EUR-Lex Piekļuve Eiropas Savienības tiesību aktiem

Atpakaļ uz EUR-Lex sākumlapu

Šis dokuments ir izvilkums no tīmekļa vietnes EUR-Lex.

Dokuments 32019L1153

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/1153 (2019. gada 20. jūnijs), ar ko paredz noteikumus, lai atvieglotu finanšu un citas informācijas izmantošanu noteiktu noziedzīgu nodarījumu novēršanai, atklāšanai, izmeklēšanai vai kriminālvajāšanai par tiem, un ar ko atceļ Padomes Lēmumu 2000/642/TI

PE/64/2019/REV/1

OV L 186, 11.7.2019., 122./137. lpp. (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

Dokumenta juridiskais statuss Spēkā

ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2019/1153/oj

11.7.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 186/122


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA (ES) 2019/1153

(2019. gada 20. jūnijs),

ar ko paredz noteikumus, lai atvieglotu finanšu un citas informācijas izmantošanu noteiktu noziedzīgu nodarījumu novēršanai, atklāšanai, izmeklēšanai vai kriminālvajāšanai par tiem, un ar ko atceļ Padomes Lēmumu 2000/642/TI

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 87. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),

tā kā:

(1)

Ir jāatvieglo finanšu informācijas izmantošana, lai varētu novērst, atklāt, izmeklēt smagus noziegumus vai veikt kriminālvajāšanu par tiem.

(2)

Lai stiprinātu drošību, uzlabotu kriminālvajāšanu par finanšu noziegumiem, apkarotu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un novērstu nodokļu noziegumus dalībvalstīs un visā Savienībā, ir jāuzlabo finanšu ziņu vākšanas vienību (“FIU”) un publisko iestāžu, kuras ir atbildīgas par smagu noziegumu novēršanu, atklāšanu, izmeklēšanu vai kriminālvajāšanu par tiem, piekļuve informācijai, lai tās varētu labāk veikt finanšu izmeklēšanu un lai uzlabotu to savstarpējo sadarbību.

(3)

Ievērojot Līguma par Eiropas Savienību (LES) 4. panta 3. punktu, Savienībai un dalībvalstīm ir jāpalīdz vienai otrai. Tām būtu arī jāapņemas sadarboties lojāli un ātri.

(4)

Savā 2016. gada 2. februāra paziņojumā par Rīcības plānu par pastiprinātu cīņu pret teroristu finansēšanu Komisija apņēmās izvērtēt iespēju pieņemt atsevišķu, patstāvīgu tiesību aktu, lai paplašinātu dalībvalstu iestāžu, tostarp to iestāžu, kuru kompetencē ir noziedzīgu nodarījumu novēršana, atklāšana, izmeklēšana vai kriminālvajāšana par tiem, līdzekļu atguves dienestu, nodokļu iestāžu un pretkorupcijas iestāžu, piekļuvi centralizētiem bankas kontu un maksājumu kontu reģistriem. Turklāt minētajā Rīcības plānā tika pausts arī aicinājums veikt kartēšanu, lai apzinātu šķēršļus, kas apgrūtina piekļuvi informācijai, apmaiņu ar to un tās izmantošanu, kā arī operatīvās sadarbības iespējas starp FIU.

(5)

Savienības prioritāte joprojām ir smagu noziegumu, tostarp krāpšanas finanšu jomā un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, apkarošana.

(6)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2015/849 (3) ir noteikts, ka dalībvalstis izveido centralizētus bankas kontu reģistrus vai datu izguves sistēmas, kas ļauj savlaicīgi identificēt personas, kuru turējumā atrodas bankas un maksājumu konti un glabāšanas seifi.

(7)

Ievērojot Direktīvu (ES) 2015/849, FIU jāspēj tieši piekļūt šādos centralizētos bankas kontu reģistros esošajai informācijai, un tai jāspēj piekļūt arī valstu iestādēm, kuru kompetencē ir nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, saistīto predikatīvo nodarījumu un teroristu finansēšanas novēršana.

(8)

Lai sekmīgi veiktu kriminālizmeklēšanu vai savlaicīgi identificētu, izsekotu un iesaldētu saistītos aktīvus nolūkā tos konfiscēt, bieži vien ir nepieciešama tūlītēja un tieša piekļuve centralizētos bankas kontu reģistros esošajai informācijai. Tieša piekļuve ir visātrākais veids, kā piekļūt centralizētos bankas kontu reģistros esošajai informācijai. Tādēļ šajā direktīvā būtu jāparedz noteikumi, ar ko norīkotām dalībvalstu iestādēm, kuru kompetencē ir noziedzīgu nodarījumu novēršana, atklāšana, izmeklēšana vai kriminālvajāšana par tiem, piešķir tiešu piekļuvi centralizētos bankas kontu reģistros esošajai informācijai. Ja dalībvalsts sniedz piekļuvi informācijai par bankas kontiem, izmantojot centralizētu elektroniskas datu izguves sistēmu, minētajai dalībvalstij būtu jānodrošina, ka iestāde, kas uztur izguves sistēmu, tūlīt un nefiltrētā veidā paziņo meklēšanas rezultātus norīkotajām kompetentajām iestādēm. Šai direktīvai nebūtu jāietekmē informācijas apmaiņas kanāli starp kompetentajām iestādēm vai to pilnvaras iegūt informāciju no atbildīgajiem subjektiem saskaņā ar Savienības vai valstu tiesību aktiem. Šīs direktīvas darbības jomā neietilpst piekļuve informācijai, ko valsts iestādes tur centralizētos reģistros citos, nevis šīs direktīvas nolūkos vai attiecībā uz noziedzīgiem nodarījumiem, uz kuriem šī direktīva neattiecas.

(9)

Tā kā katrā dalībvalstī ir vairākas iestādes vai struktūras, kuru kompetencē ir noziedzīgu nodarījumu novēršana, atklāšana, izmeklēšana vai kriminālvajāšana par tiem, un lai nodrošinātu samērīgu piekļuvi finanšu un citai informācijai saskaņā ar šo direktīvu, dalībvalstīm būtu jānorīko iestādes vai struktūras, kuras ir pilnvarotas piekļūt centralizētajiem bankas kontu reģistriem un kuras šīs direktīvas nolūkā var pieprasīt informāciju no FIU. Īstenojot šo direktīvu, dalībvalstīm būtu jāņem vērā šādu iestāžu un struktūru raksturs, organizatoriskais statuss, uzdevumi un prerogatīvas, kā noteikts to valsts tiesību aktos, tostarp esošie mehānismi finanšu sistēmu aizsardzībai pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un teroristu finansēšanu.

(10)

No kompetentajām iestādēm būtu jānorīko līdzekļu atguves dienesti, un tiem vajadzētu būt tiešai piekļuvei centralizētos bankas kontu reģistros esošajai informācijai, kad tie novērš, atklāj vai izmeklē konkrētu smagu noziedzīgu nodarījumu vai sniedz atbalstu konkrētai kriminālizmeklēšanai, ieskaitot aktīvu identificēšanu, izsekošanu un iesaldēšanu.

(11)

Ciktāl nodokļu iestādēm un pretkorupcijas aģentūrām saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir kompetence noziedzīgu nodarījumu novēršanā, atklāšanā, izmeklēšanā vai kriminālvajāšanā par tiem, arī tās būtu jāuzskata par iestādēm, kuras var norīkot šīs direktīvas nolūkos. Šai direktīvai nebūtu jāattiecas uz administratīvām izmeklēšanām, izņemot tās, ko veic FIU saistībā ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanu, atklāšanu un efektīvu apkarošanu.

(12)

Noziedzīgu nodarījumu izdarītāji, jo īpaši noziedzīgi grupējumi un teroristi, bieži darbojas dažādās dalībvalstīs, un to aktīvi, tostarp bankas konti, bieži atrodas citās dalībvalstīs. Ņemot vērā smagu noziegumu, tostarp terorisma, un ar tiem saistīto finanšu darbību pārrobežu dimensiju, kompetentajām iestādēm, kas veic kriminālizmeklēšanu vienā dalībvalstī, bieži ir vajadzīga piekļuve informācijai par citās dalībvalstīs esošiem bankas kontiem.

(13)

Ar informāciju, ko kompetentās iestādes ieguvušas no valstu centralizētajiem bankas kontu reģistriem, var apmainīties ar citā dalībvalstī esošām kompetentajām iestādēm saskaņā ar Padomes Pamatlēmumu 2006/960/TI (4), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/41/ES (5) un piemērojamiem datu aizsardzības noteikumiem.

(14)

Direktīva (ES) 2015/849 ir būtiski uzlabojusi Savienības tiesisko regulējumu, kas nosaka FIU darbību un sadarbību, tostarp paredzot Komisijas veiktu novērtējumu par iespēju izveidot koordinācijas un atbalsta mehānismu. FIU juridiskais statuss dalībvalstīs ir atšķirīgs – no administratīvā vai tiesībaizsardzības statusa līdz hibrīda rakstura statusam. FIU pilnvarās ietilpst tiesības piekļūt finanšu, administratīvajai un tiesībaizsardzības informācijai, kas tām nepieciešama, lai novērstu, atklātu un apkarotu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, saistītos predikatīvos nodarījumus un teroristu finansēšanu. Tomēr Savienības tiesībās nav paredzēti visi konkrētie rīki un mehānismi, kuriem vajadzētu būt FIU rīcībā, lai tās varētu piekļūt šādai informācijai un izpildīt savus uzdevumus. Tā kā dalībvalstis ir pilnībā atbildīgas par FIU izveidošanu un to organizatoriskās struktūras noteikšanu, dažādām FIU ir dažāda līmeņa piekļuve regulatīvajām datubāzēm, un tā rezultātā informācijas apmaiņa starp tiesībaizsardzības vai prokuratūras dienestiem un FIU ir nepietiekama.

(15)

Lai uzlabotu juridisko noteiktību un darbības efektivitāti, šajā direktīvā būtu jāparedz noteikumi, ar ko stiprina FIU spējas apmainīties ar finanšu informāciju un finanšu analīzi ar norīkotajām kompetentajām iestādēm to dalībvalstī attiecībā uz visiem smagiem noziedzīgiem nodarījumiem. Precīzāk, FIU vajadzētu būt pienākumam sadarboties ar norīkotajām kompetentajām iestādēm to dalībvalstī un spēt savlaicīgi atbildēt uz minēto norīkoto kompetento iestāžu veiktajiem finanšu informācijas vai finanšu analīzes pamatotajiem pieprasījumiem, ja minētā finanšu informācija vai finanšu analīze katrā gadījumā atsevišķi ir nepieciešama un ja šādu pieprasījumu iemesls ir apsvērumi saistībā ar smagu noziedzīgu nodarījumu novēršanu, atklāšanu, izmeklēšanu vai kriminālvajāšanu par tiem, ievērojot Direktīvas (ES) 2015/849 32. panta 5. punktā paredzētos izņēmumus. Minētajai prasībai nebūtu jānozīmē, ka FIU zaudē autonomiju, kuru paredz Direktīva (ES) 2015/849. Jo īpaši gadījumos, kad prasītās informācijas izcelsmes avots ir citas dalībvalsts FIU, būtu jāievēro visi ierobežojumi un nosacījumi, ko minētā FIU noteikusi attiecībā uz minētās informācijas izmantošanu. Izmantošanai nolūkos, kas pārsniedz sākotnēji apstiprinātos nolūkus, būtu vajadzīga minētās FIU iepriekšēja piekrišana. FIU būtu pienācīgi jāpaskaidro jebkurš atteikums atbildēt uz informācijas vai analīzes pieprasījumu. Šai direktīvai nevajadzētu skart FIU funkcionālo neatkarību un autonomiju, ko paredz Direktīva (ES) 2015/849, tostarp FIU autonomiju šīs direktīvas nolūkos spontāni un pēc savas iniciatīvas izplatīt informāciju.

(16)

Šajā direktīvā būtu arī jānosaka skaidri definēts tiesiskais regulējums, lai FIU varētu pieprasīt attiecīgos datus, kurus glabā norīkotās kompetentās iestādes to dalībvalstīs, lai tās varētu efektīvi novērst, atklāt un apkarot nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, saistītos predikatīvos nodarījumus un teroristu finansēšanu.

(17)

FIU būtu jācenšas finanšu informācijas vai finanšu analīzes apmaiņu veikt ātri izņēmuma un steidzamos gadījumos, kad šāda informācija vai analīze ir saistīta ar terorismu vai tādu organizēto noziedzību, kas saistīta ar terorismu.

(18)

Šādai apmaiņai nebūtu jākavē FIU aktīvā loma saskaņā ar Direktīvu (ES) 2015/849 analīzes izplatīšanā citām FIU, ja minētā analīze atklāj tādus faktus, rīcību vai aizdomas par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un teroristu finansēšanu, kuros minētās citas FIU ir tieši ieinteresētas. Finanšu analīze ietver operatīvo analīzi, kas ir vērsta uz atsevišķiem gadījumiem un konkrētiem mērķiem vai uz atbilstīgi atlasītu informāciju atkarībā no saņemtās izpaustās informācijas veida un apjoma un plānotā informācijas izmantojuma pēc izplatīšanas, kā arī stratēģisko analīzi, kas pēta nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un teroristu finansēšanas tendencēm un modeļiem. Tomēr šai direktīvai nebūtu jāskar FIU organizatoriskais statuss un uzdevumi, kas tām piešķirti ar dalībvalstu valsts tiesību aktiem.

(19)

Ņemot vērā to finanšu datu sensitivitāti, kuri ir jāanalizē FIU, un nepieciešamos datu aizsardzības pasākumus, šajā direktīvā būtu konkrēti jānosaka, kāda veida un apjoma informācijas apmaiņa var notikt starp FIU, starp FIU un norīkotajām kompetentajām iestādēm un starp dažādu dalībvalstu norīkotajām kompetentajām iestādēm. Ar šo direktīvu nebūtu jāizmaina datu vākšanas paņēmieni, par kuriem pašlaik panākta vienošanās. Tomēr dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai nolemt paplašināt finanšu informācijas un informācijas par bankas kontiem, ar ko var apmainīties FIU un norīkotās kompetentās iestādes, apjomu. Dalībvalstīm vajadzētu arī spēt atvieglot norīkoto kompetento iestāžu piekļuvi finanšu informācijai un informācijai par bankas kontiem tādu noziedzīgu nodarījumu, kas nav smagi noziedzīgi nodarījumi, novēršanai, atklāšanai, izmeklēšanai vai kriminālvajāšanai par tiem. Šai direktīvai nebūtu jāatkāpjas no piemērojamiem datu aizsardzības noteikumiem.

(20)

Eiropas Savienības Aģentūra tiesībaizsardzības sadarbībai (“Eiropols”), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/794 (6), atbilstīgi minētajā regulā noteiktajam un saskaņā ar tās īpašo kompetenci un uzdevumiem sniedz atbalstu dalībvalstu pārrobežu izmeklēšanām par transnacionālu noziedzīgu organizāciju nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas darbībām. Šajā kontekstā Eiropolam būtu jāsniedz dalībvalstīm visa informācija un jāinformē par visām saiknēm starp noziedzīgiem nodarījumiem, kas skar šīs dalībvalstis. Saskaņā ar minēto regulu Eiropola valsts vienības ir sadarbības koordinācijas struktūras starp Eiropolu un dalībvalstu iestādēm, kuru kompetencē ir noziedzīgu nodarījumu izmeklēšana. Lai sniegtu Eiropolam informāciju, kas tam nepieciešama tā pienākumu veikšanai, katrai dalībvalstij būtu jāļauj savai FIU atbildēt uz finanšu informācijas un finanšu analīzes pieprasījumiem, kurus iesniedzis Eiropols ar minētās dalībvalsts Eiropola valsts vienības starpniecību vai – attiecīgā gadījumā – tiešas saziņas ceļā. Dalībvalstīm būtu arī jānodrošina, ka to Eiropola valsts vienība un – attiecīgā gadījumā –to norīkotās kompetentās iestādes ir tiesīgas atbildēt uz Eiropola veiktiem informācijas pieprasījumiem par bankas kontiem. Eiropola pieprasījumiem vajadzētu būt pienācīgi pamatotiem. Tie būtu jāveic katrā gadījumā atsevišķi, nepārsniedzot Eiropola pienākumu robežas un tā uzdevumu izpildes ietvaros. FIU funkcionālajai neatkarībai un autonomijai nevajadzētu būt apdraudētai, un lēmumam par to, vai sniegt pieprasīto informāciju vai analīzi, būtu jāpaliek FIU ziņā. Lai nodrošinātu ātru un efektīvu sadarbību, FIU uz Eiropola pieprasījumiem būtu jāatbild savlaicīgi. Saskaņā ar Regulu (ES) 2016/794 Eiropolam būtu jāturpina līdzšinējā prakse sniegt dalībvalstīm atsauksmes par to, kā tiek izmantota saskaņā ar šo direktīvu sniegtā informācija un analīze.

(21)

Šajā direktīvā attiecīgā gadījumā būtu jāņem vērā arī tas, ka saskaņā ar Padomes Regulas (ES) 2017/1939 (7) 43. pantu Eiropas Prokuratūras (EPPO) Eiropas deleģētajiem prokuroriem ir tiesības iegūt jebkādu attiecīgu informāciju, kas tiek glabāta valsts kriminālizmeklēšanas un tiesībaizsardzības datubāzēs, kā arī citos attiecīgos publisku iestāžu reģistros, tostarp centralizētos bankas kontu reģistros un datu izguves sistēmās, ar tādiem pašiem nosacījumiem, kādus līdzīgos gadījumos piemēro saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

(22)

Lai stiprinātu sadarbību starp FIU, Komisijai tuvākajā nākotnē būtu jāveic ietekmes novērtējums, lai novērtētu, cik iespējama un atbilstoša ir koordinācijas un atbalsta mehānisma, piemēram, “ES FIU”, izveide.

(23)

Lai panāktu nepieciešamo līdzsvaru starp efektivitāti un augstu datu aizsardzības līmeni, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka tādas sensitīvas finanšu informācijas apstrādei, kas varētu atklāt sensitīvus datus par personas rases vai etnisko piederību, politiskajiem uzskatiem, reliģisko vai filozofisko pārliecību vai dalību arodbiedrībās vai datus par fiziskas personas veselību, dzimumdzīvi vai seksuālo orientāciju, vajadzētu būt atļautai tikai īpaši pilnvarotām personām un saskaņā ar piemērojamajiem datu aizsardzības noteikumiem.

(24)

Šajā direktīvā tiek ievērotas pamattiesības un ievēroti principi, kas atzīti LES 6. pantā un Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, jo īpaši tiesības uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību, tiesības uz personas datu aizsardzību, diskriminācijas aizliegums, darījumdarbības brīvība, tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību un taisnīgu tiesu, nevainīguma prezumpcija un tiesības uz aizstāvību un noziedzīgu nodarījumu un sodu likumības un samērīguma principi, kā arī pamattiesības un pamatprincipi, kas paredzēti starptautiskajās tiesībās un starptautiskajos nolīgumos, kuros Savienība vai visas dalībvalstis ir līgumslēdzējas puses, tostarp Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā, un dalībvalstu konstitūcijās to attiecīgajās piemērošanas jomās.

(25)

Ir svarīgi nodrošināt, lai personas datu apstrādē saskaņā ar šo direktīvu pilnībā tiktu ievērotas tiesības uz personas datu aizsardzību. Šādai apstrādei piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/679 (8) un Direktīvu (ES) 2016/680 (9) to attiecīgajās piemērošanas jomās. Līdzekļu atguves dienestu piekļuvei centralizētiem bankas kontu reģistriem un datu izguves sistēmām piemēro Direktīvu (ES) 2016/680, bet nepiemēro Padomes Lēmuma 2007/845/TI (10) 5. panta 2. punktu. Attiecībā uz Eiropolu piemēro Regulu (ES) 2016/794. Lai nodrošinātu personas datu aizsardzību, šajā direktīvā būtu jāparedz konkrēti papildu aizsardzības pasākumi un nosacījumi attiecībā uz mehānismiem, ar ko nodrošina sensitīvu datu apstrādi un informācijas pieprasījumu reģistrēšanu.

(26)

Saskaņā ar šo direktīvu iegūtie personas dati kompetentajām iestādēm būtu jāapstrādā saskaņā ar attiecīgiem piemērojamiem datu aizsardzības noteikumiem un tikai tad, ja tas ir nepieciešami un samērīgi nolūkā novērst, atklāt un izmeklēt smagus noziegumus vai veikt kriminālvajāšanu par tiem.

(27)

Turklāt, lai ievērotu tiesības uz personas datu aizsardzību un privātumu un lai ierobežotu ietekmi, ko rada piekļuve centralizētos bankas kontu reģistros un datu izguves sistēmās ietvertajai informācijai, ir svarīgi paredzēt nosacījumus šādas piekļuves ierobežošanai. Konkrēti, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka attiecībā uz piekļuvi personas datiem, ko šīs direktīvas nolūkos veic kompetentās iestādes, piemēro attiecīgu datu aizsardzības politiku un pasākumus. Tikai pilnvarotam personālam vajadzētu būt piekļuvei informācijai, kas ietver personas datus, kurus var saņemt no centralizētajiem bankas kontu reģistriem vai izmantojot autentifikācijas procesus. Personāls, kam ir piešķirta piekļuve šādiem sensitīviem datiem, būtu jāapmāca drošības metožu jomā attiecībā uz datu apmaiņu un rīcību ar tiem.

(28)

Finanšu datu nosūtīšana trešām valstīm un starptautiskajiem partneriem šīs direktīvas nolūkos būtu jāatļauj vienīgi saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 V nodaļā vai Direktīvas (ES) 2016/680 V nodaļā paredzētajiem nosacījumiem.

(29)

Komisijai par šīs direktīvas īstenošanu būtu jāziņo pēc trim gadiem no tās transponēšanas dienas, kā arī turpmāk ik pēc trim gadiem. Saskaņā ar 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumu par labāku likumdošanas procesu (11) Komisijai būtu arī jāveic šīs direktīvas izvērtējums, balstoties uz īpašā uzraudzības kārtībā apkopotu informāciju, lai izvērtētu šīs direktīvas faktisko ietekmi un nepieciešamību pēc turpmākas rīcības.

(30)

Direktīvas mērķis ir nodrošināt, lai tiktu pieņemti noteikumi, kas saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 67. pantu sniedz Savienības iedzīvotājiem augstāku drošības līmeni, novēršot un apkarojot noziedzību. Sava starptautiskā rakstura dēļ terorisma un noziedzības draudi skar Savienību kopumā, un ir nepieciešama Savienības mēroga atbildes reakcija. Noziedznieki varētu izmantot to, ka atsevišķā dalībvalstī informācija par bankas kontiem un finanšu informācija netiek efektīvi izmantota, un varētu gūt labumu no tā, savukārt tas varētu radīt sekas citā dalībvalstī.

(31)

Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķi, proti, uzlabot FIU un publisko iestāžu, kuras ir atbildīgas par smagu noziegumu novēršanu, atklāšanu, izmeklēšanu vai kriminālvajāšanu par tiem, piekļuvi informācijai, lai tās varētu labāk veikt finanšu izmeklēšanu un lai uzlabotu to savstarpējo sadarbību, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet rīcības mēroga vai iedarbības dēļ to var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar LES 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(32)

Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus šīs direktīvas īstenošanai attiecībā uz atļauju dalībvalstīm provizoriski piemērot vai noslēgt nolīgumus ar trešām valstīm, kuras ir Eiropas Ekonomikas zonas līgumslēdzējas puses, jautājumos, kuri ir šīs Direktīvas II nodaļas darbības jomā, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (12).

(33)

Padomes Lēmums 2000/642/TI būtu jāatceļ, jo tā priekšmetu regulē citi Savienības tiesību akti un tas vairs nav nepieciešams.

(34)

Saskaņā ar 3. pantu Protokolā Nr. 21 par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas pievienots LES un LESD, Apvienotā Karaliste un Īrija ir paziņojušas, ka vēlas piedalīties šīs direktīvas pieņemšanā un piemērošanā.

(35)

Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā Nr. 22 par Dānijas nostāju, kas pievienots LES un LESD, Dānija nepiedalās šīs direktīvas pieņemšanā, un Dānijai šī direktīva nav saistoša un nav jāpiemēro.

(36)

Tika lūgts Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja viedoklis saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 45/2001 (13) 28. panta 2. punktu, un atzinums tika sniegts 2018. gada 10. septembrī,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

I NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets

1.   Ar šo direktīvu nosaka pasākumus, lai atvieglotu kompetento iestāžu piekļuvi finanšu informācijai un informācijai par bankas kontiem un minētās informācijas izmantošanu nolūkā novērst, atklāt un izmeklēt smagus noziedzīgus nodarījumus vai veikt kriminālvajāšanu par tiem. Tajā arī nosaka pasākumus, lai atvieglotu finanšu ziņu vākšanas vienību (“FIU”) piekļuvi tiesībaizsardzības informācijai nolūkā novērst un apkarot nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, saistītus predikatīvus nodarījumus un teroristu finansēšanu, un pasākumus, lai atvieglotu sadarbību starp FIU.

2.   Šī direktīva neskar:

a)

Direktīvu (ES) 2015/849 un saistītos valsts tiesību aktu noteikumus, tostarp organizatorisko statusu, kas valsts tiesību aktos piešķirts FIU, kā arī to funkcionālo neatkarību un autonomiju;

b)

informācijas apmaiņas kanālus starp kompetentajām iestādēm vai Savienības vai valstu tiesību aktos paredzētās kompetento iestāžu pilnvaras iegūt informāciju no atbildīgajiem subjektiem;

c)

Regulu (ES) 2016/794;

d)

pienākumus, kas izriet no Savienības instrumentiem par savstarpēju tiesisko palīdzību vai par lēmumu savstarpēju atzīšanu attiecībā uz krimināllietām, un no Pamatlēmuma 2006/960/TI.

2. pants

Definīcijas

Šajā direktīvā piemēro šādas definīcijas:

1)

“centralizēti bankas kontu reģistri” ir saskaņā ar Direktīvas (ES) 2015/849 32.a panta 1. punktu izveidotie centralizētie automatizētie mehānismi, piemēram, centralizēti reģistri vai centralizētas elektroniskas datu izguves sistēmas;

2)

“līdzekļu atguves dienesti” ir valstu dienesti, ko katra dalībvalstis izveidojusi vai norīkojusi, ievērojot Lēmumu 2007/845/TI;

3)

“finanšu ziņu vākšanas vienība (“FIU”)” ir FIU, kas izveidota, ievērojot Direktīvas (ES) 2015/849 32. pantu;

4)

“atbildīgie subjekti” ir Direktīvas (ES) 2015/849 2. panta 1. punktā noteiktie subjekti;

5)

“finanšu informācija” ir jebkāda veida informācija vai dati, piemēram, dati par finanšu aktīviem, līdzekļu apriti vai finanšu darījumdarbības attiecībām, kas jau ir FIU rīcībā, lai novērstu, atklātu un efektīvi apkarotu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un teroristu finansēšanu;

6)

“tiesībaizsardzības informācija” ir:

i)

jebkāda veida informācija vai dati, kas jau ir kompetento iestāžu rīcībā saistībā ar noziedzīgu nodarījumu novēršanu, atklāšanu un izmeklēšanu vai kriminālvajāšanu par tiem; vai

ii)

jebkāda veida informācija vai dati, kas ir publisku iestāžu vai privātu subjektu rīcībā saistībā ar noziedzīgu nodarījumu novēršanu, atklāšanu un izmeklēšanu vai kriminālvajāšanu par tiem un kas ir pieejami kompetentajām iestādēm, neveicot piespiedu pasākumus saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

Šāda informācija cita starpā var būt dati par sodāmību, informācija par izmeklēšanu, informācija par aktīvu iesaldēšanu vai aresta uzlikšanu tiem vai par citiem izmeklēšanas vai pagaidu pasākumiem un informācija par notiesājošiem spriedumiem un konfiskācijām;

7)

“informācija par bankas kontiem” ir šāda centralizētajos bankas kontu reģistros ietvertā informācija par bankas un maksājumu kontiem un glabāšanas seifiem:

i)

par klienta konta turētāju un jebkuru personu, kas norāda, ka tā rīkojas klienta vārdā: vārds un uzvārds, ko papildina vai nu pārējie identifikācijas dati, kas nepieciešami saskaņā ar valsts noteikumiem, ar kuriem transponē Direktīvas (ES) 2015/849 13. panta 1. punkta a) apakšpunktu, vai unikāls identifikācijas numurs;

ii)

par klienta konta turētāja faktisko īpašnieku: vārds un uzvārds, ko papildina vai nu pārējie identifikācijas dati, kas nepieciešami saskaņā ar valsts noteikumiem, ar kuriem transponē Direktīvas (ES) 2015/849 13. panta 1. punkta b) apakšpunktu, vai unikāls identifikācijas numurs;

iii)

par banku vai maksājumu kontu: IBAN numurs un konta atvēršanas un slēgšanas datums;

iv)

par glabāšanas seifu: nomnieka vārds un uzvārds, ko papildina pārējie identifikācijas dati, kas nepieciešami saskaņā ar valsts noteikumiem, ar kuriem transponē Direktīvas (ES) 2015/849 13. panta 1. punktu, vai unikāls identifikācijas numurs un nomas ilgums;

8)

“nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācija” ir rīcība, kas definēta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2018/1673 (14) 3. pantā;

9)

“saistītie predikatīvie nodarījumi” ir nodarījumi, kas minēti Direktīvas (ES) 2018/1673 2. panta 1. punktā;

10)

“teroristu finansēšana” ir rīcība, kas definēta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2017/541 (15) 11. pantā;

11)

“finanšu analīze” ir rezultāti, kas gūti operatīvajā un stratēģiskajās analīzē, ko jau ir veikušas FIU, lai pildītu savus uzdevumus, ievērojot Direktīvu (ES) 2015/849;

12)

“smagi noziedzīgi nodarījumi” ir noziegumu formas, kas uzskaitītas Regulas (ES) 2016/794 I pielikumā.

3. pants

Kompetento iestāžu norīkošana

1.   Katra dalībvalsts no savām iestādēm, kuru kompetencē ir noziedzīgu nodarījumu novēršana, atklāšana un izmeklēšana vai kriminālvajāšana par tiem, norīko kompetentās iestādes, kas ir pilnvarotas piekļūt tās valsts centralizētajam bankas kontu reģistram. Minēto iestāžu vidū ir vismaz līdzekļu atguves dienesti.

2.   Katra dalībvalsts no to valsts iestāžu vidus, kuru kompetencē ir noziedzīgu nodarījumu novēršana, atklāšana un izmeklēšana vai kriminālvajāšana par tiem, norīko kompetentās iestādes, kas var pieprasīt un saņemt finanšu informāciju vai finanšu analīzi no FIU.

3.   Katra dalībvalsts līdz 2021. gada 2. decembrim paziņo Komisijai kompetentās iestādes, kas norīkotas, ievērojot 1. un 2. punktu, un paziņo Komisijai par jebkādiem grozījumiem attiecībā uz to. Komisija paziņojumus publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

II NODAĻA

KOMPETENTO IESTĀŽU PIEKĻUVE INFORMĀCIJAI PAR BANKAS KONTIEM

4. pants

Kompetento iestāžu piekļuve informācijai par bankas kontiem un meklējumu veikšana

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās valsts iestādes, kas norīkotas, ievērojot 3. panta 1. punktu, ir tiesīgas tieši un nekavējoties piekļūt informācijai par bankas kontiem un veikt meklējumus tajā, kad tas ir vajadzīgs tām noteikto pienākumu izpildei nolūkā novērst, atklāt un izmeklēt smagu noziedzīgu nodarījumu vai veikt kriminālvajāšanu par to vai sniegt atbalstu izmeklēšanai par smagu noziedzīgu nodarījumu, ieskaitot ar šādu izmeklēšanu saistīto aktīvu identificēšanu, izsekošanu un iesaldēšanu. Uzskatāms, ka piekļuve notiek tieši un nekavējoties cita starpā arī tad, ja valstu iestādes, kas uztur centralizētos bankas kontu reģistrus, informāciju par bankas kontiem kompetentajām iestādēm nosūta ātri, izmantojot automātisku mehānismu, ar noteikumu, ka pieprasītajiem datiem vai sniedzamajai informācijai nevar piekļūt nekādas starpniekiestādes.

2.   Kompetentās iestādes, ievērojot šo direktīvu, nevar piekļūt tādai papildu informācijai un veikt meklējumus tajā, kuru dalībvalstis uzskata par būtisku un ietver centralizētos bankas kontu reģistros, ievērojot Direktīvas (ES) 2015/849 32.a panta 4. punktu.

5. pants

Nosacījumi piekļuvei un meklēšanai, ko veic kompetentās iestādes

1.   Informācijai par bankas kontiem saskaņā ar 4. pantu katrā gadījumā atsevišķi piekļūst un meklējumus veic tikai tāds katras kompetentās iestādes personāls, kas ir īpaši norīkots un pilnvarots minēto uzdevumu veikšanai.

2.   Dalībvalstis nodrošina, ka norīkoto kompetento iestāžu personāls ievēro augstus profesionālos konfidencialitātes un datu aizsardzības standartus, ka tas ir augstākā mērā godprātīgs un ka tam ir atbilstošas prasmes.

3.   Dalībvalstis nodrošina, ka ir ieviesti tehniski un organizatoriski pasākumi, kas nodrošina datu drošību atbilstoši augstiem tehnoloģiskajiem standartiem, lai kompetentās iestādes varētu īstenot pilnvaras piekļūt informācijai par bankas kontiem un veikt meklējumus saskaņā ar 4. pantu.

6. pants

Kompetento iestāžu veiktās piekļuves un meklēšanas pārraudzība

1.   Dalībvalstis paredz, ka iestādes, kas uztur centralizētos bankas kontu reģistrus, nodrošina to, ka katru reizi tiek saglabāti ieraksti par norīkoto kompetento iestāžu piekļuvi informācijai par bankas kontiem un veikti meklēšanu. Ieraksti jo īpaši ietver šo:

a)

atsauce uz valsts datni;

b)

vaicājuma vai meklējuma datums un laiks;

c)

vaicājuma vai meklējuma veikšanai izmantoto datu veids;

d)

rezultātu unikālie identifikatori;

e)

tās norīkotās kompetentās iestādes nosaukums, kura veikusi pieprasījumu vai meklēšanu reģistrā;

f)

tās amatpersonas unikālais lietotāja identifikators, kas veikusi vaicājumu vai veikusi meklējumu, un – attiecīgā gadījumā – tās amatpersonas unikālais lietotāja identifikators, kas uzdevusi veikt vaicājumu vai meklējumu, kā arī, ciktāl iespējams, vaicājuma vai meklējuma rezultātu saņēmēja unikālais lietotāja identifikators.

2.   Ierakstus regulāri pārbauda datu aizsardzības speciālisti, kas ir atbildīgi par centralizētiem bankas kontu reģistriem. Ierakstus pēc pieprasījuma dara pieejamus kompetentajai uzraudzības iestādei, kas izveidota saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/680 41. pantu.

3.   Ierakstus izmanto tikai datu aizsardzības pārraudzībai, tostarp tam, lai pārbaudītu pieprasījuma pieļaujamību un datu apstrādes likumīgumu, un datu drošības nodrošināšanai. Tos aizsargā ar atbilstīgiem pasākumiem, lai tiem nepiekļūtu nepilnvarotas personas, un tos dzēš piecus gadus pēc to izveides, ja vien tie nav nepieciešami notiekošās pārraudzības procedūrās.

4.   Dalībvalstis nodrošina, ka iestādes, kas uztur centralizētos bankas kontu reģistrus, veic atbilstīgus pasākumus, lai personāls būtu informēts par piemērojamajiem Savienības un valstu tiesību aktiem, tostarp par piemērojamajiem datu aizsardzības noteikumiem. Šādi pasākumi ietver specializētas apmācības programmas.

III NODAĻA

INFORMĀCIJAS APMAIŅA STARP KOMPETENTAJĀM IESTĀDĒM UN FIU, KĀ ARĪ STARP FIU

7. pants

Kompetento iestāžu informācijas pieprasījumi FIU

1.   Ievērojot valsts procesuālās garantijas, katra dalībvalsts nodrošina, ka tās FIU ir pienākums sadarboties ar tās norīkotajām kompetentajām iestādēm, kas minētas 3. panta 2. punktā, un spēt savlaicīgi atbildēt uz minēto norīkoto kompetento iestāžu veiktajiem finanšu informācijas vai finanšu analīzes pamatotajiem pieprasījumiem, ja minētā finanšu informācija vai finanšu analīze katrā gadījumā atsevišķi ir nepieciešama un ja pieprasījumu pamato apsvērumi saistībā ar smagu noziedzīgu nodarījumu novēršanu, atklāšanu un izmeklēšanu vai kriminālvajāšanu par tiem.

2.   Ja ir objektīvi iemesli uzskatīt, ka šādas informācijas sniegšana negatīvi ietekmētu notiekošo izmeklēšanu vai analīzi vai, ārkārtas apstākļos, ja informācijas izpaušana būtu acīmredzami nesamērīga ar fiziskas vai juridiskas personas leģitīmajām interesēm vai nesvarīga nolūkiem, kādos tā ir pieprasīta, FIU nav pienākuma izpildīt informācijas pieprasījumu.

3.   Izmantošanai nolūkos, kas pārsniedz sākotnēji apstiprinātos nolūkus, ir vajadzīga minētās FIU iepriekšēja piekrišana. FIU pienācīgi paskaidro jebkuru atteikumu atbildēt uz pieprasījumu, kas izdarīts saskaņā ar 1. punktu.

4.   Lēmumu par informācijas izplatīšanu pieņem pati FIU.

5.   No FIU saņemto finanšu informāciju un finanšu analīzi norīkotās kompetentās iestādes var apstrādāt konkrētos nolūkos novērst, atklāt un izmeklēt smagus noziedzīgus nodarījumus vai veikt kriminālvajāšanu par tiem, kuri atšķiras no nolūkiem, kuros personas datus vāc saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/680 4. panta 2. punktu.

8. pants

FIU informācijas pieprasījumi kompetentajām iestādēm

Ievērojot valsts procesuālās garantijas un papildus FIU piekļuvei informācijai, kā paredzēts Direktīvas (ES) 2015/849 32. panta 4. punktā, katra dalībvalsts nodrošina, ka tās norīkotajām kompetentajām iestādēm ir pienākums savlaicīgi atbildēt uz valsts FIU veiktiem tiesībaizsardzības informācijas pieprasījumiem, katru gadījumu izskatot atsevišķi, ja informācija ir nepieciešama nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, saistīto predikatīvo nodarījumu un teroristu finansēšanas novēršanai, atklāšanai un apkarošanai.

9. pants

Informācijas apmaiņa starp dažādu dalībvalstu FIU

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka izņēmuma un steidzamos gadījumos to FIU ir tiesīgas apmainīties ar finanšu informāciju vai finanšu analīzi, kas var būt būtiska tādas informācijas apstrādei vai analīzei, kura ir saistīta ar terorismu vai tādu organizēto noziedzību, kas saistīta ar terorismu.

2.   Dalībvalstis nodrošina, ka FIU 1. punktā minētajos gadījumos un ievērojot to darbības ierobežojumus šādas informācijas apmaiņu cenšas veikt ātri.

10. pants

Informācijas apmaiņa starp dažādu dalībvalstu kompetentajām iestādēm

1.   Ievērojot valsts procesuālās garantijas, katra dalībvalsts nodrošina, ka tās kompetentās iestādes, kas norīkotas, ievērojot 3. panta 2. punktu, pēc pieprasījuma un katrā gadījumā atsevišķi var apmainīties ar finanšu informāciju vai finanšu analīzi, kas iegūta no to dalībvalsts FIU, ar citas dalībvalsts norīkoto kompetento iestādi, ja minētā finanšu informācija vai finanšu analīze ir nepieciešama, lai novērstu, atklātu un apkarotu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, saistītos predikatīvos nodarījumus un teroristu finansēšanu.

Katra dalībvalstis nodrošina, ka tās norīkotās kompetentās iestādes finanšu informāciju vai finanšu analīzi, ar ko apmainās, ievērojot šo pantu, izmanto tikai tam mērķim, kuram tā tika prasīta vai sniegta.

Katra dalībvalstis nodrošina, ka finanšu informācijas vai finanšu analīzes, ko tās norīkotās kompetentās iestādes ieguvušas no minētās dalībvalsts FIU, nodošanai jebkurai citai iestādei, aģentūrai vai departamentam vai minētās informācijas izmantošanai citiem mērķiem, nevis tiem, kas tika sākotnēji apstiprināti, ir nepieciešama iepriekšēja piekrišana no FIU, kura informāciju sniegusi.

2.   Dalībvalstis nodrošina, ka pieprasījumu, kas veikts, ievērojot šo pantu, un atbildi uz to nosūta, izmantojot īpašus drošus elektroniskos sakarus, kas nodrošina augstu datu drošības līmeni.

IV NODAĻA

INFORMĀCIJAS APMAIŅA AR EIROPOLU

11. pants

Bankas kontu informācijas sniegšana Eiropolam

Katra dalībvalsts nodrošina, ka tās kompetentās iestādes ar Eiropola valsts vienības starpniecību vai – ja to atļauj minētā dalībvalsts – tiešā saziņā ar Eiropolu, ir tiesīgas atbildēt uz pienācīgi pamatotiem pieprasījumiem, kas saistīti ar informāciju par bankas kontiem un kurus Eiropols veicis katrā gadījumā atsevišķi savu pienākumu robežās un lai izpildītu tā uzdevumus. Piemēro Regulas (ES) 2016/794 7. panta 6. un 7. punktu.

12. pants

Informācijas apmaiņa starp Eiropolu un FIU

1.   Katra dalībvalsts nodrošina, ka tās FIU ir tiesīga atbildēt uz pienācīgi pamatotiem pieprasījumiem, kurus Eiropols veicis ar Eiropola valsts vienības starpniecību vai tiešā saziņā starp FIU un Eiropolu, ja to atļauj minētā dalībvalsts. Šādi pieprasījumi attiecas uz finanšu informāciju un finanšu analīzi, un tos izdara katrā gadījumā atsevišķi Eiropola pienākumu robežās un lai izpildītu tā uzdevumus.

2.   Apmaiņai, ko veic, ievērojot šo pantu, piemēro Direktīvas (ES) 2015/849 32. panta 5. punktu un Regulas (ES) 2016/794 7. panta 6. un 7. punktu.

3.   Dalībvalstis nodrošina, ka tiek pienācīgi paskaidrots katrs gadījums, kad pieprasījums netiek izpildīts.

13. pants

Sīki izstrādāta informācijas apmaiņas kārtība

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka informācijas apmaiņa, ko veic, ievērojot šīs direktīvas 11. un 12. pantu, saskaņā ar Regulu (ES) 2016/794 notiek elektroniski, izmantojot:

a)

SIENA vai tās pēcteci valodā, kas tiek izmantota SIENA; vai

b)

attiecīgā gadījumā, FIU.Net vai tā pēcteci.

2.   Dalībvalstis nodrošina, ka informācijas apmaiņa, ko veic, ievērojot 12. pantu, notiek savlaicīgi un ka ar Eiropola veiktiem informācijas pieprasījumiem šajā sakarā rīkojas tā, it kā to izcelsme būtu cita FIU.

14. pants

Datu aizsardzības prasības

1.   Personas datu apstrādi saistībā ar informāciju par bankas kontiem, finanšu informāciju un finanšu analīzi, kas minēta šīs direktīvas 11. un 12. pantā, veic saskaņā ar Regulas (ES) 2016/794 18. pantu un vienīgi tāds Eiropola personāls, kas ir īpaši norīkots un pilnvarots minēto uzdevumu veikšanai.

2.   Eiropols informē saskaņā ar Regulas (ES) 2016/794 41. pantu iecelto datu aizsardzības inspektoru par katru informācijas apmaiņu, kas veikta, ievērojot šīs direktīvas 11., 12. un 13. pantu.

V NODAĻA

PAPILDU NOTEIKUMI SAISTĪBĀ AR PERSONAS DATU APSTRĀDI

15. pants

Darbības joma

Šo nodaļu piemēro tikai norīkotajām kompetentajām iestādēm un FIU attiecībā uz informācijas apmaiņu, ievērojot III nodaļu, un attiecībā uz finanšu informācijas un finanšu analīzes apmaiņu, kurā iesaistītas Eiropola valstu vienības, ievērojot IV nodaļu.

16. pants

Sensitīvu personas datu apstrāde

1.   Personas datus, kas atklāj personas rases vai etnisko piederību, politiskos uzskatus, reliģisko vai filozofisko pārliecību vai dalību arodbiedrībās, vai datus par fiziskas personas veselību, dzimumdzīvi vai seksuālo orientāciju atļauj apstrādāt tikai tad, ja pastāv pienācīgas garantijas datu subjekta tiesībām un brīvībām saskaņā ar piemērojamajiem datu aizsardzības noteikumiem.

2.   Tikai personāls, kas ir īpaši apmācīts un ko pārzinis ir īpaši pilnvarojis, var piekļūt šā panta 1. punktā minētajiem datiem un tos apstrādāt, ievērojot datu aizsardzības speciālista norādījumus.

17. pants

Informācijas pieprasījumu ieraksti

Dalībvalstis nodrošina, ka tiek glabāti ieraksti par informācijas pieprasījumiem, kas sniegti, ievērojot šo direktīvu. Minētajos ierakstos iekļauj vismaz šādu informāciju:

a)

informācijas pieprasītājas organizācijas nosaukums un kontaktinformācija un attiecīgā darbinieka vārds un uzvārds un kontaktinformācija, un, ciktāl tas iespējams, vaicājuma vai meklējuma rezultātu saņēmēja vārds un uzvārds un kontaktinformācija;

b)

atsauce uz valsts lietu, saistībā ar kuru tiek pieprasīta informācija;

c)

pieprasījumu priekšmets; un

d)

visi šādu pieprasījumu izpildes pasākumi.

Ierakstus glabā piecus gadus pēc to izveides un izmanto tikai tam, lai pārbaudītu personas datu apstrādes likumību. Attiecīgās iestādes pēc tās pieprasījuma visus ierakstus dara pieejamus valsts uzraudzības iestādei.

18. pants

Datu subjektu tiesību ierobežojumi

Dalībvalstis var pieņemt leģislatīvus pasākumus, ar ko pilnībā vai daļēji ierobežo datu subjektu tiesības piekļūt personas datiem, kuri attiecas uz viņiem un tiek apstrādāti atbilstīgi šai direktīvai, attiecīgi saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 23. panta 1. punktu vai Direktīvas (ES) 2016/680 15. panta 1. punktu.

VI NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

19. pants

Pārraudzība

1.   Dalībvalstis pārskata smagu noziedzīgu nodarījumu apkarošanas sistēmu efektivitāti, uzturot visaptverošu statistiku.

2.   Komisija līdz 2020. gada 1. februārim sagatavo sīki izstrādātu programmu šīs direktīvas iznākumu, rezultātu un ietekmes pārraudzībai.

Programmā apraksta, kādā veidā un kādos laika intervālos dati un citi nepieciešamie pierādījumi tiks apkopoti. Tajā norāda pasākumus, ko īsteno Komisija un dalībvalstis, lai vāktu un analizētu datus un citus pierādījumus.

Dalībvalstis sniedz Komisijai datus un citus pierādījumus, kas nepieciešami pārraudzībai.

3.   Šā panta 1. punktā minētā statistika jebkurā gadījumā ietver šādu informāciju:

a)

to meklējumu skaits, kurus saskaņā ar 4. pantu veikušas norīkotās kompetentās iestādes;

b)

dati, ar kuriem mērīts katras iestādes atbilstīgi šai direktīvai izdoto pieprasījumu daudzums, atbildes uz minētajiem pieprasījumiem, izmeklēto lietu skaits, kriminālvajāto personu skaits un par smagiem noziedzīgiem nodarījumiem notiesāto personu skaits, ja šāda informācija ir pieejama;

c)

dati, ar kuriem mērīts laiks no pieprasījuma saņemšanas, kādā iestāde atbild uz pieprasījumu;

d)

dati, ar kuriem mērītas ar šo direktīvu aptvertajiem iekšzemes un pārrobežu pieprasījumiem atvēlēto cilvēkresursu vai IT resursu izmaksas, ja šādi dati ir pieejami.

4.   Dalībvalstis organizē statistikas sagatavošanu un apkopošanu un reizi gadā nosūta 3. punktā minēto statistiku Komisijai.

20. pants

Saikne ar citiem instrumentiem

1.   Šī direktīva neliedz dalībvalstīm saglabāt vai noslēgt divpusējus vai daudzpusējus nolīgumus vai savstarpējas vienošanās par informācijas apmaiņu starp kompetentajām iestādēm, ciktāl šādi nolīgumi vai vienošanās ir saderīgi ar Savienības tiesību aktiem, jo īpaši ar šo direktīvu.

2.   Šī direktīva neskar nekādus dalībvalstu vai Savienības pienākumus un saistības saskaņā ar spēkā esošiem divpusējiem vai daudzpusējiem nolīgumiem ar trešām valstīm.

3.   Neskarot kompetenču sadalījumu starp Savienību un dalībvalstīm saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, dalībvalstis paziņo Komisijai par nodomu sākt sarunas par nolīgumiem starp dalībvalstīm un trešām valstīm, kuras ir Eiropas Ekonomikas zonas līgumslēdzējas puses, jautājumos, kas ietilpst šīs direktīvas II nodaļas darbības jomā, un noslēgt minētos nolīgumus.

Ja Komisija divu mēnešu laikā pēc tam, kad ir saņēmusi kādas dalībvalsts paziņojumu par nodomu sākt pirmajā daļā minētās sarunas, secina, ka sarunas varētu traucēt attiecīgām Savienības politikas jomām vai ka to rezultātā varētu tikt noslēgts nolīgums, kas nav saderīgs ar Savienības tiesību aktiem, tā dalībvalsti attiecīgi informē.

Dalībvalstis regulāri informē Komisiju par jebkādām šādām sarunām un vajadzības gadījumā aicina Komisiju piedalīties kā novērotāju.

Dalībvalstīm atļauj provizoriski piemērot vai noslēgt pirmajā daļā minētos nolīgumus ar noteikumu, ka tie ir saderīgi ar Savienības tiesību aktiem un nekaitē attiecīgo Savienības politikas jomu priekšmetam un mērķim. Komisija šādus atļaujas piešķiršanas lēmumus pieņem ar īstenošanas aktiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar konsultēšanās procedūru, kas minēta 22. pantā.

21. pants

Izvērtēšana

1.   Komisija līdz 2024. gada 2. augustam un turpmāk ik pēc trim gadiem izstrādā ziņojumu par šīs direktīvas īstenošanu un iesniedz to Eiropas Parlamentam un Padomei. Ziņojumu publisko.

2.   Saskaņā ar Direktīvas (ES) 2015/849 65. panta 2. punktu Komisija izvērtē šķēršļus un iespējas attiecībā uz sadarbības uzlabošanu starp FIU Savienībā, tostarp iespēju un lietderīgumu izveidot koordinācijas un atbalsta mehānismu.

3.   Komisija līdz 2024. gada 2. augustam sniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei, kurā novērtēts, vai ir nepieciešams un ir samērīgi paplašināt finanšu informācijas definīciju, to attiecinot arī uz jebkura veida informāciju vai datiem, kas ir publisku iestāžu vai atbildīgo subjektu rīcībā un kas ir pieejami FIU, neveicot piespiedu pasākumus saskaņā ar valsts tiesību aktiem, un attiecīgā gadījumā nāk klajā ar tiesību akta priekšlikumu.

4.   Komisija līdz 2024. gada 2. augustam veic novērtējumu par iespējām un problēmjautājumiem attiecībā uz to, ja finanšu informācijas vai finanšu analīzes apmaiņā starp FIU Savienībā iekļautu arī smagus noziedzīgus nodarījumus, kuri nav terorisms vai tāda organizētā noziedzība, kas saistīta ar terorismu.

5.   Ne agrāk kā 2027. gada 2. augustā Komisija veic šīs direktīvas izvērtējumu un iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par galvenajiem konstatējumiem. Ziņojumā ietver arī izvērtējumu par to, kā ir ievērotas Eiropas Savienības Pamattiesību hartā atzītās pamattiesības un pamatprincipi.

6.   Šā panta 1. līdz 4. punkta mērķiem dalībvalstis sniedz Komisijai nepieciešamo informāciju. Komisija ņem vērā statistiku, ko dalībvalstis iesniegušas saskaņā ar 19. pantu, un var pieprasīt papildinformāciju no dalībvalstīm un uzraudzības iestādēm.

22. pants

Komiteju procedūra

1.   Komisijai palīdz komiteja. Šī komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 4. pantu.

23. pants

Transponēšana

Dalībvalstis stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības līdz 2021. gada 1. augustam. Dalībvalstis par to tūlīt informē Komisiju.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka paņēmienus, kā izdarāma šāda atsauce.

Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to valsts tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

24. pants

Lēmuma 2000/642/TI atcelšana

Lēmumu 2000/642/TI atceļ no 2021. gada 1. augusta.

25. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

26. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm saskaņā ar Līgumiem.

Briselē, 2019. gada 20. jūnijā

Eiropas Parlamenta vārdā

priekšsēdētājs

A. TAJANI

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

G. CIAMBA


(1)  OV C 367, 10.10.2018., 84. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta 2019. gada 17. aprīļa nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2019. gada 14. jūnija lēmums.

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/849 (2015. gada 20. maijs) par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK un Komisijas Direktīvu 2006/70/EK (OV L 141, 5.6.2015., 73. lpp.).

(4)  Padomes Pamatlēmums 2006/960/TI (2006. gada 18. decembris) par Eiropas Savienības dalībvalstu tiesībaizsardzības iestāžu informācijas un izlūkdatu apmaiņas vienkāršošanu (OV L 386, 29.12.2006., 89. lpp.).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/41/ES (2014. gada 3. aprīlis) par Eiropas izmeklēšanas rīkojumu krimināllietās (OV L 130, 1.5.2014., 1. lpp.).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/794 (2016. gada 11. maijs) par Eiropas Savienības Aģentūru tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropolu) un ar kuru aizstāj un atceļ Padomes Lēmumus 2009/371/TI, 2009/934/TI, 2009/935/TI, 2009/936/TI un 2009/968/TI (OV L 135, 24.5.2016., 53. lpp.).

(7)  Padomes Regula (ES) 2017/1939 (2017. gada 12. oktobris), ar ko īsteno ciešāku sadarbību Eiropas Prokuratūras (EPPO) izveidei (OV L 283, 31.10.2017., 1. lpp.).

(8)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).

(9)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/680 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi, ko veic kompetentās iestādes, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem vai izpildītu kriminālsodus, un par šādu datu brīvu apriti, ar ko atceļ Padomes Pamatlēmumu 2008/977/TI (OV L 119, 4.5.2016., 89. lpp.).

(10)  Padomes Lēmums 2007/845/TI (2007. gada 6. decembris) attiecībā uz sadarbību starp dalībvalstu līdzekļu atguves dienestiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu vai citu īpašumu meklēšanas un identificēšanas jomā (OV L 332, 18.12.2007., 103. lpp.).

(11)  2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgums starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par labāku likumdošanas procesu (OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.).

(12)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(13)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.).

(14)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/1673 (2018. gada 23. oktobris) par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanu ar krimināltiesībām (OV L 284, 12.11.2018., 22. lpp.).

(15)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2017/541 (2017. gada 15. marts) par terorisma apkarošanu un ar ko aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2002/475/TI un groza Padomes Lēmumu 2005/671/TI (OV L 88, 31.3.2017., 6. lpp.).


Augša