EUR-Lex Piekļuve Eiropas Savienības tiesību aktiem

Atpakaļ uz EUR-Lex sākumlapu

Šis dokuments ir izvilkums no tīmekļa vietnes EUR-Lex.

Dokuments 32008R1274

Komisijas Regula (EK) Nr. 1274/2008 ( 2008. gada 17. decembris), ar kuru attiecībā uz 1. starptautisko grāmatvedības standartu (SGS) groza Regulu (EK) Nr. 1126/2008, ar ko pieņem vairākus starptautiskos grāmatvedības standartus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1606/2002 (Dokuments attiecas uz EEZ)

OV L 339, 18.12.2008., 3./44. lpp. (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
Īpašais izdevums horvātu valodā: Nodaļa 13 Sējums 051 Lpp. 174 - 215

Dokumenta juridiskais statuss Vairs nav spēkā, Datums, līdz kuram ir spēkā: 15/10/2023; Iesaist. atcelta ar 32023R1803

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2008/1274/oj

18.12.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 339/3


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1274/2008

(2008. gada 17. decembris),

ar kuru attiecībā uz 1. starptautisko grāmatvedības standartu (SGS) groza Regulu (EK) Nr. 1126/2008, ar ko pieņem vairākus starptautiskos grāmatvedības standartus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1606/2002

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 19. jūlija Regulu (EK) Nr. 1606/2002 par starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu (1) un jo īpaši tās 3. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1126/2008 (2) tika pieņemti noteikti starptautiski standarti un to interpretācijas, kas bija spēkā 2008. gada 15. oktobrī.

(2)

Starptautisko grāmatvedības standartu padome (IASB) 2007. gada 6. septembrī publicēja 1. starptautiskā grāmatvedības standarta (SGS) “Finanšu pārskatu sniegšana” pārskatīto redakciju, turpmāk “pārskatītais 1. SGS”. Ar pārskatīto 1. SGS groza dažas finanšu pārskatu sniegšanas prasības un dažos gadījumos pieprasa papildu informāciju, kā arī groza dažus citus grāmatvedības standartus. Ar pārskatīto 1. SGS aizstāj 2003. gadā pārskatīto 1. starptautisko grāmatvedības standartu (SGS) “Finanšu pārskatu sniegšana”, kurā grozījumi izdarīti 2005. gadā.

(3)

Apspriešanās ar Eiropas Finanšu pārskatu padomdevējas grupas (EFRAG) tehnisko ekspertu grupu (TEG) apstiprina, ka pārskatītais 1. SGS atbilst Regulas (EK) Nr. 1606/2002 3. panta 2. punktā izklāstītajiem pieņemšanas tehniskajiem kritērijiem. Saskaņā ar Komisijas 2006. gada 14. jūlija Lēmumu 2006/505/EK, ar ko izveido Grāmatvedības standartu pārskata grupu, lai konsultētu Komisiju par Eiropas Finanšu pārskatu padomdevējas grupas (EFRAG) atzinumu objektivitāti un neitralitāti (3), Grāmatvedības standartu pārskata grupa izskatīja EFRAG atzinumu par apstiprināšanu un informēja Eiropas Komisiju, ka tas ir objektīvs un līdzsvarots.

(4)

Tāpēc attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 1126/2008.

(5)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Grāmatvedību regulējošās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 1126/2008 pielikumā 1. starptautisko grāmatvedības standartu (SGS) “Finanšu pārskatu sniegšana” (pārskatīts 2003. gadā), kurā grozījumi izdarīti 2005. gadā, aizstāj ar 1. starptautisko grāmatvedības standartu (SGS) “Finanšu pārskatu sniegšana” (pārskatīts 2007. gadā), kas iekļauts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Uzņēmums piemēro 1. SGS (pārskatīts 2007. gadā), kas iekļauts šīs regulas pielikumā, vēlākais no dienas, kurā sākas tā pirmais finanšu gads, pēc 2008. gada 31. decembra.

3. pants

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2008. gada 17. decembrī

Komisijas vārdā

Komisijas loceklis

Charlie McCREEVY


(1)  OV L 243, 11.9.2002., 1. lpp.

(2)  OV L 320, 29.11.2008., 1. lpp.

(3)  OV L 199, 21.7.2006., 33. lpp.


PIELIKUMS

STARPTAUTISKIE GRĀMATVEDĪBAS STANDARTI

1. SGS

“1. SGS “Finanšu pārskatu sniegšana (pārskatīts 2007. gadā)””

Pavairošana atļauta Eiropas ekonomikas zonā. Visas esošās tiesības saglabātas ārpus EEZ, izņemot tiesības pavairot personīgai lietošanai vai cita godīga darījuma nolūkā. Papildu informāciju var saņemt no Starptautisko grāmatvedības standartu padomes šādā tīmekļa vietnē: www.iasb.org

1. STARPTAUTISKAIS GRĀMATVEDĪBAS STANDARTS

Finanšu pārskatu sniegšana

MĒRĶIS

1.

Šis standarts nosaka vispārēja mērķa finanšu pārskatu sniegšanas principu, lai nodrošinātu salīdzināmību ar uzņēmuma iepriekšējo periodu finanšu pārskatiem un citu uzņēmumu finanšu pārskatiem. Tajā izklāstītas vispārējas prasības finanšu pārskatu sniegšanai, pamatnostādnes par to struktūru un minimālās prasības, kas attiecas uz finanšu pārskatu saturu.

DARBĪBAS JOMA

2.

Uzņēmumam šis standarts jāpiemēro vispārēja mērķa finanšu pārskatu sagatavošanā un sniegšanā saskaņā ar starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem (SFPS).

3.

Pārējos SFPS izklāstītas konkrētu darījumu un citu notikumu atzīšanas, novērtēšanas un informācijas atklāšanas prasības.

4.

Šis standarts neattiecas uz saskaņā ar 34. SGS Starpperioda finanšu pārskati sagatavotu saīsinātu starpperioda finanšu pārskatu struktūru un saturu. Tomēr 15.–35. punkts attiecas uz šādiem finanšu pārskatiem. Šis standarts ir vienlīdz attiecināms uz visiem uzņēmumiem: gan tiem, kuri sniedz konsolidētos finanšu pārskatus, gan tiem, kuri sniedz atsevišķos finanšu pārskatus, kā definēts 27. SGS Konsolidētie un atsevišķie finanšu pārskati.

5.

Šajā standartā izmantota terminoloģija, kas ir piemērota uz peļņu orientētiem uzņēmumiem, ieskaitot publiskā sektora uzņēmumus. Ja šo standartu vēlēsies piemērot privātā vai publiskā sektora bezpeļņas uzņēmumi, tiem, iespējams, vajadzēs koriģēt atsevišķu finanšu pārskatu posteņu un pašu finanšu pārskatu nosaukumus.

6.

Līdzīgi, uzņēmumiem, kuriem nav pašu kapitāla 32. SGS Finanšu instrumenti: informācijas atklāšana un sniegšana izpratnē (piemēram, daži kopējie fondi), kā arī uzņēmumiem, kuru pamatkapitāls nav pašu kapitāls (piem., dažiem kooperatīviem uzņēmumiem), iespējams, būs nepieciešams pielāgot uzņēmuma dalībnieku vai daļu īpašnieku līdzdalības atspoguļojumu finanšu pārskatos.

DEFINĪCIJAS

7.

Šajā standartā lietoto terminu nozīme ir šāda:

Vispārēja mērķa finanšu pārskati (saukti arī “finanšu pārskati”) ir pārskati, kas domāti lietotājiem, kuri nevar uzņēmumam pieprasīt sagatavot savām vajadzībām atbilstošas īpašas atskaites.

Nepraktiska Prasības piemērošana ir nepraktiska, ja uzņēmums ir darījis visu, lai šo prasību ievērotu un konstatējis, ka to piemērot nespēj.

Starptautiskie finanšu pārskatu standarti (SFPS) ir standarti un interpretācijas, kuras pieņēmusi Starptautisko grāmatvedības standartu padome (SGSP). Tie ietver:

(a)

Starptautiskos finanšu pārskatu standartus;

(b)

Starptautiskos grāmatvedības standartus un

(c)

Starptautisko finanšu pārskatu interpretācijas komitejas (SFPIK) vai bijušās Pastāvīgās interpretācijas komitejas (PIK) sniegtās interpretācijas.

Būtiska Posteņu neuzrādīšana vai nepareiza uzrādīšana ir būtiska, ja tā var individuāli vai kolektīvi ietekmēt finanšu pārskatu lietotāju saimnieciska rakstura lēmumus, kurus viņi pieņem, pamatojoties uz finanšu pārskatiem. Būtiskums ir atkarīgs no neuzrādīšanas vai nepareizas uzrādīšanas apjoma un veida, ko novērtē saistītajos apstākļos. Noteicošais faktors varētu būt posteņa lielums, veids vai abu minēto faktoru kombinācija.

Lai novērtētu, vai neuzrādīšana vai nepareiza uzrādīšana varētu ietekmēt lietotāju saimniecisko lēmumu pieņemšanu un līdz ar to būtu būtiska, jāņem vērā lietotāju vajadzības. Pamatnostādnes par finanšu pārskatu sagatavošanu un sniegšanu 25. punkts nosaka, ka “tiek pieņemts, ka lietotājiem ir pietiekama pieredze saimnieciskajā, uzņēmējdarbībā un grāmatvedībā un vēlme apgūt informāciju ar pietiekamu rūpību”. Tādēļ, veicot novērtējumu, jāņem vērā, kā neuzrādīšana vai nepareiza uzrādīšana visticamāk varētu ietekmēt šādu lietotāju pieņemtos saimnieciskos lēmumus.

Piezīmes satur papildus informāciju tai, kas ir sniegta finanšu stāvokļa pārskatā, apvienotajā ienākumu pārskatā, atsevišķā peļņas vai zaudējumu aprēķinā (ja tāds sniegts), pārskatā par pašu kapitāla izmaiņām un naudas plūsmas pārskatā. Piezīmes sniedz paskaidrojumus par pārskatos uzrādītajiem posteņiem vai šo posteņu sīkāku sadalījumu, kā arī informāciju par posteņiem, kas šajos pārskatos netiek atzīti.

Citi ienākumi, kas netiek atspoguļoti peļņas vai zaudējumu aprēķinā, ietver ienākumu un izdevumu posteņus (iekļaujot pārklasifikācijas korekcijas), kas netiek iekļauti peļņā vai zaudējumos, kā pieprasa vai pieļauj citi SFPS.

Citu ienākumu, kas netiek atspoguļoti peļņas vai zaudējumu aprēķinā, sastāvdaļas ietver:

(a)

izmaiņas pārvērtēšanas rezerves samazinājumā (sk. 16. SGS Pamatlīdzekļi un 38. SGS Nemateriālie aktīvi);

(b)

aktuāros guvumus un zaudējumus par katru noteiktu pabalstu plānu, ko atzīst saskaņā ar 19. SGS Darbinieku pabalsti 93.A punktu;

(c)

guvumus un zaudējumus, kas radušies, pārrēķinot darbības ārvalstīs finanšu pārskatus (sk. 21. SGS Ārvalstu valūtas kursu izmaiņu ietekme);

(d)

guvumus un zaudējumus, kas radušies, pārvērtējot pārdošanai pieejamos finanšu aktīvus (sk. 39. SGS Finanšu instrumenti: atzīšana un novērtēšana);

(e)

efektīvo no naudas plūsmas riska ierobežošanas instrumenta gūto peļņas vai zaudējumu daļu (sk. 39. SGS).

Īpašnieki ir par pašu kapitālu klasificēto instrumentu turētāji.

Peļņa vai zaudējums ir kopējie ienākumi, no kuriem atņemti izdevumi, neskaitot citu ienākumu, kas netiek atspoguļoti peļņas vai zaudējumu aprēķinā, sastāvdaļas.

Pārklasifikācijas korekcijas ir summas, ko no citiem ienākumiem, kas netiek atspoguļoti peļņas vai zaudējumu aprēķinā pašreizējā vai iepriekšējā periodā, pārklasificē uz peļņu vai zaudējumiem pašreizējā periodā.

Kopējie ienākumi ir izmaiņas pašu kapitālā viena perioda ietvaros, kas rodas no darījumiem un citiem notikumiem, izņemot izmaiņas, kas radušās no darījumiem ar īpašniekiem, kas darbojas saskaņā ar īpašnieku tiesībām.

Kopējie ienākumi, sastāv no visām “peļņas vai zaudējumu” un “citu ienākumu, kas netiek atspoguļoti peļņas vai zaudējumu aprēķinā” sastāvdaļām.

8.

Lai gan šajā standartā lieto tādus terminus kā “citi ienākumi, kas netiek atspoguļoti peļņas vai zaudējumu aprēķinā”, “peļņa vai zaudējumi” un “kopējie ienākumi”, uzņēmums drīkst lietot citus terminu kopsummu apzīmēšanai, ja to nozīme ir skaidra. Piemēram, uzņēmums var lietot terminu “neto ienākumi” peļņas vai zaudējumu apzīmēšanai.

FINANŠU PĀRSKATI

Finanšu pārskatu mērķis

9.

Finanšu pārskati ir uzņēmuma finansiālā stāvokļa un finansiālo rezultātu strukturēts attēlojums. Finanšu pārskatu mērķis ir sniegt tādu informāciju par uzņēmuma finansiālo stāvokli, finansiālajiem rezultātiem un naudas plūsmām, kura ir noderīga plašam lietotāju lokam saimniecisku lēmumu pieņemšanā. Finanšu pārskati arī parāda vadībai uzticēto līdzekļu pārvaldīšanas rezultātus. Lai sasniegtu šo mērķi, finanšu pārskati sniedz informāciju par uzņēmuma:

(a)

aktīviem;

(b)

saistībām;

(c)

pašu kapitālu;

(d)

ienākumiem un izdevumiem, ieskaitot guvumus un zaudējumus, un

(e)

īpašnieku iemaksām un peļņas sadali īpašniekiem, kas darbojas saskaņā ar īpašnieku tiesībām, un

(f)

naudas plūsmām.

Šī informācija kopā ar citu informāciju piezīmēs palīdz finanšu pārskatu lietotājiem prognozēt uzņēmuma turpmākās naudas plūsmas un īpaši to laiku un noteiktību.

Pilns finanšu pārskatu kopums

10.

Pilns finanšu pārskatu kopums ietver:

(a)

finanšu stāvokļa pārskatu perioda beigās;

(b)

apvienoto ienākumu pārskatu par konkrēto periodu;

(c)

pašu kapitāla izmaiņu pārskatu par konkrēto periodu;

(d)

naudas plūsmu pārskatu par konkrēto periodu;

(e)

piezīmes, kas ietver kopsavilkumu par nozīmīgām grāmatvedības politikām un citu skaidrojošu informāciju, un

(f)

finanšu stāvokļa pārskatu uz agrākā salīdzināmā perioda sākumu gadījumā, ja uzņēmums retrospektīvi piemēro grāmatvedības politiku vai veic retrospektīvu koriģēšanu finanšu pārskata posteņos, kā arī, ja pārklasificē posteņus finanšu pārskatos.

Pārskatos uzņēmums ir tiesīgs izmantot nosaukumus, kas atšķiras no šajā standartā norādītajiem.

11.

Uzņēmums ar vienādu nozīmīgumu uzrāda visus finanšu pārskatus.

12.

81. punktā pieļautajos gadījumos uzņēmums ir tiesīgs uzrādīt peļņas vai zaudējuma sastāvdaļas vai nu apvienotā ienākumu pārskata ietvaros, vai arī kā atsevišķu peļņas vai zaudējumu aprēķinu. Ja tiek iesniegts peļņas vai zaudējumu aprēķins, tas ir finanšu pārskatu sastāvdaļa un ir jāuzrāda tieši pirms apvienotā ienākumu pārskata.

13.

Daudzi uzņēmumi ārpus finanšu pārskatiem sniedz vadības finanšu apskatu, kurā aprakstītas un izskaidrotas uzņēmuma darbības finansiālo rezultātu un finansiālā stāvokļa galvenās iezīmes un svarīgākās nenoteiktības, ar kurām tas saskaras. Šāds pārskats var ietvert ziņojumu par:

(a)

galvenajiem faktoriem un ietekmēm, kas nosaka finansiālos rezultātus, tostarp par uzņēmuma darbības vides izmaiņām, uzņēmuma reakciju uz šīm izmaiņām un to sekām un uzņēmuma ieguldījumu politiku, lai uzturētu un uzlabotu finanšu darbības rezultātus, ieskaitot dividenžu politiku;

(b)

uzņēmuma finansēšanas avotiem un plānoto saistību attiecību pret pašu kapitālu un

(c)

uzņēmuma finanšu stāvokļa pārskatā neatzītajiem līdzekļiem saskaņā ar SFPS.

14.

Daudzi uzņēmumi ārpus finanšu pārskatiem sniedz arī ziņojumus un pārskatus, piemēram, vides ziņojumus un pievienotās vērtības pārskatus, īpaši nozarēs, kurās vides faktori ir svarīgi, un gadījumos, kad darbinieki tiek uzskatīti par svarīgu lietotāju grupu. Ziņojumi un pārskati, kas tiek sniegti ārpus finanšu pārskatiem, neietilpst SFPS darbības jomā.

Vispārējās iezīmes

Patiesa uzrādīšana un atbilstība SFPS

15.

Finanšu pārskatiem patiesi jāparāda uzņēmuma finansiālais stāvoklis, darbības finansiālie rezultāti un naudas plūsmas. Patiesai uzrādīšanai nepieciešama precīzi sniegta informācija par darījumu rezultātiem, citiem notikumiem un apstākļiem saskaņā ar aktīvu, saistību, ienākumu un izdevumu definīcijām un atzīšanas kritērijiem, kas izklāstīti Pamatnostādnēs. Tiek pieņemts, ka SFPS piemērošana, nepieciešamības gadījumā atklājot papildu informāciju, nodrošina tādu finanšu pārskatu sagatavošanu, kuros tiek parādīta patiesa informācija.

16.

Uzņēmumam, kura finanšu pārskati atbilst SFPS, par šādu atbilstību skaidri un bez ierobežojumiem jāpaziņo piezīmēs. Finanšu pārskati netiek raksturoti kā atbilstoši SFPS, ja tie neatbilst visām SFPS prasībām.

17.

Faktiski visos gadījumos patiesu uzrādīšanu uzņēmums nodrošina ar atbilstību piemērojamiem SFPS. Patiesa uzrādīšana pieprasa, lai uzņēmums:

(a)

izvēlētos un piemērotu grāmatvedības politikas saskaņā ar 8. SGS Grāmatvedības politikas, grāmatvedības aplēšu izmaiņas un kļūdas. 8. SGS nosaka autoritatīvo norādījumu hierarhiju, kuru vadība ņem vērā, ja nav SFPS, kas jāpiemēro postenim;

(b)

uzrādītu informāciju, tostarp grāmatvedības politikas, tā, lai šī informācija būtu nozīmīga, ticama, salīdzināma un saprotama;

(c)

sniegtu papildu informāciju, ja atbilstība konkrētajām SFPS prasībām ir nepietiekama, lai lietotāji varētu izprast konkrētu darījumu, citu notikumu un apstākļu ietekmi uz uzņēmuma finansiālo stāvokli un darbības finansiālajiem rezultātiem.

18.

Uzņēmuma neatbilstīgu grāmatvedības politiku neattaisno ne informācijas atklāšana par grāmatvedības politikām, ne piezīmes vai paskaidrojošs materiāls.

19.

Ļoti retos gadījumos, ja vadība secina, ka SFPS ietvertās prasības ievērošana būtu tik maldinoša, ka tā būtu pretrunā ar Pamatnostādnēs noteikto finanšu pārskatu mērķi, uzņēmums var neievērot šīs prasības sniedzot 20. punktā minētos paskaidrojumus, ja attiecīgā pamatnostādne šādu atvirzi pieprasa vai neaizliedz.

20.

Ja uzņēmums neievēro SFPS prasības, saskaņā ar 19. punktu tam jānorāda:

(a)

ka vadība ir secinājusi, ka finanšu pārskati patiesi uzrāda uzņēmuma finansiālo stāvokli, darbības finansiālos rezultātus un naudas plūsmas;

(b)

ka finanšu pārskati atbilst piemērojamiem SFPS, izņemot atkāpi no atsevišķas prasības, lai nodrošinātu patiesu uzrādīšanu;

(c)

SFPS sadaļas nosaukums, ko uzņēmums nav ievērojis, atkāpes būtība, tostarp metode, ko pieprasa SFPS, iemesls, kādēļ šī metode būtu maldinoša konkrētajos apstākļos, ka tā būtu pretrunā ar finanšu pārskatu mērķi, kas noteikts Pamatnostādnēs, kā arī pieņemtā metode un

(d)

atkāpes finansiālā ietekme uz visiem finanšu pārskatos uzrādītajiem posteņiem visos norādītajos periodos, par kuriem, ievērojot prasību, būtu jāziņo.

21.

Ja uzņēmums iepriekšējā periodā nav ievērojis SFPS prasību un atkāpe ietekmē finanšu pārskatos atzītās summas pārskata periodā, tam jāatklāj informācija, kas ir izklāstīta 20.(c) un (d) punktos.

22.

Piemēram, 21. punkts tiek piemērots, ja uzņēmums iepriekšējā periodā nav ievērojis SFPS prasības aktīvu vai saistību novērtēšanai un ja atkāpe ietekmē pārskata perioda finanšu pārskatos uzrādīto aktīvu un saistību izmaiņu novērtēšanu.

23.

Ļoti retos gadījumos, ja vadība secina, ka SFPS ietvertās prasības ievērošana būtu tik maldinoša, ka tā būtu pretrunā ar finanšu pārskatu mērķi, kas noteikts Pamatnostādnēs, bet, ja attiecīgais normatīvs aizliedz atkāpi no prasības, uzņēmumam maksimāli jāsamazina prasību formālās ievērošanas rezultātā radušos maldinošo aspektu ietekme, sniedzot šādu informāciju:

(a)

attiecīgās SFPS sadaļas nosaukums, prasības veids un iemesls, kādēļ vadība ir secinājusi, ka atbilstība šai prasībai konkrētajos apstākļos ir tik maldinoša, ka tā ir pretrunā ar finanšu pārskatu mērķiem, kas noteikti Pamatnostādnēs, un

(b)

visos uzrādītajos periodos – korekcijas katram finanšu pārskatu postenim, kuras pēc vadības uzskatiem būtu nepieciešamas, lai nodrošinātu posteņa patiesu uzrādīšanu.

24.

Saskaņā ar 19.–23. punktu, informācijas postenis varētu būt pretrunā ar finanšu pārskatu mērķi, ja tas patiesi neatspoguļo darījumus, citus notikumus un apstākļus, kurus tas vai nu pārstāv vai varētu pamatoti sagaidīt, ka pārstāvēs, un attiecīgi tas varētu ietekmēt finanšu pārskatu lietotāju saimnieciskos lēmumus. Novērtējot, vai atbilstība konkrētajām SFPS prasībām būtu tik maldinoša, ka tā būtu pretrunā ar finanšu pārskatu mērķi, kas noteikts Pamatnostādnēs, vadība ņem vērā:

(a)

kādēļ finanšu pārskatu mērķis nav sasniegts konkrētajos apstākļos un

(b)

kā konkrētā uzņēmuma apstākļi atšķiras no apstākļiem citos uzņēmumos, kuri ir nodrošinājuši atbilstību prasībām. Ja citi uzņēmumi līdzīgos apstākļos nodrošina atbilstību prasībām, pastāv atspēkojams pieņēmums, ka uzņēmuma atbilstība prasībai nebūtu tik maldinoša, ka tās ievērošana būtu pretrunā ar finanšu pārskatu mērķi, kas noteikts Pamatnostādnēs.

DARBĪBAS TURPINĀŠANA

25.

Sagatavojot finanšu pārskatus, vadībai jānovērtē uzņēmuma spēja turpināt darbību. Uzņēmumam jāsagatavo finanšu pārskati, pamatojoties uz darbības turpināšanas pieņēmumu, izņemot gadījumu, kad uzņēmuma vadība gatavojas uzņēmumu likvidēt vai pārtraukt tā darbību, vai, ja tai nav citas reālas alternatīvas uzņēmuma slēgšanai vai tā darbības pārtraukšanai. Ja vadība ir informēta par būtiskām neskaidrībām saistībā ar notikumiem vai apstākļiem, kas var radīt ievērojamas šaubas par uzņēmuma spēju turpināt darbību, informācija par šādām neskaidrībām ir jānorāda pārskatā. Ja finanšu pārskati nav sagatavoti, pamatojoties uz darbības turpināšanas principu, šis fakts jāatklāj vienlaikus ar principu, kurš ievērots, sagatavojot finanšu pārskatus, un iemeslu, kādēļ netiek uzskatīts, ka uzņēmums turpinās darbību.

26.

Novērtējot darbības turpināšanas principa atbilstību, vadība ņem vērā visu pieejamo informāciju par nākamajiem periodiem vismaz divpadsmit mēnešus pēc pārskata perioda beigām. Apsvēršanas pakāpe ir atkarīga no faktiem katrā konkrētā gadījumā. Ja uzņēmuma darbība ir bijusi rentabla un tam ir viegli pieejami finanšu līdzekļi, secinājumu par to, ka darbības turpināšanas princips ir atbilstīgs, var izdarīt bez sīkas analīzes. Citos gadījumos vadībai, iespējams, būs jāņem vērā plašs faktoru diapazons, kuri saistīti ar pašreizējo un paredzamo rentabilitāti, parādu atmaksas grafikiem un potenciālajiem aizstāšanas finansējuma avotiem, pirms tā var pārliecināties, ka darbības turpināšanas pieņēmums ir atbilstīgs.

Uzkrāšanas princips grāmatvedībā

27.

Uzņēmumam finanšu pārskati, izņemot informāciju par naudas plūsmu, jāsagatavo, izmantojot uzkrāšanas principu grāmatvedībā.

28.

Kad grāmatvedībā tiek izmantots uzkrāšanas princips, posteņus atzīst par aktīviem, saistībām, pašu kapitālu vai ieņēmumiem un izdevumiem (finanšu pārskatu elementiem), ja tie atbilst šo elementu definīcijām un atzīšanas kritērijiem Pamatnostādnēs.

Būtiskums un apvienošana

29.

Katra būtiska līdzīgu posteņu klase jāuzrāda atsevišķi. Atšķirīga veida vai funkcijas posteņi jāuzrāda atsevišķi, ja vien tie nav nebūtiski.

30.

Finanšu pārskati veidojas, apstrādājot informāciju par daudziem darījumiem vai citiem notikumiem, kurus apkopo grupās pēc to veida vai funkcijas. Pēdējais posms apvienošanas un klasifikācijas procesā ir koncentrēta un klasificēta to datu sniegšana, kuri veido posteņus finanšu pārskatos. Ja atsevišķs postenis nav būtisks, tad pārskatos vai piezīmēs to apvieno ar citiem posteņiem. Posteni, kas nav pietiekami būtisks, lai to atsevišķi uzrādītu finanšu pārskatos, tomēr var uzrādīt atsevišķi piezīmēs.

31.

Ja informācija nav būtiska, uzņēmumam nav jāievēro SFPS konkrētas informācijas atklāšanas prasības.

Ieskaitīšana

32.

Uzņēmums nedrīkst veikt aktīvu un saistību, kā arī ienākumu un izdevumu savstarpēju ieskaitu, ja vien to nepieprasa vai neatļauj SFPS.

33.

Aktīvi un saistības, kā arī ienākumi un izdevumi jāatklāj atsevišķi. Ieskaitīšana apvienotajā ienākumu pārskatā, finanšu stāvokļa pārskatā vai atsevišķā peļņas vai zaudējumu aprēķinā (ja tāds tiek iesniegts), izņemot gadījumu, kad ieskaits atspoguļo darījuma vai cita notikuma būtību, mazina lietotāju spēju izprast veiktos darījumus, citus notikumus, apstākļus, kas ir radušies, kā arī novērtēt uzņēmuma nākotnes naudas plūsmas. Aktīvu novērtēšana, atskaitot vērtības samazināšanās uzkrājumus – piemēram, uzkrājumus novecojušiem krājumiem un uzkrājumus nedrošiem debitoru parādiem, nav ieskaits.

34.

18. SGS Ieņēmumi definē terminu “ieņēmumi” un pieprasa uzņēmumam tos novērtēt saņemtās vai saņemamās atlīdzības patiesajā vērtībā, atskaitot uzņēmuma sniegtos tirdzniecības diskontus un apjoma atlaides. Uzņēmums parastās darbības gaitā veic arī citus darījumus, kuri nerada ieņēmumus, bet ir neregulāri attiecībā pret pamatdarbību. Šo darījumu rezultātus uzrāda, veicot ienākumu un saistīto izdevumu ieskaitu, kas rodas šā paša darījuma rezultātā, ja šāds darījuma atspoguļojums visprecīzāk raksturo darījuma būtību. Piemēram:

(a)

uzņēmums uzrāda peļņu vai zaudējumus no ilgtermiņa aktīvu atsavināšanas, ieskaitot ieguldījumus un pamatdarbības aktīvus, atskaitot no atsavināšanas ieņēmumiem aktīva uzskaites vērtību un saistītos pārdošanas izdevumus un

(b)

uzkrājumu veidošanas izdevumus, kas ir atzīti saskaņā ar 37. SGS Uzkrājumi, iespējamās saistības un iespējamie aktīvi un tiek atlīdzināti saskaņā ar vienošanos, kas noslēgta ar trešo personu (piemēram, piegādātāja garantijas līgums), uzņēmums var uzrādīt neto vērtībā.

35.

Turklāt guvumus un zaudējumus, kas rodas, veicot līdzīgus darījumus, jāuzrāda pēc neto principa, piemēram, guvumi un zaudējumi no ārvalstu valūtas maiņas vai guvumi un zaudējumi no pārdošanai turētiem finanšu instrumentiem. Ja šādi ienākumi un izdevumi ir būtiski, uzņēmumam tie jāuzrāda atsevišķi.

Pārskatu sniegšanas biežums

36.

Uzņēmumam vismaz reizi gadā jāsniedz pilns finanšu pārskatu kopums (ieskaitot salīdzināmo informāciju). Ja uzņēmums maina pārskata perioda beigu datumu un finanšu pārskatus sniedz par periodu, kas ir garāks vai īsāks par vienu gadu, uzņēmums norāda finanšu pārskatu periodu un norāda:

(a)

iemeslu, kādēļ izmantots garāks vai īsāks periods, un

(b)

faktu, ka finanšu pārskatos norādītā skaitliskā informācija nav pilnīgi salīdzināma.

37.

Parasti finanšu pārskatus sagatavo konsekventi par viena gada periodu. Tomēr praktisku iemeslu dēļ daži uzņēmumi atzīst par labāku sniegt pārskatu, piemēram, par 52 nedēļu periodu. Šis standarts to neaizliedz.

Salīdzināmā informācija

38.

Ja vien SFPS neatļauj vai nepieprasa citādi, uzņēmumam jāatklāj iepriekšējā perioda salīdzināmā informācija attiecībā uz visu pašreizējā perioda finanšu pārskatos norādīto skaitlisko informāciju. Ja tas ir svarīgi pārskata perioda finanšu pārskatu izprašanai, tad arī finanšu pārskatu tekstuālajā un ilustratīvajā informācijā jāietver salīdzinošos datus.

39.

Uzņēmumam, kas atklāj salīdzinošos datus, jāsagatavo finanšu stāvokļa pārskati, pārējie pārskati un attiecīgās piezīmes vismaz par diviem salīdzinošajiem periodiem. Ja uzņēmums retrospektīvi piemēro grāmatvedības politiku vai veic retrospektīvu koriģēšanu finanšu pārskata posteņos, kā arī, ja pārklasificē posteņus finanšu pārskatos, uzņēmumam jāsagatavo finanšu stāvokļa pārskati vismaz par trīs salīdzinošajiem periodiem un pārējie pārskati un attiecīgās piezīmes vismaz par diviem salīdzinošajiem periodiem. Uzņēmumam jāsniedz finanšu pārskats:

(a)

pašreizējā perioda beigās,

(b)

iepriekšējā perioda beigās (kas sakrīt ar pašreizējā perioda sākumu) un

(c)

agrākā salīdzināmā perioda sākumā.

40.

Dažos gadījumos finanšu pārskatos sniegtā stāstījuma informācija par iepriekšējo periodu(-iem) joprojām ir svarīga pārskata periodā, piemēram, ja uzņēmums pārskata periodā atklāj informāciju par juridisku strīdu, kura iznākums iepriekšējā pārskata perioda beigās nebija skaidrs un kas vēl jāatrisina. Lietotājiem ir nozīmīga informācija, ka iepriekšējā pārskata perioda beigās bija zināmas neskaidrības un kādi pasākumi attiecīgajā periodā veikti, lai šīs neskaidrības noskaidrotu.

41.

Ja uzņēmums maina posteņu uzrādīšanas vai klasifikācijas kārtību finanšu pārskatos, salīdzināmās summas jāpārklasificē, ja vien tas nav neiespējami. Ja uzņēmums pārklasificē salīdzināmās summas, uzņēmumam jānorāda:

(a)

pārklasifikācijas veids;

(b)

katra pārklasificētā posteņa vai klases summa un

(c)

pārklasifikācijas iemesls.

42.

Ja nav iespējams pārklasificēt salīdzināmās summas, uzņēmumam jānorāda:

(a)

summu nepārklasificēšanas iemesls un

(b)

korekcijas veids, kurš būtu bijis jāveic, ja summas būtu pārklasificētas.

43.

Dažādu periodu informācijas salīdzināmības uzlabošana palīdz lietotājiem pieņemt saimnieciskus lēmumus, ļaujot novērtēt finanšu informācijā redzamās tendences plānošanas mērķiem. Dažos gadījumos, lai panāktu salīdzināmību ar pārskata periodu, salīdzināmo informāciju konkrētam periodam nav praktiski iespējams pārklasificēt. Piemēram, iepriekšējā periodā(-os) dati var nebūt apkopoti tā, lai tos varētu pārklasificēt, un var nebūt iespējams atkārtoti iegūt šo informāciju.

44.

8. SGS aplūko korekcijas salīdzināmajai informācijai, kuras jāveic, ja uzņēmums maina grāmatvedības politiku vai labo kļūdu.

Uzrādīšanas konsekvence

45.

Posteņu uzrādīšana un klasifikācija finanšu pārskatos jāsaglabā nemainīga periodu pēc perioda, ja vien:

(a)

pēc nozīmīgas izmaiņas uzņēmuma darbības veidā vai finanšu pārskatu pārskatīšanas nav acīmredzams, ka cita uzrādīšana vai klasifikācija būtu atbilstošāka, ņemot vērā 8. SGS noteiktos kritērijus grāmatvedības politiku atlasei un piemērošanai, vai

(b)

SFPS prasības nosaka nepieciešamību mainīt pārskatu sniegšanas veidu.

46.

Piemēram, nozīmīga iegāde vai atsavināšana, vai finanšu pārskatu sniegšanas veida pārskatīšana varētu liecināt par to, ka finanšu pārskati jāsniedz citādi. Uzņēmumam jāmaina savu finanšu pārskatu sniegšanas veids tikai tad, ja mainītais pārskatu sniegšanas veids nodrošina informāciju, kas ir ticama un būtiska finanšu pārskatu lietotājiem, kā arī ir ticams, ka pārskatītā struktūra tiks izmantota arī nākamajos periodos, līdz ar to nodrošinot datu salīdzināmību. Ja veic šādas izmaiņas pārskatu sniegšanā, uzņēmums pārklasificē salīdzināmo informāciju saskaņā ar 41. un 42. punktiem.

STRUKTŪRA UN SATURS

Ievads

47.

Šis standarts pieprasa konkrētas informācijas atklāšanu finanšu stāvokļa pārskatā, apvienotajā ienākumu pārskatā, atsevišķā peļņas vai zaudējumu aprēķinā (ja tāds tiek sniegts) un pašu kapitāla izmaiņu pārskatā, un pieprasa informācijas atklāšanu par citiem posteņiem vai nu šajos pārskatos vai piezīmēs. 7. SGS Naudas plūsmas pārskati izklāstītas prasības naudas plūsmas pārskata sniegšanai.

48.

Šajā standartā termins “informācijas atklāšana” dažreiz lietots plašākā nozīmē, aptverot posteņus, kas uzrādīti finanšu pārskatos. Arī citos SFPS ir pieprasīts atklāt informāciju. Ja vien citur šajā standartā vai citos SFPS nav noteikts pretēji, šāda informācijas atklāšana var tikt veikta finanšu pārskatos.

Finanšu pārskatu identifikācija

49.

Uzņēmumam skaidri jāidentificē finanšu pārskati, un tie jānošķir no citas informācijas tajā pašā publicētajā dokumentā.

50.

SFPS attiecas tikai uz finanšu pārskatiem un var neattiekties uz citu informāciju, kas uzrādīta gada pārskatā, pārvaldes iestādei iesniegtajos dokumentos vai citā dokumentā. Tādēļ ir svarīgi, lai lietotāji var atšķirt informāciju, kas sagatavota, izmantojot SFPS, no citas informācijas, kas lietotājiem var būt noderīga, bet nav šo prasību priekšmets.

51.

Uzņēmumam skaidri jāidentificē katrs finanšu pārskats un piezīmes. Turklāt uzņēmumam šī informācija jāatspoguļo uzskatāmi un jāatkārto, ja tas nepieciešams uzrādītās informācijas pienācīgai izpratnei:

(a)

pārskatu sniedzēja uzņēmuma nosaukums vai citi rekvizīti un visas izmaiņas attiecīgajā informācijā kopš iepriekšējā pārskata perioda beigām;

(b)

informācija par to, vai finanšu pārskatā uzrādīta informācija par atsevišķu uzņēmumu vai uzņēmumu grupu;

(c)

periods, par kuru sniegts pilns finanšu pārskatu kopums, un šī perioda beigu datums;

(d)

uzrādīšanas valūta saskaņā ar 21. SGS prasībām un

(e)

finanšu pārskatos lietotā naudas summu noapaļošanas pakāpe.

52.

Uzņēmumam jāpilda 51. punktā ietvertās prasības, attiecīgi uzrādot lappušu, pārskatu, piezīmju, aiļu u. tml. nosaukumus. Vajadzīgs vērtējums, nosakot, kā vislabāk uzrādīt šo informāciju. Piemēram, ja finanšu pārskatus sniedz elektroniski, ne vienmēr tiek izmantotas atsevišķas lappuses; tādos gadījumos uzņēmums uzrāda iepriekš minētos posteņus, lai nodrošinātu finanšu pārskatos sniegtās informācijas pienācīgu izpratni.

53.

Finanšu pārskatus bieži padara saprotamākus, uzrādot informāciju valūtas tūkstošu vai miljonu vienībās. Tas ir pieņemami, ja tiek atklāts noapaļošanas precizitātes līmenis un netiek noklusēta būtiska informācija.

Finanšu stāvokļa pārskats

Informācija, kas jāsniedz finanšu stāvokļa pārskatā

54.

Finanšu stāvokļa pārskatā obligāti jāiekļauj vismaz šādi posteņi:

(a)

pamatlīdzekļi;

(b)

ieguldījumu īpašums;

(c)

nemateriālie aktīvi;

(d)

finanšu aktīvi (izņemot summas, kas norādītas (e), (h) un (i) apakšpunktos);

(e)

pēc pašu kapitāla metodes uzskaitīti ieguldījumi;

(f)

bioloģiskie aktīvi;

(g)

krājumi;

(h)

pircēju un pasūtītāju parādi un citi debitoru parādi;

(i)

nauda un tās ekvivalenti;

(j)

kopējie aktīvi, kas klasificēti kā turēti pārdošanai, un aktīvi, kas ietverti atsavināšanas grupās, kas klasificētas kā turētas pārdošanai saskaņā ar 5. SFPS Pārdošanai turēti ilgtermiņa aktīvi un pārtrauktas darbības;

(k)

parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem un citi parādi kreditoriem;

(l)

uzkrājumi;

(m)

finanšu saistības (izņemot summas, kas norādītas (k) un (l) apakšpunktos);

(n)

saistības un aktīvi pārskata perioda nodoklim, kā noteikts 12. SGS Ienākuma nodokļi;

(o)

atliktā nodokļa saistības un atliktā nodokļa aktīvi, kā noteikts 12. SGS;

(p)

saistības, kas ietvertas atsavināšanas grupās, kas klasificētas kā turētas pārdošanai saskaņā ar 5. SFPS;

(q)

mazākuma līdzdalība, ko uzrāda pašu kapitālā, un

(r)

emitētais kapitāls un rezerves, kuras ir attiecināmas uz mātesuzņēmuma īpašniekiem.

55.

Papildu posteņi, nosaukumi un starpsummas finanšu stāvokļa pārskatā jāuzrāda, ja tas ir svarīgi, lai izprastu uzņēmuma finansiālo stāvokli.

56.

Ja uzņēmums finanšu stāvokļa pārskatā atsevišķi klasificē ilgtermiņa un īstermiņa aktīvus un saistības, tad atlikto nodokli nedrīkst iekļaut īstermiņa aktīvos vai saistībās.

57.

Šajā standartā nav noteikta kārtība vai forma, kādā posteņi jāuzrāda. 54. punktā vienkārši sniegts to posteņu saraksts, kuru veids vai funkcija ir pietiekami atšķirīga, lai finanšu stāvokļa pārskatā tos uzrādītu atsevišķi. Turklāt:

(a)

posteņus uzrāda tad, ja posteņa lielums, veids vai funkcija vai līdzīgu posteņu apvienošana ir svarīga, un šāda uzrādīšana ir būtiska, lai saprastu uzņēmuma finansiālo stāvokli un

(b)

lietotos aprakstus un posteņu secību vai līdzīgu posteņu apvienošanu var mainīt atbilstīgi uzņēmuma un tā darījumu veidam, lai sniegtu informāciju, kas ir būtiska uzņēmuma finansiālā stāvokļa izpratnei. Piemēram, finanšu iestāde var mainīt iepriekš minētos aprakstus, lai sniegtu informāciju, kas ir svarīga šīs finanšu iestādes darbībai.

58.

Uzņēmumam jāizvērtē, vai papildu posteņus uzrādīt atsevišķi, pamatojot lēmumu ar vērtējumu par:

(a)

aktīvu veidu un likviditāti;

(b)

aktīvu funkciju uzņēmumā un

(c)

saistību summām, veidu un laiku.

59.

Dažādu novērtēšanas principu lietošana dažādām aktīvu grupām liecina par to, ka to veids vai funkcija atšķiras, tādēļ tie jāuzrāda kā atsevišķi posteņi. Piemēram, saskaņā ar 16. SGS, dažādas pamatlīdzekļu grupas var uzskaitīt šo pamatlīdzekļu iegādes izmaksās vai pārvērtētajā vērtībā.

Īstermiņa/ilgtermiņa dalījums

60.

Saskaņā ar 66.–76. punktu finanšu stāvokļa pārskatā uzņēmumam atsevišķi jāuzrāda īstermiņa un ilgtermiņa aktīvi un saistības, izņemot gadījumus, kad uz likviditāti balstīta uzrādīšana sniedz ticamāku un atbilstošāku informāciju. Ja piemēro šo izņēmumu, visi aktīvi un saistības jāuzrāda to likviditātes secībā.

61.

Neatkarīgi no tā, kuru uzrādīšanas metodi izmanto, uzņēmumam jānorāda summa, ko paredzēts atgūt vai samaksāt ne agrāk kā pēc divpadsmit mēnešiem, par katru aktīvu un saistību posteni, kas ietver summas, kuras paredzēts atgūt vai samaksāt:

(a)

ne vēlāk kā divpadsmit mēnešus pēc pārskata perioda un

(b)

vēlāk kā divpadsmit mēnešus pēc pārskata perioda.

62.

Ja uzņēmums piegādā preces vai sniedz pakalpojumus skaidri identificējamā darbības ciklā, atsevišķa īstermiņa un ilgtermiņa aktīvu un saistību klasifikācija finanšu stāvokļa pārskatā sniedz noderīgu informāciju, atdalot neto aktīvus, kuri pastāvīgi ir apritē kā darbības kapitāls, no tiem aktīviem, kurus izmanto uzņēmuma ilgtermiņa darbības mērķiem. Tas arī norāda aktīvus, kurus paredzēts realizēt kārtējā darbības cikla ietvaros, un saistības, kuru norēķina termiņš ir tajā pašā periodā.

63.

Dažiem uzņēmumiem, piemēram, finanšu iestādēm, aktīvu un saistību uzrādīšana augošā vai dilstošā likviditātes secībā sniedz informāciju, kas ir ticama un svarīgāka nekā īstermiņa vai ilgtermiņa informācijas uzrādīšana, tāpēc, ka uzņēmums nepiegādā preces vai nesniedz pakalpojumus skaidri identificējamā darbības ciklā.

64.

Piemērojot 60. punktu, uzņēmumam ir atļauts uzrādīt dažus no tā aktīviem un saistībām likviditātes secībā, bet citus – izmantojot īstermiņa/ilgtermiņa klasifikāciju, ja šādā veidā tiek sniegta ticama un atbilstošāka informācija. Nepieciešamība pēc jaukta uzrādīšanas principa var rasties, ja uzņēmums darbojas dažādās jomās.

65.

Informācija par paredzamajiem aktīvu un saistību termiņiem ir noderīga, novērtējot uzņēmuma likviditāti un maksātspēju. 7. SFPS Finanšu instrumenti: informācijas atklāšana pieprasa atspoguļot finanšu aktīvu un finanšu saistību termiņus. Finanšu aktīvi ir pircēju un pasūtītāju parādi un citi debitoru parādi, un finanšu saistības ir parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem, kā arī citi parādi kreditoriem. Informācija par nemonetāro aktīvu, piemēram, krājumu, paredzamo atgūšanas termiņu, kā arī saistību, piemēram, uzkrājumu paredzamo norēķina termiņu, ir noderīga arī neatkarīgi no tā, vai aktīvi un saistības ir klasificētas kā īstermiņa vai ilgtermiņa. Piemēram, uzņēmums atklāj krājumu summu, ko paredzēts atgūt vēlāk kā divpadsmit mēnešus pēc pārskata perioda.

Īstermiņa aktīvi

66.

Aktīvs jāklasificē kā īstermiņa aktīvs, ja:

(a)

uzņēmums paredz to realizēt, pārdot vai izmantot parastā darbības cikla ietvaros;

(b)

uzņēmums to tur galvenokārt pārdošanai;

(c)

uzņēmums paredz to realizēt divpadsmit mēnešu laikā pēc pārskata perioda vai

(d)

tas ir nauda vai tās ekvivalenti (kā noteikts 7. SGS), ja vien tos nav aizliegts mainīt vai izmantot, lai nokārtotu saistības, vismaz divpadsmit mēnešus pēc pārskata perioda.

Visi pārējie aktīvi jāklasificē kā ilgtermiņa aktīvi.

67.

Šis standarts izmanto terminu “ilgtermiņa”, lai apzīmētu materiālos, nemateriālos un finanšu aktīvus, kam ir ilgtermiņa raksturs. Tas neaizliedz lietot alternatīvus aprakstus, ja to nozīme ir skaidra.

68.

Uzņēmuma darbības cikls ir laiks starp aktīvu iegādi apstrādei un to realizāciju naudā vai naudas ekvivalentos. Ja uzņēmuma parastais darbības cikls nav skaidri nosakāms, tiek pieņemts, ka tas ir divpadsmit mēneši. Īstermiņa aktīvi ir aktīvi (piemēram, krājumi un pircēju un pasūtītāju parādi), ko pārdod, patērē vai realizē parastā darbības cikla ietvaros pat tad, ja tos nav paredzēts realizēt divpadsmit mēnešu laikā pēc pārskata perioda. Īstermiņa aktīvi iekļauj gan aktīvus, kurus tur galvenokārt pārdošanai (finanšu aktīvi šajā kategorijā tiek klasificēti kā aktīvi, kas tiek turēti pārdošanai saskaņā ar 39. SGS), gan ilgtermiņa finanšu aktīvu īstermiņa daļu.

Īstermiņa saistības

69.

Saistības jāklasificē kā īstermiņa saistības, ja:

(a)

uzņēmums paredz nokārtot saistības parastā darbības cikla ietvaros;

(b)

uzņēmums tās tur galvenokārt pārdošanai;

(c)

uzņēmums paredz tās nokārtot divpadsmit mēnešu laikā pēc pārskata perioda vai

(d)

uzņēmumam nav beznosacījuma tiesību, lai atliktu saistību nokārtošanu vismaz divpadsmit mēnešus pēc pārskata perioda beigām.

Visas citas saistības jāklasificē kā ilgtermiņa saistības.

70.

Dažas īstermiņa saistības, piemēram, parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem, daži uzkrātie personāla un citi pamatdarbības izdevumi ir daļa no darbības kapitāla, kuru izmanto uzņēmuma parastā darbības cikla ietvaros. Šos pamatdarbības posteņus klasificē kā īstermiņa saistības pat tad, ja to norēķina termiņš ir vēlāk nekā 12 mēnešus pēc pārskata perioda. Aktīvu un saistību klasifikācija pamatojas uz vienādu uzņēmuma parastās darbības ciklu. Ja uzņēmuma parastais darbības cikls nav skaidri nosakāms, tiek pieņemts, ka tas ir divpadsmit mēneši.

71.

Citas īstermiņa saistības nepilda parastā darbības cikla ietvaros, bet to norēķina termiņš ir divpadsmit mēnešu laikā pēc pārskata perioda vai tās tur galvenokārt pārdošanai, piemēram, finanšu saistības, kas tiek klasificētas kā pārdošanai turētas saistības saskaņā ar 39. SGS, banku kontu pārtēriņi un ilgtermiņa finanšu saistību īstermiņa daļa, maksājamās dividendes, ienākumu nodokļi un citi parādi kreditoriem. Finanšu saistības, kuras nodrošina ilgtermiņa finansējumu (t.i., tās nav daļa no darbības kapitāla, kuru izmanto uzņēmuma parastā darbības ciklā) un to norēķina termiņš nav divpadsmit mēneši pēc pārskata perioda saskaņā ar 74. un 75. punktu, ir ilgtermiņa saistības.

72.

Uzņēmums klasificē savas finanšu saistības kā īstermiņa saistības, ja to norēķina termiņš ir divpadsmit mēneši pēc pārskata perioda beigām, pat tad, ja:

(a)

sākotnējais termiņš bijis ilgāks par divpadsmit mēnešiem un

(b)

vienošanās refinansēt vai pārskatīt ilgtermiņa maksājuma termiņus ir pabeigta pēc pārskata perioda beigām un pirms finanšu pārskati ir apstiprināti publiskošanai.

73.

Ja uzņēmums paredz un tam ir iespējas pašlaik izmantoto kredītlīgumu darbības ietvaros refinansēt vai pārjaunot saistību nomaksas termiņu vismaz divpadsmit mēnešus pēc pārskata perioda beigām, tad saistības klasificē kā ilgtermiņa saistības, pat tad, ja, nerealizējot šos plānus, šīs saistības būtu jānokārto īsākā laika periodā. Tomēr, ja refinansēšana vai saistību pārjaunošana nav atkarīga tikai no uzņēmuma ieskatiem (piemēram, nav vienošanās par refinansēšanu), uzņēmums neņem vērā iespēju saistību refinansēt saistības un klasificē tās kā īstermiņa saistības.

74.

Ja uzņēmums saskaņā ar ilgtermiņa aizdevuma līgumu pārskata periodā vai pirms pārskata perioda beigām pārkāpj līguma nosacījumus, kā rezultātā saistības jāatmaksā pēc pieprasījuma, saistības tiek klasificētas kā īstermiņa saistības, pat tad, ja aizdevējs pēc pārskata perioda un pirms finanšu pārskatu apstiprināšanas publiskošanai nepieprasa maksājumu, ko tas būtu tiesīgs pieprasīt pārkāpuma dēļ. Saistības tiek klasificētas kā īstermiņa saistības, jo pārskata perioda beigās uzņēmumam nav beznosacījuma tiesību atlikt saistību nokārtošanu vismaz divpadsmit mēnešus pēc šī datuma.

75.

Tomēr saistības tiek klasificētas kā ilgtermiņa saistības, ja aizdevējs līdz pārskata perioda beigām ir piekritis nodrošināt perioda pagarinājumu, kas beidzas vismaz divpadsmit mēnešus pēc pārskata perioda, kad uzņēmums var novērst pārkāpumu un kura laikā aizdevējs nevar pieprasīt tūlītēju atmaksu.

76.

Ja no pārskata perioda beigām līdz datumam, kad finanšu pārskatus apstiprina publiskošanai, attiecībā uz īstermiņa saistībās iekļautajiem aizdevumiem notiek turpmāk norādītie notikumi, šos notikumus atklāj kā nekoriģējošus notikumus saskaņā ar 10. SGS Notikumi pēc pārskata perioda:

(a)

ilgtermiņa refinansēšana;

(b)

ilgtermiņa aizdevuma līguma pārkāpuma labošana un

(c)

aizdevējs dod termiņu ilgtermiņa aizdevuma līguma pārkāpumu novēršanai, kas beidzas vismaz divpadsmit mēnešus pēc pārskata perioda.

Informācija, kas jāsniedz vai nu finanšu stāvokļa pārskatā vai piezīmēs

77.

Uzņēmumam finanšu stāvokļa pārskatā vai piezīmēs jāatklāj uzrādīto posteņu sīkāka klasifikācija, ko klasificē uzņēmuma darbībai piemērotā veidā.

78.

Sīkāka klasifikācijas detalizēšana bilancē ir atkarīga no SFPS prasībām un iesaistīto summu lieluma, veida un funkcijas. 58. punktā izklāstītie faktori tiek izmantoti, lai pieņemtu lēmumu par sīkākas klasifikācijas pamatojumu. Informācijas atklāšanas veids par katru posteni ir atšķirīgs, piemēram:

(a)

pamatlīdzekļu posteņi tiek sadalīti klasēs saskaņā ar 16. SGS;

(b)

parādus sadala tādos posteņos, kā pircēju un pasūtītāju parādi, saistīto pušu parādi, priekšapmaksas un citi parādi;

(c)

krājumus sīkāk sadala saskaņā ar 2. SGS Krājumi, piemēram, preces pārdošanai, ražošanas izejvielas, materiāli, nepabeigtie ražojumi un gatavie ražojumi;

(d)

uzkrājumus sadala atsevišķi uzkrājumos darbinieku pabalstiem un citiem posteņiem un

(e)

pašu kapitālu un rezerves sadala dažādās klasēs, piemēram, iemaksātais kapitāls, akciju emisijas uzcenojums un rezerves.

79.

Uzņēmumam finanšu stāvokļa pārskatā, pārskatā par pašu kapitāla izmaiņām vai piezīmēs jāatklāj šāda informācija:

(a)

par katru pamatkapitāla klasi:

(i)

apstiprināto akciju skaits;

(ii)

emitēto un pilnībā apmaksāto, kā arī emitēto, bet pilnībā neapmaksāto akciju skaits;

(iii)

akcijas nominālvērtība vai tas, ka akcijām nav nominālvērtības;

(iv)

apgrozībā esošo akciju skaita saskaņošana perioda sākumā un beigās;

(v)

konkrētai akciju klasei piešķirtās tiesības, priekšrocības un ierobežojumi, tostarp ierobežojumi attiecībā uz dividenžu sadali un kapitāla atmaksāšanu;

(vi)

uzņēmuma akcijas, kas pieder uzņēmumam vai tā meitasuzņēmumiem, vai asociētiem uzņēmumiem, un

(vii)

akcijas, kas rezervētas publiskošanai, uz kurām attiecas iespēju līgumi un līgumi akciju pārdošanai, ieskaitot līgumu noteikumus un summas, un

(b)

katras pašu kapitālā iekļautās rezerves veida un mērķa apraksts.

80.

Uzņēmumam bez pamatkapitāla, piemēram, personālsabiedrībai vai trastam, jāatklāj informācija, kas ir līdzvērtīga 79.(a) punktā pieprasītajai, norādot katras pašu kapitāla līdzdalības kategorijas izmaiņas periodā un katras pašu kapitāla līdzdalības kategorijas tiesības, priekšrocības un ierobežojumus.

Apvienotais ienākumu pārskats

81.

Visus ieņēmumu un izdevumu posteņus, kuri atzīti konkrētajā periodā, uzņēmumam jāuzrāda:

(a)

vienā apvienotajā ienākumu pārskatā vai

(b)

divos pārskatos: pārskatā, kas atspoguļo peļņas vai zaudējumu sastāvdaļas (atsevišķs peļņas vai zaudējumu aprēķins), kā arī pārskatā, kas sākas ar peļņu vai zaudējumiem un atspoguļo citu peļņas vai zaudējumu aprēķinā neatspoguļoto ienākumu sastāvdaļas (apvienotais ienākumu pārskats).

Informācija, kas jāsniedz apvienotajā ienākumu pārskatā

82.

Apvienotajā ienākumu pārskatā obligāti iekļaujami sekojoši posteņi:

(a)

ieņēmumi;

(b)

finansējuma izmaksas;

(c)

pēc pašu kapitāla metodes uzskaitīto asociēto uzņēmumu un kopuzņēmumu peļņas un zaudējumu daļa;

(d)

nodokļu izdevumi;

(e)

summa, kas ir sekojošo lielumu kopsumma:

(i)

pārtraukto darbību peļņa vai zaudējumi pēc nodokļiem;

(ii)

guvumi vai zaudējumi pēc nodokļiem, kas atzīti, novērtējot patieso vērtību, no kuras atņemtas pārdošanas izmaksas, vai atsavinot aktīvus vai atsavināšanas grupu, kas veido pārtraukto darbību;

(f)

peļņa vai zaudējumi;

(g)

katra citu peļņas vai zaudējumu aprēķinā neatspoguļoto ienākumu sastāvdaļa, klasificēta pēc tās veida (atskaitot (h) punktā norādītās summas);

(h)

pēc pašu kapitāla metodes uzskaitīto asociēto uzņēmumu un kopuzņēmumu citu peļņas vai zaudējumu aprēķinā neatspoguļoto ienākumu daļa un

(i)

kopējie ienākumi.

83.

Apvienotajā ienākumu pārskatā uzņēmumam kā konkrētā perioda peļņas vai zaudējumu sadalījumu jāatspoguļo šādas pozīcijas:

(a)

konkrētā perioda peļņu vai zaudējumus, kas attiecināmi uz:

(i)

mazākuma līdzdalību un

(ii)

mātesuzņēmuma īpašniekiem.

(b)

konkrētā perioda kopējos ienākumus, kas attiecināmi uz:

(i)

mazākuma līdzdalību un

(ii)

mātesuzņēmuma īpašniekiem.

84.

Uzņēmums ir tiesīgs atsevišķā peļņas vai zaudējumu aprēķinā (sk. 81. punktu) uzrādīt 82. (a)–(f) punktos minētos posteņus un 83.(a) punktā minēto nepieciešamo informāciju.

85.

Papildus posteņus, nosaukumus un starpsummas apvienotajā ienākumu pārskatā un atsevišķā peļņas vai zaudējumu aprēķinā (ja tāds tiek sniegts) jāuzrāda, ja šī uzrādīšana ir svarīga, lai izprastu uzņēmuma finansiālos rezultātus.

86.

Ņemot vērā, ka uzņēmuma dažādo darbību, darījumu un citu notikumu ietekme atšķiras pēc biežuma, guvuma vai zaudējuma potenciāla un paredzamības, finanšu darbības finansiālo rezultātu sastāvdaļu atklāšana palīdz izprast sasniegtos finansiālos rezultātus un prognozēt turpmākos. Apvienotajā ienākumu pārskatā un atsevišķā peļņas vai zaudējumu aprēķinā (ja tāds tiek sniegts) iekļauj papildu posteņus un maina lietotos aprakstus un posteņu secību, ja tas ir vajadzīgs, lai izskaidrotu finansiālo rezultātu elementus. Faktori, kas jāņem vērā, ir ienākumu un izdevumu sastāvdaļu būtiskums, veids un funkcija. Piemēram, finanšu iestāde var mainīt augšminētos aprakstus, lai sniegtu informāciju, kas ir svarīga šīs finanšu iestādes darbībai. Ienākumu un izdevumu posteņu ieskaitu veic tikai tad, ja ir izpildīti 32. punktā ietvertie kritēriji.

87.

Neviens no ienākumu vai izdevumu posteņiem nedz apvienotajā ienākumu pārskatā, nedz peļņas vai zaudējumu aprēķinā (ja tāds tiek sniegts) vai piezīmēs netiek klasificēts kā ārkārtas postenis.

Konkrētā perioda peļņa vai zaudējumi

88.

Visi ienākumu un izdevumu posteņi, kurus atzīst periodā, jāiekļauj peļņā vai zaudējumos, ja vien SFPS nepieprasa vai neatļauj citādi.

89.

Daži SFPS nosaka apstākļus, kad uzņēmums konkrētus posteņus var neiekļaut attiecīgā perioda peļņā vai zaudējumos. 8. SGS nosaka divus šādus apstākļus: kļūdu labošana un grāmatvedības politiku izmaiņu ietekme. Citi SFPS pieprasa vai ļauj neiekļaut peļņā vai zaudējumos (sk. 7. punktu) citus ienākumus vai izdevumus, kuri atbilst Pamatnostādnēs sniegtajām no peļņas vai zaudējumu aprēķina izslēdzamo ienākumu un izdevumu definīcijām.

Citi peļņas vai zaudējumu aprēķinā neatspoguļotie pārskata perioda ienākumi

90.

Ienākuma nodokļu summas, kas attiecas uz citiem ienākumiem, kas netiek iekļauti peļņas vai zaudējumu aprēķinā, ieskaitot pārklasifikācijas labojumu ietekmi, uzņēmums atspoguļo vai apvienotajā ienākumu pārskatā vai piezīmēs.

91.

Uzņēmums ir tiesīgs uzrādīt citus ienākumus, kas netiek atspoguļoti peļņas vai zaudējumu aprēķinā, vai nu:

(a)

neto summā, atskaitot attiecīgo nodokļu ietekmi, vai

(b)

pirms attiecīgo nodokļu ietekmes un papildus summu, kas atspoguļo kopējo uz šiem posteņiem attiecināmo ienākumu nodokļu summu.

92.

Uzņēmumam jāatklāj pārklasifikācijas korekcijas, kas attiecas uz apvienotā ienākumu pārskata posteņiem.

93.

Citi SFPS nosaka, vai un kādos gadījumos iepriekš citos peļņas vai zaudējumu aprēķinā neatspoguļotos ienākumos atspoguļotās summas jāpārklasificē uz peļņu vai zaudējumiem. Šajā standartā tāda pārklasifikācija tiek apzīmētas kā “pārklasifikācijas korekcija”. Pārklasifikācijas korekcija tiek atspoguļota kopā ar attiecīgo citu peļņas vai zaudējumu aprēķinā neatspoguļoto ienākumu posteni periodā, kad korekcija pārklasificēta uz peļņu vai zaudējumiem. Piemēram, no pārdošanai pieejamo finanšu aktīvu posteņa realizācijas gūto peļņu iekļauj pašreizējā perioda peļņā vai zaudējumos. Šīs summas pašreizējā vai iepriekšējos periodos var būt iekļautas citos peļņas vai zaudējumu aprēķinā neatspoguļotos ienākumos kā nerealizētie guvumi. Nerealizētie guvumi jāatskaita no citiem ienākumiem, kas netiek atspoguļoti peļņas vai zaudējumu aprēķinā periodā, kad realizētie guvumi ir pārklasificēti uz peļņu vai zaudējumiem, lai apvienotajā ienākumu pārskatā šī peļņa nebūtu iekļauta dubulti.

94.

Pārklasifikācijas korekcijas jāatklāj vai nu apvienotajā ienākumu pārskatā, vai piezīmēs. Ja uzņēmums atklāj pārklasifikācijas korekcijas piezīmēs, citu peļņas vai zaudējumu aprēķinā neatspoguļoto ienākumu pozīcijas jāatklāj pēc attiecīgām pārklasifikācijas korekcijām.

95.

Pārklasifikācijas korekcijas rodas, piemēram, atsavinot darbību ārvalstīs (sk. 21. SGS), pārtraucot atzīt pārdošanai pieejamos finanšu aktīvus (sk. 39. SGS) un, ja prognozētais apdrošinātais darījums ietekmē peļņu vai zaudējumus (sk. 39. SGS 100. punktu par naudas plūsmas riska ierobežošanu).

96.

Pārklasifikācijas korekcijas nerodas, kad tiek veiktas izmaiņas, samazinot pārvērtēšanas rezervi, ko atzīst saskaņā ar 16. SGS vai 38. SGS, kā arī pie aktuāriem guvumiem un zaudējumiem par katru noteiktu pabalstu plānu, ko atzīst saskaņā ar 19. SGS 93.A punktu. Šīs summas netiek atzītas peļņas vai zaudējumu aprēķinā un nākamajos periodos netiek pārklasificētas uz peļņu vai zaudējumiem. Pārvērtēšanas pārsniegumā izmaiņas var pārnest uz nesadalīto peļņu nākamajos periodos aktīva izmantošanas vai tā atzīšanas pārtraukšanas laikā (sk. 16. un 28. SGS). Aktuāros guvumus vai zaudējumus uzrāda nesadalītajā peļņā periodā, kad tie ir atzīti kā citi peļņas vai zaudējumu aprēķinā neatspoguļotie ienākumi (sk. 19. SGS).

Informācija, kas jāsniedz apvienotajā ienākumu pārskatā vai piezīmēs

97.

Ja ienākumu un izdevumu posteņi ir būtiski, to veids un summa jāatklāj atsevišķi.

98.

Apstākļi, kas varētu radīt nepieciešamību atsevišķi atklāt ienākumu un izdevumu posteņus ir:

(a)

krājumu vērtības daļēja norakstīšana līdz neto pārdošanas vērtībai vai pamatlīdzekļu vērtības daļēja norakstīšana līdz atgūstamajai summai, kā arī šo vērtības samazinājumu apvērses;

(b)

uzņēmuma darbību pārstrukturēšana un pārstrukturēšanas izmaksām izveidoto uzkrājumu apvērses;

(c)

pamatlīdzekļu objektu atsavināšana;

(d)

ieguldījumu atsavināšana;

(e)

pārtrauktās darbības;

(f)

tiesas prāvu pabeigšana un

(g)

citas uzkrājumu apvērses.

99.

Uzņēmumam jāsniedz peļņā vai zaudējumos iekļauto izdevumu analīze, izmantojot vai nu uz izdevumu veida vai to funkcijām balstītu klasifikāciju, kura sniedz informāciju, kas ir ticama un atbilstīga.

100.

Uzņēmumiem ieteicams apvienotajā ienākumu pārskatā vai atsevišķā peļņas vai zaudējumu aprēķinā (ja tāds tiek sniegts) uzrādīt 99. punktā ietverto analīzi.

101.

Izdevumus klasificē sīkāk, lai norādītu atsevišķas darbības finansiālo rezultātu daļas, kas var atšķirties pēc biežuma, guvuma vai zaudējuma potenciāla un paredzamības. Šo analīzi sniedz vienā no diviem veidiem.

102.

Pirmo analīzes veidu sauc par “izdevumu veida” metodi. Izdevumus apvieno peļņā vai zaudējumos pēc to veida (piemēram, nolietojums, materiālu iegādes, transporta izmaksas, darbinieku pabalsti un reklāmas izmaksas) un nepārdala starp dažādām funkcijām uzņēmumā. Šo metodi var vienkārši piemērot, jo nav nepieciešama izdevumu sadale atbilstīgi funkcionālām klasifikāciju grupām. Klasifikācijas piemērs, lietojot izdevumu veida metodi, ir šāds:

Ieņēmumi

 

X

Citi ienākumi

 

X

Gatavo ražojumu un nepabeigto ražojumu krājumu izmaiņas

X

 

Izlietotās izejvielas un materiāli

X

 

Darbinieku pabalstu izmaksas

X

 

Nolietojuma un amortizācijas izdevumi

X

 

Citi izdevumi

X

 

Kopējie izdevumi

 

(X)

Peļņa pirms nodokļiem

 

X

103.

Otro analīzes veidu sauc par “izdevumu funkcijas” vai “pārdoto preču un sniegto pakalpojumu izmaksu” metodi, un to izmanto, klasificējot izdevumus pēc to funkcijas kā daļu no pārdoto preču un sniegto pakalpojumu izmaksām, pārdošanas vai administratīvās darbības. Parasti, izmantojot šo metodi, uzņēmums atklāj pārdoto preču un sniegto pakalpojumu izmaksas atsevišķi no citiem izdevumiem. Šī metode var sniegt atbilstīgāku informāciju lietotājiem nekā izdevumu klasifikācija pēc veida, bet izmaksu sadalīšana pēc funkcijām var būt nereglamentēta sadale un lielā mērā ir saistīta ar vērtējumu. Klasifikācijas piemērs, lietojot izdevumu funkcijas metodi, ir šāds:

Ieņēmumi

X

 

Pārdoto preču un sniegto pakalpojumu izmaksas

(X)

 

Bruto peļņa

X

 

Citi ienākumi

X

 

Izplatīšanas izmaksas

(X)

 

Administratīvie izdevumi

(X)

 

Citi izdevumi

(X)

 

Peļņa pirms nodokļiem

X

 

104.

Uzņēmumam, kas klasificē izdevumus pēc funkcijas, jāatklāj papildu informācija par izdevumu veidu, tostarp par nolietojuma un amortizācijas izdevumiem un darbinieku pabalstu izmaksām.

105.

Izvēle starp izdevumu funkcijas metodi un izdevumu veida metodi ir atkarīga no vēsturiskiem un nozares faktoriem un uzņēmuma veida. Abas metodes sniedz norādi par tām izmaksām, kas varētu mainīties tieši vai netieši, mainoties uzņēmuma pārdošanas vai ražošanas apjomam. Tā kā dažāda veida uzņēmumos katrai uzrādīšanas metodei ir savas priekšrocības, šis standarts vadībai pieprasa izvēlēties visatbilstīgāko un ticamāko uzrādīšanu. Tomēr, tā kā informācija par izdevumu veidu ir noderīga, prognozējot nākotnes naudas plūsmas, ja lieto izdevumu funkcijas klasifikāciju, ir jāatklāj papildus informācija. 104. punktā termins “darbinieku pabalsti” lietots 19. SGS izpratnē.

Pašu kapitāla izmaiņu pārskats

106.

Uzņēmumam jāsniedz pašu kapitāla izmaiņu pārskats, kurā norādīts:

(a)

konkrētā perioda kopējie ienākumi, atsevišķi norādot kopsummas, kas attiecināmas uz mātesuzņēmuma īpašniekiem un mazākuma līdzdalību;

(b)

katrai pašu kapitāla sastāvdaļai – retrospektīvas piemērošanas vai retrospektīvas korekcijas ietekme saskaņā ar 8. SGS;

(c)

ar īpašniekiem veikto darījumu summas saskaņā ar īpašnieku tiesībām, atsevišķi norādot īpašnieku iemaksas un peļņas sadali, un

(d)

katrai pašu kapitāla sastāvdaļai – uzskaites vērtības saskaņošana perioda sākumā un tā beigās, atsevišķi atklājot katru izmaiņu.

107.

Uzņēmumam pašu kapitāla izmaiņu pārskatā vai piezīmēs jānorāda īpašniekiem izmaksājamā dividendēs sadalāmā pelņas daļa, kā arī dividenžu summa uz vienu akciju.

108.

106. punktā minētās pašu kapitāla sastāvdaļas ietver, piemēram, ikviena īpašnieka ieguldītā pašu kapitāla veidu, visu veidu citu peļņas vai zaudējumu aprēķinā neatspoguļoto ienākumu un nesadalītās peļņas uzkrāto bilanci.

109.

Uzņēmuma pašu kapitāla izmaiņas starp pārskata perioda sākumu un beigām atspoguļo kā neto aktīvu palielinājumu vai samazinājumu attiecīgajā periodā. Izņemot izmaiņas, kas rodas no darījumiem ar īpašniekiem, kas darbojas saskaņā ar īpašnieku tiesībām (piemēram, pašu kapitāla iemaksas, uzņēmumam piederošo pašu kapitāla instrumentu un dividenžu iegūšana) un darījumu izmaksas, kas tieši saistītas ar šādiem darījumiem, apvienotās pašu kapitāla izmaiņas attiecīgajā periodā atspoguļo ienākumu un izdevumu kopsummu, ieskaitot guvumus un zaudējumus, kurus izraisījušas uzņēmuma darbības konkrētajā periodā.

110.

8. SGS pieprasa retrospektīvas korekcijas, lai līdz praktiski iespējamam apmēram atspoguļotu grāmatvedības politiku izmaiņu ietekmes rezultātus, izņemot gadījumus, kad pārejas noteikumi citā SFPS pieprasa savādāk. 8. SGS arī pieprasa, lai korekcijas, kas nepieciešamas kļūdu labošanai, tiktu veiktas retrospektīvi, ja tas ir praktiski iespējams. Retrospektīvās korekcijas nav izmaiņas pašu kapitālā, bet gan nesadalītās peļņas sākuma atlikuma korekcija, izņemot gadījumus, kad SFPS pieprasa citas pašu kapitāla sastāvdaļas retrospektīvu korekciju. 106. (b) punkts pieprasa pašu kapitāla izmaiņu pārskatā sniegt informāciju par grāmatvedības politiku maiņas un kļūdu labojumu rezultātā veikto retrospektīvo korekciju kopsummu un šo korekciju ietekmi uz katru pašu kapitāla posteni. Šīs korekcijas tiek atklātas par katru iepriekšējo periodu un konkrētā perioda sākumā.

Naudas plūsmas pārskats

111.

Informācija par naudas plūsmu sniedz finanšu pārskatu lietotājiem pamatojumu, lai novērtētu uzņēmuma spēju nodrošināt naudas un naudas ekvivalentu ieņēmumus, kā arī uzņēmuma vajadzības šo naudas plūsmu izlietošanai. 7. SGS izklāstītas prasības naudas plūsmas pārskata sniegšanai un informācijas atklāšanai.

Piezīmes

Struktūra

112.

Piezīmes:

(a)

sniedz informāciju par finanšu pārskatu sagatavošanas pamatprincipiem un konkrētām grāmatvedības politikām, kas izmantotas saskaņā ar 117.–124. punktu;

(b)

atklāj SFPS pieprasīto informāciju, kas nav atklāta citur finanšu pārskatos, un

(c)

sniedz informāciju, kas nav atklāta citur finanšu pārskatos, bet ir svarīga, lai tos izprastu.

113.

Piezīmes pēc iespējas jāsniedz sistemātiskā veidā. Visi posteņi finanšu stāvokļa pārskatā, apvienotajā ienākumu pārskatā, atsevišķā peļņas vai zaudējumu aprēķinā (ja tāds tiek sniegts) un pārskatā par pašu kapitāla un naudas plūsmas izmaiņām jāuzrāda ar savstarpēju atsauci uz saistītu informāciju piezīmēs.

114.

Piezīmes parasti sniedz secībā, kas palīdz lietotājiem izprast finanšu pārskatus un salīdzināt tos ar citu uzņēmumu finanšu pārskatiem:

(a)

paziņojums par atbilstību SFPS (skatīt 16. punktu);

(b)

kopsavilkums par nozīmīgām izmantotām grāmatvedības politikām (skatīt 117. punktu);

(c)

pamatojoša informācija par finanšu stāvokļa pārskatā, apvienotajā ienākumu pārskatā, atsevišķā peļņas vai zaudējumu aprēķinā (ja tāds tiek sniegts), pašu kapitāla izmaiņu pārskatā un naudas plūsmas pārskatā uzrādītajiem posteņiem tādā secībā, kādā sniegts katrs pārskats un katrs postenis, un

(d)

cita informācija, tostarp:

(i)

iespējamās saistības (skatīt 37. SGS) un neatzītās līgumos noteiktās apņemšanās un

(ii)

nefinanšu informācija, piemēram, uzņēmuma finanšu riska pārvaldības mērķi un politikas (skatīt 7. SGS).

115.

Dažos gadījumos var būt nepieciešams vai vēlams mainīt konkrētu posteņu secību piezīmēs. Piemēram, informāciju par patiesās vērtības izmaiņām, kas atzītas peļņā vai zaudējumos, var apvienot ar informāciju par finanšu instrumentu termiņiem, lai gan pirmā attiecas uz informācijas atklāšanu apvienotajā ienākumu pārskatā vai atsevišķā peļņas vai zaudējumu aprēķinā (ja tāds tiek sniegts), bet otrā attiecas uz finanšu stāvokļa pārskatu. Tomēr pēc iespējas jāsaglabā piezīmju sistemātiska struktūra.

116.

Piezīmes, kas informē par finanšu pārskatu sagatavošanas pamatprincipiem un konkrētām grāmatvedības politikām var uzrādīt kā finanšu pārskatu atsevišķu sadaļu.

Informācijas atklāšana par grāmatvedības politikām

117.

Uzņēmumam jānorāda kopsavilkums par nozīmīgām grāmatvedības politikām:

(a)

novērtēšanas princips (vai principi), kas izmantots finanšu pārskatu sagatavošanā, un

(b)

citas izmantotās grāmatvedības politikas, kas ir svarīgas, lai saprastu finanšu pārskatus.

118.

Ir svarīgi, lai lietotāji būtu informēti par novērtēšanas pamatprincipiem vai principiem, kas izmantoti finanšu pārskatos (piemēram, sākotnējās izmaksas, kārtējās izmaksas, neto pārdošanas vērtība, patiesā vērtība vai atgūstamā summa), tāpēc, ka pamatprincipi, kurus ievēro, gatavojot finanšu pārskatus, būtiski ietekmē to analīzi. Ja finanšu pārskatos lieto vairāk par vienu novērtēšanas principu, piemēram, ja pārvērtē konkrētas aktīvu grupas, pietiek norādīt aktīvu un saistību kategorijas, kurām piemēro katru novērtēšanas principu.

119.

Pieņemot lēmumu par to, vai jāatklāj konkrēta grāmatvedības politika, vadība apsver, vai informācijas atklāšana palīdzētu lietotājiem izprast, kā darījumi, citi notikumi un apstākļi atspoguļoti pārskatā ietvertajos finansiālajos rezultātos un finansiālā stāvokļa atspoguļojumā. Informācijas atklāšana par konkrētām grāmatvedības politikām ir īpaši noderīga lietotājiem, ja šīs politikas tiek atlasītas no SFPS atļautajām alternatīvajām politikām. Piemērs ir informācijas atklāšana par to, vai kopuzņēmuma dalībnieks atzīst savu līdzdalību kopīgi kontrolētajā sabiedrībā, izmantojot konsolidācijas vai pašu kapitāla metodi (skatīt 31. SGS Līdzdalība kopuzņēmumos). Daži SFPS sevišķi pieprasa atklāt informāciju par konkrētām grāmatvedības politikām, ieskaitot izvēles, kuras ir izdarījusi vadība, izvēloties dažādas pieļaujamās politikas. Piemēram, 16. SGS pieprasa atklāt informāciju par novērtēšanas principiem, kurus pielieto pamatlīdzekļu grupām.

120.

Ikviens uzņēmums ņem vērā savas darbības veidu un politikas, kuru atklāšanu finanšu pārskatu lietotāji šāda veida uzņēmumam uzskatītu par nepieciešamu. Piemēram, no uzņēmuma, kuram jāmaksā ienākuma nodoklis, tiktu gaidīts, ka tas atklās savas grāmatvedības politikas saistībā ar ienākuma nodokļiem, ieskaitot tās, kuras piemērojamas atliktā nodokļa saistībām un aktīviem. Ja uzņēmums veic nozīmīgu darbību ārvalstīs vai darījumus ārvalstu valūtā, tiktu sagaidīta grāmatvedības politiku atklāšana par ārvalstu valūtas guvumu un zaudējumu atzīšanu.

121.

Grāmatvedības politika var būt svarīga uzņēmuma darbības veida dēļ, pat, ja pārskata un iepriekšējo periodu summas nav būtiskas. Ir lietderīgi atklāt arī jebkuru svarīgu grāmatvedības politiku, kuru SFPS nav īpaši pieprasījis, bet kura ir izvēlēta un piemērota saskaņā ar 8. SGS.

122.

Uzņēmumam kopsavilkumā par nozīmīgām grāmatvedības politikām vai citās piezīmēs jāatklāj informācija, vērtējumi, neskaitot tos, kas ietverti aplēsēs (skatīt 125. punktu), kurus vadība ir izdarījusi uzņēmuma grāmatvedības politiku īstenošanas procesā, kuriem ir bijusi visnozīmīgākā ietekme uz finanšu pārskatos atzītām summām.

123.

Uzņēmuma grāmatvedības politiku īstenošanas procesā vadība izdara dažādus vērtējumus, neskaitot tos, kuri ietverti aplēsēs, kas var būtiski ietekmēt finanšu pārskatos atzītās summas. Piemēram, vadība izdara vērtējumus, lai noteiktu:

(a)

vai finanšu aktīvi ir līdz termiņa beigām turēti ieguldījumi;

(b)

vai būtībā visi nozīmīgie ar īpašuma tiesībām un finanšu aktīviem un iznomātiem aktīviem saistītie riski un guvumi ir nodoti citiem uzņēmumiem;

(c)

vai būtībā konkrētu preču pārdošana ir klasificējama kā finansējuma ieguves avots un tādējādi ieņēmumi no šādas realizācijas nebūtu atzīstami kā ienākumi un

(d)

vai attiecību būtība starp uzņēmumu un īpašam nolūkam dibinātu uzņēmumu, norāda, ka uzņēmums kontrolē īpašam nolūkam dibināto uzņēmumu.

124.

Saskaņā ar 122. punktu sniegtā informācija tiek pieprasīta arī citu SFPS kontekstā. Piemēram, 27. SGS pieprasa uzņēmumam atklāt iemeslus, kādēļ situācijā, kad vairāk nekā puse no uzņēmuma balsstiesībām vai potenciālām balsstiesībām tieši vai netieši ar meitasuzņēmumu starpniecību pieder uzņēmumam, šī līdzdalības daļa tomēr nenodrošina kontroli. 40. SGS Ieguldījumu īpašums pieprasa atklāt informāciju par kritērijiem, kurus uzņēmums izveidojis, lai atšķirtu ieguldījumu īpašumu no īpašnieka izmantota īpašuma un no īpašuma, kuru tur pārdošanai parastās uzņēmējdarbības gaitā, ja īpašuma klasifikācija ir sarežģīta.

Aplēses nenoteiktības avoti

125.

Uzņēmumam pārskata perioda beigās jāatklāj informācija par galvenajiem pieņēmumiem saistībā ar nākotni, kā arī par citu aplēšu nenoteiktību avotiem, kuri nākamajā finanšu gadā rada nozīmīgu būtisku izmaiņu risku aktīvos un saistībās. Saistībā ar šiem aktīviem un saistībām piezīmēs jāatklāj ziņas par:

(a)

to veidu un

(b)

to uzskaites vērtību pārskata perioda beigās.

126.

Dažu aktīvu un saistību uzskaites vērtības noteikšana prasa aplēst nenoteikto nākotnes notikumu ietekmi uz šiem aktīviem un saistībām pārskata perioda beigās. Piemēram, ja pēdējā laikā nav noteiktas tirgus cenas, ir nepieciešamas uz nākotni orientētas aplēses, lai novērtētu pamatlīdzekļu kategorijas atgūstamo summu, krājumu tehnoloģisko novecošanu, uzkrājumus attiecībā uz nākotnē pabeidzamas tiesas prāvas iznākumu un darbinieku ilgtermiņa pabalstu, piemēram, pensiju, saistības. Šīs aplēses ietver pieņēmumus par tādiem posteņiem kā riska korekcija naudas plūsmām vai diskonta likmēm, nākotnes algu un cenu izmaiņām, kas ietekmē citas izmaksas.

127.

Pieņēmumi un citi aplēses nenoteiktības avoti, kas atklāti saskaņā ar 125. punktu, attiecas uz aplēsēm, kas pieprasa vadības visgrūtākos, vissubjektīvākos vai sarežģītākos vērtējumus. Tā kā pieaug to mainīgo lielumu un pieņēmumu skaits, kas ietekmē iespējamā nākotnes lēmuma nenoteiktību, šie vērtējumi kļūst subjektīvāki un sarežģītāki, un parasti attiecīgi pieaug iespēja sekojošām būtiskām pārmaiņām aktīvu un saistību uzskaites vērtībās.

128.

125. punktā nav pieprasīta informācijas atklāšana par aktīviem un saistībām ar nozīmīgu risku, pat, ja nākamajā finanšu gadā to uzskaites vērtība varētu būtiski mainīties, ja pārskata perioda beigās tie tiek novērtēti patiesajā vērtībā, kas balstās uz pēdējā laikā noteiktām tirgus cenām. Šīs patiesās vērtības var būtiski mainīties nākamajā finanšu gadā, bet šīs izmaiņas neradīsies no pieņēmumiem vai citiem aplēses nenoteiktības avotiem pārskata perioda beigās.

129.

Informācija 125. punktā jāatklāj tādā veidā, kas palīdz finanšu pārskatu lietotājiem saprast vadības vērtējumu par nākotni un par citiem galvenajiem aplēses nenoteiktības avotiem. Sniegtās informācijas veids un apmērs mainās atkarībā no konkrētā pieņēmuma veida un citiem apstākļiem. Informācijas atklāšanas piemēri ir:

(a)

pieņēmuma veids vai cita aplēses nenoteiktība;

(b)

metožu, pieņēmumu un aplēšu uzskaites vērtību jutīgums, kas ir to aprēķinu pamatā, tostarp jutīguma iemesli;

(c)

iespējamā lēmuma nenoteiktība un pamatoti iespējamo iznākumu diapazons nākamā finanšu gada laikā attiecībā uz ietekmēto aktīvu un saistību uzskaites vērtībām un

(d)

paskaidrojums izmaiņām, kas izdarītas iepriekšējiem pieņēmumiem attiecībā uz šiem aktīviem un saistībām, ja nenoteiktība paliek neatrisināta.

130.

Atklājot 125. punktā pieprasīto informāciju, šis standarts nepieprasa atklāt budžeta informāciju vai prognozes.

131.

Dažreiz nav iespējams atklāt aplēses nenoteiktības galvenā pieņēmuma vai cita galvenā avota iespējamo ietekmi pārskata perioda beigās. Tādos gadījumos uzņēmums atklāj, ka, pamatojoties uz esošajām zināšanām, ir iespējams, ka rezultāti nākamā finanšu gada laikā, varētu atšķirties no pieņēmumiem un prasīt būtiskas ietekmēto aktīvu un saistību uzskaites vērtības korekcijas. Visos gadījumos uzņēmums atklāj informāciju par konkrētā aktīva vai saistības (vai aktīvu un saistību grupas) veidu un uzskaites vērtību, kuru ir ietekmējis pieņēmums.

132.

Informācijas atklāšana 122. punktā par konkrētiem vērtējumiem, kurus vadība ir izdarījusi uzņēmuma grāmatvedības politiku īstenošanas procesā, attiecas uz informācijas atklāšanu par aplēses nenoteiktības avotiem 125. punktā.

133.

Citu SFPS kontekstā tiek pieprasīta dažu pieņēmumu atklāšana, ko citādi pieprasītu saskaņā ar 125. punktu. Piemēram, 37. SGS konkrētos apstākļos pieprasa informācijas atklāšanu par galvenajiem pieņēmumiem attiecībā uz nākotnes notikumiem, kas ietekmē uzkrājumu grupas. 7. SGS pieprasa informācijas atklāšanu par nozīmīgiem pieņēmumiem, kas izmantoti, lai novērtētu patiesajās vērtībās uzskaitīto finanšu aktīvu un finanšu saistību patiesās vērtības. 16. SGS pieprasa informācijas atklāšanu par nozīmīgiem pieņēmumiem, kas izmantoti, lai novērtētu pamatlīdzekļu pārvērtēto posteņu patiesās vērtības.

Kapitāls

134.

Uzņēmums atklāj informāciju, kas tā finanšu pārskatu lietotājiem ļauj novērtēt uzņēmuma mērķus, politikas un procesus kapitāla pārvaldībai.

135.

Lai izpildītu 134. punkta prasības, uzņēmumam jāatklāj:

(a)

kvalitatīva informācija par uzņēmuma mērķiem, politiku un kapitāla pārvaldes procesiem, tajā skaitā:

(i)

skaidrojumu, kas tiek uzskatīts par kapitālu;

(ii)

ja uzņēmums ir pakļauts ārēji noteiktām kapitāla prasībām, – šo prasību raksturu un kā šīs prasības tiek iekļautas kapitāla pārvaldībā un

(iii)

kā tiek sasniegti kapitāla pārvaldes mērķi;

(b)

kvantitatīvo datu kopsavilkumu par pozīcijām, kas tiek pārvaldītas kā kapitāls. Daži uzņēmumi uzskata dažas finanšu saistību formas (piem., dažas subordinētā parāda formas) par kapitāla daļu. Citi uzņēmumi kapitālā neiekļauj dažas pašu kapitāla sastāvdaļas (piem., sastāvdaļas, kas rodas no naudas plūsmas riska ierobežošanas);

(c)

jebkuras izmaiņas (a) un (b) punktos attiecībā pret iepriekšējo periodu;

(d)

vai perioda laikā tas pakļāvās ārēji noteiktām prasībām attiecībā uz kapitālu un šīs prasības ievēroja;

(e)

ja uzņēmums nav ievērojis šādas ārēji noteiktas kapitāla prasības, – šādas neievērošanas sekas.

Informācijas atklāšanas pamatā jābūt informācijai, kas ir pieejama augstākajai uzņēmuma vadībai.

136.

Uzņēmums var dažādi pārvaldīt kapitālu un pakļauties dažādām prasībām attiecībā uz kapitālu. Piemēram, konglomerāts var iekļaut uzņēmumus, kas darbojas apdrošināšanas un banku sfērā, līdz ar to šie uzņēmumi var pakļauties dažādai likumdošanai. Ja kopīgas informācijas atklāšana par kapitāla prasībām un tas, kā kapitāls tiek pārvaldīts, nesniedz noderīgu informāciju vai sagroza finanšu pārskata lietotāja izpratni par uzņēmuma kapitāla resursiem, uzņēmums atklāj atsevišķu informāciju par katru kapitāla prasību, kurai uzņēmums ir pakļauts.

Citas informācijas atklāšana

137.

Uzņēmumam piezīmēs jāatklāj informācija par:

(a)

dividenžu summu, kuru ieteica vai izsludināja pirms finanšu pārskatu apstiprināšanas publiskošanai, bet neatzīst par peļņas sadali īpašniekiem attiecīgajā periodā, un dividenžu summu par akciju un

(b)

neatzīto kumulatīvo priekšrocību dividenžu summu.

138.

Uzņēmumam jāatklāj šāda informācija, ja tā nav atklāta citur finanšu pārskatos publicētajā informācijā:

(a)

uzņēmuma atrašanās vieta un juridiskā forma, tā reģistrācijas valsts un juridiskā adrese (vai galvenā uzņēmējdarbības vieta, ja tā atšķiras no juridiskās adreses);

(b)

uzņēmuma darbības veids un tā galvenās darbības apraksts, un

(c)

mātesuzņēmuma un koncerna mātesuzņēmuma nosaukums.

PĀREJAS PERIODS UN SPĒKĀ STĀŠANĀS DATUMS

139.

Uzņēmums šo standartu piemēro pārskata periodiem, kas sākas 2009. gada 1. janvārī vai vēlāk. Ir pieļaujama arī agrāka piemērošana. Ja uzņēmums piemēro šo standartu agrākam periodam, šis fakts ir jāatklāj.

1. SGS ATCELŠANA (PĀRSKATĪTS 2003. GADĀ)

140.

Šis standarts aizstāj 2003. gadā pārskatīto un 2005. gadā mainīto 1. SGS Finanšu pārskatu sniegšana.

Pielikums

Grozījumi citos paziņojumos

Šī papildinājuma grozījumus piemēro gada pārskata periodiem, kas sākas 2009. gada 1. janvārī vai vēlāk. Ja uzņēmums piemēro šo standartu kādam agrākam periodam, šim periodam piemēro arī šos grozījumus.

A1.   [Labojumi nav piemērojami tikai attiecībā uz numurētajiem standartiem.]

A2.   [Labojumi nav piemērojami tikai attiecībā uz numurētajiem standartiem.]

A3.   Starptautiskajos finanšu pārskatu standartos (ieskaitot starptautiskos grāmatvedības standartus un interpretācijas), kā arī SFPS ievados, ja vien šajā pielikumā nav norādīts savādāk, šādas atsauces tiek mainītas saskaņā ar tālāk aprakstīto.

[labojums nav attiecināms uz versiju latviešu valodā,]

“peļņas vai zaudējumu aprēķins” tiek mainīts uz “apvienotais ienākumu pārskats”,

“bilance” tiek mainīts uz “finanšu stāvokļa pārskats”,

[labojums nav attiecināms uz LV versiju latviešu valodā]

“bilances datums” tiek mainīts uz “pārskata perioda beigas”,

“nākamās bilances datums” tiek mainīts uz “nākamā pārskata perioda beigas”,

“katras bilances datums” tiek mainīts uz “katra pārskata perioda beigas”,

“pēc bilances datuma” tiek mainīts uz “pēc pārskata perioda beigām”,

“pārskata datums” tiek mainīts uz “pārskata perioda beigas”,

“katrs pārskata datums” tiek mainīts uz “katra pārskata perioda beigas”,

“pēdējā gada pārskata datums” tiek mainīts uz “pēdējā gada pārskata perioda beigas”,

“kapitāla turētāji” tiek mainīts uz “īpašnieki” (izņemot 33. SGS Peļņa par akciju).

“izslēgts no pašu kapitāla un atzīts peļņā vai zaudējumos” un “izslēgts no pašu kapitāla un iekļauts peļņā vai zaudējumos” tiek mainīts uz “pārklasificēts no pašu kapitāla uz peļņu vai zaudējumiem kā pārklasifikācijas korekcija”.

“standarts vai interpretācija” tiek mainīts uz “SFPS”.

“kāds standarts vai interpretācija” tiek mainīts uz “kāds SFPS”,

“standarti vai interpretācijas” tiek mainīts uz “SFPS” (izņemot 8. SGS Grāmatvedības politikas, grāmatvedības aplēšu izmaiņas un kļūdas 5. punktā).

Atsauces uz 7. SGS Naudas plūsmas pārskati tiek mainītas uz 7. SGS Naudas plūsmu pārskati.

Atsauces uz spēkā esošo 10. SGS Notikumi pēc bilances datuma versiju tiek mainītas uz 10. SGS Notikumi pēc pārskata perioda beigām.

1. SFPS   Starptautisko finanšu pārskatu standartu pirmreizējā pieņemšana

A4.   1. SFPS ir mainīts, kā aprakstīts tālāk.

6. un 7. punkts tiek mainīts uz šādu redakciju:

“6.

Uzņēmums pārejas datumā uz SFPS sagatavo un sniedz sākuma finanšu stāvokļa pārskatu saskaņā ar SFPS. Tas ir sākumpunkts tā uzskaitei saskaņā ar SFPS.

7.

Uzņēmums … Šīs grāmatvedības politikas atbilst katram SFPS, kas ir spēkā pirmā SFPS pārskata perioda beigās, izņemot gadījumus, kas noteikti 13. līdz 34.B un 37. punktā.”

Piemērs pēc 8. punkta tiek mainīts, kā aprakstīts tālāk.

Atsauces uz “2003” un “2005” gadu tiek mainītas attiecīgi uz “20X3” un “20X5”.

Punkti Pamatojums un Prasību piemērošana tiek mainīti, kā aprakstīts tālāk:

“Pamatojums

A uzņēmuma pirmais SFPS pārskata periods ir 20X5. gada 31. decembris. A uzņēmums nolemj sniegt salīdzināmu informāciju šajos finanšu pārskatos tikai par vienu gadu (sk. 36. punktu) …

Prasību piemērošana

A uzņēmums … :

(a)

sagatavo un sniedz sākuma finanšu stāvokļa pārskatu saskaņā ar SFPS 20X4. gada 1. janvārī; un …”

10., 12.(a). un 21. punkts tiek mainīts uz šādu redakciju:

“10.

Izņemot gadījumus, kas aprakstīti 13. līdz 34.B punktā, uzņēmums saskaņā ar SFPS sagatavotajā sākuma finanšu stāvokļa pārskatā: …

12.

Šis SFPS nosaka divu kategoriju izņēmumus no principa, ka uzņēmuma saskaņā ar SFPS sagatavotajam sākuma finanšu stāvokļa pārskatam jāatbilst katram SFPS:

(a)

13. līdz 25.I punkts atbrīvo no dažām citu SFPS prasībām.

21.

21. SGS Ārvalstu valūtas kursu izmaiņu ietekme pieprasa, lai uzņēmums:

(a)

atzītu dažas pārrēķināšanas starpības kā citus peļņas vai zaudējumu aprēķinā neatspoguļotos ienākumus un uzkrātu tās kā atsevišķu pašu kapitāla sastāvdaļu un

(b)

atsavinot darbību ārvalstīs, pārklasificētu kumulatīvo pārrēķināšanas starpību par šo darbību ārvalstīs (vajadzības gadījumā ieskaitot guvumus un zaudējumus par saistītiem riska ierobežojumiem) no pašu kapitāla uz peļņu vai zaudējumiem kā daļu no atsavināšanas guvumiem vai zaudējumiem.”

32. punktā atsauces uz 2003. un 2004. gadu ir mainītas attiecīgi uz 20X4. un 20X5.

32., 35. un 36. punkts tiek mainīts uz šādu redakciju:

“32.

Uzņēmums … Tā vietā uzņēmumam jāatspoguļo šī jaunā informācija peļņā vai zaudējumos (vai, ja tas ir piemēroti, citos peļņas vai zaudējumu aprēķinā neatspoguļotajos ienākumos) gadam, kas beidzas 20X4. gada 31. decembrī.

35.

Izņemot 37. punktā aprakstītos gadījumus, šis SFPS neparedz atbrīvojumus no uzrādīšanas un informācijas atklāšanas prasībām citos SFPS.

36.

Saskaņā ar 1. SGS prasībām uzņēmuma pirmajos SFPS prasībām atbilstošajos finanšu pārskatos jāiekļauj vismaz trīs finanšu stāvokļa pārskati, divi apvienotie ienākumu pārskati, divi atsevišķi peļņas vai zaudējumu aprēķini (ja tādi tiek sniegti), divi naudas plūsmu pārskati un divi pārskati par pašu kapitāla izmaiņām, kā arī attiecīgās piezīmes ar salīdzinošajiem datiem.”

36.A līdz 36.C punkts un virs tiem esošie nosaukumi ir dzēsti.

39. un 45.(a) punkts tiek mainīts uz šādu redakciju:

“39.

Lai izpildītu 38. punktu, uzņēmuma saskaņā ar SFPS sagatavotajos pirmajos finanšu pārskatos ietver: …

(a)

(ii)

beigas … saskaņā ar iepriekšējiem vispārpieņemtiem grāmatvedības principiem;

(b)

saskaņā ar SFPS uzrādīto kopējo ienākumu saskaņošana ar uzņēmuma pēdējo finanšu pārskatu informāciju Šīs saskaņošanas sākuma datiem jāatbilst kopējo ienākumu datiem saskaņā ar pārskatiem, kas sagatavoti, pamatojoties uz iepriekšējiem vispārpieņemtiem grāmatvedības principiem vai, ja uzņēmums šādus datus nav uzrādījis, tad sākuma dati ir peļņa vai zaudējumi saskaņā ar iepriekšējiem vispārpieņemtiem grāmatvedības principiem.

(c)

45.

Lai ievērotu …

(a)

Katrs šāds starpperioda finanšu pārskats, ja uzņēmums sniedza starpperioda finanšu pārskatu par iepriekšējā finanšu gada salīdzināmu starpperiodu, ietver:

(i)

tā pašu kapitālu saskaņošanu atbilstoši iepriekšējiem vispārpieņemtiem grāmatvedības principiem šā salīdzināmā starpperioda beigās ar tā pašu kapitālu saskaņā ar SFPS šajā datumā un

(ii)

saskaņošanu ar kopējiem ienākumiem par salīdzināmu starpperiodu (pašreizējo un no gada sākuma līdz šim brīdim) saskaņā ar SFPS. Šīs saskaņošanas sākuma periodam jāatbilst kopējiem ienākumiem par pēdējo periodu, kad pārskati sagatavoti saskaņā ar iepriekšējiem vispārpieņemtiem grāmatvedības principiem vai, ja uzņēmums šādu summu neuzrādīja, peļņai vai zaudējumiem saskaņā ar iepriekšējiem vispārpieņemtiem grāmatvedības principiem.”

47.C punkts tiek svītrots.

47.H punkts ir pievienots šādā redakcijā:

“47.H

1. SGS (pārstrādāts 2007. gadā) grozīja SFPS terminoloģiju. Papildus tika grozīts 6., 7., 8. (Piemērs), 10., 12. (a), 21., 32., 35., 36., 39. (b). un 45. (a). punkts, kā arī A pielikums un B. 2(i) punkts B pielikumā un dzēsts 36.A līdz 36.C un 47.C punkts. Uzņēmums šos grozījumus piemēro pārskata periodiem, kas sākas 2009. gada 1. janvārī vai vēlāk. Ja uzņēmums piemēro 1. SGS (pārstrādāts 2007. gadā) kādam agrākam periodam, šim periodam piemēro arī šos grozījumus.”

A pielikumā definētie termini ir grozīti šādi:

“pirmais SFPS atskaites periods

Pēdējais pārskata periods, kas iekļauts uzņēmuma pirmajos SFPS finanšu pārskatos.

starptautiskie finanšu pārskatu standarti (SFPS)

Standarti un interpretācijas, kuras pieņēmusi Starptautisko grāmatvedības standartu padome (SGSP). Tie ietver:

(a)

(b)

(c)

Starptautisko finanšu pārskatu interpretācijas komitejas (SFPIK) vai bijušās Pastāvīgās interpretācijas komitejas (PIK) sniegtās interpretācijas.”

A pielikumā saskaņā ar SFPS sagatavotās sākuma bilances definīcija ir grozīta šādi:

“saskaņā ar SFPS sagatavots sākuma finanšu stāvokļa pārskats

Uzņēmuma finanšu stāvokļa pārskats datumā, kad notika pāreja uz SFPS.”

A pielikumā pārskata datuma definīcija ir svītrota.

B2. (i) punkts B pielikumā ir grozīts šādi:

“B2.

Ja pirmreizējs lietotājs …

(i)

ja pirmreizējais lietotājs atzinis nemateriālo vērtību saskaņā ar iepriekšējiem vispārpieņemtiem grāmatvedības principiem par atskaitījumu no pašu kapitāla:

(i)

šī nemateriālā vērtība nav jāatzīst saskaņā ar SFPS sagatavotajā sākuma finanšu stāvokļa pārskatā. Turklāt tas nepārklasificē šo nemateriālo vērtību uz peļņu vai zaudējumiem, ja tas atsavina meitasuzņēmumu vai ja samazinās meitasuzņēmumā veiktā ieguldījuma vērtība.”

4. SFPS   Apdrošināšanas līgumi

A5.   4. SFPS 30. un 39.A(a) punkts tiek mainīts uz šādu redakciju:

“30.

Dažos grāmatvedības modeļos … Apdrošinātāja saistībās (vai atliktajās iegādes izmaksās vai nemateriālajos aktīvos) izdarītās attiecīgās korekcijas tiek atzītas kā citi peļņas vai zaudējumu aprēķinā neatspoguļotie ienākumi tikai un vienīgi tad, ja nerealizētie guvumi vai zaudējumi ir tieši atzīti citos peļņas vai zaudējumu aprēķinā neatspoguļotajos ienākumos. Šī prakse …

39.A

Lai ievērotu …

(a)

jutīguma analīze, kas rāda, kā mainītos peļņa vai zaudējumi un pašu kapitāls, ja attiecīgais riska mainīgais pamatoti iespējami mainītos pārskata perioda beigās; metodes un pieņēmumi, kas lietoti, sagatavojot jūtīguma analīzi; un metodēs un pieņēmumos veiktās izmaiņas, salīdzinot ar iepriekšējo periodu. Tomēr …”

41.B punkts ir pievienots šādā redakcijā:

“41.B

1. SGS (pārstrādāts 2007. gadā) grozīja SFPS terminoloģiju. Turklāt ir grozīts 30. punkts. Uzņēmums šos grozījumus piemēro pārskata periodiem, kas sākas 2009. gada 1. janvārī vai vēlāk. Ja uzņēmums piemēro 1. SGS (pārstrādāts 2007. gadā) kādam agrākam periodam, šim periodam piemēro arī šos grozījumus.”

5. SFPS   Pārdošanai turēti ilgtermiņa aktīvi un pārtrauktas darbības

A6.   5. SFPS ir mainīts, kā aprakstīts tālāk.

3. punkts (pārstrādāts 2003. gadā) ir svītrots.

28. punktā “tajā pašā peļņas vai zaudējumu aprēķina sadaļā” ir grozīts uz “tajā pašā apvienotā ienākumu pārskata sadaļā”.

33.A punkts ir pievienots šādā redakcijā:

“33.A

Ja uzņēmums sniedz peļņas vai zaudējumu sastāvdaļas atsevišķā peļņas vai zaudējumu aprēķinā, kā aprakstīts 1. SGS (pārstrādāts 2007. gadā) 81. punktā, tajā pašā pārskatā jāiekļauj sadaļa, kas attiecināma uz pārtrauktajām darbībām.”

38. punktā “atzīts tieši pašu kapitālā” ir grozīts uz “atzīts citos peļņas vai zaudējumu aprēķinā neatspoguļotajos ienākumos”.

44.A punkts ir pievienots šādā redakcijā:

“44.A

1. SGS (pārstrādāts 2007. gadā) grozīja SFPS terminoloģiju. Tika grozīts 3. un 38. punkts un pievienots 33.A punkts. Uzņēmums šos grozījumus piemēro pārskata periodiem, kas sākas 2009. gada 1. janvārī vai vēlāk. Ja uzņēmums piemēro 1. SGS (pārstrādāts 2007. gadā) kādam agrākam periodam, šim periodam piemēro arī šos grozījumus.”

A pielikumā īstermiņa aktīva definīcija ir grozīta šādi:

“Aktīvs jāklasificē kā īstermiņa aktīvs, ja:

(a)

uzņēmums paredz to realizēt, pārdot vai izmantot parastā darbības cikla ietvaros;

(b)

uzņēmums to tur galvenokārt pārdošanai;

(c)

uzņēmums paredz to realizēt divpadsmit mēnešu laikā pēc pārskata perioda vai

(d)

tas ir nauda vai tās ekvivalenti (kā noteikts 7. SGS), ja vien tos nav aizliegts mainīt vai izmantot, lai nokārtotu saistības, vismaz divpadsmit mēnešus pēc pārskata perioda.”

7. SFPS   Finanšu instrumenti: informācijas atklāšana

A7.   7. SFPS ir mainīts, kā aprakstīts tālāk.

Nosaukums virs 20. punkta ir grozīts šādi:

“Apvienotais ienākumu pārskats”

20. punkts ir mainīts šādā redakcijā:

“20.

Uzņēmumam apvienotajā ienākumu pārskatā vai piezīmēs jāatklāj šādas ienākumu, izdevumu, guvumu vai zaudējumu pozīcijas:

(a)

neto peļņu vai zaudējumus no:

(i)

(ii)

pārdošanai pieejamajiem finanšu aktīviem, atsevišķi uzrādot kā citus peļņas vai zaudējumu aprēķinā neatspoguļotos ienākumus atzītās peļņas vai zaudējumu summu perioda laikā un no pašu kapitāla uz peļņu vai zaudējumiem pārklasificēto summu šajā periodā;

(iii)

…”

21. punkts ir mainīts šādā redakcijā:

“21.

Saskaņā ar 1. SGS Finanšu pārskatu sniegšana (pārstrādāts 2007. gadā) 117. punktu uzņēmumam kopsavilkumā par nozīmīgām grāmatvedības politikām jānorāda novērtēšanas princips (vai principi), kas izmantots finanšu pārskatu sagatavošanā, kā arī citas izmantotās grāmatvedības politikas, kas ir svarīgas, lai saprastu finanšu pārskatus.”

23.(c) un (d) punkti ir izteikti šādā redakcijā:

“23.

Naudas plūsmas riska ierobežošanai uzņēmumam jāatklāj: …

(c)

summa, kas bija atzīta citos peļņas vai zaudējumu aprēķinā neatspoguļotajos ienākumos pārskata periodā;

(d)

summa, kas bija pārklasificēta no pašu kapitāla uz peļņu vai zaudējumiem pārskata periodā, norādot katru apvienotajā ienākumu pārskata atsevišķā postenī iekļauto summu, un …”

27.(c). punktā “pašu kapitālā” ir grozīts uz “citos peļņas vai zaudējumu aprēķinā neatspoguļotajos ienākumos”.

44. A punkts ir pievienots šādā redakcijā:

“44.A

1. SGS (pārstrādāts 2007. gadā) grozīja SFPS terminoloģiju. Papildus ir grozīts 20., 21., 23.(c) un (d), 27.(c). un B pielikuma B5. punkts. Uzņēmums šos grozījumus piemēro pārskata periodiem, kas sākas 2009. gada 1. janvārī vai vēlāk. Ja uzņēmums piemēro 1. SGS (pārstrādāts 2007. gadā) kādam agrākam periodam, šim periodam piemēro arī šos grozījumus.”

B5. punkts ir mainīts šādā redakcijā:

“B5.

1. SGS (pārstrādāts 2007. gadā) 122. punkts arī pieprasa uzņēmumam kopsavilkumā par nozīmīgām grāmatvedības politikām vai citās piezīmēs atklāt informāciju, vērtējumus, neskaitot tos, kas ietverti aplēsēs, kuras vadība ir izdarījusi uzņēmuma grāmatvedības politiku īstenošanas procesā, kurām ir bijusi visnozīmīgākā ietekme uz finanšu pārskatos atzītām summām.”

B pielikuma B14. punktā “bilances summa” ir grozīts uz “finanšu stāvokļa pārskata summa”.

8. SFPS   Pamatdarbības segmenti

A8.   8. SFPS 21. un 23.(f). punkts tiek mainīts uz šādu redakciju:

“21.

Lai sniegtu … Summu saskaņošana finanšu stāvokļa pārskatā uzrādāmiem segmentiem ar summām uzņēmuma finanšu stāvokļa pārskatā jāveic katrā datumā, kad ir sniegts finanšu stāvokļa pārskats. Informācija par iepriekšējiem periodiem ir jāpārveido saskaņā ar 29. un 30. punktā sniegto aprakstu.

23.

Uzņēmumam …

(f)

būtiski ienākumu un izdevumu posteņi, kas atklāti saskaņā ar 1. SGS Finanšu pārskatu sniegšana (pārstrādāts 2007. gadā) 97. punktu;”

36.A punkts ir pievienots šādā redakcijā:

“36.A

1. SGS (pārstrādāts 2007. gadā) grozīja SFPS terminoloģiju. Turklāt ir grozīts 23.(f). punkts. Uzņēmums šos grozījumus piemēro pārskata periodiem, kas sākas 2009. gada 1. janvārī vai vēlāk. Ja uzņēmums piemēro 1. SGS (pārstrādāts 2007. gadā) kādam agrākam periodam, šim periodam piemēro arī šos grozījumus.”

7. SGS   Naudas plūsmu pārskats

A9.   7. SGS ir mainīts, kā aprakstīts tālāk.

Virsraksts ir grozīts uz “Naudas plūsmu pārskats”.

Virsrakstam (saskaņā ar norādīto grozījumu) pie sadaļas Mērķis ir pievienota zemteksta piezīme šādā redakcijā: “2007. gada septembrī 1. SGS Finanšu pārskatu sniegšana 2007. gada pārstrādes rezultātā SGSP grozīja 7. SGS virsrakstu no Naudas plūsmas pārskati uz Naudas plūsmu pārskats.”

32. punktā “peļņas vai zaudējumu aprēķins” ir grozīts uz “peļņa vai zaudējumi”.

8. SGS   Grāmatvedības politika, grāmatvedības aplēšu izmaiņas un kļūdas

A10.   8. SGS ir mainīts, kā aprakstīts tālāk.

5. punkts ir mainīts šādā redakcijā:

Starptautisko finanšu pārskatu standartu (SFPS) definīcijā “radies” ir grozīts uz “izstrādāts”.

Būtisks definīcijā “lietotāju pieņemtie” ir grozīts uz “ko pieņem lietotāji”.

10. SGS   Notikumi pēc pārskata perioda

A11.   10. SGS ir mainīts, kā aprakstīts tālāk.

Virsraksts ir grozīts uz “Notikumi pēc pārskata perioda”.

21. punktā “lietotāju pieņemtie” ir grozīts uz “ko pieņem lietotāji”.

11. SGS   Būvlīgumi

A12.   11. SGS 26., 28, un 38. punktā “peļņas vai zaudējumu aprēķins” ir grozīts uz “peļņa vai zaudējumi”.

12. SGS   Ienākuma nodoklis

A13.   12. SGS ir mainīts, kā aprakstīts tālāk.

Nodaļas “Mērķis” trešais punkts 12. SGS tiek izteikts šādā redakcijā:

“… Darījumu un citu notikumu, kas netiek atzīti peļņā vai zaudējumos (kā citi peļņas vai zaudējumu aprēķinā neatspoguļotie ienākumi vai tieši pašu kapitālā), nodokļu ietekmi arī neatzīst peļņas vai zaudējumu aprēķinā (kā attiecīgi citus peļņas vai zaudējumu aprēķinā neatspoguļotos ienākumus vai tieši pašu kapitālā).”

22. (b), 59., 60. un 65. punktā “peļņas vai zaudējumu aprēķins” ir grozīts uz “peļņa vai zaudējumi”, un 81.(g)(ii) punktā “peļņas vai zaudējumu aprēķins” ir grozīts uz “peļņa vai zaudējumi”.

23. punkts ir mainīts šādā redakcijā:

“23.

… Saskaņā ar 61.A punktu, atlikto nodokli tieši ieskaita pašu kapitāla sastāvdaļas uzskaites vērtībā. Saskaņā ar 58. punktu turpmākās atliktā nodokļa saistību izmaiņas atzīst peļņā vai zaudējumos par atliktā nodokļa izdevumiem (ienākumiem).”

52. punktā piezīmēs B un C piemēra beigās “61. punkts” ir mainīts uz “61.A punkts” un “tieši kreditē vai debetē pašu kapitālu” ir labots uz “atzīst par citiem peļņas vai zaudējumu aprēķinā neatspoguļotajiem ienākumiem”.

Nosaukums virs 58. punkta un 58. punkts ir izteikti šādā redakcijā:

“Peļņas vai zaudējumu aprēķinā atzītās pozīcijas

58.

Pārskata perioda un atliktais nodoklis jāatzīst par ienākumiem vai izdevumiem un jāiekļauj perioda peļņā vai zaudējumos, izņemot gadījumus, kad nodoklis rodas no:

(a)

peļņā vai zaudējumos par citiem peļņas vai zaudējumu aprēķinā neatspoguļotajiem ienākumiem vai tieši pašu kapitālā tajā pašā vai citā periodā neatzītiem darījumiem vai notikumiem (sk. no 61.A līdz 65. punktam). …”

60. punktā “debetē pašu kapitālu” ir mainīts uz “neatzīst peļņā vai zaudējumos”.

Nosaukumā virs 61. punkta “tieši kreditē vai debetē pašu kapitālu” ir mainīts uz “neatzīst peļņā vai zaudējumos”.

61. punkts ir svītrots un 61.A punkts ir pievienots šādā redakcijā:

“61.A

Pārskata perioda nodokli un atlikto nodokli neatzīst peļņā vai zaudējumos, ja nodoklis attiecas uz pozīcijām, kas tajā pašā vai citā periodā nav atzītas peļņā vai zaudējumos. Tādējādi pārskata perioda nodoklis un atliktais nodoklis, kas attiecas uz pozīcijām, kas tajā pašā vai citā periodā ir atzītas:

(a)

citos peļņas vai zaudējumu aprēķinā neatspoguļotajos ienākumos, jāatzīst citos peļņas vai zaudējumu aprēķinā neatspoguļotajos ienākumos (sk. 62. punktu),

(b)

tieši pašu kapitālā, jāatzīst tieši pašu kapitālā (sk. 62.A punktu).”

62. un 63. punkts ir laboti un 62.A punkts ir pievienots šādā redakcijā:

“62.

Starptautiskais finanšu pārskatu standarts pieprasa vai ļauj atzīt konkrētus posteņus citos peļņas vai zaudējumu aprēķinā neatspoguļotajos ienākumos. Šādi posteņi ir, piemēram:

(a)

uzskaites vērtības izmaiņas, kas rodas pamatlīdzekļu pārvērtēšanas rezultātā (sk. 16. SGS), un

(b)

[svītrots]

(c)

valūtas kursa starpība, kas rodas, pārrēķinot uzņēmuma ārvalstu darbības finanšu pārskatus (sk. 21. SGS).

(d)

[svītrots]

62.A

Starptautiskie finanšu pārskatu standarti pieprasa vai pieļauj, ka par dažiem posteņiem tieši kreditē vai debetē pašu kapitālu. Šādi posteņi ir, piemēram:

(a)

nesadalītās peļņas, kas radusies retrospektīvas grāmatvedības politikas maiņas dēļ vai kļūdas koriģēšanas dēļ, sākuma atlikuma korekcija (skatīt 8. SGS Grāmatvedības politika, grāmatvedības aplēšu izmaiņas un kļūdas) un

(b)

summas, kas rodas, veicot salikta finanšu instrumenta pašu kapitāla sastāvdaļas sākotnējo atzīšanu (sk. 23. punktu).

63.

Izņēmuma gadījumos var būt grūti noteikt pārskata perioda un atliktā nodokļa summu, ja nodoklis attiecas uz posteņiem, kuri nav atzīti peļņā vai zaudējumos (kā citus peļņas vai zaudējumu aprēķinā neatspoguļotos ienākumus vai tieši pašu kapitālā). Tas var būt, piemēram, gadījumā, kad:

(a)

(b)

nodokļu likmes izmaiņas … kas attiecas uz posteni, ko iepriekš neatzina peļņā vai zaudējumos, vai

(c)

uzņēmums … un atliktā nodokļa aktīvs (pilnīgi vai daļēji) attiecas uz posteni, ko iepriekš neatzina peļņā vai zaudējumos.

Tādos gadījumos pārskata perioda un atliktais nodoklis, kas attiecas uz posteņiem, kas nav atzīti peļņā vai zaudējumos, pamatojas uz attiecīgās jurisdikcijas personas pārskata perioda un atliktā nodokļa pamatotu proporcionālu sadalījumu vai citu metodi, saskaņā ar kuru attiecīgajos apstākļos sadale ir atbilstošāka.”

65. punktā “kreditē vai debetē pašu kapitālu” ir mainīts uz “atzīst citos peļņas vai zaudējumu aprēķinā neatspoguļotajos ienākumos”.

68.C punkts ir mainīts šādā redakcijā:

“68.C

Kā noteikts … (a) peļņā vai zaudējumos tajā pašā vai citā periodā neatzīti darījumi vai notikumi, vai (b) uzņēmējdarbības apvienošana. …”

77. punkts ir labots un 77.A punkts ir pievienots šādā redakcijā:

“77.

Nodokļa izdevumi (ienākumi), kuri attiecas uz parastās darbības peļņu vai zaudējumiem, jāuzrāda apvienotajā ienākumu pārskatā.

77.A

Ja uzņēmums sniedz peļņas vai zaudējumu sastāvdaļas atsevišķā peļņas vai zaudējumu aprēķinā, kā aprakstīts 1. SGS Finanšu pārskatu sniegšana (pārstrādāts 2007. gadā) 81. punktā, tajā pašā pārskatā jāiekļauj nodokļa izdevumi (ienākumi), kuri attiecas uz parastās darbības peļņu vai zaudējumiem.”

81. punkts ir mainīts šādā redakcijā:

“81.

Atsevišķi jāatklāj arī šāda informācija:

(a)

pārskata perioda un atliktā nodokļa kopsumma, kas attiecas uz posteņiem, par kuriem tieši debetēts vai kreditēts pašu kapitāls (sk. 62.A punktu);

(ab)

ienākumu nodokļu summu, kas attiecas uz katru citu peļņas vai zaudējumu aprēķinā neatspoguļoto ienākumu sastāvdaļu (sk. 62. punktu un 1. SGS (pārstrādāts 2007. gadā));

(b)

[svītrots]; …”

92. punkts ir pievienots šādā redakcijā:

“92.

1. SGS (pārstrādāts 2007. gadā) tika grozīta SFPS lietotā terminoloģija. Papildus ir mainīts 23., 52., 58., 60., 62., 63., 65., 68.C., 77. un 81. punkts, svītrots 61. punkts un pievienots 61.A, 62.A un 77.A punkts. Uzņēmums šos grozījumus piemēro pārskata periodiem, kas sākas 2009. gada 1. janvārī vai vēlāk. Ja uzņēmums piemēro 1. SGS (pārstrādāts 2007. gadā) kādam agrākam periodam, šim periodam piemēro arī šos grozījumus.”

14. SGS   Informācijas sniegšana pa segmentiem

A14.   14. SGS ir mainīts, kā aprakstīts tālāk.

2., 52.A un 54. punkts tiek mainīts uz šādu redakciju:

“2.

Finanšu pārskati ietver finanšu stāvokļa pārskatu, apvienoto ienākumu pārskatu, naudas plūsmu pārskatu, pašu kapitāla izmaiņu pārskatu un piezīmes, kā noteikts 1. SGS Finanšu pārskatu sniegšana (pārstrādāts 2007. gadā). Ja saskaņā ar 1. SGS tiek sniegts atsevišķs peļņas vai zaudējumu aprēķins, tas ir pilna komplekta sastāvdaļa.

52.A

Uzņēmums … Visas darbības, kas klasificētas kā pārtrauktas pēdējā uzrādītā pārskata perioda beigās.

54.

Piemērs segmenta darbības rezultātu rādītājam pirms apvienotajā ienākumu pārskatā uzrādītajiem segmenta rezultātiem ir bruto peļņa. Piemēri segmenta darbības rezultātu rādītājiem pēc apvienotajā ienākumu pārskatā uzrādītā segmenta rezultāta, ir peļņa vai zaudējumi no parastās darbības (pirms vai pēc ienākuma nodokļiem) un peļņa vai zaudējumi.”

85. punkts ir pievienots šādā redakcijā:

“85.

1. SGS (pārstrādāts 2007. gadā) tika grozīta SFPS lietotā terminoloģija. Turklāt ir grozīts 2. punkts. Uzņēmums 1. SGS (pārstrādāts 2007. gadā) piemēro pārskata periodiem, kas sākas 2009. gada 1. janvārī vai vēlāk. Ja uzņēmums piemēro 1. SGS (pārstrādāts 2007. gadā) kādam agrākam periodam, šim periodam piemēro arī šos grozījumus.”

16. SGS   Pamatlīdzekļi

A15.   16. SGS ir mainīts, kā aprakstīts tālāk.

39. un 40. punkts tiek mainīts uz šādu redakciju:

“39.

Ja aktīva uzskaites vērtību pārvērtēšanas rezultātā palielina, šo palielinājumu jāatzīst citos peļņas vai zaudējumu aprēķinā neatspoguļotajos ienākumos un jāuzkrāj pašu kapitāla postenī “pārvērtēšanas rezerve”. Tomēr …

40.

Ja aktīvs … Tomēr samazinājumu jāatzīst citos peļņas vai zaudējumu aprēķinā neatspoguļotajos ienākumos tādā apmērā, cik liels ir konkrētā aktīva pārvērtēšanas pārsnieguma atlikums. Citos peļņas vai zaudējumu aprēķinā neatspoguļotajos ienākumos atzītais samazinājums samazina summu, kas uzkrāta pašu kapitālā ar nosaukumu “Pārvērtēšanas pārsniegums”.”

73.(e)(iv). punktā “atzīts vai apvērsts tieši pašu kapitālā” ir grozīts uz “atzīts vai apvērsts citos peļņas vai zaudējumu aprēķinā neatspoguļotajos ienākumos”.

81.B punkts ir pievienots, kā aprakstīts tālāk:

“81.B

1. SGS Finanšu pārskatu sniegšana (pārstrādāts 2007. gadā) tika grozīta SFPS lietotā terminoloģija. Turklāt ir grozīts 39., 40. un 73.(e)(iv). punkts. Uzņēmums šos grozījumus piemēro pārskata periodiem, kas sākas 2009. gada 1. janvārī vai vēlāk. Ja uzņēmums piemēro 1. SGS (pārstrādāts 2007. gadā) kādam agrākam periodam, šim periodam piemēro arī šos grozījumus.”

19. SGS   Darbinieku pabalsti

A16.   19. SGS ir mainīts, kā aprakstīts tālāk.

69. punktā “katrā secīgajā bilances datumā” tiek mainīts uz “katra secīgā pārskata perioda beigās”.

93.A līdz 93.D punkts tiek mainīts uz šādu redakciju:

“93.A

Ja uzņēmums ir pieņēmis politiku, kas paredz visu aktuāro guvumu un zaudējumu atzīšanu tajā periodā, kad tie rodas, kā to pieļauj 93. punkts, uzņēmums drīkst atzīt tos kā citus peļņas vai zaudējumu aprēķinā neatspoguļotos ienākumus saskaņā ar 93.B līdz 93.D punktu nodrošinot …

93.B

Par citiem peļņas vai zaudējumu aprēķinā neatspoguļotajiem ienākumiem atzītie aktuārie guvumi un zaudējumi, kā to pieļauj 93.A punkts, jāsniedz apvienotajā ienākumu pārskatā.

93.C

Uzņēmumam, kas atzīst aktuāros guvumus un zaudējumus saskaņā ar 93.A punktu, jāatzīst arī jebkādas korekcijas, kas rodas citos peļņas vai zaudējumu aprēķinā neatspoguļotajos ienākumos no 58.(b) punktā noteiktajiem ierobežojumiem.

93.D

Aktuāros guvumus un zaudējumus, kas rodas citos peļņas vai zaudējumu aprēķinā neatspoguļotajos ienākumos no 58.(b) punktā noteiktajiem ierobežojumiem, nekavējoties jāatzīst par nesadalīto peļņu. Nākamajā periodā tie nav jāpārklasificē uz peļņu vai zaudējumiem.”

105. punktā un pie 106. punkta minētajā piemērā “peļņas vai zaudējumu aprēķins” ir mainīts uz “peļņa vai zaudējumi”.

120.A punkts ir mainīts šādā redakcijā:

“120.A

Par noteiktu pabalstu plāniem uzņēmumam jāatklāj šāda informācija: …

(h)

kopējā citos peļņas vai zaudējumu aprēķinā neatspoguļotajos ienākumos atzītā summa katram no sekojošajiem posteņiem: …

(i)

uzņēmumiem, kas saskaņā ar 93.A punktu atzīst aktuāros guvumus un zaudējumus citos peļņas vai zaudējumu aprēķinā neatspoguļotajos ienākumos, citos peļņas vai zaudējumu aprēķinā neatspoguļotajos ienākumos atzīto aktuāro guvumu un zaudējumu kumulatīvā summa.”

161. punkts ir pievienots šādā redakcijā:

“161.

1. SGS (pārstrādāts 2007. gadā) tika grozīta SFPS lietotā terminoloģija. Turklāt ir grozīts no 93.A līdz 93.D, 106. (piemērs) un 120.A punkts. Uzņēmums šos grozījumus piemēro pārskata periodiem, kas sākas 2009. gada 1. janvārī vai vēlāk. Ja uzņēmums piemēro 1. SGS (pārstrādāts 2007. gadā) kādam agrākam periodam, šim periodam piemēro arī šos grozījumus.”

20. SGS   Valsts dotāciju uzskaite un informācijas atklāšana par valsts palīdzību

A17.   20. SGS ir mainīts, kā aprakstīts tālāk.

14. un 15. punktā “peļņas vai zaudējumu aprēķins” ir grozīts uz “peļņa vai zaudējumi”.

28. punktā “uzrādot bilancē” ir mainīts uz “uzrādot finanšu stāvokļa pārskatā”.

29.A punkts ir pievienots, kā aprakstīts tālāk:

“29.A

Ja uzņēmums sniedz peļņas vai zaudējumu sastāvdaļas atsevišķā peļņas vai zaudējumu aprēķinā, kā aprakstīts 1. SGS (pārstrādāts 2007. gadā) 81. punktā, tajā pašā pārskatā saskaņā ar 29. punkta prasībām jāiekļauj ar ienākumiem saistītas dotācijas.”

42. punkts ir pievienots šādā redakcijā:

“42.

1. SGS (pārstrādāts 2007. gadā) tika grozīta SFPS lietotā terminoloģija. Turklāt ir pievienots 29.A punkts. Uzņēmums šos grozījumus piemēro pārskata periodiem, kas sākas 2009. gada 1. janvārī vai vēlāk. Ja uzņēmums piemēro 1. SGS (pārstrādāts 2007. gadā) kādam agrākam periodam, šim periodam piemēro arī šos grozījumus.”

21. SGS   Ārvalstu valūtas kursu izmaiņu ietekme

A18.   21. SGS ir mainīts, kā aprakstīts tālāk.

7. punktā “… naudas plūsmas pārskats par naudas plūsmām, kas rodas …” ir mainīts uz “… pārskats par naudas plūsmām, kas rodas…”

Nosaukumā virs 23. punkta “Pārskatu sniegšana turpmākajos bilances datumos” ir mainīts uz “Pārskatu sniegšana turpmākajos pārskata periodos”.

27. punktā “sākotnēji uzrādīts pašu kapitālā” ir mainīts uz “sākotnēji atzīts citos peļņas vai zaudējumu aprēķinā neatspoguļotajos ienākumos”.

30. un 31. punktā “atzīts tieši pašu kapitālā” ir mainīts uz “atzīts citos peļņas vai zaudējumu aprēķinā neatspoguļotajos ienākumos”.

32. punktā “sākotnēji atzīts atsevišķā pašu kapitāla sastāvdaļā un atzīts peļņā vai zaudējumos” ir mainīts uz “sākotnēji atzīts citos peļņas vai zaudējumu aprēķinā neatspoguļotajos ienākumos un pārklasificēts no pašu kapitāla uz peļņu vai zaudējumiem”.

33. punktā “pārklasificēts uz atsevišķu pašu kapitāla sastāvdaļu” ir mainīts uz “atzīts citos peļņas vai zaudējumu aprēķinā neatspoguļotajos ienākumos”.

37. punkts ir mainīts šādā redakcijā:

“37.

Ietekme … Valūtas kursa starpība, kas radusies no ārvalstu darbības pārrēķināšanas, kura iepriekš atzīta citos peļņas vai zaudējumu aprēķinā neatspoguļotajos ienākumos saskaņā ar 32. punktu un 39.(c) punktu, netiek pārklasificēta no pašu kapitāla uz peļņu vai zaudējumiem līdz darbības atsavināšanai.”

39.(a) punktā “pēc beigu kursa pēdējās uzrādītās bilances datumā” ir mainīts uz “pēc beigu kursa tā finanšu stāvokļa pārskata datumā”.

39.(b) punktā “katrs peļņas vai zaudējumu aprēķins” ir mainīts uz “katrs apvienotais ienākumu pārskats vai atsevišķi sniegtais peļņas vai zaudējumu aprēķins”.

39.(c) punktā “kā atsevišķa pašu kapitāla sastāvdaļa” ir mainīts uz “citos peļņas vai zaudējumu aprēķinā neatspoguļotajos ienākumos”.

41., 45., 46., 48. un 52. punkts tiek mainīts uz šādu redakciju:

“41.

Valūtas kursa starpības, kas apskatītas 39.(c) punktā, rodas:

(a)

pārrēķinot ienākumus un izdevumus pēc valūtas kursiem darījumu datumos, kā arī aktīvus un saistības – pēc beigu kursa.

Šī valūtas kursa starpība netiek atzīta peļņas vai zaudējumu aprēķinā, jo izmaiņām valūtas kursā ir maza vai vispār nav tiešas ietekmes uz pašreizējām vai nākotnes naudas plūsmām no uzņēmuma darbības. Valūtas kursa starpības kumulatīvo summu uzrāda kā atsevišķa pašu kapitāla sastāvdaļu līdz ārvalstu darbības atsavināšanai. Ja valūtas kursa starpība attiecas uz ārvalstu darbību, kas ir konsolidēta, bet nepieder pilnīgi, …

45.

Apvienošana … Tādējādi pārskatu sniedzēja uzņēmuma konsolidētajos finanšu pārskatos šo valūtas kursa starpību atzīst peļņas vai zaudējumu aprēķinā vai, ja tā rodas 32. punktā minēto apstākļu dēļ, to atzīst kā citus peļņas vai zaudējumu aprēķinā neatspoguļotos ienākumus un uzkrāj kā atsevišķu pašu kapitāla sastāvdaļu līdz ārvalstu darbības atsavināšanai.

46.

Ja … 27. SGS ļauj izmantot citu datumu ar noteikumu, ka starpība nav lielāka kā trīs mēneši un labojumi veikti jebkuru darījumu vai citu notikumu ietekmes uzrādīšanai, kas radusies laikā starp dažādiem datumiem. …

48.

Atsavinot ārvalstu darbību, valūtas kursa starpības kumulatīvā summa, kas tikusi atzīta kā citi peļņas vai zaudējumu aprēķinā neatspoguļotie ienākumi un uzkrāta kā atsevišķa pašu kapitāla sastāvdaļa, un kas attiecas uz šo ārvalstu darbību, jāpārklasificē no pašu kapitāla par peļņu vai zaudējumiem (kā pārklasifikācijas korekcija), kad no atsavināšanas tiek atzīta peļņa vai zaudējumi (sk. 1. SGS Finanšu pārskatu sniegšana (pārstrādāts 2007. gadā)).

52.

Uzņēmumam jāatklāj: …

(b)

neto valūtas kursa starpība, kas atzīta kā citi peļņas vai zaudējumu aprēķinā neatspoguļotie ienākumi un uzkrāti kā pašu kapitāla atsevišķa sastāvdaļa, un šīs valūtas kursa starpības summas saskaņošana perioda sākumā un beigās.”

60.A punkts ir pievienots, kā aprakstīts tālāk:

“60.A

1. SGS (pārstrādāts 2007. gadā) grozīja SFPS terminoloģiju. Turklāt ir mainīts 27., 30. līdz 33., 37., 39., 41., 45., 48. un 52. punkts. Uzņēmums šos grozījumus piemēro pārskata periodiem, kas sākas 2009. gada 1. janvārī vai vēlāk. Ja uzņēmums piemēro 1. SGS (pārstrādāts 2007. gadā) kādam agrākam periodam, šim periodam piemēro arī šos grozījumus.”

24. SGS   Informācijas atklāšana par saistītām pusēm

A19.   24. SGS 19. punktā “bilancē” ir mainīts uz “finanšu stāvokļa pārskatā”.

27. SGS   Konsolidētie un atsevišķie finanšu pārskati

A20.   27. SGS ir mainīts, kā aprakstīts tālāk.

4. punktā izmaksu metode definīcijā “uzkrātā peļņa” ir mainīta uz “nesadalītā peļņa”.

26., 27., 30. un 40.(e). punkts tiek mainīts uz šādu redakciju:

“26.

Mātesuzņēmuma un meitasuzņēmumu finanšu pārskati, kas izmantoti, sagatavojot konsolidētos finanšu pārskatus, jāsagatavo uz to pašu datumu. Ja mātesuzņēmuma un meitasuzņēmuma pārskata perioda beigas ir atšķirīgas, meitasuzņēmums konsolidācijas nolūkos sagatavo papildus finanšu pārskatus uz to pašu pārskata datumu kā mātesuzņēmuma finanšu pārskatiem, ja vien to izdarīt nav neiespējami.

27.

Ja … meitasuzņēmuma finanšu pārskati, ko izmanto konsolidēto finanšu pārskatu sagatavošanā, sagatavoti citā datumā nekā mātesuzņēmuma finanšu pārskati, jāveic korekcijas par tādu nozīmīgu darījumu vai notikumu ietekmi, kuri notikuši laikā starp šo datumu un mātesuzņēmuma finanšu pārskatu datumu. Jebkurā gadījumā laika periods starp meitasuzņēmuma un mātesuzņēmuma pārskata perioda beigām nedrīkst pārsniegt trīs mēnešus. Pārskata periodu ilgumam un jebkurai atšķirībai starp pārskata perioda beigām jābūt nemainīgai periodu pēc perioda.

30.

Ienākums …, kas atzīts citos peļņas vai zaudējumu aprēķinā neatspoguļotajos ienākumos saskaņā ar 21. SGS Ārvalstu valūtas kursu izmaiņu ietekme, ir pārklasificēts uz konsolidētajiem ienākumiem vai izdevumiem kā pārklasifikācijas korekcija ienākumiem vai izdevumiem, atsavinot meitasuzņēmumu.

40.

Jāatklāj šāda informācija …

(e)

meitasuzņēmuma finanšu pārskatu pārskata beigu datums, ja tas atšķiras no mātesuzņēmuma finanšu pārskatu beigu datuma vai arī konsolidēto finanšu pārskatu sagatavošanai tiek izmantoti meitasuzņēmuma pārskati ar atšķirīgu pārskata periodu, un iemesli cita datuma vai perioda piemērošanai ….”

43.A punkts ir pievienots, kā aprakstīts tālāk:

“43.A

1. SGS Finanšu pārskatu sniegšana (pārstrādāts 2007. gadā) tika grozīta SFPS lietotā terminoloģija. Turklāt ir grozīts 30. punkts. Uzņēmums šos grozījumus piemēro pārskata periodiem, kas sākas 2009. gada 1. janvārī vai vēlāk. Ja uzņēmums piemēro 1. SGS (pārstrādāts 2007. gadā) kādam agrākam periodam, šim periodam piemēro arī šos grozījumus.”

28. SGS   Ieguldījumi asociētajos uzņēmumos

A21.   28. SGS ir mainīts, kā aprakstīts tālāk.

11., 24., 25., 37.(e). un 39. punkts tiek mainīts uz šādu redakciju:

“11.

Saskaņā ar pašu kapitāla metodi … Uzskaites vērtības korekcijas var būt nepieciešamas izmaiņām ieguldītāja proporcionālajai līdzdalībā ieguldījumu saņēmējā, kuras rada izmaiņas ieguldījumu saņēmēja citos peļņas vai zaudējumu aprēķinā neatspoguļotajos ienākumos. Šīs izmaiņas rodas no pamatlīdzekļu un ieguldījumu pārvērtēšanas un no ārvalstu valūtas pārrēķināšanas starpības. Ieguldītāja daļa šajās izmaiņās tiek atzīta ieguldītāja citos peļņas vai zaudējumu aprēķinā neatspoguļotajos ienākumos (sk. 1. SGS Finanšu pārskatu sniegšana (pārstrādāts 2007. gadā)).

24.

Pašus pēdējos … Ja ieguldītāja pārskata perioda beigas atšķiras no asociētā uzņēmuma pārskata perioda beigām, asociētais uzņēmums ieguldītāja lietošanai sagatavo finanšu pārskatus ar to pašu datumu kā ieguldītāja finanšu pārskati, ja vien tas nav neiespējams.

25.

Ja … asociētā uzņēmuma finanšu pārskati, ko izmanto pašu kapitāla metodes piemērošanai, ir sagatavoti uz citu pārskata datumu, nekā ieguldītāja finanšu pārskati … Jebkurā gadījumā laika periods starp asociētā uzņēmuma un ieguldītāja pārskata perioda beigām nedrīkst pārsniegt trīs mēnešus. Pārskata periodu ilgumam un jebkurai atšķirībai starp pārskata perioda beigām jābūt nemainīgai periodu pēc perioda.

37.

Jāatklāj šāda informācija …

(e)

asociētā uzņēmuma finanšu pārskatu beigas, kad šie finanšu pārskati tiek lietoti pašu kapitāla metodes piemērošanai un ir uz citu datumu vai periodu kā ieguldītāja finanšu pārskati, un iemesli cita pārskata datuma vai perioda piemērošanai.

39.

Ieguldītāja daļa šajās izmaiņās, kas atzīta asociētā uzņēmuma citos peļņas vai zaudējumu aprēķinā neatspoguļotajos ienākumos, ieguldītājam jāatzīst citos peļņas vai zaudējumu aprēķinā neatspoguļotajos ienākumos.”

41.A punkts ir pievienots, kā aprakstīts tālāk:

“41.A

1. SGS (pārstrādāts 2007. gadā) grozīja SFPS terminoloģiju. Turklāt ir grozīts 11. un 39. punkts. Uzņēmums šos grozījumus piemēro pārskata periodiem, kas sākas 2009. gada 1. janvārī vai vēlāk. Ja uzņēmums piemēro 1. SGS (pārstrādāts 2007. gadā) kādam agrākam periodam, šim periodam piemēro arī šos grozījumus.”

29. SGS   Finanšu pārskati valstīs ar hiperinflāciju

A22.   29. SGS ir mainīts, kā aprakstīts tālāk.

27. punktā “peļņas vai zaudējumu aprēķina posteņi” ir mainīts uz “apvienotā ienākumu pārskata posteņi”.

28. punktā “peļņas vai zaudējumu aprēķina posteņi” ir mainīts uz “ienākumu vai izdevumu posteņi”.

36. punktā “pārskata datumi” tiek mainīts uz “pārskata periodu beigas”,

32. SGS   Finanšu instrumenti: informācijas sniegšana

A23.   32. SGS ir mainīts, kā aprakstīts tālāk.

18. punktā “uzņēmuma bilancē” ir mainīts uz “uzņēmuma finanšu stāvokļa pārskatā”.

29. punkta pēdējā teikumā “bilancē” ir mainīts uz “finanšu stāvokļa pārskatā”.

40. punktā “peļņas vai zaudējumu aprēķins” ir mainīts uz “apvienotais ienākumu pārskats vai atsevišķs sniegtais peļņas vai zaudējumu aprēķins (ja tāds tiek sniegts)” (divreiz).

97.A punkts ir pievienots, kā aprakstīts tālāk:

“97.A

1. SGS (pārstrādāts 2007. gadā) grozīja SFPS terminoloģiju. Turklāt ir grozīts 40. punkts. Uzņēmums šos grozījumus piemēro pārskata periodiem, kas sākas 2009. gada 1. janvārī vai vēlāk. Ja uzņēmums piemēro 1. SGS (pārstrādāts 2007. gadā) kādam agrākam periodam, šim periodam piemēro arī šos grozījumus.”

Lietošanas norādījumi ir., kā aprakstīts tālāk.

AG31. punktā “bilancē” ir. uz “finanšu stāvokļa pārskatā”.

AG39. punktā “uzņēmuma bilancē” ir mainīts uz “uzņēmuma finanšu stāvokļa pārskatā”.

33. SGS   Peļņa par akciju

A24.   33. SGS ir mainīts, kā aprakstīts tālāk.

4. punktā “peļņas vai zaudējumu aprēķinā” ir mainīts uz “apvienotajā ienākumu pārskatā”.

4.A punkts ir pievienots, kā aprakstīts tālāk:

“4.A

Ja uzņēmums sniedz peļņas vai zaudējumu sastāvdaļas atsevišķā peļņas vai zaudējumu aprēķinā, kā aprakstīts 1. SGS Finanšu pārskatu sniegšana (pārstrādāts 2007. gadā) 81. punktā, tajā pašā pārskatā jāiekļauj peļņa par akciju.”

13. punkts “Finanšu pārskatu sniegšana” ir svītrots.

67. punkts ir mainīts šādi: “… abus rādītājus var ierakstīt vienā apvienotā ienākumu pārskata rindā.”

67.A, 68.A, 73.A un 74.A punkts ir pievienots šādā redakcijā:

“67.A

Ja uzņēmums sniedz peļņas vai zaudējumu sastāvdaļas atsevišķā peļņas vai zaudējumu aprēķinā, kā aprakstīts 1. SGS (pārstrādāts 2007. gadā) 81. punktā, tajā pašā pārskatā jāiekļauj pamatpeļņa par akciju un mazinātā peļņa par akciju, kā to prasa 66. un 67. punkts.

68.A

Ja uzņēmums sniedz peļņas vai zaudējumu sastāvdaļas atsevišķā peļņas vai zaudējumu aprēķinā, kā aprakstīts 1. SGS (pārstrādāts 2007. gadā) 81. punktā, tajā pašā pārskatā vai piezīmēs saskaņā ar 68. punktu jāiekļauj pārtrauktas darbības pamatpeļņa un mazinātā peļņa par akciju.

73.A

73. punkts attiecas arī uz uzņēmumu, kas bez pamatpeļņas par akciju un mazinātās peļņas par akciju atklāj arī summas par akciju attiecībā uz kādu peļņas vai zaudējumu aprēķinā (kā aprakstīts 1. SGS (pārstrādāts 2007. gadā) 81. punktā) uzrādītu sastāvdaļu, kas nav šī standarta prasība.

74.A

1. SGS (pārstrādāts 2007. gadā) tika grozīta SFPS lietotā terminoloģija. Turklāt ir pievienots 4.A, 67.A, 68.A un 73.A punkts. Uzņēmums šos grozījumus piemēro pārskata periodiem, kas sākas 2009. gada 1. janvārī vai vēlāk. Ja uzņēmums piemēro 1. SGS (pārstrādāts 2007. gadā) kādam agrākam periodam, šim periodam piemēro arī šos grozījumus.”

34. SGS   Starpperioda finanšu pārskati

A25.   34. SGS ir mainīts, kā aprakstīts tālāk

4., 5. un 8. punkts tiek mainīts uz šādu redakciju:

“4.

Starpperioda finanšu pārskats ir finanšu pārskats, kurā ietverts pilns finanšu pārskatu kopums (kā aprakstīts 1. SGS Finanšu pārskatu sniegšana (pārstrādāts 2007. gadā)) vai arī saīsinātu finanšu pārskatu kopums (kā aprakstīts šajā standartā) par starpperiodu.

5.

Saskaņā ar 1. SGS (pārstrādāts 2007. gadā) pilnu finanšu pārskatu kopumu veido šādas sastāvdaļas:

(a)

finanšu stāvokļa pārskats perioda beigās;

(b)

apvienotais ienākumu pārskats konkrētajam periodam;

(c)

pašu kapitāla izmaiņu pārskats konkrētajā periodā;

(d)

naudas plūsmu pārskats par konkrēto periodu;

(e)

piezīmes, kas ietver kopsavilkumu par nozīmīgām grāmatvedības politikām un citu skaidrojošu informāciju, un

(f)

finanšu stāvokļa pārskats uz agrākā salīdzināmā perioda sākumu gadījumā, ja uzņēmums retrospektīvi piemēro grāmatvedības politiku vai veic retrospektīvu koriģēšanu finanšu pārskata posteņos, kā arī, ja pārklasificē posteņus finanšu pārskatos.

8.

Starpperioda finanšu pārskatā jāiekļauj …

(a)

saīsināts finanšu stāvokļa pārskats;

(b)

saīsināts apvienotais ienākumu pārskats, kas sniegts kā:

(i)

saīsināts atsevišķs pārskats vai

(ii)

saīsināts atsevišķs peļņas vai zaudējumu aprēķins un saīsināts apvienotais ienākumu pārskats;

(c)

saīsināts pašu kapitāla izmaiņu pārskats;

(d)

saīsināts naudas plūsmu pārskats un

(e)

atsevišķas skaidrojošas piezīmes.”

8.A punkts ir pievienots, kā aprakstīts tālāk:

“8.A

Ja uzņēmums sniedz peļņas vai zaudējumu sastāvdaļas atsevišķā peļņas vai zaudējumu aprēķinā, kā aprakstīts 1. SGS (pārstrādāts 2007. gadā) 81. punktā, jāsniedz saīsināta starpperioda informācija no tā paša pārskata.”

11. punkts ir mainīts šādā redakcijā:

“11.

Pārskatā, kas sniedz informāciju par starpperioda peļņas vai zaudējumu sastāvdaļām, uzņēmumam jāuzrāda pamatpeļņa un mazinātā peļņa par akciju par to pašu periodu.”

11.A punkts ir pievienots, kā aprakstīts tālāk:

“11.A

Ja uzņēmums sniedz peļņas vai zaudējumu sastāvdaļas atsevišķā peļņas vai zaudējumu aprēķinā, kā aprakstīts 1. SGS (pārstrādāts 2007. gadā) 81. punktā, tajā pašā pārskatā jāiekļauj pamatpeļņa par akciju un mazinātā peļņa par akciju.”

12. punkts ir mainīts šādā redakcijā:

“20.

1. SGS (pārstrādāts 2007. gadā) sniedz norādījumus par finanšu pārskatu struktūru. …”

13. punkts tiek svītrots.

16.(j) punktā “pēdējais gada bilances datums” tiek mainīts uz “pēdējā gada pārskata perioda beigas”,

20. punkts ir mainīts šādā redakcijā:

“20.

Starpperioda pārskati …

(a)

… finanšu gads.

(b)

apvienotajos ienākumu pārskatos par kārtējo starpperiodu un kumulatīvi par kārtējo finanšu gadu līdz konkrētajam datumam kopā ar apvienotajiem ienākumu pārskatiem par iepriekšējā finanšu gada salīdzināmiem starpperiodiem (kārtējo un no gada sākuma līdz konkrētajam datumam). 1. SGS (pārstrādāts 2007. gadā) pieļauj starpperioda pārskatā katram periodam sniegt vai nu vienu apvienoto ienākumu pārskatu, vai arī pārskatu, kas atspoguļo peļņas vai zaudējumu sastāvdaļas (atsevišķs peļņas vai zaudējumu aprēķins), kā arī pārskatu, kas sākas ar peļņu vai zaudējumiem un atspoguļo citu peļņas vai zaudējumu aprēķinā neatspoguļoto ienākumu sastāvdaļas (apvienotais ienākumu pārskats).

(c)

pašu kapitāla izmaiņu pārskats … iepriekšējais finanšu gads.

(d)

…”

21. punktā “beidzas starpperioda pārskata datumā” ir mainīts uz “līdz starpperioda pārskata perioda beigām”.

30.(b) punktā “bilancē” ir mainīts uz “finanšu stāvokļa pārskatā”.

31. punktā “gan uz gada, gan starpperioda finanšu pārskatu sagatavošanas datumiem” ir mainīts uz “gan uz gada, gan starpperioda finanšu pārskatu perioda beigām”.

32. punktā “starpperioda pārskata sagatavošanas datumā” ir mainīts uz “starpperioda pārskata perioda beigās” un “gada pārskata sagatavošanas datumā” ir mainīts uz “gada pārskata perioda beigās”.

47. punkts ir pievienots šādā redakcijā:

“47.

1. SGS (pārstrādāts 2007. gadā) tika grozīta SFPS lietotā terminoloģija. Turklāt tika mainīts 4., 5., 8., 11., 12. un 20. punkts, svītrots 13. punkts un pievienots 8.A un 11.A punkts. Uzņēmums šos grozījumus piemēro pārskata periodiem, kas sākas 2009. gada 1. janvārī vai vēlāk. Ja uzņēmums piemēro 1. SGS (pārstrādāts 2007. gadā) kādam agrākam periodam, šim periodam piemēro arī šos grozījumus.”

36. SGS   Aktīvu vērtības samazināšanās

A26.   36. SGS ir mainīts, kā aprakstīts tālāk.

61. un 120. punkts tiek mainīts uz šādu redakciju:

“61.

Zaudējumi no nepārvērtēta aktīva vērtības samazināšanās tiek atzīti peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Tomēr zaudējumus no pārvērtēta aktīva vērtības samazināšanās tieši ieskaita citos peļņas vai zaudējumu aprēķinā neatspoguļotajos ienākumos, ja zaudējumi no vērtības samazināšanās nepārsniedz tā paša aktīva pārvērtēšanas pārsnieguma summu. Šādi zaudējumi no pārvērtēta aktīva vērtības samazināšanās samazina šī aktīva pārvērtēšanas pārsnieguma summu.

120.

Zaudējumu no pārvērtēta aktīva vērtības samazināšanās apvērse jāieskaita citos peļņas vai zaudējumu aprēķinā neatspoguļotajos ienākumos, un tā palielina šī aktīva pārvērtēšanas pārsnieguma summu. Tomēr…”

126. un 129. punktā “tieši pašu kapitālā” ir mainīts uz “citos peļņas vai zaudējumu aprēķinā neatspoguļotajos ienākumos”.

140.A punkts ir pievienots, kā aprakstīts tālāk:

“140.A

1. SGS Finanšu pārskatu sniegšana (pārstrādāts 2007. gadā) tika grozīta SFPS lietotā terminoloģija. Turklāt ir mainīts 61., 120., 126. un 129. punkts. Uzņēmums šos grozījumus piemēro pārskata periodiem, kas sākas 2009. gada 1. janvārī vai vēlāk. Ja uzņēmums piemēro 1. SGS (pārstrādāts 2007. gadā) kādam agrākam periodam, šim periodam piemēro arī šos grozījumus.”

37. SGS   “Uzkrājumi, iespējamās saistības un iespējamie aktīvi”

A27.   37. SGS ir mainīts, kā aprakstīts tālāk.

25. punktā “bilances posteņi” ir mainīts uz “finanšu stāvokļa pārskata posteņi”.

75. punktā “lietotāju pieņemtie” ir grozīts uz “ko pieņem lietotāji”.

38. SGS   Nemateriālie aktīvi

A28.   38. SGS ir mainīts, kā aprakstīts tālāk.

85. un 86. punkts tiek mainīts uz šādu redakciju:

“85.

Ja nemateriāla aktīva uzskaites vērtība pārvērtēšanas rezultātā palielinās, šo palielinājumu jāatzīst citos peļņas vai zaudējumu aprēķinā neatspoguļotajos ienākumos un jāuzkrāj pašu kapitālā ar nosaukumu “pārvērtēšanas rezerve”. Tomēr …

86.

Ja nemateriālais … Tomēr samazinājumu jāatzīst citos peļņas vai zaudējumu aprēķinā neatspoguļotajos ienākumos tādā apmērā, cik liels ir konkrētā aktīva pārvērtēšanas pārsnieguma atlikums. Peļņas vai zaudējumu aprēķinā neatspoguļotajos ienākumos atzītais samazinājums samazina summu, kas uzkrāta pašu kapitālā ar nosaukumu “Pārvērtēšanas pārsniegums”.”

87. punktā “caur peļņas vai zaudējumu aprēķinu” ir mainīts uz “caur peļņu vai zaudējumiem”.

118.(e)(iii). punktā “tieši pašu kapitālā” ir mainīts uz “citos peļņas vai zaudējumu aprēķinā neatspoguļotajos ienākumos”.

130.B punkts ir pievienots, kā aprakstīts tālāk:

“130.B

1. SGS Finanšu pārskatu sniegšana (pārstrādāts 2007. gadā) tika grozīta SFPS lietotā terminoloģija. Turklāt ir mainīts 85., 86. un 118.(e)(iii) punkts. Uzņēmums šos grozījumus piemēro pārskata periodiem, kas sākas 2009. gada 1. janvārī vai vēlāk. Ja uzņēmums piemēro 1. SGS (pārstrādāts 2007. gadā) kādam agrākam periodam, šim periodam piemēro arī šos grozījumus.”

39. SGS   Finanšu instrumenti: atzīšana un novērtēšana

A29.   39. SGS ir mainīts, kā aprakstīts tālāk.

Atsauces uz:

“atzīts pašu kapitālā” un “atzīts tieši pašu kapitālā” ir mainīts uz “atzīts citos peļņas vai zaudējumu aprēķinā neatspoguļotajos ienākumos”.

“atsevišķs bilances postenis” ir mainīts uz “atsevišķs finanšu stāvokļa pārskata postenis”.

11. punkta pēdējā teikumā “finanšu stāvokļa pārskatā” ir mainīts uz “finanšu stāvokļa postenī”.

12. punktā “turpmākā finanšu pārskatu sniegšanas datumā” mainīts uz “turpmākā finanšu pārskatu perioda beigās”.

14. punktā “bilancē” ir mainīts uz “finanšu stāvokļa pārskatā”.

54. un 55. punkts tiek mainīts uz šādu redakciju:

“54.

Ja tā rezultātā … Visa no šā aktīvu posteņa iepriekš gūtā peļņa vai zaudējumi, kas saskaņā ar 55.(b) punktu ir tikusi atzīta citos peļņas vai zaudējumu aprēķinā neatspoguļotajos ienākumos, jāuzskaita šādi:

(a)

Gadījumā, ja … Ja turpmāk tiek samazināta finanšu aktīva posteņa vērtība, visi ieņēmumi vai izdevumi, kas atzīti citos peļņas vai zaudējumu aprēķinā neatspoguļotajos ienākumos, saskaņā ar 67. punktu tiek pārklasificēti no pašu kapitāla peļņā vai zaudējumos.

(b)

Ja finanšu aktīva postenim nav fiksēta beigu termiņa, peļņa vai zaudējumi tiek atzīti peļņā vai zaudējumos līdz finanšu aktīva posteņa pārdošanas vai izslēgšanas brīdim. Gadījumā, ja … Ja turpmāk tiek samazināta finanšu aktīva posteņa vērtība, visi iepriekšējie ieņēmumi vai izdevumi, kas atzīti citos peļņas vai zaudējumu aprēķinā neatspoguļotajos ienākumos, saskaņā ar 67. punktu tiek pārklasificēti no pašu kapitāla peļņā vai zaudējumos.

55.

Guvums vai zaudējums … jāatzīst šādi:

(a)

(b)

No pārdošanai pieejamā finanšu aktīva posteņa gūto peļņu vai zaudējumus atzīst citos peļņas vai zaudējumu aprēķinā neatspoguļotajos ienākumos, izņemot zaudējumus no vērtības samazināšanās (sk. no 67. līdz 70. punktam), kā arī peļņu un zaudējumus no ārvalstu valūtu maiņas (sk. A pielikuma AG83. punktu), līdz finanšu aktīva posteņa atzīšanas pārtraukšanai. Tajā laika posmā kumulatīvie guvumi vai zaudējumi, kas bija atzīti kā citi peļņas vai zaudējumu aprēķinā neatspoguļotie ienākumi, jāpārklasificē no pašu kapitāla uz peļņu vai zaudējumiem kā pārklasifikācijas korekcija (sk. 1. SGS Finanšu pārskatu sniegšana (pārstrādāts 2007. gadā)). Tomēr …”

68. punktā “izslēgts no pašu kapitāla un atzīts peļņā un zaudējumos” ir mainīts uz “pārklasificēts no pašu kapitāla uz peļņu vai zaudējumiem”.

95.(a) punktā “atzīts tieši pamatkapitālā ar pašu kapitāla izmaiņu pārskata starpniecību (sk. 1. SGS)” ir mainīts uz “atzīts citos peļņas vai zaudējumu aprēķinā neatspoguļotajos ienākumos”.

97. punktā “pārklasificēts peļņā vai zaudējumos” ir mainīts uz “pārklasificēts no pašu kapitāla uz peļņu vai zaudējumiem kā pārklasifikācijas korekcija (sk. 1. SGS (pārstrādāts 2007. gadā))”.

98. un 100. punkts tiek mainīts uz šādu redakciju:

“98.

Ja riska ierobežošana …

(a)

Tas pārklasificē attiecīgo peļņu vai zaudējumus, kas tika atzīti citos peļņas vai zaudējumu aprēķinā neatspoguļotajos ienākumos saskaņā ar 95. punkta nosacījumiem uz peļņu vai zaudējumiem kā pārklasifikācijas korekciju (sk. 1. SGS (pārstrādāts 2007. gadā)) tanī pat periodā vai periodos, kuros iegādātais aktīvu postenis vai noslēgto saistību postenis iespaido peļņu vai zaudējumus (tādos periodos, kuros tiek atzītas nolietojuma izmaksas vai pārdošanas izmaksas). Tomēr, ja uzņēmums paredz, ka visi vai daļa no zaudējumiem, kas atzīti citos peļņas vai zaudējumu aprēķinā neatspoguļotajos ienākumos, nav atgūstami viena vai vairāku turpmāko periodu laikā, summu, kuras atgūšana nav paredzama, pārklasificē no pašu kapitāla uz peļņu vai zaudējumiem kā pārklasifikācijas korekciju.

(b)

Tas izslēdz attiecīgos guvumus vai zaudējumus, kas tika atzīti citos peļņas vai zaudējumu aprēķinā neatspoguļotajos ienākumos saskaņā ar 95. punktu …

100.

Attiecībā uz naudas plūsmas apdrošināšanu, izņemot 97. un 98. punktā aprakstītos gadījumus, summas, kas tikušas atzītas citos peļņas vai zaudējumu aprēķinā neatspoguļotajos ienākumos, pārklasificē no pašu kapitāla uz peļņu vai zaudējumiem kā pārklasifikācijas korekciju (sk. 1. SGS (pārstrādāts 2007. gadā)) tanī pat periodā vai periodos, kuros apdrošinātais prognozējamais darījums ietekmē peļņu vai zaudējumus (piemēram, prognozējamas pārdošanas gadījumā).”

101. punktā “turpina atzīt tieši pamatkapitālā” ir mainīts uz “ir atzīts citos peļņas vai zaudējumu aprēķinā neatspoguļotajos ienākumos”, “paliks atsevišķi atzīts pašu kapitālā” ir mainīts uz “paliks atsevišķi pašu kapitālā” un “atzīts peļņā vai zaudējumos” ir mainīts uz “pārklasificēs no pašu kapitāla uz peļņu vai zaudējumiem kā pārklasifikācijas korekciju”.

102. punkts ir mainīts šādā redakcijā:

“102.

Neto ieguldījuma apdrošināšana …

(a)

no riska ierobežošanas instrumenta gūto peļņas daļu, kas ir noteikta kā efektīva apdrošināšana (sk. 88. punktu) jāatzīst citos peļņas vai zaudējumu aprēķinā neatspoguļotajos ienākumos un

(b)

neefektīvo daļu atzīst peļņā vai zaudējumos.

No riska ierobežošanas instrumenta gūto peļņu vai zaudējumus, kas saistīti ar efektīvo apdrošināšanas daļu, kura ir tikusi atzīta citos peļņas vai zaudējumu aprēķinā neatspoguļotajos ienākumos, pārklasificē no pašu kapitāla uz peļņu vai zaudējumiem kā pārklasifikācijas korekciju (sk. 1. SGS (pārstrādāts 2007. gadā)) pie ārvalstu darījuma izslēgšanas.”

103.C punkts ir pievienots šādā redakcijā:

“103.C

SGS (pārstrādāts 2007. gadā) tika grozīta SFPS lietotā terminoloģija. Turklāt ir mainīts 26., 27., 34., 54., 55., 57., 67., 68., 95.(a), 97., 98., 100., 102., 105., 108., AG4.D., AG4.E(d)(i)., AG56., AG67., AG83. un AG99.B punkts. Uzņēmums šos grozījumus piemēro pārskata periodiem, kas sākas 2009. gada 1. janvārī vai vēlāk. Ja uzņēmums piemēro 1. SGS (pārstrādāts 2007. gadā) kādam agrākam periodam, šim periodam piemēro arī šos grozījumus.”

105. un 108. punkts tiek mainīts uz šādu redakciju:

“105.

Kad … Katram šādam finanšu aktīva postenim uzņēmums atzīst visu uzkrāto patiesās vērtības izmaiņu summu atsevišķā pašu kapitāla komponentē līdz turpmākai to atzīšanas pārtraukšanai vai vērtības samazināšanai, kad uzņēmums šo uzkrāto peļņu vai zaudējumus pārklasificē no pašu kapitāla uz peļņu vai zaudējumiem kā pārklasifikācijas korekciju (sk. 1. SGS (pārstrādāts 2007. gadā)). Uzņēmums …

108.

Uzņēmums nedrīkst veikt to aktīvu un saistību posteņu bilances korekcijas, kuri nav finanšu posteņi, ar mērķi izslēgt ar naudas plūsmu apdrošināšanu saistītu peļņu un zaudējumus, kuri tika iekļauti bilances vērtībā pirms finanšu gada sākuma, kurā šis standarts ir piemērots pirmoreiz. Tā finanšu perioda sākumā, kurā šis standarts ir pirmoreiz ticis piemērots, visas summas, kas nav atzītas peļņā vai zaudējumos (kā citi peļņas vai zaudējumu aprēķinā neatspoguļotie ienākumi vai tieši pašu kapitālā) saistošas apņemšanās apdrošināšanas gadījumā, kurš šā standarta ietvaros tiek uzskaitīts kā patiesās vērtības riska apdrošināšanas gadījums, pārklasificē kā aktīvu vai saistību posteņus, izņemot ārvalstu valūtu maiņas kursu risku apdrošināšanas gadījumā, kuru turpina uzskaitīt kā naudas plūsmas apdrošināšanu.”

A pielikums Lietošanas norādījumi ir mainīts, kā aprakstīts tālāk.

AG4.E(d)(i) punktā “izmaiņas, kas uzrādītas pašu kapitālā” ir mainīts uz “izmaiņas, kas uzrādītas citos peļņas vai zaudējumu aprēķinā neatspoguļotajos ienākumos”.

AG25. punktā “katras nākamais bilances datums” tiek mainīts uz “katra nākamā pārskata perioda beigas”.

AG51.(a) punktā “bilancē” ir mainīts uz “finanšu stāvokļa pārskatā”.

AG67. punktā “Nākošais finanšu pārskata datums” ir mainīts uz “Nākošā pārskata perioda beigas”.

AG99.B punkts ir mainīts šādā redakcijā:

“AG99.B

Ja prognozējama iekšējā darījuma apdrošināšana atbilst riska ierobežošanas uzskaites kritērijiem, jebkādi guvumi vai zaudējumi, kas ir atzīti citos peļņas vai zaudējumu aprēķinā neatspoguļotajos ienākumos saskaņā ar 95.(a) punkta nosacījumiem jāpārklasificē no pašu kapitāla uz peļņu vai zaudējumiem kā pārklasifikācijas korekciju tanī pat periodā vai periodos, kuros apdrošināšanas darījuma ārvalstu valūtu risks ietekmē peļņu vai zaudējumus.”

AG129. punktā “bilancē” ir mainīts uz “finanšu stāvokļa pārskatā”.

40. SGS   Ieguldījumu īpašums

A30.   40. SGS 62. punkts ir mainīts sekojoši:

“62.

Līdz datumam … Citiem vārdiem:

(a)

īpašuma bilances vērtības samazinājuma summa tiek atzīta peļņā vai zaudējumos. Tomēr, ja summa tiek iekļauta šī īpašuma pārvērtēšanas pārsniegumā, samazinājuma summa jāieskaita citos peļņas vai zaudējumu aprēķinā neatspoguļotajos ienākumos, un tā samazina pārvērtēšanas pārsnieguma summu pašu kapitālā;

(b)

rezultātā radušos uzskaites vērtības palielinājumu uzrāda šādi:

(i)

(ii)

jebkāda palielinājuma pārpalikusī daļa jāieskaita citos peļņas vai zaudējumu aprēķinā neatspoguļotajos ienākumos, un tā palielina pārvērtēšanas pārsnieguma summu pašu kapitālā. Nākamajā …”

85.A punkts ir pievienots, kā aprakstīts tālāk:

“85.A

1. SGS Finanšu pārskatu sniegšana (pārstrādāts 2007. gadā) tika grozīta SFPS lietotā terminoloģija. Turklāt ir grozīts 62. punkts. Uzņēmums šos grozījumus piemēro pārskata periodiem, kas sākas 2009. gada 1. janvārī vai vēlāk. Ja uzņēmums piemēro 1. SGS (pārstrādāts 2007. gadā) kādam agrākam periodam, šim periodam piemēro arī šos grozījumus.”

41. SGS   Lauksaimniecība

A31.   41. SGS 24.(a) punktā “bilances datums” tiek mainīts uz “pārskata perioda beigas”.

1. SFPIK   Izmaiņas esošajās likvidācijas, atjaunošanas un līdzīgās saistībās

A32.   1. SFPIK ir mainīts, kā aprakstīts tālāk.

“Atsauces” nodaļā “1. SGS Finanšu pārskatu sniegšana (pārstrādāts 2003. gadā)” ir mainīts uz “1. SGS Finanšu pārskatu sniegšana (pārstrādāts 2007. gadā)”.

6. punkts ir mainīts šādā redakcijā:

“6.

Ja attiecīgais aktīvs ir novērtēts, izmantojot pārvērtēšanas modeli:

(a)

izmaiņas saistībās … lai:

(i)

izmaiņas saistībās (ņemot vērā b) apakšpunktu) jāatzīst citos peļņas vai zaudējumu aprēķinā neatspoguļotajos ienākumos, un tās palielina pārvērtēšanas pārsnieguma summu pašu kapitālā, …;

(ii)

saistību palielināšanās jāatzīst peļņā vai zaudējumos, izņemot gadījumu, kad tā jāatzīst citos peļņas vai zaudējumu aprēķinā neatspoguļotajos ienākumos, un jāsamazina pārvērtēšanas pārsnieguma summu pašu kapitālā līdz …

(b)

(c)

izmaiņas … Jebkura šāda pārvērtēšana jāņem vērā, nosakot summas, kuras jāatzīst peļņā vai zaudējumos un citos peļņas vai zaudējumu aprēķinā neatspoguļotajos ienākumos saskaņā ar a) apakšpunktu. Gadījumā, ja ir nepieciešama pārvērtēšana, jāpārvērtē visi attiecīgās kategorijas pamatlīdzekļi.

(d)

1. SGS pieprasa katras citu peļņas vai zaudējumu aprēķinā neatspoguļoto ienākumu vai izdevumu sastāvdaļas atklāšanu apvienotajā ienākumu pārskatā. Ievērojot šo prasību, izmaiņas pārvērtēšanas pārsniegumā, kas radušās saistību izmaiņu rezultātā, ir atsevišķi jāidentificē un jāuzrāda.”

9.A punkts ir pievienots, kā aprakstīts tālāk:

“9.A

1. SGS (pārstrādāts 2007. gadā) grozīja SFPS terminoloģiju. Turklāt ir grozīts 6. punkts. Uzņēmums šos grozījumus piemēro pārskata periodiem, kas sākas 2009. gada 1. janvārī vai vēlāk. Ja uzņēmums piemēro 1. SGS (pārstrādāts 2007. gadā) kādam agrākam periodam, šim periodam piemēro arī šos grozījumus.”

7. SFPIK   Pārveidošanas metodes pielietošana saskaņā ar 29. SGS Finanšu pārskati valstīs ar hiperinflāciju

A33.   7. SFPIK ir mainīts, kā aprakstīts tālāk.

3. punktā “pārskata perioda bilances slēgšanas datums” tiek mainīts uz “pārskata perioda beigas”.

4. punktā “bilances slēgšanas datums” tiek mainīts uz “pārskata perioda beigas” un “šī perioda bilances slēgšanas datums” tiek mainīts uz “šī pārskata perioda beigas”.

10. SFPIK   Starpperioda finanšu pārskati un vērtības samazināšanās

A34.   10. SFPIK ir mainīts, kā aprakstīts tālāk.

1. punktā “katrs pārskata datums” ir mainīts uz “katra pārskata perioda beigas”, “katrs bilances datums” ir mainīts uz “katra pārskata perioda beigas” un “nākošā pārskata vai bilances datums” ir mainīts uz “nākošā pārskata perioda beigas”.

7. punktā “nākamais bilances datums” tiek mainīts uz “nākamā pārskata perioda beigās”.

14. SFPIK   19. SGS – Fiksēto pabalstu aktīva limits, minimālā finansējuma prasības un to mijiedarbība

A34.A   14. SFPIK ir mainīts, kā aprakstīts tālāk.

10. punktā “neto aktīvu vai saistību bilance” ir mainīts uz “finanšu stāvokļa pārskatā atzītie neto aktīvi vai saistības”.

26.(b) punktā “atzīto ienākumu un izdevumu pārskats” ir mainīts uz “citi ienākumi, kas netiek atspoguļoti peļņas vai zaudējumu aprēķinā”.

27.A punkts ir pievienots, kā aprakstīts tālāk:

“27.A

1. SGS (pārstrādāts 2007. gadā) grozīja SFPS terminoloģiju. Turklāt ir grozīts 26. punkts. Uzņēmums šos grozījumus piemēro pārskata periodiem, kas sākas 2009. gada 1. janvārī vai vēlāk. Ja uzņēmums piemēro 1. SGS (pārstrādāts 2007. gadā) kādam agrākam periodam, šim periodam piemēro arī šos grozījumus.”

7. PIK   Eiro ieviešana

A35.   7. PIK ir mainīts, kā aprakstīts tālāk.

“Atsauces” nodaļā ir pievienots “1. SGS Finanšu pārskatu sniegšana (pārstrādāts 2007. gadā)”.

4.(b) punkts ir mainīts šādā redakcijā:

“4.

Tas nozīmē, ka konkrēti:

(a)

(b)

kumulatīvas valūtas kursa starpības saistībā ar ārvalstu darbības finanšu pārskatu pārrēķināšanu, kas ir atzīta kā citi peļņas vai zaudējumu aprēķinā neatspoguļotie ienākumi, jāuzkrāj pašu kapitālā un jāpārklasificē no pašu kapitāla uz peļņu vai zaudējumiem tikai, atsavinot neto ieguldījumus ārvalstu darbībā un …”

Ar nosaukumu “Spēkā stāšanās datums” pēc “8. SGS” ir pievienots šāds jauns punkts:

“1. SGS (pārstrādāts 2007. gadā) tika grozīta SFPS lietotā terminoloģija. Turklāt ir grozīts 4. punkts. Uzņēmums šos grozījumus piemēro pārskata periodiem, kas sākas 2009. gada 1. janvārī vai vēlāk. Ja uzņēmums piemēro 1. SGS (pārstrādāts 2007. gadā) kādam agrākam periodam, šim periodam piemēro arī šos grozījumus.”

10. PIK   Valsts palīdzība – bez konkrētas saistības ar pamatdarbību

A36.   10. PIK 3. punktā “pašu kapitāls” ir labots uz “akcionāru līdzdalība”.

13. PIK   Kopīgi kontrolētas sabiedrības – kopuzņēmuma dalībnieku nemonetārās iemaksas

A37.   13. PIK 3.(a) punktā “peļņas vai zaudējumu aprēķins” ir mainīts uz “peļņa vai zaudējumi”.

15. PIK   Operatīvā noma – stimuli

A38.   15. PIK “Atsauces” nodaļā “1. SGS Finanšu pārskatu sniegšana (pārstrādāts 2003. gadā)” ir mainīts uz “1. SGS Finanšu pārskatu sniegšana (pārstrādāts 2007. gadā)”.

25. PIK   Ienākuma nodokļi – uzņēmuma vai tā akcionāru nodokļa statusa izmaiņas

A39.   25. PIK ir mainīts, kā aprakstīts tālāk.

“Atsauces” nodaļā ir pievienots “1. SGS Finanšu pārskatu sniegšana (pārstrādāts 2007. gadā)”.

4. punkts ir mainīts šādā redakcijā:

“4.

Uzņēmuma vai tā akcionāru nodokļa statusa izmaiņas nepalielina vai nesamazina summas, kuras nav atzītas peļņā vai zaudējumos. Nodokļa statusa izmaiņu pārskata perioda un atliktā nodokļa sekas jāiekļauj perioda peļņā vai zaudējumos, ja vien šīs sekas neattiecas uz darījumiem un notikumiem, par kuriem tajā pašā vai citā periodā tieši kreditē vai debetē atzīto pašu kapitāla summu vai atzīst kā citus peļņas vai zaudējumu aprēķinā neatspoguļotos ienākumus. Par tām nodokļa sekām, kuras attiecas uz atzītās pašu kapitāla summas izmaiņām tajā pašā vai citā periodā (kas nav iekļautas peļņā vai zaudējumos), tieši jādebetē vai jākreditē pašu kapitāls. Tās nodokļu sekas, kas attiecas uz citos peļņas vai zaudējumu aprēķinā neatspoguļotajos ienākumos atzītajām summām, jāatzīst citos peļņas vai zaudējumu aprēķinā neatspoguļotajos ienākumos.”

Ar nosaukumu “Spēkā stāšanās datums” pēc “8. SGS” ir pievienots šāds jauns punkts:

“1. SGS (pārstrādāts 2007. gadā) tika grozīta SFPS lietotā terminoloģija. Turklāt ir grozīts 4. punkts. Uzņēmums šos grozījumus piemēro pārskata periodiem, kas sākas 2009. gada 1. janvārī vai vēlāk. Ja uzņēmums piemēro 1. SGS (pārstrādāts 2007. gadā) kādam agrākam periodam, šim periodam piemēro arī šos grozījumus.”

29. PIK   Vienošanās par pakalpojumu koncesiju: informācijas atklāšana

A40.   29. PIK “Atsauces” nodaļā “1. SGS Finanšu pārskatu sniegšana (pārstrādāts 2003. gadā)” ir mainīts uz “1. SGS Finanšu pārskatu sniegšana (pārstrādāts 2007. gadā)”.

32. PIK   Nemateriālie aktīvi – tīmekļa vietnes izmaksas

A41.   32. PIK ir mainīts, kā aprakstīts tālāk.

“Atsauces” nodaļā “1. SGS Finanšu pārskatu sniegšana (pārstrādāts 2003. gadā)” ir mainīts uz “1. SGS Finanšu pārskatu sniegšana (pārstrādāts 2007. gadā)”.

5. punkts ir mainīts šādā redakcijā:

“5.

Šī interpretācija … Turklāt, ja uzņēmumam rodas izdevumi par interneta pakalpojumu sniedzēju, kas apkalpo uzņēmuma tīmekļa vietni, izdevumus atzīst par izdevumiem saskaņā ar 1. SGS 88. punktu un Pamatnostādnēm, kad pakalpojumi ir saņemti.”

Ar nosaukumu “Spēkā stāšanās datums” ir pievienots šāds otrs punkts:

“1. SGS (pārstrādāts 2007. gadā) tika grozīta SFPS lietotā terminoloģija. Turklāt ir grozīts 5. punkts. Uzņēmums šos grozījumus piemēro pārskata periodiem, kas sākas 2009. gada 1. janvārī vai vēlāk. Ja uzņēmums piemēro 1. SGS (pārstrādāts 2007. gadā) kādam agrākam periodam, šim periodam piemēro arī šos grozījumus.”


Augša