EUR-Lex Piekļuve Eiropas Savienības tiesību aktiem

Atpakaļ uz EUR-Lex sākumlapu

Šis dokuments ir izvilkums no tīmekļa vietnes EUR-Lex.

Dokuments 32006R0952

Komisijas Regula (EK) Nr. 952/2006 ( 2006. gada 29. jūnijs ), ar ko paredz sīki izstrādātus īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EK) Nr. 318/2006 attiecībā uz iekšējā cukura tirgus un kvotu sistēmas pārvaldību

OV L 178, 1.7.2006., 39./59. lpp. (ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, NL, PL, PT, SK, SL, FI, SV)
OV L 330M, 9.12.2008., 328./348. lpp. (MT)
Īpašais izdevums bulgāru valodā: Nodaļa 03 Sējums 073 Lpp. 131 - 151
Īpašais izdevums rumāņu valodā: Nodaļa 03 Sējums 073 Lpp. 131 - 151
Īpašais izdevums horvātu valodā: Nodaļa 03 Sējums 025 Lpp. 134 - 154

Dokumenta juridiskais statuss Spēkā: Šis tiesību akts ticis izmainīts. Pašreizējā konsolidētā versija: 01/10/2017

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2006/952/oj

1.7.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 178/39


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 952/2006

(2006. gada 29. jūnijs),

ar ko paredz sīki izstrādātus īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EK) Nr. 318/2006 attiecībā uz iekšējā cukura tirgus un kvotu sistēmas pārvaldību

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2006. gada 20. februāra Regulu (EK) Nr. 318/2006 par cukura tirgu kopīgu organizāciju (1), un jo īpaši tās 40. pantu,

tā kā:

(1)

Lai cukura nozarē piemērotu kvotu sistēmu, ir vajadzīgs uzņēmuma cukura, izoglikozes vai inulīna sīrupa produkcijas jēdziena precīzs definējums. Uz īpašiem gadījumiem ir jāierobežo iespējas piešķirt daļu no viena uzņēmuma produkcijas citam uzņēmumam, kas ir pasūtījis cukura produkciju saskaņā ar darba līgumu.

(2)

Regulas (EK) Nr. 318/2006 17. pantā ir paredzēts, ka dalībvalstis pēc pieprasījuma izdod apstiprinājumu cukura, izoglikozes vai inulīna sīrupa ražošanas uzņēmumiem vai uzņēmumiem, kas nodrošina šo produktu pārstrādi par vienu no regulas 13. panta 2. punktā minētajiem produktiem. Ir jāprecizē saturs apstiprinājuma pieteikumam, ko cukura, izoglikozes un inulīna sīrupa ražotājiem, kā arī rafinēšanas uzņēmumiem ir jāiesniedz dalībvalstu kompetentajām iestādēm. Ir jādefinē uzņēmuma saistības, kuras tam jāuzņemas apmaiņā pret apstiprinājumu, un jo īpaši pienākums vest uzskaiti par ienākošo un pārstrādāto izejvielu daudzumiem, kas atstājuši uzņēmumu kā galaprodukts.

(3)

Ir jānosaka dalībvalstu pienākumi apstiprināto uzņēmumu kontroles jomā un jānosaka pietiekoši preventīva sankciju sistēma.

(4)

Regulas (EK) Nr. 318/2006 4. pantā ir paredzēts izveidot informācijas sistēmu par cenām cukura tirgū. Šīs pašas regulas 17. pantā ir paredzēts, ka apstiprinātie uzņēmumi sniedz informāciju par pārdotā baltā cukura daudzumiem un atbilstīgajām cenām un nosacījumiem. Ir jānosaka, cik bieži un kādu informāciju par cenām cukura tirgū izstrādā cukura ražotāji un rafinētāji, lai to tālāk nosūtītu Komisijai. Lai gūtu priekšstatu par īstermiņa perspektīvām, ir lietderīgi, ka uzņēmumi izstrādā un nosūta arī prognozējamās vidējās pārdošanas cenas nākamajiem trim mēnešiem. Lai šo informāciju tālāk nodotu Komisijai, apstiprinātajiem uzņēmumiem, kas izmanto cukuru, lai to pārstrādātu par vienu no Regulas (EK) Nr. 318/2006 13. panta 2. punktā minētajiem produktiem, ir jānosaka arī cukura cena, kas iepirkts ar tādu pašu regularitāti un tādā pašā formā, kā cukura ražotāju cukurs.

(5)

Lai saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 318/2006 4. panta noteikumiem nodrošinātu cukura tirgus cenu līmeņa publicēšanu, vienlaicīgi garantējot informācijas konfidencialitāti, ir jānosaka, ka divas reizes gadā Komisija Pārvaldības komitejai sniedz ziņojumu par iepriekšējā pusgadā Kopienas tirgū pārdotā baltā cukura vidējām cenām atsevišķi par kvotas un ārpuskvotas cukuru.

(6)

Tiks izstrādāts ziņojums par šajā regulā paredzētās tirgus cenu reģistrācijas un informācijas sistēmas darbību, lai ierosinātu vajadzīgos uzlabojumus, un tiks izstrādāta datorizēta cenu pārsūtīšanas sistēma. Gaidot šos uzlabojumus, pārejas laikā 2006. un 2007. gadā uzņēmumu noteiktās cenas ir jāsūta tieši Komisijai, lai varētu informēt Cukura pārvaldības komiteju.

(7)

Piemērojot Regulas (EK) Nr. 318/2006 14. pantu vai 19. pantu, ražotājs pārnes daļu no savas produkcijas uz nākamo tirdzniecības gadu un uzskata to par minētā gada produkciju. Līdz ar to attiecīgajam tirdzniecības gadam līgumus cukurbiešu piegādei par minimālo cenu ražotājs var slēgt tikai par to pamatkvotas cukura daudzumu, ko tas vēl nav saražojis.

(8)

Lai nodrošinātu kvotu sistēmas pareizu darbību, ir jādefinē Regulas (EK) Nr. 318/2006 6. panta 5. punktā lietotie termini “pirms sēšanas” un “minimālā cena”. Lai ņemtu vērā dažu Itālijas reģionu īpašos lauksaimniecības un klimatiskos apstākļus cukurbiešu audzēšanai, ir jānosaka atšķirīgs sēšanas darbu pabeigšanas datums.

(9)

Regulas (EK) Nr. 318/2006 5. panta 3. punktā ir paredzēts, ka minimālo cenu koriģē ar cenu palielinājumu vai samazinājumu, ņemot vērā atkāpes no standarta kvalitātes cukurbietēm. Cukurbiešu kvalitāte un līdz ar to arī vērtība galvenokārt ir atkarīga no cukura satura tajās. Lai noteiktu tādu cukurbiešu vērtību, kuru kvalitāte atšķiras no standarta kvalitātes, vispiemērotākā metode ir izveidot tabulu ar cenu samazinājumiem un palielinājumiem, kas izteikti procentos no minimālās cenas.

(10)

Regulas (EK) Nr. 318/2006 8. pantā ir paredzēts piešķirt papildu cukura kvotas. Šīs papildu kvotas, kas domātas, lai atvieglotu pāreju no iepriekšējās uz pašreizējo kvotu sistēmu, ir paredzētas tikai uzņēmumiem, kam kvotas bija piešķirtas 2005./2006. gadā. Tomēr ir jāprecizē apstākļi, kādos ir iespējama kvotu piešķiršana no 2006./2007. tirdzniecības gada.

(11)

Regulas (EK) Nr. 318/2006 9. panta 2. punktā ir paredzēts piešķirt izoglikozes papildkvotas. Attiecīgās dalībvalstis šīs kvotas piešķir uzņēmumiem proporcionāli tām piešķirtās izoglikozes kvotai, izvairoties no jebkādas diskriminācijas. Ir jānosaka termiņš minētās regulas 9. panta 3. punktā noteiktās vienreizējās nodevas samaksai.

(12)

Regulas (EK) Nr. 318/2006 2. panta 5. punktā kvotas cukura produkcija ir definēta kā jebkurš daudzums saražotā cukura, kas ietilpst attiecīgā uzņēmuma kvotā konkrētam tirdzniecības gadam, un minētā panta 9. punktā kvotas cukurbietes definētas kā visas cukurbietes, kas pārstrādātas kvotas cukurā. Tātad ir jānosaka noteikums par cukura ražošanas apjoma piešķiršanu noteiktam tirdzniecības gadam, vienlaicīgi dodot dalībvalstīm iespēju elastīgi risināt īpašās situācijas, kādas ir cukura ražošana no rudens cukurbietēm un cukurniedru cukura ražošana.

(13)

Lai nodrošinātu labu kvotu sistēmas pārvaldību, noteiktu ikmēneša cukura patēriņu un izstrādātu piegādes bilanci, ir jāparedz ziņojumu sūtīšanas iespējas, no vienas puses, starp dalībvalstu apstiprinātajiem uzņēmumiem un, no otras puses, starp dalībvalstīm un Komisiju. Šie ziņojumi attiecas uz uzkrājumiem, produkcijas līmeni, apsētajām platībām.

(14)

Regulas (EK) Nr. 318/2006 18. panta 2. punktā ir paredzēti intervences pasākumi cukura iepirkšanā. Lai īstenotu Kopienas intervences pasākumus, intervences aģentūrām cukurs jāpārņem norādītā vietā. Attiecīgi var pārņemt tikai to cukuru, ko piedāvājuma izsacīšanas laikā glabā apstiprinātā noliktavā.

(15)

Lai nodrošinātu pieeju intervencei tādās zonās, kur tas ir īpaši vajadzīgs, ņemot vērā ražošanas apjomu šajās zonās, Regulas (EK) Nr. 318/2006 18. panta 2. punktā noteiktais maksimālais daudzums vispirms ir jāsadala starp visām ražotājām dalībvalstīm saskaņā ar to cukura ražošanas kvotām. Ir jāparedz iespēja koriģēt šo sadalījumu, no vienas puses, pirms katra jauna tirdzniecības gada sākuma, ņemot vērā izmaiņas katrai dalībvalstij piešķirtajās kvotās, un, no otras puses, katra tirdzniecības gada laikā, lai vajadzības gadījumā pārdalītu neizmantotos daudzumus.

(16)

Lai noteiktu uzglabāšanas centru apstiprināšanas un apstiprinājuma atsaukšanas nosacījumus, ir jāņem vērā prasības par cukura glabāšanu labā stāvoklī un vieglu pieejamību izvešanas gadījumā, par ģeogrāfisko atrašanās vietu, kā arī jauda izvešanai no noliktavas.

(17)

Intervencei nevar pieņemt cukuru, kura īpašības varētu apgrūtināt tā vēlāku pārdošanu un kurš glabājot varētu sabojāties, un ir jāprecizē prasītā minimālā kvalitāte. Turklāt starp intervences aģentūru un pārdevēju ir jānosaka glabāšanas līgums, kas nosaka intervences cukura iepirkšanas kārtību, kas ir nepieciešams nosacījums intervences cukura iepirkšanai.

(18)

Lai atvieglotu intervences pasākumu pārvaldību, cukurs ir jāpiedāvā partijās un jādefinē partija, un jo īpaši tās apjoms.

(19)

Lai noteiktu piedāvājuma atbilstību visām prasībām, intervences aģentūras rīcībā jābūt visiem vajadzīgajiem faktiem. Tāpēc piedāvātājam ir jāiesniedz aģentūrai visa vajadzīgā informācija.

(20)

Regulas (EK) Nr. 318/2006 18. panta 2. punktā ir paredzēts, ka iepirkuma cenu koriģē, ja cukura kvalitāte atšķiras no standarta kvalitātes. Tāpēc ir jānosaka cenu paaugstinājuma un samazinājuma gradācijas, kuras piemērojamas iepirkuma cenām, ņemot vērā piedāvātā cukura kvalitāti. Minētās gradācijas un no tām izrietošo cenu paaugstinājumu un samazinājumu var noteikt, pamatojoties uz objektīviem datiem, ko parasti izmanto komercdarījumos.

(21)

Intervences aģentūru uzglabātais cukurs ir jāpārdod, nediskriminējot nevienu Kopienas pircēju, turklāt piemērojot pēc iespējas ekonomiski izdevīgākus noteikumus. Parasti šos mērķus var sasniegt, rīkojot konkursu. Lai nepieļautu cukura pārdošanu nelabvēlīgos tirgus apstākļos, konkursu izsludina pēc iepriekšējas atļaujas saņemšanas. Tomēr dažos īpašos apstākļos konkursa vietā ir vēlams izmantot citas procedūras.

(22)

Lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret visām ieinteresētajām pusēm Kopienā, intervences aģentūru izsludinātajiem konkursiem jāatbilst vienotiem noteikumiem. Šajā sakarā jānodrošina, lai cukuru patiešām izmanto paredzētajam mērķim.

(23)

Kritērijiem, ko izmanto, nosakot baltā cukura šķiru un ieguvumu no pārdotā jēlcukura, vajadzētu būt tādiem pašiem kā tiem, ko piemēro, kad cukuru iepērk intervences aģentūras. Vienlīdzīgu attieksmi pret visām ieinteresētajām pusēm var nodrošināt, tikai ieviešot vienādus un precīzi definētus noteikumus attiecībā uz pārdošanas cenas vai eksporta kompensācijas koriģēšanu un eksporta licenču labošanu, ja cukura kvalitāte neatbilst tai, kas norādīta uzaicinājumā uz konkursu.

(24)

Skaidrības labad Komisijas 2001. gada 27. jūnija Regula (EK) Nr. 1261/2001, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1260/2001 piemērošanai attiecībā uz cukurbiešu piegādes līgumiem un cenu palielinājumiem un samazinājumiem, ko piemēro cukurbiešu cenai (2), Komisijas 2001. gada 27. jūnija Regula (EK) Nr. 1262/2001, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1260/2001 īstenošanai attiecībā uz cukura iepirkšanu un pārdošanu, ko veic intervences aģentūras (3), un Komisijas 2002. gada 20. februāra Regula (EK) Nr. 314/2002, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus kvotu sistēmas piemērošanai cukura nozarē (4), ir jāatceļ un jāaizstāj ar jaunu regulu.

(25)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Cukura pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU:

I NODAĻA

IEVADA NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets

Šī regula nosaka sīki izstrādātus noteikumus Regulas (EK) Nr. 318/2006 piemērošanai, jo īpaši attiecībā uz produkcijas noteikšanu, ražotāju un rafinētāju apstiprināšanu, cenu un kvotu sistēmu, kā arī intervencei piedāvātā cukura iepirkšanas un pārdošanas noteikumiem.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā:

a)

“izejviela” ir cukurbietes, cukurniedres, cigoriņi, graudaugi, rafinējamais cukurs vai jebkurš cits šo produktu starpprodukts, kas paredzēts pārstrādei par galaproduktu;

b)

“galaprodukts” ir cukurs, inulīna sīrups vai izoglikoze;

c)

“ražotājs” ir tāds uzņēmums, kas ražo galaproduktus, izņemot Regulas (EK) Nr. 318/2006 2. panta 13. punktā noteiktos rafinētājus;

d)

“uzglabāšanas vieta” ir siloss vai noliktava.

II NODAĻA

PRODUKCIJAS NOTEIKŠANA

3. pants

Cukura produkcija

1.   Regulas (EK) Nr. 318/2006 II sadaļas mērķiem “cukura produkcija” ir kopējais daudzums ar baltā cukura ekvivalentu izteiktam:

a)

baltajam cukuram;

b)

jēlcukuram;

c)

invertcukuram;

d)

sīrupiem, kas pieder pie vienas no šādām kategorijām, še turpmāk — “sīrupi”:

i)

saharozes vai invertcukura sīrupi ar tīrību vismaz 70 % un produkti, ko iegūst no cukurbietēm;

ii)

saharozes vai invertcukura sīrupi ar tīrību vismaz 75 % un produkti, ko iegūst no cukurniedrēm.

2.   Cukura produkcijā neietilpst:

a)

baltā cukura daudzumi, kas izgatavoti no jēlcukura vai sīrupiem, kuri nav ražoti tajā uzņēmumā, kurā ir ražots baltais cukurs;

b)

baltā cukura daudzumi, kas izgatavoti no jēlcukura, sīrupiem vai cukura saslaukām, kuri nav ražoti tajā tirdzniecības gadā, kad baltais cukurs;

c)

jēlcukura daudzumi, kas izgatavoti no sīrupiem, kuri nav ražoti tajā uzņēmumā, kurā ir ražots šis jēlcukurs;

d)

jēlcukura daudzumi, kas izgatavoti no sīrupiem, kuri nav ražoti tajā tirdzniecības gadā, kad jēlcukurs;

e)

jēlcukura daudzumi, kas attiecīgā tirdzniecības gada laikā ir pārstrādāti baltajā cukurā uzņēmumā, kurš bija tos ražojis;

f)

sīrupu daudzumi, kas attiecīgā tirdzniecības gada laikā ir pārstrādāti cukurā vai invertcukurā uzņēmumā, kurš bija tos ražojis;

g)

cukura, invertcukura un sīrupu daudzumi, kas ražoti saskaņā ar režīmu ievešana pārstrādei;

h)

invertcukura daudzumi, kas izgatavoti no sīrupiem, kuri nav ražoti tajā uzņēmumā, kurā ir ražots šis invertcukurs;

i)

invertcukura daudzumi, kas izgatavoti no sīrupiem, kuri nav ražoti tajā tirdzniecības gadā, kad invertcukurs;

3.   Produkciju baltajā cukurā izsaka šādi:

a)

baltajam cukuram — neņemot vērā kvalitātes atšķirības;

b)

jēlcukuram — pamatojoties uz saražoto apjomu, ko nosaka saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 318/2006 I pielikuma III punktu;

c)

invertcukuram — piemērojot tā produkcijai koeficientu 1;

d)

sīrupiem, kas jāuzskata par starpproduktiem, — pamatojoties uz šo sīrupu ekstrahējamo cukura saturu, ko nosaka saskaņā ar šā panta 5. punkta noteikumiem;

e)

sīrupiem, kas nav jāuzskata par starpproduktiem, — pamatojoties uz tādu cukura saturu tajos, kas izteikts saharozē saskaņā ar Komisijas Regulas (EK) Nr. 2135/95 (5) 3. panta 2. punktu.

4.   Cukura saslaukas no iepriekšējiem tirdzniecības gadiem izsaka baltajā cukurā, pamatojoties uz saharozes saturu tajās.

5.   Sīrupu tīrību aprēķina, dalot kopējo cukura saturu ar sausnas saturu.

Ekstrahējamo cukura saturu aprēķina, no attiecīgā sīrupa polarizācijas pakāpes atņemot skaitli, ko iegūst reizinot koeficientu 1,70 ar starpību starp šā sīrupa sausnas saturu un tā polarizācijas pakāpi. Sausnas saturu nosaka saskaņā ar aerometrisko vai refraktometrijas metodi.

Tomēr ekstrahējamo cukura saturu vienam tirdzniecības gadam kopumā var noteikt, pamatojoties uz faktiski iegūto sīrupu daudzumu.

4. pants

Izoglikozes produkcija

1.   Regulas (EK) Nr. 318/2006 II sadaļas mērķiem izoglikozes produkcija ir kopējais produkta daudzums, ko iegūst no glikozes vai tās polimēriem, kura sausnā pēc svara ir vismaz 10 % fruktozes, neatkarīgi no fruktozes daudzuma, kas pārsniedz šo robežvērtību un kas izteikts kā sausna. Izoglikozes produkciju izsaka ar sausnas saturu un nosaka saskaņā ar 2. punktu.

2.   Izoglikozes produkciju, fizikāli izmērot produkta kā tāda apjomu un ar refraktometrijas metodi nosakot sausnas saturu, konstatē tūlīt pēc izomerizācijas procesa beigām un pirms jebkuras darbības, kuras mērķis ir atdalīt glikozes un fruktozes komponentus vai ražot maisījumus.

3.   Katrs izoglikozes ražotājs tūlīt paziņo par jebkuru savu iekārtu, ko var izmantot glikozes vai tās polimēru izomerizācijai.

Šo paziņojumu nosūta dalībvalstij, kuras teritorijā atrodas minētā iekārta. Dalībvalsts var prasīt, lai ražotājs iesniedz papildinformāciju šajā sakarā.

5. pants

Inulīna sīrupa produkcija

1.   Regulas (EK) Nr. 318/2006 II sadaļas mērķiem “inulīna sīrupa produkcija” ir kopējais produkta daudzums, kas iegūts pēc inulīna vai oligofruktozes hidrolīzes, kura sausnā pēc svara ir vismaz 10 % fruktozes brīvā vai saharozes veidā, neatkarīgi no fruktozes daudzuma, kas pārsniedz šo robežvērtību, un kura tīrība ir vismaz 70 %. Inulīna sīrupa produkcija ir izteikta ar cukura/izoglikozes sausnas ekvivalentu.

“Tīrība” ir monosaharīdu un disaharīdu saturs procentos sausnā, ko nosaka ar Starptautiskās cukura analīzes vienotu metožu komisijas metodi, še turpmāk — “Icumsa metode”, (ICUMSA metode GS7/8/4-24).

2.   Inulīna sīrupa produkciju reģistrē, apvienojot šādas darbības:

a)

fizikāli izmēra produkta kā tāda daudzumu tūlīt pēc tā izņemšanas no pirmā iztvaicētāja pēc katras hidrolīzes un pirms jebkuras darbības, kuras mērķis ir atdalīt glikozes un fruktozes komponentus vai ražot maisījumus;

b)

ar refraktometrijas metodi nosaka sausnas saturu un izmēra fruktozes saturu sausnā pēc svara, pamatojoties uz katru dienu ņemtajiem izlases veida paraugiem;

c)

konvertē fruktozes saturu uz 80 % pēc svara sausnā, ko veic, reizinot sausnā noteikto daudzumu ar koeficientu, kas ir attiecība starp izmērīto fruktozes saturu minētajā sīrupa daudzumā un 80 %;

d)

izsaka ar cukura/izoglikozes ekvivalentu, piemērojot koeficientu 1,9.

3.   Katrs uzņēmums tūlīt paziņo par jebkuru savu iekārtu, ko var izmantot inulīna hidrolīzei, kā arī par ikgadējiem daudzumiem un par 1. punktā minēto produktu izmantošanu, bet kuru tīrība ir zemāka par 70 %.

Informāciju nosūta dalībvalstij, kuras teritorijā atrodas minētā iekārta. Dalībvalsts var prasīt, lai ražotājs iesniedz papildinformāciju, kas jo īpaši paredzēta tam, lai nodrošinātu, ka pirmajā daļā minētie produkti Kopienas tirgū netiktu lietoti kā cilvēku uzturam paredzēti saldinātāji.

Attiecīgā dalībvalsts vēlākais katra gada 31. janvārī Komisijai nosūta sīku ziņojumu, kurā sniegta informācija par iepriekšējo gadu. Pirmo ziņojumu nosūta vēlākais 2007. gada 31. janvārī.

6. pants

Uzņēmuma produkcija

1.   Regulas (EK) Nr. 318/2006 II sadaļas mērķiem “kāda uzņēmuma cukura, izoglikozes vai inulīna sīrupa produkcija” ir cukura, izoglikozes, vai inulīna sīrupa produkcija, ko minētais uzņēmums faktiski saražojis un kas noteikta šīs regulas 3., 4. un 5. pantā.

2.   Par konkrētu tirdzniecības gadu kāda uzņēmuma kopējā cukura, izoglikozes vai inulīna sīrupa produkcija ir 1. punktā minētā produkcija:

kurai saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 318/2006 attiecīgi 14. vai 19. pantu pieskaitīts uz kārtējo tirdzniecības gadu pārgrāmatotais cukura, izoglikozes vai inulīna sīrupa daudzums un no kuras atskaitīts uz nākamo tirdzniecības gadu pārgrāmatotais cukura, izoglikozes vai inulīna sīrupa daudzums,

kurai saskaņā ar 3. punktu pieskaitīts cukura daudzums, ko, pamatojoties uz līgumu saražojuši pārstrādātāji, un no kuras saskaņā ar 3. punktu atskaitīts uzņēmuma pilnvarotājiem saskaņā ar līgumu saražotais daudzums.

3.   Ja divi uzņēmumi iesniedz attiecīgajai dalībvalstij parakstītu rakstisku pieteikumu, tad cukura daudzumu, ko saskaņā ar līgumu saražojis kāds uzņēmums (turpmāk tekstā “pārstrādātājs”), uzskata par daļu tā uzņēmuma (turpmāk tekstā “pilnvarotājs”) produkcijas, kuram ražoja cukuru saskaņā ar minēto līgumu, ar noteikumu, ka ir izpildīts viens no šādiem nosacījumiem:

a)

pārstrādātāja kopējā cukura produkcija ir mazāka par viņa kvotu;

b)

pārstrādātāja un pilnvarotāja kopējā cukura produkcija ir lielāka par viņu attiecīgo kvotu summu.

Atbilstīgi pirmās daļas b) apakšpunktam uzņēmuma kopējais cukura produkcijas apjoms ir 1. punktā minētā produkcija, kurai pieskaitīts pārnesums no iepriekšējā tirdzniecības gada un pārstrādātāju saskaņā ar līgumu minētajam uzņēmumam saražotais daudzums un no kuras atskaitīts uzņēmuma pilnvarotājiem saskaņā ar līgumu saražotais daudzums.

Otrajā daļā minēto faktiski saražoto daudzumu vietā un ja iegūtais daudzums ir lielāks, dalībvalstu kompetentās iestādes var izmantot paredzamo produkcijas daudzumu, kas aprēķināts, balstoties uz uzņēmumu noslēgtajiem piegādes līgumiem.

4.   Ja pilnvarotāja un pārstrādātāja rūpnīcas atrodas dažādās dalībvalstīs, tad 3. punktā minēto pieteikumu adresē abām attiecīgajām dalībvalstīm. Tādā gadījumā attiecīgās dalībvalstis darbojas saskaņoti attiecībā uz sniedzamo atbildi un veic vajadzīgos pasākumus, lai pārbaudītu, vai ir ievēroti minētajā punktā paredzētie nosacījumi.

5.   Cukura daudzumu, ko saražojis pārstrādātājs, var uzskatīt par pilnvarotāja ražotu, ja cukurbietes, cukurniedres vai melase dalībvalsts atzītas nepārvaramas varas apstākļu dēļ jāpārstrādā cukurā kādā citā, nevis pilnvarotāja uzņēmumā.

III NODAĻA

RAŽOTĀJU UN RAFINĒTĀJU APSTIPRINĀŠANA

7. pants

Apstiprinājumu pieteikumi

1.   Apstiprinājumus izdod uzņēmumiem, kas iesniedz pieteikumu un kas darbojas kā:

a)

cukura ražotāji;

b)

izoglikozes ražotāji;

c)

inulīna sīrupa ražotāji;

d)

pilna laika rafinētāji saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 318/2006 2. panta 13) punkta noteikumiem.

Pirmajā daļā minēto pieteikumu iesniedz tās dalībvalsts vai to dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kurās notiek viņu ekonomiskā darbība.

Uzņēmums var pieprasīt apstiprinājumu par vienu vai vairākām pirmajā daļā nosauktajām darbībām.

2.   Apstiprinājuma pieteikumā uzņēmums norāda savu nosaukumu, adresi, cukura, izoglikozes vai inulīna sīrupa ražošanas jaudu un, ja vajadzīgs, ražotņu skaitu dalībvalstī, norādot katras ražotnes adresi un ražošanas jaudu.

3.   Uzņēmums, kas lūdz piešķirt apstiprinājumu saskaņā ar 1. punkta pirmās daļas d) apakšpunktu, iesniedz pierādījumus tam, ka tas atbilst Regulas (EK) Nr. 318/2006 2. panta 13) punkta definīcijai.

8. pants

Saistības

1.   Lai saņemtu apstiprinājumu, uzņēmums rakstiski uzņemas saistības:

a)

nekavējoties ziņot kompetentai dalībvalsts iestādei par jebkurām 7. panta 2. punktā paredzētās informācijas izmaiņām;

b)

glabāt uzrādīšanai dalībvalsts kompetentajai iestādei reģistrus saskaņā ar 9. pantu un pārdošanas cenas, kas noteiktas saskaņā ar 13. pantu;

c)

saskaņā ar 21. pantu nosūtīt informāciju dalībvalstij;

d)

pēc dalībvalsts kompetento iestāžu pieprasījuma sniegt jebkuru informāciju vai apliecinošus dokumentus, kas vajadzīgi pārvaldībai un kontrolei.

2.   Apstiprinājumu izsniedz kompetentās iestādes akta veidā, kam pievienots dokuments, kuru parakstījis uzņēmums, kas uzņēmies 1. punktā minētās saistības.

3.   Apstiprinājumu atsauc, ja konstatē, ka kāda no 1. punktā noteiktajām prasībām vairs netiek pildīta. Apstiprinājumu var atsaukt tirdzniecības gada laikā. Atsaukumam nav atpakaļejoša spēka.

9. pants

Reģistri

Dalībvalsts kompetentā iestāde nosaka, kāda uzskaite jāveic katram saskaņā ar 7. un 8. pantu apstiprinātam uzņēmumam attiecībā uz katru tā ražotni, kā arī tās periodiskumu; tai jābūt vismaz ikmēneša uzskaitei.

Uzskaites reģistrus uzņēmums glabā vismaz trīs gadus pēc attiecīgā uzskaites gada, un tajos norāda vismaz šādu informāciju:

1)

saņemtie izejvielas daudzumi ar tādu cukura saturu attiecībā uz cukurbietēm un cukurniedrēm, kāds noteikts, tās piegādājot uzņēmumam;

2)

vajadzības gadījumā — saņemtie galaprodukti vai pusfabrikāti;

3)

iegūtie galaproduktu daudzumi, kā arī pusfabrikātu daudzumi;

4)

zudumi pārstrādes gaitā;

5)

iznīcinātie daudzumi un šādas iznīcināšanas iemesli;

6)

nosūtīto galaproduktu daudzumi.

10. pants

Pārbaudes

1.   Katra tirdzniecības gada laikā dalībvalsts kompetentā iestāde veic visu apstiprināto ražotāju vai rafinētāju pārbaudes.

2.   Pārbaudes domātas 9. pantā minētās uzskaites un informācijas un 21. pantā minēto paziņojumu pareizības un pilnīguma nodrošināšanai, jo īpaši izmantojot piegādāto izejvielu un iegūto galaproduktu daudzumu atbilstības analīzi, kā arī saskaņojot to ar tirdzniecības dokumentiem vai citiem atbilstošiem dokumentiem.

Pārbauda precizitāti svariem un laboratorijas analīzēm, kas lietoti, lai noteiktu izejvielu piegādes daudzumus un to iekļaušanu ražošanā, iegūtos produktus un uzkrājumu kustību.

Pārbauda uzņēmuma to vidējo ikmēneša pārdošanas cenu noteikšanai lietoto datu patiesumu un pilnīgumu, kas minētas 13. panta 2. punktā.

Cukura ražotājiem pārbaudes attiecas arī uz to, kā tiek ievērots pienākums maksāt minimālo cenu cukurbiešu audzētājiem.

Vismaz reizi divos gados tiek veiktas arī uzkrājumu fiziskās pārbaudes.

3.   Ja dalībvalsts kompetentās iestādes ir paredzējušas, ka īpašus pārbaudes elementus var veikt, par pamatu ņemot paraugu, tad šim paraugam jāgarantē ticams un raksturojošs kontroles līmenis.

4.   Dalībvalsts var prasīt, lai apstiprinātie uzņēmumi izmanto tādas sertifikācijas iestādes pakalpojumus, ko ir atzinusi dalībvalsts, lai tā veiktu 13. pantā minēto cenu datu sertificēšanu.

5.   Par katru pārbaudi sagatavo pārbaudes ziņojumu, kurā sīki izklāstītas veiktās pārbaudes un kuru paraksta kontrolieris. Ziņojumā jo īpaši norāda:

a)

pārbaudes datumu, klātesošās personas;

b)

pārbaudīto laikposmu un attiecīgos daudzumus;

c)

izmantotās pārbaudes metodes, tajā skaitā, ja vajadzīgs, atsauci uz paraugu ņemšanas metodēm;

d)

pārbaudes rezultātus un iespējamos prasītos pasākumus trūkumu novēršanai;

e)

iespējamo konstatēto trūkumu un noviržu nopietnības, apjoma, nemainīguma un ilguma novērtējumu, kā arī citus elementus, kas jāņem vērā, piemērojot sodu.

Visus pārbaudes ziņojumus glabā arhīvā vismaz trīs gadus pēc pārbaudes veikšanas un tādā veidā, lai Komisijas dienesti viegli varētu tos izmantot.

11. pants

Sankcijas

1.   Ja dalībvalsts kompetentā iestāde konstatē neatbilstību starp fiziskajiem krājumiem un ierakstiem 9. pantā minētajos reģistros vai nesaderību starp izejvielu daudzumiem un iegūtajiem galaproduktiem, vai starp atbilstošajiem dokumentiem un deklarētajiem vai reģistrētajiem datiem vai daudzumiem, tā nosaka, vai ja vajadzīgs, novērtē kārtējā un iespējams iepriekšējo tirdzniecības gadu ražošanas un uzkrājumu īstos daudzumus.

Par visiem nepareizi deklarētiem daudzumiem, kuru rezultātā iegūtas nepamatotas finansiālas priekšrocības, ir jāmaksā EUR 500 par attiecīgā deklarētā daudzuma tonnu.

2.   Ja dalībvalsts kompetentā iestāde konstatē, ka uzņēmums nav ievērojis 8. pantā paredzētās saistības un ka tas nevar uzrādīt pietiekošus apstiprinošus dokumentus, lai izpildītu 10. panta 2. punktā minētās pārbaudes saistības, tā nosaka sodu EUR 500 par tonnu, ko piemēro galaprodukta vienotas likmes daudzumam, kuru atkarībā no pārkāpuma smaguma ir noteikusi dalībvalsts.

3.   Regulas 1. un 2. pantu nepiemēro, ja konstatētās neatbilstības un nesaderības ir mazākas par 5 % no deklarēto vai reģistrēto un pārbaudīto galaproduktu svara daudzuma vai ja tas ir noticis neuzmanības vai vienkāršu administratīvu kļūdu rezultātā, ar noteikumu, ka tiek veikti pasākumi, lai nodrošinātu, ka līdzīgas kļūdas vairs neatkārtosies.

4.   Šā panta 1. un 2. punktā paredzētie sodi nav piemērojami nepārvaramas ārējas varas gadījumā.

12. pants

Komisijai sniedzamie paziņojumi

1.   Katrai dalībvalstij jāpaziņo Komisijai:

a)

uzņēmēju saraksts;

b)

katram apstiprinātajam ražotājam piešķirtā kvota.

Paziņojums ir jāsniedz vēlākais katra tirdzniecības gada 31. janvārī. Pirmais 2006./2007. tirdzniecības gada paziņojums tiek iesniegts vēlākais 2006. gada 31. jūlijā.

Ja dalībvalsts apstiprinājumu atsauc, tā nekavējoties par to informē Komisiju.

2.   Dalībvalsts vēlākais līdz 31. martam pēc attiecīgā tirdzniecības gada beigām nosūta Komisijai gada ziņojumu, kurā norādīts saskaņā ar 10. pantu veikto pārbaužu skaits, kā arī katrā pārbaudē konstatētās būtiskās un nebūtiskās nepilnības, pasākumi to novēršanai un piemērotie sodi.

IV NODAĻA

CENAS

13. pants

Vidējo cenu noteikšana

1.   Katru mēnesi uzņēmumi, kas apstiprināti saskaņā ar šīs regulas 7. un 8. pantu, kā arī pārstrādātāji, kas apstiprināti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 318/2006 17. pantu, attiecīgi kvotas baltajam cukuram un ārpuskvotas baltajam cukuram nosaka:

a)

vidējo pārdošanas vai attiecīgi iepirkuma cenu, kā arī pārdoto vai attiecīgi nopirkto daudzumu par iepriekšējo mēnesi;

b)

provizorisko pārdošanas vai attiecīgi iepirkuma vidējo cenu un līgumos vai citos darījumos paredzēto atbilstošo daudzumu par kārtējo mēnesi un par diviem sekojošiem mēnešiem.

Cena attiecas uz neiesaiņotu balto cukuru, kurš izvests no rūpnīcas un kuram ir standarta kvalitāte, kas noteikta Regulas (EK) Nr. 318/2006 I pielikuma II punktā.

2.   Datus, kas tika izmantoti šā panta 1. punktā minēto cenu un daudzumu noteikšanai, apstiprinātie uzņēmumi uzglabā vismaz trīs gadus pēc to noteikšanas, lai dotu iespēju veikt 10. pantā paredzētās pārbaudes.

14. pants

Informācija par cenām

Katra gada jūnijā un decembrī Komisija informē Cukura pārvaldības komiteju par baltā cukura vidējo cenu attiecīgi kārtējā tirdzniecības gada pirmā pusgada laikā un iepriekšējā tirdzniecības gada otrā pusgada laikā. Tomēr pirmo informāciju sniedz 2007. gada jūnijā, un tā attiecas uz laikposmu no 2006. gada 1. jūlija līdz 2007. gada 31. martam.

Atsevišķi nosaka cenu baltajam kvotas cukuram un ārpuskvotas cukuram.

Šī informācija balstās uz vidējo svērto lielumu cenām, ko atbilstīgi 13. panta 1. punkta a) apakšpunktam noteikuši un saskaņā ar 15. pantu paziņojuši uzņēmumi.

15. pants

Pārejas noteikumi cenu informācijas nosūtīšanai

Vēlākais 2006. gada 20. oktobrī, 2007. gada 20. janvārī, 2007. gada 20. aprīlī un 2007. gada 20. jūlijā saskaņā ar šīs regulas 7. un 8. pantu apstiprinātie uzņēmumi, kā arī saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 318/2006 17. pantu apstiprinātie pārstrādātāji nosūta Komisijai cenas, kas atbilstīgi šīs regulas 13. panta 1. punktam noteiktas trīs iepriekšējo mēnešu laikā.

Komisijas dienesti nodrošina, ka datu saņemšana, apstrāde un uzglabāšana notiek tādā veidā, lai garantētu datu konfidencialitāti.

Citi cukura nozares uzņēmēji, jo īpaši pircēji, var nosūtīt Komisijai vidējo cukura cenu, kas noteikta saskaņā ar 13. pantā norādītajiem sīki izstrādātajiem noteikumiem. Uzņēmēji norāda savu vārdu, adresi un firmas nosaukumu.

16. pants

Piegādes līgums

1.   Regulas (EK) Nr. 318/2006 6. panta 5. punkta mērķiem par piegādes līgumu uzskata līgumu, kas noslēgts starp cukura ražotāju un cukurbiešu pārdevēju, kurš pats audzē cukurbietes.

2.   Regulas (EK) Nr. 318/2006 6. panta 5. punkta mērķiem tā ražotāja kvotu, kas pārnes daļu no savas produkcijas uz nākamo tirdzniecības gadu, ievērojot minētās regulas 14. vai 19. pantu, attiecīgajā gadā samazina par pārnesto daudzumu.

3.   Par pirmssēšanas līgumiem uzskata tikai līgumus, kas parakstīti pirms jebkādiem sēšanas darbiem un jebkurā gadījumā:

pirms 1. aprīļa Itālijā,

pirms 1. maija pārējās dalībvalstīs,

17. pants

Cenu paaugstinājumi un samazinājumi

1.   Regulas (EK) Nr. 318/2006 5. panta 3. punktā paredzēto cenu palielinājumu un samazinājumu mērķiem minētā panta 1. punktā noteikto minimālo cenu par kvotas cukurbietēm par katru 0,1 % saharozes satura:

a)

palielina ne vairāk kā par:

i)

0,9 %, ja saharozes saturs pārsniedz 16 %, bet nepārsniedz vai ir vienāds ar 18 %,

ii)

0,7 %, ja saharozes saturs pārsniedz 18 %, bet nepārsniedz vai ir vienāds ar 19 %,

iii)

0,5 %, ja saharozes saturs pārsniedz 19 %, bet nepārsniedz vai ir vienāds ar 20 %;

b)

samazina ne vairāk kā par:

i)

0,9 %, ja saharozes saturs ir mazāks par 16 %, bet nav mazāks vai ir vienāds ar 15,5 %,

ii)

1 %, ja saharozes saturs ir mazāks par 15,5 %, bet nav mazāks vai ir vienāds ar 14,5 %.

Cukurbietēm, kuru saharozes saturs pārsniedz 20 %, piemēro vismaz minimālo cenu, kas koriģēta saskaņā ar a) apakšpunkta iii) daļu.

2.   Salīdzinot ar šā panta 1. punktā minētajiem palielinājumiem un samazinājumiem, piegādes līgumos un nozares nolīgumos, kas minēti Regulas (EK) Nr. 318/2006 6. pantā, var paredzēt:

a)

papildu cenu palielinājumus, ja saharozes saturs pārsniedz 20 %;

b)

papildu cenu samazinājumus, ja saharozes saturs ir mazāks par 14,5 %.

Ja saharozes saturs cukurbietēs ir mazāks par 14,5 %, līgumos un nolīgumos var definēt cukurbietes, kas piemērotas pārstrādei cukurā, ja minētajos līgumos un nolīgumos paredzēti papildu cenu samazinājumi par saharozes saturu, kas mazāks par 14,5 %, bet lielāks vai vienāds ar minētajā definīcijā norādīto minimālo saharozes saturu.

Ja līgumos un nolīgumos neiekļauj šā punkta otrajā daļā minēto definīciju, šo definīciju var noteikt attiecīgā dalībvalsts. Tādā gadījumā tā vienlaikus var noteikt šā punkta otrajā daļā minētos papildu cenu samazinājumus.

V NODAĻA

KVOTAS

18. pants

Cukura papildu kvotas

1.   Regulas (EK) Nr. 318/2006 8. pantā minētās cukura papildu kvotas var piešķirt tikai cukura ražotājiem, kam bija piešķirta kvota 2005./2006. tirdzniecības gadā.

2.   Pieteikumā par cukura papildu kvotu uzņēmums norāda, vai tas vēlas izmantot to, sākot no 2006./2007. vai 2007./2008. tirdzniecības gada.

Piešķirot uzņēmumam papildu kvotu, dalībvalsts norāda tirdzniecības gadu, sākot no kura šis piešķīrums stājas spēkā. Visi piešķīrumi, kas veikti pēc 2007. gada 1. janvāra stājas spēkā 2007./2008. tirdzniecības gadā.

19. pants

Izoglikozes papildkvotas

1.   Lai izvairītos no jebkādas iesaistīto uzņēmēju diskriminācijas, Itālija, Lietuva un Zviedrija piešķir Regulas (EK) Nr. 318/2006 9. panta 2. punktā minētās izoglikozes papildkvotas vienam vai vairākiem 2006./2007. līdz 2009./2010. tirdzniecības gadiem.

2.   Regulas (EK) Nr. 318/2006 9. panta 3. punktā minētās vienreizējās nodevas samaksu katrs attiecīgais uzņēmums veic līdz termiņam, ko nosaka dalībvalsts un kas nevar būt vēlāk par tā tirdzniecības gada 31. decembri, kuram ir piešķirta izoglikozes papildkvota.

Ja vienreizējās nodevas samaksa nav veikta vēlākais līdz pirmajā daļā minētajam datumam, uzskata, ka attiecīgajam uzņēmumam izoglikozes papildkvotas nav piešķirtas.

20. pants

Cukurbiešu ražas piešķiršana

Cukuru, kas iegūts no konkrēta tirdzniecības gada laikā iesētām cukurbietēm, ieskaita nākošajā tirdzniecības gadā.

Tomēr Itālija, Portugāle un Spānija saskaņā ar piemērotu kontroles sistēmu var noteikt, ka cukuru, kas iegūts no konkrēta tirdzniecības gada rudenī sētām cukurbietēm, ieskaita kārtējā tirdzniecības gadā.

Vēlākais līdz 2006. gada 30. septembrim Itālija, Portugāle un Spānija informē Komisiju par lēmumiem, kas pieņemti saskaņā ar šo pantu.

21. pants

Paziņojumi par produkciju un krājumiem

1.   Katrs apstiprinātais cukura ražotājs vai rafinētājs līdz katra mēneša 20. datumam tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā veikta ražošana vai rafinēšana, paziņo šīs regulas 2. panta 1. punkta a) līdz d) apakšpunktā minētos kopējos cukura un sīrupa daudzumus, kas izteikti ar baltā cukura ekvivalentu:

kuri tam pieder vai uz kuriem attiecas garantija,

kuri iepriekšējā mēneša beigās bijuši brīvā apgrozībā Kopienas teritorijā.

Šos daudzumus iedala pēc uzglabāšanas dalībvalsts un sadala šādi:

cukurs, ko minētais uzņēmums saražojis, norādot kvotas daudzumus, ārpuskvotas daudzumus vai daudzumus, kas pārnesti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 318/2006 14. vai 19. pantu,

pārējais cukurs.

2.   Sadalot pa cukura veidiem, kā norādīts 1. punktā otrajā daļā, katra dalībvalsts līdz otrā mēneša beigām pēc attiecīgā mēneša paziņo Komisijai kopējo cukura daudzumu, ko katra mēneša beigās uzglabā minētajā punktā norādītie uzņēmumi.

Ja uzglabāšanu veic citā dalībvalstī, nevis tajā, kas paziņo datus Komisijai, tad pēdējā minētā dalībvalsts līdz nākamā mēneša beigām informē pirmo minēto dalībvalsti par tās teritorijā uzglabātiem daudzumiem un to atrašanās vietu.

3.   Katrs apstiprinātais izoglikozes vai inulīna sīrupa ražošanas uzņēmums, līdz 30. novembrim tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā veikta ražošana, paziņo ar sausnas saturu izteiktus izoglikozes daudzumus vai attiecīgi ar baltā cukura ekvivalentu izteiktus inulīna sīrupa daudzumus, kas tam pieder un kas iepriekšējā tirdzniecības gada beigās bijuši brīvā apgrozībā Kopienas teritorijā, tos iedalot šādi:

a)

izoglikoze vai inulīna sīrups, ko minētais uzņēmums saražojis, norādot kvotas daudzumus, ārpuskvotas daudzumus un daudzumus, kas pārnesti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 318/2006 14. vai 19. pantu;

b)

pārējie.

Sadalot, kā norādīts pirmajā daļā, dalībvalstis līdz 31. decembrim paziņo Komisijai tos izoglikozes un inulīna sīrupa daudzumus, kas uzglabāti iepriekšējā tirdzniecības gada beigās.

4.   Līdz katra mēneša 15. datumam katrs izoglikozes ražotājuzņēmums tai dalībvalstij, kuras teritorijā notikusi ražošana, paziņo iepriekšējā mēnesī saražotos izoglikozes daudzumus, tos izsakot ar sausnu.

Dalībvalstis nosaka katra šāda uzņēmuma izoglikozes produkciju katrā mēnesī un paziņo to Komisijai līdz otrā nākamā mēneša beigām.

Atsevišķi paziņo daudzumus, kas saražoti saskaņā ar režīmu ievešana pārstrādei.

22. pants

Piegāžu bilances

1.   Par katru tirdzniecības gadu sagatavo Kopienas cukura, izoglikozes un inulīna sīrupa piegādes bilances. Bilances konsolidē nākamā tirdzniecības gada beigās.

2.   Dalībvalstis nosaka un līdz 1. martam paziņo Komisijai provizorisko cukura un inulīna sīrupa produkcijas apjomu par kārtējo tirdzniecības gadu katram uzņēmumam, kas atrodas to teritorijā. Cukura produkciju sadala pa mēnešiem.

Attiecībā uz Francijas departamentiem Gvadelupu un Martiniku, kā arī attiecībā uz Spāniju provizorisko, no cukurniedrēm iegūtā cukura produkcijas apjomu nosaka un paziņo līdz 1. jūlijam.

3.   Dalībvalstis līdz 1. jūnijam paziņo Komisijai, no vienas puses, attiecīgi par cukura, bioetanola un citu produktu ražošanai paredzēto cukurbiešu platībām un produkcijas apjomu un, no otras puses, inulīna sīrupa ražošanai paredzēto cigoriņu platībām un produkcijas apjomu kārtējā tirdzniecības gadā un to provizorisko aprēķinu nākamajam gadam.

4.   Dalībvalstis līdz 30. novembrim nosaka un paziņo Komisijai faktisko cukura, izoglikozes un inulīna sīrupa produkcijas apjomu iepriekšējā tirdzniecības gadā katram uzņēmumam, kas atrodas to teritorijā. Visu cukura produkciju sadala pa mēnešiem.

5.   Ja vajadzīgas izmaiņas faktiskajā cukura produkcijā pamatojoties uz 4. punktā minēto paziņoto informāciju, tad, nosakot faktisko produkciju tajā tirdzniecības gadā, kurā konstatēta starpība, ņem vērā iznākumā iegūto starpību.

VI NODAĻA

INTERVENCES KRĀJUMI

1. IEDAĻA

Intervences piedāvājumi

23. pants

Piedāvājums

1.   Intervences piedāvājumu iesniedz rakstiski tās dalībvalsts intervences aģentūrai, kuras teritorijā piedāvājuma izteikšanas brīdī atrodas piedāvātais cukurs.

2.   Intervences piedāvājumu pieņem tikai tad, ja to saskaņā ar 7. un 8. panta noteikumiem apstiprināts ražotājs iesniedz par savu kārtējā tirdzniecības gada laikā atbilstīgi kvotai saražoto cukuru, ko piedāvājuma izteikšanas laikā atsevišķi glabā saskaņā ar 24. pantu apstiprinātā uzglabāšanas vietā.

3.   Katram tirdzniecības gadam dalībvalstis paņem intervencei tikai maksimālo daudzumu, kas katrai no tām norādīts pielikumā. Ja intervences piedāvājumi pārsniedz maksimālos daudzumus, dalībvalsts kompetentā iestāde tiem piemēro vienotu samazinājuma koeficientu tādā veidā, lai kopējais pieņemtais daudzums būtu vienāds ar pieejamo daudzumu.

4.   Pirms katra tirdzniecības gada sākuma Komisija koriģē šīs regulas pielikumā noteiktos daudzumus saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 318/2006 10. pantā paredzētajām korekcijām, nepārsniedzot minētās regulas 18. panta 2. punktā noteikto kopējo daudzumu.

Šīs regulas pielikumā noteiktos daudzumus vajadzības gadījumā attiecībā uz neizmantotajiem daudzumiem groza katra tirdzniecības gada pēdējo trīs mēnešu laikā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 318/2006 39. panta 2. punktā minēto kārtību un nepārsniedzot kopējo daudzumu, kas noteikts minētās regulas 18. panta 2. punktā.

24. pants

Uzglabāšanas vietas apstiprināšana

1.   Pamatojoties uz ražotāja pieteikumu, apstiprinājumu piešķir visām uzglabāšanas vietām, kas atbilst šādiem nosacījumiem:

a)

tā ir piemērota cukura uzglabāšanai;

b)

tā atrodas tādā vietā, kura ir viegli pieejama transportam, cukuru izvedot;

c)

tā ļauj nodrošināt intervencei piedāvātā cukura daudzumu atsevišķu uzglabāšanu.

Intervences aģentūras var pieprasīt atbilstību papildu nosacījumiem.

2.   Uzglabāšanas vietai apstiprinājumu piešķir vai nu neiesaiņota cukura glabāšanai, vai iesaiņota cukura glabāšanai. Tajā noteikts uzglabāšanas kvantitatīvais ierobežojums, kas nepārsniedz piecdesmitkārtīgu izvešanas jaudu dienā un ko pieteikuma iesniedzējs apņemas nodot attiecīgās intervences aģentūras rīcībā. Apstiprinājumā norādīts kopējais daudzums, par kuru tas ir izsniegts, un izvešanas jauda dienā.

3.   Cukurs jāuzglabā tā, lai tas būtu viegli identificējams un pieejams. Tas jāuzglabā uz paliktņiem, ja tas ir iesaiņots, izņemot iesaiņojumu lielmaisos.

4.   Intervences aģentūra apstiprinājumu atsauc, ja tā konstatē, ka viens no 1., 2. un 3. punktā minētajiem nosacījumiem vairs netiek pildīts. Apstiprinājumu var atsaukt tirdzniecības gada gaitā. Atsaukumam nav atpakaļejoša spēka.

25. pants

Cukura minimālā kvalitāte

1.   Intervencei piedāvātie cukuri atbilst šādām prasībām:

a)

tie ir ražoti saskaņā ar kvotu tajā pašā tirdzniecības gadā, kad ir iesniegts piedāvājums;

b)

tiem jābūt kristāliskā formā.

2.   Intervencei piedāvātais baltais cukurs ir nebojāts, īsts un labā tirdzniecības kvalitātē, labi birstošs, un mitruma saturs tajā nepārsniedz 0,06 %.

3.   Intervencei piedāvātais jēlcukurs ir nebojāts, īsts un labā tirdzniecības kvalitātē, un ar iznākumu (baltajā cukurā) ne zemāku par 89 %, ko aprēķina saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 318/2006 I pielikuma III punkta noteikumiem.

Cukurniedru jēlcukura drošības koeficients nepārsniedz 0,30.

Cukurbiešu jēlcukura:

pH līmenis nav zemāks par 7,9 piedāvājuma pieņemšanas brīdī,

invertcukura saturs nav lielāks par 0,07 %,

temperatūra nerada risku pareizai uzglabāšanai,

drošības koeficients nepārsniedz 0,45, ja polarizācijas pakāpe ir 97 vai augstāka, vai mitruma saturs nepārsniedz 1,4 % pie polarizācijas pakāpes zem 97.

Drošības koeficientu nosaka, dalot attiecīgā cukura mitruma satura procentu ar starpību starp 100 un cukura polarizācijas pakāpi.

26. pants

Partija

Visu intervencei piedāvāto cukuru piedāvā partijās.

Šajā iedaļā “partija” ir vismaz 2 000 tonnu vienādas kvalitātes un vienāda iepakojuma cukura, ko visu glabā vienā un tajā pašā vietā.

27. pants

Piedāvājuma saturs

1.   Intervences aģentūrai iesniegtajā piedāvājumā norāda:

a)

piedāvājuma iesniedzēja vārdu/nosaukumu un adresi;

b)

uzglabāšanas vietu, kurā atrodas cukurs piedāvājuma iesniegšanas brīdī;

c)

piedāvātā cukura garantēto izvešanas jaudu;

d)

piedāvātā cukura tīro daudzumu;

e)

piedāvātā cukura īpašības un kvalitāti un tirdzniecības gadu, kura laikā tas tika saražots;

f)

cukura iepakojuma veidu.

2.   Intervences aģentūra var pieprasīt papildu informāciju.

3.   Piedāvājumam pievieno piedāvājuma iesniedzēja deklarāciju, kurā apliecina, ka attiecīgais cukurs iepriekš nav pirkts atbilstīgi intervences pasākumiem, ka iesniedzējs ir cukura īpašnieks un ka cukurs atbilst 25. panta 1. punkta a) apakšpunktā paredzētajām prasībām.

28. pants

Piedāvājumu izskatīšana

1.   Piedāvājums ir spēkā trīs nedēļas, sākot no tā iesniegšanas dienas. Tomēr minētajā laikposmā ar intervences aģentūras piekrišanu to var atsaukt.

2.   Intervences aģentūra izskata piedāvājumu. Tā pieņem piedāvājumu vēlākais līdz 1. punktā minētā termiņa beigām. Tomēr intervences aģentūra noraida piedāvājumu, ja izskatīšanā atklāj, ka nav izpildīta kāda no prasībām.

2. IEDAĻA

Glabāšana

29. pants

Glabāšanas līgumi

1.   Glabāšanas līgumus, kas slēdzami starp piedāvātājiem un intervences aģentūru pirms iepirkšanas, noslēdz uz nenoteiktu laiku.

Glabāšanas līgums stājas spēkā piecas nedēļas pēc piedāvājuma pieņemšanas dienas un beidzas līdz ar 10 dienu laikposmu, kurā pabeidz attiecīgā cukura daudzuma izvešanu.

Šajā pantā katrā kalendārajā mēnesī “10 dienu laikposms” ir no 1. līdz 10. datumam, no 11. līdz 20. datumam un no 21. datuma līdz mēneša beigām.

2.   Glabāšanas līgumos jo īpaši norāda:

a)

līguma izbeigšanas klauzulu saskaņā ar šajā regulā izklāstītajiem nosacījumiem pēc tam, kad par to ir paziņots vismaz 10 dienas iepriekš;

b)

glabāšanas izmaksas, kas jāsedz intervences aģentūrai.

3.   Intervences aģentūra sedz glabāšanas izmaksas no tā 10 dienu laikposma sākuma, kurā stājas spēkā 2. punktā minētais līgums, līdz šā līguma beigām.

4.   Cukura glabāšanas izmaksas nedrīkst pārsniegt EUR 0,48 par tonnu un par 10 dienām.

5.   Glabāšanas līgums beidzas līdz ar 50. pantā minēto izvešanu.

30. pants

Īpašumtiesību nodošana

1.   Īpašumtiesības uz cukuru, par kuru noslēgts glabāšanas līgums, nodod tad, kad par attiecīgo cukuru ir samaksāts.

2.   Pārdevējs līdz izvešanas brīdim ir atbildīgs par 1. punktā minēto cukura kvalitāti un par iepakojumu, kurā cukuru ir pieņēmusi intervences aģentūra.

31. pants

Kvalitātes un iepakojuma standarti

1.   Ja atklājas, ka kāds attiecīgā cukura daudzums neatbilst 25. punktā noteiktajām kvalitātes prasībām, pārdevējs nekavējoties aizstāj minēto daudzumu ar attiecīgo vajadzīgās kvalitātes cukura daudzumu, kas glabājas tajā pašā vai citā uzglabāšanas vietā, kas apstiprināta saskaņā ar 24. panta prasībām.

2.   Ja cukuru glabā iepakotu un konstatē, ka šis iepakojums vairs neatbilst attiecīgajām specifikācijām, intervences aģentūra pieprasa pārdevējam aizstāt maisus ar vajadzīgā standarta iepakojumu.

3. IEDAĻA

Intervences iepirkumu nosacījumi

32. pants

Baltā cukura iepirkuma cena un kvalitāte

1.   Baltā cukura intervences iepirkuma cena ir:

EUR 505,52 par tonnu cukura 2006./2007. tirdzniecības gada laikā,

EUR 433,20 par tonnu cukura 2007./2008. tirdzniecības gada laikā,

EUR 323,52 par tonnu cukura 2008./2009. un 2009./2010. tirdzniecības gada laikā.

2.   Balto cukuru iedala četrās šķirās:

a)

1. šķira: cukurs, kura kvalitāte pārsniedz standarta kvalitāti;

b)

2. šķira: standarta kvalitātes cukurs, kas atbilst Regulas (EK) Nr. 318/2006 I pielikuma II punkta noteikumiem;

c)

3. un 4. šķira: cukurs, kura kvalitāte ir zemāka par standarta kvalitāti.

3.   Minētajam 1. šķiras cukuram piemīt šādas īpašības:

a)

nebojāts, nevainojams un tirgus prasībām atbilstošs, sauss, ar vienmērīgi granulētiem, labi birstošiem kristāliem;

b)

maksimālais mitruma saturs: 0,06 %;

c)

maksimālais invertcukura saturs: 0,04 %;

d)

punktu skaits kopā nepārsniedz ne 8 punktus, ne:

6 punktus — pelnu saturam,

4 punktus — krāsas tipam, ko nosaka saskaņā ar Brunsvikas Zemkopības un cukura rūpniecības tehnoloģiju institūta metodi (še turpmāk — “Brunsvikas metode”),

3 punktus — šķīduma krāsas vienībām, ko nosaka saskaņā ar Icumsa metodi.

Viens punkts atbilst:

a)

0,0018 % pelnu satura, ko nosaka saskaņā ar Icumsa metodi 28° pēc Brix skalas;

b)

0,5 krāsas tipa vienībām, ko nosaka saskaņā ar Brunsvikas metodi;

c)

7,5 šķīduma krāsas vienībām, ko nosaka saskaņā ar Icumsa metodi.

4.   Minētajam 3. šķiras cukuram piemīt šādas īpašības:

a)

nebojāts, nevainojams un tirgus prasībām atbilstošs, sauss, ar vienmērīgi granulētiem, labi birstošiem kristāliem;

b)

minimālā polarizācija: 99,7 oS;

c)

maksimālais mitruma saturs: 0,06 %:

d)

maksimālais invertcukura saturs: 0,04 %;

e)

krāsas tips: maksimāli Nr. 6, ko nosaka saskaņā ar Brunsvikas metodi.

5.   Minētais 4. šķiras cukurs ir cukurs, kas neietilpst 1. līdz 3. šķirā.

6.   Šā panta 1. punktā noteiktajai iepirkuma cenai piemēro samazinājumu par:

a)

EUR 7,30 par tonnu, ja cukurs atbilst 3. šķirai;

b)

EUR 13,10 par tonnu, ja cukurs atbilst 4. šķirai.

33. pants

Jēlcukura iepirkuma cena

1.   Jēlcukura intervences iepirkuma cena ir:

EUR 397,44 par tonnu cukura 2006./2007. tirdzniecības gada laikā,

EUR 359,04 par tonnu cukura 2007./2008. tirdzniecības gada laikā,

EUR 268,16 par tonnu cukura 2008./2009. un 2009./2010. tirdzniecības gada laikā.

2.   Šā panta 1. punktā noteiktajai iepirkuma cenai piemēro:

a)

palielinājumu, ja ieguvums no cukura pārsniedz 92 %;

b)

samazinājumu, ja ieguvums no cukura ir mazāks par 92 %.

3.   Palielinājuma vai samazinājuma summa, ko izsaka EUR par tonnu cukura, ir vienāda ar starpību, ko veido jēlcukura intervences cena un tā pati cena, kas reizināta ar koeficientu. Koeficientu iegūst, dalot ieguvumu no attiecīgā jēlcukura ar 92 %.

4.   Ieguvumu no jēlcukura aprēķina saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 318/2006 I pielikuma III punktu.

34. pants

Samaksas termiņš

Intervences aģentūra maksājumu neizdara ātrāk kā simt divdesmitajā dienā pēc piedāvājuma pieņemšanas, ja ir veikta piedāvāto partiju svara un kvalitatīvo raksturlielumu pārbaude saskaņā ar 4. iedaļas prasībām.

4. IEDAĻA

Pārbaudes

35. pants

Paraugs kvalitātes pārbaudei

Šīs regulas 34. pantā minētajā termiņā attiecīgās dalībvalsts kompetento iestāžu apstiprinātie eksperti vai eksperti, par ko vienojas intervences aģentūra un pārdevējs, paņem četrus paraugus analīzēm. Katra līgumslēdzēja puse saņem vienu paraugu. Abus pārējos paraugus patur eksperts vai kompetento iestāžu apstiprināta laboratorija.

Katru paraugu analizē divas reizes, un par attiecīgā parauga analīzes rezultātu uzskata vidējo rezultātu.

36. pants

Strīdi par kvalitāti

1.   Ja konstatē atšķirību starp pārdevēja un pircēja noorganizēto to analīžu rezultātiem, kas veiktas saskaņā ar 35. pantu, tad, nosakot attiecīgā cukura šķiru, par izšķirīgo uzskata abu rezultātu aritmētisko vidējo, ja šī atšķirība:

1. šķiras cukuram nepārsniedz vienu punktu katrā no 32. panta 3. punkta d) apakšpunktā minētajām īpašībām,

2. šķiras cukuram nepārsniedz divus punktus katrā no īpašībām, kas definē minēto šķiru un ko izsaka punktos.

Tomēr pēc vienas vai otras līgumslēdzējas puses pieprasījuma 35. punktā minētā laboratorija veic arbitrāžas analīzi. Tādā gadījumā pieņem aritmētisko vidējo no arbitrāžas analīzes rezultāta un no pārdevēja analīzes vai pircēja analīzes rezultāta — atkarībā no tā, kurš ir tuvāks arbitrāžas analīzes rezultātam.

Nosakot attiecīgā cukura šķiru, šo vidējo rezultātu uzskata par izšķirīgo. Ja arbitrāžas analīzes rezultāts ir pa vidu starp pārdevēja un pircēja noorganizēto analīžu rezultātiem, nosakot attiecīgā cukura šķiru, par izšķirīgo uzskata arbitrāžas analīzes rezultātu.

2.   Ja konstatētā atšķirība starp pārdevēja un pircēja atbilstīgi 35. pantam noorganizēto analīžu rezultātiem ir lielāka par 1. punkta pirmās daļas attiecīgi pirmajā vai otrajā ievilkumā norādīto atšķirību, arbitrāžas analīzi veic kompetento iestāžu apstiprināta laboratorija. Tādā gadījumā piemēro šā panta 1. punkta otrajā daļā paredzēto procedūru.

3.   Ja strīds ir saistīts ar 3. šķiras cukura krāsas tipa, polarizācijas, mitruma satura vai invertcukura satura rādītāju augšējo robežu, ievēro to pašu 1. un 2. punktā paredzēto procedūru.

Tomēr 1. punktā minētās starpības aizstāj ar:

1,0 krāsas tipa vienību 3. šķiras cukuram,

0,2 oS — polarizācijai,

0,02 % — mitruma saturam,

0,01 % — invertcukura saturam.

4.   Ja starp līgumslēdzējām pusēm pēc 35. panta piemērošanas izraisās strīds par ieguvumu no iepirktā jēlcukura, minētā panta pirmajā daļā minētā laboratorija veic arbitrāžas analīzi. Tādā gadījumā pieņem aritmētisko vidējo no arbitrāžas analīzes rezultāta un no pārdevēja analīzes vai pircēja analīzes rezultāta — atkarībā no tā, kurš ir tuvāks arbitrāžas analīzes rezultātam.

Nosakot ieguvumu no attiecīgā jēlcukura, šo vidējo rezultātu uzskata par izšķirīgo. Ja arbitrāžas analīzes rezultāts ir pa vidu starp pārdevēja un pircēja noorganizēto analīžu rezultātiem, nosakot ieguvumu no attiecīgā jēlcukura, par izšķirīgo uzskata tikai arbitrāžas analīzes rezultātu.

5.   Saskaņā ar 1. punkta otro daļu veiktās arbitrāžas izmaksas sedz līgumslēdzēja puse, kas pieprasa analīzi.

Saskaņā ar 2. punktu veiktās arbitrāžas izmaksas līdzīgās daļās sedz intervences aģentūra un pārdevējs.

Saskaņā ar 3. punktu veiktās arbitrāžas izmaksas sedz līgumslēdzēja puse, kas apstrīdējusi saskaņā ar 35. pantu veiktās analīzes rezultātu.

37. pants

Uzglabāšanas vietas pārbaude

Par kontroli atbildīgā iestāde veic iepriekš nepaziņotas uzglabāšanas vietu pārbaudes, kas paredzētas 4. pantā Komisijas Regulā (EK) Nr. 2148/96 (6).

38. pants

Svara un saistīto izmaksu pārbaude

1.   Šīs regulas 35. pantā minētie eksperti pārbauda pārdotā cukura svaru.

Pārdevējs veic visus vajadzīgos pasākumus, lai eksperti varētu pārbaudīt svaru un paņemt paraugus.

2.   Svara pārbaudes izmaksas sedz pārdevējs.

3.   Intervences aģentūra sedz to ekspertu izmaksas, kas pārbauda svaru un ņem paraugus.

4.   Daudzumu var noteikt, pamatojoties uz krājumu uzskaiti, kas izveidota atbilstīgi profesionālām prasībām un intervences aģentūras noteiktajām prasībām, ar nosacījumu, ka:

a)

krājumu uzskaitē ir norādīts svars, kas noteikts svēršanā, kura veikta ne agrāk kā pirms desmit mēnešiem;

b)

noliktavas pārzinis apliecina, ka piedāvātā partija pilnībā atbilst krājumu uzskaites datos ietvertajām ziņām;

c)

kvalitātes parametri svēršanas brīdī atbilst reprezentatīvo paraugu parametriem.

5. IEDAĻA

Intervences piedāvājumi

39. pants

Pārdošana

1.   Intervences aģentūras var pārdot cukuru tikai pēc tam, kad par to ir pieņemts lēmums saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 318/2006 39. panta 2. punktā minēto procedūru.

2.   Cukuru saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 318/2006 18. panta 3. punktā minētajiem nosacījumiem pārdod konkursā vai izmanto citu pārdošanas procedūru.

3.   Konkursa noteikumus, tajā skaitā paredzēto pārdodamā cukura lietojumu, nosaka, pieņemot lēmumu izsludināt konkursu.

Šajā iedaļā “paredzētais lietojums” nozīmē:

c)

dzīvnieku barībai;

d)

izvešanai;

e)

citiem mērķiem, ko nosaka pēc vajadzības.

Konkursa mērķis ir noteikt attiecīgi pārdošanas cenu, denaturācijas piemaksas summu vai eksporta kompensācijas summu.

4.   Konkursa noteikumi garantē vienlīdzīgu pieeju visām ieinteresētajām pusēm un vienlīdzīgu attieksmi pret tām neatkarīgi no to reģistrācijas vietas Kopienā.

40. pants

Paziņojums par konkursu

1.   Attiecīgā intervences aģentūra rīko konkursu par tai piederošo cukura daudzumu.

2.   Intervences aģentūra sagatavo konkursa sludinājumu, kuru tā publicē vismaz astoņas dienas pirms piedāvājumu iesniegšanai noteiktā laikposma sākuma.

Intervences aģentūra pirms publicēšanas paziņojumu par konkursu, kā arī visas tā izmaiņas nosūta Komisijai.

3.   Sludinājumā jo īpaši norāda:

a)

tās intervences aģentūras nosaukumu un adresi, kas rīko konkursu;

b)

konkursa noteikumus;

c)

piedāvājumu iesniegšanas termiņu;

d)

piedāvājamā cukura partijas, un katrai partijai:

atsauces numuru,

daudzumu,

attiecīgā cukura kvalitāti,

iepakojuma veidu,

tās noliktavas atrašanās vietu, kurā cukuru glabā,

piegādes posmu,

vajadzības gadījumā — iespēju nodrošināt cukura kravas pārvadāšanu pa iekšējiem ūdensceļiem, jūru vai dzelzceļu.

Šajā iedaļā “partija” nozīmē vienādas kvalitātes, vienādi iepakota un vienā vietā glabāta cukura daudzumu. Katras konkursa daļas minimālais piedāvājums ir 250 tonnas.

4.   Intervences aģentūra veic pasākumus, ko tā uzskata par vajadzīgiem, lai ieinteresētās puses pēc pieprasījuma varētu pārbaudīt pārdošanai piedāvāto cukuru.

41. pants

Piešķiršana

1.   Cukura piešķiršana izraudzītajiem pretendentiem ir līdzvērtīga pārdošanas līguma noslēgšanai par piešķirto cukura daudzumu. Cukuru attiecīgi piešķir, pamatojoties uz šādiem piedāvājumā norādītajiem rādītājiem:

a)

cena, kas jāmaksā izraudzītajam pretendentam;

b)

denaturācijas piemaksas summa;

c)

eksporta kompensācijas summa.

2.   Cena, kas jāmaksā izraudzītajam pretendentam, ir:

a)

1. punkta a) apakšpunktā minētajā gadījumā — piedāvājumā norādītā cena;

b)

1. punkta b) un c) apakšpunktā minētajā gadījumā — konkursa noteikumos norādītā cena.

42. pants

Konkursa noteikumi

1.   Lai izsludinātu konkursu cukuram, jāparedz šādi konkursa noteikumi:

a)

kopējais daudzums vai daudzumi, ko piedāvā konkursā;

b)

paredzētais lietojums;

c)

piedāvājumu iesniegšanas termiņš;

d)

cena, kas jāmaksā izraudzītajam pretendentam, ja cukurs ir paredzēts dzīvnieku barībai vai eksportam.

2.   Var paredzēt papildu noteikumus, jo īpaši:

a)

minimālo cenu par cukuru, ko pārdod citam mērķim, kas nav dzīvnieku barība vai eksports;

b)

denaturācijas piemaksas vai eksporta kompensācijas maksimālo summu;

c)

minimālo daudzumu katram pretendentam vai partijai;

d)

maksimālo daudzumu katram pretendentam vai partijai;

e)

denaturācijas piemaksas apliecības vai izvešanas licences konkrēto derīguma termiņu.

43. pants

Pastāvīgs konkurss

1.   Ja stāvoklis Kopienas cukura tirgū to prasa, var izsludināt pastāvīgu konkursu.

Atklāta pastāvīgā konkursa laikā izsludina konkursa daļas.

2.   Pastāvīgā konkursa sludinājumu publicē vienīgi nolūkā to uzsākt. Kamēr ir spēkā pastāvīgais konkurss, publicēto sludinājumu var grozīt vai aizstāt. To groza vai aizstāj, ja konkursa spēkā esības laikā mainās konkursa noteikumi.

44. pants

Piedāvājuma iesniegšana

1.   Iesniegtos piedāvājumus intervences aģentūrai nosūta elektroniski.

2.   Piedāvājumā norāda:

a)

konkursa atsauci;

b)

pretendenta nosaukumu un adresi;

c)

partijas numuru;

d)

daudzumu, uz ko piedāvājums attiecas;

e)

par tonnu, izsakot EUR līdz trim zīmēm aiz komata, attiecīgi:

piedāvāto cenu, neiekļaujot iekšējos maksājumus,

piedāvāto denaturācijas piemaksas summu,

piedāvāto eksporta kompensācijas summu.

Intervences aģentūra var pieprasīt papildu informāciju.

3.   Uzskata, ka piedāvājums par vairākām partijām ietver tik daudz piedāvājumu, cik tajā ir partiju.

4.   Piedāvājums ir derīgs tikai tad, ja:

a)

līdz piedāvājumu iesniegšanas termiņa beigām ir iesniegts apliecinājums tam, ka ir iemaksāta drošības nauda EUR 200 par tonnu;

b)

tie ietver pretendenta paziņojumu, kurā tas apņemas, gadījumā, ja kļūs par konkursa uzvarētāju, par visiem par piemaksu vai par kompensāciju piešķirtajiem cukura daudzumiem

pieprasīt denaturācijas piemaksas apliecību un iemaksāt šajā sakarā vajadzīgo drošības naudu, ja konkurss attiecas uz dzīvnieku barībai paredzētu cukuru,

pieprasīt eksporta licenci un iemaksāt šajā sakarā vajadzīgo drošības naudu, ja konkurss attiecas uz eksportam paredzētu cukuru.

5.   Piedāvājumā var noteikt, ka tas uzskatāms par iesniegtu tikai tad, ja piešķiršana:

a)

attiecas uz visu piedāvājumā norādīto daudzumu vai tā konkrētu daļu;

b)

notiek ne vēlāk kā pretendenta norādītajā datumā un laikā.

6.   Neņem vērā piedāvājumu, kurš nav iesniegts saskaņā ar šā panta 1., 2., 3., 4. un 5. punktu vai kurā ir noteikumi, kas atšķiras no noteikumiem, kuri norādīti paziņojumā par konkursu.

7.   Iesniegto piedāvājumu nevar atsaukt.

45. pants

Piedāvājumu izskatīšana

1.   Piedāvājumus izvērtē intervences aģentūra bez sabiedrības pārstāvju klātbūtnes. Personas, kas piedalās minētajā izvērtēšanā, nozvērina par noslēpuma neizpaušanu.

2.   Komisiju nekavējoties informē par iesniegtajiem piedāvājumiem.

46. pants

Summu noteikšana

Ja konkursa noteikumos nav norādīta ne minimālā cena, ne maksimālā denaturācijas piemaksas vai eksporta kompensācijas summa, pēc pieteikumu pārbaudes tās nosaka saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 318/2006 39. panta 2. punktā minēto procedūru, ņemot vērā tirgus apstākļus un potenciālo noietu. Tomēr var pieņemt lēmumu noraidīt visus piedāvājumus.

47. pants

Konkursa kompensāciju sadalījums

1.   Izņemot gadījumus, kad konkursā vai konkursa daļā pieņem lēmumu noraidīt visus piedāvājumus, un neskarot šā panta 2. un 3. punkta noteikumus, cukuru piešķir jebkuram pretendentam, kura piedāvājums nav mazāks par minimālo cenu vai nav lielāks par denaturācijas piemaksas vai eksporta kompensācijas maksimālo summu.

2.   Jebkuras partijas gadījumā cukuru piešķir pretendentam, kas piedāvā vai nu visaugstāko cenu, vai arī viszemāko denaturācijas piemaksas vai eksporta kompensācijas summu.

Ja piedāvājums neattiecas uz visu partiju pilnībā, atlikumu piešķir citiem pretendentiem atkarībā no viņu piedāvājuma summas, sākot vai nu no nākamās augstākās cenas vai arī no nākamās zemākās denaturācijas piemaksas vai eksporta kompensācijas.

3.   Ja par vienu partiju vai tās daļu vairāki pretendenti piedāvā vienādu cenu vai vienādu denaturācijas piemaksas vai eksporta kompensācijas summu, intervences aģentūra attiecīgo daudzumu piešķir vienā no šādiem veidiem:

a)

proporcionāli daudzumiem, kas norādīti attiecīgajos piedāvājumos;

b)

sadalot minēto daudzumu starp pretendentiem, kas tam piekrīt;

c)

ar izlozes palīdzību.

48. pants

Tiesības un pienākumi, ko rada piešķīrumi

1.   Ja cukurs ir paredzēts dzīvnieku barībai, piešķīrumi:

a)

dod tiesības izsniegt apliecību par daudzumu, par ko ir piešķirta denaturācijas piemaksa, jo īpaši norādot piedāvājumā minēto piemaksu;

b)

ietver pienākumu pieprasīt minēto apliecību par attiecīgo daudzumu no intervences aģentūras, kurai tika iesniegts piedāvājums.

2.   Ja cukurs ir paredzēts eksportam, piešķīrumi:

a)

dod tiesības izsniegt licenci par daudzumu, par ko ir piešķirta eksporta kompensācija, jo īpaši norādot eksporta kompensāciju, un baltā cukura gadījumā — piedāvājumā norādīto šķiru;

b)

ietver pienākumu pieprasīt minēto licenci par attiecīgo daudzumu (un baltā cukura gadījumā — par attiecīgo šķiru) no intervences aģentūras, kurai tika iesniegts piedāvājums.

3.   Tiesības īsteno un saistības izpilda astoņpadsmit dienu laikā pēc piedāvājumu iesniegšanas termiņa beigām.

4.   Tiesības un pienākumus, ko rada piešķīrumi, nevar nodot citiem.

49. pants

Piešķīruma paziņojums

1.   Intervences aģentūra nekavējoties nosūta pretendentiem paziņojumu par uzvarētājiem un dara visiem pretendentiem zināmus viņu rezultātus konkursā.

2.   Piešķīruma paziņojumā norāda vismaz:

a)

konkursa atsauci;

b)

piešķirtās partijas numuru un daudzumu;

c)

attiecīgi vai nu cenu, vai denaturācijas piemaksas vai arī eksporta kompensācijas summu, kas pieņemta attiecībā uz piešķirto daudzumu.

50. pants

Nopirktā cukura izvešana

1.   Izņemot nepārvaramas varas gadījumus, iepirkto cukuru izved no noliktavas ne vēlāk kā četras nedēļas pēc datuma, kurā saņem 49. pantā minēto piešķīruma paziņojumu. Tā vietā, lai izvestu cukuru no noliktavas, veiksmīgais pretendents var vienoties ar intervences aģentūru par glabāšanas līguma noslēgšanu ar attiecīgā cukura noliktavu minētajā laikā.

Ja izvešana no noliktavas rada tehniskus sarežģījumus, intervences aģentūra pēc vajadzības var pagarināt termiņu konkrētu partiju izvešanai no noliktavas.

2.   Nepārvaramas varas gadījumos intervences aģentūra nosaka pasākumus, kas būtu jāveic, ņemot vērā apstākļus, kurus darījis zināmus veiksmīgais pretendents.

51. pants

Izvešanas atļauja

1.   Izraudzītais pretendents nedrīkst izvest nopirkto cukuru no noliktavas vai saskaņā ar 50. panta 1. punktu slēgt glabāšanas līgumu, kamēr nav izdota atļauja par piešķirtā daudzuma izvešanu.

Izvešanas atļaujas tomēr var izdot par minētā daudzuma atsevišķām daļām.

Attiecīgā intervences aģentūra izsniedz izvešanas atļaujas pēc ieinteresētās puses pieprasījuma.

2.   Intervences aģentūra izsniedz izvešanas atļauju tikai tad, ja ir pierādīts, ka veiksmīgais pretendents ir iemaksājis drošības naudu, garantējot samaksu par piešķirto cukuru noteiktajā termiņā, vai arī ir iesniedzis apgrozāmu instrumentu.

Drošības nauda vai apgrozāmais instruments atbilst cenai, kas izraudzītajam pretendentam jāmaksā par tā cukura daudzumu, kuram tas ir pieprasījis izvešanas atļauju.

52. pants

Maksājums

1.   Maksa par piešķirto cukuru jāiemaksā intervences aģentūras kontā ne vēlāk kā trīsdesmitajā dienā pēc izvešanas atļaujas izsniegšanas dienas.

2.   Izņemot nepārvaramas varas gadījumus, 51. panta 2. punktā minēto drošības naudu atmaksā tikai par to daudzumu, par kuru izraudzītais pretendents ir iemaksājis iepirkuma cenu intervences aģentūras kontā šā panta 1. punktā minētajā termiņā. Drošības naudu atmaksā nekavējoties.

3.   Nepārvaramas varas gadījumos intervences aģentūra nosaka pasākumus, kas būtu jāveic, ņemot vērā apstākļus, kurus darījis zināmus izraudzītais pretendents.

53. pants

Īpašumtiesību nodošana

1.   Īpašumtiesības uz konkursā piešķirto cukuru nodod, izvedot cukuru no noliktavas.

2.   Tomēr intervences aģentūra un izraudzītais pretendents var vienoties par īpašumtiesību nodošanu citā laikā. Ja intervences aģentūra un izraudzītais pretendents ir panākuši vienošanos atbilstīgi 50. panta 1. punktam, viņi abpusēji vienojoties nosaka, kurā posmā notiks īpašumtiesību nodošana.

3.   Vienošanās par īpašumtiesību nodošanu ir spēkā tikai tad, ja tā ir noslēgta rakstiski.

54. pants

Cukura šķiras un ieguvuma noteikšana

Lai noteiktu attiecīgā cukura šķiru vai ieguvumu no tā, izvedot no noliktavas, piemēro šīs regulas 35. un 36. pantu.

Tomēr pēc cukura piešķiršanas izraudzītajam pretendentam līgumslēdzējas puses var vienoties, ka uz konkursā pārdoto cukuru attiecina cukura šķiru vai ieguvumu no tā, ko noteica, intervences aģentūrai iepērkot cukuru.

55. pants

Cukura cenas koriģēšana

1.   Ja, piemērojot 35. un 36. pantu, konstatē, ka baltā cukura šķira ir par vienu pakāpi zemāka, nekā norādīts konkursa sludinājumā, tā cukura cenu, kas paredzēts 39. panta 3. punkta otrās daļas b) un c) apakšpunktā minētajam lietojumam, koriģē, piemērojot 32. panta 6. punktu.

2.   Ja atklāj, ka eksportam paredzētā baltā cukura šķira nav tā, kas norādīta konkursa sludinājumā, licencē norādīto šķiru koriģē.

3.   Ja, piemērojot 35. un 36. pantu, konstatē, ka ieguvums no jēlcukura nav tāds, kā norādīts konkursa sludinājumā:

a)

minētā cukura cenu koriģē saskaņā ar 33. pantu;

b)

denaturācijas piemaksas vai eksporta kompensācijas summu koriģē, reizinot to ar koeficientu, kas vienāds ar konstatēto ieguvumu, kurš dalīts ar konkursa sludinājumā norādīto ieguvumu.

56. pants

Drošības naudas atbrīvošana

1.   Izņemot nepārvaramas varas gadījumus, drošības naudu atmaksā tikai par to daudzumu, par kuru:

a)

vai nu izraudzītais pretendents:

pēc prasību izpildīšanas ir pieprasījis denaturācijas apliecību vai eksporta licenci,

ir iemaksājis 51. panta 2. punktā minēto drošības naudu vai iesniedzis 51. panta 2. punktā minēto apgrozāmo instrumentu,

noteiktajā termiņā ir izvedis cukuru no noliktavas;

b)

vai nu cukurs nav piešķirts.

2.   Drošības naudu atmaksā nekavējoties.

3.   Nepārvaramas varas gadījumos intervences aģentūra nosaka pasākumus, kas būtu jāveic, ņemot vērā apstākļus, kurus darījis zināmus veiksmīgais pretendents.

57. pants

Paziņojumi par daudzumiem

Tiklīdz tas kļūst zināms, dalībvalstis paziņo Komisijai par baltā cukura un jēlcukura daudzumiem:

kas intervences aģentūrai ir piešķirti, bet tā vēl nav tos pieņēmusi,

ko pieņēmusi intervences aģentūra,

ko pārdevusi intervences aģentūra.

VII NODAĻA

VISPĀRĒJIE UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

58. pants

Paziņojumi

Šīs regulas 12., 21., 22. un 57. pantā minētos paziņojumus Komisijai nosūta elektroniski, izmantojot veidlapas, ko Komisija šim nolūkam nodevusi dalībvalstīm.

59. pants

Atcelšana

Ar šo atceļ Regulas (EK) Nr. 1261/2001, (EK) Nr. 1262/2001 un (EK) Nr. 314/2002.

Tomēr Regulas (EK) Nr. 1261/2001 un (EK) Nr. 314/2002 joprojām ir piemērojamas 2005./2006. tirdzniecības gada produkcijai, un Regula (EK) Nr. 1262/2001 joprojām ir piemērojama cukuram, kas pieņemts intervencei pirms 2006. gada 10. februāra.

60. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2006. gada 1. jūlija.

Regulas 23. līdz 38. pants ir piemērojami līdz 2010. gada 30. septembrim.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2006. gada 29. jūnijā

Komisijas vārdā

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL


(1)  OV L 58, 28.2.2006., 1. lpp.

(2)  OV L 178, 30.6.2001., 46. lpp.

(3)  OV L 178, 30.6.2001., 48. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 218/2006 (OV L 38, 9.2.2006., 19. lpp.).

(4)  OV L 50, 21.1.2002., 40. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 493/2006 (OV L 89, 28.3.2006., 11. lpp.).

(5)  OV L 214, 8.9.1995., 16. lpp.

(6)  OV L 288, 19.11.1996., 6. lpp.


PIELIKUMS

REGULAS 23. PANTA 3. PUNKTĀ MINĒTIE DAUDZUMI PA DALĪBVALSTĪM

Dalībvalsts

Daudzumi

(tonnas)

Beļģija

28 204

Čehija

15 648

Dānija

14 475

Vācija

117 550

Grieķija

10 923

Spānija

34 298

Francija (kontinentālā)

113 141

Francija (Aizj. dep.)

16 522

Īrija

6 855

Itālija

53 580

Latvija

2 288

Lietuva

3 544

Ungārija

13 819

Nīderlande

29 743

Austrija

13 325

Polija

57 519

Portugāle (kontinentālā)

2 398

Portugāle (Azoru salas)

342

Slovēnija

1 822

Slovākija

7 136

Somija

5 026

Zviedrija

12 669

Apvienotā Karaliste

39 172


Augša