31998R0850

Padomes Regula (EK) Nr. 850/98

(1998. gada 30. marts)

par zvejas resursu saglabāšanu, izmantojot tehniskos līdzekļus jūras organismu mazuļu aizsardzībai

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 43. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu [1],

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu [2],

ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu [3],

(1) tā kā Regula (EK) Nr. 894/97 [4] ir Regulas (EEK) Nr. 3094/86, kurā ir noteikti zināmi tehniskie pasākumi zvejas resursu saglabāšanai un kas ir bieži un būtiski grozīta, konsolidētā versija;

(2) tā kā pieredze, piemērojot Regulu (EEK) Nr. 3094/86, ir atklājusi dažas nepilnības, no kurām rodas sarežģījumi ar piemērošanu un izpildi un kas būtu jālabo, īpaši samazinot dažādu specifikāciju skaitu, kuras attiecas uz to tīklu acu izmēriem, ko drīkst turēt uz klāja; tā kā līdz ar to ir lietderīgi aizstāt Regulu (EK) Nr. 894/97 ar jaunu tekstu, izņemot tās 11., 18., 19. un 20. pantu;

(3) tā kā ir jādefinē daži principi un kārtība, kādā izveidot tehniskās saglabāšanas pasākumus Kopienas līmenī, tā, lai katra dalībvalsts spētu vadīt zvejas darbības tajos jūras ūdeņos, uz ko attiecas tās jurisdikcija vai suverenitāte;

(4) tā kā ir jāizveido līdzsvars starp tehnisko saglabāšanas pasākumu pielāgošanu dažādām zvejas vietām un vajadzību pēc vienveida noteikumiem, ko būtu viegli piemērot;

(5) tā kā Līguma 130.r panta 2. punktā ir noteikts princips, ka visos Kopienas pasākumos ir jāiekļauj vides aizsardzības prasības, īpaši ņemot vērā piesardzības principu;

(6) tā kā prakse ielaist jūras organismus atpakaļ jūrā būtu jāsamazina līdz minimumam;

(7) tā kā būtu jāparedz zivjaudzētavu rajonu aizsardzība, ņemot vērā īpašos bioloģiskos apstākļus dažādās attiecīgajās zonās;

(8) tā kā Direktīvā 92/43/EEK [5] Padome noteica pasākumus dabisko biotopu, kā arī savvaļas faunas un floras aizsardzībai; tā kā to jūras organismu sarakstā, uz kuriem attiecas šī regula, atrodas dažu tādu sugu nosaukumi, ko aizsargā minētās direktīvas prasības;

(9) tā kā Eiropas Parlaments 1996. gada 25. oktobrī pieņēma savu rezolūciju par Komisijas paziņojumu par tehnisko pasākumu ieviešanu kopējā zivsaimniecības politikā;

(10) tā kā, lai gan zvejnieku, gan patērētāju interesēs nodrošinātu jūras bioloģisko resursu aizsardzību un zvejas resursu līdzsvarotu izmantošanu, būtu jāizstrādā tehniskie aizsardzības pasākumi, precizējot, inter alia, tīklu acs izmērus un to kombinācijas, kas piemēroti zināmu sugu noķeršanai, un citas zvejas rīku īpašības, un minimālos jūras organismu izmērus, kā arī zvejas ierobežojumus dažos apgabalos un laikposmos un ar dažiem rīkiem un aprīkojumu;

(11) tā kā, ņemot vērā zinātnieku ieteikumus, būtu jāizstrādā noteikumi par velkamo zvejas rīku acs izmēru palielināšanu, ja tiek zvejotas dažas jūras organismu sugas, un būtu jāizstrādā noteikumi par kvadrātveida acs linumu obligātu izmantošanu, jo tam var būt nozīmīga loma, lai samazinātu jūras organismu mazuļu noķeršanu;

(12) tā kā, lai novērstu iespēju, ka tiek lietoti zvejas rīki ar vēl mazākiem acs izmēriem, kas rada attiecīgo zvejniecību mērķa sugu mazuļu mirstības palielināšanos, jānosaka acs izmēri fiksētajiem zvejas rīkiem;

(13) tā kā nozvejas sugu sastāvs un asociētās zvejas prakse atšķiras dažādos ģeogrāfiskajos apgabalos; tā kā minētās atšķirības attaisno atšķirīgu pasākumu piemērošanu minētajos apgabalos;

(14) tā kā dažu tādu sugu nozveju, kas jāpārveido zivju miltos vai zivju eļļā, var veikt ar maziem tīkla acs izmēriem ar noteikumu, ka jebkura zvejas operācija negatīvi neietekmē pārējās sugas;

(15) tā kā jāpiemēro minimālie izmēri attiecībā uz tām sugām, kas sastāda lielāko daļu no Kopienas flotu nozvejas, ko tās izkrauj krastā, un tām sugām, kas izdzīvo pēc ielaišanas atpakaļ jūrā;

(16) tā kā sugas minimālajam izmēram būtu jābūt saskaņotam ar to tīklu acs izmēriem, ko piemēro minētajai sugai;

(17) tā kā būtu jānosaka veids, kādā mēra jūras organismu izmēru;

(18) tā kā, lai aizsargātu siļķu mazuļus, būtu jāpieņem īpaši noteikumi attiecībā uz brētliņu zvejošanu un turēšanu uz klāja;

(19) tā kā, lai ņemtu vērā tradicionālo zvejošanas praksi dažos apgabalos, būtu jāpieņem īpaši noteikumi attiecībā uz anšovu un tunzivs zvejošanu un turēšanu uz klāja;

(20) tā kā, lai nodrošinātu zvejas darbības kontroli, ko dažos rajonos veic kuģi, kas atbilst īpašiem nosacījumiem, pieeja šādiem rajoniem tiek pakļauta speciālām zvejas atļaujām, kas minētas Padomes 1994. gada 27. jūnija Regulā (EK) Nr. 1627/94, kurā ir noteikti vispārīgie noteikumi attiecībā uz īpašām zvejas tiesībām [6];

(21) tā kā riņķvadu izmantošana zivju baros, kas atrasti kopā ar jūras zīdītājiem, var novest pie tā, ka tiek noķerti un nogalināti šādi zīdītāji; tā kā tomēr, ja tos pareizi pielieto, tad riņķvadu izmantošana ir efektīva zvejas metode tikai vēlamajai mērķa sugai; tā kā līdz ar to jūras zīdītāju ielenkšana ar riņķvadu ir jāaizliedz;

(22) tā kā, lai nekavētu zinātnisko izpēti, mākslīgu krājumu atjaunošanu vai transplantāciju, šī regula nebūtu jāpiemēro tām operācijām, kas var būt vajadzīgas šādu darbību veikšanai;

(23) tā kā daži pasākumi, kas vajadzīgi saglabāšanas sakarā, ir iekļauti Padomes 1986. gada 22. septembra Regulā (EEK) Nr. 2930/86, kurā ir noteiktas zvejas kuģu īpašības [7], un Padomes 1993. gada 12. oktobra Regulā (EEK) Nr. 2847/93, kurā ir noteikta kontroles sistēma, kas piemērojama kopējai zivsaimniecības politikai [8], un līdz ar to nav jāatkārto;

(24) tā kā, ja saglabāšana ir nopietni apdraudēta, tad Komisijai un dalībvalstīm vajadzētu būt atļaujai veikt vajadzīgos pagaidu pasākumus;

(25) tā kā var saglabāt vai pieņemt papildu valsts pasākumus ar stingri vietēju raksturu, ar nosacījumu, ka Komisija iepriekš pārbaudījusi to savietojamību ar Kopienas tiesību aktiem un atbilstību kopējai zivsaimniecības politikai;

(26) tā kā, ja ir vajadzīgi sīki izstrādāti noteikumi šīs regulas ieviešanai, tad tādi noteikumi būtu jāpieņem saskaņā ar kārtību, kas noteikta Regulas (EEK) Nr. 3760/92 [9] 18. pantā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Šo regulu, kurā noteikti tehniskie saglabāšanas pasākumi, piemēro to zivju resursu ķeršanai un izkraušanai, kas atrodami jūras ūdeņos, uz kuriem attiecas dalībvalstu suverenitāte vai jurisdikcija un kuri atrodas kādā no reģioniem, kas precizēti 2. pantā, izņemot gadījumus, kad 26. un 33. pantā noteikts citādi.

I SADAĻA

DEFINĪCIJAS

2. pants

1. Šajā regulā lieto šādas jūras ūdeņu definīcijas:

a) 1. reģions

Visi ūdeņi, kas atrodas uz ziemeļiem un rietumiem no līnijas, kas sākas no punkta, kurš atrodas 48o ziemeļu platuma un 18o rietumu garuma, no turienes uz ziemeļiem līdz 60o ziemeļu platuma, no turienes uz austrumiem līdz 5o rietumu garuma, no turienes uz ziemeļiem līdz 60o 30′ ziemeļu platuma, no turienes uz austrumiem līdz 4o rietumu garuma, no turienes uz ziemeļiem līdz 64o ziemeļu platuma, no turienes uz austrumiem līdz Norvēģijas krastam.

b) 2. reģions

Visi ūdeņi, kas atrodas uz ziemeļiem no 48o ziemeļu platuma, bet, izņemot ūdeņus 1. reģionā un ICES IIIb, IIIc un IIId zonā.

c) 3. reģions

Visi ūdeņi, kas atbilst ICES VIII un IX apakšrajonam.

d) 4. reģions

Visi ūdeņi, kas atbilst ICES X apakšrajonam.

e) 5. reģions

Visi ūdeņi tajā Centrālaustrumatlantijas okeāna daļā, kas ietver CECAF reģiona 34. zvejas zonas 34.2.0 apakšrajonu un 34.1.1., 34.1.2. un 34.1.3. daļu.

f) 6. reģions

Visi tie ūdeņi pie Franču Gviānas krastiem, uz kuriem attiecas Francijas suverenitāte vai jurisdikcija.

g) 7. reģions

Visi tie ūdeņi pie Francijas departamentu Martinikas un Gvadelupas krastiem, uz kuriem attiecas Francijas suverenitāte vai jurisdikcija.

h) 8. reģions

Visi tie ūdeņi pie Francijas departamenta Reinjonas krastiem, uz kuriem attiecas Francijas suverenitāte vai jurisdikcija.

2. Ģeogrāfiskie apgabali, kas šajā regulā apzīmēti ar burtiem ICES un CECAF, ir tie, ko definējušas attiecīgi Starptautiskā Jūras pētniecības padome un Zivsaimniecības komiteja, kas atbild par Atlantijas okeāna centrālo un austrumu daļu. Tie ir aprakstīti, pieļaujot jebkādus turpmākus grozījumus, Komisijas paziņojumos Nr. 85/C 335/02 [10] un Nr. 85/C 347/05 [11].

3. Reģionus, kas minēti 1. punktā, var sadalīt ģeogrāfiskos apgabalos, jo īpaši, pamatojoties uz definīcijām, kas minētas 2. punktā, saskaņā ar kārtību, kas noteikta 48. pantā.

4. Neraugoties uz 2. punktu, šajā regulā:

- Kategatu ziemeļos norobežo līnija, kas novilkta no Skāgenas bākas līdz Tistlarnas bākai, un no turienes līdz tuvākajam punktam Zviedrijas krastā, un dienvidos — līnija, kas novilkta no Hasenoras raga līdz Gnībenas ragam, no Korshages līdz Spodsbjergai, un no Giljberga raga līdz Kullenai,

- Skageraku rietumos norobežo līnija, kas novilkta no Hanstholmas bākas līdz Lindsi bākai, un dienvidos — līnija, kas novilkta no Skāgenas bākas līdz Tistlarnas bākai, un no turienes līdz tuvākajam punktam Zviedrijas krastā,

- Ziemeļjūra ietver ICES IV apakšrajonu, ICES IIa zonas blakusesošo daļu, kas atrodas uz dienvidiem no 64o ziemeļu platuma, un to ICES IIIa zonas daļu, uz kuru neattiecas Skageraka definīcija, kas dota otrajā ievilkumā.

3. pants

Šajā regulā:

jūras organismi nozīmē visas jūras zivis, to skaitā anadromās un katadromās sugas to jūras dzīves laikā, vēžveidīgos un gliemjus un to daļas;

velkamo vadu linuma acu izmērs nozīmē jebkura traļa āmja vai pagarinājuma, kas atrodas uz zvejas kuģa klāja un ir piestiprināts vai ir derīgs piestiprināšanai pie jebkura velkama vada, linuma acu izmēru. Linuma acu izmēru nosaka ar procedūru, kas precizēta Regulā (EEK) Nr. 2108/84 [12]. Šo linuma acu izmēra definīciju nepiemēro kvadrātveida acu linuma acs izmēram;

daudzkārtu diega linums nozīmē linumu, kas veidots no diviem vai vairāk diegiem, kur diegus var atdalīt starp mezgliem, nesabojājot diega struktūru;

kvadrātveida acu linums nozīmē linuma konstrukciju, kas piestiprināts tā, lai no abiem paralēlo līniju komplektiem, ko veido acs soļi, viens komplekts būtu paralēls tīkla garenvirziena asij un otrs veidotu taisnu leņķi pret minēto asi;

kvadrātveida acu paneļa vai loga acs izmērs nozīmē lielāko nosakāmo tāda paneļa vai loga acs izmēru, kas ievietots velkamā tīklā. Linuma acu izmēru nosaka ar procedūrām, kas izklāstītas Regulā (EEK) Nr. 2108/84;

bezmezglu linums nozīmē linumu, kas sastāv no četru aptuveni vienāda garuma malu acīm, kur acu stūrus veido acs divu blakusmalu diegu savijums;

grunts žaunu tīkli jeb iepinējtīkli nozīmē jebkuru fiksētu rīku, kas izgatavots no viena tīkla gabala un kas jebkuriem līdzekļiem nostiprināts vai ko var nostiprināt uz jūras grunts;

rāmjtīkli nozīmē jebkuru fiksētu rīku, kas izgatavots no diviem vai vairāk tīkla gabaliem, kuri kopā paralēli iekārti uz vienas augšējā iestiprinājuma virves, un kas jebkuriem līdzekļiem nostiprināts vai ko var nostiprināt uz jūras grunts.

II SADAĻA

TĪKLI UN TO IZMANTOŠANAS NOSACĪJUMI

I NODAĻA

NOTEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ VELKAMIEM ZVEJAS RĪKIEM

4. pants

1. Katram no reģioniem vai ģeogrāfiskajiem apgabaliem, kas minēti I līdz V pielikumā, un vajadzības gadījumā atkarībā no laika perioda, mērķa zivju sugas, ko var zvejot ar katru linuma acu izmēru diapazonu, ir tās, kas minētas attiecīgajā pielikumā.

2. Izmantot vai vest uz klāja velkamos tīklus, kuru acs izmēri ir citi, nevis tie, kas minēti attiecīgajā pielikumā, visos reģionos vai ģeogrāfiskajos apgabalos, kas minēti I līdz V pielikumā, jebkura zvejas brauciena laikā ir aizliegts.

3. a) Katrā no reģioniem vai ģeogrāfiskajiem apgabaliem, kas minēti VIII un IX pielikumā, un vajadzības gadījumā atkarībā no laika perioda, jebkura zvejas brauciena laikā izmantot vai vest uz klāja jebkuru trali, dāņu vadu vai līdzīgu velkamo tīklu ir aizliegts, ja uz klāja vedamo zvejas rīku acu izmēri neatbilst nosacījumiem, kas noteikti attiecīgajā pielikumā;

b) kopienas kuģi tomēr Kopienas zvejas ūdeņos un jebkura zvejas brauciena laikā var vest uz klāja tīklus ar linuma acu izmēriem, kas mazāki par 120 milimetriem un kas neatbilst nosacījumiem, kuri noteikti VIII un IX pielikumā, ar noteikumu, ka:

- tie var uzrādīt atļauju zvejot ārpus Kopienas ūdeņiem minētā brauciena laikā, un

- kamēr kuģis atrodas Kopienas ūdeņos, visi tīkli ar linuma acu izmēriem, kas neatbilst nosacījumiem, kuri noteikti VIII un IX pielikumā, ir satīti un sakrauti saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti Regulas (EEK) Nr. 2847/93 20. panta 1. punktā.

4. Nozvejas, kas atrodas uz klāja un kas iegūtas katrā no reģioniem vai ģeogrāfiskajiem apgabaliem, kuri minēti I līdz V, X un XI pielikumā, nedrīkst izkraut, ja to procentuālais sastāvs neatbilst nosacījumiem, kas izklāstīti attiecīgajā pielikumā.

5. Mērķa sugu un pārējo sugu procentuālo daļu iegūst, sasummējot visus to I līdz V pielikumā izklāstīto mērķa sugu un pārējo sugu daudzumus, kuri tiek turēti uz klāja vai tiek pārkrauti.

5. pants

1. Procentuālās daļas, kas minētas I līdz V, X un XI pielikumā, aprēķina kā proporciju to visu jūras organismu dzīvsvaram, kas atrodas uz klāja pēc sašķirošanas vai pie izkraušanas.

2. Tomēr, aprēķinot procentuālās daļas, kas minētas 1. punktā, zvejas kuģim, no kura jūras organismu daudzumi ir pārkrauti, minētos daudzumus ņem vērā.

3. Zvejas kuģu kapteiņi, kas neaizpilda kuģa žurnālu saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti Regulas (EEK) Nr. 2847/93 6. pantā, nepārkrauj jūras organismus uz jebkuru citu kuģi vai nepārkrauj uz savējo jūras organismus no jebkura cita kuģa.

4. Procentuālās daļas, kas minētas 1. punktā, var aprēķināt uz viena vai vairāku etalonparaugu pamata.

5. Neraugoties uz 1. punktu, tādas tūbīšu nozvejas gadījumā, kas paturēta uz klāja un noķerta ar tīkliem, kuru linuma acu izmēri ir mazāki nekā 16 milimetri, procentuālo daļu drīkst aprēķināt pirms šķirošanas.

6. Šā panta mērķiem vesela Norvēģijas omāra ekvivalento svaru iegūst, pareizinot Norvēģijas omāra astu svaru ar trīs.

6. pants

1. a) Vest uz klāja vai izmantot jebkuru bentisko zivju sugu zvejas trali, dāņu vadu vai līdzīgu velkamo tīklu, kam ir vairāk nekā 100 acu jebkurā traļa āmja perimetrā, izņemot savienojumus un eģes, ir aizliegts. Šo noteikumu piemēro bentisko zivju sugu zvejas traļiem, dāņu vadiem vai līdzīgiem velkamajiem tīkliem, kuru linuma acu izmēri ir robežās no 90 līdz 119 milimetriem;

b) pirmo daļu nepiemēro baļķa tralim.

2. Jebkurā atsevišķā āmī stricto sensu, acu skaits ap jebkuru āmja apkārtmēru nedrīkst palielināties no tā sākuma līdz galam. Šo noteikumu piemēro visiem velkamajiem tīkliem, kuru acu izmērs ir vienāds ar vai lielāks par 55 milimetriem.

3. Acu skaits, izņemot tās, kas atrodas (auduma) eģēs, jebkurā punktā uz jebkura pagarinājuma jebkura apkārtmēra nav mazāks kā maksimālais acu skaits uz āmja sākuma un gala apkārtmēra stricto senso, izņemot acis (auduma) eģēs. Šo noteikumu piemēro visiem velkamajiem tīkliem, kuru acu izmērs ir vienāds ar vai lielāks par 55 milimetriem.

7. pants

1. a) Kvadrātveida acu paneļus ar acu izmēru, kas ir vismaz 80 milimetri, drīkst ievietot jebkurā velkamajā tīklā;

b) alternatīvi, jebkuru bentisko trali, dāņu vadu vai līdzīgu velkamo tīklu, kura acs izmērs ir vienāds ar vai lielāks par 100 milimetriem, var aprīkot ar paneļiem, kas atļauti saskaņā ar Padomes 1986. gada 12. jūnija Regulu (EEK) Nr. 1866/86, kurā noteikti daži tehniskie pasākumi zivju resursu saglabāšanai Baltijas jūras, Belta un Zunda līča ūdeņos [13].

2. Jebkuru kvadrātveida acu paneli:

a) novieto tīkla augšējā pusē vai augšējā šotē (buru auklā) jebkura pagarinājuma priekšā vai jebkurā punktā starp jebkura pagarinājuma priekšējo daļu un āmja aizmugurējo daļu;

b) nedrīkst nekādā veidā aizsprostot ar jebkādiem iekšējiem vai ārējiem piestiprinājumiem;

c) ir vismaz trīs metrus garš, izņemot gadījumus, kad tas ir iestrādāts tīklos, ko velk kuģi, kam motora jauda ir mazāk nekā 112 kilovati, un tādā gadījumā tam jābūt vismaz divus metrus garam;

d) ir veidots no bezmezglu linuma vai no linuma, kas veidots ar neslīdošiem mezgliem, un ir ievietots tādā veidā, lai acis visu zvejošanas laiku būtu pilnībā atvērtas;

e) ir veidots tā, lai acu skaits paneļa acu priekšējā rindā būtu vienāds ar vai lielāks par acu skaitu paneļa acu aizmugurējā rindā.

3. Jebkurā tīklā, kurā kvadrātveida acu panelis ir ievietots tīkla "nekonusveidīgajā" daļā, starp katru paneļa malu un blakusesošajām tīkla (auduma) eģēm ir augstākais piecas vaļējas rombveida acis.

Jebkurā tīklā, kurā kvadrātveida acu panelis ir ievietots, pilnībā vai daļēji, tīkla konusveidīgajā daļā, starp acu aizmugurējo rindu kvadrātveida acu panelī un blakusesošajām tīkla (auduma) eģēm ir augstākais piecas vaļējas rombveida acis.

4. Neraugoties uz 1. punkta a) apakšpunktu un 2. punkta a) apakšpunktu, jebkuru bentisko trali, dāņu vadu vai līdzīgu velkamo tīklu, kura acu izmērs ir robežās no 70 līdz 79 milimetriem, aprīko ar kvadrātveida acu paneli, ko novieto āmja priekšā (pirms āmja) un kam acu izmērs ir vienāds ar vai lielāks par 80 milimetriem.

5. Neraugoties uz 1. punkta a) apakšpunktu, turēt uz klāja jebkuru daudzumu Pandalus ģints vēžveidīgos, kas noķerti ar jebkuru bentisko velkamo tīklu, kam acs izmērs ir robežās no 32 līdz 54 milimetriem, ir aizliegts, ja vien tīkls nav aprīkots ar kvadrātveida acu paneli vai logu, kam acs izmērs ir vienāds ar vai lielāks par 70 milimetriem.

6. Šā panta 4. un 5. punktā minētos nosacījumus piemēro tikai 1. un 2. reģionā.

7. Jebkura kvadrātveida acu linuma, kas ievietots jebkurā tīkla daļā, acs izmēru mērījumus neņem vērā, novērtējot velkamā tīkla acs izmērus.

8. pants

1. Vest uz klāja vai izmantot jebkurus velkamos tīklus, kam āmja daļa pilnībā vai daļēji veidota no atsevišķiem diega linuma materiāliem, kam diega biezums ir vairāk nekā astoņi milimetri, ir aizliegts.

2. Vest uz klāja vai izmantot jebkurus velkamos tīklus, kam āmja daļa pilnībā vai daļēji veidota no linuma materiāliem, kas sastāv no daudzkārtu diega, ir aizliegts, ja vien daudzkārtu diegi nav aptuveni vienāda biezuma un ja daudzkārtu diegu biezumu summa jebkurā jebkuras acs malā nav vairāk kā 12 milimetri.

3. Šā panta 1. un 2. punktu nepiemēro pelāģiskajiem traļiem.

9. pants

1. Vest uz klāja vai izmantot jebkuru velkamo tīklu, kura āmis pilnībā vai daļēji ir veidots no jebkura linuma materiāla, kas izgatavots no acīm, kuras nav kvadrātveida vai rombveida, ir aizliegts.

2. Šā panta 1. punktu nepiemēro jebkuram velkamajam tīklam, kura traļa āmim linuma acu izmērs ir 31 milimetrs vai mazāk.

10. pants

Uz dragām neattiecas 4. panta noteikumi, ar noteikumu, ka to jūras organismu daudzumi, kas tiek turēti uz klāja un noķerti ar minētajiem tīkliem, izņemot divvāku gliemjus, nepārsniedz 5 % kopējā jūras organismu svara uz klāja.

II NODAĻA

NOTEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ FIKSĒTAJIEM ZVEJAS RĪKIEM

11. pants

1. Katram no reģioniem vai ģeogrāfiskajiem apgabaliem, kas minēti VI un VII pielikumā, un vajadzības gadījumā atkarībā no laika perioda, izmantot vai turēt uz klāja jebkuru grunts žaunu tīklu, iepinējtīklu vai rāmjtīklu ir aizliegts, ja vien:

a) loms, kas iegūts ar minēto tīklu un tiek turēts uz klāja, ietver ne mazāk kā 70 % mērķa sugu; un

b) - ja runa ir par grunts žaunu tīkliem un iepinējtīkliem, to acs izmērs atbilst vienai no kategorijām, kas izklāstītas attiecīgajā pielikumā,

- ja runa ir par rāmjtīkliem, to acs izmērs tajā tīkla daļā, kur ir vismazākais acs izmērs, atbilst vienai no kategorijām, kas izklāstītas attiecīgajā pielikumā.

2. Minimālo procentuālo mērķa sugu daudzumu iegūst, sasummējot visu noķerto mērķa sugu daudzumus.

12. pants

1. Procentuālo daļu, kas minēta 11. panta 1. punktā, aprēķina kā visu jūras organismu dzīvsvara proporciju uz klāja pēc šķirošanas vai izkraujot.

2. Procentuālo daļu, kas minēta 1. punktā, var aprēķināt uz viena vai vairāku etalonparaugu pamata.

13. pants

Šīs regulas 11. un 12. pantu nepiemēro lašveidīgo, nēģu vai miksīnu nozvejām.

III NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI PAR TĪKLIEM UN TO IZMANTOŠANAS NOSACĪJUMI

14. pants

Šķirošanu veic nekavējoties pēc tam, kad loms ir izņemts no tīkla vai tīkliem.

15. pants

1. Jūras organismu daudzumus, kas nozvejoti, pārsniedzot atļautās procentuālās daļas, kas precizētas I līdz VII, X un XI pielikumā, ielaiž atpakaļ jūrā pirms atgriešanās ostā.

2. Visu laiku pirms atgriešanās ostā mērķa sugu procentuālā daļa, kā noteikts I līdz VII, X un XI pielikumā, kas tiek turēta uz klāja, ir vismaz puse no minimālā mērķa sugu procentuālā daudzuma, kas norādīts minētajos pielikumos.

3. Pēc zvejas brauciena pirmajām 24 stundām minimālo mērķa sugu procentuālo daļu, kā noteikts I līdz VII, X un XI pielikumā, ievēro laikā, kad ik dienas tiek aizpildīts kuģa žurnāls, saskaņā ar nosacījumiem, kas noteikti Regulas (EEK) Nr. 2847/93 6. pantā.

16. pants

Neizmanto nekādas ierīces, ar kurām acis jebkurā zvejas tīkla vietā tiek aizsprostotas vai citādi tiek samazināta to efektivitāte.

Šis noteikums neizslēdz dažu ierīču izmantošanu, kuru sarakstu un tehniskos aprakstus sastāda saskaņā ar kārtību, kas noteikta 48. pantā.

III SADAĻA

JŪRAS ORGANISMU MINIMĀLAIS IZMĒRS

17. pants

Jūras organisms ir pārāk maza izmēra, ja tā izmēri ir mazāki nekā XII pielikumā precizētie minimālie izmēri attiecīgajām sugām un attiecīgajam ģeogrāfiskajam apgabalam.

18. pants

1. Jūras organisma izmērus mēra saskaņā ar noteikumiem, kas noteikti XIII pielikumā.

2. Ja ir paredzēta vairāk nekā viena jūras organismu mērīšanas metode, tad organismu uzskata par minimāla izmēra, ja, piemērojot jebkuru no minētajām metodēm, rezultātā iegūst izmēru, kas vienāds ar vai lielāks par atbilstīgo minimālo izmēru.

3. Omārus, vēžveidīgos, un divvāku gliemjus un gliemjus, kas pieder kādai no sugām, kam XII pielikumā ir noteikts minimālais izmērs, drīkst turēt uz klāja tikai veselus un izkraut tikai veselus.

4. a) Ēdamos krabjus drīkst turēt uz klāja veselus un drīkst izkraut veselus.

b) Tomēr, maksimāli 5 % no kopējās ēdamo krabju vai to daļu nozvejas svara, ko tur uz klāja vai izkrauj, var sastāvēt no atdalītām spīlēm.

19. pants

1. Pārāk maza izmēra jūras organismus netur uz klāja vai nepārkrauj, neizkrauj, netransportē, neuzglabā, nepārdod, neizliek apskatei vai nepiedāvā tirdzniecībā, bet nekavējoties ielaiž atpakaļ jūrā.

2. Šā panta 1. punktu nepiemēro:

a) sardīnēm, anšoviem, siļķēm, stavridām un makrelēm, 10 % robežās no kopējo lomu dzīvsvara, ko tur uz klāja, no katras no minētajām sugām. Pārāk maza izmēra sardīņu, anšovu, siļķu, stavridu vai makreļu procentuālo daļu aprēķina kā visu jūras organismu dzīvsvara proporciju uz klāja pēc šķirošanas vai pie izkraušanas. Procentuālo daļu var aprēķināt uz viena vai vairāku salīdzināmo paraugu pamata. 10 % robežu nepārsniedz pārkraušanas, izkraušanas, pārvadāšanas, uzglabāšanas, izrādīšanas vai pārdošanas laikā;

b) jūras organismiem, kas nav definēti I līdz V pielikumā kā mērķa sugas, tīkla acu kategorijām mazākām par 16 milimetriem vai no 16 līdz 31 milimetram, un kas nozvejoti ar velkamajiem zvejas rīkiem ar acu izmēru mazāk nekā 32 milimetri, ar noteikumu, ka minētie organismi nav sašķiroti un nav pārdoti, izlikti apskatei vai piedāvāti pārdošanai patēriņam cilvēku uzturā.

3. Tomēr pārāk maza izmēra sardīnes, anšovus, stavridas vai makreles, kas noķertas izmantošanai par dzīvo ēsmu, drīkst paturēt uz klāja ar noteikumu, ka tās tiek turētas dzīvas.

IV SADAĻA

SPECIĀLI NOTEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ DAŽU JŪRAS ORGANISMU ZVEJU

20. pants

Siļķu zvejas ierobežojumi

1. Turēt uz klāja siļķes, kas noķertas turpmāk minētajos ģeogrāfiskajos apgabalos un laikposmos, ir aizliegts:

a) no 1. janvāra līdz 30. aprīlim ģeogrāfiskajā apgabalā uz ziemeļaustrumiem no līnijas, kas novilkta starp Kintairas ragu un Korsvolas ragu;

b) no 1. jūlija līdz 31. oktobrim ģeogrāfiskajā apgabalā, ko ierobežo šādas koordinātes:

- Dānijas rietumu krasts pie 55o 30′ ziemeļu platuma,

- 55o 30′ ziemeļu platums, 7o 00′ austrumu garums,

- 57o 00′ ziemeļu platums, 7o 00′ austrumu garums,

- Dānijas rietumu krasts pie 57o 00′ ziemeļu platuma;

c) no 15. augusta līdz 15. septembrim zonā, kas stiepjas no sešām līdz 12 jūdzēm no Apvienotās Karalistes austrumu krasta, mērot no pamatlīnijām starp 55o30′ ziemeļu platuma un 55o 45′ ziemeļu platuma;

d) no 15. augusta līdz 30. septembrim ģeogrāfiskajā apgabalā, ko ierobežo līnija, kas savieno šādus punktus:

- Lūisas zemesrags,

- Rotas rags,

- 58o 55′ ziemeļu platums, 5o 00′ rietumu garums,

- 58o 55′ ziemeļu platums, 7o 10′ rietumu garums,

- 58o 20′ ziemeļu platums, 8o 20′ rietumu garums,

- 57o 40′ ziemeļu platums, 8o 20′ rietumu garums,

- Ziemeļjūistas rietumu krasts pie 57o 40′ ziemeļu platuma, tad gar salas ziemeļu krastu līdz punktam 57o 40′ 36" ziemeļu platuma, 7o 20′ 39" rietumu garuma,

- 57o 50′ 3" ziemeļu platums, 7o 8′ 6" rietumu garums,

- gar Lūisas rietumu krastu ziemeļaustrumu virzienā līdz sākuma punktam (Lūisas zemesrags);

c) no 15. augusta līdz 30. septembrim zonā, kas stiepjas no sešām līdz 12 jūdzēm no Apvienotās Karalistes austrumu krasta, mērot no pamatlīnijām starp 54o 10′ ziemeļu platuma un 54o 45′ ziemeļu platuma;

f) no 21. septembra līdz 31. decembrim ICES VIIa zonas daļās, ko ierobežo šādas koordinātes:

i) - Menas salas austrumu krasts pie 54o 20′ ziemeļu platuma,

- 54o 20′ ziemeļu platums, 3o 40′ rietumu garums,

- 53o 50′ ziemeļu platums, 3o 50′ rietumu garums,

- 53o 50′ ziemeļu platums, 4o 50′ rietumu garums,

- Menas salas dienvidrietumu krasts pie 4o 50′ rietumu garuma

un

ii) - Ziemeļīrijas austrumu krasts pie 54o 15′ ziemeļu platuma,

- 54o 15′ ziemeļu platums, 5o 15′ rietumu garums,

- 53o 50′ ziemeļu platums, 5o 50′ rietumu garums,

- Īrijas austrumu krasts pie 53o 50′ ziemeļu platuma;

g) visu gadu ICES VIIa zonā, ģeogrāfiskajā apgabalā starp Skotijas, Anglijas un Velsas rietumu krastiem, un līniju, kas novilkta 12 jūdzes no krastu pamatlīnijām, ko dienvidos ierobežo 53o 20′ ziemeļu platums un ziemeļrietumos — līnija, kas novilkta starp Galovejas ragu (Skotija) un Eira ragu (Menas sala);

h) visu gadu Logena līcī, ko definē kā ūdeņus uz austrumiem no līnijas, kura novilkta no Logena raga, kas atrodas punktā 54o 44′ ziemeļu platuma un 4o 59′ rietumu garuma, līdz Lagantaluhas ragam (Laggantalluch Head), kas atrodas punktā 54o 41′ ziemeļu platuma un 4o 58′ rietumu garuma;

i) 1997. gadā un katru trešo gadu pēc tam, no otrās janvāra piektdienas 16 dienas pēc kārtas apgabalā, ko ierobežo šādas koordinātes:

- Īrijas dienvidaustrumu krasts pie 52o 00′ ziemeļu platuma,

- 52o 00′ ziemeļu platums, 6o 00′ rietumu garums,

- 52o 30′ ziemeļu platums, 6o 00′ rietumu garums,

- Īrijas dienvidaustrumu krasts pie 52o 30′ platuma;

j) 1997. gadā un katru trešo gadu pēc tam, no pirmās novembra piektdienas 16 dienas pēc kārtas apgabalā, ko ierobežo šādas koordinātes:

- Īrijas dienvidu krasts pie 9o 00′ rietumu garuma,

- 51o 15′ ziemeļu platums, 9o 00′ rietumu garums,

- 51o 15′ ziemeļu platums, 11o 00′ rietumu garums,

- 52o 30′ ziemeļu platums, 11o 00′ rietumu garums,

- Īrijas rietumu krasts pie 52o 30′ ziemeļu platuma;

k) 1998. gadā un katru trešo gadu pēc tam, no pirmās novembra piektdienas 16 dienas pēc kārtas apgabalā, ko ierobežo šādas koordinātes:

- Īrijas dienvidu krasts pie 9o 00′ rietumu garuma,

- 51o 15′ ziemeļu platums, 9o 00′ rietumu garums,

- 51o 15′ ziemeļu platums, 7o 30′ rietumu garums,

- Īrijas dienvidu krasts pie 52o 00′ ziemeļu platuma.

2. Kuģi tomēr drīkst paturēt uz klāja siļķu daudzumus no jebkura minētā apgabala ar noteikumu, ka tie nepārsniedz 5 % no kopējā to jūras organismu dzīvsvara, kas atrodas uz klāja un kas ir nozvejoti katrā atsevišķā apgabalā kādā no minētajiem laikposmiem.

3. Neraugoties uz 1. punkta f) apakšpunkta ii) daļu un h) apakšpunktu, kuģi, kuru garums nepārsniedz 12,2 metrus un kuri bāzēti ostās, kas atrodas Īrijas un Ziemeļīrijas austrumu krastā starp 53o 00′ un 55o 00′ ziemeļu platuma, drīkst paturēt uz klāja siļķu daudzumus no apgabaliem, kas minēti 1. punkta f) apakšpunkta ii) daļā un h) apakšpunktā. Vienīgā atļautā zvejošanas metode ir ar driftertīkliem, kuru acs izmēri ir vienādi ar vai lielāki par 54 milimetriem.

21. pants

Brētliņu zvejas ierobežojumi siļķu aizsardzības nolūkā

1. Turēt uz klāja brētliņas, kas noķertas turpmāk minētajos ģeogrāfiskajos apgabalos un laikposmos, ir aizliegts:

a) no 1. janvāra līdz 31. martam un no 1. oktobra līdz 31. decembrim ICES statistiskajā apgabalā 39E8. Šajā regulā šis ICES apgabals ir apgabals, ko ierobežo līnija, kas iet uz austrumiem no Apvienotās Karalistes austrumu krasta gar 55o 00′ ziemeļu platuma līdz punktam pie 1o 00′ rietumu garuma, no turienes uz ziemeļiem līdz punktam pie 55o 30′ ziemeļu platuma un no turienes uz rietumiem līdz Apvienotās Karalistes krastam;

b) no 1. janvāra līdz 31. martam un no 1. oktobra līdz 31. decembrim Morejas jūras līča iekšējos ūdeņos rietumos no 3o 30′ rietumu garuma, un Fortas jūras līča iekšējos ūdeņos rietumos no 3o 00′ rietumu garuma,

c) no 1. jūlija līdz 31. oktobrim ģeogrāfiskajā apgabalā, ko ierobežo šādas koordinātes:

- Dānijas rietumu krasts pie 55o 30′ ziemeļu platuma,

- 55o 30′ ziemeļu platums, 7o 00′ austrumu garums,

- 57o 00′ ziemeļu platums, 7o 00′ austrumu garums,

- Dānijas rietumu krasts pie 57o 00′ ziemeļu platuma.

2. Kuģi tomēr drīkst paturēt uz klāja brētliņu daudzumus no jebkura minētā apgabala ar noteikumu, ka tie nepārsniedz 5 % no kopējā to jūras organismu dzīvsvara, kas atrodas uz klāja un kas ir nozvejoti katrā atsevišķā apgabalā kādā no minētajiem laikposmiem.

22. pants

Makreles zvejas ierobežojumi

1. Turēt uz klāja makreles, kas nozvejotas ģeogrāfiskajā apgabalā, kuru ierobežo šādas koordinātes, ir aizliegts:

- punkts Apvienotās Karalistes dienvidu krastā pie 2o 00′ rietumu garuma,

- 49o 30′ ziemeļu platums, 2o 00′ rietumu garums,

- 49o 30′ ziemeļu platums, 7o 00′ rietumu garums,

- 52o 00′ ziemeļu platums, 7o 00′ rietumu garums,

- punkts Apvienotās Karalistes rietumu krastā pie 52o 00′ ziemeļu platuma,

izņemot, ja makreles svars nepārsniedz 15 % kopējā to makreles un pārējo jūras organismu dzīvsvara, kas atrodas uz klāja un ir nozvejots šajā apgabalā.

2. Šā panta 1. punktu nepiemēro:

a) kuģiem, kas zvejo tikai ar žaunu tīkliem un/vai gruntsmakšķerēm);

b) kuģiem, kas zvejo ar bentiskajiem traļiem, dāņu vadiem vai citiem līdzīgiem velkamajiem tīkliem, ar noteikumu, ka tiem uz klāja ir jūras organismi vismaz 75 % pēc dzīvsvara, izņemot anšovus, siļķes, stavridas, makreles, pelāģiskos galvkājus un sardīnes, kas aprēķināts kā procentuālā daļa no kopējā visu to jūras organismu dzīvsvara, kas atrodas uz klāja;

c) kuģiem, kas nav aprīkoti zvejai un uz kuriem makreles pārkrauj.

3. Visas makreles, kas atrodas uz klāja, uzskata par nozvejotām apgabalā, kas paredzēts 1. punktā, izņemot tās, par kurām ir deklarēts, ka tās ir bijušas uz klāja pirms kuģa ieiešanas minētajā apgabalā, saskaņā ar kārtību, kas aprakstīta turpmākajos apakšpunktos.

Kuģa kapteinis, kurš grasās ieiet kādā apgabalā, lai zvejotu, un kam uz klāja atrodas makreles, paziņo tās dalībvalsts kontroles iestādei, kuras zonā viņš grasās zvejot, aptuveno ierašanās laiku un vietu šajā apgabalā ne vairāk kā 36 stundas un ne mazāk kā 24 stundas pirms tam, kad kuģis ieiet minētajā apgabalā.

Ieejot minētajā apgabalā, viņš paziņo kompetentajai kontroles iestādei makreļu daudzumus, kas viņam ir uz klāja un kas ir ierakstīti kuģa žurnālā. Laikā un vietā, ko noteiks kompetentā kontroles iestāde, kapteinim var paprasīt iesniegt pārbaudei kuģa žurnālu un lomus, kas atrodas uz klāja. Laiks ir ne vēlāk kā sešas stundas pēc tam, kad kontroles iestāde ir saņēmusi ziņojumu, kurā ir informācija par makreļu daudzumiem uz klāja, un vieta ir pēc iespējas tuvāk ieejas punktam minētajā apgabalā.

Zvejas kuģa kapteinis, kurš grasās ieiet minētajā apgabalā, lai tur makreles pārkrautu uz viņa kuģa, paziņo tās dalībvalsts kontroles iestādei, kuras zonā notiks pārkraušana, paredzēto pārkraušanas laiku un vietu ne vairāk kā 36 stundas pirms un ne mazāk kā 24 stundas pirms pārkraušanas sākuma. Uzreiz pēc pārkraušanas beigām kapteinis paziņo kompetentajai kontroles iestādei makreļu daudzumus, kas pārkrauti uz minēto kuģi.

Kompetentās kontroles iestādes ir:

- Francijai:

Mimer, telekss: Paris 25 08 23,

- Īrijai:

Department of Marine, telekss: Dublin 91798 MRNE,

- Apvienotajai Karalistei:

Ministry of Agriculture, Fisheries and Food, telekss: London 21274.

23. pants

Anšovu zvejas ierobežojumi

1. Turēt uz klāja anšovus, kas nozvejoti, izmantojot pelāģiskos traļus, ICES VIIIc zonā, vai zvejot anšovus ar pelāģiskajiem traļiem šajā zonā ir aizliegts.

2. Zonā, kas minēta 1. punktā, vienlaikus vest uz klāja pelāģiskos traļus un riņķvadus ir aizliegts.

24. pants

Tunzivs zvejas ierobežojumi

1. Turēt uz klāja jebkuru svītraino, lielacu vai dzeltenspuru tunzivju daudzumu, kas nozvejots, izmantojot riņķvadus ūdeņos, uz kuriem attiecas Portugāles suverenitāte vai jurisdikcija, ICES X apakšrajonā uz ziemeļiem no 6o 30′ Z vai CECAF apgabalos uz ziemeļiem no 31o Z un uz austrumiem no 17o 30′ R, vai zvejot minētās sugas minētajos apgabalos ar minētajiem zvejas rīkiem ir aizliegts.

2. Turēt uz klāja tunzivis, kas nozvejotas, izmantojot driftertīklus ūdeņos, uz kuriem attiecas Spānijas vai Portugāles suverenitāte vai jurisdikcija, ICES VIII, IX un X apakšrajonā, vai CECAF apgabalos ap Kanāriju salām un Madeiru, vai zvejot minēto sugu minētajos apgabalos ar minētajiem zvejas rīkiem ir aizliegts.

25. pants

Garneļu zvejas ierobežojumi, lai aizsargātu butes

1. Turēt uz klāja jebkuru daudzumu parasto garneļu un aukstūdens ziemeļgarneļu, kas nozvejotas ar bentiskajiem velkamajiem tīkliem, kam acu izmērs ir no 16 līdz 31 milimetram, ir aizliegts, izņemot gadījumu, kad kuģis ir uz klāja uzstādījis darbojošos ierīci, kas paredzēta butu atdalīšanai no parastajām garnelēm un aukstūdens ziemeļgarnelēm pēc noķeršanas.

2. Atdalītājtrali vai tīklu ar šķirotājrežģi izmanto, lai noķertu parastās garneles un aukstūdens ziemeļgarneles. Sīki izstrādātus noteikumus šā punkta ieviešanai izstrādā saskaņā ar kārtību, kas noteikta 48. pantā.

3. Tomēr parasto garneļu vai aukstūdens ziemeļgarneļu daudzumus var paturēt uz tādu zvejas kuģu klāja, kas neatbilst noteikumiem, kuri izklāstīti 1. un 2. punktā, ar noteikumu, ka minētie daudzumi nepārsniedz 5 % no kopējā jūras organismu dzīvsvara uz klāja.

26. pants

Lašu un taimiņu zvejas ierobežojumi

1. Lašus un taimiņus netur uz klāja vai nepārkrauj, neizkrauj, netransportē, neuzglabā, nepārdod, neizliek apskatei vai nepiedāvā tirdzniecībā, bet nekavējoties ielaiž atpakaļ jūrā, ja tie nozvejoti:

- ūdeņos, kas atrodas ārpus sešu jūdžu robežas, kas mērīta no dalībvalstu pamatlīnijām 1., 2., 3. un 4. reģionā,

- atkāpjoties no 2. panta 1. punkta, ārpus ūdeņiem, kas pakļauti dalībvalstu suverenitātei vai jurisdikcijai 1., 2., 3. un 4. reģionā, izņemot ūdeņus, uz kuriem attiecas Grenlandes un Farēru salu jurisdikcija,

- zvejojot ar jebkuru velkamu tīklu.

2. Šā panta 1. punktu nepiemēro lašiem un taimiņiem, kas nozvejoti Skagerakā un Kategatā.

27. pants

Esmarka menciņas zvejas ierobežojumi, lai aizsargātu citas rūpnieciskās zivis (izņemot butes)

1. Turēt uz klāja Esmarka menciņas, kas nozvejotas ar jebkuru velkamo zvejas rīku apgabalā, ko ierobežo līnija, kas savieno šādus punktus, ir aizliegts:

- punkts pie 56o Z Apvienotās Karalistes austrumu krastā līdz 2o A,

- tad uz ziemeļiem līdz 58o Z, rietumiem līdz 0o 30′ R, ziemeļiem līdz 59o 15′ Z, austrumiem līdz 1o A, ziemeļiem līdz 60o Z, rietumiem līdz garumam 0o 00,

- no turienes uz ziemeļiem līdz 60o 30′ Z, uz rietumiem līdz Šetlendas salu krastam, tad uz rietumiem no 60o Z Šetlendu rietumu krastā līdz 3o R, uz dienvidiem līdz 58o 30′ Z,

- un beidzot uz rietumiem līdz Apvienotās Karalistes krastam.

2. Tomēr kuģi drīkst paturēt uz klāja Esmarka menciņu daudzumus no minētā apgabala un nozvejotas ar zvejas rīkiem, kas aprakstīti 1. punktā, ar noteikumu, ka tie nepārsniedz 5 % no kopējā to jūras organismu svara uz klāja, kas nozvejoti minētajā apgabalā ar minētajiem zvejas rīkiem.

28. pants

Heka zvejas ierobežojumi

1. Zveja ar jebkuru trali, dāņu vadu vai līdzīgu velkamo tīklu turpmāk norādītajos ģeogrāfiskajos apgabalos un minētajos laikposmos ir aizliegta:

a) no 1. septembra līdz 31. decembrim ģeogrāfiskajā apgabalā, ko ierobežo līnija, kas savieno šādas koordinātes:

- punkts Spānijas ziemeļu krastā, saukts Cabo Prior (43o 34′ ziemeļu platums, 8o 19′ rietumu garums),

- 43o 50′ ziemeļu platums, 8o 19′ rietumu garums,

- 43o 25′ ziemeļu platums, 9o 12′ rietumu garums,

- punkts Spānijas rietumu krastā, saukts Cabo Villano (43o 10′ ziemeļu platums, 9o 12′ rietumu garums);

b) no 1. oktobra līdz 31. decembrim ģeogrāfiskajā apgabalā, ko ierobežo līnija, kas savieno šādas koordinātes:

- punkts Spānijas rietumu krastā, saukts Cabo Corrubedo (42o 35′ ziemeļu platums, 9o 05′ rietumu garums),

- 42o 35′ ziemeļu platums, 9o 25′ rietumu garums,

- 43o 00′ ziemeļu platums, 9o 30′ rietumu garums,

- punkts Spānijas rietumu krastā pie 43o 00′ ziemeļu platuma;

c) no 1. decembra līdz nākamā gada februāra pēdējai dienai ģeogrāfiskajā apgabalā, ko ierobežo līnija, kas savieno šādas koordinātes:

- punkts Portugāles rietumu krastā pie 37o 50′ ziemeļu platuma,

- 37o 50′ ziemeļu platums, 9o 08′ rietumu garums,

- 37o 00′ ziemeļu platums, 9o 07′ rietumu garums,

- punkts Portugāles rietumu krastā pie 37o 00′ ziemeļu platuma.

2. Zonās un laikposmos, kas minēti 1. punktā, vest uz klāja jebkuru trali, dāņu vadu vai līdzīgu velkamo tīklu nav aizliegts, ja vien šādi zvejas rīki ir satīti un sakrauti saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti Regulas (EEK) Nr. 2847/93 20. panta 1. punktā.

29. pants

Jūras zeltplekstes zvejas ierobežojumi

1. Kuģiem, kuru kopējais garums pārsniedz astoņus metrus, ir aizliegts izmantot jebkurus bentiskos traļus, dāņu vadus vai līdzīgus velkamos tīklus šādos ģeogrāfiskajos apgabalos:

a) apgabals 12 jūdzes no Francijas krastiem, uz ziemeļiem no 51o 00′ ziemeļu platuma, Beļģija un Nīderlande līdz 53o 00′ ziemeļu platuma, mērot no pamatlīnijām;

b) apgabals, ko ierobežo līnija, kura savieno šādas koordinātes:

- punkts Dānijas rietumu krastā pie 57o 00′ ziemeļu platuma,

- 57o 00′ ziemeļu platums, 7o 15′ austrumu garums,

- 55o 00′ ziemeļu platums, 7o 15′ austrumu garums,

- 55o 00′ ziemeļu platums, 7o 00′ austrumu garums,

- 54o 30′ ziemeļu platums, 7o 00′ austrumu garums,

- 54o 30′ ziemeļu platums, 7o 30′ austrumu garums,

- 54o 00 ziemeļu platums, 7o 30′ austrumu garums,

- 54o 00′ ziemeļu platums, 6o 00′ austrumu garums,

- 53o 50′ ziemeļu platums, 6o 00′ austrumu garums,

- 53o 50′ ziemeļu platums, 5o 00′ austrumu garums,

- 53o 30′ ziemeļu platums, 5o 00′ austrumu garums,

- 53o 30′ ziemeļu platums, 4o 15′ austrumu garums,

- 53o 00′ ziemeļu platums, 4o 15′ austrumu garums,

- punkts Nīderlandes rietumu krastā pie 53o 00′ziemeļu platuma;

c) apgabals 12 jūdzes no Dānijas rietumu krasta no 57o 00′ ziemeļu platuma uz ziemeļiem līdz Hirtshalsas bākai, mērot no pamatlīnijām.

2. a) Tomēr kuģiem, kam saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1627/94 7. panta 3. punktu ir izsniegta speciāla zvejošanas atļauja, ir atļauts zvejot apgabalos, kas minēti 1. punktā, izmantojot baļķa traļus Aizliegts izmantot jebkuru baļķa trali, kura baļķa garums, vai jebkurus baļķa traļus, kuru kopējais baļķa garums, summējot visus atsevišķos baļķu garumus, pārsniedz deviņus metrus, izņemot gadījumus, kad darbojas ar zvejas rīkiem, kuru acu izmērs ir no 16 līdz 31 milimetram. Baļķa garumu mēra no viena tā gala līdz otram, ieskaitot visus piestiprinājumus pie tā;

b) neraugoties uz Regulas (EK) Nr. 1627/94 1. panta 2. punktu, kuģiem, kuru kopējais garums pārsniedz astoņus metrus, var izsniegt speciālas zvejošanas atļaujas mērķiem, kas norādīti a) apakšpunktā;

c) kuģi, kam ir izsniegtas speciālas zvejošanas atļaujas, kas minētas a) un b) apakšpunktā, atbilst šādiem kritērijiem:

- tiem jābūt iekļautiem sarakstā, kas katrai dalībvalstij jāiesniedz Komisijai, tā, lai kopējā to kuģu dzinēju jauda, kas iekļauti sarakstā, nepārsniegtu kopējo dzinēju jaudu, kas ir spēkā katrai dalībvalstij 1998. gada 1. janvārī,

- to dzinēju jauda nevienā brīdī nepārsniedz 221 kilovatu (kW) un, ja runa ir par motoriem ar pazeminātu jaudu, tad pirms pārveidošanas tā nepārsniedza 300 kW;

d) jebkuru atsevišķu kuģi sarakstā var aizstāt ar citu kuģi vai kuģiem, ar noteikumu, ka:

- aizstāšanas rezultātā nevienai dalībvalstij netiks palielināta tās kopējā dzinēju jauda, kas norādīta c) apakšpunkta pirmajā ievilkumā,

- neviena aizstājējkuģa dzinēja jauda nevienā brīdī nepārsniedz 221 kW,

- neviena aizstājējkuģa dzinējs nav pārveidots un

- neviena aizstājējkuģa kopējais garums nepārsniedz 24 metrus.

e) jebkura atsevišķa kuģa, kas iekļauts jebkuras dalībvalsts sarakstā, dzinēju var aizstāt ar noteikumu, ka:

- dzinēja aizstāšanas rezultātā kuģa dzinēja jauda nevienā brīdī nepārsniegs 221 kW,

- aizstājējdzinējs nav pārveidots, un

- aizstājējdzinēja jauda nav tāda, ka aizstāšana palielinātu kopējo dzinēju jaudu, kā norādīts c) apakšpunkta pirmajā ievilkumā, minētajai dalībvalstij,

f) zvejas kuģiem, kas neatbilst kritērijiem, kuri precizēti šajā punktā, speciālās zvejošanas atļaujas tiek atņemtas.

3. Neraugoties uz 2. punkta a) apakšpunktu, kuģi, kam ir speciālās zvejošanas atļaujas un kam primārā nodarbošanās ir parasto garneļu zvejošana, drīkst izmantot baļķa traļus, kuru kopējais baļķu garums, mērīts kā visu baļķu garumu summa, ir lielāks nekā deviņi metri, darbojoties ar zvejas rīkiem, kuru acs izmērs ir no 80 līdz 99 milimetriem, ar noteikumu, ka minētajiem kuģiem šajā nolūkā ir izsniegta speciāla zvejošanas atļauja. Minēto papildu speciālo zvejošanas atļauju ik gadus atjauno.

Jebkuru kuģi vai kuģus, kam ir izsniegta šāda papildu speciāla zvejošanas atļauja, var aizstāt ar citu kuģi ar noteikumu, ka:

- aizstājējkuģis nepārsniedz 70 GRT un tā kopējais garums nepārsniedz 20 metrus, vai

- aizstājējkuģa jauda nepārsniedz 180 kW, un aizstājējkuģa kopējais garums nepārsniedz 20 metrus.

Zvejas kuģiem, kuri pārstāj atbilst kritērijiem, kas precizēti šajā punktā, izsniegtās papildu speciālās zvejošanas atļaujas atņem.

4. a) Atkāpjoties no 1. punkta:

- kuģiem, kuru dzinēju jauda nevienā brīdī nepārsniedz 221 kW un, ja runa ir par dzinējiem ar samazinātu jaudu, pirms pārveidošanas tā nepārsniedza 300 kW, ir atļauts zvejot tajā punktā minētajos apgabalos, izmantojot bentiskos otertraļus,

- dvīņu kuģiem, kuru apvienotā dzinēju jauda nevienā brīdī nepārsniedz 221 kW un, ja runa ir par dzinējiem ar samazinātu jaudu, pirms pārveidošanas tā nepārsniedza 300 kW, ir atļauts zvejot minētajos apgabalos, izmantojot bentiskos dvīņu traļus;

b) kuģiem, kuru dzinēja jauda pārsniedz 221 kW, tomēr atļauj izmantot bentiskos otertraļus, vai dvīņu kuģiem, kuru apvienotā dzinēju jauda pārsniedz 221 kW, tomēr atļauj izmantot bentiskos dvīņu traļus, ar noteikumu, ka:

i) - tūbīšu un/vai brētliņu loms, ko patur uz klāja un kas nozvejots minētajos apgabalos, sastāda vismaz 90 % kopējā to jūras organismu dzīvsvara, kas atrodas uz klāja un ir nozvejoti minētajos apgabalos, un

- jūras zeltplekstu un/vai jūrasmēļu daudzumi, ko patur uz klāja un kas nozvejoti minētajos apgabalos, nepārsniedz 2 % kopējā to jūras organismu dzīvsvara, kas atrodas uz klāja un ir nozvejoti minētajos apgabalos;

vai

ii) - izmantotais acs izmērs ir vismaz 100 milimetri, un

- jūras zeltplekstu un/vai jūrasmēļu daudzumi, ko patur uz klāja un kas nozvejoti minētajos apgabalos, nepārsniedz 5 % kopējā to jūras organismu svara, kas atrodas uz klāja un ir nozvejoti minētajos apgabalos;

vai

iii) - izmantotais acs izmērs ir vismaz 80 milimetri, un

- šādu acs izmēru izmantošana ir ierobežota līdz apgabalam 12 jūdžu attālumā no Francijas krasta uz ziemeļiem no 51o 00′ ziemeļu platuma, un

- jūras zeltplekstu un/vai jūrasmēļu daudzumi, kas atrodas uz klāja un ir nozvejoti minētajos apgabalos, nepārsniedz 5 % kopējā to jūras organismu dzīvsvara, kas atrodas uz klāja un ir nozvejoti minētajos apgabalos.

5. Apgabalos, kur nedrīkst izmantot baļķa traļus (bimtraļus), otertraļus vai grunts dvīņu traļus, vest šādus tīklus uz klāja ir aizliegts, ja vien tie nav satīti un sakrauti saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti Regulas (EEK) Nr. 2847/93 20. panta 1. punktā.

6. Sīki izstrādātus noteikumus šā panta ieviešanai izstrādā saskaņā ar kārtību, kas noteikta 48. pantā.

V SADAĻA

ZINĀMU ZVEJAS VEIDU UN AR TO SAISTĪTO DARBĪBU IEROBEŽOJUMI

30. pants

Bentisko velkamo zvejas rīku izmantošanas ierobežojumi

1. Kuģiem ir aizliegts turēt uz klāja vai izmantot jebkuru baļķa trali, kura baļķa garums, vai jebkurus baļķa traļus, kuru kopējais baļķa garums, summējot katra atsevišķā baļķa garumu, ir lielāks nekā 24 metri vai ko var pagarināt līdz garumam, kas lielāks nekā 24 metri. Baļķa garumu mēra no viena tā gala līdz otram, ieskaitot visus piestiprinājumus pie tā.

2. Kuģiem ir aizliegts izmantot jebkuru baļķa trali, kura acs izmēri ir no 32 līdz 99 milimetriem jebkurā no šādiem ģeogrāfiskajiem apgabaliem:

a) Ziemeļjūrā uz ziemeļiem no līnijas, ko savieno šādi punkti:

- punkts Apvienotās Karalistes austrumu krastā pie 55o 00′ ziemeļu platuma,

- tad uz austrumiem līdz 55o ziemeļu platuma, 5o austrumu garuma,

- tad uz ziemeļiem līdz 56o ziemeļu platuma,

- un beidzot uz austrumiem līdz punktam Dānijas rietumu krastā pie 56o ziemeļu platuma;

b) ICES Vb zonā, ICES VI apakšrajonā uz ziemeļiem no 56o ziemeļu platuma un ICES XII apakšrajonā uz ziemeļiem no 56o ziemeļu platuma.

Apgabalos, kas minēti a) un b) apakšpunktā, turēt uz klāja jebkuru baļķa trali, kura acu izmērs ir no 32 līdz 99 milimetriem, ir aizliegts, ja viens šāds tīkls nav satīts un sakrauts saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti Regulas (EEK) Nr. 2847/93 20. panta 1. punktā.

3. Kuģiem ir aizliegts izmantot jebkādus bentiskos otertraļus, bentiskos dvīņu traļus vai dāņu vadu, kura acs izmērs ir no 80 līdz 99 milimetriem, ģeogrāfiskajos apgabalos, kas izklāstīti 2. punkta a) apakšpunktā. Minētajā apgabalā turēt uz klāja jebkādu bentisko otertrali, bentisko dvīņu trali vai dāņu vadu, kura acs izmērs ir no 80 līdz 99 milimetriem, ir aizliegts, ja vien šāds tīkls nav satīts un sakrauts saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti Regulas (EEK) Nr. 2847/93 20. panta 1. punktā.

31. pants

Netradicionālas zvejas metodes

1. Ķert jūras organismus, izmantojot metodes, kas ietver sprāgstvielu, indīgu vai apdullinošu vielu vai elektrības izmantošanu, ir aizliegts.

2. Pārdot, izlikt apskatei vai piedāvāt pārdošanai jūras organismus, kas noķerti, izmantojot metodes, kuras ietver jebkāda veida lādiņu/šāviņu izmantošanu, ir aizliegts.

32. pants

Automātiskās šķirošanas mašīnas izmantošanas ierobežojumi

1. Turēt vai izmantot uz zvejas kuģa klāja aprīkojumu, kas spēj automātiski pēc lieluma vai dzimuma šķirot siļķes vai makreles vai stavridas, ir aizliegts.

2. Turēt un izmantot tādu aprīkojumu tomēr ir ļauts ar noteikumu, ka:

a) kuģis vienlaikus neved vai neizmanto uz klāja vai nu velkamos zvejas rīkus ar acs izmēru mazāk nekā 70 milimetri, vai vienu vai vairākus riņķvadus vai līdzīgus zvejas rīkus;

vai

b) i) visu lomu, ko var likumīgi turēt uz klāja, uzglabā saldētā veidā, sašķirotās zivis sasaldē uzreiz pēc šķirošanas un nesašķirotās zivis ielaiž atpakaļ jūrā, izņemot gadījumus, uz ko attiecas 19. panta prasības;

un

ii) aprīkojums ir uzstādīts un novietots uz kuģa tā, lai nodrošinātu tūlītēju sasaldēšanu un nepieļautu jūras organismu atgriešanos jūrā.

3. Jebkurš kuģis, kam ir atļauja zvejot Baltijas jūrā, Beltā vai Zundā, drīkst ievest automātisko šķirošanas aprīkojumu Kategatā ar noteikumu, ka tādā nolūkā tam ir izsniegta speciāla zvejošanas atļauja.

Speciālajā zvejošanas atļaujā ir noteikta suga, apgabali, laikposmi un citi prasītie nosacījumi, ko piemēro, lai izmantotu un turētu uz klāja šķirošanas aprīkojumu.

33. pants

Riņķvadu izmantošanas ierobežojumi

1. Veikt jebkura jūras zīdītāju bara vai grupas ielenkšanu ar riņķvadiem ir aizliegts.

2. Šā panta 1. punktu, neraugoties uz 1. pantu, piemēro visiem kuģiem, kas kuģo ar kādas dalībvalsts karogu vai ir reģistrēti kādā dalībvalstī, visos ūdeņos.

34. pants

Zvejas darbības ierobežojumi 12 jūdžu zonā ap Apvienoto Karalisti un Īriju

1. Kuģiem ir aizliegts izmantot jebkādu baļķa trali apgabalos 12 jūdzes no Apvienotās Karalistes un Īrijas krastiem, mērot no pamatlīnijām, no kurām mērīti teritoriālie ūdeņi.

2. Tomēr kuģiem jebkurā no šādām kategorijām ir atļauts zvejot apgabalos, kas minēti 1. punktā, izmantojot baļķa traļus:

a) kuģim, kas nodots ekspluatācijā pirms 1987. gada 1. janvāra un kura dzinēja jauda nepārsniedz 221 kW, un, ja runa ir par dzinējiem ar samazinātu jaudu, minētā jauda pirms pārveidošanas nepārsniedza 300 kW;

b) kuģim, kas nodots ekspluatācijā pēc 1986. gada 31. decembra, kura dzinējs nav pārveidots, kura dzinēja jauda nepārsniedz 221 kW un kura kopējais garums nepārsniedz 24 metrus;

c) kuģim, kura dzinējs pēc 1986. gada 31. decembra tika aizstāts ar dzinēju, kas nav pārveidots un kura jauda nepārsniedz 221 kW.

3. Neraugoties uz 2. punktu, izmantot jebkuru baļķa trali, kura baļķa garums, vai jebkurus baļķa traļus, kuru kopējais baļķa garums, summējot visus atsevišķos baļķu garumus, pārsniedz deviņus metrus vai ko var pagarināt līdz garumam, kurš pārsniedz deviņus metrus, ir aizliegts, izņemot gadījumus, kad darbojas ar zvejas rīkiem, kuru acu izmērs ir no 16 līdz 31 milimetram. Baļķa garumu mēra no viena tā gala līdz otram, ieskaitot visus piestiprinājumus pie tā.

4. Zvejas kuģiem, kas neatbilst kritērijiem, kuri precizēti 2. un 3. punktā, nav atļauts iesaistīties zvejas darbībās, kas norādītas minētajos punktos.

5. Kuģiem, kas nedrīkst izmantot baļķa traļus, ir aizliegts turēt tādus tīklus uz klāja apgabalos, kuri minēti šajā pantā, ja vien tie nav sasieti un sakrauti saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti Regulas (EEK) Nr. 2847/93 20. panta 1. punktā.

6. Sīki izstrādātus noteikumus šā panta ieviešanai izstrādā saskaņā ar kārtību, kas noteikta 48. pantā.

VI SADAĻA

ĪPAŠI NOTEIKUMI SKAGERAKAM UN KATEGATAM

35. pants

Neraugoties uz 19. panta 1. punktu, pārāk maza izmēra jūras organismus, kas nozvejoti Skagerakā vai Kategatā, drīkst paturēt uz klāja vai pārkraut, izkraut krastā, pārvadāt, uzglabāt, pārdot, izlikt apskatei vai piedāvāt pārdošanai 10 % robežās, rēķinot no visu lomu dzīvsvara, kas paturēti uz klāja.

36. pants

Lašus un taimiņus nepatur uz klāja un nepārkrauj, neizkrauj krastā, nepārvadā, neuzglabā, nepārdod, neizliek apskatei vai nepiedāvā pārdošanai, bet nekavējoties ielaiž atpakaļ jūrā, ja tie ir nozvejoti jebkurā Skageraka un Kategata daļā, kas atrodas ārpus četru jūdžu robežas, kas mērīta no dalībvalstu pamatlīnijām.

37. pants

1. No 1. jūlija līdz 15. septembrim izmantot traļus, kam acs izmērs ir mazāk nekā 32 milimetri, ūdeņos, kuri atrodas trīs jūdžu robežās no pamatlīnijām Skagerakā un Kategatā, ir aizliegts.

2. Tomēr, zvejojot ar trali ūdeņos un laikposmā, kas minēts 1. punktā:

- parastajai ziemeļgarnelei (Pandalus borealis), var izmantot tīklus ar minimālo acs izmēru 30 milimetri,

- lucīšiem (Zoarces viviparus), bullīšiem (jūrasgrunduļiem) (Gobiidae) vai skorpēnām (Cottus ssp.), ko izmantos kā ēsmu, var izmantot tīklus ar jebkura izmēra acīm.

38. pants

Paturēt uz klāja jebkuru daudzumu siļķu, makreļu vai brētliņu, kas nozvejotas, izmantojot traļus vai riņķvadus, no sestdienas pusnakts līdz svētdienas pusnaktij Skagerakā un no piektdienas pusnakts līdz svētdienas pusnaktij Kategatā, ir aizliegts.

39. pants

Izmantot jebkādu baļķa trali Kategatā ir aizliegts.

40. pants

Laikposmos un apgabalos, kas minēti šīs regulas 37., 38. un 39. pantā, ja traļus vai baļķa traļus nedrīkst izmantot, turēt uz klāja tādus tīklus ir aizliegts, ja vien tie nav satīti un sakrauti saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti Regulas (EEK) Nr. 2847/93 20. panta 1. punktā.

41. pants

Neraugoties uz 31. pantu, elektrisko strāvu un harpūnu šautenes drīkst izmantot, lai zvejotu tunzivis un gigantiskās haizivis (Cetorchinus maximus) Skagerakā un Kategatā.

VII SADAĻA

TEHNISKIE NOTEIKUMI

42. pants

Pārstrādes operācijas

1. Veikt uz zvejas kuģa klāja jebkādu zivju fizisku vai ķīmisku pārstrādi, lai iegūtu zivju miltus, zivju eļļu vai līdzīgus produktus, vai pārkraut zivju lomus šādam nolūkam ir aizliegts. Minētais aizliegums neattiecas uz subproduktu pārstrādi vai pārkraušanu.

2. Šā panta 1. punktu nepiemēro, uz zvejas kuģa klāja ražojot surimi un zivju masu.

43. pants

Zinātniskā izpēte

1. Šo regulu nepiemēro zvejas operācijām, ko veic tikai zinātniskas izpētes nolūkā, kuru veic ar attiecīgās dalībvalsts vai dalībvalstu atļauju un tās/to vadībā, un par ko Komisija un dalībvalsts vai dalībvalstis, kuras/kuru ūdeņos izpēti veiks, ir informēta iepriekš.

2. Jūras organismus, kas nozvejoti nolūkam, kas precizēts 1. punktā, var pārdot, uzglabāt, izlikt apskatei vai piedāvāt pārdošanai ar noteikumu, ka:

- tie atbilst standartiem, kas noteikti šīs regulas XII pielikumā, un tirdzniecības standartiem, kas pieņemti, ievērojot Padomes 1992. gada 17. decembra Regulas (EEK) Nr. 3759/92 par zivsaimniecības un ūdenssaimniecības produktu tirgus kopēju organizāciju [14] 2. pantu, vai

- tos tieši pārdod nolūkam, kas nav patēriņš cilvēku uzturā.

44. pants

Mākslīga krājumu atjaunošana un pārvietošana

1. Šo regulu nepiemēro zvejas operācijām, ko veic tikai nolūkā mākslīgi atjaunot krājumus vai pārvietot jūras organismus un ko veic ar attiecīgās dalībvalsts vai dalībvalstu atļauju un tās/to vadībā. Ja krājumu mākslīgo atjaunošanu vai pārvietošanu veic citas dalībvalsts vai dalībvalstu ūdeņos, tad Komisija un visas iesaistītās dalībvalstis tiek informētas iepriekš.

2. Jūras organismus, kas nozvejoti nolūkam, kurš precizēts šā panta 1. punktā, un pēc tam dzīvi ielaisti atpakaļ jūrā, var pārdot, uzglabāt, izlikt apskatei vai piedāvāt pārdošanai ar noteikumu, ka tiek ievēroti tirdzniecības standarti, kas pieņemti, ievērojot Regulas (EEK) Nr. 3759/92 2. pantu.

VIII SADAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

45. pants

1. Ja jūras organismu krājumu saglabāšanas nolūkā ir nekavējoties jārīkojas, tad Komisija var atkāpjoties no šīs regulas vai, izmantojot to kā papildu pasākumu, paredzēt jebkurus vajadzīgos pasākumus saskaņā ar kārtību, kas noteikta 48. pantā.

2. Ja dažu sugu vai zvejas vietu saglabāšana ir nopietni apdraudēta un ja jebkura kavēšanās izraisītu kaitējumu, ko būtu grūti labot, tad dalībvalsts var veikt piemērotus nediskriminējošus saglabāšanas pasākumus attiecībā uz ūdeņiem, uz kuriem attiecas tās jurisdikcija.

3. Pasākumus, kas minēti 2. punktā, kopā ar paskaidrojumu paziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm, tiklīdz tie ir paredzēti.

10 darba dienu laikā pēc tāda paziņojuma saņemšanas Komisija apstiprina minētos pasākumus vai arī pieprasa tos atcelt vai grozīt. Komisijas lēmumu nekavējoties paziņo dalībvalstīm.

Dalībvalstis var paziņot Komisijas lēmumu Padomei 10 darba dienu laikā pēc minētā paziņojuma saņemšanas.

Padome, lemjot ar kvalificētu balsu vairākumu, mēneša laikā var pieņemt atšķirīgu lēmumu.

46. pants

1. Dalībvalstis var veikt pasākumus krājumu saglabāšanai un pārvaldībai:

a) ja runa ir tikai par vietējiem krājumiem, kas ir vienīgi attiecīgās dalībvalsts zvejnieku interesēs; vai

b) nosacījumu un sīki izstrādātu pasākumu veidā, kuru mērķis ir ierobežot nozveju ar tehniskiem līdzekļiem:

i) papildinot tos, kas noteikti Kopienas tiesību aktos par zivsaimniecību; vai

ii) izvirzot stingrākas prasības par tām, kas noteiktas minētajos tiesību aktos;

ar noteikumu, ka tādus pasākumus piemēro tikai attiecīgās dalībvalsts zvejniekiem, tie ir savietojami ar Kopienas tiesību aktiem un ir saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku.

2. Komisiju informē, dodot tai laiku iesniegt savus vērojumus, par jebkuru plānu ieviest vai grozīt valsts tehniskos pasākumus.

Ja Komisija to pieprasa viena mēneša laikā pēc tāda paziņojuma, tad attiecīgā dalībvalsts aptur plānoto pasākumu stāšanos spēkā, līdz paiet trīs mēneši pēc minētā paziņojuma, tā lai Komisija minētajā laikposmā varētu nolemt, vai attiecīgie pasākumi atbilst 1. punkta noteikumiem.

Ja Komisija pieņem lēmumu, ko paziņo visām dalībvalstīm, ka plānotais pasākums neatbilst 1. punkta noteikumiem, tad attiecīgā dalībvalsts nedrīkst to ieviest, neizdarot tajā vajadzīgos grozījumus.

Attiecīgā dalībvalsts pēc vajadzīgo grozījumu izdarīšanas nekavējoties informē pārējās dalībvalstis un Komisiju par pieņemtajiem pasākumiem.

3. Dalībvalstis pēc pieprasījuma paziņo Komisijai visus datus, kas vajadzīgi, lai novērtētu, vai to valsts tehniskie pasākumi atbilst 1. punkta noteikumiem.

4. Pēc Komisijas iniciatīvas vai pēc jebkuras dalībvalsts lūguma jautājums par to, vai kāds valsts tehniskais pasākums, ko piemēro kāda dalībvalsts, atbilst šā panta 1. punktam, var tikt apspriests un uz to var attiecināt lēmumu, ko pieņem saskaņā ar kārtību, kura noteikta 48. pantā. Ja pieņem tādu lēmumu, tad piemēro 2. punkta trešo un ceturto daļu.

5. Pasākumus, kas attiecas uz zvejošanu no krasta, attiecīgā dalībvalsts paziņo Komisijai tikai informācijas nolūkā.

47. pants

1. Vēlākais vienu gadu pēc šīs regulas stāšanās spēkā Padome uz Komisijas priekšlikuma pamata pieņem lēmumu par normu izveidi tīkla acu kombināciju izmantošanai, ko piemēro šīs regulas piemērošanas dienā.

Vēlākais trīs gadus pēc šīs regulas piemērošanas Padome uz Komisijas priekšlikuma pamata pieņem lēmumu par nosacījumu, kas izklāstīti I līdz XI pielikumā, pārskatīšanu un grozījumiem, ko piemēro gada laikā pēc minētā lēmuma.

2. 1998., 1999. un 2000. gadā, dalībvalstīm piesakoties uz Komisijas finansējumu eksperimentālajiem projektiem, priekšroka tiek dota eksperimentālajiem projektiem, kas ir saistīti ar kvadrātveida acu paneļu vai citu ierīču derīgumu velkamo zvejas rīku selektivitātes palielināšanā. Komisija, novērtējot eksperimentālos projektus finansējumam, priekšroku dod tādiem projektiem.

Komisija paziņo Padomei atzinumus un vienlaikus iesniedz atbilstīgus priekšlikumus par minētajiem eksperimentālajiem projektiem vēlākais četrus gadus pēc šīs regulas pieņemšanas datuma.

Padome pieņem lēmumu par tādiem priekšlikumiem vēlākais gadu pēc iesniegšanas datuma.

48. pants

Sīki izstrādātus noteikumus šīs regulas ieviešanai pieņem saskaņā ar kārtību, kas noteikta Regulas (EEK) Nr. 3760/92 18. pantā. Minētie noteikumi var ietvert, inter alia:

- tehniskos noteikumus diegu biezuma noteikšanai,

- tehniskos noteikumus tīkla acu izmēra noteikšanai,

- noteikumus attiecībā uz paraugu ņemšanu,

- to ierīču sarakstus un tehniskos aprakstus, ko drīkst piestiprināt pie tīkliem,

- tehniskos noteikumus dzinēja jaudas mērīšanai,

- tehniskos noteikumus attiecībā uz kvadrātveida acu linumu,

- tehniskos noteikumus attiecībā uz linuma materiāliem,

- grozījumus noteikumos par tīkla acu kombināciju izmantošanu.

49. pants

Šādus Regulas (EK) Nr. 894/97 pantus un pielikumus atceļ no 2000. gada 1. janvāra:

- 1. līdz 10. pantu,

- 12. līdz 17. pantu,

- I līdz VII pielikumu.

Atsauces uz minēto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu, un tās jālasa saskaņā ar korelācijas tabulu, kas dota XV pielikumā.

Jūras organismu zinātniskie nosaukumi, kas īpaši minēti šajā regulā, ir izklāstīti XIV pielikumā.

50. pants

Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2000. gada 1. janvāra, izņemot 32. panta 3. punktu un 47. pantu, ko piemēro no šīs regulas spēkā stāšanās dienas.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 1998. gada 30. martā.

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

Lord Simon of Highbury

[1] OV C 292, 4.10.1996., 1. lpp., unOV C 245 12.8.1997., 10. lpp.

[2] OV C 132, 28.4.1997., 235. lpp.

[3] OV C 30, 30.1.1997., 26. lpp.

[4] OV L 132, 23.5.1997., 1. lpp.

[5] OV L 206, 22.7.1992., 7. lpp. Direktīva grozīta ar 1994. gada Iestāšanās aktu.

[6] OV L 171, 6.7.1994., 7. lpp.

[7] OV L 274, 25.9.1986., 1. lpp. Regula grozīta ar Regulu (EK) Nr. 3259/94 (OV L 339, 29.12.1994., 11. lpp.).

[8] OV L 261, 20.10.1993., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 686/97 (OV L 102, 19.4.1997., 1. lpp.).

[9] OV L 389, 31.12.1992., 1. lpp. Regula grozīta ar 1994. gada Iestāšanās aktu.

[10] OV C 335, 24.12.1985., 2. lpp.

[11] OV C 347, 31.12.1985., 14. lpp.

[12] OV L 194, 24.7.1984., 22. lpp.

[13] OV L 162, 18.6.1986., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1821/96 (OV L 241, 21.9.1996., 8. lpp.).

[14] OV L 388, 31.12.1992., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 3318/94 (OV L 350, 31.12.1994., 15. lpp.).

--------------------------------------------------

I PIELIKUMS

VELKAMIE ZVEJAS RĪKI: 1. un 2. reģions, izņemot Skageraku un Kategatu

Linuma acu izmēru diapazoni, mērķa sugas un prasītās nozvejas procentuālās daļas, kas piemērojamas, izmantojot vienu linuma acu izmēra diapazonu

Mērķa sugas | Linuma acu izmēru diapazons (milimetros) |

| | < 16 | 16 līdz 31 | 32 līdz 54 | 55 līdz 69 | 70 līdz 79 | 80 līdz 99 | ≥ 100 |

Minimālā mērķa sugu procentuālā daļa | Minimālā mērķa sugu procentuālā daļa | Minimālā mērķa sugu procentuālā daļa | Minimālā mērķa sugu procentuālā daļa | Minimālā mērķa sugu procentuālā daļa | Minimālā mērķa sugu procentuālā daļa | Minimālā mērķa sugu procentuālā daļa |

95 | 90/60 [3] [5] | 60 | 30 | 90/60 [4] | 90 | 35 | 30 | 70 [6] | Nav |

Tūbītes (Ammodytidae) [1] | × | × | | | × | | × | × | × | × |

Tūbītes (Ammodytidae) [2] | | × | | | × | | × | × | × | × |

Esmarka menciņa (Trisopterus esmarkii) | | | × | | | × | | × | × | × | × |

Salakas (Atherina spp. un Osmerus spp.) | | | × | | | × | | × | × | × | × |

Menciņa (Trisopterus minutus) | | | × | | | × | | × | × | × | × |

Sudrabainā menca (Gadus argenteus) | | | × | | | × | | × | × | × | × |

Cepolas (Cepolidae) | | | × | | | × | | × | × | × | × |

Brētliņa (Sprattus sprattus) | | | × | | | × | | × | × | × | × |

Zutis (Anguilla anguilla) | | | × | | | × | | × | × | × | × |

Anšovs (Engraulis encrasicholus) | | | × | | | × | | × | × | × | × |

Putasu (Micromesistius poutassou) | | | × | | | × | | × | × | × | × |

Argentīnas (Argentinidae) | | | × | | | × | | × | × | × | × |

Sardīne (Sardina pilchardus) | | | × | | | × | | × | × | × | × |

Garneles (Pandalus montagui, Crangon spp., Palaemon spp.) | | | | × | × | × | | × | × | × | × |

Makreles (Scomber spp.) | Ø | | | | | × | × | × | × | × | × |

Stavridas (Trachurus spp.) | | | | | | × | | × | × | × | × |

Siļķe (Clupea harengus) | | | | | | × | | × | × | × | × |

Kalmāri (Loliginidae, Ommastrephidae) | Ø | | | | | × | | × | × | × | × |

Vējzivis (Belone spp.) | Ø | | | | | × | | × | × | × | × |

Franču menca (Trisopterus luscus) | Ø | | | | | × | | × | × | × | × |

Garneles (Pandalus spp., Parapenaeus longirostris) | Ø | | | | × | | | × | × | × | × |

Jūraszutis (Conger conger) | Ø ÿ | | | | | | | × | × | × | × |

Drakonzivis (Trachinidae) | Ø ÿ | | | | | | | × | × | × | × |

Jūras gailīši (Triglidae) | ÿ | | | | | | | × | × | × | × |

Astoņkājis (Octopus vulgaris) | Ø ÿ | | | | | | | × | × | × | × |

Omāri (Galatheidae) | Ø ÿ | | | | | | | × | × | × | × |

Norvēģijas omārs (Nephrops norvegicus) | Ø ÿ | | | | | | | × | × | × | × |

Jūrasmēle (Solea vulgaris) | Ø ÿ | | | | | | | | | × | × |

Jūras zeltplekste (Pleuronectes platessa) | Ø ÿ | | | | | | | | | × | × |

Heks (Merluccius merluccius) | Ø ÿ | | | | | | | | | × | × |

Smilšplekstes (Lepidorhombus spp.) | Ø ÿ | | | | | | | | | × | × |

Merlangs (Merlangius merlangus) | Ø ÿ | | | | | | | | | × | × |

Gludais rombs (Scophthalmus rhombus) | Ø ÿ | | | | | | | | | × | × |

Pollaks (Pollachius pollachius) | Ø ÿ | | | | | | | | | × | × |

Limanda jeb gludā plekste (Limanda limanda) | Ø ÿ | | | | | | | | | × | × |

Sēpija (Sepia officinalis) | Ø ÿ | | | | | | | | | × | × |

Jūras asaris (Dicentrarchus labrax) | Ø ÿ | | | | | | | | | × | × |

Plekste (Platichthys flesus) | Ø ÿ | | | | | | | | | × | × |

Mazmutes plekste (Microstomas kitt) | Ø ÿ | | | | | | | | | × | × |

Haizivis (Scyliorhinideae) | Ø ÿ | | | | | | | | | × | × |

Sarkanā plekste (Glyptocephalus cynoglossus) | Ø ÿ | | | | | | | | | × | × |

Parastā dorija (Zeus faber) | Ø ÿ | | | | | | | | | × | × |

Karaliskā vēdekļgliemene (Chlamys opercularis) | Ø ÿ | | | | | | | | | × | × |

Daudzkrāsainā gliemene (Chlamys varia) | Ø ÿ | | | | | | | | | × | × |

Jūras barbes (Mullidae) | Ø ÿ | | | | | | | | | × | × |

Kefales (Mugilidae) | Ø ÿ | | | | | | | | | × | × |

Makrūrzivis vai garastes (Nezumia spp., Trachyrhynchus spp., Malococephalus spp.) | Ø ÿ | | | | | | | | | × | × |

Matastes (Trichiuridae) | Ø ÿ | | | | | | | | | × | × |

Jūrasvelni (Lophiidae) | Ø ÿ | | | | | | | | | × | × |

Rajas (Rajidae) | Ø ÿ | | | | | | | | | × | × |

Jūraskarūsas (Sparidae) | Ø ÿ | | | | | | | | | × | × |

Akmeņplekste (Psetta maxima) | Ø ÿ | | | | | | | | | × | × |

Visi pārējie jūras organismi | | | | | | | | | | | × |

[1] Apgabalos un gada laikposmos, izņemot tos, kas minēti 2. zemteksta piezīmē.

[2] Ziemeļjūrā no 1. novembra līdz februāra pēdējai dienai.

[3] Nozvejai, kas atrodas uz klāja, jāsastāv no:

- vismaz 90 % jebkura divu vai vairāku mērķa sugu maisījuma, vai

- vismaz 60 % jebkuras mērķa sugas un ne vairāk kā 5 % jebkura mencas, pikšas un saidas maisījuma un ne vairāk kā 15 % jebkura tādu sugu maisījuma, kas atzīmētas ar simbolu "Æ".

[4] Nozvejai, kas atrodas uz klāja, jāsastāv no:

- vismaz 90 % jebkura divu vai vairāku mērķa sugu maisījuma, vai

- vismaz 60 % jebkuras mērķa sugas un ne vairāk kā 5 % jebkura mencas, pikšas un saidas maisījuma un ne vairāk kā 15 % jebkura tādu sugu maisījuma, kas atzīmētas ar simbolu "ÿ".

[5] Noteikumi attiecībā uz to siļķu nozvejas ierobežojumiem, ko drīkst turēt uz klāja un kas iegūtas ar tīkliem ar 16 līdz 31 mm linuma acu izmēru, ir izklāstīti Kopienas tiesību aktos, nosakot dažiem zivju krājumiem un zivju krājumu grupām kopējo pieļaujamo nozveju un dažus nosacījumus, ar kuriem tos drīkst zvejot.

[6] Pirmajā gadā pēc šīs regulas piemērošanas dienas minimālā procentuālā mērķa sugu daļa 50 % attiecas uz nozvejām, kas iegūtas 2. reģionā, izņemot Ziemeļjūru, ICES Vb nodalījumu, VI apakšreģionu uz ziemeļiem no 56o Z platuma un XII apakšreģionu uz ziemeļiem no 56o Z platuma.

--------------------------------------------------

II PIELIKUMS

VELKAMIE ZVEJAS RĪKI: 3. reģions, izņemot ICES IXa nodalījumu uz austrumiem no 70° 23′48" rietumu garuma

Linuma acu izmēru diapazoni, mērķa sugas un prasītās nozvejas procentuālās daļas, kas piemērojamas, izmantojot vienu linuma acu izmēra diapazonu

Mērķa sugas | Linuma acu izmēru diapazons (milimetros) |

16 līdz 31 | 32 līdz 54 | 55 līdz 59 | 60 līdz 69 | ≥ 70 |

Minimālā mērķa sugu procentuālā daļa | Minimālā mērķa sugu procentuālā daļa | Minimālā mērķa sugu procentuālā daļa | Minimālā mērķa sugu procentuālā daļa | Minimālā mērķa sugu procentuālā daļa |

50 % | 90 % | 90 % | 90 % | 30 % | 70 % | 70 % | Nav |

Tūbītes (Ammodytidae) | | × | | × | | × | × | × |

Esmarka menciņa (Trisopterus esmarkii) | | × | | × | | × | × | × |

Brētliņa (Sprattus sprattus) | | × | | × | | × | × | × |

Zutis (Anguilla anguilla) | | × | | × | | × | × | × |

Anšovs (Engraulis encrasicholus) | | × | | × | | × | × | × |

Salaka (Atherina spp. un Osmerus spp.) | | × | | × | | × | × | × |

Mazā menca (Trisopterus minutus) | | × | | × | | × | × | × |

Sudrabainā menca (Gadus argenteus) | | × | | × | | × | × | × |

Cepolas (Cepolidae) | | × | | × | | × | × | × |

Sardīne (Sardina pilchardus) | | × | | × | | × | × | × |

Peldošais krabis (Polybius henslowi) | × | | | × | | × | × | × |

Garneles (Pandalus montagui, Crangon spp., Palaemon spp.) | × | | × | × | × | × | × | × |

Makreles (Scomber spp.) | | | | × | | × | × | × |

Stavridas (Trachurus spp.) | | | | × | | × | × | × |

Siļķe (Clupea harengus) | | | | × | | × | × | × |

Putasu (Micromesistius poutassou) | | | | × | | × | × | × |

Argentīnas (Argentinidae) | | | | × | | × | × | × |

Kalmāri (Loliginidae, Ommastrephidae) | | | | × | | × | × | × |

Vējzivis (Belone spp.) | | | | × | | × | × | × |

Menciņas (Trisopterus spp.) | | | | × | | × | × | × |

Īsspuru jūrasmēle (Dicologoglossa cuneata) | | | | × | | × | × | × |

Ziemeļgarneles (Pandalus spp.) | | | × | | × | × | × | × |

Breksis (Bramidae, Berycidae) | | | | | | × | × | × |

Jūraszutis (Conger conger) | | | | | | × | × | × |

Jūraskarūsa (Sparidae, izņemot Spondyliosoma cantharus) | | | | | | × | × | × |

Skorpēnzivis (Scorpaenidae) | | | | | | × | × | × |

Jūrasmēle (Microchirus azevia, Microchirus variegatus) | | | | | | × | × | × |

Diegspuru vēdzele (Phycis spp.) | | | | | | | × | × |

Drakonzivis (Trachinidae) | | | | | | × | × | × |

Jūras gailīši (Triglidae) | | | | | | × | × | × |

Smarīdas (Centracanthidae) | | | | | | × | × | × |

Astoņkājis (Octopus vulgaris, Eledone cirrosa) | | | | | | × | × | × |

Gubolovijes (Labridae) | | | | | | × | × | × |

Garneles (Aristeus antennatus, Aristaeomorpha foliacea, Parapenaeus longirostris) | | | | | × | | × | × |

Sēpija (Sepia officinalis) | | | | | | | × | × |

Makrūrzivis vai garastes (Malococephalus spp., Nezumia spp., Trachyrhynchus spp.) | | | | | | | × | × |

Haizivis (Scyliorhinidae) | | | | | | s | × | × |

Parastā mora (Mora moro) | | | | | | | × | × |

Omāri (Galatheidae) | | | | | | | × | × |

Parastā dorija (Zeus faber) | | | | | | | × | × |

Jūras barbes (Mullidae) | | | | | | | × | × |

Visi pārējie jūras organismi | | | | | | | | × |

--------------------------------------------------

III PIELIKUMS

VELKAMIE ZVEJAS RĪKI: ICES IXa zona uz austrumiem no 7° 23′48" rietumu garuma

Linuma acu izmēru diapazoni, mērķa sugas un prasītās nozvejas procentuālās daļas, kas piemērojamas, izmantojot vienu linuma acu izmēra diapazonu

Mērķa sugas | Linuma acu izmēru diapazons (milimetros) |

40 līdz 54 | ≥ 55 |

Minimālā mērķa sugu procentuālā daļa | Minimālā mērķa sugu procentuālā daļa |

60 % [1] | Nav |

Kefales (Mugilidae) | × | × |

Jūraskarūsas (Sparidae)w | × | × |

Jūras barbes (Mullidae) | × | × |

Jūras gailīši (Triglidae) | × | × |

Drakonzivis (Trachinidae) | × | × |

Gubolovijes (Labridae) | × | × |

Diegspuru vēdzeles (Phycis spp.) | × | × |

Īsspuru jūrasmēle (Dicologoglossa cuneata) | × | × |

Plankumainā plekste (Citharus linguatula) | × | × |

Jūraszutis (Conger conger) | × | × |

Squilla mantis garneles | × | × |

Garneles (Parapenaeus longirostris, Pandalus spp.) | × | × |

Kalmāri (Ommastrephidae, Loliginidae Alloteuthis spp.) | × | × |

Astoņkājis (Octopus vulgaris) | × | × |

Sēpijas (Sepia spp.) | × | × |

Makreles (Scomber spp.) | × | × |

Stavridas (Trachurus spp.) | × | × |

Putasu (Micromesistius poutassou) | × | × |

Zutis (Anguilla anguilla) | × | × |

Salakas (Atherina spp., Osmerus spp.) | × | × |

Vējzivis (Belone spp.) | × | × |

Visi pārējie jūras organismi | | × |

[1] Jebkurš maisījums no citām sugām, kas minētas XII pielikumā un kas tiek turētas uz klāja, nedrīkst pārsniegt 10 % no tās kopējās nozvejas svara, kas tiek turēta uz klāja.

--------------------------------------------------

IV PIELIKUMS

VELKAMIE ZVEJAS RĪKI: Skageraks un Kategats

Linuma acu izmēru diapazoni, mērķa sugas un prasītās nozvejas procentuālās daļas, kas piemērojamas, izmantojot vienu linuma acu izmēra diapazonu

Sugas | Linuma acu izmēru diapazons (milimetros) |

< 16 | 16 līdz 31 | 32 līdz 69 | 70 līdz 89 | ≥ 90 |

Minimālā mērķa sugu procentuālā daļa | Minimālā mērķa sugu procentuālā daļa | Minimālā mērķa sugu procentuālā daļa | Minimālā mērķa sugu procentuālā daļa | Minimālā mērķa sugu procentuālā daļa |

50 % | 50 % | 20 % | 50 % | 20 % | 50 % | 30 % | Nav |

Tūbītes (Ammodytidae) [3] | × | × | × | × | × | × | × | × |

Tūbītes (Ammodytidae) [4] | | × | | × | × | × | × | × |

Esmarka menciņa (Trisopterus esmarkii) | | × | | × | × | × | × | × |

Putasu (Micromesistius poutassou) | | × | | × | × | × | × | × |

Jūras drakons (Trachinus draco) [1] | | × | | × | × | × | × | × |

Gliemji (izņemot Sepia) [1] | | × | | × | × | × | × | × |

Vējzivs (Belone belone) [1] | | × | | × | × | × | × | × |

Jūras gailītis (Eutrigla gurnardus) [1] | | × | | × | × | × | × | × |

Argentīnas (Argentina spp.) | | × | | × | × | × | × | × |

Brētliņa (Sprattus sprattus) | | × | | × | × | × | × | × |

Zutis (Anguilla anguilla) | | | × | × | × | × | × | × |

Parastās garneles/Baltijas garneles (Crangon spp., Palaemon adspersus) [2] | | | × | × | × | × | × | × |

Makreles (Scomber spp.) | | | | × | | × | × | × |

Stavridas (Trachurus spp.) | | | | × | | × | × | × |

Siļķe (Clupea harengus) | | | | × | | × | × | × |

Ziemeļu garnele (Pandalus borealis) | | | | | × | × | × | × |

Parastās garnele/Baltijas garnele (Crangon spp., Palaemon adspersus) [1] | | | | | × | × | × | × |

Merlangs (Merlangius merlangus) | | | | | | | × | × |

Norvēģijas omārs (Nephrops norvegicus) | | | | | | | × | × |

Visi pārējie jūras organismi | | | | | | | | × |

[1] Tikai četru jūdžu robežās no pamatlīnijām.

[2] Ārpus četru jūdžu robežām no pamatlīnijām.

[3] No 1. marta līdz 31. jūlijam Kategatā.

[4] Skagerakā no 1. novembra līdz pēdējai februāra dienai. Kategatā no 1. augusta līdz pēdējai februāra dienai.

--------------------------------------------------

V PIELIKUMS

VELKAMIE ZVEJAS RĪKI: 4., 5. un 6. reģions

A. 4. un 5. reģions

Sugas | Linuma acu izmēru diapazons (milimetros) |

20 līdz 39 | 40 līdz 64 | ≥ 65 |

Minimālā mērķa sugu procentuālā daļa | Minimālā mērķa sugu procentuālā daļa | Minimālā mērķa sugu procentuālā daļa |

50 % | 80 % | Nav |

Bopsa (svītraine) (Boops boops) | * | * | * |

Sardīne (Sardina pilchardus) | * | * | * |

Makreles (Scomber spp.) | | * | * |

Stavridas (Trachurus spp.) | | * | * |

Visi pārējie jūras organismi | | | * |

B. 6. reģions

Sugas | Linuma acu izmēru diapazons (milimetros) |

45 līdz 50 | ≥ 100 |

Minimālā mērķa sugu procentuālā daļa | Minimālā mērķa sugu procentuālā daļa |

30 % | Nav |

Garneles (Penaeus subtilis, Penaeus brasiliensis, Xiphopenaeus kroyeri) | * | * |

Visi pārējie jūras organismi | | * |

--------------------------------------------------

VI PIELIKUMS

NOSTIPRINĀTIE ZVEJAS RĪKI: 1. un 2. reģions

Sugas/ Linuma acis | | 10 līdz 30 mm | 50 līdz 70 mm | 90 līdz 99 mm | 100 līdz 119 mm | 120 līdz 219 mm | ≥ 220 mm |

Sardīne (Sardina pilchardus) | * | * | * | * | * | * |

Zutis (Anguilla anguilla) | * | * | * | * | * | * |

Brētliņa (Sprattus sprattus) | * | * | * | * | * | * |

Stavridas (Trachurus spp.) | | * | * | * | * | * |

Siļķe (Clupea harengus) | | * | * | * | * | * |

Makreles (Scomber spp.) | | * | * | * | * | * |

Jūras barbes (Mullidae) | | * | * | * | * | * |

Vējzivis (Belone spp.) | | * | * | * | * | * |

Jūras asaris (Dicentrarchus labrax) | | | * | * | * | * |

Kefales (Mugilidae) | | | * | * | * | * |

Limanda (Limanda limanda) | | | | * | * | * |

Pikša (Melanogrammus aeglefinus) | | | | * | * | * |

Merlangs (Merlangius merlangus) [2] | | | | * | * | * |

Plekste (Platichthys flesus) | | | | * | * | * |

Jūrasmēle (Solea vulgaris) | | | | * | * | * |

Sēpija (Sepia officinalis) | | | | * | * | * |

Jūras zeltplekste (Pleuronectes platessa) | | | | * | * | * |

Menca (Gadus morhua) | | | | | * | * |

Pollaks (Pollachius pollachius) [3] | | | | | * | * |

Jūraslīdaka (Molva molva) | | | | | * | * |

Saida (Pollachius virens) | | | | | * | * |

Heks (Merluccius merluccius) [3] | | | | | * | * |

Parastā dzelkņhaizivs jeb katrāns (Squalus acanthias) | | | | | * | * |

Plankumainās haizivis (Scyliorhinus spp.) | | | | | * | * |

Smilšplekstes (Lepidorhombus spp.) | | | | | * | * |

Zaķzivs (Cyclopterus lumpus) | | | | | * | * |

Visi pārējie jūras organismi | | | | | | * [1] |

[1] Jūrasvelnu (Lophius spp.) lomam, kas iegūts no ICES VI un VII apakšrajona un atrodas uz klāja, pārsniedzot uz klāja 30 % no kopējā loma no minētajiem apgabaliem, jābūt iegūtam ar minimālo linuma acu izmēru 250 mm vai vairāk.

[2] ICES VIIe un VIId zonā no 1999. gada 31. decembra minimālais izmērs būs 90 mm.

[3] ICES VIIe un VIId zonā no 1999. gada 31. decembra minimālais izmērs būs 110 mm.

--------------------------------------------------

VII PIELIKUMS

NOSTIPRINĀTIE ZVEJAS RĪKI: 3. reģions

/ Linuma acu izmērsSugas | | < 40 mm | 40 līdz 49 mm | 50 līdz 59 mm | 60 līdz 79 mm | 80 līdz 99 mm | ≥ 100 mm |

Sardīne (Sardina pilchardus) | × | × | × | × | × | × |

Garneles (Palaemon spp.) | × | × | × | × | × | × |

Jūras junkers (Coris julis) | × | × | × | × | × | × |

Bopsa (svītraine) (Boops boops) | × | × | × | × | × | × |

Garneles (Palaemon spp.) | | × | × | × | × | × |

Squilla mantis garneles | | × | × | × | × | × |

Jūras barbes (Mullidae) | | × | × | × | × | × |

Īsspuru jūrasmēle (Dicologoglossa cuneata) | | × | × | × | × | × |

Gubolovijes (Labridae) | | × | × | × | × | × |

Stavridas (Trachurus spp.) | | | × | × | × | × |

Makreles (Scomber spp.) | | | × | × | × | × |

Franču menca (Trisopterus luscus) | | | × | × | × | × |

Sēpija (Sepia officinalis) | | | × | × | × | × |

Jūras gailīši (Triglidae) | | | × | × | × | × |

Jūraskarūsas (Sparidae) | | | | × | × | × |

Skorpēnzivis (Scorpaenidae) | | | | × | × | × |

Īsspuru jūrasmēle (Mirochirus acevia) | | | | × | × | × |

Īsspuru kalmāri (Ommatostrephidae) | | | | × | × | × |

Jūraszutis (Conger conger) | | | | × | × | × |

Diegspuru vēdzeles (Phycis spp.) | | | | × | × | × |

Gludais rombs (Scophtalmus rhombus) | | | | × | × | × |

Drakonzivis vai drakonzivju dzimta (Trachinidae) | | | | × | × | × |

Smarīdas (Centracanthidae) | | | | × | × | × |

Jūras asaris (Dicentrarchus labrax) | | | | | × | × |

Merlangs (Merlangius merlangus) | | | | | × | × |

Akmeņplekste (Psetta maxima) | | | | | × | × |

Pollaks (Pollachius pollachius) | | | | | × | × |

Plekstes (Pleuronectidae) | | | | | × | × |

Jūrasmēle (Solea vulgaris) [1] | | | | | | × |

Heks (Merluccius merluccius) [1] | | | | | | × |

Visi pārējie jūras organismi [2] | | | | | | × |

[1] ICES VIIIc un IX zonā minimālais linuma acu izmērs būs 60 mm. Tomēr no 1999. gada 31. decembra minimālais linuma acu izmērs būs 80 līdz 90 mm.

[2] Jūrasvelnu (Lophius spp.) lomam, kas atrodas uz klāja, pārsniedzot 30 % no kopējā loma uz klāja, jābūt iegūtam ar minimālo linuma acu izmēru 220 mm vai vairāk.

--------------------------------------------------

VIII PIELIKUMS

Atļautās linuma acu izmēra diapazonu kombinācijas 1. un 2. reģionam, izņemot Skageraku un Kategatu

Milimetri

< 16 + 16 līdz 31

16 līdz 31 + 32 līdz 54

16 līdz 31 + 70 līdz 79

16 līdz 31 + 80 līdz 99

16 līdz 31 + ≥ 100

32 līdz 54 + 70 līdz 79

32 līdz 54 + 80 līdz 99

32 līdz 54 + ≥ 100

70 līdz 79 + 80 līdz 99

70 līdz 79 + ≥ 100

80 līdz 99 + ≥ 100

--------------------------------------------------

IX PIELIKUMS

Atļautās linuma acu izmēra diapazonu kombinācijas 3. reģionam, izņemot ICES IXa zonu uz austrumiem no 7° 23′ 48′′ rietumu garuma

Milimetri

16 līdz 31 + 32 līdz 54

16 līdz 31 + ≥ 70

32 līdz 54 + ≥ 70

55 līdz 59 + ≥ 70

70 līdz 79 + ≥ 70

--------------------------------------------------

X PIELIKUMS

Linuma acu izmēra kombināciju izmantošanas nosacījumi 1. un 2. reģionā, izņemot Skageraku un Kategatu

Protokolam.

--------------------------------------------------

XI PIELIKUMS

Linuma acu izmēra diapazonu kombināciju izmantošanas nosacījumi 3. reģionam, izņemot ICES IXa nodalījumu uz austrumiem no 7° 23′48" rietumu garuma

Protokolam.

--------------------------------------------------

XII PIELIKUMS

MINIMĀLIE IZMĒRI

Sugas | Minimālais izmērs |

līdz 5. reģions, izņemot Skageraku/Kategatu | Skageraks/Kategats |

Menca (Gadus morhua) | 35 cm | 30 cm |

Pikša (Melanogrammus aeglefinus) | 30 cm | 27 cm |

Saida (Pollachius virens) | 35 cm | 30 cm |

Pollaks (Pollachius pollachius) | 30 cm | – |

Heks (Merluccius merluccius) | 27 cm | 30 cm |

Smilšplekstes (Lepidorhombus spp.) | 20 cm | 25 cm |

Jūrasmēles (Solea spp.) | 24 cm | 24 cm |

Jūras zeltplekste (Pleuronectes platessa) | 22 cm | 27 cm |

Merlangs (Merlangius merlangus) | 27 cm | 23 cm |

Jūraslīdaka (Molva molva) | 63 cm | – |

Zilā jūraslīdaka (Molva dipterygia) | 70 cm | – |

Jūras asaris (Dicentrarchus labrax) | 36 cm | – |

Norvēģijas omārs (Nephrops norvegicus) [1] Norvēģijas omāru astes | | 130 (40) mm [1] |

Makrele (Scomber scomber) | | 20 cm [2] |

Siļķe (Clupea harengus) | 20 cm | 18 cm |

Stavrida (Trachurus trachurus) | 15 cm | 15 cm |

Sardīne (Sardina pilchardus) | 11 cm | – |

Omārs (Homarus gammarus) | 85 mm [3] | 220 (78) mm [1] |

Eiropas zirnekļkrabis (Maia squinado) | 120 mm | – |

Vēdekļgliemenes (Chlamys spp.) | 40 mm | – |

Eiropas cietgliemene (Ruditapes decussatus) | 40 mm | – |

Cietgliemene (Venerupis pullastra) | 40 mm | – |

Filipīnu cietgliemene (Ruditapes philippinarum) | 40 mm | – |

Gliemene (Venus verrucosa) | 40 mm | – |

ziemeļu gliemene (Callista chione) | 5 cm | |

Makstgliemene (Ensis spp., Pharus legumen) | 10 cm | |

Atlantijas maktra (Spisula solidissima) | 25 mm | |

Donax ģints gliemenes (Donax spp.) | 25 mm | |

pungliemeži | 45 mm | – |

Astoņkājis (Octopus vulgaris) | 750 grami | |

Zobenzivs (Xiphias gladius) [4] | 25 kg vai 125 cm (zemākais apakšžoklis) | |

Zilā tunzivs (Thunnus thynnus) [5] | 6,4 kg | |

Langusti (Palinurus spp.) | 110 mm | |

Sugas | Minimālais izmērs; 1. līdz 5. reģions, izņemot Skageraku/Kategatu |

Norvēģijas omārs (Nephrops norvegicus) | Viss apgabals, izņemot 3. reģionu un ICES VIa, VIIa zonu: kopējais garums 85 mm, vairodziņa garums 25 mm |

ICES VIa, VIIa: 3. reģions: kopējais garums 70 mm, vairodziņa garums 20 mm |

Norvēģijas omāru astes | Viss apgabals, izņemot 3. reģionu un ICES VIa, VIIa: 46 mm |

ICES VIa, VIIa; 3. reģions: 37 mm |

Makrele (Scomber scombrus) | Viss apgabals, izņemot Ziemeļjūru: 20 cm |

Ziemeļjūra: 30 cm |

Anšovs (Engraulis encrasicholus) | Viss apgabals, izņemot ICES IXa uz austrumiem no 7o 23′48" rietumu garuma: 12 cm |

ICES IXa uz austrumiem no 7° 23′48" rietumu garuma: 10 cm |

Ēdamie krabji (Cancer pagarus) | 1. un 2. reģions uz ziemeļiem no 56° Z: 140 mm |

2. reģions uz dienvidiem no 56° Z, izņemot ICES VIId, e, f zonu un ICES IVb, c zonu: 130 mm |

ICES IVb, c zonas uz dienvidiem no 56° Z: 115 mm |

ICES VIId, e, f zonas: 140 mm |

3. reģions: 130 mm |

Ķemmīšgliemene (Pecten maximus) | Viss apgabals, izņemot ICES VIIa uz ziemeļiem no 52° 30′ Z VIId: 100 mm |

ICES VIIa uz ziemeļiem no 52° 30′ Z, VIId: 110 mm |

[1] Kopējais garums (vairodziņa garums).

[2] 30 cm tikai rūpnieciskiem mērķiem.

[3] No 2002. gada 1. janvāra piemēro vairodziņa garumu 87 mm.

[4] Aizliegts izkraut vairāk nekā 15 %, pēc skaita, zobenzivs, kas vieglāka par 25 kg vai mazāka par 125 cm.

[5] Aizliegts izkraut vairāk nekā 15 %, pēc skaita, zilās tunzivis, kas vieglākas par 6,4 kg vai mazākas par 70 cm. Turklāt ir aizliegts izkraut jebkuru individuālu zilo tunzivi, kas vieglāka par 1,8 kg.

--------------------------------------------------

XIII PIELIKUMS

JŪRAS ORGANISMA IZMĒRA MĒRĪŠANA

1. Jebkuru zivi mēra, kā parādīts 1. zīmējumā, no deguna gala līdz astes spuras galam.

2. Norvēģijas omārus mēra, kā parādīts 2. zīmējumā:

- kā vairodziņa garumu paralēli viduslīnijai no jebkuras acs dobuma līdz tālākajai vairodziņa malai un/vai

- kā kopējo garumu no deguna (izstieptā purna) gala līdz vēderiņa gala posmam, neieskaitot sarus, un/vai

- ja runa ir par Norvēģijas omāru astēm: no astes pirmā segmenta priekšējās malas līdz vēderiņa gala posma aizmugurei, neieskaitot sarus. Asti mēra plakaniski, neizstieptu un muguras pusē.

3. Omārus vai langustus no 1. līdz 5. reģiona, izņemot Skageraku/Kategatu, mēra, kā parādīts 3. zīmējumā, kā vairodziņa garumu paralēli viduslīnijai no jebkuras acs dobuma līdz tālākajai vairodziņa malai.

4. Omārus no Skageraka vai Kategata mēra, kā norādīts 3. zīmējumā:

- kā vairodziņa garumu paralēli viduslīnijai no jebkuras acs dobuma līdz tālākajai vairodziņa malai un/vai

- kā kopējo garumu no deguna (izstieptā purna) gala līdz vēderiņa gala posmam, neieskaitot sarus.

5. Eiropas zirnekļkrabjus vai ēdamos krabjus mēra, kā parādīts attiecīgi 4. A un 4. B zīmējumā, kā minimālo vairodziņa platumu, ko mēra perpendikulāri vairodziņa "priekšas-aizmugures" viduslīnijai.

6. Divvāku gliemjus mēra, kā parādīts 5. zīmējumā, pāri čaulas garākajai malai.

7. Pungliemežus mēra, kā parādīts 6. zīmējumā, kā čaulas garumu.

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

a) Vairodziņa garums

b) Vispārējais garums

+++++ TIFF +++++

a) Vairodziņa garums

b) Vispārējais garums

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

--------------------------------------------------

XIV PIELIKUMS

VIETĒJIE UN ZINĀTNISKIE NOSAUKUMI

VIETĒJAIS NOSAUKUMS | ZINĀTNISKAIS NOSAUKUMS |

Aukstūdens ziemeļgarnele | Pandalus montagui |

Anšovs | Engraulis encrasicolas |

Jūrasvelni | Lophiidae |

Argentīnas | Argentinidae |

Baltijas garnele | Palaemon adspersus |

Franču menca | Trisopterus luscus |

Lielace tunzivs | Thunnus obesus |

Divvāku gliemji | Bivalvia |

Zilās un sarkanās garneles | Aristeus antennatus |

Zilā jūraslīdaka | Molva dipterygia |

Putasu | Micromesistius poutassou |

Zilā tunzivs | Thunnus thynnus |

Bopsa, svītraine | Boops boops |

Brekši | Bramidae, Berycidae |

Gludais rombs | Scophthalmus rhombus |

Cietgliemenes | Venerupis pullastra |

Gliemene | Venus verrucosa |

Menca | Gadus morhua |

Parastā mora | Mora moro |

Garneles (Pandalus spp) | Pandalus spp. |

Parastās garneles | Crangon spp. |

Jūraszutis | Conger conger |

Langusti | Palinurus spp. |

Sēpijas | Sepia officinalis, Sepia spp. |

Limanda | Limanda limanda |

Dziļūdens rozā garnele | Parapenaeus longirostris |

Haizivis, plankumainās haizivis | Scyliorhinidae |

Donax ģints gliemenes | Donax spp. |

Ēdamie krabji | Cancer pagurus |

Zutis | Anguilla anguilla |

Acainā jūrasmēle | Microchirus ocellatus |

Plekste | Platichthys flesus |

Plekstes | Pleuronectidae |

Diegspuru vēdzeles | Phycis spp. |

Vējzivis | Belone spp. |

Gliemeži | Gastropoda |

Sarkanā milzu garnele | Aristaeomorpha foliacea |

Makrūrzivis vai garastes | Malococephalus spp., Nezumia spp., Trachyrhynchus spp. |

Kefales | Mugilidae |

Parastais jūras gailītis | Eutrigla gurnardus |

Eiropas cietgliemene | Ruditapes decussatus |

Jūras gailīši | Triglidae |

Pikša | Melanogrammus aeglefinus |

Miksīnas | Myxinidae |

Matastes | Trichiuridae |

Heks | Merluccius merluccius |

Ziemeļu cietgliemene | Mercenaria mercenaria |

Siļķe | Clupea harengus |

Stavridas | Trachurus spp. |

Parastā dorija | Zeus faber |

Nēģi | Petromyzonidae |

Mazmutes plekste | Microstomas kitt |

Jūraslīdaka | Molva molva |

Omārs | Homarus gammarus |

Zaķzivs | Cyclopterus lumpus |

Makreles | Scomber spp., Scomber scombrus |

Squilla mantis | Squilla mantis |

Smilšplekstes | Lepidorhombus spp. |

Ziemeļu garnele | Pandalus borealis |

Norvēģijas omārs | Nephrops norvegicus |

Esmarka menciņa | Trisopterus esmarkus |

Astoņkājis | Octopus vulgaris, Eledone cirrosa |

Smarīdas | Centracanthidae |

Dzelkņhaizivis | Squalus acanthus spp. |

Sardīne | Sardina pilchardus |

Jūras zeltplekste | Pleuronectes platessa |

Pollaks | Pollachius pollachius |

Menciņa | Trisopterus minutus |

Franču menca | Trisopterus luscus |

Garneles | Palaemon spp. |

Vēdekļgliemene | Chlamys opercularis |

Jūras junkers | Coris juris |

Austeres | Ensis spp., Pharus legumen |

Cepolas | Cepolidae |

Jūras barbes | Mullidae |

Skorpēnzivis | Scorpaenidae |

Saida | Pollachius virens |

Lasis | Salmo salar |

Laši | Salmonidae |

Tūbītes | Ammodytidae |

Sardīne | Sardina pilchardus |

Ķemmīšgliemenes | Pecten maximus |

Jūras asaris | Dicentrarchus labrax |

Jūraskarūsas | Sparidae |

Taimiņš | Salmo trutta |

Gliemene (Ruditapes philipinarum) | Ruditapes philipinarum |

Garneles | Penaeus spp. |

Sudrabainā menca | Gadus argenteus |

Rajas | Rajidae |

Svītrainā tunzivs | Katsuwonus pelamis |

Salakas | Atherina spp., Osmerus spp. |

Jūrasmēle | Solea soleavulgaris |

Eiropas zirnekļkrabis | Maja squinado |

Plankumainā plekste | Citharus linguatula |

Brētliņa | Sprattus sprattus |

Omāri | Galatheidae |

Kalmāri | Loliginidae, Ommastrephidae, Alloteuthis spp. |

Atlantijas maktra | Spisula solidissima |

Peldošais krabis | Polybius henslowi |

Zobenzivs | Xiphias gladius |

Mainīgā jūrasmēle | Microchirus variegatus |

Tunzivs | Auxis spp., Euthynnus spp., Katsuwonus spp., Thunnus spp. |

Akmeņplekste | Psetta maxima |

Daudzkrāsainās gliemenes | Chlamys varia |

Gliemene | Venus verrucosa |

Īsspuru jūrasmēle | Dicologoglossa cuneata |

Drakonzivis | Trachinidae |

Gliemis | Buccinum undatum |

Merlangs | Merlangius merlangus |

Sarkanā plekste | Glyptocephalus cynoglossus |

Gubolovijes | Labridae |

Dzeltenspuru tunzivs | Thunnus albacares |

--------------------------------------------------

XV PIELIKUMS

KORELĀCIJAS TABULA

Regula (EK) Nr. 894/97 | Šī regula |

1. pants | 1. un 2. pants |

2. panta 1. punkts | 4. pants |

2. panta 2. punkts | 10. pants |

2. panta 3. punkts | 5. pants |

2. panta 4. punkts | 14. un 15. pants |

2. panta 5. punkts | – |

2. panta 6. punkta pirmā daļa | 5. panta 1. punkts un 12. panta 1. punkts |

2. panta 6. punkta otrā daļa | 5. panta 6. punkts |

2. panta 7. punkts | – |

2. panta 8. punkts | – |

2. panta 9. punkta pirmā daļa | 6. pants |

2. panta 9. punkta otrā daļa | 7. pants |

2. panta 9. punkta trešā daļa | 3. panta d) apakšpunkts |

2. panta 10. punkta pirmās daļas a), b) un c) apakšpunkts | 11. panta 1. punkts |

2. panta 10. punkta pirmās daļas d) apakšpunkts | 3. panta g) un h) apakšpunkts |

2. panta 10. punkta pirmās daļas e) apakšpunkts | 13. pants |

2. panta 10. punkta otrā daļa | 48. pants |

3. pants | 48. pants |

4. pants | 16. pants |

5. panta 1. punkts | 17. pants un 18. panta 2. punkts |

5. panta 2. punkts | XIII pielikums |

5. panta 3. punkta pirmā daļa | 19. panta 1. punkts |

5. panta 3. punkta otrās daļas a) apakšpunkts | 19. panta 2. punkta b) apakšpunkts |

5. panta 3. punkta otrās daļas b) apakšpunkta pirmais un otrais ievilkums | 19. panta 2. punkta a) apakšpunkts |

5. panta 3. punkta otrās daļas b) apakšpunkta trešais ievilkums | 35. pants |

5. panta 3. punkta otrās daļas c) apakšpunkts | 19. panta 3. punkts |

5. panta 3. punkta trešā daļa | 19. panta 2. punkta trešais teikums |

5. panta 4. punkts | 18. panta 3. un 4. punkts |

5. panta 5. punkts | – |

6. panta 1. punkts | 26. pants |

6. panta 2. punkts | 36. pants |

7. pants | 20. pants |

8. panta 1. punkts | – |

8. panta 2. punkts | 21. pants |

9. pants | 22. pants |

10. panta 1. punkts | – |

10. panta 2. punkta a) apakšpunkts | 30. panta 1. punkts |

10. panta 2. punkta b) apakšpunkts | 39. pants |

10. panta 3. punkts | 29. pants |

10. panta 4. punkts | 34. panta 1., 2. un 3. punkts |

10. panta 5. punkts | 34. panta 4. punkts |

10. panta 6. punkts | 29. panta 6. punkts un 34. panta 5. punkts |

10. panta 7. punkts | – |

10. panta 8. punkts | – |

10. panta 9. punkts | 37. pants |

10. panta 10. punkts | 23. pants |

10. panta 11. punkts | 28. panta 2. punkts, 29. panta 5. punkts, 30. panta 2. punkta otrā daļa, 30. panta 3. punkts, 34. panta 5. punkts un 40. pants |

10. panta 12. punkta pirmā daļa | 31. pants |

10. panta 12. punkta otrā daļa | 41. pants |

10. panta 13. punkts | – |

10. panta 14. punkts | 30. panta 1. punkta pēdējais teikums |

10. panta 15. punkts | 28. panta 1. punkts |

10. panta 16. punkts | 32. pants |

10. panta 17. punkts | 33. pants |

10. panta 18. punkts | 38. pants |

10. panta 19. punkts | 24. panta 1. punkts |

11. pants | – |

12. pants | 24. panta 2. punkts |

13. pants | 42. pants |

14. pants | 43. pants |

15. pants | 44. pants |

16. pants | 45. pants |

17. pants | 46. pants |

18. pants | 48. pants |

19. pants | 49. pants |

20. pants | 50. pants |

I pielikums | I, II, III, IV un V pielikums |

II pielikums | XII pielikums |

III pielikums | XII pielikums |

IV pielikums | XIII pielikums |

V pielikums | VI pielikums |

VI pielikums | VII pielikums |

VII pielikums | XV pielikums |

--------------------------------------------------