I PIELIKUMS

PARAMETRU VĒRTĪBAS RADONAM, TRITIJAM UN ID DZERAMAJĀ ŪDENĪ

II PIELIKUMS

RADIOAKTĪVU VIELU MONITORINGS

1.   Vispārīgi principi un monitoringa biežums

Monitoringu veic par visiem parametriem, par kuriem saskaņā ar 5. panta 1. punktu jānosaka parametru vērtības. Tomēr īpaša parametra monitorings nav jāveic, ja kompetentā iestāde to noteiktā laikposmā var pierādīt, ka minētajā dzeramā ūdens piegādes objektā parametrs, visticamāk, nebūs tādā koncentrācijā, kas varētu pārsniegt attiecīgo parametra vērtību.

Attiecībā uz dabā sastopamiem radionuklīdiem, ja iepriekšēji rezultāti ir pierādījuši, ka radionuklīdu koncentrācija ir stabila, dalībvalstis, atkāpjoties no 6. punktā izklāstītā paraugu ņemšanas prasību minimuma, monitoringa biežumu nosaka, ņemot vērā cilvēku veselības apdraudējumu. Dalībvalstij nav jāveic radona vai tritija monitorings dzeramajā ūdenī vai nav jānosaka ID, ja tā, pamatojoties uz reprezentatīviem pētījumiem, monitoringa datiem vai citu ticamu informāciju, ir pārliecinājusies, ka tajos noteiktajā laika posmā radona, tritija vai aprēķinātās ID līmeņi būs mazāki par I pielikumā uzskaitītajām attiecīgajām parametru vērtībām. Šajā gadījumā dalībvalsts sniedz sava lēmuma pamatojumu Komisijai un iesniedz Komisijai visu dokumentāciju, kas vajadzīga lēmuma pamatošanai, tostarp veikto pētījumu, monitoringa vai izmeklējumu rezultātus. Attiecībā uz minēto nepiemēro noteikumus par šā pielikuma 6. punktā izklāstīto paraugu ņemšanas un analīzes prasību minimumu.

2.   Radons

Dalībvalstis nodrošina, ka tiek veikti reprezentatīvi pētījumi, lai apzinātu iespējamu radona apstarojuma apjomu un veidu dzeramajā ūdenī, kas tiek ņemts no dažāda veida gruntsūdens avotiem un akām dažādās ģeoloģiskās zonās. Pētījumus izstrādā tā, lai pamatparametrus, jo īpaši attiecīgās vietas ģeoloģiskos un hidroloģiskos parametrus, akmeņu vai augsnes radioaktivitāti un akas veidu, varētu viegli apzināt un izmantot ar mērķi veikt turpmākas darbības vietās ar iespējamu augstu radiācijas līmeni. Radona koncentrācijas monitoringu veic, ja, pamatojoties uz reprezentatīviem pētījumiem vai citu ticamu informāciju, ir iemesls uzskatīt, ka saskaņā ar 5. panta 1. punktu noteiktā parametra vērtība var būt pārsniegta.

3.   Tritijs

Dalībvalstis nodrošina, ka tritija monitoringu dzeramajā ūdenī veic, ja antropogēns tritija vai citu mākslīgu radionuklīdu avots atrodas sateces baseina robežās un, pamatojoties uz citām uzraudzības programmām vai izmeklējumiem, nevar pierādīt, ka tritija līmenis ir zemāks par I pielikumā norādīto parametra vērtību. Ja ir nepieciešams tritija monitorings, to veic tik bieži, kā norādīts šā pielikuma 6. punktā esošajā tabulā. Ja tritija koncentrācija pārsniedz tā parametra vērtību, ir jāveic citu mākslīgo radionuklīdu klātbūtnes izmeklēšana.

4.   Indikatīvā doza

Dzeramā ūdens monitoringu attiecībā uz ID veic, ja pastāv mākslīgās vai pastiprinātas dabiskās radioaktivitātes avots un, pamatojoties uz citām reprezentatīvām monitoringa programmām vai citiem izmeklējumiem, nevar pierādīt, ka ID līmenis ir zemāks par tās parametra vērtību, kas norādīta I pielikumā. Ja ir nepieciešams mākslīgo radionuklīdu līmeņu monitorings, to veic tādā biežumā, kas norādīts šā pielikuma 6. punktā esošajā tabulā. Ja ir nepieciešams dabisko radionuklīdu līmeņa monitorings, katra dalībvalsts nosaka monitoringa biežumu attiecībā uz bruto alfa aktivitāti, bruto beta aktivitāti vai atsevišķiem dabiskiem radionuklīdiem atkarībā no kontroles stratēģijas, ko tā pieņēmusi (saskaņā ar III pielikumu). Monitoringa biežums var būt atšķirīgs, sākot no vienas pārbaudes mērījumiem līdz biežumam, kas norādīts šā pielikuma 6. punktā esošajā tabulā. Ja ir nepieciešama tikai viena pārbaude attiecībā uz dabisko radioaktivitāti, tiek prasīta vismaz vēl viena pārbaude, ja saistībā ar ūdensapgādi notiek izmaiņas, kuras var ietekmēt radionuklīdu koncentrāciju dzeramajā ūdenī.

5.   Ūdens attīrīšana

Ja ir veikta dzeramā ūdens attīrīšana, lai samazinātu radionuklīdu skaitu, monitoringu veic tādā biežumā, kas norādīts 6. punktā esošajā tabulā, lai nodrošinātu, ka minētās attīrīšanas efektivitāte turpinās.

6.   Minimālais paraugu ņemšanas un analīžu biežums

Paraugu ņemšanas un analīžu veikšanas minimālais biežums attiecībā uz tāda dzeramā ūdens monitoringu, ko piegādā no ūdensapgādes tīkla vai cisternās vai ko izmanto pārtikas ražošanas uzņēmumā, ir izklāstīts turpmāk tabulā.

Tabula

Paraugu ņemšanas un analīžu veikšanas minimālais biežums attiecībā uz tāda dzeramā ūdens monitoringu, ko piegādā no ūdensapgādes tīkla vai cisternās vai ko izmanto pārtikas ražošanas uzņēmumā

7.   Vidējā vērtība

Ja attiecīgā paraugā ir pārsniegta parametra vērtība, dalībvalstis nosaka, cik bieži ir vajadzīga atkārtota paraugu ņemšana, lai nodrošinātu, ka mērāmie lielumi raksturo vidējo aktivitātes koncentrāciju visa gada laikā.

III PIELIKUMS

ID MONITORINGS UN ANALĪTISKIE VEIKTSPĒJAS RAKSTURLIELUMI

1.   Monitorings attiecībā uz atbilstību ID

Lai noteiktu dzeramā ūdens radioaktivitāti, dalībvalstis var izmantot dažādas uzticamas kontroles stratēģijas. Šīs stratēģijas var ietvert kontroles, nosakot konkrētus radionuklīdus vai kādu konkrētu radionuklīdu, vai bruto alfa aktivitātes vai bruto beta aktivitātes kontroli.

a)   Kontrole, nosakot konkrētus radionuklīdus vai kādu konkrētu radionuklīdu

Ja kāda no aktivitātes koncentrācijām pārsniedz 20 % no atbilstošā atvasinātā lieluma vai ja tritija koncentrācija pārsniedz I pielikumā norādīto parametra vērtību, ir jāveic papildu radionuklīdu analīze. Mērāmos radionuklīdus nosaka dalībvalstis, ņemot vērā visu būtisko informāciju par iespējamiem radioaktivitātes avotiem.

b)   Bruto alfa aktivitātes un bruto beta aktivitātes kontroles stratēģijas

Dalībvalstis var izmantot bruto alfa aktivitātes un bruto beta aktivitātes (1) kontroles stratēģijas, lai veiktu ID parametra indikatorvērtības monitoringu.

Šim mērķim nosaka bruto alfa aktivitātes vai bruto beta aktivitātes kontrollīmeņus. Bruto alfa aktivitātes ieteicamais kontrollīmenis ir 0,1 Bq/l Bruto beta aktivitātes ieteicamais kontrollīmenis ir 1,0 Bq/l.

Ja bruto alfa aktivitāte un bruto beta aktivitāte ir mazāka attiecīgi par 0,1 Bq/l un 1,0 Bq/l, dalībvalstis var uzskatīt, ka ID ir mazāka par parametra vērtību 0,1 mSv, un nav vajadzīgi radioloģiski izmeklējumi, ja vien no citiem informācijas avotiem nav zināms, ka ūdensapgādē atrodas konkrēti radionuklīdi, kuru dēļ tiek pārsniegta ID 0,1 mSv.

Ja bruto alfa aktivitāte pārsniedz 0,1 Bq/l un bruto beta aktivitāte pārsniedz 1,0 Bq/l, ir jāveic konkrētu radionuklīdu analīze.

Dalībvalstis var noteikt alternatīvus bruto alfa aktivitātes un bruto beta aktivitātes kontrollīmeņus, ja tās var pierādīt, ka alternatīvie līmeņi atbilst ID 0,1 mSv.

Mērāmos radionuklīdus nosaka dalībvalstis, ņemot vērā visu būtisko informāciju par iespējamiem radioaktivitātes avotiem. Tā kā paaugstināts tritija līmenis var liecināt par citu mākslīgo radionuklīdu klātbūtni, tad tritijs, bruto alfa aktivitāte un bruto beta aktivitāte jāmēra vienā un tajā pašā paraugā.

2.   ID aprēķināšana

ID aprēķina pēc tādas noteiktas radionuklīdu koncentrācijas un dozas koeficientiem, kuri noteikti Direktīvas 96/29/Euratom III pielikuma A tabulā, vai pēc dalībvalstu kompetento iestāžu atzītas jaunākās informācijas, pamatojoties uz ūdens patēriņu gadā (730 litri uz vienu pieaugušo). Ja turpmāk izklāstītā sakarība ir spēkā, dalībvalstis var pieņemt, ka ID ir mazāka par parametra vērtību 0,1 mSv, un tad papildu izmeklēšana nav nepieciešama:

kur:

Ci(nov) radionuklīda i novērotā koncentrācija;

Ci(atv) = radionuklīda i atvasinātā koncentrācija;

n = konstatēto radionuklīdu skaits.

Radioaktivitātes atvasinātā koncentrācija dzeramajā ūdenī  (2)

3.   Veiktspējas raksturlielumi un analīzes metodes

Attiecībā uz turpmāk minētajiem parametriem un radionuklīdiem ar analīzes metodi ir jāspēj izmērīt vismaz aktivitātes koncentrācijas ar šādu jutības robežu:

(1)  Attiecīgā gadījumā bruto beta aktivitāti var aizstāt ar atlikuma beta aktivitāti pēc tam, kad tiek atņemta K-40 aktivitātes koncentrācija.

(2)  Šajā tabulā iekļautas visbiežāk sastopamo dabisko un mākslīgo radionuklīdu vērtības; tās ir precīzas vērtības, kas aprēķinātas uz 0,1 mSv dozu, gada ūdens patēriņu – 730 litriem un izmantojot Direktīvas 96/29/Euratom III pielikuma A tabulā izklāstītos dozas koeficientus; atvasinātās citu radionuklīdu koncentrācijas var aprēķināt tāpat, un vērtības var atjaunināt, pamatojoties uz dalībvalstu kompetento iestāžu atzītu jaunāko informāciju.

(3)  Šajā tabulā norādīta tikai urāna radioaktivitāte, bet ne tā ķīmiskais toksiskums.