EUR-Lex Piekļuve Eiropas Savienības tiesību aktiem

Atpakaļ uz EUR-Lex sākumlapu

Šis dokuments ir izvilkums no tīmekļa vietnes EUR-Lex.

Dokuments 32004R0812

Padomes Regula (EK) Nr. 812/2004 (2004. gada 26. aprīlis), ar ko nosaka pasākumus attiecībā uz vaļveidīgo nejaušu nozveju zvejniecībā un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 88/98

OV L 150, 30.4.2004., 12./31. lpp. (ES, DA, DE, EL, EN, FR, IT, NL, PT, FI, SV)
Īpašais izdevums čehu valodā: Nodaļa 04 Sējums 007 Lpp. 91 - 98
Īpašais izdevums igauņu valodā: Nodaļa 04 Sējums 007 Lpp. 91 - 98
Īpašais izdevums latviešu valodā: Nodaļa 04 Sējums 007 Lpp. 91 - 98
Īpašais izdevums lietuviešu valodā: Nodaļa 04 Sējums 007 Lpp. 91 - 98
Īpašais izdevums ungāru valodā Nodaļa 04 Sējums 007 Lpp. 91 - 98
Īpašais izdevums maltiešu valodā: Nodaļa 04 Sējums 007 Lpp. 91 - 98
Īpašais izdevums poļu valodā: Nodaļa 04 Sējums 007 Lpp. 91 - 98
Īpašais izdevums slovāku valodā: Nodaļa 04 Sējums 007 Lpp. 91 - 98
Īpašais izdevums slovēņu valodā: Nodaļa 04 Sējums 007 Lpp. 91 - 98
Īpašais izdevums bulgāru valodā: Nodaļa 04 Sējums 007 Lpp. 171 - 178
Īpašais izdevums rumāņu valodā: Nodaļa 04 Sējums 007 Lpp. 171 - 178
Īpašais izdevums horvātu valodā: Nodaļa 04 Sējums 003 Lpp. 60 - 67

Dokumenta juridiskais statuss Vairs nav spēkā, Datums, līdz kuram ir spēkā: 13/08/2019; Atcelts ar 32019R1241

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2004/812/oj

32004R0812

Padomes Regula (EK) Nr. 812/2004 (2004. gada 26. aprīlis), ar ko nosaka pasākumus attiecībā uz vaļveidīgo nejaušu nozveju zvejniecībā un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 88/98

Oficiālais Vēstnesis L 150 , 30/04/2004 Lpp. 0012 - 0031
CS.ES Nodaļa 04 Sējums 07 Lpp. 91 - 98
ET.ES Nodaļa 04 Sējums 07 Lpp. 91 - 98
HU.ES Nodaļa 04 Sējums 07 Lpp. 91 - 98
LT.ES Nodaļa 04 Sējums 07 Lpp. 91 - 98
LV.ES Nodaļa 04 Sējums 07 Lpp. 91 - 98
MT.ES Nodaļa 04 Sējums 07 Lpp. 91 - 98
PL.ES Nodaļa 04 Sējums 07 Lpp. 91 - 98
SK.ES Nodaļa 04 Sējums 07 Lpp. 91 - 98
SL.ES Nodaļa 04 Sējums 07 Lpp. 91 - 98


Padomes Regula (EK) Nr. 812/2004

(2004. gada 26. aprīlis),

ar ko nosaka pasākumus attiecībā uz vaļveidīgo nejaušu nozveju zvejniecībā un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 88/98

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 37. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu [1],

tā kā:

(1) Kopējās zivsaimniecības politikas mērķis, kā noteikts 2. pantā Padomes 2002. gada 20. decembra Regulā (EK) Nr. 2371/2002 par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku [2], ir nodrošināt ūdeņu dzīvo resursu izmantošanu, kas rada ilgtspējīgus ekonomiskos, vides un sociālos nosacījumus. Tālab Kopienai cita starpā līdz minimumam jāsamazina zvejas darbības ietekme uz jūras ekosistēmām un kopējai zivsaimniecības politikai jābūt saskanīgai ar pārējo Kopienas politiku, jo īpaši ar vides politiku.

(2) Padomes 1992. gada 21. maija Direktīva 92/43/EEK par dabisko biotopu un savvaļas dzīvnieku un augu aizsardzību [3] paredz stingru vaļveidīgo aizsardzības statusu un uzliek šo sugu aizsardzības statusa uzraudzību uzņemties dalībvalstīm. Dalībvalstīm arī jāizveido sistēma, lai uzraudzītu nejaušu nozveju un šo sugu iznīcināšanu, veiktu turpmākus pētniecības un saglabāšanas pasākumus, kuri vajadzīgi, lai nodrošinātu to, ka nejaušai nozvejai vai nogalināšanai nav nozīmīgas ietekmes uz attiecīgajām sugām.

(3) Pieejamā zinātniskā informācija un izstrādātās metodes vaļveidīgo nejaušas nozvejas un nogalināšanas samazināšanai zvejniecībā attaisno papildu pasākumus, kurus veic, lai turpmāk konsekventi un pretimnākoši Kopienas līmenī saglabātu mazos vaļveidīgos.

(4) Ir izstrādātas dažādas akustiskās iekārtas, lai atbaidītu vaļveidīgos no zvejas rīka, un tās ir veiksmīgi pierādījušas, ka var samazināt vaļveidīgo piezveju stacionārajā tīklu zvejā. Tādēļ jāizvirza prasība šādas iekārtas izmantot apgabalos un zvejā, kur ir zināms vai paredzams augsts mazo vaļveidīgo piezvejas līmenis, ņemot vērā šādas prasības izmaksas/efektivitāti. Jāizveido arī tehniskās specifikācijas par tādā zvejā izmantojamo akustisko atbaidīšanas iekārtu efektivitāti. Ir vajadzīgi zinātniskie pētījumi vai izmēģinājumu projekti, lai papildinātu zināšanas par akustisko atbaidīšanas iekārtu izmantošanas ietekmi laika gaitā.

(5) Ar šo regulu nav jākavē zinātniskā un tehniskā pētniecība, jo īpaši par jauna veida aktīvām atbaidīšanas ierīcēm. Lai gan tādēļ šīs regulas vajadzībām jāļauj dalībvalstīm pagaidu kārtā izmantot jaunās izstrādātās un efektīvās akustiskās atbaidīšanas iekārtas, kas neatbilst šajā regulā paredzētajām tehniskajām specifikācijām, ir jāparedz arī tas, ka pēc iespējas ātrāk tiek atjauninātas akustisko atbaidīšanas iekārtu tehniskās specifikācijas saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto izpildes pilnvaru īstenošanas procedūras [4].

(6) Lai iegūtu vaļveidīgo nejaušās nozvejas nekļūdīgu novērtējumu, būtiski ir neatkarīgi zvejas darbības novērojumi. Tādēļ jāizveido uzraudzības sistēmas ar neatkarīgiem novērotājiem uz klāja un jākoordinē tādu zvejas veidu noteikšana, kur šāda uzraudzība jānosaka par prioritāru. Lai iegūtu reprezentatīvus datus par attiecīgajiem zvejas veidiem, dalībvalstīm jāizstrādā un jāīsteno atbilstošas to kuģu uzraudzības programmas, kuri peld ar dalībvalstu karogiem un nodarbojas ar šādiem zvejas veidiem. Dati par vaļveidīgo nejaušu nozveju ar neliela izmēra zvejas kuģiem, kuru kopējais garums ir mazāks par 15 m un kuri dažreiz nespēj pastāvīgi uzņemt uz klāja papildu personu kā novērotāju, jāsavāc, izmantojot zinātniskos pētījumus vai izmēģinājumu projektus. Jānosaka arī kopējie uzraudzības un ziņošanas uzdevumi.

(7) Lai varētu veikt regulāru izvērtēšanu Kopienas līmenī un izsmeļošu novērtēšanu vidējā termiņā, dalībvalstīm ik gadu jāziņo par skaņu ehološu izmantošanu un novērotāju programmu īstenošanu uz kuģiem, iekļaujot visu informāciju, kas savākta par vaļveidīgo nejaušo nozveju un nogalināšanu zvejniecībā.

(8) Zveja ar driftertīklu rada risku kritiski apdraudētajai cūkdelfīnu populācijai Baltijas jūras apgabalā, tādēļ jāizvirza prasība pārtraukt driftertīklu izmantošanu šajā apgabalā. Pret Kopienas kuģiem, kas šajā apgabalā zvejo ar driftertīkliem, noteiks ekonomiskus un tehniskus ierobežojumus, kā dēļ būs vajadzīgs pakāpeniskas pārtraukšanas periods līdz pilnīgam šī zvejas rīka aizliegumam no 2008. gada 1. janvāra. Padomes 1997. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 88/98, ar ko nosaka tehniskus pasākumus zvejas resursu saglabāšanai Baltijas jūrā, Beltos un Zunda šaurumā [5], jāgroza, lai iekļautu šos pasākumus,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets

Ar šo regulu nosaka pasākumus, kuru mērķis ir samazināt vaļveidīgo nejaušu nozveju ar zvejas kuģiem I un III pielikumā norādītajos apgabalos.

2. pants

Akustisko atbaidīšanas iekārtu izmantošana

1. Neierobežojot citus Kopienas noteikumus, kuģiem, kuru kopējais garums ir 12 m un lielāks, aizliegts izmantot I pielikumā noteiktos zvejas rīkus apgabalos, laika posmos un no datumiem, kas norādīti šajā regulā, ja vienlaikus neizmanto aktīvas akustiskās atbaidīšanas iekārtas.

2. Kopienas zvejas kuģu kapteiņi nodrošina, ka zvejas rīka izlikšanas laikā akustiskās atbaidīšanas iekārtas ir labā darba kārtībā.

3. Atkāpjoties, 1. punkts neattiecas uz zvejas darbību, ko veic vienīgi zinātniskas izpētes vajadzībām, kuru īsteno ar attiecīgās dalībvalsts vai dalībvalstu atļauju un tās/to pārziņā un kuras mērķis ir izstrādāt jaunus tehniskus pasākumus vaļveidīgo nejaušas nozvejas vai nogalināšanas samazināšanai.

4. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai ar zinātniskajiem pētījumiem vai izmēģinājumu projektiem uzraudzītu un novērtētu ietekmi, ko laika gaitā rada skaņu ehološu izmantošana attiecīgajos zvejas veidos un apgabalos.

3. pants

Tehniskās specifikācijas un izmantošanas nosacījumi

1. Akustiskajām atbaidīšanas iekārtām, ko izmanto saskaņā ar 2. panta 1. punktu, jāatbilst vienam no tehnisko specifikāciju komplektiem un izmantošanas nosacījumiem, kas noteikti II pielikumā.

2. Atkāpjoties no 1. punkta, dalībvalstis var atļaut pagaidu kārtā izmantot akustiskās atbaidīšanas iekārtas, kuras neatbilst tehniskajām specifikācijām vai izmantošanas nosacījumiem, kas noteikti II pielikumā, ar nosacījumu, ka ir pietiekami dokumentēta to ietekme uz vaļveidīgo nejaušas nozvejas samazināšanu. Atļauja ir derīga ne ilgāk par diviem gadiem.

3. Dalībvalstis informē Komisiju par atļaujām saskaņā ar 2. punktu divu mēnešu laikā no to izdošanas datuma. Tās Komisijai sniedz tehnisko un zinātnisko informāciju par atļautajām akustiskajām atbaidīšanas iekārtām un to ietekmi uz vaļveidīgo nejaušu nozveju.

4. pants

Novērotāju sistēmas uz kuģiem

1. Dalībvalstis izstrādā un īsteno vaļveidīgo nejaušas nozvejas uzraudzības sistēmas, nodrošinot novērotāju klātbūtni uz kuģiem, kuri peld ar šo dalībvalstu karogiem un kuru kopējais garums ir 15 m vai lielāks, attiecībā uz zvejas veidiem un saskaņā ar nosacījumiem, kas noteikti III pielikumā. Izstrādā tādas uzraudzības sistēmas, kas ļauj iegūt reprezentatīvus datus par attiecīgo zveju.

2. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai ar atbilstošu zinātnisko pētījumu vai izmēģinājumu projektu palīdzību savāktu zinātniskos datus par vaļveidīgo nejaušu nozveju ar kuģiem, kuru kopējais garums ir mazāks par 15 m un kuri nodarbojas ar III pielikuma 3. punktā noteiktajiem zvejas veidiem.

5. pants

Novērotāji

1. Dalībvalstis, pildot savu novērotāju nodrošināšanas pienākumu, ieceļ neatkarīgu, atbilstoši kvalificētu un pieredzējušu personālu. Lai varētu veikt savus pienākumus, izvēlētajam personālam jābūt ar šādu kvalifikāciju:

a) ar pietiekamu pieredzi vaļveidīgo sugu un zvejas paņēmienu identificēšanai;

b) ar jūras navigācijas pamatiemaņām un atbilstošu sagatavotību jūras drošības jomā;

c) ar spējām veikt zinātniskus pamatuzdevumus, piemēram, vajadzības gadījumā paņemt paraugus un saistībā ar tiem veikt precīzus novērojumus un pierakstus;

d) ar pietiekamām novērojamā kuģa karoga dalībvalsts valodas zināšanām.

2. Novērotāju uzdevums ir uzraudzīt vaļveidīgo nejaušu nozveju un savākt datus, kas vajadzīgi, lai novēroto piezveju attiecinātu uz visu attiecīgo zvejas veidu. Jo īpaši novērotāju uzdevums ir:

a) uzraudzīt attiecīgo kuģu zvejas darbību un reģistrēt attiecīgos datus par zvejas intensitāti (zvejas rīka parametri, faktiskās zvejas darbības vieta un sākšanas un beigšanas laiks);

b) uzraudzīt vaļveidīgo nejaušu nozveju.

Novērotāji var veikt arī citus tādus novērojumus, kurus dalībvalstis var noteikt, lai sekmētu zinātniskās izpratnes veidošanos par attiecīgo kuģu piezvejas sastāvu un zvejas krājumu bioloģisko stāvokli.

3. Novērotājs attiecīgās karoga dalībvalsts kompetentajām iestādēm nosūta ziņojumu, kurā iekļauti visi savāktie dati par zvejas intensitāti un novērojumiem par vaļveidīgo nejaušu nozveju, ieskaitot savu galveno atzinumu apkopojumu.

Ziņojumā jo īpaši iekļauj šādu informāciju par attiecīgo laika posmu:

a) kuģa identitāte;

b) novērotāja vārds un uzvārds, kā arī laika posms, kurā novērotājs atradās uz kuģa;

c) attiecīgais zvejas veids (ieskaitot zvejas rīku raksturojumu, apgabalus ar norādi uz I un III pielikumu un mērķa sugas);

d) zvejas reisa ilgums un atbilstošā zvejas intensitāte (izteikta kā tīkla kopgaruma un zvejas stundu skaita reizinājums stacionāram zvejas rīkam un kā zvejas stundu skaits velkamam zvejas rīkam);

e) nejauši notvertu vaļveidīgo skaits, arī sugas un, ja iespējams, papildu informācija par lielumu vai svaru, dzimumu, vecumu un attiecīgos gadījumos norādes par dzīvniekiem, kas pazaudēti, velkot zvejas rīku, vai kas palaisti vaļā dzīvi;

f) visa papildu informācija, ko novērotājs uzskata par lietderīgu šīs regulas mērķiem, vai visi papildu novērojumi par vaļveidīgo bioloģiju (piemēram, vaļveidīgo vērošana vai īpaša izturēšanās saistībā ar zvejas darbību).

Kuģa kapteinis var pieprasīt novērotāja ziņojuma kopiju.

4. Informācija, kas ietverta novērotāja ziņojumos, vismaz piecus gadus pēc attiecīgā ziņošanas perioda beigām tiek glabāta karoga dalībvalstī.

6. pants

Gada ziņojumi

1. Katru gadu līdz 1. jūnijam dalībvalstis Komisijai nosūta visaptverošu gada ziņojumu par 2., 3., 4. un 5. panta īstenošanu iepriekšējā gadā. Pirmais ziņojums attiecas gan uz atlikušo gada daļu pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas, gan visu nākamo gadu.

2. Pamatojoties uz novērotāju ziņojumiem, kas sniegti saskaņā ar 5. panta 3. punktu, un visiem pārējiem atbilstošiem datiem, tostarp datiem par zvejas intensitāti, kuri savākti, piemērojot Komisijas 2000. gada 29. jūnija Regulu (EK) Nr. 1543/2000 par Kopienas sistēmas izveidi to datu vākšanai un pārvaldei, kas vajadzīgi, lai īstenotu kopējo zivsaimniecības politiku [6], gada ziņojumā iekļauj aplēses par vaļveidīgo nejaušas nozvejas kopapjomu katrā attiecīgajā zvejas veidā. Šajā ziņojumā iekļauj novērtējumu par novērotāju ziņojumos iekļautajiem secinājumiem un visu citu attiecīgo informāciju, tostarp dalībvalstīs veikto izpēti, lai samazinātu vaļveidīgo nejaušo nozveju zvejniecībā. Ziņojot par zinātnisko pētījumu vai izmēģinājumu projektu rezultātiem, kā paredzēts 2. panta 4. punktā un 4. panta 2. punktā, dalībvalstis nodrošina, ka to plānošanā un īstenošanā tiek sasniegti augstas kvalitātes standarti, un sniedz Komisijai sīkāku informāciju par šiem standartiem.

7. pants

Vispārējs novērtējums un pārskats

1. Vēlākais vienu gadu pēc tam, kad dalībvalstis iesniedz savu otro gada ziņojumu, Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei ziņo par šīs regulas darbību, ņemot vērā informāciju, kas pieejama, piemērojot 6. pantu un Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komitejai novērtējot dalībvalstu ziņojumus. Ziņojumā jo īpaši ņem vērā šīs regulas prasību piemērošanu kuģu veidiem un apgabaliem, novērotāju sistēmās iegūtās informācijas kvalitāti un izmēģinājumu projektu kvalitāti un tam var pievienot attiecīgus priekšlikumus.

2. Ziņojumu atjaunina pēc tam, kad dalībvalstis iesniedz ceturto gada ziņojumu.

8. pants

Pielāgošana tehnikas attīstībai un papildu tehniskās vadlīnijas

1. Saskaņā ar vadības procedūru, kas noteikta Regulas (EK) Nr. 2371/200230. panta 2. punktā, pieņem šo:

a) operatīvās un tehniskās vadlīnijas par novērotāju uzdevumiem, kas izklāstītas 6. pantā;

b) sīki izstrādātus noteikumus par ziņošanas prasībām, kas izklāstīti 6. pantā.

2. Grozījumus II pielikumā, kas vajadzīgi, lai to pielāgotu tehnikas un zinātnes attīstībai, pieņem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/200230. panta 3. punktā noteikto reglamentējošo procedūru.

9. pants

Regulas (EK) Nr. 88/98 grozīšana

Ar šo iekļauj šādus pantus:

"8.a pants

Driftertīklu izmantošanas ierobežojumi

1. No 1. janvāra nosakot procedūras 2008. gadā piešķirto izpildes pilnvaru īstenošanai, aizliedz glabāt uz kuģa vai izmantot zvejā driftertīklus.

2. Driftertīklus drīkst glabāt uz kuģa vai izmantot zvejā līdz 2007. gada 31. decembrim, ja to atļāvušas karoga dalībvalsts kompetentās iestādes.

3. Maksimālais kuģu skaits, kam dalībvalsts var atļaut glabāt uz kuģa vai izmantot zvejā driftertīklus, 2005. gadā nepārsniedz 60 % no zvejas kuģiem, kas driftertīklus izmantojuši laikā no 2001. līdz 2003. gadam.

Šis maksimālais kuģu skaits 2006. un 2007. gadā nepārsniedz attiecīgi 40 % un 20 % no zvejas kuģiem, kas driftertīklus izmantojuši laikā no 2001. gada līdz 2003. gadam.

4. Dalībvalstis katru gadu līdz 30. aprīlim paziņo Komisijai to kuģu sarakstu, kam atļauts veikt zvejas darbību, izmantojot driftertīklus; šo informāciju par 2004. gadu nosūta ne vēlāk kā 2004. gada 31. augustā.

8.b pants

Nosacījumi attiecībā uz driftertīkliem

1. Katra tīklojuma galā jānoenkuro peldošās bojas ar radara atstarotājiem, lai jebkurā laikā varētu noteikt tīkla novietojumu. Bojām jābūt pastāvīgi marķētām ar tā kuģa reģistrācijas burtu(-iem) un numuru, kuram tās pieder.

2. Tā zvejas kuģa kapteinis, kurš izmanto driftertīklus, veic uzskaiti kuģa žurnālā, kurā viņam katru dienu jāieraksta šāda informācija:

a) uz kuģa esošo tīklu kopgarums;

b) katrā zvejas darbībā izmantoto tīklu kopgarums;

c) vaļveidīgo piezvejas daudzums;

d) šādu lomu izvilkšanas diena un vieta.

3. Uz visiem zvejas kuģiem, kas izmanto driftertīklus, glabā 8.a panta 2. punktā minēto atļauju."

10. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā 2004. gada 1. jūlijā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Luksemburgā, 2004. gada 26. aprīlī

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

J. Walsh

[1] Atzinums sniegts 2004. gada 10. februārī.

[2] OV L 358, 31.12.2002., 59. lpp.

[3] OV L 206, 22.7.1992., 7. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).

[4] OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

[5] OV L 9, 15.1.1998. 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 48/1999 (OV L 13, 18.1.1999., 1. lpp.).

[6] OV L 176, 15.7.2000., 1. lpp.

--------------------------------------------------

I PIELIKUMS

Zvejas veidi, kuros akustiskās atbaidīšanas iekārtas ir obligāti izmantojamas

Apgabals | Zvejas rīks | Laika posms | Sākuma datums |

A.Baltijas jūras apgabals, kuru norobežo līnija, kas stiepjas no Zviedrijas krastiem 13°A garuma punktā, no turienes uz dienvidiem līdz 55°Z platumam, no turienes uz austrumiem līdz 14°A garumam, pēc tam uz ziemeļiem līdz Zviedrijas krastiem; un apgabals, ko norobežo līnija, kas stiepjas no Zviedrijas austrumu krasta 55°30′ Z platuma punktā, no turienes uz austrumiem līdz 15°A garumam, no turienes uz ziemeļiem līdz 56° Z platumam, no turienes uz austrumiem līdz 16° A garumam, pēc tam uz ziemeļiem līdz Zviedrijas krastiem | a)Grunts žaunu tīkls vai iepinējtīkls | Visu gadu | 2005. gada 1. jūnijs |

b)Driftertīkls | Visu gadu | 2005. gada 1. jūnijs |

B.ICES apakšapgabala IV un III a rajons | a)Grunts žaunu tīkls vai iepinējtīkls, vai šo tīklu kombinācija, kuras kopgarums nepārsniedz 400 metrus | a)no 1. augusta līdz 31. oktobrim | 2005. gada 1. augusts |

b)Grunts žaunu tīkls vai iepinējtīkls, kura linuma acu izmērs ir > 220 mm | b)Visu gadu | 2005. gada 1. jūnijs |

C.ICES VII e, f, g, h un j rajons | a)Grunts žaunu tīkls vai iepinējtīkls | a)Visu gadu | 2006. gada 1. janvāris |

D.ICES VII d rajons | a)Grunts žaunu tīkls vai iepinējtīkls | a)Visu gadu | 2007. gada 1. janvāris |

E.Baltijas jūras 24. apakšrajons (izņemot apgabalu, uz kuru attiecas A. punkts) | a)Grunts žaunu tīkls vai iepinējtīkls | a)Visu gadu | 2007. gada 1. janvāris |

b)Driftertīkls | b)Visu gadu | 2007. gada 1. janvāris |

--------------------------------------------------

II PIELIKUMS

Akustisko atbaidīšanas iekārtu tehniskās specifikācijas un izmantošanas nosacījumi

Visām akustiskajām atbaidīšanas iekārtām, ko izmanto, piemērojot 2. panta 1. punktu, jāatbilst kādai no šādām signāla un īstenošanas raksturojuma kopām:

| 1. kopa | 2. kopa |

| |

| | SIGNĀLA RAKSTUROJUMS |

* | Signāla veidošana | Digitāls | Analogs |

* | Tonis/plašs diapazons | Plaša diapazona/tonāls | Tonāls |

* | Skaņas avota līmeņi (maksimālais – minimālais) re 1 mPa@1m | 145 dB | 130–150 dB |

* | Pamatfrekvence | a)20–160 KHz plaša diapazona traucējumib)10 kHz tonis | 10 kHz |

* | Augstfrekvences harmonika | Ir | Ir |

* | Impulsa ilgums (nominālvērtība) | 300 ms | 300 ms |

* | Impulsu intervāls | a)4–30 sekundes (nejaušināti);b)4 sekundes | 4 sekundes |

| | ĪSTENOŠANAS RAKSTUROJUMS |

* | Maksimālā atstarpe starp divām akustiskajām atbaidīšanas iekārtām visā tīklu garumā | 200 m, pa vienai akustiskajai iekārtai abos tīkla (vai kopā savienotu tīklu kombinācijas) galos | 100 m, pa vienai akustiskajai iekārtai abos tīkla (vai kopā savienotu tīklu kombinācijas) galos |

--------------------------------------------------

III PIELIKUMS

Zvejas veidi, kas jāuzrauga, un minimālais zvejas intensitātes līmenis, kas jāuzrauga novērotājiem uz kuģa

1. Vispārējās uzraudzības pienākumi

Katru gadu plāno uzraudzības sistēmas, un tās ievieš, lai reprezentatīvā veidā uzraudzītu vaļveidīgo piezveju 3. punkta tabulā noteiktajos zvejas veidos.

Uzraudzības sistēmas izstrādā pietiekami reprezentatīvas, nodrošinot vienmērīgu novērotāju daudzumu flotēs, laika posmos un zvejas apgabalos.

Pēc vispārēja noteikuma uzraudzības sistēmu pamatā ir paraugu ņemšanas stratēģija, kuras mērķis ir ļaut novērtēt vaļveidīgo piezvejas lielumu, piezvejā visbiežāk sastopamo sugu piezvejas lielumu uz vienu attiecīgās flotes intensitātes vienību, lai iegūtu tādu variāciju koeficientu, kas nepārsniedz 0,30. Šo paraugu ņemšanas stratēģiju izplāno, pamatojoties uz esošo informāciju par iepriekšējo piezvejas novērojumu mainīgumu.

2. Izmēģinājumu uzraudzības sistēmas

Ja dēļ informācijas trūkuma par piezvejas mainīgumu paraugu ņemšanas stratēģijas nevar izplānot tā, lai iegūtu variāciju koeficientu 1. punktā noteiktajā ierobežojumā, dalībvalstis divus gadus pēc kārtas īsteno izmēģinājumu novērotāju sistēmas uz kuģiem, tās sākot datumos, kas attiecīgajiem zvejas veidiem minēti 3. punktā.

Šo izmēģinājumu novērotāju sistēmu pamatā ir paraugu ņemšanas stratēģija, kuras mērķis ir noteikt piezvejas mainīgumu un kura noderēs par pamatu turpmāko paraugu ņemšanas stratēģiju plānošanai saskaņā ar 1. punkta nosacījumiem, kā arī sniedz vaļveidīgo piezvejas aplēses, sadalot pa sugām, uz vienu intensitātes vienību.

Izmēģinājumu sistēmas attiecas uz vismaz šādām zvejas intensitātes minimālajām vērtībām:

a) visiem 3. punktā noteiktajiem zvejas veidiem, izņemot pelaģiskos traļus (pa vienam un pārī) no 1. decembra līdz 31. martam ICES VI, VII un VIII apakšapgabalā:

| Flotēs, kurās ir vairāk nekā 400 kuģu | Flotēs, kurās ir vairāk nekā 60 un mazāk nekā 400 kuģu | Flotēs, kurās ir mazāk nekā 60 kuģu |

Minimālā intensitāte, uz kuru attiecas izmēģinājumu sistēmas | 20 kuģu zvejas intensitāte | 5 % no zvejas intensitātes | 5 %, ietverot vismaz trīs dažādus kuģus |

b) pelaģiskajiem traļiem (pa vienam un pārī) no 1. decembra līdz 31. martam ICES VI, VII un VIII apakšapgabalā:

| Flotēs, kurās ir vairāk nekā 60 kuģu | Flotēs, kurās ir mazāk nekā 60 kuģu |

Minimālā intensitāte, uz kuru attiecas izmēģinājumu sistēmas | 10 % no zvejas intensitātes | 10 %, ietverot vismaz trīs dažādus kuģus |

3. Uzraugāmie zvejas veidi un uzraudzības sākuma datumi

Apgabals | Zvejas rīks | Sākuma datums |

A.ICES VI, VII un VIII apakšapgabals | Pelaģiskie traļi (pa vienam un pārī) | 2005. gada 1. janvāris |

B.Vidusjūra (austrumos no 5°36′ rietumu garuma līnijas) | Pelaģiskie traļi (pa vienam un pārī) | 2005. gada 1. janvāris |

C.ICES VI a, VII a un b, VIII a, b un c, IX a rajons | Grunts žaunu tīkls vai iepinējtīkli, kuru linuma acu izmērs ir vismaz 80 mm | 2005. gada 1. janvāris |

D.ICES W apakšapgabals, VI a rajons un VII apakšapgabals, izņemot VII c un VII k rajonu | Driftertīkli | 2006. gada 1. janvāris |

E.ICES III a, b, c, III d apakšapgabals dienvidos no 59° Z, III d apakšapgabals ziemeļos no 59° Z (tikai no 1. jūnija līdz 30. septembrim), IV un IX apakšapgabals | Pelaģiskie traļi (pa vienam un pārī) | 2006. gada 1. janvāris |

F.ICES VI, VII, VIII un IX apakšapgabals | Augstatveres traļi | 2006. gada 1. janvāris |

G.ICES III b, c, d apakšapgabals, izņemot I pielikuma A un E rindā minētos apgabalus | Grunts žaunu tīkls vai iepinējtīkli, kuru linuma acu izmērs ir vismaz 80 mm | 2006. gada 1. janvāris |

--------------------------------------------------

Augša