudes, ko veic saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1290/2005 36. un 37. pantu.

3. pants

1.   Galveno datu pareizību, uz kuriem attiecas rūpīga pārbaude, pārbauda ar riska pakāpei atbilstošu kontrolpārbaužu skaitu, vajadzības gadījumā, arī attiecībā uz trešo personu tirdzniecības dokumentiem, inter alia, ietverot:

a)	salīdzināšanu ar piegādātāju, klientu, pārvadātāju un citu trešo personu tirdzniecības dokumentiem;

b)	krājumu daudzuma un veida fiziskās pārbaudes, ja nepieciešams;

c)	salīdzināšanu ar to finanšu plūsmu uzskaiti, kuru iznākums ir darījumi, kas veikti ELGF finansēšanas sistēmā, vai kuras izriet no šādiem darījumiem; un

d)	grāmatvedības vai finanšu apgrozījuma uzskaites kontroles, kas rūpīgas pārbaudes izdarīšanas brīdī liecina, ka dokumenti, kas atrodas pilnvarotā maksātāja rīcībā, kā pamatojums atbalsta maksājumiem saņēmējam, ir pareizi.

2.   Jo īpaši gadījumos, kad uzņēmumiem jāveic īpaša krājumu uzskaite saskaņā ar Kopienas vai attiecīgās valsts noteikumiem, šādas uzskaites rūpīga pārbaude attiecīgos gadījumos ietver salīdzināšanu ar uzņēmuma tirdzniecības dokumentiem un vajadzības gadījumā – ar faktisko krājumu daudzumu.

3.   Pārbaudāmo darījumu atlasē pilnībā ņem vērā radītā riska pakāpi.

4. pants

Uzņēmumi glabā tirdzniecības dokumentus vismaz trīs gadus no to sagatavošanas gada beigām.

Dalībvalstis drīkst noteikt ilgāku termiņu šo dokumentu saglabāšanai.

5. pants

1.   Uzņēmumu atbildīgās personas vai trešā persona nodrošina visu pieprasīto tirdzniecības dokumentu un papildinformācijas sniegšanu par rūpīgu pārbaudi atbildīgajām amatpersonām vai šim mērķim pilnvarotajām personām. Elektroniski saglabātos datus nodrošina, izmantojot atbilstošu datu saglabāšanas līdzekli.

2.   Amatpersonas, kuras ir atbildīgas par rūpīgo pārbaudi, vai šim mērķim pilnvarotās personas var pieprasīt, lai viņām iesniegtu 1. punktā minēto dokumentu izrakstus vai kopijas.

3.   Gadījumos, kad saskaņā ar šo regulu veiktās rūpīgās pārbaudes laikā uzņēmuma saglabātos tirdzniecības dokumentus atzīst par rūpīgas pārbaudes mērķiem neatbilstošiem, uzņēmumam dod norādījumu turpmāk veikt uzskaiti atbilstīgi tās dalībvalsts prasībām, kura ir atbildīga par rūpīgu pārbaudi, neskarot citās regulās noteiktos pienākumus saistībā ar attiecīgo nozari.

Dalībvalstis nosaka termiņu, kādā šāda uzskaite ir jāievieš.

Gadījumos, kad visi saskaņā ar šo regulu rūpīgi pārbaudāmie tirdzniecības dokumenti vai to daļa atrodas uzņēmumā, kas pieder tai pašai uzņēmumu grupai, līgumsabiedrībai vai apvienībai, kuras vadībai ir vienots pamats ar rūpīgi pārbaudāmo uzņēmumu, neatkarīgi no tā, vai tie atrodas Kopienas teritorijā vai ārpus tās, uzņēmums uzrāda šos tirdzniecības dokumentus par rūpīgo pārbaudi atbildīgajām amatpersonām vietā un laikā, ko nosaka dalībvalstis, kuras ir atbildīgas par rūpīgas pārbaudes veikšanu.

6. pants

1.   Dalībvalstis nodrošina, lai amatpersonas, kas atbild par rūpīgām pārbaudēm, būtu tiesīgas konfiscēt tirdzniecības dokumentus vai panākt to konfiskāciju. Šīs tiesības ir izmantojamas, ievērojot attiecīgos valsts noteikumus, un neietekmē procesuālo noteikumu piemērošanu krimināllietās attiecībā uz dokumentu konfiskāciju.

2.   Dalībvalstis paredz attiecīgus pasākumus, lai sodītu fiziskas vai juridiskas personas, kuras nepilda saistības, kas izriet no šīs regulas.

7. pants

1.   Turpmāk norādītajos gadījumos dalībvalstis viena otrai sniedz 2. un 3. pantā paredzētās rūpīgās pārbaudes veikšanai nepieciešamo palīdzību:

a)	kad uzņēmums vai trešā persona veic uzņēmējdarbību citā dalībvalstī nekā tā, kurā attiecīgās summas maksājums ir veikts vai saņemts vai kurā tam vajadzētu būt veiktam vai saņemtam;

b)	kad uzņēmums vai trešā persona veic uzņēmējdarbību citā dalībvalstī nekā tā, kurā atrodas rūpīgai pārbaudei vajadzīgie dokumenti un informācija.

Komisija var koordinēt kopīgos pasākumus, kas saistītas ar divu vai vairāk dalībvalstu savstarpējo palīdzību. Šādas koordinēšanas noteikumus paredz saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1290/2005 41. panta 2. punktā minēto procedūru.

Ja divas vai vairāk dalībvalstis saskaņā ar 10. panta 2. punktu iesūtītajā programmā iestrādā priekšlikumu par kopīgu rīcību, kas prasa izvērstu savstarpēju palīdzību, Komisija pēc pieprasījuma var atļaut attiecīgajā dalībvalstī minimālo rūpīgo pārbaužu skaita samazināšanu, lielākais, par 25 % saskaņā ar 2. panta 2. līdz 5. punktu.

2.   Pirmajos trīs mēnešos pēc tā ELGF finanšu gada beigām, uz kuru attiecas maksājums, dalībvalstis nosūta 1. punkta a) apakšpunktā minēto uzņēmumu sarakstu katrai dalībvalstij, kurā attiecīgais uzņēmums veic uzņēmējdarbību. Sarakstā iekļauj visas ziņas, kas vajadzīgas, lai saņēmēja dalībvalsts varētu identificēt uzņēmumus un veikt savus rūpīgās pārbaudes pienākumus. Galamērķa dalībvalsts atbild par šādu uzņēmumu rūpīgu pārbaudi saskaņā ar 2. pantu. Katra saraksta kopiju nosūta Komisijai.

Maksājuma saņemšanas vai veikšanas dalībvalsts drīkst pieprasīt dalībvalstij, kurā uzņēmums veic uzņēmējdarbību, rūpīgi pārbaudīt atsevišķus attiecīgajā sarakstā iekļautos uzņēmumus, saskaņā ar 2. pantu un norādot šāda pieprasījuma pamatojumu, un jo īpaši ar to saistītos riskus.

Pieprasījuma saņēmēja dalībvalsts ņem vērā ar uzņēmumu saistītos riskus, kurus dara zināmus pieprasījuma iesniedzēja dalībvalsts.

Pieprasījuma saņēmēja dalībvalsts informē pieprasījuma iesniedzēju dalībvalsti par pieprasījuma izpildes virzību. Gadījumā, ja veic sarakstā iekļautā uzņēmuma rūpīgu pārbaudi, pieprasījuma saņēmēja dalībvalsts, kura ir veikusi rūpīgo pārbaudi, informē pieprasījuma iesniedzēju dalībvalsti par attiecīgās rūpīgās pārbaudes rezultātiem vēlākais trīs mēnešus pēc rūpīgās pārbaudes perioda beigām.

Pārskatu par šādiem pieprasījumiem nosūta Komisijai reizi ceturksnī viena mēneša laikā pēc katra ceturkšņa beigām. Komisija var pieprasīt nodrošināt atsevišķu pieprasījumu kopijas.

3.   Pirmajos trīs mēnešos pēc tā ELGF finanšu gada beigām, uz kuru attiecas maksājums, dalībvalstis nosūta Komisijai uzņēmumu sarakstu, kuri veic uzņēmējdarbību trešā valstī un kuri veikuši vai saņēmuši attiecīgās summas maksājumu, vai tam vajadzētu tikt veiktam vai saņemtam šajā dalībvalstī.

4.   Ja papildu informācija no citas dalībvalsts nepieciešama uzņēmuma rūpīgai pārbaudei saskaņā ar 2. pantu, un jo īpaši kontrolpārbaudēm saskaņā ar 3. pantu, iesniedz īpašus rūpīgas pārbaudes pieprasījumus, kuros norāda pieprasījuma iemeslus. Pārskatu par šādiem īpašiem pieprasījumiem nosūta Komisijai reizi ceturksnī viena mēneša laikā pēc katra ceturkšņa beigām. Komisija var pieprasīt nodrošināt atsevišķu pieprasījumu kopijas.

Pieprasījumu par rūpīgu pārbaudi izpilda ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc tā saņemšanas; rūpīgās pārbaudes rezultātus nekavējoties paziņo pieprasījuma iesniedzējai dalībvalstij un Komisijai. Paziņojumu Komisijai nosūta reizi ceturksnī viena mēneša laikā pēc katra ceturkšņa beigām.

5.   Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1290/2005 41. panta 2. punktā minēto procedūru Komisija nosaka minimālās prasības attiecībā uz šā panta 2. un 4. punktā minēto pieprasījumu saturu.

8. pants

1.   Saskaņā ar šo regulu veiktajās rūpīgajās pārbaudēs iegūto informāciju aizsargā, tai piešķirot dienesta noslēpuma statusu. To nedrīkst izpaust nevienai personai, izņemot personas, kurām sakarā ar viņu pienākumiem dalībvalstīs vai Kopienu iestādēs tā ir jāzina, lai varētu veikt minētos pienākumus.

2.   Šis pants neietekmē valstu noteikumus attiecībā uz tiesvedību.

9. pants

1.   Līdz nākamajam 1. janvārim pēc rūpīgo pārbaužu posma dalībvalstis nosūta Komisijai sīku ziņojumu par šīs regulas piemērošanu.

Ziņojumā jānorāda jebkuras pieredzētās grūtības un to pārvarēšanai veiktie pasākumi un pēc vajadzības izsaka ierosinājumus uzlabojumiem.

2.   Dalībvalstis un Komisija veic regulāru viedokļu apmaiņu par šīs regulas piemērošanu.

3.   Komisija katru gadu izvērtē panāktos rezultātus savā ikgadējā pārskatā par fondu vadību, kā minēts Regulas (EK) Nr. 1290/2005 43. pantā.

10. pants

1.   Dalībvalstis izstrādā programmas rūpīgajām pārbaudēm, kas saskaņā ar 2. pantu jāveic nākamajā rūpīgo pārbaužu posmā.

2.   Līdz katra gada 15. aprīlim dalībvalstis nosūta Komisijai savu 1. punktā minēto programmu, precizējot:

a)	rūpīgi pārbaudāmo uzņēmumu skaitu un to klasifikāciju atbilstoši nozarēm, pamatojoties uz summām, kuras uz tiem attiecas;

b)	programmas izstrādei pieņemtos kritērijus.

3.   Ja astoņās nedēļās Komisija nav darījusi zināmas savas piezīmes, tad dalībvalstis īsteno to izstrādātās un Komisijai nosūtītās programmas.

4.   Minētā procedūra attiecas arī uz dalībvalstu izdarītajiem grozījumiem programmās.

5.   Ārkārtas gadījumos Komisija var jebkurā stadijā pieprasīt konkrētas uzņēmumu kategorijas iekļaušanu vienas vai vairāku dalībvalstu programmās.

11. pants

1.   Katrā dalībvalstī nosaka īpašu struktūrvienību, kas ir atbildīga par šīs regulas piemērošanas pārraudzību un:

a)	par to, ka šajā īpašajā struktūrvienībā tieši nodarbinātās amatpersonas veic šeit paredzētās rūpīgās pārbaudes; vai

b)	par citu struktūrvienību amatpersonu veikto rūpīgo pārbaužu koordinēšanu un vispārējo uzraudzību.

Dalībvalstis turklāt var noteikt, ka saskaņā ar šo regulu veicamās rūpīgās pārbaudes sadala starp īpašo struktūrvienību un citām valsts struktūrvienībām ar noteikumu, ka par to koordinēšanu ir atbildīga īpašā struktūrvienība.

2.   Par šīs regulas piemērošanu atbildīgā struktūrvienība vai struktūrvienības jāorganizē tā, lai tās būtu neatkarīgas no struktūrvienībām vai struktūrvienību nodaļām, kas atbild par maksājumiem un pirms tiem veiktajām rūpīgajām pārbaudēm.

3.   Lai nodrošinātu šīs regulas pareizu piemērošanu, 1. punktā minētā īpašā struktūrvienība veic visus vajadzīgos pasākumus.

4.   Īpašā struktūrvienība turklāt ir atbildīga par:

a)	to valsts amatpersonu mācībām, kuras ir atbildīgas par šajā regulā minēto rūpīgo pārbaužu veikšanu, lai nodrošinātu, ka tās iegūst pietiekamas zināšanas un var veikt savus uzdevumus;

b)	rūpīgās pārbaudes ziņojumu un jebkuru citu ar veiktajām un šajā regulā paredzētajām rūpīgajām pārbaudēm saistīto dokumentu pārvaldību;

c)	9. panta 1. punktā minēto ziņojumu un 10. pantā minēto programmu sagatavošanu un paziņošanu.

5.   Īpašajai struktūrvienībai attiecīgā dalībvalsts piešķir visas 3. un 4. punktā minēto uzdevumu izpildei vajadzīgās pilnvaras.

Tajā darbojas pietiekams skaits amatpersonu, kas ir pienācīgi apmācītas, lai varētu veikt minētos uzdevumus.

6.   Šo pantu nepiemēro, ja saskaņā ar 2. panta 2. līdz 5. punktu rūpīgi pārbaudāmo uzņēmumu minimālais skaits ir mazāks par 10.

12. pants

Šajā regulā euro izteiktās summas vajadzības gadījumā konvertē attiecīgo valstu valūtās, piemērojot valūtas maiņas kursu, kas noteikts tā gada pirmajā darbdienā, kurā sākas rūpīgo pārbaužu posms, un kas publicēts Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā.

13. pants

Sīki izstrādātus noteikumus šīs regulas piemērošanai pēc vajadzības pieņem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1290/2005 41. panta 2. punktā minēto procedūru.

14. pants

To īpašo izdevumu rūpīgām pārbaudēm, kurus saskaņā ar šo regulu sedz Kopiena, piemēro Regulas (EK) Nr. 1290/2005 36. un 37. pantu.

15. pants

1.   Saskaņā ar attiecīgajiem valsts tiesību aktiem Komisijas amatpersonām ir pieejami visi dokumenti, kas sagatavoti, lai veiktu saskaņā ar šo regulu paredzētās rūpīgās pārbaudes, vai kas sagatavoti minēto pārbaužu iznākumā, kā arī visi dati, tostarp datu apstrādes sistēmās glabātie dati. Šos datus nodrošina pēc pieprasījuma, izmantojot atbilstošu datu saglabāšanas līdzekli.

2.   Šīs regulas 2. pantā minētās rūpīgās pārbaudes veic dalībvalstu amatpersonas.

Komisijas amatpersonas drīkst piedalīties šajās rūpīgajās pārbaudēs. Viņas pašas nedrīkst īstenot attiecīgās valsts amatpersonām piešķirtās rūpīgās pārbaudes veikšanas pilnvaras, tomēr viņām ir piekļuve dalībvalstu amatpersonām pieejamajām telpām un dokumentiem.

3.   Saskaņā ar 7. pantu veiktās rūpīgās pārbaudes gadījumā pieprasījuma iesniedzējas dalībvalsts amatpersonas drīkst ar pieprasījuma saņēmējas dalībvalsts piekrišanu būt klāt pieprasījuma saņēmējas dalībvalsts veiktajā rūpīgajā pārbaudē un piekļūt tām telpām un tiem dokumentiem, kam piekļūst šīs dalībvalsts amatpersonas.

Pieprasījuma iesniedzējas dalībvalsts amatpersonām, kuras ir klāt pieprasījuma saņēmējā dalībvalstī veiktajās rūpīgajās pārbaudēs, ir jāspēj jebkurā laikā pierādīt savu oficiālo statusu. Rūpīgās pārbaudes vienmēr veic pieprasījuma saņēmējas dalībvalsts amatpersonas.

4.   Gadījumos, kad attiecīgās valsts kriminālprocesa noteikumi paredz, ka atsevišķas darbības veic vienīgi attiecīgās valsts tiesību aktos īpaši noteiktas amatpersonas, šajās darbībās nepiedalās ne Komisijas amatpersonas, ne 3. punktā minētās dalībvalstu amatpersonas. Jebkurā gadījumā tās nepiedalās jo īpaši personu mājas apmeklējumos vai personu formālā nopratināšanā dalībvalsts krimināltiesību kontekstā. Tomēr tām ir pieejama šādi iegūtā informācija.

16. pants

Regulu (EEK) Nr. 4045/89, kā tā grozīta ar I pielikumā uzskaitītajām regulām, atceļ.

Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu, un tās lasa saskaņā ar atbilstības tabulu II pielikumā.

17. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

---

(1)  2007. gada 19. jūnija Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(2)  OV L 388, 30.12.1989., 18. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2154/2002 (OV L 328, 5.12.2002., 4. lpp.).

(3)  Sk. I pielikumu.

(4)  OV L 209, 11.8.2005., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1437/2007 (OV L 322, 7.12.2007., 1. lpp.).

(5)  OV L 270, 21.10.2003., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 293/2008 (OV L 90, 2.4.2008., 5. lpp.).

---

---

---