31991R3880

Padomes Regula (EEK) Nr. 3880/91

(1991. gada 17. decembris)

par to dalībvalstu nominālās nozvejas statistikas iesniegšanu, kuras zvejo Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā

EIROPAS KOPIENU PADOME,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 43. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu [1],

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu [2],

ņemot vērā Statistikas programmas komitejas atzinumu,

tā kā Kopienas zivsaimniecības resursu pārvaldei vajag precīzu un laikus apkopotu statistiku par nozveju, kāda ir dalībvalstu kuģiem, kas zvejo Atlantijas okeāna ziemeļaustrumos;

tā kā Konvencija par turpmāku daudzpusēju sadarbību zvejniecības jomā Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā, kas apstiprināta ar Lēmumu 81/608/EEK [3], kā arī Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļas zvejniecības komisijas izveide liek Kopienai sniegt šai komisijai visu pieejamo statistiku, ko tā ir lūgusi;

tā kā ieteikumi, kas saņemti no Starptautiskās jūras izpētes padomes saskaņā ar šīs organizācijas un Kopienas sadarbības nolīgumu [4] būs jo vērtīgāki, ja būs pieejama statistika par Kopienas zvejas flotes darbību;

tā kā Konvencija par zveju un dzīvo resursu saglabāšanu Baltijas jūrā un Beltos, kas apstiprināta ar Lēmumu 83/414/EEK [5], kā arī Starptautiskās Baltijas jūras zvejniecības komisijas izveide liek Kopienai sniegt šai komisijai pieejamo statistiku, ko tā ir lūgusi;

tā kā Konvencija par lašu saudzēšanu Ziemeļatlantijā, kas apstiprināta ar Lēmumu 82/886/EEK [6] un Ziemeļatlantijas Lašu saudzēšanas organizācijas (Nasco) izveide liek Kopienai sniegt šai organizācijai pieejamo statistiku, ko tā ir lūgusi;

tā kā ir vajadzīgas pilnīgākas definīcijas un apraksti, ko izmantot zvejniecības statistikā un zvejniecības pārvaldē Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Katra dalībvalsts iesniedz Eiropas Kopienu Statistikas birojam (še turpmāk "Statistikas birojs") datus par ikgadējo nominālo nozveju, kāda ir kuģiem, kas ir reģistrēti attiecīgajā dalībvalstī vai kuģo ar šīs dalībvalsts karogu un kuri zvejo Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā.

Nominālās nozvejas datos iekļauj visus zvejniecības produktus, kas jebkādā formā ir izkrauti krastā vai pārkrauti jūrā, taču neiekļauj daudzumus, ko palaiž atpakaļ jūrā, patērē uz kuģa vai izmanto par ēsmu. Neiekļauj ūdenssaimniecības ražojumus. Datus reģistrē kā krastā izkrautā vai jūrā pārkrautā loma dzīvsvara ekvivalentu, noapaļojot līdz tuvākajai tonnai.

2. pants

1. Dati ir jāiesniedz par katras I pielikumā uzskaitītās sugas nominālo nozveju katrā zvejas statistikas reģionā, kas minēts II pielikumā un definēts III pielikumā.

2. Datus par katru kalendāra gadu iesniedz sešos mēnešos pēc attiecīgā gada beigām. Iesniegumi nav vajadzīgi par sugām, ko zvejo zvejas reģionos, par kuriem nozveja nav reģistrēta gadā, par kuru iesniedz datus. Dati par nenozīmīgām sugām kādā dalībvalstī nav iesniegumā jānorāda atsevišķi, taču tos var iekļaut kopējā postenī, ar noteikumu, ka šādi reģistrētu produktu svars nepārsniedz 10 % no kopējās šīs dalībvalsts nozvejas attiecīgajā mēnesī.

3. Sugu un zvejas statistikas reģionu sarakstus, šo zvejas reģionu aprakstus un pieļaujamo datu apvienošanas pakāpi var grozīt saskaņā ar 5. pantā noteikto procedūru.

3. pants

Ja vien saskaņā ar kopējo zvejniecības politiku pieņemtie noteikumi nenosaka ko citu, dalībvalstīm ļauj izmantot paraugu ņemšanas metodes, lai iegūtu nozvejas datus par tām zvejas flotes daļām, kam pilnīga datu sniegšana uzliktu pārmērīgu administratīvo procedūru slogu. Precīzas ziņas par paraugu ņemšanas procedūru, kā arī precīzas ziņas par kopējiem datiem, ko iegūst ar šādām metodēm, dalībvalstīm ir jāiekļauj ziņojumā, ko iesniedz saskaņā ar 6. panta 1. punktu.

4. pants

Dalībvalstis pilda savas saistības pret Komisiju saskaņā ar 1. un 2. pantu, iesniedzot datus magnētiskos datu nesējos, kuru formāts ir norādīts IV pielikumā.

Pēc provizoriska Statistikas biroja apstiprinājuma dalībvalstis var iesniegt datus citā formā vai ar citu datu nesēju.

5. pants

Ja jāievēro šajā pantā izklāstītā procedūra, priekšsēdētājs vai nu pats pēc savas ierosmes, vai pēc dalībvalsts pārstāvja pieprasījuma nodod lietu Lauksaimniecības statistikas pastāvīgajai komitejai (še turpmāk "Komiteja").

Komisijas pārstāvis iesniedz Komitejai veicamo pasākumu projektu. Komiteja, vajadzības gadījumā balsojot, sniedz atzinumu par projektu laikā, ko priekšsēdētājs var noteikt atkarībā no jautājuma steidzamības.

Atzinumu protokolē, turklāt katrai dalībvalstij ir tiesības lūgt, lai tās nostāju protokolē.

Komisija rūpīgi iepazīstas ar Komitejas sniegto atzinumu. Komisija informē Komiteju par to, kā tās atzinums ir ņemts vērā.

6. pants

1. 12 mēnešos pēc šīs regulas stāšanās spēkā dalībvalstis iesniedz sīku ziņojumu Eiropas Kopienu statistikas birojam, aprakstot, kā ir iegūti nozvejas dati un precizējot šo datu pilnības un ticamības pakāpi. Statistikas birojs sadarbībā ar dalībvalstīm sastāda šo ziņojumu kopsavilkumu.

2. Dalībvalstis informē Statistikas biroju par visām izmaiņām informācijā, kas sniegta saskaņā ar 1. punktu, trīs mēnešos pēc izmaiņu ieviešanas.

3. Ja saskaņā ar 1. punktu iesniegtie metodoloģiskie ziņojumi rāda, ka kāda dalībvalsts tūlīt nevar izpildīt šīs regulas prasības un ir jāmaina pārbaudes paņēmieni un metodoloģija, Statistikas birojs sadarbībā ar attiecīgo dalībvalsti var noteikt pārejas laiku līdz diviem gadiem, kuru laikā ir jāizpilda šīs regulas programma.

4. Metodoloģiskus ziņojumus, pagaidu noteikumus, datu pieejamību, datu ticamību un citus būtiskus jautājumus, kas saistīti ar šīs regulas piemērošanu, reizi gadā pārbauda kompetenta Lauksaimniecības statistikas komitejas darba grupa.

7. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 1992. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 1991. gada 17. decembrī

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

P. Bukman

[1] OV C 230, 4.9.1991., 1. lpp.

[2] OV C 280, 28.10.1991., 174. lpp.

[3] OV L 227, 12.8.1981., 21. lpp.

[4] OV L 149, 10.6.1987., 14. lpp.

[5] OV L 237, 26.8.1983., 4. lpp.

[6] OV L 378, 31.12.1982., 24. lpp.

--------------------------------------------------

I PIELIKUMS

TO SUGU SARAKSTS, PAR KURĀM ZIŅOTS KOMERCIĀLAJĀ NOZVEJAS STATISTIKĀ PAR ATLANTIJAS OKEĀNA ZIEMEĻAUSTRUMU DAĻU

Dalībvalstīm ir jāpaziņo par to sugu nominālo nozveju, kas ir apzīmētas ar zvaigznīti *. Ziņojot par atlikušo sugu nominālo nozveju, nav obligāti jānorāda atsevišķas sugas. Tomēr, ja dati par atsevišķām sugām nav iesniegti, tie ir jāiekļauj kopējās kategorijās. Dalībvalstis var iesniegt datus par sugām, kas nav sarakstā, ar noteikumu, ka sugas ir skaidri norādītas.

Piezīme: "n.n.c." nozīmē "kas nav norādīts citur".

Nosaukums | 3 burtu norāde | Zinātniskais nosaukums | Nosaukums angļi valodā |

Plauži, n.n.c. | FBR | Abramis spp. | Freshwater breams n.e.i. |

Ālants | FID | Leuciscus (= Idus) idus | Ide (Orfe) |

Rauda | FRO | Rutilus rutilus | Roach |

Karpa | FCP | Cyprinus carpio | Common carp |

Zeltainā karūsa | FCC | Carassius carassius | Crucian carp |

Līnis | FTE | Tinca tinca | Tench |

Karpu dzimtas zivis, n.n.c. | FCY | Cyprinidae | Cyprinids n.e.i. |

Līdaka | FPI | Esox lucius | Northern pike |

Zandarts | FPP | Stizostedion lucioperca | Pike-perch |

Asaris | FPE | Perca fluviatilis | European perch |

Vēdzele | FBU | Lota lota | Burbot |

Saldūdens zivis, n.n.c. | FRF | Osteichthyes | Freshwater fishes n.e.i. |

Storu dzimtas zivis, n.n.c. | STU | Acipenseridae | Sturgeons n.e.i. |

Zutis | ELE(*) | Anguila anguila | European eel |

Repsis | FVE | Coregonus albula | European whitefish |

Sīgas, n.n.c. | WHF | Coregonus spp. | Whitefishes n.e.i. |

Lasis | SAL(*) | Salmo salar | Atlantic salmon |

Taimiņš | TRS | Salmo trutta | Sea trout |

Foreles, n.n.c. | TRO | Salmo spp. | Trout n.e.i. |

Palijas, n.n.c. | CHR | Salvelinus spp. | Char n.e.i. |

Salaka | SME | Osmerus eperlanus | European smelt |

Lašu dzimtas zivis, n.n.c. | SLX | Salmonoidei | Salmonids n.e.i. |

Foreles, palijas, n.n.c. | STR | Salmonoidei | Trouts, chars n.e.i. |

Jūras sīga | PLN | Coregonus lavaretus | Pollen (= Powan) |

Sīga | HOU | Coregonus oxyrinchus | Houting |

Nēģi | LAM | Petromyzon spp. | Lampreys |

Paledes, n.n.c. | SHD | Alosa alosa, A. fallax | Shads n.e.i. |

Diadromous fishes, n.n.c. | DIA | ex Osteichthyes | Diadromous fishes n.e.i. |

Megrims | MEG(*) | Lepidorhombus whiffiagonis | Megrim |

Akmeņplekste | TUR(*) | Psetta maxima | Turbot |

Gludais rombs | BLL(*) | Scophtalmus rhombus | Brill |

Paltuss | HAL(*) | Hippoglossus hippoglossus | Atlantic halibut |

Jūras zeltplekste | PLE(*) | Pleuronectes platessa | European plaice |

Melnais jeb Grenlandes paltuss | GHL(*) | Reinhardtius hippoglossoides | Greenland halibut |

Sarkanā plekste | WIT(*) | Glyptocephalus cynoglossus | Witch flounder |

Paltuss | PLA(*) | Hippoglossoides platessoides | American plaice (Long — rough dab) |

Gludā plekste, limanda | DAB(*) | Limanda limanda | Common dab |

Mazmutes plekste | LEM(*) | Microstomus kitt | Lemon sole |

Plekste | FLE(*) | Platichtys flesus | European flounder |

Jūras mēle | SOL(*) | Solea vulgaris | Common sole |

Jūras mēle | SOS | Solea lascaris | Sand sole |

Plekstveidīgās zivis, butes, n.n.c. | FLX | Pleuronectiformes | Flatfishes n.e.i. |

Brosme | USK(*) | Brosme brosme | Tusk (= Cusk) |

Menca | COD(*) | Gadus morhua | Atlantic cod |

Heks | HKE(*) | Merluccius merluccius | European hake |

Jūras līdaka | LIN(*) | Molva molva | Ling |

Zilā jūras līdaka | BLI(*) | Molva dypterygia (= byrkelange) | Blue ling |

Diegspuru vēdzele | GFB | Phycis blennoides | Greater forkbeard |

Pikša | HAD(*) | Melanogrammus aeglefinus | Haddock |

Menca | COW | Elaginus navaga | Wachna cod (= Navaga) |

Saida | POK(*) | Pollachius virens | Saithe (= Pollock = Coalfish) |

Pollaks | POL(*) | Pollachius pollachius | Pollack |

Menca | POC | Boreogadus saida | Polar cod |

Esmarka menca | NOP(*) | Trisopterus esmarki | Norway pout |

Franču menca | BIB | Trisopterus luscus | Pouting (= Bib) |

Putasū | WHB(*) | Micromesistius poutassou | Blue whiting (= Poutassou) |

Merlangs | WHG(*) | Merlangius merlangus | Whiting |

Strupdeguna garaste | RNG | Coryphaenoides rupestris | Roundnose grenadier |

Lielacu jūras līdaka | SLI | Molva macrophthalma | Spanish ling |

Moridae mencas | MOR | Moridae | Morid cods |

Mencveidīgās zivis, n.n.c. | GAD | Gadiformes | Gadiformes n.e.i. |

Argentīnas | ARG | Argentina sphyraena | Argentines |

Jūras zutis | COE | Conger conger | European conger |

Dorija | JOD | Zeus faber | Atlantic John Dory |

Labraks | BSS | Dicentrarchus labrax | Seabass |

Asari | GPO | Epinephelus guaza | Dusky grouper |

Poliprions | WRF | Polyprion americanus | Wreckfish |

Akmensasari | BSX | Serranidae | Seabasses, seaperches |

Pomadasīdas, n.n.c. | GRX | Haemulidae (= Pomadasyidae) | Grunts n.e.i. |

Sudrabainā kuprzivs | MGR | Argyrosoma regium | Meagre |

Sarkanā/parastā zobaine | SBR | Pagellus bogaraveo | Red (= Common) seabream |

Zobaine | PAC | Pagellus eritrinus | Common pandora |

Zobaine | DEL | Dentex macrophthalmus | Large-eye dentex |

Zobaines, n.n.c. | DEX | Dentex spp. | Dentex n.e.i. |

Jūras karūsa | RPG | Sparus pagrus | Red porgy |

Dorada | SBG | Sparus auratus | Gilthead seabream |

Bopsa, svītraine | BOG | Boops boops | Bogue |

Sparīdas, n.n.c. | SBX | Sparidae | Porgies, seabreams n.e.i. |

Jūras barbe | MUR | Mullus surmuletus | Red mullet |

Greater weaver | WEG | Trachinus draco | Greater weaver |

Vilkzivs | CAA(*) | Anarhichas lupus | Atlantic wolf-fish (= Catfish) |

Vilkzivs | CAS(*) | Anarhichas minor | Spotted wolf-fish |

Lucītis | ELP | Zoarces viviparus | Eelpout |

Tūbītes | SAN(*) | Ammodytes | Sandeels (= Sand lances) |

Gobijas | GOB | Gobius spp. | Atlantic gobies |

Sarkanasari | RED(*) | Sebastes spp. | Atlantic redfishes |

Skorpēnas | SCO | Scorpaenidae | Scorpionfishes n.e.i. |

Jūras gailīši, n.n.c. | GUX(*) | Triglidae | Gurnards n.e.i. |

Zaķzivs jeb jūras zaķis | LUM | Cyclopterus lumpus | Lumpfish (= Lumpsucker) |

Jūrasvelns | MON(*) | Lophius piscatorius | Monk (= Anglerfish) |

Stagari | SKB | Gasterosteus spp. | Sticklebacks |

Pagele | SBA | Pagellus acarne | Axillari (= Spanish) seabream |

Zobaine | DEC | Dentex dentex | Common dentex |

Snipe-fishes | SNI | Macroramphosidae | Snipefishes |

Svītrainais asaris | STB | Morone saxatilis | Striped bass |

Vilkzivis, n.n.c. | CAT(*) | Anarhichas spp. | Wolf-fishes (Catfishes) n.e.i. |

Beaked redfish | REB(*) | Sebastes mentella | Beaked redfish |

Golden redfish | REG(*) | Sebastes marinus | Golden redfish |

Jūras gailītis | GUR(*) | Aspitrigla (= Trigla) cuculus | Red gurnard |

Parastais jūras gailītis | GUG(*) | Eutrigla (= Trigla) gurnardus | Grey gurnard |

Bentiskās asarveidīgās zivis, n.n.c. | DPX | Perciformes | Demersal percomorphs n.e.i. |

Moiva | CAP(*) | Mallotus villosus | Capelin |

Vējzivs | GAR | Belone belone | Garfish |

Atlantic saury | SAU | Scomberesox saurus | Atlantic saury |

Kefales, n.n.c. | MUL | Mugilidae | Mullets n.e.i. |

Lufars | BLU | Pomatomus saltatrix | Bluefish |

Stavrida | HOM(*) | Trachurus trachurus | Atlantic horsemackerel |

Leerfish | LEE | Lichia amia | Leerfish |

Jūras plaudis jeb jūras breksis | POA | Brama brama | Atlantic pomfret |

Aterīnas | SIL | Atherinidae | Silversides (= Sandsmelt) |

Pelaģiskās asarveidīgās zivis, n.n.c. | PPX | Perciformes | Pelagic percomorphs n.e.i. |

Siļķe | HER(*) | Clupea harengus | Atlantic herring |

Sardinellas, n.n.c. | SIX | Sardinella spp. | Sardinellas n.e.i. |

Sardīne | PIL(*) | Sardina pilchardus | European sardine (= Pilchard) |

Brētliņa | SPR(*) | Spratus spratus | Sprat |

Anšovi | ANE(*) | Engraulis encrasicholus | European anchovy |

Siļķu dzimtas zivis, n.n.c. | CLU | Clupeoidae | Clupeoids n.e.i. |

Pelamīda | BON | Sarda sarda | Atlantic bonito |

Zobenzivs | SWO | Xiphias gladius | Swordfish |

Tunzivs | FRI | Auxis thazard | Frigate tuna |

Ziemeļu tunzivs | BFT | Thunnus thynnus | Northern bluefin tuna |

Garspuru tunzivs | ALB | Thunnus alalunga | Albacore |

Dzeltenspuru tunzivs | YFT | Thunnus albaceres | Yellowfin tuna |

Svītrainā tunzivs | SKI | Katsuwonus pelamis | Skipjack tuna |

Lielace | BET | Thunnus obesus | Bigeye tuna |

Tunzivjveidīgās zivis, n.n.c. | TUX | Scombroidei | Tuna like fishes n.e.i. |

Austrumu makrele | MAS(*) | Scomber japonicus | Chub mackerel |

Makrele | MAC(*) | Scomber scombrus | Atlantic mackerel |

Skumbriju dzimtas zivis, n.n.c. | MAX | Scombridae | Mackerels n.e.i. |

Lepidops | SFS | Lepidopus caudatus | Silver scabbardfish |

Mataste | BSF | Aphanopus carbo | Black scabbardfish |

Skumbrijveidīgās zivis, n.n.c. | MKX | Scombroidei | Mackerel-like fishes n.e.i. |

Siļķu haizivs | POR(*) | Lamna nasus | Porbeagle |

Milzu haizivs | BSK | Cethorinus maximus | Basking shark |

Dzelkņu haizivs jeb katrāns | DGS(*) | Squalus acanthias | Picked (= Spiny) dogfish |

Grenlandes haizivs | GSH | Somniosus microcefalus | Boreal (Greenland) shark |

Dzeloņzivis, n.n.c. | DGX(*) | Squalidae | Dogfish shark n.e.i. |

Rajas, n.n.c. | SKA(*) | Raja spp. | Skates n.e.i. |

Dzeloņzivis un haizivis | DGH(*) | Squalidae, Scyliorhinidae | Dogfishes and hounds |

Dažādas haizivis, n.n.c. | SKH | Selachimorpha (Pleurotremata) | Various sharks n.e.i. |

Skrimšļzivis, n.n.c. | CAR | Chondichthyes | Cartilaginous fishes n.e.i. |

Bentiskās zivis, n.n.c. | GRO | ex Osteichthys | Groundfishes n.e.i. |

Pelaģiskās zivis, n.n.c. | PEL | ex Osteichthys | Pelagic fishes n.e.i. |

Zivis, n.n.c. | FIN | ex Osteichthys | Finfishes n.e.i. |

Krabis | CRE(*) | Cancer pagurus | Edible crab |

Zaļais krabis | CRG | Carcinus maenas | Green crab |

Eiropas zirnekļkrabis | SCR | Maja squinado | Spinous spider crab |

Jūras krabji, n.n.c. | CRA | Reptantia | Marine crabs n.e.i. |

Swimcrabs | CRS | Portunus spp. | Swimcrabs |

Langusti, n.n.c. | CRW(*) | Palinurus spp. | Palinurid spiny lobster n.e.i. |

Omārs | LBE(*) | Homarus gammarus | European lobster |

Norvēģijas omārs | NEP(*) | Nephrops norvegicus | Norway lobster |

Klinšu garnele | CPR(*) | Palaemon serratus | Common prawn |

Parastā ziemeļgarnele | PRA(*) | Pandalus boreatus | Northern prawn |

Parastā garnele | CSH(*) | Crangon crangon | Common shrimp |

Tīģergarneles, n.n.c. | PEN(*) | Penaeus spp. | Penaeus shrimps n.e.i. |

Palaemonidae garneles | PAL(*) | Palaemonidae | Palemonid shrimps |

Ziemeļgarneles | PAN(*) | Pandalus spp. | Pink (= Pandalid) shrimps |

Crangonidae garneles | CRN(*) | Crangonidae | Crangonid shrimps |

Peldvēži, n.n.c. | DCP | Natantia | Natantian decapods n.e.i. |

Sprogkāji | GOO | Lepas spp. | Goose barnacles |

Jūras vēžveidīgie, n.n.c. | CRU | ex Crustacea | Marine crustaceans n.e.i. |

Parastā bukcīnija | WHE | Buccinium undatum | Whelk |

Ēdamais jūras gliemezis | PEE | Littorina littorea | Periwinkle |

Litorīnas, n.n.c. | PER | Littorina spp. | Periwinkles n.e.i. |

Ēdamā austere | OYF(*) | Ostrea edulis | European flat oyster |

Ēdamā austere | OYP | Crassostrea angulata | Portuguese cupped oyster |

Austeres, n.n.c. | OYC(*) | Crassostrea spp. | Cupped oyster n.e.i. |

Ziemeļu ēdamgliemene | MUS(*) | Mytilus edulis | Blue mussellefish |

Ēdamgliemenes, n.n.c. | MSX | Mytilidae | Sea mussels n.e.i. |

Svētceļnieku ķemmīšgliemene | SCE(*) | Pecten maximus | Common scallop |

Karaliskā vēdekļgliemene | QSC(*) | Chlamys opercularis | Queen scallop |

Ķemmīšgliemenes, n.n.c. | SCX(*) | Pectinidae | Scallops n.e.i. |

Ēdamā sirsniņgliemene | COC | Cardium edule | Common cockle |

Eiropas cietgliemene | CTG | Tapes decussatus | Grooved carpet shell |

Gliemenes, n.n.c. | CLX | Bivalvia | Clams n.e.i. |

Makstgliemenes | RAZ | Solen spp. | Razor clams |

Cietgliemene | CTS | Tapes pullastra | Carpet shell |

Svītrotais venuss | SVE | Venus gallina | Striped venus |

Sēpija | CTC(*) | Sepia officinalis | Common cuttlefish |

Kalmāri | SOC(*) | Loligo spp. | Common squids |

Īsspuru kalmārs | SQI(*) | Illex illecebrosus | Short finned squid |

Astoņkāji, n.n.c. | OCT | Octopodidae | Octopuses n.e.i. |

Kalmāri, n.n.c. | SQU(*) | Loliginidae, Ommastrephidae | Squids n.e.i. |

Sēpijas, n.n.c. | CTL(*) | Sepiidae, Sepiolidae | Cuttlefishes n.e.i. |

European flying squid | SOE(*) | Todarodes sag. sagittatus | European flying squid |

Jūras mīkstmieši, n.n.c. | MOL | ex Mollusca | Marine molluscs n.e.i. |

Jūras zvaigzne | STH | Asterias rubens | Starfish |

Jūras zvaigznes, n.n.c. | STF | Asteroidae | Starfishes n.e.i. |

Jūras ezis | URS | Echinus esculentus | Sea-urchin |

Jūras ezis | URP | Strongylocentrus lividus | Purple sea urchin |

Jūras eži, n.n.c. | URX | Echinoidea | Sea urchins n.e.i. |

Jūras gurķi, n.n.c. | CUX | Holothurioidea | Sea cucumbers n.e.i. |

Adatādaiņi, n.n.c. | ECH | Echinodermata | Echinoderms n.e.i. |

Ascīdija | SSG | Microcosmus sulcatus | Grooved sea-squirt |

Ascīdijas, n.n.c. | SSX | Ascidiacea | Sea squirts n.e.i. |

Ūdens bezmugurkaulnieki, n.n.c. | INV | ex Invertebrata | Aquatic invertebrates n.e.i. |

Laminārijas | KEL | Laminariales | Kelps |

Jūras mēsli | WRK | Fucales | Wracks |

Brūnaļģes | SWB | Phaeophyceae | Brown seaweeds |

Karagēna aļģes | IMS | Chondrus crispus | Carragheen |

Gelidium spp. | GEL | Gelidium spp. | Gelidium spp. |

Gigartina spp. | GIG | Gigartina spp. | Gigartina spp. |

Lithothamnion sārtaļģes | LIT | Lithothamnion spp. | Lithothamnion spp. |

Sārtaļģes | SWR | Rhodophyceae | Red seaweeds |

Jūras aļģes, n.n.c. | SWX | ex Algae | Seaweeds n.e.i. |

--------------------------------------------------

II PIELIKUMS

ZVEJAS STATISTIKAS REĢIONI ATLANTIJAS OKEĀNA ZIEMEĻAUSTRUMU DAĻĀ, PAR KURIEM IR JĀIESNIEDZ DATI

ICES I apakšreģions | ICES VII k rajons |

ICES II a rajons | ICES VIII a rajons |

ICES II b rajons | ICES VIII b rajons |

ICES III a rajons | ICES VIII c rajons |

ICES III b, c rajons | ICES VIII d rajons |

ICES III d rajons | ICES VIII e rajons |

ICES IV a rajons | ICES IX apakšreģions |

ICES IV b rajons | ICES IX a rajons |

ICES IV c rajons | ICES IX b rajons |

ICES IV rajons (nav zināms) | ICES X apakšreģions |

ICES V a rajons | ICES XII apakšreģions |

ICES V b 1 rajons | ICES XIV a rajons |

ICES V b 2 rajons | ICES XIV b rajons |

ICES VI a rajons | BAL 22 |

ICES VI b rajons | BAL 23 |

ICES VII a rajons | BAL 24 | ICES III d rajona apakšrajoni, kuriem lūgums sniegt datus nav obligāts |

ICES VII b rajons | BAL 25 |

ICES VII c rajons | BAL 26 |

ICES VII d rajons | BAL 27 |

ICES VII e rajons | BAL 28 |

ICES VII f rajons | BAL 29 |

ICES VII g rajons | BAL 30 |

ICES VII h rajons | BAL 31 |

ICES VII i rajons | BAL 32 |

Piezīmes:

1. Zvejas statistikas reģionus, kas sākas ar "ICES", ir norādījusi un definējusi Starptautiskās jūras izpētes padome;

2. Zvejas statistikas reģionus, kas sākas ar "BAL", ir norādījusi un definējusi Starptautiskā Baltijas jūras zvejniecības komisija;

3. Iesniegtajiem datiem jābūt pēc iespējas precīzākiem. Apzīmējums "nav zināms" un kopējie reģioni būtu jāizmanto tikai tad, ja sīkāka informācija nav pieejama. Ja iesniedz precīzu informāciju, nebūtu jāizmanto kopējās kategorijas.

+++++ TIFF +++++

Zvejas statistikas reģioni Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā

--------------------------------------------------

III PIELIKUMS

ICES APAKŠAPGABALU UN RAJONU APRAKSTS, KO IZMANTO ZVEJNIECĪBAS STATISTIKĀ, UN NOTEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ ATLANTIJAS OKEĀNA ZIEMEĻAUSTRUMU DAĻU

ICES STATISTIKAS APGABALS (ATLANTIJAS OKEĀNA ZIEMEĻAUSTRUMU DAĻA)

Visi Atlantijas un Ziemeļu Ledus okeāna un ar tiem saistīto jūru ūdeņi, ko savieno līnija no ģeogrāfiskā Ziemeļpola pa 40°00′ rietumu garuma meridiānu uz Grenlandes ziemeļu krastu; tad austrumu un dienvidu virzienā gar Grenlandes krastu uz punktu, kas atrodas 44°00′ rietumu garuma; tad uz dienvidiem līdz 59°00′ ziemeļu platuma; tad uz austrumiem līdz 42°00′ rietumu garuma; tad uz dienvidiem līdz 36°00′ ziemeļu platuma; tad uz austrumiem līdz punktam Spānijas krastā (Marroki rags) 5°36′ rietumu garuma; tad ziemeļrietumu un ziemeļu virzienā gar Spānijas dienvidrietumu krastu, Portugāles krastu, Spānijas ziemeļrietumu un ziemeļu krastu, Francijas, Beļģijas, Nīderlandes un Vācijas krastiem līdz galējam rietumu robežpunktam ar Dāniju; tad gar Jitlandes rietumu krastu uz Tīborenu; tad dienvidu un austrumu virzienā gar Limfjordas krastu uz Egensklosteres ragu; tad dienvidu virzienā gar Jitlandes austrumu krastu uz Dānijas un Vācijas robežas galējo austrumu punktu; tad gar Vācijas un Polijas krastu, Padomju Savienības rietumu krastu, Somijas, Zviedrijas un Norvēģijas krastu un Padomju Savienības rietumu krastu uz Haborovu; tad pāri austrumu ieejai Jugorskijšarā; tad rietumu un dienvidu virzienā gar Vaigača salas krastu; tad pāri austrumu ieejai šaurumā prom no Karas Vārtiem; tad uz rietumiem un ziemeļiem gar Novaja Zemļas dienvidu salas krastu; tad pāri austrumu ieejai Matočkinšarā; tad gar Novaja Zemļas ziemeļu salas rietumu krastu uz punktu 68°30′ austrumu garuma; tad uz ziemeļiem un ģeogrāfisko Ziemeļpolu.

Šis apgabals veido 27. statistikas apgabalu (Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu statistikas apgabals) FAO Zvejas apgabalu starptautiskajā standarta statistikas klasifikācijā.

ICES I statistikas apakšapgabala daļa (pazīstams kā Barenca jūra)

Ūdeņi, ko ierobežo līnija no ģeogrāfiskā Ziemeļpola pa 30°00′ austrumu garuma meridiānu līdz 72°00′ ziemeļu platuma; tad uz rietumiem līdz 26°00′ austrumu garuma; tad uz dienvidiem uz Norvēģijas krastu; tad austrumu virzienā ar Norvēģijas un Padomju Savienības krastu uz Haborovu; tad pāri rietumu ieejai Jugorskijšarā; tad rietumu un ziemeļu virzienā gar Vaigača salas krastu; tad pāri rietumu ieejai šaurumā prom no Karas Vārtiem; tad uz rietumiem un ziemeļiem gar Novaja Zemļas dienvidu salas krastu; tad pāri rietumu ieejai Matočkinšarā; tad gar Novaja Zemļas ziemeļu salas rietumu krastu uz punktu 68°30′ austrumu garuma; tad uz ziemeļiem un ģeogrāfisko Ziemeļpolu.

ICES II statistikas apakšapgabals (pazīstams kā Norvēģu jūra, Špicbergena un Lāču sala)

Ūdeņi, ko ierobežo līnija no ģeogrāfiskā Ziemeļpola pa 30°00′ austrumu garuma meridiānu līdz 72°00′ ziemeļu platuma; tad uz rietumiem līdz 26°00′ austrumu garuma; tad uz dienvidiem uz Norvēģijas krastu; tad rietumu un dienvidrietumu virzienā gar Norvēģijas krastu līdz 62°00′ ziemeļu platuma; tad uz rietumiem līdz 4°00′ rietumu garuma; tad uz ziemeļiem līdz 63°00′ ziemeļu platuma; tad uz rietumiem līdz 11°00′ rietumu garuma; tad uz ziemeļiem uz ģeogrāfisko Ziemeļpolu.

ICES II a statistikas rajons (pazīstams kā Norvēģu jūra)

Ūdeņi, ko ierobežo līnija, kas sākas punktā Norvēģijas krastā 62°00′ ziemeļu platuma; tad uz rietumiem līdz 4°00′ rietumu garuma; tad uz ziemeļiem līdz 63°00′ ziemeļu platuma; tad uz rietumiem līdz 11°00′ rietumu garuma; tad uz ziemeļiem līdz 72°00′ ziemeļu platuma; tad uz austrumiem līdz 30°00′ austrumu garuma; tad uz dienvidiem līdz 72°00′ ziemeļu garuma; tad uz rietumiem līdz 26°00′ austrumu garuma; tad uz dienvidiem uz Norvēģijas krastu; tad rietumu un dienvidrietumu virzienā gar Norvēģijas krastu uz sākuma punktu.

ICES II b statistikas rajons (pazīstams kā Špicbergena un Lāču sala)

Ūdeņi, ko ierobežo līnija no ģeogrāfiskā Ziemeļpola pa 30°00′ austrumu garuma meridiānu līdz 73°30′ ziemeļu platuma; tad uz rietumiem līdz 11°00′ rietumu garuma; tad uz ziemeļiem uz ģeogrāfisko Ziemeļpolu.

ICES III statistikas apakšapgabals (pazīstams kā Skageraks, Kategats, Zunds, Belti un Baltijas jūra, Zunds un Belti kopā pazīstami arī kā pārejas zona)

Ūdeņi, ko ierobežo līnija, kas sākas punktā Norvēģijas krastā 7°00′ austrumu garuma; tad uz dienvidiem līdz 57°30′ ziemeļu platuma; tad uz austrumiem līdz 8°00′ austrumu garuma; tad uz dienvidiem līdz 57°00′ ziemeļu platuma; tad uz austrumiem uz Dānijas krastu; tad gar Jitlandes ziemeļrietumu un austrumu krastu uz Halsu; tad pāri austrumu ieejai Limfjordā uz Egensklosteres ragu; tad dienvidu virzienā gar Jitlandes krastu uz Dānijas un Vācijas robežas galējo austrumu punktu; tad gar Vācijas un Polijas krastu, Padomju Savienības rietumu krastu, Somijas, Zviedrijas un Norvēģijas krastu uz sākuma punktu.

ICES III a statistikas rajons (pazīstams kā Skageraks un Kategats)

Ūdeņi, ko ierobežo līnija, kas sākas punktā Norvēģijas krastā, kas atrodas uz 7°00′ austrumu garuma; tad uz dienvidiem līdz 57°30′ ziemeļu platuma; tad uz austrumiem līdz 8°00′ austrumu garuma; tad uz dienvidiem uz 57°00′ ziemeļu platuma; tad uz austrumiem uz Dānijas krastu; tad gar Jitlandes ziemeļrietumu un austrumu krastu uz Halsu; tad pāri austrumu ieejai Limfjordā uz Egensklosteres ragu; tad dienvidu virzienā gar Jitlandes krastu uz Hāzenēres ragu; tad pāri Lielajam Beltam uz Gnībena ragu; tad gar Zēlandes ziemeļu krastu uz Gilbjerga ragu; tad pāri ziemeļu pieejai Ēresunnam uz Killenu Zviedrijas krastā; tad austrumu un ziemeļu virzienā gar Zviedrijas rietumu krastu un Norvēģijas dienvidu krastu uz sākuma punktu.

ICES III b un c statistikas rajons (pazīstams kā Zunds un Belti vai Pārejas zona)

Ūdeņi, ko ierobežo līnija no Hāzenēres raga Jitlandes austrumu krastā uz Gnībena ragu Zēlandes rietumu krastā un uz Gilbjerga ragu; tad pāri ziemeļu pieejai Ēresunnam uz Killenu Zviedrijas krastā; tad dienvidu virzienā gar Zviedrijas krastu uz Falsterbo bāku; tad pāri dienvidu ieejai Ēresunnā uz Steunas bāku; tad gar Zēlandes dienvidaustrumu krastu; tad pāri austrumu ieejai Storstremas Zundā; tad gar Falsteras salas austrumu krastu uz Geseru; tad uz Darserortu Vācijas krastā; tad dienvidrietumu virzienā gar Vācijas krastu un Jitlandes austrumu krastu uz sākuma punktu.

ICES 22. statistikas apakšrajons (BAL 22) (pazīstams kā Belti)

Ūdeņi, ko ierobežo līnija no Hāzenēras raga (56°09′ ziemeļu platuma, 10°44′ austrumu garuma) Jitlandes austrumu krastā līdz Gnībena ragam (56°01′ ziemeļu platuma, 11°18′ austrumu garuma) Zēlandes rietumu krastā; tad gar Zēlandes rietumu un dienvidu krastu uz punktu 12°30′ austrumu garuma; tad uz dienvidiem uz Falsteras salu; tad gar Falsteras salas austrumu krastu uz Geseras ragu (54° 34′ ziemeļu platuma, 11°58′ austrumu garuma); tad uz austrumiem līdz 12°00′ austrumu garuma; tad uz dienvidiem uz Vācijas krastu; tad dienvidrietumu virzienā gar Vācijas krastu un Jitlandes austrumu krastu uz sākuma punktu.

ICES 23. statistikas apakšrajons (BAL 23) (pazīstams kā Dienvidi)

Ūdeņi, ko ierobežo līnija no Gilbjerga raga (56°08′ ziemeļu platuma, 12°18′ austrumu garuma) Zēlandes ziemeļu krasta līdz Killenai (56°18′ ziemeļu platuma, 12°28′ austrumu garuma) Zviedrijas krastā; tad dienvidu virzienā gar Zviedrijas krastu uz Falsterbo bāku (55°23′ ziemeļu platuma, 12°50′ austrumu garuma), tad caur Zunda dienvidu vārtiem uz Steunas bāku (55°19′ ziemeļu platuma, 12°29′ austrumu garuma) Zēlandes krastā. tad ziemeļu virzienā gar Zēlandes austrumu krastu uz sākuma punktu.

ICES III d statistikas rajons (pazīstams kā Baltijas jūra)

Baltijas jūras un tās līču un jomu ūdeņi, ko rietumos ierobežo līnija no Falsterbo bākas Zviedrijas dienvidrietumu krastā pāri ieejai Ēresunnā uz Steunas bāku; tad gar Zēlandes dienvidaustrumu krastu; tad pāri austrumu ieejai Storstremas Zundā; tad gar Falsteras salas austrumu krastu uz Geseru; tad uz Darserortu Vācijas krastā.

ICES 24. statistikas apakšrajons (BAL 24) (pazīstams kā Baltijas jūra uz rietumiem no Bornholmas)

Ūdeņi, ko ierobežo līnija no Steunas bākas (55°19′ ziemeļu platuma, 12°29′ austrumu garuma) Zēlandes austrumu krastā caur dienvidu ieeju Zundā un uz Falsterbo bāku (55°23′ ziemeļu platuma, 12°50′ austrumu garuma) Zviedrijas krasta; tad gar Zviedrijas dienvidu krastu uz Sandhamaras bāku (55°24′ ziemeļu platuma, 14°12′ austrumu garuma); tad uz Hameras raga bāku (55°18′ ziemeļu platuma, 14°47′ austrumu garuma) Bornholmas ziemeļu krastā; tad gar Bornholmas rietumu un dienvidu krastu uz punktu 15°00′ austrumu garuma; tad uz dienvidiem uz Polijas krastu; tad rietumu virzienā gar Polijas un Vācijas krastu uz punktu 12°00′ austrumu garuma; tad uz ziemeļiem uz punktu 54°34′ ziemeļu platuma, 12°00′ austrumu garuma; tad uz rietumiem uz Geseras ragu (54° 34′ ziemelu platuma, 11° 58′ austrumu garuma); tad gar Falsteras salas austrumu un ziemeļu krastu uz punktu 12°00′ austrumu garuma; tad uz ziemeļiem un Zēlandes dienvidu krastu; tad rietumu un ziemeļu virzienā gar Zēlandes rietumu krastu uz sākuma punktu.

ICES 25. statistikas apakšrajons (BAL 25) (pazīstams kā Baltijas jūras centrālā dienvidu daļa — rietumi)

Ūdeņi, ko ierobežo līnija, kas sākas punktā Zviedrijas krastā 56°30′ ziemeļu platuma; tad uz austrumiem uz Ēlandes salas rietumu krastu; tad, garām uz dienvidiem no Ēlandes salas uz punktu austrumu krastā 56°30′ ziemeļu platuma, uz austrumiem uz 18°00′ austrumu garuma; tad uz dienvidiem uz Polijas krastu; tad rietumu virzienā gar Polijas krastu uz punktu 15°00′ austrumu garuma; tad uz ziemeļiem uz Bornholmas salu; tad gar Bornholmas dienvidu un rietumu krastu uz Hameras raga bāku (55°18′ ziemeļu platuma, 14°47′ austrumu garuma); tad uz Sandhamaras bāku (55°24′ ziemeļu platuma, 14°12′ austrumu garuma) Zviedrijas dienvidu krastā; tad ziemeļu virzienā gar Zviedrijas austrumu krastu uz sākuma punktu.

ICES 26. statistikas apakšrajons (BAL 26) (pazīstams kā Baltijas jūras centrālā dienvidu daļa — austrumi)

Ūdeņi, ko ierobežo līnija, kas sākas punktā 56°30′ ziemeļu platuma, 18°00′ austrumu garuma; tad uz austrumiem uz PSRS rietumu krastu; tad dienvidu virzienā gar PSRS un Polijas krastu uz punktu Polijas krastā 18°00′ austrumu garuma; tad uz ziemeļiem uz sākuma punktu.

ICES 27. statistikas apakšrajons (BAL 27) (pazīstams kā rajons uz rietumiem no Gotlandes)

Ūdeņi, ko ierobežo līnija, kas sākas punktā Zviedrijas cietzemes austrumu krastā 59°41′ ziemeļu platuma, 19°00′ austrumu garuma; tad uz dienvidiem uz Gotlandes salas ziemeļu krastu; tad dienvidu virzienā gar Gotlandes rietumu krastu uz punktu 57°00′ ziemeļu platuma; tad uz rietumiem līdz 18°00′ austrumu garuma; tad uz dienvidiem līdz 56°30′ ziemeļu platuma; tad uz rietumiem, uz Ēlandes salas austrumu krastu; tad, garām Ēlandes salas dienvidiem, uz punktu tās rietumu krastā 56°30′ ziemeļu platuma; tad uz rietumiem uz Zviedrijas krastu; tad ziemeļu virzienā gar Zviedrijas austrumu krastu uz sākuma punktu.

ICES 28. statistikas apakšrajons (BAL 28) (pazīstams kā reģions uz austrumiem no Gotlandes vai Rīgas līcis)

Ūdeņi, ko ierobežo līnija, kas sākas punktā 58°30′ ziemeļu platuma, 19°00′ austrumu garuma; tad uz austrumiem uz Sāmsalas rietumu krastu; tad, pabraucot garām uz ziemeļiem no Sāmsalas uz punktu tās austrumu krastā 58°30′ ziemeļu platuma; tad uz austrumiem uz PSRS krastu; tad dienvidu virzienā gar PSRS rietumu krastu uz punktu 56°30′ ziemeļu platuma; tad uz rietumiem līdz 18°00′ austrumu garuma; tad uz ziemeļiem līdz 57°00′ ziemeļu platuma; tad uz austrumiem uz Gotlandes salas rietumu krastu; tad ziemeļu virzienā uz punktu 19°00′ austrumu garuma Gotlandes ziemeļu krastā; tad uz ziemeļiem uz sākuma punktu.

ICES 29. statistikas apakšrajons (BAL 29) (pazīstams kā arhipelāga ūdeņi)

Ūdeņi, ko ierobežo līnija, kas sākas kādā punktā Zviedrijas cietzemes austrumu krastā 60°30′ ziemeļu platuma, tad virzās uz austrumiem līdz Somijas cietzemes krastam; tad dienvidu virzienā gar Somijas rietumu un dienvidu krastu uz punktu cietzemes dienvidu krastā 23°00′ austrumu garuma; tad uz dienvidiem uz 59°00′ ziemeļu platuma; tad uz austrumiem uz PSRS cietzemes krastu; tad dienvidu virzienā gar PSRS rietumu krastu uz punktu 58°30′ ziemeļu platuma; tad uz rietumiem uz Sāmsalas austrumu krastu; tad, pabraucot garām uz ziemeļiem no Sāmsalas, uz punktu tās rietumu krastā 58°30′ ziemeļu platuma; tad uz rietumiem līdz 19°00′ austrumu garuma; tad uz ziemeļiem uz punktu Zviedrijas cietzemes austrumu krastā 59°41′ ziemeļu platuma; tad ziemeļu virzienā gar Zviedrijas austrumu krastu uz sākuma punktu.

ICES 30. statistikas apakšrajons (BAL 30) (pazīstams kā Botnijas līča dienviddaļa)

Ūdeņi, ko ierobežo līnija, kas sākas kādā punktā Zviedrijas austrumu krastā 63°30′ ziemeļu platuma, tad virzās uz austrumiem līdz Somijas cietzemes krastam; tad dienvidu virzienā gar Somijas krastu uz punktu 60°30′ ziemeļu platuma; tad uz rietumiem uz Zviedrijas cietzemes krastu; tad ziemeļu virzienā gar Zviedrijas austrumu krastu uz sākuma punktu.

ICES 30. statistikas apakšrajons (BAL 31) (pazīstams kā Botnijas līča ziemeļdaļa)

Ūdeņi, ko ierobežo līnija, kas sākas punktā Zviedrijas krastā 63°30′ ziemeļu platuma; tad, pabraucot garām uz ziemeļiem no Botnijas līča, uz punktu Somijas cietzemes rietumu krastā 63°30′ ziemeļu platuma; tad uz rietumiem uz sākuma punktu.

ICES 32. statistikas apakšrajons (BAL 32) (pazīstams kā Somu līcis)

Ūdeņi, ko ierobežo līnija, kas sākas punktā Somijas dienvidu krastā 23°00′ austrumu garuma; tad, pabraucot garām uz ziemeļiem no Somu līča, uz punktu PSRS cietzemes rietumu krastā 59°00′ ziemeļu platuma; tad uz rietumiem līdz 23°00′ austrumu garuma; tad uz ziemeļiem uz sākuma punktu.

ICES IV statistikas apakšapgabals (pazīstams kā Ziemeļu jūra)

Ūdeņi, ko ierobežo līnija, kas sākas punktā Norvēģijas krastā 62°00′ ziemeļu platuma; tad uz rietumiem līdz 4°00′ rietumu garuma; tad uz dienvidiem uz Skotijas krastu; tad austrumu un dienvidu virzienā gar Skotijas un Anglijas krastu uz punktu, kas atrodas 51°00′ rietumu garuma; tad uz austrumiem uz Francijas krastu; tad ziemeļaustrumu virzienā gar Francijas, Beļģijas, Nīderlandes un Vācijas krastu uz robežas galējo austrumu punktu robežai ar Dāniju; tad gar Jitlandes rietumu krastu uz Tīborenu; tad dienvidu un austrumu virzienā gar Limfjordas dienvidu krastu uz Egensklosteres ragu; tad pāri austrumu ieejai Limfjordā uz Halsu; tad rietumu virzienā gar Limfjordas ziemeļu krastu uz Agertanges tālāko dienvidu punktu; tad ziemeļu virzienā gar Jitlandes rietumu krastu uz punktu 57°00′ ziemeļu platuma, tad uz rietumiem līdz 8°00′ austrumu garuma; tad uz ziemeļiem līdz 57°30′ ziemeļu platuma; tad uz rietumiem līdz 7°00′ austrumu garuma; tad uz ziemeļiem uz Norvēģijas krastu; tad ziemeļrietumu virzienā gar Norvēģijas krastu uz sākuma punktu.

ICES IV a statistikas rajons (pazīstams kā Ziemeļjūras ziemeļu daļa)

Ūdeņi, ko ierobežo līnija, kas sākas punktā Norvēģijas krastā 62°00′ ziemeļu platuma; tad uz rietumiem līdz 3°00′ rietumu garuma; tad uz dienvidiem uz Skotijas krastu; tad austrumu un dienvidu virzienā gar Skotijas krastu; uz punktu, kas atrodas 57°30′ ziemeļu platuma; tad uz austrumiem līdz 7°00′ austrumu garuma; tad uz ziemeļiem uz Norvēģijas krastu; tad ziemeļrietumu virzienā gar Norvēģijas krastu uz sākuma punktu.

ICES IV b statistikas rajons (pazīstams kā Ziemeļjūras vidus daļa)

Ūdeņi, ko ierobežo līnija, kas sākas punktā Dānijas rietumu krastā 57°00′ ziemeļu platuma; tad uz rietumiem līdz 8°00′ austrumu garuma; tad uz ziemeļiem līdz 57°30′ ziemeļu platuma; tad uz rietumiem uz Skotijas krastu; tad dienvidu virzienā gar Skotijas un Anglijas krastu uz punktu 53°30′ ziemeļu platuma; tad uz austrumiem uz Vācijas krastu; tad ziemeļaustrumu virzienā gar Jitlandes krastu uz Tīborenu; tad dienvidu un austrumu virzienā gar Limfjordas dienvidu krastu uz Egensklosteres ragu; tad pāri austrumu ieejai Limfjordā uz Halsu; tad rietumu virzienā gar Limfjordas ziemeļu krastu uz Agertanges tālāko dienvidu punktu; tad ziemeļu virzienā gar Jitlandes rietumu krastu uz sākuma punktu.

ICES IV c statistikas rajons (pazīstams kā Ziemeļjūras dienvidu daļa)

Ūdeņi, ko ierobežo līnija, kas sākas kādā punktā Vācijas rietumu krastā 57°00′ ziemeļu platuma; tad uz rietumiem uz Anglijas krastu; tad dienvidu virzienā uz punktu, kas atrodas 51°00′ ziemeļu platuma; tad uz austrumiem uz Francijas krastu; tad ziemeļaustrumu virzienā gar Francijas, Beļģijas, Nīderlandes un Vācijas krastu uz sākuma punktu.

ICES V statistikas apakšapgabals (pazīstams kā Islande un Farēru slieksnis)

Ūdeņi, ko ierobežo līnija, kas sākas punktā 68°00′ ziemeļu platuma, 11°00′ austrumu garuma; tad uz rietumiem līdz 27°00′ rietumu garuma; tad uz dienvidiem līdz 62°00′ ziemeļu platuma; tad uz austrumiem uz 15°00′ rietumu garuma; tad uz dienvidiem līdz 60°00′ ziemeļu platuma; tad uz austrumiem uz 5°00′ rietumu garuma; tad uz ziemeļiem līdz 60°30′ ziemeļu platuma; tad uz austrumiem uz 4°00′ rietumu garuma; tad uz ziemeļiem līdz 63°00′ ziemeļu platuma; tad uz rietumiem līdz 11°00′ rietumu garuma; tad uz ziemeļiem uz sākuma punktu.

ICES V a statistikas rajons (pazīstams kā Islandes slieksnis)

Ūdeņi, ko ierobežo līnija, kas sākas punktā 68°00′ ziemeļu platuma, 11°00′ austrumu garuma; tad uz rietumiem līdz 27°00′ rietumu garuma; tad uz dienvidiem līdz 62°00′ ziemeļu platuma; tad uz austrumiem uz 15°00′ rietumu garuma; tad uz ziemeļiem līdz 63°00′ ziemeļu platuma; tad uz austrumiem uz 11°00′ rietumu garuma; tad uz ziemeļiem uz sākuma punktu.

ICES V b statistikas rajons (pazīstams kā Farēru slieksnis)

Ūdeņi, ko ierobežo līnija, kas sākas punktā 63°00′ ziemeļu platuma, 4°00′ rietumu garuma; tad uz rietumiem līdz 15°00′ rietumu garuma; tad uz dienvidiem līdz 60°00′ ziemeļu platuma; tad uz austrumiem uz 5°00′ rietumu garuma; tad uz ziemeļiem līdz 60°00′ ziemeļu platuma; tad uz austrumiem uz 4°00′ rietumu garuma; tad uz ziemeļiem uz sākuma punktu.

ICES V b 1 statistikas apakšrajons (pazīstams kā Farēru plato)

Ūdeņi, ko ierobežo līnija, kas sākas punktā 63°00′ ziemeļu platuma, 4°00′ rietumu garuma; tad uz rietumiem līdz 15°00′ rietumu garuma; tad uz dienvidiem līdz 60°00′ ziemeļu platuma; tad uz austrumiem uz 10°00′ rietumu garuma; tad uz ziemeļiem līdz 61°30′ ziemeļu platuma; tad uz austrumiem līdz 8°00′ rietumu garuma; tad gar loksodromu līdz punktam, kas atrodas 61°15′ ziemeļu platuma, 7°30′ rietumu garuma; tad uz dienvidiem līdz 60°30′ ziemeļu platuma; tad uz rietumiem līdz 8°00′ rietumu garuma; tad uz dienvidiem līdz 60°00′ ziemeļu platuma; tad uz austrumiem uz 5°00′ rietumu garuma; tad uz ziemeļiem līdz 60°30′ ziemeļu platuma; tad uz austrumiem uz 4°00′ rietumu garuma; tad uz ziemeļiem uz sākuma punktu.

ICES V b 2 statistikas apakšrajons (pazīstams kā Farēru sēklis)

Ūdeņi, ko ierobežo līnija, kas sākas punktā 60°00′ ziemeļu platuma, 10°00′ rietumu garuma; tad uz ziemeļiem līdz 61°30′ ziemeļu platuma; tad uz austrumiem līdz 8°00′ rietumu garuma; tad gar loksodromu uz punktu, kas atrodas 61°15′ ziemeļu platuma, 7°30′ rietumu garuma; tad uz dienvidiem līdz 60°30′ ziemeļu platuma; tad uz rietumiem līdz 8°00′ rietumu garuma; tad uz dienvidiem līdz 60°00′ ziemeļu platuma; tad uz rietumiem uz sākuma punktu.

ICES VI statistikas apakšapgabals (pazīstams kā Rokola, Skotijas ziemeļrietumu krasts un Ziemeļīrija, ko pazīst arī kā uz Rietumiem no Skotijas)

Ūdeņi, ko ierobežo līnija, kas sākas punktā Skotijas ziemeļu krastā, kas atrodas uz 4°00′ rietumu garuma; tad uz ziemeļiem līdz 60°30′ ziemeļu platuma; tad uz rietumiem līdz 5°00′ rietumu garuma; tad uz dienvidiem līdz 60°00′ ziemeļu platuma, tad uz rietumiem līdz 18°00′ rietumu garuma; tad uz dienvidiem līdz 54°30′ ziemeļu platuma; tad uz austrumiem uz Īrijas krastu; tad ziemeļu un austrumu virzienā gar Īrijas un Ziemeļīrijas krastu uz punktu, kas atrodas Ziemeļīrijas krastā 51°00′ ziemeļu platuma; tad uz austrumiem uz Skotijas krastu; tad ziemeļu virzienā gar Skotijas rietumu krastu uz sākuma punktu.

ICES VI a statistikas rajons (pazīstams kā Skotijas ziemeļrietumu krasts un Ziemeļīrija vai arī kā Rietumskotija)

Ūdeņi, ko ierobežo līnija, kas sākas punktā Skotijas ziemeļu krastā, kas atrodas uz 4°00′ rietumu garuma; tad uz ziemeļiem līdz 60°30′ ziemeļu platuma; tad uz rietumiem līdz 5°00′ rietumu garuma; tad uz dienvidiem līdz 60°00′ ziemeļu platuma, tad uz rietumiem līdz 12°00′ rietumu garuma; tad uz dienvidiem līdz 54°30′ ziemeļu platuma; tad uz austrumiem uz Īrijas krastu; tad ziemeļu un austrumu virzienā gar Īrijas un Ziemeļīrijas krastu uz punktu, kas atrodas Ziemeļīrijas krastā uz 51°00′ ziemeļu platuma; tad uz austrumiem uz Skotijas krastu; tad ziemeļu virzienā gar Skotijas rietumu krastu uz sākuma punktu.

ICES VI b statistikas rajons (pazīstams kā Rokola)

Ūdeņi, ko ierobežo līnija, kas sākas punktā 60°00′ ziemeļu platuma, 12°00′ rietumu garuma; tad uz rietumiem līdz 18°00′ rietumu garuma; tad uz dienvidiem līdz 54°30′ ziemeļu platuma; tad uz austrumiem uz 12°00′ rietumu garuma; tad uz ziemeļiem uz sākuma punktu.

ICES VII statistikas apakšapgabals (pazīstams kā Īrijas jūra, Īrijas rietumdaļa, Porkupīnas sēklis, Lamanša austrumdaļa un Lamanša rietumdaļa, Bristoles līcis, Ķeltu jūras ziemeļu un dienvidu daļa, Īrijas dienvidrietumi — austrumi un rietumi)

Ūdeņi, ko ierobežo līnija, kas sākas punktā Īrijas rietumu krastā 54°30′ ziemeļu platuma; tad uz rietumiem līdz 18°00′ rietumu garuma; tad uz dienvidiem līdz 48°00′ ziemeļu platuma; tad uz austrumiem uz Francijas krastu; tad ziemeļu un ziemeļaustrumu virzienā gar Francijas krastu uz punktu 51°00′ ziemeļu platuma; tad uz rietumiem uz Anglijas dienvidaustrumu krastu; tad rietumu un ziemeļu virzienā gar Anglijas, Velsas un Skotijas krastu uz punktu, kas atrodas Skotijas krastā 55°00′ ziemeļu platuma; tad uz rietumiem uz Ziemeļīrijas krastu; tad ziemeļu un rietumu virzienā gar Ziemeļīrijas un Īrijas krastu uz sākuma punktu.

ICES VII a statistikas rajons (pazīstams kā Īrijas jūra)

Ūdeņi, ko ierobežo līnija, kas sākas punktā Skotijas rietumu krastā 55°00′ platuma; tad uz rietumiem uz Ziemeļīrijas krastu; tad dienvidu virzienā gar Īrijas un Ziemeļīrijas krastu uz punktu, kas atrodas Īrijas dienvidaustrumu krastā 52°00′ ziemeļu platuma; tad uz austrumiem uz Velsas krastu; tad ziemeļaustrumu un ziemeļu virzienā gar Velsas, Anglijas un Skotijas krastu uz sākuma punktu.

ICES VII b statistikas rajons (pazīstams kā Īrijas rietumu daļa)

Ūdeņi, ko ierobežo līnija, kas sākas punktā Īrijas rietumu krastā 54°30′ ziemeļu platuma; tad uz rietumiem līdz 12°00′ rietumu garuma; tad uz dienvidiem līdz 52°30′ ziemeļu platuma; tad uz austrumiem uz Īrijas krastu; tad ziemeļu virzienā gar Īrijas rietumu krastu uz sākuma punktu.

ICES VII c statistikas rajons (pazīstams kā Porkupīnas sēklis)

Ūdeņi, ko ierobežo līnija, kas sākas punktā 54°30′ ziemeļu platuma, 12°00′ rietumu garuma; tad uz rietumiem līdz 18°00′ rietumu garuma; tad uz dienvidiem līdz 52°30′ ziemeļu platuma; tad uz austrumiem uz 12°00′ rietumu garuma; tad uz ziemeļiem uz sākuma punktu.

ICES VII d statistikas rajons (pazīstams kā Lamanša austrumdaļa)

Ūdeņi, ko ierobežo līnija, kas sākas punktā Francijas rietumu krastā 51°00′ ziemeļu platuma; tad uz rietumiem uz Anglijas krastu; tad rietumu virzienā gar Anglijas dienvidu krastu uz 2°00′ rietumu garuma; tad uz dienvidiem no Francijas krastiem pie Hāgas raga; tad ziemeļaustrumu virzienā gar Francijas krastu uz sākuma punktu.

ICES VII e statistikas rajons (pazīstams kā Lamanša rietumu daļa)

Ūdeņi, ko ierobežo līnija, kas sākas punktā Anglijas dienvidu krastā 2°00′ rietumu garuma; tad dienvidu un rietumu virzienā gar Anglijas krastu uz punktu dienvidrietumu krastā 50°00′ ziemeļu platuma; tad uz rietumiem līdz 7°00′ rietumu garuma; tad uz dienvidiem līdz 49°30′ ziemeļu platuma; tad uz austrumiem uz 5°00′ rietumu garuma; tad uz dienvidiem līdz 48°00′ ziemeļu platuma; tad uz austrumiem uz Francijas krastu; tad ziemeļu un ziemeļaustrumu virzienā gar Francijas krastu uz Hāgas ragu; tad uz ziemeļiem uz sākuma punktu.

ICES VII f statistikas rajons (pazīstams kā Bristoles līcis)

Ūdeņi, ko ierobežo līnija, kas sākas punktā Velsas dienvidu krastā 5°00′ rietumu garuma; tad uz dienvidiem uz 51°00′ ziemeļu platuma; tad uz rietumiem līdz 6°00′ rietumu garuma; tad uz dienvidiem līdz 50°30′ ziemeļu platuma; tad uz rietumiem līdz 7°00′ rietumu garuma; tad uz dienvidiem līdz 50°00′ ziemeļu platuma; tad uz austrumiem uz Anglijas krastu; tad gar Anglijas dienvidrietumu krastu un Velsas dienvidu krastu uz sākuma punktu.

ICES VII g statistikas rajons (pazīstams kā Ķeltu jūras ziemeļu daļa)

Ūdeņi, ko ierobežo līnija, kas sākas punktā Velsas rietumu krastā 52°00′ ziemeļu platuma; tad uz rietumiem uz Īrijas dienvidaustrumu krastu; tad dienvidrietumu virzienā gar Īrijas krastu uz punktu 9°00′ rietumu garuma; tad uz dienvidiem līdz 50°00′ ziemeļu platuma; tad uz austrumiem līdz 7°00′ rietumu garuma; tad uz ziemeļiem līdz 50°30′ ziemeļu platuma; tad uz austrumiem uz 6°00′ rietumu garuma; tad uz ziemeļiem līdz 51°00′ ziemeļu platuma; tad uz austrumiem uz 5°00′ rietumu garuma; tad uz ziemeļiem un Velsas dienvidu krastu; tad ziemeļrietumu virzienā gar Velsas krastu uz sākuma punktu.

ICES VII h statistikas rajons (pazīstams kā Ķeltu jūras dienvidu daļa)

Ūdeņi, ko ierobežo līnija, kas sākas punktā 50°00′ ziemeļu platuma, 7°00′ rietumu garuma; tad uz rietumiem līdz 9°00′ rietumu platuma, tad uz dienvidiem līdz 48°00′ ziemeļu garuma; tad uz austrumiem uz 5°00′ rietumu garuma; tad uz ziemeļiem līdz 49°30′ ziemeļu platuma; tad uz rietumiem līdz 7°00′ rietumu garuma; tad uz ziemeļiem uz sākuma punktu.

ICES VII i statistikas rajons (pazīstams kā Īrijas dienvidrietumu austrumu daļa)

Ūdeņi, ko ierobežo līnija, kas sākas punktā Īrijas rietumu krastā 52°30′ ziemeļu platuma; tad uz rietumiem līdz 12°00′ rietumu garuma; tad uz dienvidiem līdz 48°00′ ziemeļu platuma; tad uz austrumiem uz 9°00′ rietumu garuma; tad uz ziemeļiem un Īrijas dienvidu krastu; tad ziemeļu virzienā gar Īrijas krastu uz sākuma punktu.

ICES VII k statistikas rajons (pazīstams kā Īrijas dienvidrietumu rietumu daļa)

Ūdeņi, ko ierobežo līnija, kas sākas punktā 52°30′ ziemeļu platuma, 12°00′ rietumu garuma; tad uz rietumiem līdz 18°00′ rietumu garuma; tad uz dienvidiem līdz 48°00′ ziemeļu platuma; tad uz austrumiem uz 12°00′ rietumu garuma; tad uz ziemeļiem uz sākuma punktu.

ICES VIII statistikas apakšapgabals (pazīstams kā Biskajas līcis)

Ūdeņi, ko ierobežo līnija, kas sākas punktā Francijas rietumu krastā 48°00′ ziemeļu platuma; tad uz rietumiem līdz 18°00′ rietumu garuma; tad uz dienvidiem uz 43°00′ ziemeļu platuma; tad uz austrumiem uz Spānijas rietumu krastu; tad ziemeļu virzienā gar Spānijas un Francijas krastu uz sākuma punktu.

ICES VIII a statistikas rajons (pazīstams kā Biskajas līča ziemeļu daļa)

Ūdeņi, ko ierobežo līnija, kas sākas punktā Francijas rietumu krastā 48°00′ ziemeļu platuma; tad uz rietumiem līdz 8°00′ rietumu garuma; tad uz dienvidiem līdz 47°30′ ziemeļu platuma; tad uz austrumiem uz 6°00′ rietumu garuma; tad uz dienvidiem līdz 47°00′ ziemeļu platuma; tad uz austrumiem uz 5°00′ rietumu garuma; tad uz dienvidiem uz 46°00′ ziemeļu platuma; tad uz austrumiem uz Francijas krastu; tad ziemeļrietumu virzienā gar Francijas krastu uz sākuma punktu.

ICES VIII a statistikas rajons (pazīstams kā Biskajas līča centrālā daļa)

Ūdeņi, ko ierobežo līnija, kas sākas punktā Francijas rietumu krastā 46°00′ ziemeļu platuma; tad uz rietumiem līdz 4°00′ rietumu garuma; tad uz dienvidiem līdz 45°30′ ziemeļu platuma; tad uz austrumiem uz 3°00′ rietumu garuma; tad uz dienvidiem līdz 44°30′ ziemeļu platuma; tad uz austrumiem līdz 2°00′ rietumu garuma; tad uz dienvidiem un Spānijas ziemeļu krastu; tad gar Spānijas ziemeļu krastu un Francijas rietumu krastu uz sākuma punktu.

ICES VIII c statistikas rajons (pazīstams kā Biskajas līča dienvidu daļa)

Ūdeņi, ko ierobežo līnija, kas sākas punktā Spānijas dienvidu krastā 2°00′ rietumu garuma; tad uz ziemeļiem līdz 44°30′ ziemeļu platuma; tad uz rietumiem līdz 11°00′ rietumu garuma; tad uz dienvidiem uz 43°00′ ziemeļu platuma; tad uz austrumiem uz Spānijas rietumu krastu; tad ziemeļu un austrumu virzienā gar Spānijas krastu uz sākuma punktu.

ICES VIII c statistikas rajons (pazīstams kā Biskajas līča piekraste)

Ūdeņi, ko ierobežo līnija, kas sākas punktā 48°00′ ziemeļu platuma, 8°00′ rietumu garuma; tad uz rietumiem līdz 11°00′ rietumu garuma; tad uz dienvidiem līdz 44°30′ ziemeļu platuma; tad uz austrumiem uz 3°00′ rietumu garuma; tad uz ziemeļiem līdz 45°30′ ziemeļu platuma; tad uz rietumiem līdz 4°00′ rietumu garuma; tad uz ziemeļiem līdz 46°00′ ziemeļu platuma; tad uz rietumiem līdz 5°00′ rietumu garuma; tad uz ziemeļiem līdz 47°00′ ziemeļu platuma; tad uz rietumiem līdz 6°00′ rietumu garuma; tad uz ziemeļiem līdz 47°30′ ziemeļu platuma, tad uz rietumiem līdz 8°00′ rietumu garuma; tad uz ziemeļiem uz sākuma punktu.

ICES VIII e statistikas rajons (pazīstams kā Biskajas līča rietumu daļa)

Ūdeņi, ko ierobežo līnija, kas sākas punktā 48°00′ ziemeļu platuma, 11°00′ austrumu garuma; tad uz rietumiem līdz 18°00′ rietumu garuma; tad uz dienvidiem uz 43°00′ ziemeļu platuma; tad uz austrumiem uz 11°00′ rietumu garuma; tad uz ziemeļiem uz sākuma punktu.

ICES IX statistikas apakšapgabals (pazīstams kā Portugāles ūdeņi)

Ūdeņi, ko ierobežo līnija, kas sākas Spānijas ziemeļrietumu krastā 43°00′ ziemeļu platuma; tad uz rietumiem līdz 18°00′ rietumu garuma; tad uz dienvidiem uz 36°00′ ziemeļu platuma; tad uz austrumiem līdz vietai Spānijas dienvidu krastā (Marroki rags) 5°36′ rietumu garuma; tad ziemeļrietumu virzienā gar Spānijas dienvidrietumu krastu, Portugāles krastu un Spānijas ziemeļrietumu krastu uz sākuma punktu.

ICES IX a statistikas rajons (pazīstams kā Portugāles ūdeņu austrumu daļa)

Ūdeņi, ko ierobežo līnija, kas sākas kādā vietā Spānijas ziemeļrietumu krastā 43°00′ ziemeļu platuma; tad uz rietumiem līdz 11°00′ rietumu garuma; tad uz dienvidiem uz 36°00′ ziemeļu platuma; tad uz austrumiem līdz vietai Spānijas dienvidu krastā (Marroki rags) 5°36′ rietumu garuma; tad ziemeļrietumu virzienā gar Spānijas dienvidrietumu krastu, Portugāles krastu un Spānijas ziemeļrietumu krastu uz sākuma punktu.

ICES IX a statistikas rajons (pazīstams kā Portugāles ūdeņu rietumu daļa)

Ūdeņi, ko ierobežo līnija, kas sākas punktā 43°00′ ziemeļu platuma, 11°00′ austrumu garuma; tad uz rietumiem līdz 18°00′ rietumu garuma; tad uz dienvidiem uz 36°00′ ziemeļu platuma; tad uz austrumiem uz 11°00′ rietumu garuma; tad uz ziemeļiem uz sākuma punktu.

ICES X statistikas apakšapgabals (pazīstams kā Azoru sēkļi)

Ūdeņi, ko ierobežo līnija, kas sākas punktā 48°00′ ziemeļu platuma, 18°00′ rietumu garuma; tad uz rietumiem līdz 42°00′ rietumu garuma; tad uz dienvidiem uz 36°00′ ziemeļu platuma; tad uz austrumiem uz 18°00′ rietumu garuma; tad uz ziemeļiem uz sākuma punktu.

ICES XII statistikas apakšapgabals (pazīstams kā Azoru salu ziemeļu daļa)

Ūdeņi, ko ierobežo līnija, kas sākas punktā 62°00′ ziemeļu platuma, 15°00′ rietumu garuma; tad uz rietumiem līdz 27°00′ rietumu garuma; tad uz dienvidiem uz 59°00′ ziemeļu platuma; tad uz rietumiem līdz 42°00′ rietumu garuma; tad uz dienvidiem līdz 48°00′ ziemeļu platuma; tad uz austrumiem uz 18°00′ rietumu garuma; tad uz ziemeļiem līdz 60°00′ ziemeļu platuma; tad uz austrumiem uz 15°00′ rietumu garuma; tad uz ziemeļiem uz sākuma punktu.

ICES XIV statistikas apakšapgabals (pazīstams kā Grenlandes austrumu daļa)

Ūdeņi, ko ierobežo līnija no ģeogrāfiskā Ziemeļpola pa 40°00′ rietumu garuma meridiānu līdz Grenlandes ziemeļu krastam; tad austrumu un dienvidu virzienā gar Grenlandes krastu uz punktu, kas atrodas 44°00′ rietumu garuma; tad uz dienvidiem uz 59°00′ ziemeļu platuma; tad uz austrumiem uz 27°00′ rietumu garuma; tad uz ziemeļiem līdz 68°00′ ziemeļu platuma; tad uz austrumiem uz 11°00′ rietumu garuma; tad uz ziemeļiem uz ģeogrāfisko Ziemeļpolu.

ICES XIV a statistikas rajons (pazīstams kā Grenlandes ziemeļaustrumu daļa)

Ūdeņi, ko ierobežo līnija no ģeogrāfiskā Ziemeļpola pa 40°00′ rietumu garuma meridiānu līdz Grenlandes ziemeļu krastam; tad austrumu un dienvidu virzienā gar Grenlandes krastu uz punktu, kas atrodas pie Savari raga 68°30′ ziemeļu garuma; tad uz dienvidiem pa 27° 00′ rietumu garuma meridianu līdz 68°00′ ziemeļu platuma; tad uz austrumiem uz 11°00′ rietumu garuma; tad uz ziemeļiem uz ģeogrāfisko Ziemeļpolu.

ICES XIV b statistikas rajons (pazīstams kā Grenlandes dienvidaustrumu daļa)

Ūdeņi, ko ierobežo līnija, kas sākas punktā Grenlandes dienvidu krastā 44°00′ rietumu garuma; tad uz dienvidiem uz 59°00′ ziemeļu platuma; tad uz austrumiem uz 27°00′ rietumu garuma; tad uz ziemeļiem uz punktu pie Savari raga 68°30′ ziemeļu platuma; tad dienvidrietumu virzienā gar Grenlandes krastu uz sākuma punktu.

--------------------------------------------------

IV PIELIKUMS

FORMĀTS, KĀDĀ JĀIESNIEDZ DATI PAR NOZVEJU ATLANTIJAS OKEĀNA ZIEMEĻAUSTRUMU DAĻĀ

Magnētiskie informācijas nesēji

Datoru lentes: deviņceliņu ar 1600 vai 6250 BPI blīvumu un EBCDIC vai ASCII kodu, vēlams nemarķētas. Ja tās ir marķētas, ir jāpievieno faila beigu kods.

Lokanie diski: MS-DOS formatēti 3,5" 720 K vai 1,4 Mb, vai 5,25" 360 K vai 1,2 Mb diski.

Baitu Nr. | Postenis | Piezīmes |

1 līdz 4 | Valsts (ISO 3 burtu un ciparu kods) | piem., FRA = Francija |

5 līdz 6 | Gads | piem., 90 = 1990 |

7 līdz 8 | FAO galvenie zvejas apgabali | 27 = Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļa |

9 līdz 15 | Apgabals | piem., IV a = IVES apgabals IV a |

16 līdz 18 | Sugas | 3 burtu norāde |

19 līdz 26 | Nozveja | tonnas |

Piezīmes:

a) visus skaitļu lauciņus būtu jāpielīdzina pie labās malas ar tukšu vietu pirms ieraksta. Visus skaitļu un ciparu lauciņus būtu jāpielīdzina pie kreisās malas ar noslēgumiezīmi pirms ieraksta;

b) nozveju reģistrē ar krastā izkrautā loma dzīvsvara ekvivalentu, noapaļojot līdz tuvākajai tonnai;

c) daudzumus (19 līdz 26 baiti), kas ir mazāki par pusi vienības, reģistrē kā "– 1";

d) nezināmu daudzumu (19 līdz 26 baiti) reģistrē kā "– 2".

--------------------------------------------------