31998R1687

Piekļuve Eiropas Savienības tiesību aktiem

Valoda
- Mans EUR-Lex
- Pieslēgties
- Reģistrēties
- Mani nesenie meklējumi (0)

Šis dokuments ir izvilkums no tīmekļa vietnes EUR-Lex.

Padomi, kā meklēt

Jums vajag vairāk meklēšanas opciju? Izmantojiet šo: Detalizētā meklēšana

EUROPA
EUR-Lex sākums
Regula - 1687/98 - LV - EUR-Lex

Dokuments 31998R1687

Palīdzība

Padomes Regula (EK) Nr. 1687/98 (1998. gada 20. jūnijs), ar ko Komisijas Regulu (EK) Nr. 1749/96 groza attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kurus iekļauj saskaņotajā patēriņa cenu indeksā

OV L 214, 31.7.1998., 12./22. lpp. (ES, DA, DE, EL, EN, FR, IT, NL, PT, FI, SV)
Īpašais izdevums čehu valodā: Nodaļa 10 Sējums 001 Lpp. 119 - 129
Īpašais izdevums igauņu valodā: Nodaļa 10 Sējums 001 Lpp. 119 - 129
Īpašais izdevums latviešu valodā: Nodaļa 10 Sējums 001 Lpp. 119 - 129
Īpašais izdevums lietuviešu valodā: Nodaļa 10 Sējums 001 Lpp. 119 - 129
Īpašais izdevums ungāru valodā Nodaļa 10 Sējums 001 Lpp. 119 - 129
Īpašais izdevums maltiešu valodā: Nodaļa 10 Sējums 001 Lpp. 119 - 129
Īpašais izdevums poļu valodā: Nodaļa 10 Sējums 001 Lpp. 119 - 129
Īpašais izdevums slovāku valodā: Nodaļa 10 Sējums 001 Lpp. 119 - 129
Īpašais izdevums slovēņu valodā: Nodaļa 10 Sējums 001 Lpp. 119 - 129
Īpašais izdevums bulgāru valodā: Nodaļa 10 Sējums 001 Lpp. 120 - 130
Īpašais izdevums rumāņu valodā: Nodaļa 10 Sējums 001 Lpp. 120 - 130
Īpašais izdevums horvātu valodā: Nodaļa 10 Sējums 001 Lpp. 38 - 48

Dokumenta juridiskais statuss Vairs nav spēkā, Datums, līdz kuram ir spēkā: 23/08/2020; Atcelts ar 32020R1148

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/1998/1687/oj

HTML

PDF

Oficiālais Vēstnesis

31998R1687

Oficiālais Vēstnesis L 214 , 31/07/1998 Lpp. 0012 - 0022

Padomes Regula (EK) Nr. 1687/98

(1998. gada 20. jūnijs),

ar ko Komisijas Regulu (EK) Nr. 1749/96 groza attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kurus iekļauj saskaņotajā patēriņa cenu indeksā

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) 2494/95 (1995. gada 23. oktobris) par saskaņotajiem patēriņa cenu indeksiem [1], un jo īpaši tā 4. pantu un 5. panta 3. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Centrālās Bankas atzinumu [2],

tā kā atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 2494/95 5. panta 1. punkta b) apakšpunktam, sākot ar 1997. gada janvāri, katrai dalībvalstij ir jāuzrāda saskaņotais patēriņa cenu indekss (SPCI), tā kā prasība uzrādīt SPCI neliedz dalībvalstīm iespēju publicēt savus nesaskaņotus valsts inflācijas indeksus, kas var būt vajadzīgi valsts politikas nolūkiem;

tā kā Komisijas Regula (EK) Nr. 1749/96 (1996. gada 9. septembris) par sākotnējiem īstenošanas pasākumiem Padomes Regulai (EK) Nr. 2494/95 par saskaņotajiem patēriņa cenu indeksiem [3] prasa, lai SPCI sākumā aptvertu tikai tās preces un pakalpojumus, ko iekļauj visos valsts patēriņa cenu indeksos (PCI) vai lielākajā to daļā, tā kā ir vajadzīgas saskaņotas to cenu definīcijas, kuras izmanto SPCI nolūkiem, jo īpaši attiecībā uz noteikumiem par subsīdijām, atlaidēm un kompensācijām, tā kā vēl arvien nav definēta teritorija un iedzīvotāju skaits, ko iekļauj SPCI;

tā kā Regulas (EK) Nr. 2494/95 3. pants prasa, lai SPCI pamatā būtu to preču un pakalpojumu cenas, kas nopērkami dalībvalsts ekonomiskajā teritorijā patērētāju tiešo vajadzību apmierināšanai, tā kā cenas, ko patērētāji šādos pirkumos faktiski nemaksā, kā arī iespēju cenas vai procentu maksājumi, nav izmantojami patēriņa cenu inflācijas starptautiskiem salīdzinājumiem;

tā kā ir atzīts, ka izmaiņām kompensācijās nevajadzētu ietekmēt inflācijas pasākumus plašākā mērogā, bet tā kā tās tomēr ir inflācijas procesa būtiska daļa, kas ietekmē patērētājus, un tādēļ tās ir jāņem vērā SPCI;

tā kā Statistikas programmu komiteja (SPK) nav sniegusi atzinumu tās priekšsēdētāja noteiktajā laikā, tā kā šajā gadījumā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2494/95 14. panta 2. punktā noteikto procedūru Komisijai ir nekavējoties jāiesniedz Padomei priekšlikums par veicamiem pasākumiem;

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (EK) Nr. 1749/96 groza šādi:

1. Regulas I pielikumu aizstāj ar šās regulas I a un I b pielikumu;

2. Regulas 1. panta pirmajā ievilkumā svītro vārdu "sākotnēji";

3. Regulas 2. panta a) punktu aizstāj ar šādu tekstu:

"a) 1) SPCI "iekļautās preces un pakalpojumi" ir tās preces un pakalpojumi, kas ietilpst mājsaimniecības gala patēriņa izdevumos, kas minēti a) 2) punktā. Tos klasificē saskaņā ar četrciparu kategorijām un apakškategorijām, kas dotas I a pielikumā, pamatojoties uz starptautisko klasifikāciju, un nosauc par IPK/SPCI (individuāla patēriņa klasifikācija pēc nolūka, kas pielāgota SPCI vajadzībām).

a) 2) "Mājsaimniecības gala patēriņa izdevumi" ir tā gala patēriņa izdevumu daļa, ko mājsaimniecības veic naudas operācijās vienā vai abos laika periodos, ko salīdzina, kura precizēta I b pielikumā. Ja vien nav noteikts citādi, I b pielikums ievēro definīcijas 1995. gada Eiropas norēķinu sistēmā (ENS), kas paredzēta ar Regulu (EK) Nr. 2223/96 [4]. "Mājsaimniecības gala patēriņa izdevumi" ir izdevumi par precēm un pakalpojumiem, ko izmanto, lai tieši apmierinātu personu vajadzības, vai nu sakarā ar:

a) 2.a) pastāvīgo iedzīvotāju mājsaimniecībām valsts teritorijā vai ārzemēs, vai

a) 2.b) pastāvīgo iedzīvotāju un iebraucēju mājsaimniecībām valsts teritorijā, vai

a) 2.c) to mājsaimniecību kopumu, kas iekļautas valsts mājsaimniecību budžeta pētījumā.

a) 3) Cenas, kas izmantotas SPCI, ir iepirkuma cenas, ko mājsaimniecības maksājušas, lai iegādātos atsevišķas preces un pakalpojumus naudas operācijās. Ja preces un pakalpojumi patērētājiem bijuši pieejami par brīvu, bet vēlāk faktiskā cena par tiem ir iekasēta, tad, aprēķinot SPCI, ir jāņem vērā nulles cenas un faktiskās cenas starpība un otrādi.

a) 4) SPCI "vērtības" ir mājsaimniecību kopējie izdevumi attiecībā uz vienu tādu preču un pakalpojumu kategoriju, kas iekļauta SPCI; tās izsaka kā daļu no kopējiem izdevumiem attiecībā uz visām iekļautajām precēm un pakalpojumiem."

4. Regulas 3. pantu aizstāj ar šādu:

"3. pants

SPCI iekļautās preces un pakalpojumi

1. Par salīdzināmiem uzskata SPCI, kuri noteikti, pamatojoties uz cenu izmaiņām un vērtējumiem attiecībā uz katru no mājsaimniecību gala patēriņa izdevumu kategorijām, kas dotas Ia pielikumā un kas pārsniedz vienu tūkstošo daļu no kopējiem izdevumiem attiecībā uz visām šīm iekļautajām kategorijām, kas paredzētas 2. punktā.

2. SPCI iekļautās preces un pakalpojumus paplašina šādi:

a) pirmajam SPCI, kas paredzēts 1997. gada janvārī, dalībvalstis apstrādā datus, kas savākti attiecībā uz tām kategorijām, kas ierakstītas slejā "sākotnēji iekļautās preces un pakalpojumi", kā norādīts I a pielikumā;

b) pēc tam, bet ne pirms SPCI, ko uzrāda 1999. gada decembrim, dalībvalstis apstrādā datus, kas savākti arī par tām kategorijām, kas ierakstītas slejā "1999. gada decembris", kā norādīts Ia pielikumā."

5. Regulas 4. pantā vārdus "I pielikumā" aizstāj ar vārdiem "I a pielikumā".

2. pants

Ņemot vērā ar atzinumus, ko sniegusi komiteja, kas izveidota ar Lēmumu Nr. 89/382/EEK, Euratom [5], Komisija divu gadu laikā pēc šā regulas spēkā stāšanās datuma sastāda ziņojumu un iesniedz to Padomei. Ziņojums izvērtē šā regulas noteikumu darbību, jo īpaši mājsaimniecības gala patēriņa izdevumu jēdzienu saistībā ar attiecīgiem alternatīviem jēdzieniem. Pēc šā ziņojuma Komisija vajadzības gadījumā var iesniegt Padomei attiecīgus priekšlikumus par grozījumiem šajā regulā.

3. pants

Šī regula stājas spēkā 20. dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 1998. gada 20. jūlijā

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

W. Molterer

[1] OV L 257, 27.10.1995., 1. lpp.

[2] Atzinums sniegts 1998. gada 14. jūlijā (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

[3] OV L 229, 10.9.1996., 3. lpp.

[4] OV L 310, 13.11.1996., 1. lpp.

[5] OV L 181, 28.6.1989., 47. lpp.

--------------------------------------------------

I a PIELIKUMS

SPCI preču un pakalpojumu uzskaitījumā ietilpst šādas IPK/SPCI kategorijas:

01. | PĀRTIKA UN BEZALKOHOLISKIE DZĒRIENI | | | |

01.1. | Pārtika | | | |

01.2. | Bezalkoholiskie dzērieni | | | |

02. | ALKOHOLISKIE DZĒRIENI UN TABAKA | | | |

02.1. | Alkoholiskie dzērieni | | | |

02.2. | Tabaka | | | |

02.3. | Narkotikas | | | |

03. | APĢĒRBS UN APAVI | | | |

03.1. | Apģērbs | | | |

03.2. | Apavi | | | |

04. | MĀJOKĻI, ŪDENS, ELEKTRĪBA, GĀZE UN CITI KURINĀMĀ VEIDI | | | |

04.1. | Mājokļa reālā īres maksa | | | |

04.2. | Mājokļa īres maksājumi | | | |

04.3. | Mājokļa parastā uzturēšana un remonts | | | |

04.4. | Citi ar mājokli saistīti pakalpojumi | | | |

04.5. | Elektrība, gāze un citi kurināmā veidi | | | |

05. | MĀJAS APRĪKOJUMS, SADZĪVES TEHNIKA UN REGULĀRA MĀJOKĻA UZTURĒŠANA KĀRTĪBĀ | | | |

05.1. | Mēbeles, aprīkojums un rotājumi, paklāji un citi grīdas segumi un remonti | | | |

05.2. | Interjera audumi | | | |

05.3. | Apkures un ēdiena gatavošanas ierīces, ledusskapji, veļas mazgājamās mašīnas un līdzīgas lielas mājsaimniecības ierīces, tai skaitā piederumi un remontdarbi | | | |

05.4. | Stikla trauki, galda piederumi un mājsaimniecības piederumi | | | |

05.5. | Darbarīki un instrumenti darbam mājā un dārzā | | | |

05.6. | Preces un pakalpojumi regulārai mājas uzturēšanai | | | |

06. | VESELĪBA | | | |

06.1. | Medikamenti, ārstniecības ierīces un iekārtas | | | |

06.2. | Ambulatori pakalpojumi | | | |

06.3. | Slimnīcas pakalpojumi | | | |

06.3.1. | Slimnīcas pakalpojumi | | | |

07. | TRANSPORTS | | | |

07.1. | Transporta līdzekļu pirkumi | | | |

07.2. | Personisko transporta iekārtu izmantošana | | | |

07.3. | Transporta pakalpojumi | | | |

08. | SAKARI | | | |

08.1. | Sakari | | | |

09. | ATPŪTA UN KULTŪRA | | | |

09.1. | Audiovizuālie, fotogrāfijas un datu apstrādes piederumi un iekārtas, tai skaitā remonts | | | |

09.2. | Citi galvenie ilgtermiņa priekšmeti atpūtas un kultūras vajadzībām | | | |

09.3. | Citi atpūtas priekšmeti un ierīces, puķes, dārzi un mājas dzīvnieki | | | |

09.4. | Atpūtas un kultūras pakalpojumi | | | |

09.5. | Laikraksti, grāmatas un kancelejas preces | | | |

09.6. | Tūrisma ceļojumi — bez ceļojuma apdrošināšanas | | | |

10. | IZGLĪTĪBA | | | |

10.1. | Izglītības pakalpojumi | | | |

11. | VIESNĪCAS, KAFEJNĪCAS UN RESTORĀNI | | | |

11.1. | Sabiedriskā ēdināšana | | | |

11.2. | Viesnīcu pakalpojumi | | | |

12. | DAŽĀDAS PRECES UN PAKALPOJUMI | | | |

12.1. | Personiskā higiēna | | | |

12.2. | Personiskās lietas, citur neminētas | | | |

12.3. | Sociālā aizsardzība | | | |

12.4. | Apdrošināšana | | | |

12.5. | Finanšu pakalpojumi, citur neminēti | | | |

12.6. | Citi pakalpojumi, citur neminēti | | | |

--------------------------------------------------

I b PIELIKUMS

A. MĀJSAIMNIECĪBAS GALA PATĒRIŅA IZDEVUMU DEFINĪCIJA

1. Mājsaimniecību sektorā ir personas vai personu grupas (kas definētas ENS punktā 2.76.a un 2.76.b)), un tas var iekļaut vai neiekļaut iestāžu kopsaimniecības (kas definētas ENS punktā 2.76.b).

2. Pastāvīgo iedzīvotāju mājsaimniecību saimniecisko interešu centrs ir dalībvalsts ekonomiskajā teritorijā, kas var iekļaut vai neiekļaut teritorijas vai ekstrateritoriālus anklāvus (kas definēti ENS punktā 2.04 līdz 2.07).

3. Naudas operācija ir saimnieciska norise, t. i., organizatorisku vienību mijiedarbība pēc savstarpēja nolīguma, kur iesaistītās vienības veic vai saņem maksājumus, uzņemas saistības vai saņem aktīvus, kas izteikti naudas vienībās. Mājsaimniecību atkritumu savākšanu ir pieņemts uzskatīt par mijiedarbību pēc savstarpējas vienošanās. Operācijas, kur nenotiek skaidras naudas vai naudas vienībās izteiktu aktīvu vai pasīvu apmaiņa, parasti nav naudas operācijas. Vienību iekšējās operācijas parasti nav naudas operācijas. Beznaudas operācijas vairāku organizatorisko vienību starpā pieļauj operācijas ar ražojumiem (ražojumu mijmaiņa), sadales operācijas (atlīdzība natūrā, pārskaitījumi natūrā u.c.) un citas operācijas (aktīvu mijmaiņas, izņemot finanšu un ražojumu mijmaiņas).

Mājsaimniecību gala patēriņa izdevumi ietver šādus robežgadījumus:

4. Tie ietver priekšmetus, kurus neuzskata par starppatēriņu, piemēram, materiālus nelieliem mājokļa remontdarbiem un iekšdarbiem, ko parasti veic īrnieki un īpašnieki, un materiālus ilgtermiņa patēriņa preču, tai skaitā transporta līdzekļu, remontam.

5. Tie ietver aktīvus, kas nav domāti kapitāla veidošanai, jo īpaši ilgstoši lietojamas patēriņa preces, kuras kalpo vairākus pārskata periodus, ieskaitot dažu ilgstoši lietojamu preču īpašumtiesību pāreju no uzņēmuma uz mājsaimniecību.

6. Tie ietver finanšu pakalpojumus, par kuriem maksu iekasē tieši.

7. Tie ietver nedzīvības apdrošināšanas pakalpojumus atbilstīgi faktiskai pakalpojuma maksai.

8. Tie ietver visus izdevumus, ko finansē no nedzīvības apdrošināšanas prasībām, ieskaitot apdrošināšanas sabiedrību tiešos maksājumus garāžām, slimnīcām, ārstiem u.c. Tas nozīmē, ka SPCI ietver kopsummu, ko mājsaimniecības vai apdrošināšanas sabiedrības samaksājušas garāžām, slimnīcām, ārstiem u.c.

Nedzīvības apdrošināšanas prasības ir summas, kas apdrošināšanas sabiedrībām ir jāizmaksā, lai kompensētu personām vai precēm nodarītus kaitējumus. Tie ir parasti pārskaitījumi no apdrošināšanas sabiedrībām uz saņēmējām mājsaimniecībām, tādēļ ir daļa no mājsaimniecību rīcībā esošajiem ienākumiem. Visus izdevumus, kas veikti pēc tam (piemēram, maksājumi garāžām, slimnīcām vai ārstiem), uzskata par mājsaimniecību, nevis apdrošināšanas sabiedrību izdevumiem. Nav būtiski, vai mājsaimniecības faktiski veikušas izdevumus pirms prasību izmaksas, kas tad izskatās kā sociālās apdrošināšanas kompensācijas, vai apdrošināšanas sabiedrības attiecīgās summas tieši samaksā garāžām, slimnīcām u.c. Pēdējā gadījumā šīs sabiedrības vienkārši uzskata par aģentiem, kas darbojas mājsaimniecību vārdā, kuras vienmēr uzskata par vienību, kas nodrošina attiecīgos izdevumus.

9. Tie ietver maksājumus, ko mājsaimniecības veic par licencēm, atļaujām u.c., kuras uzskata par pakalpojumu pirkumiem. Ja valdība izmanto licenču izsniegšanu, lai īstenotu kādu noteiktu regulējošu darbību (piemēram, attiecīgās personas kompetences vai kvalifikācijas pārbaudi) veiktos maksājumus ir jāuzskata par tādu pakalpojumu pirkšanu, kurus sniedz valdība, un cenas ņem vērā SPCI, bet, ja licences piešķir automātiski pēc attiecīgās summas samaksas, maksājumus uzskata par tiešiem nodokļiem, nevis par cenu. Autovadītāja vai pilotu apliecības, televīzijas vai radio licences, ieroča nēsāšanas atļaujas, muzeja vai bibliotēkas lietotāja kartes, maksas par atkritumu savākšanu u.c. vairumā gadījumu uzskata par tādu pakalpojumu pirkumiem, ko sniedz valdība, savukārt transporta līdzekļu, kuģu vai lidmašīnu lietošanas licences vairumā gadījumu uzskata par nodokļiem.

10. Tie ietver kādas produkcijas pirkumu par saimnieciski nenozīmīgu cenu, piemēram, muzeja ieejas maksa.

Mājsaimniecības gala patēriņa izdevumi neietver šādus robežgadījumus:

11. Tie neietver ienākumus natūrā, jo tie nav naudas operācijas (lai gan saskaņā ar ENS punktu 3.76.b tie ir ietverti gala patēriņa izdevumos).

12. a) Tie neietver sociālus pārvedumus natūrā, ko saņem mājsaimniecības, piemēram, izdevumus, ko mājsaimniecības nokārto pirms saņem kompensāciju no sociālās apdrošināšanas, valsts struktūrām vai attiecīgām bezpeļņas organizācijām (jo īpaši dažus medicīnas un izglītības izdevumus). Kad mājsaimniecība nopērk preci vai pakalpojumu, par kuru pēc tam saņem pilnīgu vai daļēju kompensāciju, šo mājsaimniecību uzskata vienkārši par starpnieku, kurš darbojas sociālās apdrošināšanas fonda, valsts iestādes vai attiecīgas bezpeļņas organizācijas vārdā. Mājsaimniecībām kompensētās summas uzskata par sociāliem pārvedumiem natūrā, ko veic sociālās apdrošināšanas dienesti, valsts struktūras vai attiecīgas bezpeļņas organizācijas. Tos nereģistrē kā naudas pārvedumus mājsaimniecībām, un tie nav daļa no mājsaimniecību rīcībā esošajiem ienākumiem. Šāda uzskaites kārtība iznākumā ir analoga gadījumam, kad sociālās apdrošināšanas fonds pērk preces un pakalpojumus no tirgus ražotājiem un tad tālāk pārdod mājsaimniecībām par cenām, kas ir zemākas par tirgus cenām. Tas nozīmē, ka SPCI iekļautā cena ir mājsaimniecības samaksātā summa mīnus kompensācija.

b) Visas citas atlaides, ko noteikušas valsts iestādes, īpaši tās, kas piešķirtas īrniekiem, lai samazinātu viņu īres maksu (tai skaitā summas, kuras ar īrnieka ziņu samaksātas tieši mājokļa īpašniekam), uzskata par sociāliem pabalstiem naudā, un tādēļ ir mājsaimniecības rīcībā esošie ienākumi. Tas nozīmē, ka SPCI ietver preces vai pakalpojuma pilnu cenu pirms atlaides.

13. Tie neietver pakalpojumus, ko sniedz īpašnieki, kas apdzīvo mājokli, jo šie nav naudas darījumi (lai gan saskaņā ar ENS punktu 3.76.b tie ir daļa no gala patēriņa izdevumiem).

14. Tie neietver mājokļu pirkumus un izdevumus, kas veikti neražotu aktīvu iegādei, jo īpaši zemes pirkumus.

15. Tie neietver izdevumus, ko īpašnieks, kas apdzīvo mājokli, veic mājokļa iekārtošanai, uzturēšanai un remontam, kurus parasti neveic īrnieki.

16. Tie neietver izdevumus, kas veikti vērtslietu iegādei.

17. Tie neietver izdevumus, ko veikušas mājsaimniecības, kurām pieder nereģistrēti uzņēmumi, uzņēmējdarbības vajadzībām.

18. Tie neietver vispārējos ienākumu nodokļus un īpašuma nodokļus, kur ietilpst visi obligātie maksājumi bez atlīdzinājuma naudā vai natūrā, kurus periodiski iekasē valsts un citas pasaules institūcijas attiecībā uz organizatorisko vienību ienākumiem un īpašumu, kā arī dažus periodiskus nodokļus, kuru pamatā nav ne ienākumi, ne īpašums. Pārējie vispārējie nodokļi ir visi mājsaimniecību veiktie maksājumi par licencēm, kurus ir jāuzskata par nodokļiem, piemēram tie, kas ir vajadzīgi, lai iegādātu īpašumā un izmantotu transporta līdzekļus, kuģus un lidmašīnas atrašanos īpašumā un lietošanu u.c.

19. a) Tie neietver iemaksas, ieguldījumus un citas summas, ko mājsaimniecības maksā bezpeļņas organizācijām: arodbiedrībām, profesionālām sabiedrībām, patērētāju apvienībām, baznīcām un sabiedriskiem, kultūras, atpūtas un sporta klubiem.

b) Tomēr, ja klubu, savienību, sabiedrību vai apvienību var uzskatīt par tirgus ražotāju, kas pārdod savus pakalpojumus par saimnieciski nozīmīgām cenām, kā tas parasti notiek, neskatoties uz bezpeļņas organizācijas statusu, tad mājsaimniecību maksātās iemaksas, ieguldījumus un citas summas uzskata par maksu par sniegtajiem pakalpojumiem, nevis par pārvedumu, un tādēļ tās iekļauj SPCI.

20. Tie neietver brīvprātīgus mājsaimniecību pārskaitījumus skaidrā naudā vai natūrā labdarības organizācijām vai palīdzības organizācijām.

21. Tie neietver īpašuma ienākuma maksājumus, ieskaitot procentus. Īpašuma ienākumi ir ienākumi, kurus saņem finanšu aktīvu vai materiālu neražotu aktīvu īpašnieks par to nodošanu citas organizatoriskas vienības rīcībā. Saskaņā ar noteikumiem finanšu dokumentā, kas savstarpēji noslēgts, procenti ir starpība, ko iegūst no summas, kas debitoram noteiktā laika posmā ir jāsamaksā kreditoram, atņemot nesamazinātu nesamaksāto pamatsummu.

22. Tie neietver obligātus vai brīvprātīgus sociālus ieguldījumus, tādus kā darba devēja faktiskus sociālus ieguldījumus sociālās apdrošināšanas fondos, apdrošināšanas sabiedrībās, ka arī autonomos vai neautonomos pensiju fondos, kuri vada sociālās apdrošināšanas programmas, lai nodrošinātu sociālos pabalstus saviem darbiniekiem, vai darbinieku sociālos ieguldījumus, kas maksājami sociālās apdrošināšanas, privāti finansētām un nefinansētām programmām.

23. Tie neietver dzīvības apdrošināšanas un pensiju fondu pakalpojumus (lai gan saskaņā ar ENS punktu 3.76.f) un g) šādi pakalpojumi ir iekļauti gala patēriņa izdevumos atbilstīgi faktiskai pakalpojumu maksas summai).

24. Tie neietver tīrās nedzīvības apdrošināšanas summas. Šīs ir summas, kas samaksājamas saskaņā ar organizatorisko vienību izņemtajam polisēm. Atsevišķu mājsaimniecību izņemtās polises ir polises, kuras izņemtas pēc pašu iniciatīvas vai pašu labā, neatkarīgi no to darba devējiem vai valdības un ārpus jebkādas sociālās apdrošināšanas programmas. Tīrās nedzīvības apdrošināšanas summas ietver gan faktiskās summas, kas ir jāsamaksā polišu turētājam, lai iegūtu apdrošināšanas segumu pārskata periodā (iegūtās prēmijas), gan papildu summas, ko izmaksā no ieņēmumiem, kas attiecināmi uz apdrošināšanas polišu turētāju īpašumu, pēc tam, kad atvilkta pakalpojuma maksa, ko ietur apdrošinātāja apdrošināšanas sabiedrība. (NB: šo maksu par pakalpojumu iekļauj mājsaimniecību gala patēriņa izdevumos). Savāktās tīrās nedzīvības apdrošināšanas summas ļauj segt dažāda veida risku, ko rada dabiski vai sociāla rakstura gadījumi un negadījumi, kuru rezultātā tiek nodarīts kaitējums precēm, īpašumam, vai personām, piemēram, ugunsgrēks, plūdi, katastrofas, sadursmes, nogrimšana, zādzība, vardarbība, nelaimes gadījumi, slimības, vai risku zaudēt finansiāli sakarā ar slimību, bezdarbu, nelaimes gadījumu u.tml.

25. Tie neietver regulārus pārvedumus mājsaimniecību starpā, kur ietilpst visi parasti pārvedumi naudā vai natūrā, ko pastāvīgo iedzīvotāju mājsaimniecības veic vai saņem attiecībā uz citām pastāvīgo iedzīvotāju vai iebraucēju mājsaimniecībām.

26. Tie neietver uz naudas sodus, ko organizatoriskajām vienībām uzliek tiesas vai tiesu iestādes. Šīs summas uzskata par obligātiem vispārējiem pārvedumiem. Netiek ietverti arī naudas sodi, ko uzliek nodokļu iestādes par izvairīšanos no nodokļu maksāšanas vai novēlotu samaksu, ko parasti nevar nošķirt no pašiem nodokļiem.

27. Tie neietver loterijas un azartspēles, maksu par pakalpojumiem, ko sniedz loteriju vai azartspēļu organizētāji, ne arī atlikuma vispārējo pārvedumu, kas samaksāts uzvarētājiem (lai gan saskaņā ar ENS punktu 4 135 maksa par pakalpojumu ir ietverta gala patēriņa izdevumos).

B. CENAS DEFINĪCIJA

28. Iegādes cena ir summa, ko pircējs faktiski samaksā, ražojumu pirkšanas brīdī; tajā ietilpst nodokļi un no tās atskaita ražojumiem noteiktas subsīdijas; tā ņem vērā atlaides par pirkumiem vairumā vai samazinātu cenu, neietver procentus vai pakalpojumu maksas, ko pievieno saskaņā ar kredīta piešķiršanas noteikumiem, tāpat arī iespējas papildu maksas, ko iekasē sakarā ar to, kad pircējs nav norēķinājies termiņā, kas noteikts pirkuma izdarīšanas brīdī.

29. Individuāls patēriņš ir preces un pakalpojumi ("individuālas preces un pakalpojumi"), ko mājsaimniecība iegādājusi, lai apmierinātu savu locekļu vajadzības. Individuālām precēm un pakalpojumiem ir šādas iezīmes:

a) ir jābūt iespējai konstatēt un reģistrēt attiecīgas preces vai pakalpojuma iegādi, ko veic individuāla mājsaimniecība vai tās loceklis, kā arī laiku, kad tā veikta;

b) preču vai pakalpojuma sniegšana prasa attiecīgo mājsaimniecību piekrišanu, kurām cita starpā ir jāveic vajadzīgie pasākumi, lai tos saņemtu (piemēram, apmeklējot skolu vai klīniku);

c) precei vai pakalpojumam jābūt tādam, lai tā ieguve vienas mājsaimniecības vai personas, vai, iespējams, nelielas, ierobežotas personu grupas rīcībā liegtu tā ieguvi citu mājsaimniecību vai personu rīcībā.

Visi mājsaimniecību gala patēriņa izdevumi ir individuāli. Visas preces un pakalpojumus, ko sniedz bezpeļņas organizācijas uzskata par individuāliem.

Visus valsts aparāta gala patēriņa izdevumus izglītībai, veselības aizsardzībai, sociālai apdrošināšanai un labklājībai, sportam un atpūtai, kā arī kultūrai ir jāuzskata par izdevumiem par individuāla patēriņa pakalpojumiem, izņemot izdevumus valsts aparātam, pārvaldei, pētījumiem u.tml. Turklāt izdevumus dzīvokļu celtniecībai, mājsaimniecību atkritumu savākšanai un transporta sistēmas darbībai arī ir jāuzskata par individuāliem. Kolektīvā patēriņa izdevumi ir valdības gala patēriņa izdevumu atlikums. Tos veido jo īpaši sabiedrības vadība un pārvalde, teritoriālā drošība un valsts aizsardzība, tiesiskums un sabiedriskā kārtība, likumdošanas un reglamentējošās darbības, veselības aizsardzība, vides aizsardzība, pētījumi un attīstība, kā arī infrastruktūru un ekonomikas attīstība.

--------------------------------------------------

Augša