EUR-Lex Piekļuve Eiropas Savienības tiesību aktiem

Atpakaļ uz EUR-Lex sākumlapu

Šis dokuments ir izvilkums no tīmekļa vietnes EUR-Lex.

Dokuments 32009L0090

Komisijas Direktīva 2009/90/EK ( 2009. gada 31. jūlijs ), ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2000/60/EK nosaka tehniskās specifikācijas ūdens stāvokļa ķīmiskajām analīzēm un monitoringam (Dokuments attiecas uz EEZ)

OV L 201, 1.8.2009., 36./38. lpp. (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
Īpašais izdevums horvātu valodā: Nodaļa 15 Sējums 028 Lpp. 64 - 66

Dokumenta juridiskais statuss Spēkā

ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2009/90/oj

1.8.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 201/36


KOMISIJAS DIREKTĪVA 2009/90/EK

(2009. gada 31. jūlijs),

ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2000/60/EK nosaka tehniskās specifikācijas ūdens stāvokļa ķīmiskajām analīzēm un monitoringam

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 23. oktobra Direktīvu 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (1), un jo īpaši tās 8. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)

Ir jānodrošina tādu laboratoriju analītisko rezultātu kvalitāte un salīdzināmība, kuras dalībvalstu kompetentās iestādes izraudzījušās ūdens ķīmiskās kvalitātes monitoringa veikšanai saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK 8. pantu. EN ISO/IEC-17025 standartā par testēšanas un kalibrēšanas laboratoriju kompetences vispārīgām prasībām ir paredzēti atbilstoši starptautiskie standarti izmantoto analīzes metožu validēšanai.

(2)

Lai izpildītu validēšanas prasības, visām analīzes metodēm, ko dalībvalstis izmanto ūdens stāvokļa ķīmiskās kvalitātes monitoringa programmās, jāatbilst noteiktiem minimāliem veiktspējas kritērijiem, tostarp noteikumiem par mērījumu nenoteiktību un par metožu kvantitatīvās noteikšanas robežu. Lai nodrošinātu ķīmiskās kvalitātes monitoringa rezultātu salīdzināmību, kvantitatīvās noteikšanas robeža ir jānosaka saskaņā ar kopīgi atzītu definīciju.

(3)

Ja nav metožu, kas atbilst kritērijiem, monitoringā jāizmanto labākie pieejamie tehniskie paņēmieni, kuri nerada pārmērīgas izmaksas.

(4)

Vidējo vērtību aprēķināšanā ir jāņem vērā mērījumu rezultāti, kas ir zem analīzes metožu kvantitatīvās noteikšanas robežas. Ir jāparedz noteikumi, kas jāizmanto šādā gadījumā.

(5)

Tehniskām darbībām analītisko rezultātu kvalitātes un salīdzināmības nodrošināšanai ir jābūt saskaņā ar starptautiski atzītu kvalitātes pārvaldības sistēmu paņēmieniem. Šim nolūkam ir piemēroti EN ISO/IEC-17025 standartā noteiktie paņēmieni. Būtu jānodrošina, ka laboratorijas, kas veic ķīmiskās analīzes, apliecina savu kompetenci, piedaloties starptautiski vai valstiski atzītās prasmes pārbaudes programmās un izmantojot pieejamos references materiālus. Ņemot vērā paņēmienu saskaņošanu Kopienas līmenī, prasmes pārbaudes programmu organizācijas pamatā jābūt attiecīgiem starptautiskiem standartiem. Šim nolūkam piemērota rokasgrāmata ir ISO/IEC 43-1 rokasgrāmatas par prasmes pārbaudēm, veicot starplaboratoriju salīdzinošo testēšanu, 1. daļa: Prasmes pārbaudes shēmu izstrāde un darbība. Minēto programmu rezultāti ir jāvērtē, pamatojoties uz starptautiski atzītām vērtēšanas sistēmām. Šajā ziņā par piemērotu uzskatāms ISO-13528 standarts par statistikas metodēm, kas izmantojamas prasmes pārbaudēs, veicot starplaboratoriju salīdzinošo testēšanu.

(6)

Apspriešanās ar Direktīvas 2000/60/EK 21. panta 1. punktā minēto komiteju notika 2008. gada 15. maijā, un komiteja sniedza labvēlīgu atzinumu par Komisijas direktīvas projektu, ar ko atbilstoši Direktīvai 2000/60/EK nosaka tehniskās specifikācijas ūdens stāvokļa ķīmiskajām analīzēm un monitoringam. Komisija 2008. gada 6. jūnijā minēto projektu iesniedza izskatīšanai Eiropas Parlamentam un Padomei. Eiropas Parlaments neiebilda pret pasākumu projektu noteiktajā termiņā. Padome iebilda pret pieņemšanu Komisijā, norādot, ka ierosinātie pasākumi pārsniedz Direktīvā 2000/60/EK paredzētās īstenošanas pilnvaras. Šā iemesla dēļ Komisija nepieņēma pasākumu projektu un iesniedza attiecīgās direktīvas grozīto projektu Direktīvas 2000/60/EK 21. panta 1. punktā minētajai komitejai. Apspriešanās ar komiteju par minēto projektu tika uzsākta rakstiskas procedūras veidā 2009. gada 28. janvārī, un komiteja sniedza labvēlīgu atzinumu.

(7)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK 21. panta 1. punktā minētās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Priekšmets

Šajā direktīvā ir noteiktas tehniskās specifikācijas ūdens stāvokļa ķīmiskajām analīzēm un monitoringam saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK 8. panta 3. punktu. Tajā noteikti obligātie kritēriji attiecībā uz analīzes metodēm, kas jāizmanto dalībvalstīm, veicot ūdens stāvokļa, sedimentu un biotas monitoringu, kā arī noteikumi analītisko rezultātu kvalitātes apliecināšanai.

2. pants

Definīcijas

Šajā direktīvā piemēro šādas definīcijas:

1)

“noteikšanas robeža” ir izejas signāls vai koncentrācijas vērtība, virs kuras var ar iepriekš noteiktu ticamību apgalvot, ka paraugs atšķiras no tukša parauga, kurā nav nosakāmā parametra;

2)

“kvantitatīvās noteikšanas robeža” ir iepriekš noteikts noteikšanas robežas daudzkārtnis pie tādas nosakāmā parametra koncentrācijas, ko var pamatoti noteikt ar pieņemamu pareizības un precizitātes līmeni. Kvantitatīvās noteikšanas robežu var aprēķināt, izmantojot atbilstošo standartu vai paraugu, un to var iegūt no zemākā kalibrēšanas punkta kalibrēšanas līknē, neņemot vērā tukšo paraugu;

3)

“mērījumu nenoteiktība” ir parametrs, kas nav negatīvs un kas raksturo mērlieluma kvantitatīvo vērtību izkliedi, pamatojoties uz izmantoto informāciju.

3. pants

Analīzes metodes

Dalībvalstis nodrošina, ka visas analīzes metodes, tostarp laboratorijas, lauka un tiešsaistes metodes, ko izmanto ķīmiskās kvalitātes monitoringa programmās, kuras īsteno saskaņā ar Direktīvu 2000/60/EK, ir validētas un dokumentētas saskaņā ar EN ISO/IEC-17025 standartu vai citu līdzvērtīgu starptautiski atzītu standartu.

4. pants

Analīžu metožu obligātie kritēriji

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka obligātie kritēriji visām izmantotajām analīzes metodēm pamatojas uz mērījumu nenoteiktību 50 % vai mazāku (k = 2), kas novērtēta atbilstīgo vides kvalitātes standartu līmenī, un kvantitatīvās noteikšanas robežu, kas ir vienāda ar vai mazāka par 30 % vērtību no atbilstīgā vides kvalitātes standarta vērtības.

2.   Ja konkrētajam parametram nav atbilstīga vides kvalitātes standarta vai ja nav tādas analīzes metodes, kas atbilst 1. punktā noteiktajiem kritērijiem, dalībvalstis nodrošina, ka monitoringu veic, izmantojot labākos pieejamos paņēmienus, kas nerada pārmērīgas izmaksas.

5. pants

Vidējo vērtību aprēķināšana

1.   Ja fizikāli ķīmiskie vai ķīmiskie mērlielumi konkrētajā paraugā ir zem kvantitatīvās noteikšanas robežas, mērījumu rezultātus vidējo vērtību aprēķināšanai nosaka kā pusi no attiecīgās kvantitatīvās noteikšanas robežas vērtības.

2.   Ja 1. punktā minētā aprēķinātā mērījumu rezultātu vidējā vērtība ir zem kvantitatīvās noteikšanas robežas, vērtību norāda kā “mazāka par kvantitatīvās noteikšanas robežu”.

3.   Šā panta 1. punkts neattiecas uz mērlielumiem, kas ir fizikāli ķīmisko parametru grupas vai ķīmisko mērlielumu grupas kopējā summa, ieskaitot to būtiskos metabolītus, sadalīšanās un reakcijas produktus. Minētajos gadījumos rezultātus zem atsevišķu vielu kvantitatīvās noteikšanas robežas pielīdzina nullei.

6. pants

Kvalitātes nodrošināšana un kontrole

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka laboratorijas vai laboratoriju nolīgtie apakšuzņēmēji piemēro kvalitātes pārvaldības sistēmas paņēmienus saskaņā ar EN ISO/IEC-17025 vai citiem līdzvērtīgiem starptautiski atzītiem standartiem.

2.   Dalībvalstis nodrošina, ka laboratorijas vai laboratoriju nolīgtie apakšuzņēmēji apliecina savu kompetenci, analizējot attiecīgos fizikāli ķīmiskos vai ķīmiskos mērlielumus šādā veidā:

a)

piedaloties prasmes pārbaudes programmās, kas aptver šīs direktīvas 3. pantā minētās analīzes metodes, attiecībā uz mērlielumiem tādu koncentrāciju līmenī, kas ir reprezentatīvas attiecībā uz ķīmiskās kvalitātes monitoringa programmām, ko īsteno saskaņā ar Direktīvu 2000/60/EK; un

b)

veicot tādu pieejamo references materiālu analīzi, kas ir reprezentatīvi attiecībā uz ievāktajiem paraugiem, kuros koncentrācijas līmenis ir atbilstīgs piemērojamajiem vides kvalitātes standartiem, kuri minēti 4. panta 1. punktā.

3.   Prasmes pārbaudes programmas, kas minētas 2. punkta a) apakšpunktā, organizē akreditētas organizācijas vai starptautiski vai valstiski atzītas organizācijas, kas atbilst ISO/IEC rokasgrāmatas 43-1 prasībām vai citiem līdzvērtīgiem starptautiski atzītiem standartiem.

Rezultātus, kas gūti, piedaloties minētajās programmās, vērtē, pamatojoties uz vērtēšanas sistēmām, kas noteiktas ISO/IEC rokasgrāmatā 43-1 vai ISO-13528 standartā, vai citos līdzvērtīgos starptautiski atzītos standartos.

7. pants

Transponēšana

1.   Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības vēlākais divu gadu laikā pēc direktīvas stāšanās spēkā. Dalībvalstis tūlīt dara Komisijai zināmus minēto noteikumu tekstus.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

2.   Dalībvalstis dara Komisijai zināmus savu tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

8. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

9. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 2009. gada 31. jūlijā

Komisijas vārdā

Komisijas loceklis

Stavros DIMAS


(1)  OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp.


Augša