EUR-Lex Piekļuve Eiropas Savienības tiesību aktiem

Atpakaļ uz EUR-Lex sākumlapu

Šis dokuments ir izvilkums no tīmekļa vietnes EUR-Lex.

Dokuments 32006R1287

Komisijas Regula (EK) Nr. 1287/2006 ( 2006. gada 10. augusts ), ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/39/EK attiecībā uz ieguldījumu sabiedrību pienākumu vest uzskaiti, darījumu pārskatu sniegšanu, tirgus pārskatāmību, finanšu instrumentu pielaidi tirdzniecībai un šajā direktīvā definētajiem terminiem (Dokuments attiecas uz EEZ)

OV L 241, 2.9.2006., 1./25. lpp. (ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, NL, PL, PT, SK, SL, FI, SV)
OV L 322M, 2.12.2008., 253./277. lpp. (MT)
Īpašais izdevums bulgāru valodā: Nodaļa 06 Sējums 010 Lpp. 110 - 134
Īpašais izdevums rumāņu valodā: Nodaļa 06 Sējums 010 Lpp. 110 - 134
Īpašais izdevums horvātu valodā: Nodaļa 06 Sējums 004 Lpp. 93 - 117

Dokumenta juridiskais statuss Spēkā

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2006/1287/oj

2.9.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 241/1


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1287/2006

(2006. gada 10. augusts),

ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/39/EK attiecībā uz ieguldījumu sabiedrību pienākumu vest uzskaiti, darījumu pārskatu sniegšanu, tirgus pārskatāmību, finanšu instrumentu pielaidi tirdzniecībai un šajā direktīvā definētajiem terminiem

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Direktīvu 2004/39/EK, kas attiecas uz finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Padomes Direktīvas 85/611/EEK un 93/6/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/12/EK un atceļ Padomes Direktīvu 93/22/EEK (1), un jo īpaši tās 4. panta 1. punkta 2. apakšpunktu, 4. panta 1. punkta 7. apakšpunktu un 4. panta 2. punktu, 13. panta 10. punktu, 25. panta 7. punktu, 27. panta 7. punktu, 28. panta 3. punktu, 29. panta 3. punktu, 30. panta 3. punktu, 40. panta 6. punktu, 44. panta 3. punktu, 45. panta 3. punktu, 56. panta 5. punktu un 58. panta 4. punktu,

tā kā:

(1)

Direktīva 2004/39/EK nosaka Kopienas finanšu tirgu regulatīvo režīmu vispārēju sistēmu, tostarp regulējot šādas jomas: darbības nosacījumus ieguldījumu sabiedrībām ieguldījumu pakalpojumu un papildpakalpojumu un ieguldījumu darbību veikšanai; organizatoriskās prasības (tostarp pienākumu vest uzskaiti) ieguldījumu sabiedrībām, kas veic šādus pakalpojumus un darbības profesionāli, un regulētiem tirgiem; prasības darījumu pārskatu sniegšanai attiecībā uz finanšu instrumentu darījumiem; pārskatāmības prasības attiecībā uz darījumiem ar akcijām.

(2)

Ir lietderīgi pieņemt šīs regulas noteikumus minētā tiesību akta formā, lai nodrošinātu saskaņotu režīmu visās dalībvalstīs, veicinātu tirgus integrāciju un ieguldījumu pakalpojumu un papildpakalpojumu sniegšanu pāri robežām, kā arī lai sekmētu vienotā tirgus tālāku konsolidāciju. Noteikumiem, kas saistīti ar atsevišķiem uzskaites aspektiem, darījumu pārskatu sniegšanu, pārskatāmību un atvasinātiem preču instrumentiem, ir jauni saskares punkti ar nacionālo tiesību normām un sīki izstrādātiem likumiem, kas regulē klientu attiecības.

(3)

Ieteicamas sīki izstrādātas un pilnībā saskaņotas pārskatāmības prasības un reglamentatīvas normas, kas regulē darījumu pārskatu sniegšanu, lai nodrošinātu līdzvērtīgus tirgus nosacījumus un vērtspapīru tirgu nevainojamu darbību visā Kopienā un veicinātu šo tirgu efektīvu integrāciju. Daži uzskaites aspekti ir cieši saistīti, tā kā tie izmanto tos pašus jēdzienus, kas definēti darījumu pārskatu sniegšanas un pārskatāmības nolūkos.

(4)

Ar Direktīvu 2004/39/EK ieviestā režīma, kas reglamentē prasības darījumu pārskatu sniegšanai attiecībā uz finanšu instrumentu darījumiem, mērķis ir nodrošināt, lai attiecīgās kompetentās iestādes tiktu pienācīgi informētas par darījumiem, kuru uzraudzība ir šo iestāžu kompetencē. Tādēļ ir jānodrošina, lai no visām ieguldījumu sabiedrībām tiktu saņemts vienots datu kopums ar ļoti minimālām atšķirībām starp dalībvalstīm, lai līdz minimumam samazinātu uzņēmumu, kas darbojas pāri robežām, pakļaušanu dažādiem pārskatu sniegšanas pienākumiem un maksimāli palielinātu to kompetentās iestādes glabāto datu apjomu, ar kuriem tā var dalīties ar citām kompetentām iestādēm. Ir paredzēti arī pasākumi, kuru mērķis ir nodrošināt, lai kompetentās iestādes savus pienākumus, kas noteikti saskaņā ar minēto direktīvu, varētu veikt pēc iespējas ātri un efektīvi.

(5)

Ar Direktīvu 2004/39/EK ieviestā režīma, kas reglamentē pārskatāmības prasības attiecībā uz darījumiem ar regulētā tirgū iekļautām akcijām, mērķis ir nodrošināt, lai ieguldītāji būtu pienācīgi informēti par faktisko un iespējamo darījumu ar šādām akcijām patieso līmeni, kā arī par to, vai šādus darījumus veic regulētos tirgos, daudzpusējās tirdzniecības sistēmās, še turpmāk “DTS”, sistemātiskos internalizētājos vai ārpus šīm tirdzniecības vietām. Šīs prasības ir daļa no plašāka noteikumu loka, kuru mērķis ir veicināt konkurenci starp tirdzniecības vietām par pakalpojumu izpildi, lai paplašinātu ieguldītāju izvēles iespējas, stimulētu jauninājumus, samazinātu darījumu izmaksas un paaugstinātu cenu veidošanās procesa efektivitāti visas Kopienas līmenī. Augsts pārskatāmības līmenis ir būtiska šīs sistēmas sastāvdaļa, lai garantētu vienotus noteikumus tirdzniecības vietām, kas savukārt nodrošinātu to, ka likviditātes sadrumstalotība nemazina cenu pieejamības mehānisma efektivitāti attiecībā uz konkrētām akcijām un ieguldītāji nenonāk neizdevīgā situācijā. No otras puses, minētā direktīva pieļauj, ka iespējami atsevišķi gadījumi, kad nepieciešams atbrīvojums no pirmstirdzniecības pārskatāmības pienākuma vai pēctirdzniecības pārskatāmības pienākuma izpildes atlikšana. Šie gadījumi ir sīki izklāstīti šajā regulā, paturot prātā nepieciešamību nodrošināt augstu pārskatāmības līmeni, kā arī to, lai likviditāte tirdzniecības vietās un citur nepasliktinātos kā negribētas sekas pienākumam atklāt informāciju par darījumiem un tādējādi darīt zināmus atklātībai riska faktorus.

(6)

Attiecībā uz uzskaites noteikumiem atsauci uz uzdevuma veidu saprot kā atsauci uz tā statusu, ko nosaka kā ierobežotu uzdevumu, tirgus uzdevumu vai citu īpašu uzdevuma veidu. Attiecībā uz uzskaites noteikumiem atsauci uz uzdevuma vai darījuma raksturu saprot kā atsauci uz uzdevumu parakstīties uz vērtspapīriem vai uz parakstīšanos uz vērtspapīriem, uzdevumu izpildīt iespēju līgumu vai iespēju līguma izpildīšanu, vai uz līdzīgiem klientu uzdevumiem vai darījumiem.

(7)

Šajā posmā nav nepieciešams precizēt vai noteikt tā mehānisma veidu, raksturu un sarežģītību, kas paredzēts informācijas apmaiņai starp kompetentajām iestādēm.

(8)

Ja kompetentās iestādes paziņojums par alternatīvo likviditātes ziņā atbilstīgākā tirgus noteikšanu netiek ņemts vērā pieņemamā laika posmā vai ja kompetentā iestāde nepiekrīt citas iestādes veiktajam aprēķinam, attiecīgajām kompetentajām iestādēm jāmeklē risinājums. Kompetentās iestādes, ja vajadzīgs, šo jautājumu var apspriest Eiropas Vērtspapīru regulatoru komitejā.

(9)

Kompetentajām iestādēm jākoordinē jautājumi, kas saistīti ar mehānisma uzbūvi un izveidi savstarpējai informācijas apmaiņai par darījumiem. Arī šos jautājumus kompetentās iestādes var apspriest Eiropas Vērtspapīru regulatoru komitejā. Kompetentajām iestādēm jāpaziņo par šo mehānismu Komisijai, kurai savukārt jāinformē Eiropas Vērtspapīru komiteja. Veicot šo jautājumu koordināciju, kompetentajām iestādēm jāizskata nepieciešamība nodrošināt ieguldījumu sabiedrību darbības efektīvu uzraudzību tā, lai tās darbotos godīgi, taisnīgi un profesionāli, veicinot tirgus integritāti Kopienā; nepieciešamība pamatot lēmumus ar rūpīgu izmaksu un guvumu analīzi; nepieciešamība nodrošināt, lai informācija par darījumiem tiktu izmantota tikai kompetento iestāžu funkciju pienācīgai izpildei; un, visbeidzot, nepieciešamība ieviest efektīvus un saprotamus pārvaldības noteikumus jebkurai kopējai sistēmai, kas varētu būt nepieciešama.

(10)

Kritērijus, pēc kuriem izvērtējams regulēta tirgus operāciju nozīmīgums uzņēmējā dalībvalstī un šāda statusa sekas, ieteicams noteikt tā, lai tie nerada pienākumu regulētā tirgū sadarboties ar vai būt pakļautam vairākām kompetentām iestādēm, ja pretējā gadījumā šāds pienākums nebūtu paredzēts.

(11)

ISO 10962 (Finanšu instrumentu klasifikācijas kods) ir piemērs vienotam starptautiski pieņemta finanšu instrumentu klasifikācijas standartam.

(12)

Piešķirot atbrīvojumus attiecībā uz pirmstirdzniecības pārskatāmības prasībām vai atļauju atlikt pēctirdzniecības pārskatāmības pienākumu, kompetentajām iestādēm ir jāizturas vienādi un bez diskriminācijas pret visiem regulētiem tirgiem un DTS tā, lai atbrīvojums vai atlikšana tiek piešķirta vai nu visiem regulētiem tirgiem un DTS, kuriem tās ir izsniegušas atļauju saskaņā ar Direktīvu 2004/39/EK, vai nevienam. Kompetentās iestādes, kas piešķir atbrīvojumus vai atļaujas atlikt izpildi, nedrīkst izvirzīt papildu prasības.

(13)

Ir lietderīgi uzskatīt, ka regulēta tirgus tirdzniecības algoritma mērķis parasti ir palielināt tirdzniecības apjomu, bet iespējami arī citi tirdzniecības algoritmi.

(14)

Atbrīvojums no pirmstirdzniecības pārskatāmības pienākuma, kas izriet no Direktīvas 2004/39/EK 29. vai 44. panta un ko piešķir kompetentā iestāde, nedrīkst ļaut ieguldījumu sabiedrībām izvairīties no šāda pienākuma attiecībā uz tiem likvīdu akciju darījumiem, ko tās slēdz divpusēji saskaņā ar regulētā tirgus vai DTS noteikumiem, gadījumos, kad, ja tos veiktu bez regulētā tirgus vai DTS noteikumiem, šie darījumi būtu pakļauti prasībai publicēt kotētās cenas, kā noteikts minētās direktīvas 27. pantā.

(15)

Darbība uzskatāma par darbību, kurai ir būtiska komerciāla nozīme ieguldījumu sabiedrības darbībā, ja šī darbība ir nozīmīgs ienākumu avots vai nozīmīgs izdevumu avots. Tādēļ, izvērtējot darbības nozīmīgumu, katrā konkrētajā gadījumā jāņem vērā, cik lielā mērā darbību veic vai organizē atsevišķi, kā arī tās monetārā vērtība un salīdzinošā nozīmība, pamatojoties gan uz sabiedrības komercdarbību kopumā, gan uz tās vispārējo aktivitāti attiecīgās akcijas tirgū, kurā darbojas sabiedrība. Jāparedz iespēja uzskatīt, ka darbība ir nozīmīgs sabiedrības ienākumu avots pat tad, ja uz konkrēto gadījumu attiecināms tikai viens vai divi no minētajiem faktoriem.

(16)

Akcijas, ko netirgo katru dienu, Direktīvas 2004/39/EK nolūkiem neuzskata par tādām, kurām ir likvīds tirgus. Tomēr, ja ārkārtas apstākļos tirdzniecība ar akcijām ir apturēta, lai saglabātu organizētu tirgus darbību vai sakarā ar nepārvaramas varas apstākļiem, un tāpēc akcija vairākas dienas netiek tirgota, tas nenozīmē, ka akcijai nav likvīda tirgus.

(17)

Prasība darīt publiski pieejamas atsevišķas kotētās cenas, uzdevumus vai darījumus, ievērojot Direktīvas 2004/39/EK 27., 28., 29., 30., 44. un 45. pantu un šo regulu, nedrīkst liegt regulētiem tirgiem un DTS pieprasīt saviem biedriem vai dalībniekiem darīt publiski pieejamu citu šāda veida informāciju.

(18)

Informācija, kas jādara pieejama pēc iespējas atbilstoši reālajam laikam, jādara pieejama uzreiz, tiklīdz tas ir tehniski iespējams, ņemot vērā saprātīgu efektivitātes līmeni un sistēmu izmaksas attiecīgajai personai. Informāciju var publicēt maksimums apmēram trīs minūšu laikā tikai ārkārtējos gadījumos, ja pieejamās sistēmas nepieļauj informācijas publicēšanu īsākā laikā.

(19)

Šīs Regulas noteikumu mērķiem attiecībā uz pārvedama vērtspapīra iekļaušanu regulētā tirgū, kā noteikts Direktīvas 2004/39/EK 4. panta 1. punkta 18. apakšpunkta c) daļā, ja tas ir vērtspapīrs Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 4. novembra Direktīvas 2003/71/EK par prospektu, kurš jāpublicē, publiski piedāvājot vērtspapīrus vai atļaujot to tirdzniecību, un par Direktīvas 2001/34/EK (2) grozījumiem, nozīmē, uzskata, ka sabiedrībai ir pieejama pietiekama informācija, lai novērtētu šo finanšu instrumentu.

(20)

Pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu emitēto ieguldījumu apliecību pielaide tirdzniecībai regulētā tirgū nedrīkst ļaut izvairīties no to attiecīgo noteikumu ievērošanas, kas paredzēti Padomes 1985. gada 20. decembra Direktīvā 85/611/EEK par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU) (3), un jo īpaši tās 44. līdz 48. pantā.

(21)

Atvasināts līgums uzskatāms par finanšu instrumentu Direktīvas 2004/39/EK I pielikuma C iedaļas 7. punkta nozīmē tikai tad, ja tas saistīts ar preci un atbilst kritērijiem, kas šajā regulā paredzēti, lai noteiktu, vai līgums uzskatāms par līgumu, kuram piemīt citiem atvasinātiem finanšu instrumentiem raksturīgās īpašības un kurš nav paredzēts komerciāliem mērķiem. Atvasināts līgums uzskatāms par finanšu instrumentu minētā pielikuma C iedaļas 10. punkta nozīmē tikai tad, ja tas saistīts ar C iedaļas 10. punktā vai šajā regulā minētu bāzes aktīvu un atbilst kritērijiem, kas šajā regulā paredzēti, lai noteiktu, vai līgums uzskatāms par līgumu, kuram piemīt citiem atvasinātiem finanšu instrumentiem raksturīgās īpašības.

(22)

Direktīvā 2004/39/EK paredzētie atbrīvojumi, kas saistīti ar darījumu slēgšanu uz sava rēķina vai darījumu veikšanu un citu ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu attiecībā uz tiem atvasinātajiem preču instrumentiem, uz kuriem attiecas minētās direktīvas I pielikuma C iedaļas 5., 6. un 7. punkts, vai atvasinātajiem instrumentiem, uz kuriem attiecas minētā I pielikuma C iedaļas 10. punkts, varētu izslēgt no minētās direktīvas darbības jomas ļoti daudzus komerciālos ražotājus un enerģijas un citu preču patērētājus, tostarp enerģijas piegādātājus, preču komersantus un to meitasuzņēmumus, un tādēļ šādiem dalībniekiem nebūs jāpiemēro kritēriji, kas šajā regulā paredzēti, lai noteiktu, vai līgumi, par kuriem tie vienojas, ir finanšu instrumenti.

(23)

Saskaņā ar Direktīvas 2004/39/EK I pielikuma B iedaļas 7. punktu ieguldījumu sabiedrības var izmantot papildpakalpojumu sniegšanas brīvību dalībvalstī, kas nav to piederības dalībvalsts, veicot minētā pielikuma A un B iedaļā uzskaitīto ieguldījumu pakalpojumu, darbību un papildpakalpojumu veidus attiecībā uz minētā pielikuma C iedaļas 5., 6., 7. un 10. punktā uzskaitīto atvasināto instrumentu bāzes aktīvu, ja tie ir saistīti ar ieguldījumu pakalpojumu vai papildpakalpojumu sniegšanu. Pamatojoties uz to, sabiedrībai, kas veic ieguldījumu pakalpojumus vai darbības un saistīto tirdzniecību ar tūlītējiem darījumiem, jāspēj izmantot priekšrocības, ko dod papildpakalpojumu sniegšanas brīvība attiecībā uz šo saistīto tirdzniecību.

(24)

Preces definīcija nedrīkst ietekmēt citas šā termina definīcijas dalībvalstu tiesību aktos un citos Kopienas tiesību aktos. Kritērijus, kas izstrādāti, lai noteiktu, vai līgums uzskatāms par līgumu, kuram piemīt citiem atvasinātiem finanšu instrumentiem raksturīgās īpašības un kurš nav paredzēts komerciāliem mērķiem, paredzēts izmantot tikai ar mērķi, lai noteiktu, vai līgumi ietilpst Direktīvas 2004/39/EK I pielikuma C iedaļas 7. punkta vai 10. punkta darbības jomā.

(25)

Atvasinātu līgumu uzskata par līgumu, kas saistīts ar preci vai citu faktoru, ja starp šo līgumu un attiecīgo bāzes preci vai faktoru pastāv tieša saikne. Tādēļ atvasināts līgums par preces cenu uzskatāms par atvasinātu līgumu, kas saistīts ar preci, bet atvasināts līgums par preces transportēšanas izmaksām nav uzskatāms par atvasinātu līgumu, kas saistīts ar preci. Atvasināts instruments, kas saistīts ar atvasinātu preču instrumentu, piemēram, iespējas līgums par standartizētu preču nākotnes darījumu (atvasināts instruments, kas saistīts ar atvasinātu instrumentu), varētu būt netiešs ieguldījums precēs, un tādēļ tas uzskatāms par atvasinātu preču instrumentu Direktīvas 2004/39/EK vajadzībām.

(26)

Preces jēdziens neietver pakalpojumus vai citas lietas, kas nav preces, tādas kā valūta vai nekustamā īpašuma tiesības, vai kas ir pilnīgi nemateriālas lietas.

(27)

Eiropas Vērtspapīru regulatoru komiteja, kas izveidota ar Komisijas Lēmumu 2001/527/EK (4), ir sniegusi tehniskas konsultācijas.

(28)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Eiropas Vērtspapīru komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I nodaļa

Vispārīgi noteikumi

1. pants

Priekšmets un darbības joma

1.   Šī regula nosaka kārtību, kādā īstenojami Direktīvas 2004/39/EK 4. panta 1. punkta 2. apakšpunkts, 4. panta 1. punkta 7. apakšpunkts, 13. panta 6. punkts, 25., 27., 28., 29., 30., 40., 44., 45., 56. un 58. pants.

2.   Regulas 7. un 8. pants piemērojams pārvaldes sabiedrībām saskaņā ar Direktīvas 85/611/EEK 5. panta 4. punktu.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā izmanto šādas definīcijas:

1)

“preces” ir jebkura veida atvietojamas preces, ko var piegādāt, tostarp metāli un to rūdas un sakausējumi, lauksaimniecības produkti un enerģija, piemēram, elektroenerģija;

2)

“emitents” ir iestāde, kas emitē pārvedamus vērtspapīrus un vajadzības gadījumā arī citus finanšu instrumentus;

3)

“Kopienas emitents” ir emitents, kura juridiskā adrese ir Kopienā;

4)

“trešās valsts emitents” ir emitents, kas nav Kopienas emitents;

5)

“parastais tirdzniecības laiks” tirdzniecības vietā vai attiecībā uz ieguldījumu sabiedrību ir laiks, ko tirdzniecības vieta vai ieguldījumu sabiedrība nosaka iepriekš un dara zināmu atklātībai kā tās tirdzniecības laiku;

6)

“portfeļa darījums” ir darījums ar vairāk nekā vienu vērtspapīru, ja šos vērtspapīrus sagrupē un tirgo kā vienu paketi par noteiktu atsauces cenu;

7)

“attiecīgā kompetentā iestāde” finanšu instrumentam ir šim finanšu instrumentam likviditātes ziņā atbilstīgākā tirgus kompetentā iestāde;

8)

“tirdzniecības vieta” ir regulēts tirgus, DTS vai sistemātisks internalizētājs, kas attiecīgi darbojas šādā statusā, vai attiecīgos gadījumos sistēma ar regulētam tirgum vai DTS līdzīgām funkcijām ārpus Kopienas;

9)

“apgrozījums” attiecībā uz finanšu instrumentu ir summa, kas iegūta, reizinot šā instrumenta vienību skaitu, ar kuru pircēji un pārdevēji ir apmainījušies noteiktā laika posmā, veicot darījumus tirdzniecības vietā vai citur, ar katram šādam darījumam piemērojamo vienības cenu;

10)

“vērtspapīru finansēšanas darījums” ir akciju aizdevums vai aizņēmums vai citu finanšu instrumentu aizdevums vai aizņēmums, repo vai reversais repo darījums vai pirkuma/atpārdevuma vai pārdošanas/atpirkšanas darījums.

3. pants

Darījumi, kas saistīti ar atsevišķu portfeļa darījuma daļu, un vidēji svērtās cenas darījumi

1.   Šīs regulas 18. panta 1. punkta b) apakšpunkta ii) daļas vajadzībām darījumu, kas saistīts ar atsevišķu portfeļa darījuma daļu, uzskata par darījumu, kas pakļauts nosacījumiem, kuri nav saistīti ar pašreizējo tirgus cenu.

Šīs regulas 27. panta 1. punkta b) apakšpunkta vajadzībām to uzskata arī par darījumu, kur akciju apmaiņu nosaka faktori, kas nav saistīti ar akcijas pašreizējo tirgus vērtību.

2.   Šīs regulas 18. panta 1. punkta b) apakšpunkta ii) daļas vajadzībām vidēji svērtās cenas darījumu uzskata par darījumu, kas pakļauts nosacījumiem, kuri nav saistīti ar pašreizējo tirgus cenu, bet 25. panta vajadzībām – par uzdevumu, kas pakļauts nosacījumiem, kuri nav saistīti ar pašreizējo tirgus cenu.

Šīs regulas 27. panta 1. punkta b) apakšpunkta vajadzībām to uzskata arī par darījumu, kur akciju apmaiņu nosaka faktori, kas nav saistīti ar akcijas pašreizējo tirgus vērtību.

4. pants

Atsauces uz tirdzniecības dienu

1.   Atsauce uz tirdzniecības dienu attiecībā uz tirdzniecības vietu vai attiecībā uz pēctirdzniecības informāciju, kas saskaņā ar Direktīvas 2004/39/EK 30. vai 45. pantu jādara publiski pieejama attiecībā uz akciju, ir atsauce uz jebkuru dienu, kad attiecīgā tirdzniecības vieta ir atvērta tirdzniecībai.

Atsauce uz tirdzniecības dienas sākumu ir atsauce uz tirdzniecības vietas parastā tirdzniecības laika sākumu.

Atsauce uz tirdzniecības dienas vidu ir atsauce uz pulksten 12:00 laika zonā, kurā atrodas tirdzniecības vieta.

Atsauce uz tirdzniecības dienas beigām ir atsauce uz tirdzniecības vietas parastā tirdzniecības laika beigām.

2.   Atsauce uz tirdzniecības dienu attiecībā uz akcijai atbilstīgāko tirgu, pamatojoties uz likviditāti, vai attiecībā uz pēctirdzniecības informāciju, kas jādara publiski pieejama saskaņā ar Direktīvas 2004/39/EK 28. pantu attiecībā uz akciju, ir atsauce uz jebkuru parastās tirdzniecības dienu šā tirgus tirdzniecības vietās.

Atsauce uz tirdzniecības dienas sākumu ir atsauce uz parastās tirdzniecības sākšanos ar šo akciju šā tirgus tirdzniecības vietās.

Atsauce uz tirdzniecības dienas vidu ir atsauce uz pulksten 12 dienā šā tirgus laika zonā.

Atsauce uz tirdzniecības dienas beigām ir atsauce uz parastās tirdzniecības, ko veic ar šo akciju, izbeigšanu šā tirgus tirdzniecības vietās.

3.   Atsauce uz tirdzniecības dienu attiecībā uz tūlītēju darījumu 38. panta 2. punkta nozīmē ir atsauce uz jebkuru šā darījuma parastās tirdzniecības dienu tirdzniecības vietās.

5. pants

Atsauces uz darījumu

Šajā regulā atsauce uz darījumu ir atsauce tikai uz finanšu instrumenta pirkšanu un pārdošanu. Šajā regulā, izņemot tās II nodaļu, finanšu instrumenta pirkšana un pārdošana neietver šādas operācijas:

a)

vērtspapīru finansēšanas darījumus;

b)

iespēju līgumu vai segtu garantiju izmantošanu;

c)

sākotnējā tirgus darījumus (piemēram, emisiju, sadalīšanu, parakstīšanos) ar Direktīvas 2004/39/EK 4. panta 1. punkta 18. apakšpunkta a) un b) daļā minētajiem finanšu instrumentiem.

6. pants

Akcijas pirmā pielaide tirdzniecībai regulētā tirgū

Šīs regulas vajadzībām uzskata, ka Direktīvas 2004/39/EK 40. pantā minētā akcijas pirmā pielaide tirdzniecībai regulētā tirgū notiek brīdī, kad ir izpildīts viens no šādiem nosacījumiem:

a)

akcija iepriekš nav bijusi iekļauta regulētā tirgū;

b)

akcija iepriekš ir bijusi iekļauta regulētā tirgū, bet tās pielaide tirdzniecībai ir bijusi atsaukta visos regulētos tirgos, kuros tā ir bijusi iekļauta.

II nodaļa

Uzskaite: klientu uzdevumi un darījumi

7. pants

(Direktīvas 2004/39/EK 13. panta 6. punkts)

Klientu uzdevumu un lēmumu par darījumu slēgšanu uzskaite

Ieguldījumu sabiedrība attiecībā uz katru no klienta saņemtu uzdevumu un attiecībā uz katru lēmumu par darījuma slēgšanu, kas pieņemts, sniedzot portfeļa pārvaldības pakalpojumus, nekavējoties reģistrē šādus datus, ja tie attiecas uz attiecīgo uzdevumu vai lēmumu par darījumu slēgšanu:

a)

klienta vārds vai cits nosaukums;

b)

jebkuras attiecīgās personas, kas rīkojas klienta vārdā, vārdu, uzvārdu vai nosaukumu;

c)

šīs regulas I pielikuma 1. tabulas 4., 6. un 16. līdz 19. punktā norādīto informāciju;

d)

uzdevuma raksturs, ja tā nav pirkšana vai pārdošana;

e)

pasūtījuma raksturs;

f)

citu klienta sniegto informāciju, nosacījumus un īpašus norādījumus, kas nosaka, kā veicams uzdevums;

g)

datumu un laiku, kad ieguldījumu sabiedrība saņēmusi uzdevumu vai pieņēmusi lēmumu slēgt darījumu.

8. pants

(Direktīvas 2004/39/EK 13. panta 6. punkts)

Darījumu uzskaite

1.   Tūlīt pēc klienta uzdevuma izpildes vai gadījumos, kad ieguldījumu sabiedrības pārsūta uzdevumus izpildei citai personai, tiklīdz saņemts apstiprinājums par uzdevuma izpildi, ieguldījumu sabiedrības reģistrē šādus datus par attiecīgo darījumu:

a)

klienta vārds vai cits nosaukums;

b)

šīs regulas I pielikuma 1. tabulas 2., 3., 4., 6., un 16. līdz 21. punktā norādītā informācija;

c)

kopējā cena, ja produktam ir noteikta vienības cena un skaits;

d)

darījuma raksturs, ja tas nav pirkšanas vai pārdošanas darījums;

e)

fiziskā persona, kas izpildīja darījumu vai kas ir atbildīga par tā izpildi.

2.   Ja ieguldījumu sabiedrība pārsūta uzdevumu izpildei citai personai, ieguldījumu sabiedrība tūlīt pēc uzdevuma pārsūtīšanas reģistrē šādus datus:

a)

tā klienta vārds, uzvārds vai nosaukums, kura uzdevums pārsūtīts;

b)

tās personas vārds, uzvārds vai nosaukums, kurai uzdevums pārsūtīts;

c)

pārsūtītā uzdevuma noteikumi;

d)

pārsūtīšanas datums un laiks.

III nodaļa

Paziņojumu sniegšana par darījumiem

9. pants

(Direktīvas 2004/39/EK 25. panta 3. punkta otrā daļa)

Atbilstīgākā tirgus noteikšana, pamatojoties uz likviditāti

1.   Finanšu instrumentam, kas ir iekļauts regulētā tirgū, likviditātes ziņā atbilstīgāko tirgu, še turpmāk “atbilstīgākais tirgus”, nosaka saskaņā ar 2. līdz 8. punktu.

2.   Ja finanšu instruments ir akcija vai cits pārvedams vērtspapīrs, uz kuru attiecas Direktīvas 2004/39/EK 4. panta 1. punkta 18. apakšpunkta a) daļa, vai kolektīvo ieguldījumu uzņēmuma ieguldījumu apliecība, atbilstīgākais tirgus ir dalībvalsts, kurā šīs akcijas vai ieguldījumu apliecības tirdzniecība regulētā tirgū tika atļauta pirmo reizi.

3.   Ja finanšu instruments ir obligācija vai cits pārvedams vērtspapīrs, uz kuru attiecas Direktīvas 2004/39/EK 4. panta 1. punkta 18. apakšpunkta b) daļa, vai naudas tirgus instruments, ko (abos gadījumos) emitējis tāda uzņēmuma meitasuzņēmums Padomes 1983. gada 13. jūnija Septītās Direktīvas 83/349/EEK par konsolidētajiem pārskatiem (5) nozīmē, kura juridiskā adrese ir dalībvalstī, atbilstīgākais tirgus ir dalībvalsts, kurā ir mātesuzņēmuma juridiskā adrese.

4.   Ja finanšu instruments ir obligācija vai cits pārvedams vērtspapīrs, uz kuru attiecas Direktīvas 2004/39/EK 4. panta 1. punkta 18. apakšpunkta b) daļa, vai naudas tirgus instruments, ko (abos gadījumos) emitējis Kopienas emitents un uz kuru neattiecas šā panta 3. punkts, atbilstīgākais tirgus ir dalībvalsts, kurā ir emitenta juridiskā adrese.

5.   Ja finanšu instruments ir obligācija vai cits pārvedams vērtspapīrs, uz kuru attiecas Direktīvas 2004/39/EK 4. panta 1. punkta 18. apakšpunkta b) daļa, vai naudas tirgus instruments, ko (abos gadījumos) emitējis trešās valsts emitents un uz kuru neattiecas šā panta 3. punkts, atbilstīgākais tirgus ir dalībvalsts, kurā šā vērtspapīra tirdzniecība regulētā tirgū tika atļauta pirmo reizi.

6.   Atvasinātam līgumam vai finanšu līgumam par starpību vai pārvedamam vērtspapīram, uz kuru attiecas Direktīvas 2004/39/EK 4. panta 1. punkta 18. apakšpunkta c) daļa, atbilstīgāko tirgu nosaka šādi:

a)

ja bāzes vērtspapīrs ir akcija vai cits pārvedams vērtspapīrs, uz kuru attiecas Direktīvas 2004/39/EK 4. panta 1. punkta 18. apakšpunkta a) daļa un kuru atļauts tirgot regulētā tirgū, atbilstīgākais tirgus ir dalībvalsts, kas tiek uzskatīta par bāzes vērtspapīram likviditātes ziņā atbilstīgāko tirgu saskaņā ar 2. punktu;

b)

ja bāzes vērtspapīrs ir obligācija vai cits pārvedams vērtspapīrs, uz kuru attiecas Direktīvas 2004/39/EK 4. panta 1. punkta 18. apakšpunkta b) daļa, vai naudas tirgus instruments, kuru atļauts tirgot regulētā tirgū, atbilstīgākais tirgus ir dalībvalsts, kas tiek uzskatīta par bāzes vērtspapīram likviditātes ziņā atbilstīgāko tirgu saskaņā ar 3., 4. vai 5. punktu;

c)

ja bāzes aktīvs ir indekss, kas sastāv no konkrētā regulētā tirgū iekļautām akcijām, atbilstīgākais tirgus ir dalībvalsts, kurā atrodas regulētais tirgus.

7.   Visos pārējos gadījumos, uz kuriem neattiecas 2. līdz 6. punkts, atbilstīgākais tirgus ir dalībvalsts, kur atrodas regulētais tirgus, kurā tirdzniecība ar pārvedamo vērtspapīru, atvasināto līgumu vai finanšu līgumu par starpību tika atļauta pirmo reizi.

8.   Ja 2., 5. vai 7. punktā minēta finanšu instrumenta vai 6. punktā minēta finanšu instrumenta bāzes finanšu instrumenta, uz kuru attiecināms 2., 5. vai 7. punkts, tirdzniecība pirmo reizi tika atļauta vairāk nekā vienā regulētā tirgū vienlaicīgi un ja visu šo regulēto tirgu piederības dalībvalsts ir viena un tā pati, atbilstīgākais tirgus ir šī dalībvalsts.

Ja attiecīgo regulēto tirgu piederības dalībvalsts nav viena un tā pati, šim instrumentam atbilstīgākais tirgus likviditātes ziņā ir tirgus, kurā šā instrumenta apgrozījums ir vislielākais.

Lai noteiktu atbilstīgāko tirgu, kurā instrumenta apgrozījums ir vislielākais, katra kompetentā iestāde, kas izsniegusi atļauju kādam no attiecīgajiem regulētajiem tirgiem, aprēķina šā instrumenta apgrozījumu savā attiecīgajā tirgū iepriekšējā kalendārajā gadā, ja instrumenta tirdzniecība bija atļauta jau minētā gada sākumā.

Ja attiecīgā finanšu instrumenta apgrozījumu nepietiekamu vai iztrūkstošu datu dēļ nav iespējams aprēķināt un emitenta juridiskā adrese ir dalībvalstī, atbilstīgākais tirgus ir tās dalībvalsts tirgus, kurā ir emitenta juridiskā adrese.

Taču, ja emitenta juridiskā adrese nav dalībvalstī, šim instrumentam atbilstīgākais tirgus ir tirgus, kurā attiecīgajai instrumenta kategorijai ir vislielākais apgrozījums. Lai noteiktu šo tirgu, katra kompetentā iestāde, kas izsniegusi atļauju kādam no attiecīgajiem regulētajiem tirgiem, aprēķina šīs pašas kategorijas instrumentu apgrozījumu savā attiecīgajā tirgū iepriekšējā kalendārajā gadā.

Finanšu instrumentu attiecīgās kategorijas ir šādas:

a)

akcijas;

b)

obligācijas vai cita veida parāda vērtspapīri;

c)

jebkurš cits finanšu instruments.

10. pants

(Direktīvas 2004/39/EK 25. panta 3. punkta otrā daļa)

Alternatīva iespēja noteikt likviditātes ziņā atbilstīgāko tirgu

1.   Katru gadu janvārī kompetentā iestāde var paziņot konkrēta finanšu instrumenta attiecīgajai kompetentajai iestādei, ka tā gatavojas apstrīdēt šim instrumentam saskaņā ar 9. pantu noteikto atbilstīgāko tirgu.

2.   Četru nedēļu laikā pēc paziņojuma nosūtīšanas abas iestādes aprēķina šā finanšu instrumenta apgrozījumu savos attiecīgajos tirgos iepriekšējā kalendārā gada laikā.

Ja aprēķina rezultāti rāda, ka apgrozījums ir lielāks tās kompetentās iestādes tirgū, kura ir apstrīdējusi atbilstīgākā tirgus noteikšanu, tad šis tirgus ir šim finanšu instrumentam atbilstīgākais tirgus. Ja finanšu instruments pieder pie 9. panta 6. punkta a) vai b) apakšpunktā minētā finanšu instrumenta veida, tad šis tirgus ir atbilstīgākais tirgus visiem tiem atvasinātajiem līgumiem, finanšu līgumiem par starpību vai pārvedamiem vērtspapīriem, uz kuriem attiecas Direktīvas 2004/39/EK 4. panta 1. punkta 18. apakšpunkta c) daļa un kuru pamatā ir šis finanšu instruments.

11. pants

(Direktīvas 2004/39/EK 25. panta 3. punkts)

Finanšu instrumentu saraksts

Viena vai vairāku finanšu instrumentu attiecīgā kompetentā iestāde nodrošina, ka tiek sastādīts un atjaunināts šo finanšu instrumentu saraksts. Šo sarakstu dara pieejamu tai kompetentajai iestādei, ko katra dalībvalsts izraudzījusies par savu kontaktiestādi saskaņā ar Direktīvas 2004/39/EK 56. pantu. Šo sarakstu pirmo reizi publicē pirmajā tirdzniecības dienā 2007. gada jūnijā.

Lai palīdzētu kompetentajām iestādēm ievērot pirmās daļas noteikumus, katrs regulētais tirgus iesniedz piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei identificējošus uzziņu datus par katru tirgū iekļauto finanšu instrumentu elektroniskā vai standartizētā formātā. Šo informāciju iesniedz par katru finanšu instrumentu, pirms tiek sākta tirdzniecība ar šo attiecīgo instrumentu. Piederības dalībvalsts kompetentā iestāde nodrošina šo datu nosūtīšanu attiecīgā finanšu instrumenta attiecīgajai kompetentajai iestādei. Uzziņu datus atjaunina, ja ir notikušas izmaiņas saistībā ar instrumentu. Šīs daļas prasības var atcelt, ja šī finanšu instrumenta attiecīgā kompetentā iestāde iegūst attiecīgos uzziņu datus kādā citā veidā.

12. pants

(Direktīvas 2004/39/EK 25. panta 5. punkts)

Paziņojumu sagatavošanas metodes

1.   Paziņojumus par darījumiem ar finanšu instrumentiem sagatavo elektroniskā veidā, izņemot ārkārtas gadījumus, kad tos drīkst sagatavot arī tāda pastāvīga informācijas nesēja veidā, kas ļauj glabāt šo informāciju citā veidā, kas nav elektroniskā formātā un ir pieejams kompetentajām iestādēm turpmākajām atsaucēm, un šo paziņojumu sagatavošanas metodēm jāatbilst šādiem nosacījumiem:

a)

tās nodrošina sniegto datu drošību un konfidencialitāti;

b)

tās iekļauj mehānismus kļūdu konstatēšanai un labošanai paziņojumā par darījumu;

c)

tās iekļauj mehānismus paziņojuma par darījumu avotu autentiskuma apstiprināšanai;

d)

tās iekļauj attiecīgos drošības pasākumus, lai nodrošinātu paziņojumu par darījumiem sniegšanas savlaicīgu atsākšanu sistēmas kļūmes gadījumā;

e)

tās nodrošina 13. pantā paredzētās informācijas sniegšanu kompetentās iestādes noteiktajā formātā atbilstoši šā punkta prasībām un Direktīvas 2004/39/EK 25. panta 3. punktā paredzētajā termiņā.

2.   Darījumu savietošanas vai paziņojumu sniegšanas sistēmu apstiprina kompetentā iestāde, piemērojot Direktīvas 2004/39/EK 25. panta 5. punktu, ja šajā sistēmā iekļautie pasākumi paziņojumu sniegšanai par darījumiem atbilst šā panta 1. punkta prasībām un ja šos pasākumus attiecībā uz to pastāvīgo atbilstību uzrauga kompetentā iestāde.

13. pants

(Direktīvas 2004/39/EK 25. panta 3. un 5. punkts)

Paziņojuma par darījumu saturs

1.   Direktīvas 2004/39/EK 25. panta 3. un 5. punktā minētie paziņojumi par darījumiem ietver šīs regulas I pielikuma 1. tabulā noteikto informāciju, kas attiecas uz attiecīgā finanšu instrumenta veidu un kura, kā apgalvo kompetentā iestāde, nav tās rīcībā vai nav tai pieejama nekādā citā veidā.

2.   Lai identificētu darījuma partneri, kas ir regulēts tirgus, DTS vai cits centrālais darījumu starpnieks, kā noteikts I pielikuma 1. tabulā, katra kompetentā iestāde dara pieejamu identifikācijas kodu sarakstu, kas ļauj identificēt tos regulētos tirgus un DTS, kuriem tā ir piederības dalībvalsts kompetentā iestāde, un iestādes, kas darbojas kā centrālie darījumu starpnieki šādiem regulētiem tirgiem un DTS.

3.   Dalībvalstis var pieprasīt, lai pārskati, kas sagatavoti saskaņā ar Direktīvas 2004/39/EK 25. panta 3. un 5. punktu, ietvertu arī tādu informāciju par attiecīgo darījumu, kas uzskatāma par papildu informāciju tai informācijai, kas norādīta I pielikuma 1. tabulā, ja šī papildu informācija ir vajadzīga, lai kompetentā iestāde varētu uzraudzīt ieguldījumu sabiedrību darbību un nodrošināt to, ka šīs sabiedrības rīkojas godīgi, taisnīgi un profesionāli, veicinot tirgus integritāti, un ja ir piemērojams viens no šādiem kritērijiem:

a)

finanšu instrumentam, kas ir paziņojuma priekšmets, ir šāda veida instrumentam raksturīgās īpašības, bet tās nav iekļautas minētās tabulas sadaļās;

b)

tirdzniecības metodes, kas ir raksturīgas tirdzniecības vietai, kur notika darījums, ietver īpašības, kas nav iekļautas minētās tabulas sadaļās.

4.   Tāpat dalībvalstis var pieprasīt, lai paziņojumā par darījumu, kas sagatavots saskaņā ar Direktīvas 2004/39/EK 25. panta 3. un 5. punktu, tiktu norādīti klienti, kuru vārdā ieguldījumu sabiedrība ir izpildījusi šo darījumu.

14. pants

(Direktīvas 2004/39/EK 25. panta 3. un 5. punkts)

Informācijas apmaiņa par darījumiem

1.   Kompetentās iestādes ievieš pasākumus, kuru mērķis ir nodrošināt, lai informācija, kas saņemta saskaņā ar Direktīvas 2004/39/EK 25. panta 3. un 5. punktu, būtu pieejama šādām iestādēm:

a)

attiecīgā finanšu instrumenta attiecīgajai kompetentajai iestādei;

b)

attiecībā uz filiālēm kompetentajai iestādei, kas izsniegusi atļauju ieguldījumu sabiedrībai, kura sniegusi šo informāciju, neskarot tās tiesības nesaņemt šo informāciju saskaņā ar Direktīvas 2004/39/EK 25. panta 6. punktu;

c)

jebkurai citai kompetentajai iestādei, kas pieprasa informāciju, lai pienācīgi izpildītu savus Direktīvas 2004/39/EK 25. panta 1. punktā paredzētos uzraudzības pienākumus.

2.   Informācija, kas jādara pieejama saskaņā ar 1. punktu, ietver I pielikuma 1. un 2. tabulā minēto informāciju.

3.   Šā panta 1. punktā minēto informāciju dara pieejamu, cik ātri vien iespējams.

No 2008. gada 1. novembra šo informāciju dara pieejamu vēlākais līdz kompetentās iestādes, kas saņēmusi informāciju vai pieprasījumu, nākamās darba dienas beigām pēc tam, kad kompetentā iestāde ir saņēmusi šo informāciju vai pieprasījumu.

4.   Kompetentās iestādes koordinē šādus jautājumus:

a)

mehānisma uzbūvi un izveidi informācijas apmaiņai starp kompetentajām iestādēm par darījumiem, kā paredzēts Direktīvā 2004/39/EK un šajā regulā;

b)

visus turpmākos šā mehānisma uzlabojumus.

5.   Līdz 2007. gada 1. februārim kompetentās iestādes ziņo Komisijai, kas savukārt informē Eiropas Vērtspapīru komiteju par šī saskaņā ar 1. punktu izveidojamā mehānisma uzbūvi.

Tāpat tās ziņo Komisijai, kura savukārt informē Eiropas Vērtspapīru komiteju gadījumos, kad tiek ierosināta kādu būtisku izmaiņu izdarīšana šajā mehānismā.

15. pants

(Direktīvas 2004/39/EK 58. panta 1. punkts)

Sadarbības un informācijas apmaiņas pieprasījums

1.   Ja kompetentā iestāde vēlas, lai cita kompetentā iestāde sniegtu informāciju vai apmainītos ar to saskaņā ar Direktīvas 2004/39/EK 58. panta 1. punktu, tā iesniedz šai kompetentajai iestādei pieprasījumu rakstveidā, iekļaujot tajā pietiekami sīku informāciju, lai tā varētu sniegt pieprasīto informāciju.

Taču steidzamos gadījumos pieprasījumu var izteikt mutiski, ja tas tiek apstiprināts rakstveidā.

Kompetentā iestāde, kas saņem pieprasījumu, apstiprina šā pieprasījuma saņemšanu iespējami īsā laikā.

2.   Ja informācija, kas pieprasīta saskaņā ar 1. punktu, ir kompetentās iestādes, kas saņem pieprasījumu, rīcībā, šī iestāde nekavējoties nosūta pieprasīto informāciju kompetentajai iestādei, kas pieprasījusi informāciju.

Taču, ja kompetentās iestādes, kas saņem pieprasījumu, rīcībā vai kontrolē nav šīs pieprasītās informācijas, tā nekavējoties veic vajadzīgos pasākumus, lai iegūtu šo informāciju un pilnībā izpildītu pieprasījumu. Šī kompetentā iestāde informē kompetento iestādi, kas pieprasījusi informāciju, arī par iemesliem, kādēļ pieprasītā informācija nav nosūtīta nekavējoties.

16. pants

(Direktīvas 2004/39/EK 56. panta 2. punkts)

Regulēta tirgus operāciju nozīmīguma izvērtēšana uzņēmējā dalībvalstī

Regulēta tirgus operācijas uzņēmējā dalībvalstī uzskatāmas par īpaši nozīmīgām vērtspapīru tirgu darbībai un ieguldītāju aizsardzībai šajā uzņēmējā dalībvalstī, ja ir piemērojams viens no šādiem kritērijiem:

a)

uzņēmēja dalībvalsts ir attiecīgā regulētā tirgus bijusī piederības dalībvalsts;

b)

attiecīgais regulētais tirgus ar apvienošanās, pārņemšanas vai kādas citas nodošanas formas starpniecību ir iegādājies uzņēmumu regulētā tirgū, kura juridiskā adrese vai galvenais birojs atradās uzņēmējā dalībvalstī.

IV nodaļa

Tirgus pārskatāmība

1. iedaļa

Pirmstirdzniecības pārskatāmība regulētiem tirgiem un DTS

17. pants

(Direktīvas 2004/39/EK 29. un 44. pants)

Pirmstirdzniecības pārskatāmības pienākumi

1.   Ieguldījumu sabiedrība vai tirgus dalībnieks, kas pārvalda DTS, vai regulēts tirgus dara publiski pieejamu šā panta 2. līdz 6. punktā minēto informāciju attiecībā uz katru regulētā tirgū iekļautu akciju, kuras tirdzniecība notiek sistēmā, ko tie izmanto un kas minēta II pielikuma 1. tabulā.

2.   Ja kāda no 1. punktā minētajām organizācijas vienībām izmanto izsoles uzdevumu grāmatas nepārtrauktās tirdzniecības sistēmu, tā katrai 1. punktā minētajai akcijai savā parastajā tirdzniecības laikā pastāvīgi dara publiski pieejamu uzdevumu kopējo skaitu un akcijas, ko šie uzdevumi pārstāv katrā cenu līmenī, pieciem labākajiem pirkšanas un pārdošanas cenu līmeņiem.

3.   Ja kāda no 1. punktā minētajām organizācijas vienībām izmanto kotēšanas tirdzniecības sistēmu, tā katrai 1. punktā minētajai akcijai savā parastajā tirdzniecības laikā pastāvīgi dara publiski pieejamu katra šīs akcijas tirgus līdera labāko pieprasījumu un piedāvājumu cenas ziņā, kā arī apjomus, kas saistīti ar šīm cenām.

Kotētās cenas, kas ir publiski pieejamas, ir tās kotētās cenas, kas ataino saistošas apņemšanās pirkt un pārdot akcijas un norāda uz akciju cenu, par kādu reģistrētie tirgus līderi ir gatavi pirkt vai pārdot šīs akcijas, kā arī apjomu, ko tie vēlas pirkt vai pārdot.

Tomēr ārkārtas tirgus apstākļos uz ierobežotu laikposmu pieļaujamas indikatīvas cenas vai vienpusējas (tikai pirkšanas vai pārdošanas) cenas.

4.   Ja kāda no 1. punktā minētajām organizācijas vienībām izmanto periodisko izsoļu tirdzniecības sistēmu, tā katrai 1. punktā minētajai akcijai savā parastajā tirdzniecības laikā pastāvīgi dara publiski pieejamu cenu, kas vislabāk atbilstu sistēmas tirdzniecības algoritmam, kā arī apjomu, ko šīs sistēmas dalībnieki potenciāli varētu izpildīt par šo cenu.

5.   Ja kāda no 1. punktā minētajām organizācijas vienībām izmanto tirdzniecības sistēmu, uz kuru 2. vai 3. vai 4. punkts pilnībā neattiecas vai nu tādēļ, ka tā ir hibrīdā sistēma, uz kuru attiecināmi vairāk nekā tikai viens no šiem punktiem, vai tādēļ, ka cenu kotēšanas process ir atšķirīgs, tā nodrošina pirmstirdzniecības pārskatāmības standartprasību izpildi, kas garantē pietiekamu publiski pieejamu informāciju attiecībā uz uzdevumu cenu līmeni vai kotēto cenu katrai 1. punktā minētajai akcijai, kā arī šādas akcijas tirdzniecības pozīciju līmeni.

Ja cenu atklāšanas mehānisms to pieļauj, piecus labākos pirkšanas un pārdošanas cenu līmeņus un/vai katra šādas akcijas tirgus līdera divpusējās kotētās (pirkšanas un pārdošanas) cenas dara publiski pieejamas.

6.   Informācijas kopsavilkums, kas jādara publiski pieejams saskaņā ar 2. līdz 5. punktu, dots II pielikuma 1. tabulā.

18. pants

(Direktīvas 2004/39/EK 29. panta 2. punkts un 44. panta 2. punkts)

Atbrīvojumi, pamatojoties uz tirgus modeli un uzdevuma vai darījuma veidu

1.   Kompetentās iestādes var piešķirt atbrīvojumus saskaņā ar Direktīvas 2004/39/EK 29. panta 2. punktu un 44. panta 2. punktu sistēmām, ko izmanto DTS vai regulēts tirgus, ja šīs sistēmas atbilst vienam no šādiem kritērijiem:

a)

to pamatā ir tirdzniecības metode, ar kuru cenu nosaka, pamatojoties uz citas sistēmas noteikto atsauces cenu, ja šī atsauces cena ir plaši pieejama un tirgus dalībnieki to parasti uzskata par ticamu atsauces cenu;

b)

tās formalizē nolīgtos darījumus, ja katrs šis darījums atbilst vienam no šādiem kritērijiem:

i)

tas tiek veikts pašreizējās vidēji svērtās cenas intervāla robežās, kas atspoguļots uzdevumu grāmatā, vai regulētā tirgus līderu vai DTS, kas izmanto šo sistēmu, kotētajās cenās, vai, ja akciju tirdzniecība nav nepārtraukta, piemērotas atsauces cenas procentuālās daļas robežās, ja procentuālo daļu un atsauces cenu sistēmas dalībnieks ir noteicis iepriekš;

ii)

tas ir pakļauts nosacījumiem, kas nav saistīti ar akcijas pašreizējo tirgus cenu.

Šā panta 1. punkta b) apakšpunkta vajadzībām jāievēro arī citi nosacījumi, kas noteikti regulētā tirgus vai DTS noteikumos šāda veida darījumiem.

Ja sistēmām piemīt citas papildu funkcijas, kas nav aprakstītas a) vai b) apakšpunktā, atbrīvojums neattiecas uz šīm papildu funkcijām.

2.   Atbrīvojumus saskaņā ar Direktīvas 2004/39/EK 29. panta 2. punktu un 44. panta 2. punktu, kuru pamatā ir uzdevumu veids, var piešķirt tikai tiem uzdevumiem, ko glabā regulēta tirgus vai DTS uzdevumu pārvaldības sistēma, pirms šie uzdevumi tiek darīti zināmi tirgum.

19. pants

(Direktīvas 2004/39/EK 29. panta 2. punkts un 44. panta 2. punkts)

Atsauces uz nolīgtu darījumu

Šīs regulas 18. panta 1. punkta b) apakšpunkta vajadzībām nolīgts darījums ir darījums, kurā iesaistīti regulēta tirgus vai DTS biedri vai dalībnieki un par kuru vienojas privāti, bet to izpilda regulētā tirgū vai DTS, un, to darot, šis biedrs vai dalībnieks apņemas veikt vienu no šādiem uzdevumiem:

a)

slēgt darījumu uz sava rēķina ar citu biedru vai dalībnieku, kas rīkojas uz klienta rēķina;

b)

slēgt darījumu ar citu biedru vai dalībnieku, ja tie abi uzdevumus izpilda uz sava rēķina;

c)

rīkoties gan uz pircēja, gan uz pārdevēja rēķina;

d)

rīkoties uz pircēja rēķina, ja cits biedrs vai dalībnieks rīkojas uz pārdevēja rēķina;

e)

veikt darījumu uz sava rēķina, izpildot klienta uzdevumu.

20. pants

(Direktīvas 2004/39/EK 29. panta 2. punkts, 44. panta 2. punkts un 27. panta 1. punkta piektā daļa)

Atbrīvojumi attiecībā uz lieliem darījumiem

Uzdevums uzskatāms par liela apjoma uzdevumu, salīdzinot ar parasto tirgus apjomu, ja uzdevuma apjoms ir vienāds vai lielāks par II pielikuma 2. tabulā noteikto minimālo uzdevuma apjomu. Lai noteiktu, vai uzdevums pēc apjoma ir liels salīdzinājumā ar parasto tirgus apjomu, visas akcijas, kas iekļautas regulētā tirgū, sagrupē pēc to vidējā dienas apgrozījuma, ko aprēķina saskaņā ar 33. pantā paredzēto procedūru.

2. iedaļa

Pirmstirdzniecības pārskatāmība sistemātiskajiem internalizētājiem

21. pants

(Direktīvas 2004/39/EK 4. panta 1. punkta 7. apakšpunkts)

Kritēriji, lai noteiktu, vai ieguldījumu sabiedrība ir sistemātisks internalizētājs

1.   Ja ieguldījumu sabiedrība slēdz darījumus uz sava rēķina, izpildot klienta uzdevumus ārpus regulētā tirgus vai DTS, to uzskata par sistemātisku internalizētāju, ja tā veic šo darbību organizēti, bieži un sistemātiski un atbilst šādiem kritērijiem:

a)

šai darbībai ir būtiska komerciāla nozīme sabiedrības darbībā, un tā tiek veikta, ievērojot obligātus noteikumus un procedūras;

b)

šo darbību veic šim mērķim izraudzīts personāls vai automatizēta tehniska sistēma, neatkarīgi no tā, vai šis personāls vai sistēma tiek izmantota vienīgi šim mērķim;

c)

šī darbība klientiem pieejama regulāri un pastāvīgi.

2.   Ieguldījumu sabiedrība pārstāj būt par vienas vai vairāku akciju sistemātisku internalizētāju, tiklīdz tā izbeidz 1. punktā minēto darbību attiecībā uz šīm akcijām, ja tā iepriekš paziņojusi, ka nolēmusi šādu darbību izbeigt, izmantojot šim paziņojumam tos pašus publicēšanas līdzekļus, ko tā izmanto savu kotēto cenu publicēšanai, vai, ja tas nav iespējams, izmantojot līdzekļus, kas tās klientiem un citiem tirgus dalībniekiem ir vienlīdz pieejami.

3.   Darījumu slēgšanu uz sava rēķina, izpildot klienta uzdevumus, neuzskata par organizēti, bieži un sistemātiski veiktu darbību, ja uz to attiecināmi šādi nosacījumi:

a)

šo darbību veic ad hoc un neregulāri, abpusēji vienojoties ar vairumtirdzniecības partneriem, un šī darbība pieder pie tādiem darījumiem, kuri pārsniedz tirgus standartapjomu;

b)

darījumu izpildei netiek izmantotas sistēmas, ko attiecīgā sabiedrība parasti izmanto darījumiem, kurus tā veic sistemātiska internalizētāja statusā.

4.   Katra kompetentā iestāde nodrošina visu sistemātisko internalizētāju, kuriem tā ir izsniegusi atļauju ieguldījumu sabiedrības darbībai, saraksta sastādīšanu un publicēšanu attiecībā uz akcijām, kas iekļautas regulētā tirgū.

Tā nodrošina šī saraksta atjaunināšanu, pārskatot to vismaz vienu reizi gadā.

Sarakstu dara pieejamu Eiropas Vērtspapīru regulatoru komitejai. Tas uzskatāms par publicētu pēc tam, kad to ir publicējusi Eiropas Vērtspapīru regulatoru komiteja saskaņā ar 34. panta 5. punktu.

22. pants

(Direktīvas 2004/39/EK 27. pants)

Likvīdu akciju noteikšana

1.   Akcijai, kas iekļauta regulētā tirgū, ir likvīds tirgus, ja akciju tirgo katru dienu, brīvās publiskās apgrozības vērtība ir vismaz 500 miljoni euro un ir izpildīts viens no šādiem nosacījumiem:

a)

vidējais dienas darījumu skaits ar šo akciju ir vismaz 500;

b)

šīs akcijas vidējais dienas apgrozījums ir vismaz 2 miljoni euro.

Taču dalībvalsts attiecībā uz akcijām, kurām tā ir atbilstīgākais tirgus, var nosūtīt paziņojumu, norādot tajā, ka jāpiemēro abi šie nosacījumi. Paziņojumu dara publiski pieejamu.

2.   Dalībvalsts var noteikt minimālo likvīdu akciju skaitu šai dalībvalstij. Minimālais skaits nedrīkst būt lielāks par 5. Šo lēmumu par minimālo likvīdu akciju skaitu dara publiski pieejamu.

3.   Ja, ievērojot 1. punktu, dalībvalsts būtu atbilstīgākais tirgus mazākam likvīdu akciju skaitam nekā minimālais skaits, kas noteikts saskaņā ar 2. punktu, šīs dalībvalsts kompetentā iestāde var izraudzīties vienu vai vairākas papildu likvīdas akcijas, ja akciju, kas tādējādi tiek uzskatītas par likvīdām akcijām, kurām šī dalībvalsts ir atbilstīgākais tirgus, kopskaits nepārsniedz šīs dalībvalsts noteikto minimālo skaitu.

Kompetentā iestāde izraugās papildu likvīdas akcijas šo akciju vidējā dienas apgrozījuma dilstošā secībā no akcijām, kurām tā ir kompetentā iestāde un kuras ir iekļautas regulētā tirgū un tiek tirgotas katru dienu.

4.   Šā panta 1. punkta pirmās daļas vajadzībām akcijas brīvās publiskās apgrozības aprēķins izslēdz līdzdalību, kas pārsniedz 5 % no visām emitenta balsstiesībām, ja vien šāda līdzdalība nepieder kolektīvo ieguldījumu uzņēmumam vai pensiju fondam.

Balsstiesības aprēķina, pamatojoties uz visām akcijām, no kurām izriet balsstiesības, arī tad, ja šādu tiesību izmantošana tiek pārtraukta.

5.   Direktīvas 2004/39/EK 27. panta vajadzībām uzskata, ka akcijai nav likvīds tirgus sešas nedēļas pēc tās iekļaušanas regulētā tirgū pirmo reizi, ja šīs akcijas prognozējamā tirgus kapitalizācija pirmās tirdzniecības dienas sākumā pēc šīs iekļaušanas, ko veic saskaņā ar 33. panta 3. punktu, ir mazāk nekā 500 miljoni euro.

6.   Katra kompetentā iestāde nodrošina visu to likvīdo akciju saraksta sastādīšanu un publicēšanu, kurām tā ir attiecīgā kompetentā iestāde.

Tā nodrošina šī saraksta atjaunināšanu, pārskatot to vismaz vienu reizi gadā.

Sarakstu dara pieejamu Eiropas Vērtspapīru regulatoru komitejai. Tas uzskatāms par publicētu pēc tam, kad to ir publicējusi Eiropas Vērtspapīru regulatoru komiteja saskaņā ar 34. panta 5. punktu.

23. pants

(Direktīvas 2004/39/EK 27. panta 1. punkta ceturtā daļa)

Tirgus standartapjoms

Lai noteiktu tirgus standartapjomu likvīdām akcijām, šīs akcijas sagrupē kategorijās pēc izpildīto uzdevumu vidējās vērtības saskaņā ar II pielikuma 3. tabulu.

24. pants

(Direktīvas 2004/39/EK 27. panta 1. punkts)

Kotētās cenas, kas atspoguļo dominējošos tirgus nosacījumus

Sistemātisks internalizētājs katrai likvīdai akcijai, kurai tas ir sistemātisks internalizētājs, dara pieejamu:

a)

kotēto cenu vai cenas, kas ir tuvas tās pašas akcijas salīdzināmajai citās tirdzniecības vietās kotētajai cenai;

b)

informāciju par savām kotētajām cenām, kuru tas glabā 12 mēnešus vai ilgāk, ja uzskata to par lietderīgu.

Šis b) punktā paredzētais pienākums neskar ieguldījumu sabiedrības pienākumu, ko paredz Direktīvas 2004/30/EK 25. panta 2. punkts, glabāt pieejamu kompetentajai iestādei attiecīgo informāciju par visiem darījumiem, ko sabiedrība veikusi, vismaz piecus gadus.

25. pants

(Direktīvas 2004/39/EK 27. panta 3. punkta piektā daļa un 27. panta 6. punkts)

Uzdevumu izpilde, ko veic sistemātiskie internalizētāji

1.   Direktīvas 2004/39/EK 27. panta 3. punkta piektās daļas vajadzībām izpildi attiecībā uz vairākiem vērtspapīriem uzskata par viena darījuma daļu, ja šis viens darījums ir portfeļa darījums, kas ietver 10 un vairāk vērtspapīrus.

Minētās daļas vajadzībām uzdevums, kas pakļauts nosacījumiem, kuri nav saistīti ar pašreizējo tirgus cenu, ir jebkurš uzdevums, kas nav uzdevums veikt darījumu ar akcijām par dominējošo tirgus cenu vai ierobežots uzdevums.

2.   Direktīvas 2004/39/EK 27. panta 6. punkta vajadzībām uzskata, ka uzdevumu skaits vai apjoms būtiski pārsniedz normu, ja sistemātiskais internalizētājs nevar izpildīt šos uzdevumus, nepakļaujot sevi nesamērīgam riskam.

Lai noteiktu uzdevumu skaitu un apjomu, ko tas var izpildīt, nepakļaujot sevi nesamērīgam riskam, sistemātiskais internalizētājs ievieš un īsteno nediskriminējošu politiku, kas ņem vērā darījumu apjomu, kapitālu, kas sabiedrībai pieejams šāda veida darījumu risku segšanai, un dominējošos nosacījumus tirgū, kurā šī sabiedrība darbojas, un šī politika ir daļa no internalizētāja risku pārvaldības politikas atbilstoši Komisijas Direktīvas 2006/73/EK (6) 7. panta prasībām.

3.   Ja saskaņā ar Direktīvas 2004/39/EK 27. panta 6. punktu ieguldījumu sabiedrība ierobežo uzdevumu skaitu vai apjomu, ko tā apņemas veikt, tā rakstveidā nosaka un dara pieejamus saviem klientiem, kā arī potenciālajiem klientiem pasākumus, kuru mērķis ir nodrošināt, lai šāds ierobežojums neradītu diskriminējošu attieksmi pret klientiem.

26. pants

(Direktīvas 2004/39/EK 27. panta 3. punkta ceturtā daļa)

Privāta ieguldītāja uzdevuma apjoms

Direktīvas 2004/39/EK 27. panta 3. punkta 4. daļas vajadzībām uzskata, ka uzdevums pārsniedz privāta ieguldītāja parasto uzdevuma apmēru, ja tas ir lielāks par EUR 7 500.

3. iedaļa

Pēctirdzniecības pārskatāmība regulētiem tirgiem, DTS un ieguldījumu sabiedrībām

27. pants

(Direktīvas 2004/39/EK 28., 30. un 45. pants)

Pēctirdzniecības pārskatāmības pienākums

1.   Ieguldījumu sabiedrības, regulētie tirgi un ieguldījumu sabiedrības un tirgus dalībnieki, kas pārvalda DTS, attiecībā uz darījumiem ar akcijām, kas iekļautas regulētos tirgos, kurus tie noslēguši vai – regulēta tirgus vai DTS gadījumā – kuri noslēgti to sistēmās, dara publiski pieejamu šādu informāciju:

a)

šīs regulas I pielikumā 1. tabulas 2., 3., 6., 16, 17., 18. un 21. punktā norādīto informāciju;

b)

attiecīgos gadījumos norādi, ka akciju apmaiņu nosaka faktori, kas nav saistīti ar akcijas pašreizējo tirgus vērtību;

c)

attiecīgos gadījumos norādi, ka darījums ir nolīgts darījums;

d)

attiecīgos gadījumos jebkādas izmaiņas iepriekš publicētā informācijā.

Šo informāciju dara publiski pieejamu vai nu atsaucoties uz katru darījumu, vai apkopojot visu to darījumu apjomus vai cenu, kas veikti ar vienu un to pašu akciju par to pašu cenu vienlaicīgi.

2.   Izņēmuma kārtā sistemātiskais internalizētājs ir tiesīgs lietot akronīmu “SI” tā vietā, lai saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu norādītu vietu, kurā tas ir izpildījis darījumu ar akciju, darbojoties šīs akcijas sistemātiska internalizētāja statusā.

Sistemātiskais internalizētājs var izmantot šīs tiesības tikai tik ilgi, kamēr tas dara publiski pieejamus kopējos ceturkšņa datus par darījumiem, ko tas izpildījis, darbojoties šīs akcijas sistemātiska internalizētāja statusā, attiecībā uz pēdējo kalendārā gada ceturksni vai kalendārā gada ceturkšņa daļu, kuras laikā sabiedrība ir darbojusies kā šīs akcijas sistemātisks internalizētājs. Šos datus dara pieejamus ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc katra kalendārā gada ceturkšņa beigām.

Sistemātiskais internalizētājs šīs tiesības var izmantot arī laikā no 41. panta 2. punktā norādītās dienas vai dienas, kad sabiedrība sāk darboties kā šīs akcijas sistemātisks internalizētājs, atkarībā no tā, kura no šīm dienām ir pēdējā, līdz dienai, kad kopējie ceturkšņa dati par akciju publicējami pirmo reizi.

3.   Kopējie ceturkšņa dati, kas minēti 2. punkta otrajā daļā, ietver šādu informāciju par akciju attiecībā uz katru attiecīgā kalendārā gada ceturkšņa tirdzniecības dienu:

a)

augstākā cena;

b)

zemākā cena;

c)

vidējā cena;

d)

tirgoto akciju kopskaits;

e)

darījumu kopskaits;

f)

jebkura cita šāda veida informācija, ko sistemātiskais internalizētājs nolemj darīt pieejamu.

4.   Ja darījumu izpilda, nepiemērojot regulētā tirgus vai DTS noteikumus, viena no šīm ieguldījumu sabiedrībām, darījumu partneriem savstarpēji vienojoties, veic pasākumus, lai darītu informāciju publiski pieejamu:

a)

ieguldījumu sabiedrība, kas pārdod attiecīgo akciju;

b)

ieguldījumu sabiedrība, kas rīkojas vai organizē darījumu pārdevēja vārdā;

c)

ieguldījumu sabiedrība, kas rīkojas vai organizē darījumu pircēja vārdā;

d)

ieguldījumu sabiedrība, kas pērk attiecīgo akciju.

Ja darījuma partneri par to nav vienojušies, informāciju publiski pieejamu dara tā ieguldījumu sabiedrība, kuru nosaka, ejot secīgi no a) apakšpunkta līdz d) apakšpunktam, līdz nonāk pie pirmā punkta, kas piemērojams attiecīgajam gadījumam.

Darījuma partneri veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka darījums tiek darīts publiski pieejams kā viens darījums. Šim mērķim divi savietoti darījumi, kas iegrāmatoti par to pašu cenu vienam un tam pašam darījuma partnerim vienlaicīgi, uzskatāmi par vienu darījumu.

28. pants

(Direktīvas 2004/39/EK 28., 30. un 45. pants)

Novēlota informācijas publicēšana par lieliem darījumiem

Novēlota informācijas publicēšana par darījumiem pieļaujama uz laiku, kas nav ilgāks par II pielikuma 4. tabulā katrai akciju kategorijai un attiecīgajam darījumam noteikto laikposmu, ja ir ievēroti šādi kritēriji:

a)

darījums ir starp ieguldījumu sabiedrību, kas darījumu slēdz uz sava rēķina, un šīs sabiedrības klientu;

b)

darījuma apjoms ir vienāds ar minimālo atbilstošo apjomu vai lielāks par to, kas noteikts II pielikuma 4. tabulā.

Lai noteiktu attiecīgo minimālo atbilstošo apjomu b) punkta vajadzībām, visas regulētā tirgū iekļautās akcijas sagrupē pēc to vidējā dienas apgrozījuma, ko aprēķina saskaņā ar 33. pantā paredzēto procedūru.

4. iedaļa

Pirmstirdzniecības un pēctirdzniecības pārskatāmības kopīgie noteikumi

29. pants

(Direktīvas 2004/39/EK 27. panta 3. punkts, 28. panta 1. punkts, 29. panta 1. punkts, 44. panta 1. punkts un 45. panta 1. punkts)

Pirmstirdzniecības un pēctirdzniecības pārskatāmības datu publicēšana un pieejamība

1.   Uzskata, ka regulēts tirgus, DTS vai sistemātisks internalizētājs publicē pirmstirdzniecības informāciju pastāvīgi parastajā tirdzniecības laikā, ja šo informāciju publicē, tiklīdz tā ir pieejama, attiecīgā regulētā tirgus, DTS vai sistemātiska internalizētāja parastajā tirdzniecības laikā un ja tā paliek pieejama līdz tās atjaunināšanas brīdim.

2.   Pirmstirdzniecības informāciju un pēctirdzniecības informāciju par darījumiem, kas notiek tirdzniecības vietās un parastajā tirdzniecības laikā, dara pieejamu pēc iespējas atbilstoši reālajam laikam. Pēctirdzniecības informāciju par šādiem darījumiem visos gadījumos dara pieejamu trīs minūšu laikā pēc attiecīgā darījuma.

3.   Informāciju par portfeļa darījumu dara pieejamu attiecībā uz katru darījuma sastāvdaļu pēc iespējas atbilstoši reālajam laikam, ņemot vērā nepieciešamību piešķirt cenu katrai konkrētajai akcijai. Katru portfeļa darījuma sastāvdaļu izvērtē atsevišķi, lai konstatētu, vai ir pieejama novēlota informācijas publicēšana attiecībā uz šo darījumu saskaņā ar 28. pantu.

4.   Pēctirdzniecības informāciju par darījumiem, kas notiek tirdzniecības vietā, bet ārpus tās parastā tirdzniecības laika, dara publiski pieejamu līdz nākamās tirdzniecības dienas sākumam tirdzniecības vietā, kur noticis darījums.

5.   Pēctirdzniecības informāciju par darījumiem, kas notiek ārpus tirdzniecības vietas, dara publiski pieejamu:

a)

ja darījums notiek attiecīgajai akcijai atbilstīgākā tirgus tirdzniecības dienā vai ieguldījumu sabiedrības parastajā tirdzniecības laikā, pēc iespējas atbilstoši reālajam laikam. Pēctirdzniecības informāciju par šādiem darījumiem visos gadījumos dara pieejamu trīs minūšu laikā pēc attiecīgā darījuma;

b)

gadījumos, uz kuriem neattiecas šā punkta a) apakšpunkts, nekavējoties, pirms sākas ieguldījumu sabiedrības parastais tirdzniecības laiks vai vēlākais līdz nākamās tirdzniecības dienas sākumam šai akcijai atbilstīgākajā tirgū.

30. pants

(Direktīvas 2004/39/EK 27., 28., 29., 30., 44. un 45. pants)

Pirmstirdzniecības un pēctirdzniecības informācijas publiskā pieejamība

Direktīvas 2004/39/EK 27., 28., 29., 30., 44. un 45. panta un šīs regulas vajadzībām pirmstirdzniecības un pēctirdzniecības informāciju uzskata par publiski pieejamu jeb pieejamu sabiedrībai, ja to dara pieejamu ieguldītājiem, kas atrodas Kopienā, izmantojot parasti vienu no šādām sistēmām vai metodēm:

a)

sistēmas, ko lieto regulētais tirgus, vai DTS;

b)

citas trešās personas sistēmas;

c)

savas metodes.

31. pants

(Direktīvas 2004/39/EK 22. panta 2. punkts)

Klientu ierobežoto uzdevumu nodošana atklātībai

Uzskata, ka ieguldījumu sabiedrība dara zināmu atklātībai informāciju par ierobežotajiem klientu uzdevumiem, kas nav izpildāmi nekavējoties, ja tā pārsūta uzdevumu regulētam tirgum vai DTS, kas izmanto uzdevumu grāmatas tirdzniecības sistēmu, vai nodrošina to, ka uzdevums tiek darīts publiski pieejams un to var viegli izpildīt, tiklīdz tirgus nosacījumi to atļauj.

32. pants

(Direktīvas 2004/39/EK 22. panta 2. punkts, 27., 28., 29., 30., 44. un 45. pants)

Pasākumi, kuru mērķis ir darīt informāciju publiski pieejamu

Visi pasākumi, kas pieņemti, lai darītu publiski pieejamu informāciju 30. un 31. panta vajadzībām, atbilst šādiem nosacījumiem:

a)

tiem jāietver pasākumi, kas nodrošina, ka publicējamā informācija ir ticama, tās atbilstība tiek pastāvīgi uzraudzīta un kļūdas tiek izlabotas tūlīt pēc to konstatēšanas;

b)

tiem jāveicina datu konsolidācija ar līdzīgiem datiem, kas iegūti no citiem avotiem;

c)

tiem jādara informācija pieejama sabiedrībai uz nediskriminējošiem un komerciāliem pamatiem par pieņemamu samaksu.

33. pants

(Direktīvas 2004/39/EK 27., 28., 29., 30., 44. un 45. pants)

Aprēķini un prognozes par regulētā tirgū iekļautām akcijām

1.   Attiecībā uz katru akciju, kas iekļauta regulētā tirgū, šīs akcijas attiecīgā kompetentā iestāde nodrošina, ka par šo akciju tiek veikti šādi aprēķini tūlīt pēc katra kalendārā gada beigām:

a)

vidējais dienas apgrozījums;

b)

vidējais dienas darījumu skaits;

c)

brīvā publiskā apgrozība 31. decembrī akcijām, kas atbilst 22. panta 1. punkta a) vai b) apakšpunktā paredzētajiem nosacījumiem (atkarībā no konkrētā gadījuma);

d)

izpildīto uzdevumu vidējā vērtība, ja akcija ir likvīda akcija.

Šo punktu un 2. punktu nepiemēro akcijām, kuru iekļaušana regulētā tirgū pirmo reizi notikusi četras nedēļas vai mazāk pirms kalendārā gada beigām.

2.   Aprēķinot vidējo dienas apgrozījumu, izpildīto uzdevumu vidējo vērtību un vidējo dienas darījumu skaitu, ņem vērā visus uzdevumus, kas izpildīti Kopienā attiecībā uz attiecīgo akciju laikposmā no iepriekšējā gada 1. janvāra līdz 31. decembrim vai – attiecīgos gadījumos – gada dienās, kad akcija bija iekļauta regulētā tirgū un tās tirdzniecība regulētā tirgū nebija apturēta.

Aprēķinot akcijas vidējo dienas apgrozījumu, izpildīto uzdevumu vidējo vērtību un vidējo dienas darījumu skaitu, kompetentā iestāde no dienu skaita atskaita brīvdienas un svētku dienas šīs iestādes dalībvalstī.

3.   Pirms akcijas iekļaušanas regulētā tirgū pirmo reizi šīs akcijas attiecīgā kompetentā iestāde nodrošina, ka tiek izstrādātas prognozes par šīs akcijas vidējo dienas apgrozījumu, tirgus kapitalizāciju tās pirmās tirdzniecības dienas sākumā un, ja tirgus kapitalizācijas prognozes ir 500 miljoni euro vai vairāk:

a)

vidējo dienas darījumu skaitu un akcijām, kas atbilst 22. panta 1. punkta a) vai b) apakšpunktā paredzētajiem nosacījumiem (atkarībā no konkrētā gadījuma), brīvo publisko apgrozību; un

b)

akcijai, kas tiek uzskatīta par likvīdu akciju, izpildīto uzdevumu vidējo vērtību.

Šīs prognozes attiecas uz sešu nedēļu periodu pēc pielaides tirdzniecībai vai šā perioda beigām atkarībā no konkrētā gadījuma un, izstrādājot šādas prognozes, tiek ņemta vērā akcijas, kā arī citu līdzīga rakstura akciju iepriekšējās tirdzniecības vēsture.

4.   Pēc akcijas iekļaušanas regulētā tirgū pirmo reizi šīs akcijas attiecīgā kompetentā iestāde nodrošina, ka 1. punkta a) līdz d) apakšpunktā minētie aprēķini attiecībā uz šo akciju tiek veikti, izmantojot datus par pirmo četru nedēļu tirdzniecību, lai atsauce uz 31. decembri 1. punkta c) apakšpunktā būtu kā atsauce uz pirmo četru nedēļu tirdzniecības laika beigām, tiklīdz tas ir iespējams tūlīt pēc tam, kad šie dati ir pieejami, bet visos gadījumos – pirms 22. panta 5. punktā minētā sešu nedēļu perioda beigām.

5.   Kalendārā gada laikā kompetentā iestāde nodrošina akcijas vidējā dienas apgrozījuma, izpildīto uzdevumu vidējās vērtības, vidējā izpildīto dienas darījumu skaita un brīvās publiskās apgrozības aprēķinu pārskatīšanu un, ja nepieciešams, pārrēķināšanu, ja attiecībā uz šo akciju vai emitentu ir notikušas kādas izmaiņas, kas būtiski un pastāvīgi ietekmē iepriekšējos aprēķinus.

6.   Šā panta 1. līdz 5. punktā minētie aprēķini, kas jāpublicē 2009. gada marta pirmajā tirdzniecības dienā vai pirms minētās dienas, veicami, pamatojoties uz informāciju par regulēto tirgu vai tirgiem dalībvalstī, kura attiecīgajai akcijai likviditātes ziņā ir atbilstīgākais tirgus. Šim mērķim darījumus, kas nolīgti 19. panta nozīmē, aprēķinos neiekļauj.

34. pants

(Direktīvas 2004/39/EK 27., 28., 29., 30., 44. un 45. pants)

Nepieciešamo aprēķinu un prognožu rezultātu publicēšana un sekas

1.   Katra gada marta pirmajā tirdzniecības dienā katra kompetentā iestāde par katru akciju, kurai tā ir attiecīgā kompetentā iestāde un kuras iekļaušana regulētā tirgū notikusi iepriekšējā kalendārā gada beigās, nodrošina šādas informācijas publicēšanu:

a)

vidējais dienas apgrozījums un vidējais dienas darījumu skaits, kas aprēķināti, piemērojot 33. panta 1. un 2. punktu;

b)

brīvā publiskā apgrozība un izpildīto uzdevumu vidējā vērtība, kas aprēķinātas, piemērojot 33. panta 1. un 2. punktu.

Šo punktu nepiemēro akcijām, kurām piemērojams 33. panta 1. punkta otrā daļa.

2.   Rezultātus, kas iegūti, veicot prognozes un aprēķinus atbilstoši 33. panta 3., 4. un 5. punkta prasībām, publicē, cik ātri vien iespējams, tiklīdz šīs prognozes un aprēķini ir pabeigti.

3.   Šā panta 1. un 2. punktā minētā informācija uzskatāma par publicētu pēc tam, kad to publicējusi Eiropas Vērtspapīru regulatoru komiteja saskaņā ar šā panta 5. punktu.

4.   Šīs regulas vajadzībām:

a)

klasifikāciju, kuras pamatā ir 1. punktā minētās informācijas publicēšana, piemēro 12 mēnešus, sākot no 1. aprīļa pēc informācijas publicēšanas līdz nākamā gada 31. martam;

b)

klasifikāciju, kuras pamatā ir 33. panta 3. punktā minētās prognozes, piemēro, sākot no brīža, kad notikusi attiecīgā iekļaušana regulētā tirgū pirmo reizi, līdz 22. panta 5. punktā minētā sešu nedēļu perioda beigām;

c)

klasifikāciju, kuras pamatā ir 33. panta 4. punktā minētie aprēķini, piemēro, sākot no brīža, kad beidzies 22. panta 5. punktā minētais sešu nedēļu periods, līdz:

i)

nākamā gada 31. martam, ja šī sešu nedēļu perioda beigas iekrīt laikā starp konkrētā gada 15. janvāri un 31. martu (ieskaitot abus minētos datumus);

ii)

nākamajam 31. martam pēc šī perioda beigām – visos pārējos gadījumos.

Taču klasifikāciju, kuras pamatā ir 33. panta 5. punktā minētie pārrēķini, piemēro no informācijas publicēšanas dienas, ja vien netiek veikti jauni pārrēķini saskaņā ar 33. panta 5. punktu, līdz nākamā gada 31. martam.

5.   Pamatojoties uz datiem, ko sniedz kompetentās iestādes vai kompetento iestāžu vārdā, Eiropas Vērtspapīru regulatoru komiteja var publicēt savā tīmekļa vietnē konsolidētus un regulāri atjauninātus sarakstus, kuros iekļauts:

a)

katrs sistemātiskais internalizētājs attiecībā uz akcijām, kas iekļautas regulētā tirgū;

b)

katra regulētā tirgū iekļauta akcija, norādot:

i)

vidējo dienas apgrozījumu, vidējo dienas darījumu skaitu un akcijām, kas atbilst 22. panta 1. punkta a) vai b) apakšpunktā paredzētajiem nosacījumiem (atkarībā no konkrētā gadījuma), brīvo publisko apgrozību;

ii)

likvīdai akcijai – izpildīto uzdevumu vidējo vērtību un šīs akcijas tirgus standartapjomu;

iii)

likvīdai akcijai, kas izraudzīta kā papildu likvīda akcija saskaņā ar 22. panta 3. punktu, kompetentās iestādes nosaukumu, kas izvēlējusies šo papildu akciju; kā arī

iv)

attiecīgo kompetento iestādi.

6.   Katra kompetentā iestāde nodrošina 1. punkta a) un b) apakšpunktā minētās informācijas pirmo publicēšanu 2007. gada jūlija pirmajā tirdzniecības dienā, pamatojoties uz atsauces periodu no 2006. gada 1. aprīļa līdz 2007. gada 31. martam. Atkāpjoties no 4. punkta, klasifikāciju, kuras pamatā ir šīs informācijas publicēšana, piemēro 5 mēnešus, sākot no 2007. gada 1. novembra līdz 2008. gada 31. martam.

V nodaļa

Finanšu instrumentu pielaide tirdzniecībai

35. pants

(Direktīvas 2004/39/EK 40. panta 1. punkts)

Pārvedami vērtspapīri

1.   Direktīvas 2004/39/EK 40. panta 1. punkta vajadzībām pārvedami vērtspapīri uzskatāmi par brīvi apgrozāmiem vērtspapīriem, ja darījuma puses var tirgoties ar tiem un pēc tam pārvest tos bez ierobežojumiem un ja visi tās pašas kategorijas vērtspapīri, pie kuras pieder attiecīgais vērtspapīrs, ir savstarpēji atvietojami.

2.   Pārvedami vērtspapīri, uz kuriem attiecināms pārveduma ierobežojums, nav uzskatāmi par brīvi apgrozāmiem vērtspapīriem, ja vien šis ierobežojums neietekmē tirgus darbību.

3.   Pārvedamus vērtspapīrus, kas nav pilnībā apmaksāti, var uzskatīt par brīvi apgrozāmiem vērtspapīriem, ja ir veikti pasākumi, lai nodrošinātu, ka šādu vērtspapīru apgrozība netiek ierobežota un sabiedrībai ir pieejama pietiekama informācija par faktu, ka vērtspapīri nav pilnībā apmaksāti, kā arī šā fakta ietekmi uz akcionāriem.

4.   Izmantojot tiesības brīvi izlemt jautājumu par akcijas pielaidi tirdzniecībai, regulētais tirgus, izvērtējot, vai akciju ir iespējams tirgot godīgi, organizēti un efektīvi, ņem vērā šādus aspektus:

a)

šo akciju izplatīšanu sabiedrībai;

b)

to vēsturisko finanšu informāciju, informāciju par emitentu un informāciju par darbību kopumā, kura sagatavojama saskaņā ar Direktīvu 2003/71/EK vai kura ir vai tiks darīta pieejama sabiedrībai citā veidā.

5.   Pārvedams vērtspapīrs, kas iekļauts oficiālajā sarakstā saskaņā ar Direktīvu 2001/34/EK un kura kotācija nav apturēta, uzskatāms par brīvi apgrozāmu vērtspapīru, kuru iespējams tirgot godīgi, organizēti un efektīvi.

6.   Direktīvas 2004/39/EK 40. panta 1. punkta vajadzībām, izvērtējot, vai minētās direktīvas 4. panta 1. punkta 18. apakšpunkta c) daļā minētu pārvedamu vērtspapīru ir iespējams tirgot godīgi, organizēti un efektīvi, regulētais tirgus atkarībā no iekļautā vērtspapīra veida ņem vērā, vai ir ievēroti šādi kritēriji:

a)

vērtspapīra noteikumi ir skaidri un nepārprotami, un tie nodrošina savstarpēju atbilstību starp vērtspapīra cenu un bāzes aktīva cenu vai citu vērtības mēru;

b)

bāzes aktīva cena vai cits vērtības mērs ir ticams un publiski pieejams;

c)

sabiedrībai ir pieejama pietiekama informācija, lai novērtētu vērtspapīru;

d)

vērtspapīra norēķinu cenas noteikšanas metode nodrošina, ka šī cena pienācīgi atspoguļo bāzes aktīva cenu vai citu vērtības mēru;

e)

ja vērtspapīru apmaksai nepieciešams vai ir iespējams piegādāt bāzes vērtspapīru vai aktīvu tā vietā, lai norēķinātos skaidrā naudā, šim bāzes vērtspapīram vai aktīvam ir paredzētas attiecīgas norēķinu un piegādes procedūras, kā arī attiecīgas metodes informācijas iegūšanai par šo bāzes aktīvu.

36. pants

(Direktīvas 2004/39/EK 40. panta 1. punkts)

Kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu ieguldījumu apliecības

1.   Regulēts tirgus, dodot atļauju tirgot kolektīvo ieguldījumu uzņēmuma ieguldījumu apliecības, neatkarīgi no tā, vai šis uzņēmums ir izveidots saskaņā ar Direktīvu 85/611/EEK vai ne, pārliecinās, ka kolektīvo ieguldījumu uzņēmums ievēro vai ir ievērojis reģistrācijas, paziņošanas vai citas procedūras, kas ir nepieciešams priekšnoteikums kolektīvo ieguldījumu uzņēmuma tirgvedībai regulētā tirgus jurisdikcijā.

2.   Neskarot Direktīvu 85/611/EEK vai kādu citu Kopienas vai valsts tiesību aktu par kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem, dalībvalsts var noteikt, ka atbilstība 1. punktā minētajām prasībām nav nepieciešams priekšnoteikums kolektīvo ieguldījumu uzņēmuma ieguldījumu apliecību iekļaušanai regulētā tirgū.

3.   Izvērtējot, vai atvērta tipa kolektīvo ieguldījumu uzņēmuma ieguldījumu apliecības ir iespējams tirgot godīgi, organizēti un efektīvi saskaņā ar Direktīvas 2004/39/EK 40. panta 1. punktu, regulētais tirgus ņem vērā šādus aspektus:

a)

šo ieguldījumu apliecību izplatīšanu sabiedrībai;

b)

vai ir veikti atbilstīgi tirgus uzturēšanas pasākumi vai arī ieguldījumu plāna pārvaldes sabiedrība paredz atbilstīgas alternatīvās metodes, kas ieguldītājiem ļauj atpirkt ieguldījumu apliecības;

c)

vai ieguldījumu apliecību vērtība ieguldītājiem ir pietiekami pārredzama, izmantojot periodiski publicēto neto aktīvu vērtību.

4.   Izvērtējot, vai slēgta tipa kolektīvo ieguldījumu uzņēmuma ieguldījumu apliecības ir iespējams tirgot godīgi, organizēti un efektīvi saskaņā ar Direktīvas 2004/39/EK 40. panta 1. punktu, regulētais tirgus ņem vērā šādus aspektus:

a)

šo ieguldījumu apliecību izplatīšanu sabiedrībai;

b)

vai ieguldījumu apliecību vērtība ieguldītājiem ir pietiekami pārredzama, izmantojot publicēto informāciju par fonda ieguldījumu stratēģiju vai periodiski publicēto neto aktīvu vērtību.

37. pants

(Direktīvas 2004/39/EK 40. panta 1. un 2. punkts)

Atvasināti finanšu instrumenti

1.   Atļaujot tirgot Direktīvas 2004/39/EK I pielikuma C iedaļas 4. līdz 10. punktā uzskaitītos finanšu instrumentu veidus, regulētais tirgus pārbauda, vai ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)

noteikumi līgumā, ar kuru izveido finanšu instrumentu, ir skaidri un nepārprotami, un tie nodrošina savstarpēju atbilstību starp vērtspapīra cenu un bāzes aktīva cenu vai citu vērtības mēru;

b)

bāzes aktīva cena vai cits vērtības mērs ir ticams un publiski pieejams;

c)

sabiedrībai ir pieejama pietiekama informācija, lai novērtētu vērtspapīru;

d)

līguma norēķinu cenas noteikšanas metode nodrošina, ka šī cena pienācīgi atspoguļo bāzes aktīva cenu vai citu vērtības mēru;

e)

ja atvasināta instrumenta apmaksai nepieciešams vai ir iespējams piegādāt bāzes vērtspapīru vai aktīvu tā vietā, lai veiktu norēķinus skaidrā naudā, jānosaka attiecīgās metodes, kas tirgus dalībniekiem ļauj iegūt attiecīgo informāciju par šo bāzes vērtspapīru vai aktīvu, kā arī jāparedz attiecīgās norēķinu un piegādes procedūras šim instrumentam.

2.   Ja attiecīgais finanšu instruments ir kāds no Direktīvas 2004/39/EK I pielikuma C iedaļas 5., 6., 7. vai 10. punktā uzskaitītajiem finanšu instrumentu veidiem, 1. punkta b) apakšpunktu nepiemēro, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)

līgums, ar kuru izveido šo instrumentu, nodrošina iespēju darīt zināmu tirgum bāzes aktīva cenu vai kādu citu vērtības mēru vai ļauj tirgum novērtēt tos, ja šī cena vai kāds cits vērtības mērs nav pieejams sabiedrībai nekādā citā veidā;

b)

regulētais tirgus nodrošina attiecīgus uzraudzības mehānismus, kas ļauj pārraudzīt šādu finanšu instrumentu tirdzniecību un norēķinus;

c)

regulētais tirgus nodrošina to, ka norēķinus un piegādi, neatkarīgi no tā, vai tā ir fiziska piegāde vai norēķini skaidrā naudā, var veikt saskaņā ar šo finanšu instrumentu līgumos paredzētajiem noteikumiem.

VI nodaļa

Atvasināti finanšu instrumenti

38. pants

(Direktīvas 2004/39/EK 4. panta 1. punkts)

Citu atvasinātu finanšu instrumentu īpašības

1.   Direktīvas 2004/39/EK I pielikuma C iedaļas 7. punkta vajadzībām līgums, kas nav līgums par tūlītēju darījumu šā panta 2. punkta nozīmē un uz kuru neattiecas 4. punkts, uzskatāms par līgumu, kuram piemīt citiem atvasinātiem finanšu instrumentiem raksturīgās īpašības un kurš nav paredzēts komerciāliem mērķiem, ja tas atbilst šādiem nosacījumiem:

a)

tas atbilst vienam no šādiem kritērijiem:

i)

to tirgo trešās valsts tirdzniecības sistēmā, kas veic regulētam tirgum vai DTS līdzīgas funkcijas;

ii)

ir skaidri norādīts, ka to tirgo regulētā tirgū, DTS vai šādas trešās valsts tirdzniecības sistēmā vai tas ir pakļauts regulēta tirgus, DTS vai šādas trešās valsts tirdzniecības sistēmas noteikumiem;

iii)

ir skaidri norādīts, ka tas ir līdzvērtīgs regulētā tirgū, DTS vai šādas trešās valsts tirdzniecības sistēmā tirgotam līgumam;

b)

tā ieskaitu veic mijieskaita iestāde vai iestāde, kas izpilda tādas pašas funkcijas kā centrālais darījumu starpnieks, vai ir izveidots mehānisms starpības maksājumiem vai nodrošināšanai attiecībā uz šo līgumu;

c)

to standartizē, lai jo sevišķi cenu, loti, piegādes datumu vai citus noteikumus pamatā noteiktu, atsaucoties uz regulāri publicētām cenām, standartlotēm un parastajiem piegādes datumiem.

2.   Līgums par tūlītēju darījumu 1. punkta vajadzībām ir līgums par preces, aktīva vai tiesību pārdošanu, saskaņā ar kura noteikumiem piegāde ir paredzēta kādā no šiem termiņiem, atkarībā no tā, kurš no tiem ir garāks:

a)

divu tirdzniecības dienu laikā;

b)

laikposmā, kas vispārpieņemts tirgū kā šīs preces, aktīva vai tiesību parastais piegādes termiņš.

Taču līgums nav līgums par tūlītēju darījumu, ja, neraugoties uz tajā skaidri izklāstītajiem noteikumiem, līguma puses vienojas, ka bāzes aktīva piegāde ir jāatliek un nav jāveic pirmajā daļā minētajā termiņā.

3.   Direktīvas 2004/39/EK I pielikuma C iedaļas 10. punkta vajadzībām atvasināts līgums, kas saistīts ar attiecīgajā iedaļā vai 39. pantā minētu bāzes aktīvu, uzskatāms par līgumu, kuram piemīt citiem atvasinātiem finanšu instrumentiem raksturīgās īpašības, ja tas atbilst vienam no šādiem nosacījumiem:

a)

par to norēķinās skaidrā naudā vai par to var norēķināties skaidrā naudā pēc vienas vai vairāku pušu izvēles, kas nav saistīta ar saistību nepildīšanu vai kādu citu iemeslu izbeigt līgumu;

b)

to tirgo regulētā tirgū vai DTS;

c)

attiecībā uz šo līgumu ir ievēroti 1. punktā minētie nosacījumi.

4.   Līgums uzskatāms par līgumu, kas paredzēts komerciāliem mērķiem Direktīvas 2004/39/EK I pielikuma C iedaļas 7. punkta nozīmē un kuram nepiemīt citiem atvasinātiem finanšu instrumentiem raksturīgās īpašības minētā pielikuma C iedaļas 7. un 10. punkta nozīmē, ja to noslēdzis vai tas ir noslēgts ar energosadales tīkla, enerģijas plūsmas regulācijas mehānisma vai cauruļvada tīkla operatoru vai administratoru, un noteiktā laikposmā nepieciešams līdzsvarot enerģijas pieprasījumu un piedāvājumu.

39. pants

(Direktīvas 2004/39/EK 4. panta 1. punkts)

Atvasināti instrumenti Direktīvas 2004/39/EK I pielikuma C iedaļas 10. punkta nozīmē

Papildus direktīvas I pielikuma C iedaļas 10. punktā minēto atvasināto līgumu veidiem atvasināts līgums, kas saistīts ar kādu no turpmāk tekstā minētajiem elementiem, ietilpst minētās iedaļas darbības jomā, ja tas atbilst minētajā iedaļā un 38. panta 3. punktā noteiktajiem kritērijiem:

a)

telekomunikāciju frekvenču joslas platums;

b)

preču noliktavietilpība;

c)

pārvades vai transportēšanas jauda precēm, kuras piegādā, izmantojot kabeļus, caurules vai citus līdzekļus;

d)

pabalsts, kredīts, atļauja, tiesības vai līdzīgs aktīvs, kas ir tieši saistīts ar tādas enerģijas piegādi, sadali vai patēriņu, kas iegūta no atjaunojamiem resursiem;

e)

ģeoloģisks, vides vai cits fizikāls mainīgais lielums;

f)

kāds cits atvietojams aktīvs vai tiesības, izņemot tiesības saņemt pakalpojumu, kas ir pārvedami;

g)

cenas jeb vērtības vai apjoma rādītājs vai mērs darījumiem ar aktīviem, tiesībām, pakalpojumiem vai saistībām.

VII nodaļa

Nobeiguma noteikumi

40. pants

Pārskatīšana

1.   Vismaz reizi divos gados pēc apspriešanās ar Eiropas Vērtspapīru regulatoru komiteju Komisija pārskata šīs regulas vajadzībām jēdziena “darījums” definīciju, II pielikumā dotās tabulas, kā arī kritērijus, uz kuriem pamatojoties tiek noteiktas 22. pantā minētās likvīdās akcijas.

2.   Komisija pēc apspriešanās ar Eiropas Vērtspapīru regulatoru komiteju pārskata 38. un 39. panta noteikumus attiecībā uz kritērijiem, kas nosaka, kuri instrumenti uzskatāmi par instrumentiem, kam piemīt citiem atvasinātiem finanšu instrumentiem raksturīgās īpašības vai kas ir paredzēti komerciāliem mērķiem, vai kas ietilpst Direktīvas 2004/39/EK I pielikuma C iedaļas 10. punkta darbības jomā, ja šajā sakarā ir ievēroti citi šajā iedaļā paredzētie kritēriji.

Komisija sniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei un vienlaikus sagatavo ziņojumu saskaņā ar Direktīvas 2004/39/EK 65. panta 3. punkta a) un d) apakšpunktu.

3.   Komisija ne vēlāk kā divus gadus pēc šīs regulas stāšanās spēkā, apspriedusies ar Eiropas Vērtspapīru regulatoru komiteju, pārskata II pielikuma 4. tabulu un informē Eiropas Parlamentu un Padomi par pārskatīšanas rezultātiem.

41. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šo regulu piemēro no 2007. gada 1. novembra, izņemot 11. pantu un 34. panta 5. un 6. punktu, kurus piemēro no 2007. gada 1. jūnija.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2006. gada 10. augustā

Komisijas vārdā –

Komisijas loceklis

Charlie McCREEVY


(1)  OV L 145, 30.4.2004., 1. lpp. Direktīva grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/31/EK (OV L 114, 27.4.2006., 60. lpp.).

(2)  OV L 345, 31.12.2003., 64. lpp.

(3)  OV L 375, 31.12.1985., 3. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/1/EK (OV L 79, 24.3.2005., 9. lpp.).

(4)  OV L 191, 13.7.2001., 43. lpp.

(5)  OV L 193, 18.7.1983., 1. lpp.

(6)  Skatīt šā Oficiālā Vēstneša 26. lpp.


I PIELIKUMS

1. tabula

Sadaļu saraksts paziņojumu sniegšanas vajadzībām

Sadaļas nosaukums

Apraksts

1.

Paziņojuma sniedzējas sabiedrības kods

Unikāls kods, ko izmanto, lai identificētu sabiedrību, kas izpildījusi darījumu.

2.

Tirdzniecības diena

Tirdzniecības diena, kurā izpildīts darījums.

3.

Darījuma izpildes laiks

Darījuma izpildes laiks atbilstoši tās kompetentās iestādes vietējam laikam, kurai tiks ziņots par darījumu, un laika zonai, kurā veikts šis darījums, kas izteikts kā UTC koordinētais universālais laiks +/- stundas.

4.

Pirkšanas/pārdošanas indikators

Norāda, vai darījums no paziņojuma sniedzējas ieguldījumu sabiedrības puses vai, ja paziņojums tiek sniegts klientam, no klienta puses ir bijis pirkšanas vai pārdošanas darījums.

5.

Darījuma izpildes pilnvaras

Norāda, vai sabiedrība izpildījusi darījumu:

uz sava rēķina (vai nu savā vārdā, vai klienta vārdā),

uz klienta rēķina un klienta vārdā.

6.

Instrumenta identifikācija

Tā ietver:

unikālu kodu (ja tāds ir), ko nosaka kompetentā iestāde, kurai tiek sniegts pārskats, ar kuru tiek identificēts finanšu instruments, kas ir darījuma priekšmets,

ja attiecīgajam finanšu instrumentam nav unikāla identifikācijas koda, pārskatā jānorāda instrumenta nosaukums vai atvasināta līguma gadījumā šā līguma raksturīgās īpašības.

7.

Instrumenta koda tips

Koda tips, ko izmanto, lai ziņotu par instrumentu.

8.

Bāzes instrumenta identificēšana

Instrumenta identificēšana, ko piemēro vērtspapīram, kas ir atvasināta līguma bāzes aktīvs, kā arī pārvedamam vērtspapīram, kas ietilpst Direktīvas 2004/39/EK 4. panta 1. punkta 18. apakšpunkta c) daļas darbības jomā.

9.

Bāzes instrumenta identifikācijas koda tips

Koda tips, ko izmanto, lai ziņotu par bāzes instrumentu.

10.

Instrumenta veids

Finanšu instrumenta, kas ir darījuma priekšmets, saskaņotā klasifikācija. Aprakstā jānorāda vismaz, vai instruments pieder kādai no augstākajām kategorijām, kā noteikts vienotā starptautiski atzītā finanšu instrumentu klasifikācijas standartā.

11.

Dzēšanas datums

Obligācijas vai cita veida parāda vērtspapīra dzēšanas datums vai atvasināta līguma izpildes termiņš/dzēšanas datums.

12.

Atvasinātā instrumenta veids

Atvasinātā instrumenta veida saskaņoto aprakstu veic atbilstoši kādai no augstākajām kategorijām, kā noteikts vienotā starptautiski atzītā finanšu instrumentu klasifikācijas standartā.

13.

Pārdošanas/pirkšanas iespējas līgums

Norāde par to, vai iespējas līgums vai kāds cits finanšu instruments ir pārdošanas vai pirkšanas iespējas līgums.

14.

Izpildes cena

Iespējas līguma vai cita finanšu instrumenta izpildes cena.

15.

Cenas reizinātājs

Attiecīgā finanšu instrumenta vienību skaits, kas ietilpst vienā tirdzniecības paketē, piemēram, vienā līgumā iekļauto atvasināto instrumentu vai vērtspapīru skaits.

16.

Vienības cena

Viena vērtspapīra vai atvasinātā līguma cena bez komisijas maksas un attiecīgā gadījumā bez uzkrātajiem procentiem. Parāda instrumenta cenu var izteikt vai nu naudas izteiksmē, vai procentos.

17.

Cenas apzīmējums

Valūta, kuras vienībās ir izteikta cena. Ja obligācijas vai cita veida parāda vērtspapīra cena ir izteikta procentos, norāda šos procentus.

18.

Daudzums

Darījumā iekļauto finanšu instrumentu vienību skaits, obligāciju nominālvērtība vai atvasināto līgumu skaits.

19.

Daudzuma apzīmējums

Norāde par to, vai daudzums ir finanšu instrumentu vienību skaits, obligāciju nominālvērtība vai atvasināto līgumu skaits.

20.

Darījuma partneris

Darījuma partnera identifikācija. Šī identifikācija ietver:

ja darījuma partneris ir ieguldījumu sabiedrība, šīs sabiedrības unikālo kodu (ja tāds ir), ko nosaka tā kompetentā iestāde, kurai tiek sniegts pārskats,

ja darījuma partneris ir regulēts tirgus, DTS vai iestāde, kas darbojas kā centrālais darījumu starpnieks, šā tirgus, DTS vai iestādes, kas darbojas kā centrālais darījumu starpnieks, saskaņoto unikālo identifikācijas kodu, kā minēts šīs iestādes piederības dalībvalsts kompetentās iestādes sarakstā, kas publicēts saskaņā ar 13. panta 2. punktu,

ja darījuma partneris nav ieguldījumu sabiedrība, regulēts tirgus, DTS vai iestāde, kas darbojas kā centrālais darījumu starpnieks, to norāda kā tās ieguldījumu sabiedrības “klientu”, kura izpildījusi darījumu.

21.

Vietas identifikācija

Darījuma izpildes vietas identifikācija. Šī identifikācija ietver:

ja darījuma izpildes vieta ir tirdzniecības vieta: tās saskaņoto unikālo identifikācijas kodu,

pārējos gadījumos: “ārpusbiržas” (OTC) kodu.

22.

Darījuma atsauces numurs

Unikāls identifikācijas numurs darījumam, ko veic ieguldījumu sabiedrība vai trešā persona, kas sniedz paziņojumu tās vārdā.

23.

Atcelšanas karodziņš

Norāde par to, vai darījums tika atcelts.

2. tabula

Papildu informācija kompetento iestāžu vajadzībām

Sadaļas nosaukums

Apraksts

1.

Paziņojuma sniedzējas sabiedrības kods

Ja ar I pielikuma 1. tabulā minēto unikālo kodu nav iespējams noteikt darījuma partneri, kompetentajām iestādēm jāveic attiecīgie pasākumi, lai nodrošinātu darījuma partnera identifikāciju.

6.

Instrumenta identifikācija

Izmanto unikālo kodu, par ko vienojušās visas kompetentās iestādes un ko piemēro attiecīgajam finanšu instrumentam.

20.

Darījuma partneris

Ja ar I pielikuma 1. tabulā minēto unikālo kodu nav iespējams noteikt darījuma partneri, kompetentajām iestādēm jāveic attiecīgie pasākumi, lai nodrošinātu darījuma partnera identifikāciju.


II PIELIKUMS

1. tabula

Informācija, kas jādara publiski pieejama saskaņā ar 17. pantu

Sistēmas veids

Sistēmas apraksts

Informācijas kopsavilkums, kas jādara publiski pieejams saskaņā ar 17. pantu

Izsoles uzdevumu grāmatas nepārtrauktās tirdzniecības sistēma

Sistēma, kas nepārtraukti ar uzdevumu grāmatas un tirdzniecības algoritma palīdzību automātiski savieto pārdošanas uzdevumus ar atbilstīgiem pirkšanas uzdevumiem, pamatojoties uz labāko pieejamo cenu

Kopējais uzdevumu un akciju skaits katrā cenu līmenī vismaz pieciem labākajiem pirkšanas un pārdošanas cenu līmeņiem

Kotēšanas tirdzniecības sistēma

Sistēma, kurā darījumi tiek slēgti, pamatojoties tikai uz kotētajām cenām, kas pastāvīgi tiek darītas pieejamas dalībniekiem, un saskaņā ar kuru tirgus līderiem kotētās cenas jāsaglabā līmenī, kas sabalansē biedru un dalībnieku vajadzības veikt darījumus komerciālos apjomos ar risku, kādam tirgus līderi pakļauj sevi

Katra šīs akcijas tirgus līdera labākais pieprasījums un piedāvājums cenas ziņā, kā arī apjomi, kas saistīti ar šīm cenām

Periodisko izsoļu tirdzniecības sistēma

Sistēma, kas uzdevumus savieto automātiski, pamatojoties uz periodiskām izsolēm un tirdzniecības algoritmu

Cenu, pie kādas izsoles tirdzniecības sistēma vislabāk atbilstu tās tirdzniecības algoritmam, kā arī apjomu, ko šīs sistēmas dalībnieki potenciāli varētu izpildīt par šo cenu

Tirdzniecības sistēma, kas nav iekļauta pirmajās trijās rindās

Hibrīdā sistēma, uz kuru attiecināmas divas vai pat trīs iepriekšminētās rindas, vai sistēma, kur cenu kotēšanas process atšķiras no tā procesa, ko piemēro pirmajās trijās rindās iekļauto sistēmu veidiem

Pietiekama informācija par uzdevumu vai kotēto cenu un tirdzniecības pozīciju līmeni: pieci labākie pieprasījuma un piedāvājuma līmeņi un/vai katra akcijas tirgus līdera divpusējās kotētās (pirkšanas un pārdošanas) cenas, ja cenu atklāšanas mehānisms to pieļauj

2. tabula

Liela apjoma uzdevumi, salīdzinot ar parasto tirgus apjomu

(EUR)

Kategorija pēc vidējā dienas apgrozījuma

(VDA)

VDA < 500 000

500 000 ≤ VDA < 1 000 000

1 000 000 ≤ VDA < 25 000 000

25 000 000 ≤ VDA < 50 000 000

VDA ≥ 50 000 000

Minimālais uzdevuma apjoms, ko var uzskatīt par liela apjoma uzdevumu, salīdzinot ar parasto tirgus apjomu

50 000

100 000

250 000

400 000

500 000

3. tabula

Parastais tirgus apjoms

(EUR)

Kategorija pēc izpildīto darījumu vidējās vērtības

(DVV)

DVV < 10 000

10 000 ≤ DVV < 20 000

20 000  ≤ DVV < 30 000

30 000 ≤ DVV < 40 000

40 000 ≤ DVV < 50 000

50 000 ≤ DVV < 70 000

70 000 ≤ DVV < 90 000

utt.

Tirgus standarta apjoms

7 500

15 000

25 000

35 000

45 000

60 000

80 000

utt.

4. tabula

Robežapjomi un laikposmi, attiecībā uz kuriem pieļaujama informācijas novēlota publicēšana

Nākamajā tabulā iekļauts minimālais darījuma apjoms katrai akciju kategorijai pēc dienas vidējā apgrozījuma (VDA), attiecībā uz kuru šī veida akcijām pieļaujama informācijas novēlota publicēšana.

 

Akciju kategorija pēc vidējā dienas apgrozījuma (VDA)

VDA < EUR 100 000

EUR 100 000 ≤ VDA < EUR 1 000 000

EUR 1 000 000 ≤ VDA < EUR 50 000 000

VDA ≥ EUR 50 000 000

Minimālais darījuma apjoms, attiecībā uz kuru pieļaujama novēlota informācijas publicēšana

Informācijas novēlotas publicēšanas pieļaujamais laikposms

60 minūtes

EUR 10 000

Lielākais no 5 % no VDA vai EUR 25 000

Mazākais no 10 % no VDA vai EUR 3 500 000

Mazākais no 10 % no VDA vai EUR 7 500 000

180 minūtes

EUR 25 000

Lielākais no15 % no VDA vai EUR 75 000

Mazākais no 15 % no VDA vai EUR 5 000 000

Mazākais no 20 % no VDA vai EUR 15 000 000

Līdz tirdzniecības dienas beigām (vai pārnešana uz nākamās tirdzniecības dienas vidu, ja darījums veikts tirdzniecības dienas pēdējo 2 stundu laikā)

EUR 45 000

Lielākais no 25 % no VDA vai EUR 100 000

Mazākais no 25 % no VDA vai EUR 10 000 000

Mazākais no 30 % no VDA vai EUR 30 000 000

Līdz nākamās tirdzniecības dienas beigām pēc darījuma izpildes dienas

EUR 60 000

Lielākais no 50 % no VDA vai EUR 100 000

Lielākais no 50 % no VDA vai EUR 1 000 000

100 % no VDA

Līdz otrās tirdzniecības dienas beigām pēc darījuma izpildes dienas

EUR 80 000

100 % no VDA

100 % no VDA

250 % no VDA

Līdz trešās tirdzniecības dienas beigām pēc darījuma izpildes dienas

 

250 % no VDA

250 % no VDA

 


Augša