EUR-Lex Piekļuve Eiropas Savienības tiesību aktiem

Atpakaļ uz EUR-Lex sākumlapu

Šis dokuments ir izvilkums no tīmekļa vietnes EUR-Lex.

Dokuments 32001R0939

Komisijas Regula (EK) Nr. 939/2001 (2001. gada 14. maijs), kas nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 104/2000 piemērošanai par vienotas likmes atbalsta piešķiršanu attiecībā uz atsevišķiem zivsaimniecības produktiem

OV L 132, 15.5.2001., 10./13. lpp. (ES, DA, DE, EL, EN, FR, IT, NL, PT, FI, SV)
Īpašais izdevums čehu valodā: Nodaļa 04 Sējums 005 Lpp. 62 - 65
Īpašais izdevums igauņu valodā: Nodaļa 04 Sējums 005 Lpp. 62 - 65
Īpašais izdevums latviešu valodā: Nodaļa 04 Sējums 005 Lpp. 62 - 65
Īpašais izdevums lietuviešu valodā: Nodaļa 04 Sējums 005 Lpp. 62 - 65
Īpašais izdevums ungāru valodā Nodaļa 04 Sējums 005 Lpp. 62 - 65
Īpašais izdevums maltiešu valodā: Nodaļa 04 Sējums 005 Lpp. 62 - 65
Īpašais izdevums poļu valodā: Nodaļa 04 Sējums 005 Lpp. 62 - 65
Īpašais izdevums slovāku valodā: Nodaļa 04 Sējums 005 Lpp. 62 - 65
Īpašais izdevums slovēņu valodā: Nodaļa 04 Sējums 005 Lpp. 62 - 65
Īpašais izdevums bulgāru valodā: Nodaļa 04 Sējums 006 Lpp. 57 - 60
Īpašais izdevums rumāņu valodā: Nodaļa 04 Sējums 006 Lpp. 57 - 60
Īpašais izdevums horvātu valodā: Nodaļa 04 Sējums 009 Lpp. 116 - 119

Dokumenta juridiskais statuss Vairs nav spēkā, Datums, līdz kuram ir spēkā: 31/12/2013; Atcelts ar 32013R1420

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2001/939/oj

32001R0939



Oficiālais Vēstnesis L 132 , 15/05/2001 Lpp. 0010 - 0013


Komisijas Regula (EK) Nr. 939/2001

(2001. gada 14. maijs),

kas nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 104/2000 piemērošanai par vienotas likmes atbalsta piešķiršanu attiecībā uz atsevišķiem zivsaimniecības produktiem

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1999. gada 17. decembra Regulu (EK) Nr. 104/2000 par zvejniecības un akvakultūras produktu tirgus kopīgo organizāciju [1], un jo īpaši tās 24. panta 8. punktu,

tā kā:

(1) Regulas (EK) Nr. 104/2000, ar kuru no 2001. gada 1. janvāra atcēla Padomes Regulu (EEK) Nr. 3759/92 [2], 24. pants paredz vienotas likmes atbalsta piešķiršanu saskaņā ar atsevišķiem nosacījumiem ražotāju organizācijām, kas no tirgus izņem produktus, kas uzskaitīti minētās regulas IV pielikumā.

(2) Saskaņošanas un vienkāršošanas nolūkā procedūrām, kas nepieciešamas vienotas likmes atbalsta kontekstā, vajadzētu būt tādām pašām, kādas attiecas uz finansiālu kompensāciju un pārejošo uzkrājumu atbalstu, kā noteikts Komisijas 2000. gada 15. novembra Regulā (EK) Nr. 2509/2000, kas nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 104/2000 piemērošanai attiecībā uz finansiālas kompensācijas piešķiršanu par atsevišķu zivsaimniecības produktu izņemšanu [3], un Komisijas 2000. gada 21. decembra Regulā (EK) Nr. 2814/2000, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 104/2000 piemērošanai par pārejošo uzkrājumu atbalsta piešķiršanu attiecībā uz atsevišķiem zivsaimniecības produktiem [4]. Vienotas likmes atbalsta piešķiršanas noteikumus tāpēc vajadzētu noteikt, balstoties uz šo, un Komisijas 1988. gada 28. decembra Regulu (EK) Nr. 4176/88, kas nosaka sīki izstrādātus piemērošanas noteikumus par vienotas likmes atbalsta piešķiršanu attiecībā uz atsevišķiem zivsaimniecības produktiem [5], kurā jaunākie grozījumi ir izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 3516/93 [6], vajadzētu atcelt.

(3) Padomes 1996. gada 26. novembra Regula (EK) Nr. 2406/96, ar kuru nosaka kopīgus tirdzniecības standartus atsevišķiem zivsaimniecības produktiem [7], kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2578/2000 [8], paredz, ka par produktiem, kas ir klasificēti kā B kategorijai piederoši, nav tiesību saņemt finansiālu palīdzību, ko piešķir par izņemšanu no tirgus, kā noteikts kopējā tirgus organizācijā. Ņemot vērā, ka tikai par ekstra, "E" un "A" kvalitātes produktiem ir tiesības saņemt vienotas likmes atbalstu, kas minēts Regulas (EK) Nr. 104/2000 24. pantā, daudzumu, par kuru ir tiesības saņemt šo atbalstu, aprēķina, balstoties uz tikai uz šīm produktu kategorijām.

(4) Būtu jānosaka nosacījumi, kuriem ražotāju organizācijām būtu jāatbilst vienotas likmes atbalsta shēmas kontekstā.

(5) Vienotas likmes atbalstu var piešķirt tikai zvejas gada beigās. Tomēr vajadzētu izveidot noteikumus iespējai piešķirt avansus, kas pakļauti nodrošinājuma iemaksai.

(6) Dalībvalstis būtu jāpilnvaro noteikt pamatcenu, ko izmanto, aprēķinot vienotas likmes atbalstu, kuru sadala atkarībā no izņemto produktu galamērķa, kā to paredz Komisijas 1983. gada 9. jūnija Regula (EEK) Nr. 1501/83 par atsevišķu zivsaimniecības produktu realizāciju, uz kuriem attiecas tirgus stabilizācijas pasākumi [9], kura grozīta ar Regulu (EEK) Nr. 1106/90 [10].

(7) Lai palīdzētu nodrošināt produktu kvalitāti un šo produktu noietu tirgū, būtu jānosaka minimālie noteikumi attiecībā uz apstrādi un noteikumi attiecībā uz glabāšanu un apstrādāto produktu atkārtotu laišanu tirgū.

(8) Atbalsta saņēmējiem vajadzētu veikt preču uzskaiti, kurā ietverti dati par laišanu tirgū, izņemšanu no tirgus un daudzumu, kas pārnests katru mēnesi (kilogramos), lai palielinātu pārbaužu efektivitāti, un sniegt šo informāciju dalībvalstij. Labas mehānisma pārvaldības nolūkā ir pietiekami pieprasīt krājumu uzskaiti minimālo glabāšanas periodu laikā.

(9) Šajā regulā paredzētie pasākumi saskan ar Zivsaimniecības produktu pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I NODAĻA

Vispārīgi noteikumi

1. pants

Lai kvalificētos vienotas likmes atbalsta saņemšanai, ražotāju organizācijas nosūta kompetentajām iestādēm dalībvalstīs produktu sarakstu, kas izdalīti pēc kategorijām, un Regulas (EK) Nr. 104/2000 24. panta 1. punktā minēto autonomo atpirkšanas cenu pirms zvejas gada sākuma.

Ražotāju organizācijas var piemērot autonomu atpirkšanas cenu, kas pārsniedz Regulas (EK) Nr. 104/2000 24. panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto maksimālo līmeni vienai vai vairākām produktu kategorijām. Taču tās zaudē tiesības uz vienotas likmes atbalstu par kategoriju vai kategorijām, attiecībā uz kurām maksimālais līmenis ir pārsniegts.

2. pants

Vienotas likmes atbalstu izmaksā attiecīgajām ražotāju organizācijām tikai tad, kad kompetentās iestādes attiecīgajā dalībvalstī ir pārliecinājušās, ka daudzums, par kuru ir iesniegts atbalsta pieprasījums, nepārsniedz Regulas (EK) Nr. 104/2000 24. panta 5. punktā minēto robežu.

II NODAĻA

Nosacījumi Regulas (EK) Nr. 104/2000 24. panta 2. punktā minētās vienotās likmes atbalsta piešķiršanai (turpmāk tekstā "vienotas likmes kompensācija")

3. pants

Prasības, kas minētas Regulas (EK) Nr. 2509/2000 1. līdz 4. un 7. pantā, piemēro mutatis mutandis attiecībā uz vienotas likmes kompensācijas piešķiršanu.

4. pants

Dalībvalstis nosaka pamatcenu, ko izmanto, aprēķinot vienotas likmes kompensāciju un ar to saistītos avansa maksājumus, kas ir sadalīti atbilstoši Regulas (EEK) Nr. 1501/83 1 panta b), c) un d) apakšpunktā minētajiem no tirgus izņemto produktu galamērķiem.

Pamatcenu nosaka zvejas gada sākumā un tā ir vienāda visām ražotāju organizācijām, kas atzītas attiecīgajā dalībvalstī, ņemot par pamatu attiecīgo dalībvalstu vidējos ieņēmumus no realizācijas caur attiecīgo dalībvalstu noieta tirgiem iepriekšējos sešos mēnešos pirms šīs pamatcenas noteikšanas. Šo līmeni groza, ja attiecīgās dalībvalsts tirgū ir konstatētas nozīmīgas un ilgstošas izmaiņas ieņēmumos.

III NODAĻA

Nosacījumi Regulas (EK) Nr. 104/2000 24. panta 4. punktā minētās vienotās likmes atbalsta piešķiršanai (turpmāk tekstā "vienotas likmes piemaksa")

5. pants

1. Vienotas likmes piemaksas apjomu nosaka pirms katra zvejas gada sākuma saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 104/2000 38. panta 2. punktā minēto kārtību. Summu nosaka par vienības svaru, un to piemēro katra minētās regulas IV pielikumā uzskaitītā produkta neto svaram.

2. Vienotas likmes piemaksu aprēķina, balstoties uz faktiskajām tehniskajām un finansiālajām attiecīgo produktu stabilizācijai un uzglabāšanai nepieciešamo darbību izmaksām, kā reģistrēts Kopienā iepriekšējā zvejas gada laikā.

3. Šādas izmaksas uzskata par tehniskajām izmaksām:

a) enerģijas izmaksas;

b) darbaspēka izmaksas attiecībā uz uzglabāšanu un izlaišanu no glabātuves;

c) iepakojuma materiālu izmaksas;

d) pārstrādes izmaksas (sastāvdaļas);

e) transporta izmaksas no izkraušanas līdz pārstrādes vietai.

4. Finansiālās izmaksas ir vienotas likmes summa EUR 10 apmērā par tonnu 2001. gadā. Pēc tā vienotas likmes summu katru gadu pielāgo, izmantojot procentu likmi, kas noteikta ikgadēji saskaņā ar 5. pantu Padomes Regulā (EEK) Nr. 1883/78 [11].

5. Attiecīgajam zvejas gadam noteiktās vienotas likmes piemaksas līmenis attiecas uz produktiem, kas nodoti glabāšanā šī gada laikā, neatkarīgi no glabāšanas perioda beigām.

6. pants

Regulas (EK) Nr. 2814/2000 3. panta 1. un 2. punktu un 4. pantu piemēro mutatis mutandis attiecībā uz vienotas likmes piemaksas piešķiršanu.

7. pants

Vienotas likmes piemaksu izmaksā attiecīgajai ražotāju organizācijai tikai tad, kad attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes ir pārliecinājušās, ka daudzums, attiecībā uz kuru ir iesniegts piemaksas pieteikums, ir vai nu pārstrādāts un uzglabāts, vai saglabāts un sekojoši atkārtoti laists tirgū saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2814/2000 4. pantu.

IV NODAĻA

Nobeiguma noteikumi

8. pants

1. Vienotas likmes atbalsta maksājumu pieteikumus attiecīgā ražotāju organizācija iesniedz dalībvalsts kompetentajām iestādēm ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc attiecīgā zvejas gada beigām. Pieteikumā obligāti ietver pielikumā norādītos datus.

2. Avansa maksājumus piešķir katru mēnesi pēc attiecīgās ražotāju organizācijas pieprasījuma par izņemto vai pārnesto uzkrājumu daudzumu, ar noteikumu, ka tā iesniedz nodrošinājumu vismaz 105 % apmērā no avansa summas.

3. Avansa maksājuma vai maksājumu lielumu nosaka, balstoties uz provizorisku attiecību starp izņemto daudzumu un to daudzumu, kas piedāvāts tirdzniecībai attiecīgajā laika posmā. Aprēķināto summu koriģē pēc diviem mēnešiem, kas seko attiecīgajam mēnesim, ņemot par pamatu darījumus, kas faktiski veikti un par kuriem ziņots, izmantojot pielikumā sniegto paraugu.

4. Valsts iestādes izmaksā vienotas likmes atbalstu vēlākais astoņu mēnešu laikā kopš zvejas gada beigām. Katra dalībvalsts informē citas dalībvalstis un Komisiju par iestādes nosaukumu un adresi, kura ir noteikta vienotas likmes atbalsta izmaksāšanai.

9. pants

1. Dalībvalstis ievieš pārbaužu sistēmu, lai pārbaudītu, ka maksājuma pieteikumos sniegtā informācija atbilst daudzumam, ko attiecīgā ražotāju organizācija faktiski piedāvājusi tirdzniecībai un izņēmusi no tirgus.

2. Ražotāju organizācijas nodrošina, ka atbalsta saņēmēji veic krājumu uzskaiti saskaņā ar pielikumā minēto modeli.

3. Ražotāju organizācijas katru mēnesi dalībvalstij paziņo par no tirgus izņemto vai pārnesto produktu uzkrājumu izņemšanas vai pārgrāmatošanas datumu, sugas, no kā tie iegūti, un daudzumu.

10. pants

Dalībvalstis informē Komisiju par pasākumiem, kas veikti saskaņā ar šo regulu, tiklīdz tie ir pieņemti, un jebkurā gadījumā līdz 2001. gada 1. jūlijam. Dalībvalstis informē Komisiju par esošajiem pasākumiem 9. panta 1. punktā minētajā jomā līdz 2001. gada 1. jūlijam.

11. pants

Regula (EEK) Nr. 4176/88 ir atcelta.

12. pants

Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2001. gada 1. jūnija.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2001. gada 14. maijā

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

Franz Fischler

[1] OV L 17, 21.1.2000., 22. lpp.

[2] OV L 388, 31.12.1992., 1. lpp.

[3] OV L 289, 16.11.2000., 11. lpp.

[4] OV L 326, 22.12.2000., 34. lpp.

[5] OV L 367, 31.12.1988., 63. lpp.

[6] OV L 320, 22.12.1993., 10. lpp.

[7] OV L 334, 23.12.1996., 1. lpp.

[8] OV L 298, 25.11.2000., 1. lpp.

[9] OV L 152, 10.6.1983., 22. lpp.

[10] OV L 111, 1.5.1990., 50. lpp.

[11] OV L 216, 5.8.1978., 1. lpp.

--------------------------------------------------

PIELIKUMS

+++++ TIFF +++++

--------------------------------------------------

Augša