EUR-Lex Access to European Union law
This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 02008L0056-20170607
Directive 2008/56/EC of the European Parliament and of the Council of 17 June 2008 establishing a framework for community action in the field of marine environmental policy (Marine Strategy Framework Directive) (Text with EEA relevance)
Consolidated text: Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/56/EK ( 2008. gada 17. jūnijs ), ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā (Jūras stratēģijas pamatdirektīva) (Dokuments attiecas uz EEZ)
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/56/EK ( 2008. gada 17. jūnijs ), ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā (Jūras stratēģijas pamatdirektīva) (Dokuments attiecas uz EEZ)
02008L0056 — LV — 07.06.2017 — 001.001
Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm
|
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2008/56/EK (2008. gada 17. jūnijs), ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā (Jūras stratēģijas pamatdirektīva) (OV L 164, 25.6.2008., 19. lpp) |
Grozīta ar:
|
|
|
Oficiālais Vēstnesis |
||
|
Nr. |
Lappuse |
Datums |
||
|
KOMISIJAS DIREKTĪVA (ES) 2017/845 Dokuments attiecas uz EEZ (2017. gada 17. maijs), |
L 125 |
27 |
18.5.2017 |
|
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2008/56/EK
(2008. gada 17. jūnijs),
ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā (Jūras stratēģijas pamatdirektīva)
(Dokuments attiecas uz EEZ)
I
NODAĻA
VISPĀRĪGI NOTEIKUMI
1. pants
Priekšmets
1. Ar šo direktīvu izveido sistēmu, saskaņā ar kuru dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai vēlākais līdz 2020. gadam jūras vidē sasniegtu vai saglabātu labu vides stāvokli.
2. Tādēļ izstrādā un īsteno jūras stratēģijas, lai:
a) aizsargātu un saglabātu jūras vidi vai novērstu tās stāvokļa pasliktināšanos, vai, ja tas ir iespējams, atjaunotu jūras ekosistēmas teritorijās, kur tās nelabvēlīgi ietekmētas;
b) novērstu vai samazinātu piesārņojuma nonākšanu jūras vidē ar mērķi pilnībā novērst piesārņojumu, kā tas noteikts 3. panta 8. punktā, lai nodrošinātu, ka tas būtiski neietekmē vai neapdraud jūras bioloģisko daudzveidību, jūras ekosistēmas, cilvēku veselību vai likumīgu jūras izmantošanu.
3. Ar jūras stratēģijām piemēros ekosistēmu pieeju cilvēku darbību vadībai, nodrošinot, ka šādu darbību kopējā ietekme tiek saglabāta tādā līmenī, kas ir savienojams ar laba vides stāvokļa sasniegšanu, kā arī to, lai pēc cilvēku radītām pārmaiņām netiktu apdraudēta jūras ekosistēmu spēja saglabāties, vienlaikus ļaujot ilgtspējīgi izmantot jūras preces un pakalpojumus gan šīm, gan nākamajām paaudzēm.
4. Ar šo direktīvu veicina dažādu tādu politikas aspektu, nolīgumu un likumdošanas pasākumu savstarpēju saskaņotību, kas ietekmē jūras vidi, un tiecas nodrošināt vides apsvērumu integrēšanu tajos.
2. pants
Darbības joma
1. Šo direktīvu piemēro visiem jūras ūdeņiem, kā noteikts 3. panta 1. punktā, un ņem vērā pārrobežu ietekmi uz trešo valstu jūras vides kvalitāti tajā pašā jūras reģionā vai apakšreģionā.
2. Šo direktīvu nepiemēro darbībām, kas veiktas tikai aizsardzības vai valsts drošības dēļ. Dalībvalstis tomēr cenšas nodrošināt, lai šādas darbības veiktu – ciktāl tas ir saprātīgi un praktiski iespējams – atbilstīgi šīs direktīvas mērķiem.
3. pants
Definīcijas
Šajā direktīvā piemēro šādas definīcijas:
1) “jūras ūdeņi” ir:
a) ūdeņi, jūras dibens un dzīles, kas atrodas jūras virzienā no bāzes līnijas, no kuras mēra teritoriālo ūdeņu platumu, un sniedzas līdz vistālākajam punktam apgabalā, kurā dalībvalstij ir jurisdikcija un/vai kurā tā to īsteno, saskaņā ar UNCLOS, izņemot Līguma II pielikumā minētajām valstīm un teritorijām piegulošos ūdeņus un Francijas aizjūras departamentus un teritoriālās kopienas, un
b) piekrastes ūdeņi, kā tie noteikti Direktīvā 2000/60/EK, un to jūras dibens un dzīles, ciktāl uz noteiktiem jūras vides ekoloģiskā stāvokļa aspektiem jau neattiecas minētā direktīva vai citi Kopienas tiesību akti;
2) “jūras reģions” ir jūras reģions, kas norādīts 4. pantā. Jūras reģioni un apakšreģioni ir norādīti, lai vienkāršotu šīs direktīvas īstenošanu, un ir noteikti, ņemot vērā hidroloģiskas, okeanogrāfiskas un bioģeogrāfiskas īpašības;
3) “jūras stratēģija” ir stratēģija, ko izstrādā un īsteno attiecībā uz katru jūras reģionu vai apakšreģionu, kā noteikts 5. pantā;
4) “vides stāvoklis” ir vispārējais vides stāvoklis attiecīgā apgabala jūras ūdeņos, ņemot vērā jūras ekosistēmu struktūru, funkcijas un to iekšienē vai ārpus tiem notiekošos procesus, dabiskos fiziogrāfiskos, ģeogrāfiskos, bioloģiskos, ģeoloģiskos un klimata faktorus, kā arī fizikālos, akustiskos un ķīmiskos apstākļus, tostarp cilvēku darbību izraisītos apstākļus;
5) “labs vides stāvoklis” ir jūras ūdeņu vides stāvoklis, kurā nodrošināti ekoloģiski daudzveidīgi un dinamiski okeāni un jūras, kas ir tīras, veselīgas un produktīvas sev raksturīgos apstākļos, un kurā jūras vidi izmanto ilgtspējīgi, tādējādi saglabājot izmantošanas un darbību potenciālu pašreizējām un turpmākajām paaudzēm, proti:
a) jūras ekosistēmas veidojošā struktūra, funkcijas un tajās notiekošie procesi kopā ar saistītajiem fiziogrāfiskajiem, ģeogrāfiskajiem, ģeoloģiskajiem un klimatiskajiem faktoriem ļauj šīm ekosistēmām pilnībā darboties un saglabāt stabilitāti pēc cilvēku radītām vides pārmaiņām. Jūras sugas un dzīvotnes ir aizsargātas, cilvēku radītā bioloģiskās daudzveidības samazināšanās ir novērsta, un dažādi bioloģiskie komponenti darbojas līdzsvarā;
b) ekosistēmu hidromorfoloģiskās, fizikālās un ķīmiskās īpašības, tostarp cilvēku darbību izraisītās īpašības attiecīgajā apgabalā, atbalsta ekosistēmas, kā minēts iepriekš. Vielu vai enerģijas, tostarp trokšņa, antropogēna ieplūde jūras vidē neizraisa piesārņojuma sekas.
Labu vides stāvokli nosaka jūras reģiona vai apakšreģiona līmenī, kā minēts 4. pantā, pamatojoties uz I pielikumā norādītajiem vispārējiem kvalitatīvajiem raksturlielumiem. Piemēro adaptīvu pārvaldību, pamatojoties uz ekosistēmu pieeju, lai panāktu labu vides stāvokli;
6) “kritēriji” ir īpašas tehniskas iezīmes, kas ir cieši saistītas ar kvalitatīvajiem raksturlielumiem;
7) “mērķis vides jomā” ir kvalitatīvs vai kvantitatīvs paziņojums par jūras ūdeņu dažādo komponentu vēlamo stāvokli, slodzes un ietekmes uz tiem katrā jūras reģionā vai apakšreģionā. Mērķus vides jomā nosaka saskaņā ar 10. pantu;
8) “piesārņojums” ir cilvēku darbības rezultātā radies tāds tiešs vai netiešs piesārņojums ar vielām vai enerģiju, tostarp cilvēka radītu zemūdens troksni jūrā, kas nonāk jūras vidē un kam ir vai var būt kaitīga ietekme, piemēram, kas var kaitēt dzīvajiem resursiem un jūras ekosistēmām, tostarp zaudējot bioloģisko daudzveidību, apdraudēt cilvēku veselību, traucēt jūrniecības darbību, tostarp zvejniecību, tūrismu un izklaidi un citus likumīgus jūras izmantošanas veidus, radīt jūras ūdens izmantojuma kvalitātes zudumu un rekreatīvās vērtības mazināšanos vai vispār traucējumu jūras preču un pakalpojumu ilgtspējīgā izmantošanā;
9) “reģionālā sadarbība” ir dalībvalstu savstarpēja sadarbība un darbību koordinēšana, un, ja vien iespējams, dalībvalstu un tādu trešo valstu sadarbība un darbību koordinēšana, kuru ūdeņi ir tai pašā jūras reģionā vai apakšreģionā, nolūkā izstrādāt un īstenot jūras stratēģijas;
10) “reģionālā jūras konvencija” ir jebkura starptautiska konvencija vai starptautisks nolīgums kopā ar to vadības struktūrām, kas izveidota, lai aizsargātu 4. pantā minēto jūras reģionu jūras vidi, piemēram, Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzības konvencija, Konvencija par Ziemeļaustrumu Atlantijas jūras vides aizsardzību un Konvencija par Vidusjūras reģiona jūras vides un piekrastes aizsardzību.
4. pants
Jūras reģioni un apakšreģioni
1. Īstenojot saistības saskaņā ar šo direktīvu, dalībvalstis ņem vērā, ka jūras ūdeņi, kas ir to suverenitātē vai jurisdikcijā, ir šādu jūras reģionu sastāvdaļa:
a) Baltijas jūra;
b) Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļa;
c) Vidusjūra;
d) Melnā jūra.
2. Lai ņemtu vērā konkrēta apgabala īpatnības, dalībvalstis var īstenot šo direktīvu, atsaucoties uz 1. punktā minēto jūras ūdeņu apakšiedalījumu piemērotā līmenī, ja vien tādu apakšiedalījumu ierobežo atbilstīgi šādiem jūras apakšreģioniem:
a) Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā:
i) Ziemeļjūra, tostarp Kategats, un Lamanšs;
ii) Ķeltu jūra un Īrijas jūra;
iii) Biskajas līcis un Ibērijas pussalas piekraste;
iv) Atlantijas okeānā – Makronēzijas bioģeogrāfiskais reģions, kas ir jūras ūdeņi ap Azoru salām, Madeiru un Kanāriju salām;
b) Vidusjūrā:
i) Vidusjūras rietumdaļa;
ii) Adrijas jūra;
iii) Jonijas jūra un Vidusjūras centrālā daļa;
iv) Egejas jūra un Vidusjūras ziemeļaustrumu daļa.
Dalībvalstis līdz 26. panta 1. punkta pirmajā daļā norādītajai dienai informē Komisiju par visiem apakšiedalījumiem, bet tos var pārskatīt, kad būs pabeigta 5. panta 2. punkta a) apakšpunkta i) punktā minētais sākotnējais novērtējums.
5. pants
Jūras stratēģijas
1. Katra dalībvalsts attiecībā uz katru attiecīgo jūras reģionu vai apakšreģionu izstrādā jūras stratēģiju par saviem jūras ūdeņiem atbilstīgi 2. punkta a) un b) apakšpunktā paredzētajam rīcības plānam.
2. Dalībvalstis, kurām ir kopējs jūras reģions vai apakšreģions, sadarbojas, lai nodrošinātu, ka katrā jūras reģionā vai apakšreģionā pasākumi, kas vajadzīgi šīs direktīvas mērķu sasniegšanai, jo īpaši a) un b) apakšpunktā minētie dažādie jūras stratēģiju elementi, ir saskaņoti un koordinēti visā attiecīgajā jūras reģionā vai apakšreģionā atbilstīgi šādam rīcības plānam, par kuru dalībvalstis cenšas panākt kopēju nostāju:
a) sagatavošanas posms:
i) līdz 2012. gada 15. jūlijam pabeidz attiecīgo ūdeņu faktiskā vides stāvokļa un cilvēku darbību ietekmes uz vidi sākotnējo novērtējumu atbilstīgi 8. pantam;
ii) līdz 2012. gada 15. jūlijam nosaka attiecīgo ūdeņu labu vides stāvokli atbilstīgi 9. panta 1. punktam;
iii) līdz 2012. gada 15. jūlijam nosaka mērķus vides jomā un ar tiem saistītus rādītājus atbilstīgi 10. panta 1. punktam;
iv) līdz 2014. gada 15. jūlijam, ja vien attiecīgos Kopienas tiesību aktos nav noteikts citādi, izstrādāt un īstenot monitoringa programmu mērķu pastāvīgai novērtēšanai un regulārai atjaunināšanai atbilstīgi 11. panta 1. punktam;
b) pasākumu programma:
i) vēlākais līdz 2015. gadam izstrādāt pasākumu programmu laba vides stāvokļa sasniegšanai vai saglabāšanai atbilstīgi 13. panta 1., 2. un 3. punktam;
ii) vēlākais līdz 2016. gadam sākt īstenot i) punktā paredzēto programmu atbilstīgi 13. panta 10. punktam.
3. Dalībvalstīm, kam ir robeža ar vienu un to pašu jūras reģionu vai apakšreģionu, uz kuru attiecas šī direktīva, ja jūras stāvoklis ir tik kritisks, ka vajadzīga steidzama rīcība, saskaņā ar 1. punktu būtu jāizstrādā tāds rīcības plāns, kurš paredzētu pasākumu programmu drīzāku stāšanos spēkā, kā arī iespējami stingrāki aizsardzības pasākumi ar nosacījumu, ka tas nekavē laba vides stāvokļa sasniegšanu vai saglabāšanu citā jūras reģionā vai apakšreģionā. Šādos gadījumos:
a) attiecīgās dalībvalstis informē Komisiju par pārskatīto grafiku un attiecīgi rīkojas;
b) Komisiju aicina apsvērt atbalsta rīcības nodrošināšanu dalībvalstīm to pastiprinātajos centienos uzlabot jūras vidi – padarot attiecīgo reģionu par izmēģinājuma projekta objektu.
6. pants
Reģionālā sadarbība
1. Lai panāktu 5. panta 2. punktā minēto koordināciju, dalībvalstis, ja iespējams un vajadzīgs, izmanto jau pastāvošas reģionālas institucionālās sadarbības struktūras, tostarp tās, kas izveidotas ar reģionālajām jūras konvencijām, kas attiecas uz šo jūras reģionu vai apakšreģionu.
2. Lai izveidotu un īstenotu jūras vides stratēģijas, dalībvalstis katrā jūras reģionā vai apakšreģionā dara visu iespējamo, izmantojot attiecīgus starptautiskus forumus, tostarp reģionālo jūras konvenciju mehānismus un struktūras, lai koordinētu rīcību ar trešām valstīm, kuru suverenitātē vai jurisdikcijā ir ūdeņi tajā pašā jūras reģionā vai apakšreģionā.
Šajā sakarā dalībvalstu rīcība pēc iespējas balstās uz attiecīgām esošajām programmām un pasākumiem, kas jau izstrādāti saistībā ar struktūrām, kuras izveidotas atbilstīgi starptautiskiem nolīgumiem, piemēram, reģionālajām jūras konvencijām.
Koordināciju un sadarbību vajadzības gadījumā attiecina arī uz visām dalībvalstīm, kas ir jūras reģiona vai apakšreģiona ūdens sateces baseinā, ietverot valstis, kam nav izejas uz jūru, lai ļautu dalībvalstīm, kas ir šajā jūras reģionā vai apakšreģionā, pildīt pienākumus saskaņā ar šo direktīvu, izmantojot pastāvošās sadarbības struktūras, kas noteiktas šajā direktīvā vai Direktīvā 2000/60/EK.
7. pants
Kompetentās iestādes
1. Dalībvalstis līdz 2010. gada 15. jūlijam katrā attiecīgajā jūras reģionā vai apakšreģionā norāda iestādi vai iestādes, kas ir kompetentas šīs direktīvas īstenošanai attiecībā uz to jūras ūdeņiem.
Dalībvalstis līdz 2011. gada 15. janvāris iesniedz Komisijai šādu kompetento iestāžu sarakstu līdz ar II pielikumā norādītajām informācijas vienībām.
Dalībvalstis tajā pašā laikā nosūta Komisijai savu kompetento iestāžu sarakstu saistībā ar starptautiskajām struktūrām, kurās tās piedalās un kuras attiecas uz šīs direktīvas īstenošanu.
Dalībvalstis, kas ir jūras reģiona vai apakšreģiona ūdens sateces baseinā, arī norāda kompetentu iestādi vai iestādes, kas ir kompetentas sadarbības un saskaņošanas jautājumos, kā minēts 6. pantā.
2. Dalībvalstis informē Komisiju par visiem grozījumiem informācijā, kas sniegta atbilstīgi 1. punktam, un to veic sešos mēnešos pēc šādu grozījumu stāšanās spēkā.
II
NODAĻA
JŪRAS STRATĒĢIJAS: SAGATAVOŠANA
8. pants
Novērtējums
1. Attiecībā uz katru jūras reģionu vai apakšreģionu dalībvalstis veic sākotnējo novērtējumu par to jūras ūdeņiem, ņemot vērā esošos datus, ja tādi ir pieejami, un novērtējumā ietverot:
a) šo ūdeņu būtisko īpatnību un raksturīgo iezīmju un faktiskā vides stāvokļa analīzi, pamatojoties uz elementu indikatīvajiem sarakstiem, kas sniegti III pielikuma 1. tabulā, un aptverot fizikālās un ķīmiskās īpašības, dzīvotņu veidus, bioloģiskās īpašības un hidromorfoloģiju;
b) analīzi par to, kādas ir galvenās slodzes un ietekmes, tostarp cilvēku darbība, kas ietekmē šo ūdeņu vides stāvokli, kura veikta,
i) pamatojoties uz elementu indikatīvajiem sarakstiem, kas sniegti III pielikuma 2. tabulā, un aptverot dažādu slodžu kvalitatīvas un kvantitatīvas kombinācijas, kā arī iespējamās tendences;
ii) ietverot galveno kumulatīvo un sinerģisko ietekmi un
iii) ņemot vērā attiecīgos novērtējumus, kas sagatavoti saskaņā ar spēkā esošiem Kopienas tiesību aktiem;
c) šo ūdeņu izmantošanas ekonomisko un sociālo analīzi, kā arī jūras vides degradācijas radīto izmaksu analīzi.
2. Šā panta 1. punktā minētajos analīzes procesos ņem vērā ar piekrastes, pārejas un teritoriālajiem ūdeņiem saistītus elementus atbilstīgi pašreizējiem Kopienas tiesību aktiem, īpaši Direktīvas 2000/60/EK attiecīgajiem noteikumiem. Lai nodrošinātu jūras vides stāvokļa visaptverošu novērtējumu, ņem vērā vai izmanto par pamatu arī citus attiecīgus novērtējumus, piemēram, reģionālo jūras konvenciju kontekstā kopīgi izstrādātos novērtējumus.
3. Dalībvalstis, sagatavojot novērtējumu atbilstīgi 1. punktam un izmantojot saskaņā ar 5. un 6. pantu noteikto sadarbības metodi, veic visu nepieciešamo, lai nodrošinātu, ka:
a) novērtējuma metodoloģija ir saskaņota visā attiecīgajā jūras reģionā vai apakšreģionā;
b) tiek ņemta vērā pārrobežu ietekme un pārrobežu iezīmes.
9. pants
Laba vides stāvokļa noteikšana
1. Vadoties no sākotnējā novērtējuma, kas veikts atbilstīgi 8. panta 1. punktam, dalībvalstis katrā attiecīgajā jūras vides reģionā definē laba vides stāvokļa raksturīgo iezīmju kopumu jūras ūdeņos Eiropā, pamatojoties uz I pielikumā uzskaitītajiem kvalitatīvajiem raksturlielumiem.
Dalībvalstis ņem vērā III pielikuma 1. tabulā sniegtos elementu indikatīvos sarakstus un jo īpaši fizikālās un ķīmiskās īpašības, dzīvotņu veidus, bioloģiskās īpašības un hidromorfoloģiju.
Dalībvalstis arī ņem vērā cilvēku darbības radītās slodzes vai ietekmes katrā jūras reģionā vai apakšreģionā, ņemot vērā indikatīvos sarakstus, kas izklāstīti III pielikuma 2. tabulā.
2. Dalībvalstis paziņo Komisijai saskaņā ar 8. panta 1. punktu veiktā novērtējuma rezultātus un saskaņā ar šā panta 1. punktu izstrādāto definējumu trīs mēnešos pēc definējuma izstrādes pabeigšanas.
3. Kritērijus un metodoloģiskos standartus, kuri jāizmanto dalībvalstīm un kuri izstrādāti, lai grozītu nebūtiskus elementus šajā direktīvā, to papildinot, nosaka saskaņā ar 25. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru, pamatojoties uz I un III pielikumu, līdz 2010. gada 15. jūlijam, lai nodrošinātu konsekvenci un ļautu dažādos jūras reģionos un apakšreģionos salīdzināt to, ciktāl ir panākts labs vides stāvoklis. Pirms Komisija ierosina tādus kritērijus un standartus, tā apspriežas ar visām ieinteresētajām pusēm, tostarp ar reģionālajām jūras konvencijām.
10. pants
Mērķu noteikšana vides jomā
1. Pamatojoties uz sākotnējo novērtējumu, kas veikts atbilstīgi 8. panta 1. punktam, dalībvalstis attiecībā uz saviem jūras ūdeņiem katram jūras reģionam vai apakšreģionam izstrādā mērķu vides jomā un ar tiem saistīto rādītāju visaptverošu kopumu, lai koordinētu darbu laba vides stāvokļa sasniegšanai jūras vidē, ņemot vērā III pielikuma 2. tabulā sniegto slodžu un ietekmju un IV pielikumā sniegto raksturojošo elementu indikatīvos sarakstus.
Nosakot šos mērķus un rādītājus, dalībvalstis ņem vērā pašreizējo vides aizsardzības mērķu turpmāku piemērošanu valstu, Kopienas vai starptautiskā mērogā attiecībā uz tiem pašiem ūdeņiem un nodrošina, ka, cik iespējams, tiek ņemta vērā arī atbilstīgā pārrobežu ietekme un pārrobežu iezīmes.
2. Dalībvalstis paziņo Komisijai par mērķiem vides jomā trīs mēnešos pēc to noteikšanas.
11. pants
Monitoringa programmas
1. Pamatojoties uz sākotnējo novērtējumu, kas veikts atbilstīgi 8. panta 1. punktam, dalībvalstis izveido un īsteno koordinētas monitoringa programmas, lai veiktu savu jūras ūdeņu vides stāvokļa turpmāku novērtējumu, pamatojoties uz III pielikumā sniegtajiem elementu indikatīvajiem sarakstiem un uz V pielikumā sniegto sarakstu un atsaucoties uz atbilstīgi 10. pantam noteiktajiem mērķiem vides jomā.
Monitoringa programmas atbilst jūras vides reģioniem vai apakšreģioniem un balstās uz novērtējuma un monitoringa nosacījumiem, kas paredzēti attiecīgos Kopienas tiesību aktos, tostarp Dzīvotņu direktīvā un Putnu direktīvā, vai starptautiskos nolīgumos.
2. Dalībvalstis, kurām ir kopīgs jūras reģions vai apakšreģions, izveido monitoringa programmu saskaņā ar 1. punktu, kā arī saskaņotības un koordinācijas nolūkā cenšas nodrošināt, ka:
a) monitoringa metodes ir saskaņotas visā attiecīgajā jūras reģionā vai apakšreģionā tā, lai atvieglotu monitoringa rezultātu salīdzināmību;
b) tiek ņemta vērā atbilstīgā pārrobežu ietekme un iezīmes.
3. Dalībvalstis paziņo Komisijai par monitoringa programmām trīs mēnešos pēc to izveides.
4. Monitoringa un novērtējuma specifikācijas un standartizētas metodes, kurās ņemtas vērā spēkā esošās saistības un ar kurām nodrošina monitoringa un novērtējuma rezultātu salīdzināmību, un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs direktīvas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 25. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.
12. pants
Paziņojumi un Komisijas veikts novērtējums
Pamatojoties uz visu atbilstīgi 9. panta 2. punktam, 10. panta 2. punktam un 11. panta 3. punktam paziņoto informāciju par katru jūras reģionu vai apakšreģionu, Komisija attiecībā uz katru dalībvalsti novērtē, vai katras dalībvalsts paziņotās informācijas elementi veido piemērotu sistēmu, lai atbilstu šīs direktīvas prasībām, un var lūgt attiecīgajai dalībvalstij sniegt jebkādu papildu informāciju, kas ir pieejama un vajadzīga.
Sagatavojot šos novērtējumus, Komisija ņem vērā šādu sistēmu saskaņotību katrā jūras reģionā vai apakšreģionā un visā Kopienā.
Sešu mēnešu laikā pēc visu minēto paziņojumu saņemšanas Komisija informē attiecīgo dalībvalsti par to, vai tā atzīst, ka paziņotie elementi ir saskaņā ar šo direktīvu, kā arī sniedz norādījumus par ikvienu grozījumu, kuru tā uzskata par nepieciešamu.
III
NODAĻA
JŪRAS STRATĒĢIJAS: PASĀKUMU PROGRAMMAS
13. pants
Pasākumu programmas
1. Dalībvalstis katrā attiecīgajā jūras reģionā vai apakšreģionā nosaka pasākumus, kas jāveic, lai sasniegtu vai saglabātu labu vides stāvokli to jūras ūdeņos, kā noteikts saskaņā ar 9. panta 1. punktu.
Šos pasākumus izstrādā, pamatojoties uz sākotnējo novērtējumu, kas veikts atbilstīgi 8. panta 1. punktam, un atsaucoties uz atbilstīgi 10. panta 1. punktam noteiktajiem mērķiem vides jomā, kā arī ņemot vērā VI pielikumā uzskaitītos pasākumu veidus.
2. Atbilstīgi 1. punktam izstrādātos pasākumus dalībvalstis integrē pasākumu programmā, ņemot vērā attiecīgos pasākumus, kas paredzēti Kopienas tiesību aktos, jo īpaši Direktīvā 2000/60/EK, Padomes Direktīvā 91/271/EEK (1991. gada 21. maijs) par komunālo notekūdeņu attīrīšanu ( 1 ) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2006/7/EK (2006. gada 15. februāris) par peldvietu ūdens kvalitātes pārvaldību ( 2 ), kā arī turpmāk pieņemtos tiesību aktos vai starptautiskos nolīgumos.
3. Izstrādājot pasākumu programmu atbilstīgi 2. punktam, dalībvalstis pievērš pienācīgu vērību ilgtspējīgai attīstībai un jo īpaši paredzēto pasākumu sociālajai un ekonomiskajai ietekmei. Lai sniegtu atbalstu 7. pantā norādītajai kompetentajai iestādei vai iestādēm integrētā veidā panākt noteiktos mērķus, dalībvalstis var identificēt vai izveidot administratīvo sistēmu, lai gūtu labumu no šādas mijiedarbes.
Dalībvalstis pirms katra jauna pasākuma ieviešanas nodrošina, lai pasākums būtu rentabls un tehniski iespējams, un veic ietekmes novērtējumus, tostarp izmaksu un ieguvumu analīzi.
4. Saskaņā ar šo pantu izveidotās pasākumu programmās iekļauj telpiskās aizsardzības pasākumus, sekmējot vienotus un reprezentatīvus aizsargāto jūras teritoriju tīklus, pienācīgi ietverot dabisko ekosistēmu daudzveidību, piemēram, īpaši aizsargājamas teritorijas saskaņā ar Dzīvotņu direktīvu, īpaši aizsargājamas teritorijas saskaņā ar Putnu direktīvu un tādu aizsargājamu jūras teritoriju izmantošanu, par ko Kopiena vai attiecīgās dalībvalstis panākušas vienošanos saskaņā ar starptautiskiem vai reģionāliem nolīgumiem, kuros tās ir puses.
5. Ja dalībvalstis uzskata, ka cilvēku darbības pārvaldība Kopienas vai starptautiskajā līmenī varētu būtiski ietekmēt jūras vidi, īpaši 4. punktā norādītās teritorijas, tās katra atsevišķi vai kopā vēršas kompetentajā iestādē vai attiecīgajā starptautiskajā organizācijā, lai izskatītu un, iespējams, pieņemtu šīs direktīvas mērķu sasniegšanai nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu ekosistēmas integritātes, struktūras un funkcionēšanas saglabāšanu vai, attiecīgā gadījumā, atjaunošanu.
6. Vēlākais līdz 2013. gadam dalībvalstis nodrošina, ka attiecībā uz katru jūras reģionu vai apakšreģionu ir publiski pieejama atbilstīga informācija par 4. un 5. punktā norādītajām teritorijām.
7. Dalībvalstis savās pasākumu programmās norāda to, kā pasākumi īstenojami un kāds būs to ieguldījums, lai sasniegtu atbilstīgi 10. panta 1. punktam noteiktos mērķus vides jomā.
8. Dalībvalstis izskata savu pasākumu programmu ietekmi uz ūdeņiem, kas atrodas ārpus to jūras ūdeņiem, lai mazinātu kaitējuma risku un, ja iespējams, lai būtu labvēlīga ietekme uz šiem ūdeņiem.
9. Dalībvalstis paziņo Komisijai un visām citām attiecīgajām dalībvalstīm pasākumu programmas un to veic trīs mēnešos pēc šo programmu izveides.
10. Ievērojot 16. pantu, dalībvalstis nodrošina to, ka programmas sāk īstenot viena gada laikā pēc to izveides.
14. pants
Izņēmumi
1. Dalībvalsts savos jūras ūdeņos var noteikt gadījumus, kuros jebkura a) līdz d) apakšpunktā uzskaitītā iemesla dēļ mērķus vides jomā vai labu vides stāvokli jebkurā gadījumā nevar sasniegt ar šīs dalībvalsts veiktiem pasākumiem vai nevar sasniegt attiecīgā laikā e) punktā minēto iemeslu dēļ:
a) darbība vai bezdarbība, pa ko attiecīgā dalībvalsts nav atbildīga;
b) dabiski cēloņi;
c) nepārvarama vara;
d) jūras ūdeņu fizikālo īpašību pārveidojumi vai izmaiņas, ko izraisījuši pasākumi, kuri veikti tādu ar sabiedrības interesēm saistītu iemeslu dēļ, kas uzskatāmi par svarīgākiem nekā veikto pasākumu negatīvā ietekme uz vidi, tostarp jebkura pārrobežu ietekme;
e) dabiskie apstākļi, kuri neļauj savlaicīgi uzlabot attiecīgo jūras ūdeņu stāvokli.
Attiecīgā dalībvalsts skaidri norāda šādus gadījumus pasākumu programmā un sniedz Komisijai šāda uzskata pamatojumu. To darot, dalībvalstis apsver sekas attiecībā uz dalībvalstīm attiecīgajā reģionā vai apakšreģionā.
Tomēr attiecīgā dalībvalsts veic piemērotus ad hoc pasākumus, lai turpinātu centienus nolūkā sasniegt mērķus vides jomā, novērstu sakarā ar b), c) vai d) apakšpunktā minētajiem iemesliem skarto jūras ūdeņu stāvokļa turpmāku pasliktināšanos un mazinātu nelabvēlīgo ietekmi attiecīgā jūras reģiona vai apakšreģiona līmenī vai citu dalībvalstu jūras ūdeņos.
2. Šā panta 1. punkta d) apakšpunktā paredzētajā situācijā dalībvalsts nodrošina, ka šādi pārveidojumi vai izmaiņas neizraisa pastāvīgu situāciju, kad laba vides stāvokļa panākšana attiecīgajā jūras reģiona vai apakšreģiona līmenī vai citu dalībvalstu jūras ūdeņos kļūst neiespējama vai traucēta.
3. Šā panta 1. punkta trešajā daļā minētos ad hoc pasākumus integrē pasākumu programmās, ciktāl tas iespējams.
4. Dalībvalstis izstrādā un īsteno visus 5. panta 2. punktā minētos jūras stratēģiju elementus, bet tām nav jāveic īpaši pasākumi, izņemot attiecībā uz 8. pantā aprakstīto sākotnējo novērtējumu, ja nav būtisku apdraudējumu jūras videi vai ja izmaksas būtu nesamērīgas, ņemot vērā jūras videi radītos apdraudējumus un nodrošinot, ka nav turpmākas pasliktināšanās.
Ja dēļ kāda no šiem iemesliem dalībvalsts neveic nekādus pasākumus, tā sniedz Komisijai sava lēmuma pamatošanai vajadzīgos pierādījumus, vienlaikus izvairoties pastāvīgi apdraudēt laba vides stāvokļa panākšanu.
15. pants
Ieteikumi Kopienas rīcībai
1. Ja dalībvalsts konstatē problēmu, kas ietekmē vides stāvokli tās jūras ūdeņos un ko nevar atrisināt ar valsts līmenī pieņemtiem pasākumiem, vai kas ir saistīta ar citu Kopienas politikas jomu vai starptautisku nolīgumu, dalībvalsts attiecīgi informē Komisiju un iesniedz pierādījumus, lai pamatotu savu viedokli.
Komisija reaģē sešu mēnešu laikā.
2. Ja ir vajadzīga Kopienas iestāžu rīcība, dalībvalstis Komisijai un Padomei iesniedz attiecīgus ieteikumus par pasākumiem saistībā ar 1. punktā minētajām problēmām. Ja attiecīgos Kopienas tiesību aktos nav paredzēts citādi, Komisija sešu mēnešu laikā reaģē uz šādiem ieteikumiem un vajadzības gadījumā atspoguļo šos ieteikumus, iesniedzot ar tiem saistītus priekšlikumus Eiropas Parlamentam un Padomei.
16. pants
Paziņojumi un Komisijas veikts novērtējums
Pamatojoties uz atbilstīgi 13. panta 9. punktam paziņotajām pasākumu programmām, Komisija attiecībā uz katru dalībvalsti novērtē, vai paziņotās programmas ir piemērots līdzeklis šīs direktīvas prasību izpildei, un var lūgt attiecīgajai dalībvalstij sniegt jebkādu papildu informāciju, kas ir pieejama un vajadzīga.
Sagatavojot šos novērtējumus, Komisija ņem vērā šādu sistēmu saskaņotību katrā jūras reģionā vai apakšreģionā un visā Kopienā.
Sešu mēnešu laikā pēc visu minēto paziņojumu saņemšanas Komisija informē attiecīgo dalībvalsti par to, vai tā atzīst, ka minētie paziņotie elementi ir saskaņā ar šo direktīvu, kā arī sniedz norādījumus par jebkuru grozījumu, ko tā uzskata par nepieciešamu.
IV
NODAĻA
ATJAUNINĀŠANA, ZIŅOJUMI UN SABIEDRĪBAS INFORMĒŠANA
17. pants
Atjaunināšana
1. Dalībvalstis attiecībā uz katru jūras reģionu vai apakšreģionu nodrošina to, lai jūras stratēģijas tiktu pastāvīgi atjauninātas.
2. Lai izpildītu šā panta 1. punktu, dalībvalstis koordinēti reizi sešos gados pēc šo stratēģiju sākotnējās izstrādes saskaņā ar 5. pantu pārskata šādus jūras stratēģiju elementus:
a) sākotnējo novērtējumu un laba vides stāvokļa definējumu, kas paredzēts attiecīgi 8. panta 1. punktā un 9. panta 1. punktā;
b) mērķus vides jomā, kas noteikti atbilstīgi 10. panta 1. punktam;
c) monitoringa programmas, kas izveidotas atbilstīgi 11. panta 1. punktam;
d) pasākumu programmas, kas izveidotas atbilstīgi 13. panta 2. punktam.
3. Sīki izstrādātu informāciju par visiem atjauninājumiem, kas veikti pēc 2. punktā paredzētās pārskatīšanas, nosūta Komisijai, reģionālajām jūras konvencijām un visām citām attiecīgajām dalībvalstīm trīs mēnešu laikā pēc to publicēšanas saskaņā ar 19. panta 2. punktu.
4. Šīs direktīvas 12. un 16. pantu piemēro mutatis mutandis šim pantam.
18. pants
Starpposma ziņojumi
Dalībvalstis trīs gadu laikā pēc katras pasākumu programmas vai tās atjauninājuma publicēšanas saskaņā ar 19. panta 2. punktu iesniedz Komisijai īsu starpposma ziņojumu, kurā aprakstīti panākumi minētas programmas īstenošanā.
19. pants
Sabiedriskā apspriešana un sabiedrības informēšana
1. Saskaņā ar attiecīgiem spēkā esošiem Kopienas tiesību aktiem dalībvalstis nodrošina, ka visām ieinteresētajām pusēm ir efektīvas iespējas laicīgi piedalīties šīs direktīvas īstenošanā, ja iespējams, iesaistot pašreizējās pārvaldes iestādes vai struktūras, tostarp reģionālo jūras konvenciju organizācijas, zinātnisko padomdevēju struktūras un reģionālās konsultatīvās padomes.
2. Dalībvalstis publicē un dara pieejamus sabiedrības apspriešanai kopsavilkumus par turpmāk minētajiem jūras stratēģiju elementiem vai attiecīgiem atjauninājumiem:
a) sākotnējais novērtējums un laba vides stāvokļa definējums, kā paredzēts attiecīgi 8. panta 1. punktā un 9. panta 1. punktā;
b) mērķi vides jomā, kas noteikti saskaņā ar 10. panta 1. punktu;
c) monitoringa programmas, kas izstrādātas saskaņā ar 11. panta 1. punktu;
d) pasākumu programmas, kas izstrādātas saskaņā ar 13. panta 2. punktu.
3. Attiecībā uz vides informācijas pieejamību piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/4/EK (2003. gada 28. janvāris) par vides informācijas pieejamību sabiedrībai ( 3 ).
Lai Komisija varētu veikt ar šo direktīvu saistītos uzdevumus, dalībvalsts saskaņā ar Direktīvu 2007/2/EK tai nodrošina minēto datu un informācijas, jo īpaši pārskatu par jūras vides stāvokli Kopienā saskaņā ar 20. panta 3. punkta b) apakšpunktu, pieejamību un tiesības izmantot šo informāciju, kas iegūta no sākotnējiem novērtējumiem, kuri veikti saskaņā ar 8. pantu, un no monitoringa programmām, kas noteiktas saskaņā ar 11. pantu.
Ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc tam, kad ir pieejami no sākotnējiem novērtējumiem, kas veikti saskaņā ar 8. pantu, un no monitoringa programmām, kas noteiktas ar 11. pantu, iegūtie dati un informācija, tiem ir jābūt pieejamiem arī Eiropas Vides aģentūrai tās uzdevumu izpildei.
20. pants
Komisijas ziņojumi
1. Pirmo novērtējuma ziņojumu par šīs direktīvas īstenošanu Komisija publicē divu gadu laikā pēc visu pasākumu programmu saņemšanas, bet jebkurā gadījumā vēlākais 2019. gadā.
Turpmāki Komisijas ziņojumi pēc tam jāpublicē reizi sešos gados. Komisija iesniedz ziņojumus Eiropas Parlamentam un Padomei.
2. Komisija ne vēlāk kā 2012. gada 15. jūlijā publicē ziņojumu, kurā novērtē šīs direktīvas ieguldījumu, īstenojot dalībvalstu vai Kopienas pienākumus, saistības un iniciatīvas Kopienas vai starptautiskā līmenī vides aizsardzības jomā jūras ūdeņos.
Šo ziņojumu iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei.
3. Šā panta 1. punktā minētajos ziņojumos ietverti:
a) pārskats par panākumiem direktīvas īstenošanā;
b) pārskats par jūras vides stāvokli Kopienā, kas veikts, saskaņojot ar Eiropas Vides aģentūru un attiecīgajām reģionālām jūras vides aizsardzības un zvejniecības organizācijām un konvencijām;
c) jūras stratēģiju apskats līdz ar priekšlikumiem to uzlabošanai;
d) atbilstīgi 12. un 16. pantam no dalībvalstīm saņemtās informācijas un atbilstīgi 16. pantam Komisijas veikto novērtējumu kopsavilkums saistībā ar informāciju, kas saņemta no dalībvalstīm saskaņā ar 15. pantu;
e) kopsavilkums atbildēm uz katru ziņojumu, ko dalībvalstis iesniegušas Komisijai saskaņā ar 18. pantu;
f) kopsavilkumu atbildēm uz Eiropas Parlamenta un Padomes piezīmēm par iepriekšējām jūras stratēģijām;
g) kopsavilkums par citu Kopienas politikas jomu ieguldījumu šīs direktīvas mērķu sasniegšanā.
21. pants
Progresa ziņojums par aizsargājamām teritorijām
Balstoties uz dalībvalstu sniegtu informāciju līdz 2013. gadam, Komisija 2014. gadā sniedz progresa ziņojumu par aizsargājamo jūras teritoriju izveidi, ņemot vērā pašreizējās saistības saskaņā ar piemērojamiem Kopienas tiesību aktiem un Kopienas un dalībvalstu starptautiskajām saistībām.
Šo ziņojumu iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei.
22. pants
Kopienas finansējums
1. Ņemot vērā prioritāro nozīmi, ko piešķir jūras vides stratēģijas ieviešanai, šīs direktīvas īstenošanu atbalsta ar pašreizējiem Kopienas finanšu instrumentiem saskaņā ar piemērojamiem noteikumiem un nosacījumiem.
2. Eiropas Savienība ar pašreizējiem finanšu instrumentiem līdzfinansē dalībvalstu izstrādātās programmas.
23. pants
Šīs direktīvas pārskatīšana
Komisija pārskata šo direktīvu vēlākais līdz 2023. gada 15. jūlijam un attiecīgā gadījumā ierosina vajadzīgos grozījumus.
V
NODAĻA
NOBEIGUMA NOTEIKUMI
24. pants
Tehniski pielāgojumi
1. Direktīvas III, IV un V pielikumu var pielāgot zinātnes un tehnikas attīstībai saskaņā ar 25. panta 3. punktā norādīto regulatīvo kontroles procedūru, ņemot vērā 17. panta 2. punktā izklāstītos jūras stratēģiju pārskatīšanas un atjaunināšanas laikposmus.
2. Saskaņā ar 25. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru:
a) var pieņemt metodoloģiskos standartus I, III, IV un V pielikuma piemērošanai;
b) var pieņemt datu, tostarp statistikas un kartogrāfijas datu, pārraidei un apstrādei izmantojamos tehniskos formātus.
25. pants
Regulatīvā komiteja
1. Komisijai palīdz komiteja.
2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.
Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā paredzētais termiņš ir trīs mēneši.
3. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.
26. pants
Transponēšana
1. Dalībvalstīs vēlākais 2010. gada 15. jūlijā stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas ir vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis tos tūlīt dara zināmus Komisijai.
Kad dalībvalstis pieņem šos noteikumus, tajos iekļauj atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka paņēmienus, kā izdarīt šādu atsauci.
2. Dalībvalstis dara Komisijai zināmus savu tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.
3. Dalībvalstīs, kurām nav jūras ūdeņu, stājas spēkā vienīgi tie pasākumi, kas ir vajadzīgi, lai nodrošinātu to, ka ir ievērotas prasības saskaņā ar 6. un 7. pantu.
Ja šādi pasākumi jau ir spēkā valsts tiesību aktos, attiecīgā dalībvalsts Komisijai dara zināmus šos pasākumus.
27. pants
Stāšanās spēkā
Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
28. pants
Adresāti
Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.
I PIELIKUMS
Kvalitatīvie raksturlielumi laba vides stāvokļa noteikšanai
(3. panta 5. punkts, 9. panta 1. punkts, 9. panta 3. punkts un 24. pants)
1. Bioloģiskā daudzveidība tiek saglabāta. Dzīvotņu kvalitāte un sastopamība, kā arī sugu izplatība un skaits atbilst esošajiem fiziogrāfiskajiem, ģeogrāfiskajiem un klimatiskajiem apstākļiem.
2. Cilvēku veikta svešzemju sugu introdukcija ir tādos apjomos, kas ekosistēmas neietekmē nelabvēlīgi.
3. Visas komerciāli izmantotās zivju un gliemeņu populācijas ir bioloģiski drošā apjomā, uzrādot tādu populācijas sadalījumu atkarībā no vecuma un lieluma, kas liecina par zivju krājumu labu stāvokli.
4. Visi zināmie jūras dzīvo organismu barības ķēžu elementi pastāv normālā daudzumā un daudzveidībā, un tādā līmenī, kas nodrošina sugu ilgtermiņa pārpilnību un to pilnīgas reproduktīvās spējas saglabāšanu.
5. Cilvēku radīta eitrofikācija, īpaši tās nelabvēlīgās sekas, ir samazinātas līdz minimumam, piemēram, bioloģiskās daudzveidības izzušana, ekosistēmas degradācija, kaitīgo aļģu ziedēšana un skābekļa deficīts piedibens ūdeņos.
6. Jūras dibena integritāte ir līmenī, kas nodrošina, ka ekosistēmu struktūras un funkcijas ir nosargātas un jo īpaši bentiskās ekosistēmas nav nelabvēlīgi iespaidotas.
7. Pastāvīgas hidrogrāfisko apstākļu pārmaiņas nelabvēlīgi neietekmē jūras ekosistēmas.
8. Piesārņotāju koncentrācija ir tādā līmenī, kas neizraisa piesārņojuma efektus.
9. Kaitīgās vielas zivīs un citās jūras veltēs, ko izmanto pārtikā, nepārsniedz līmeņus, kas noteikti Kopienas tiesību aktos vai citos saistošos noteikumos.
10. Jūras piesārņojuma ar atkritumiem īpašības un daudzums nekaitē piekrastes un jūras videi.
11. Enerģijas, tostarp zemūdens trokšņu, ievadīšana ir tādā līmenī, kas nelabvēlīgi neietekmē jūras vidi.
Lai noteiktu laba vides stāvokļa raksturojošos elementus jūras reģionā vai apakšreģionā, kā paredzēts 9. panta 1. punktā, dalībvalstis apsver katru šajā pielikumā uzskaitīto kvalitatīvo raksturlielumu, lai norādītu raksturlielumus, ko lietos, lai noteiktu labu vides stāvokli attiecīgajā jūras reģionā vai apakšreģionā. Ja dalībvalsts uzskata, ka nav lietderīgi lietot vienu vai vairākus no šiem raksturlielumiem, tā sniedz Komisijai pamatojumu saistībā ar paziņojumu, ko veic saskaņā ar 9. panta 2. punktu.
II PIELIKUMS
Kompetentās iestādes
(7. panta 1. punkts)
1. Kompetentās iestādes vai iestāžu nosaukums un adrese – izvēlētās kompetentās iestādes vai iestāžu oficiālais nosaukums un adrese.
2. Kompetentās iestādes vai iestāžu juridiskais statuss – īss kompetentās iestādes vai iestāžu juridiskā statusa apraksts.
3. Atbildība – kompetentās iestādes vai iestāžu tiesiskās un administratīvās atbildības īss apraksts un šīs iestādes saistība ar attiecīgajiem jūras ūdeņiem.
4. Dalība – ja kompetentā iestāde vai iestādes darbojas kā koordinējošā struktūra citām kompetentām iestādēm, jāiesniedz šo iestāžu saraksts un koordinācijas nodrošināšanai izveidoto institucionālo attiecību kopsavilkums.
5. Reģionālā vai apakšreģionālā koordinācija – jāiesniedz kopsavilkums par mehānismiem, kas izveidoti koordinācijas nodrošināšanai to dalībvalstu starpā, kuru jūras ūdeņi ietilpst vienā jūras reģionā vai apakšreģionā.
III PIELIKUMS
Uz jūras ūdeņiem attiecināmo ekosistēmas elementu, antropogēno slodžu un cilvēka darbību indikatīvie saraksti
(8. panta 1. punkts, 9. panta 1. punkts, 9. panta 3. punkts, 10. panta 1. punkts, 11. panta 1. punkts un 24. pants)
1. tabula
Jūras ekosistēmu struktūra, funkcijas un procesi,
jo īpaši saistībā ar 8. panta 1. punkta a) apakšpunktu un 9. un 11. pantu
|
Temats |
Ekosistēmas elementi |
Iespējamie parametri un raksturīgās iezīmes (1. piezīme) |
Attiecīgie kvalitatīvie raksturlielumi, kas noteikti I pielikumā (2. un 3. piezīme) |
|
Sugas |
Jūras reģiona vai apakšreģiona jūras putnu, zīdītāju, rāpuļu, zivju un galvkāju sugu grupas (4. piezīme) |
Sugas vai populācijas mainība telpā un laikā: — izplatība, sastopamība un/vai biomasa — izmēra klases; vecuma un dzimuma struktūra — auglības, izdzīvotības un mirstības/traumatisma rādītājs — uzvedība, tostarp pārvietošanās un migrācija — sugas dzīvotne (platība, piemērotība) Grupas sugu sastāvs |
(1); (3) |
|
Biotopi |
Galvenie dzīvotņu veidi jeb biotopi vertikālajā ūdens slānī (pelaģiskie biotopi) un uz grunts (bentiskie biotopi) (5. piezīme) vai citi biotopi, tostarp ar tiem saistītās biocenozes visā jūras reģionā vai apakšreģionā |
Par katru biotopu: — biotopa izplatība un platība (attiecīgā gadījumā, arī tilpums) — sugu sastāvs, sastopamība un/vai biomasa (mainība telpā un laikā) — sugas izmēra klases; vecuma struktūra (attiecīgā gadījumā) — fizikālie, hidroloģiskie un ķīmiskie parametri Papildus par pelaģiskajiem biotopiem: — hlorofila a koncentrācija — planktona (aļģu) ziedēšanas biežums un teritoriālā izplatība |
(1); (6) |
|
Ekosistēmas, tostarp barošanās tīkli |
Ekosistēmu struktūra, funkcijas un procesi, tostarp: — fizikālie un hidroloģiskie parametri — ķīmiskie parametri — bioloģiskie parametri — funkcijas un procesi |
Šādu parametru mainība telpā un laikā: — temperatūra un ledus — hidroloģija (viļņu un straumju režīms; apvelings, sajaukšanās, uzturēšanās laiks, saldūdens ieplūšana; jūras līmenis) — batimetrija — duļķainība (sanesu/nogulumu slodze), caurredzamība, skaņa — jūras gultnes substrāts un morfoloģija — sāļums, barības vielas (N, P), organiskais ogleklis, izšķīdušās gāzes (pCO2, O2) un pH — jūras putnu, zīdītāju, rāpuļu, zivju un galvkāju sugu saistība ar to dzīvotnēm — pelaģisko–bentisko kopienu struktūra — produktivitāte |
(1); (4) |
Piezīmes par 1. tabulu
1. piezīme. Šis attiecīgo parametru un raksturīgo iezīmju saraksts sugām, biotopiem/dzīvotnēm un ekosistēmām ir indikatīvs un atspoguļo parametrus, kurus ietekmē šā pielikuma 2. tabulā uzskaitītās slodzes un uz kuriem attiecas saskaņā ar 9. panta 3. punktu noteiktie kritēriji. Konkrētie parametri un raksturīgās iezīmes, kas izmantojamas monitoringā un novērtējumā, jānosaka saskaņā ar šīs direktīvas prasībām, tostarp saskaņā ar tās 8.–11. pantu.
2. piezīme. Cipari šajā ailē norāda uz attiecīgajiem I pielikuma punktiem.
3. piezīme. 1. tabulā minēti tikai stāvokļa kvalitatīvie raksturlielumi (1), (3), (4) un (6), kuru kritēriji ir noteikti saskaņā ar 9. panta 3. punktu. Visi pārējie, t. i., slodžu kvalitatīvie raksturlielumi, kas minēti I pielikumā, var attiekties uz jebkuru no tematiem.
4. piezīme. Šīs sugu grupas sīkāk norādītas pielikuma II daļā Komisijas 2017. gada 17. maija Lēmumā (ES) 2017/848, ar ko nosaka laba jūras ūdeņu vides stāvokļa kritērijus un metodiskos standartus un monitoringa un novērtēšanas specifikācijas un standartizētas metodes un atceļ Lēmumu 2010/477/ES (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 43. lpp.).
5. piezīme. Šie biotopi sīkāk norādīti Lēmuma (ES) 2017/848 pielikuma II daļā.
2. tabula
Jūras vidē notiekošas vai to ietekmējošas antropogēnās slodzes, izmantošanas veidi un cilvēka darbības
|
2.a Antropogēnās slodzes jūras vidē, jo īpaši saistībā ar 8. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktu un un 9., 10. un 11. pantu |
|||
|
Temats |
Slodze (1. piezīme) |
Iespējamie parametri |
Attiecīgie kvalitatīvie raksturlielumi, kas noteikti I pielikumā (2. un 3. piezīme) |
|
Bioloģiskās slodzes |
Svešzemju sugu ievadīšana vai izplatīšanās |
Slodzes intensitāte un mainība laikā un telpā jūras vidē un, attiecīgā gadījumā, slodzes avotā Lai novērtētu slodzes ietekmi uz vidi, izvēlas attiecīgos ekosistēmas elementus un parametrus no 1. tabulas |
(2) |
|
Mikrobiālo patogēnu ievadīšana |
|
||
|
Ģenētiski modificētu sugu ievadīšana un vietējo sugu pārvietošana |
|
||
|
Dzīvnieku vai augu sugu kultivēšanas iespaidā notikusi dabīgo bioloģisko sabiedrību izzušana vai pārmaiņas |
|
||
|
Cilvēka klātbūtnes radīts sugas traucējums (piemēram, vairošanās, atpūtas vai barošanās laikā) |
|
||
|
Savvaļas sugu ieguve vai mirstība/traumatisms (komerciālajā un atpūtas zvejā un citās darbībās) |
(3) |
||
|
Fiziskās slodzes |
Fiziska jūras gultnes izmainīšana (pagaidu vai atgriezeniska) |
(6); (7) |
|
|
Fiziski zaudējumi (neatgriezeniski izmainījies jūras gultnes substrāts vai morfoloģija; jūras gultnes substrāta ieguve) |
|||
|
Hidroloģisko apstākļu izmaiņas |
|||
|
Vielas, atkritumi, enerģija |
Biogēnu ievade — difūzi avoti, punktveida avoti, atmosfēras pārnese |
(5) |
|
|
Organisko vielu ievade — difūzi avoti un punktveida avoti |
|||
|
Citu vielu (piem., sintētisko vielu, nesintētisko vielu, radionuklīdu) ievade — difūzi avoti, punktveida avoti, atmosfēras pārnese, akūti gadījumi |
(8); (9) |
||
|
Atkritumu ievade (cietie atkritumi, tostarp mikroizmēra atkritumi) |
(10) |
||
|
Antropogēnās skaņas ievade (impulsveida skaņa, nepārtraukta skaņa) |
(11) |
||
|
Cita veida enerģijas (tostarp elektromagnētisko lauku, gaismas un siltuma) ievade |
|||
|
Ūdens ievade — punktveida avoti (piemēram, sāļš ūdens) |
|
||
|
2.b Jūras vidē notiekošas vai to ietekmējošas izmantošanas veidi un cilvēka darbības, jo īpaši saistībā ar saistībā ar 8. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktu (uz 8. panta 1. punkta c) apakšpunktu attiecas tikai tās darbības, kas atzīmētas ar zvaigznīti (*)) un 10. un 13. pantu |
|
|
Temats |
Darbība |
|
Fiziska upju, piekrastes vai jūras gultnes pārstrukturēšana (ūdens resursu apsaimniekošana) |
Zemes atgūšana no jūras |
|
Kanālu ierīkošana un citāda ūdensteču izmainīšana |
|
|
Piekrastes nostiprināšana un pretplūdu aizsardzība* |
|
|
Būves atkrastē (izņemot naftas/gāzes/atjaunojamās enerģijas jomā)* |
|
|
Jūras gultnes morfoloģijas pārstrukturēšana, arī bagarēšana un izņemtās grunts izvietošana* |
|
|
Nedzīvo resursu ieguve |
Derīgo izrakteņu ieguve (ieži, metāla rūdas, grants, smilts, slāneklis)* |
|
Naftas un gāzes ieguve, arī ar to saistītā infrastruktūra* |
|
|
Sāls ieguve* |
|
|
Ūdens ieguve* |
|
|
Enerģijas ražošana |
Atjaunojamās enerģijas ieguve (vēja, viļņu un straumju enerģija), arī ar to saistītā infrastruktūra* |
|
Neatjaunojamās enerģijas ieguve |
|
|
Elektropārvade un komunikācijas (kabeļi)* |
|
|
Dzīvo resursu ieguve |
Zivju, gliemju un vēžveidīgo ieguve (komerciālā vai atpūtas nolūkā)* |
|
Zivju, gliemju un vēžveidīgo apstrāde* |
|
|
Jūras augu ieguve* |
|
|
Medīšana un ievākšana citām vajadzībām* |
|
|
Dzīvo resursu audzēšana |
Akvakultūra – jūras, arī ar to saistītā infrastruktūra* |
|
Akvakultūra — saldūdens |
|
|
Lauksaimniecība |
|
|
Mežsaimniecība |
|
|
Transports |
Transporta infrastruktūra* |
|
Transports — jūras* |
|
|
Transports — gaisa |
|
|
Transports — sauszemes |
|
|
Pilsētu un rūpnieciskie izmantojumi |
Izmantošana pilsētu vajadzībām |
|
Izmantošana rūpnieciskiem mērķiem |
|
|
Atkritumu apstrāde un apglabāšana* |
|
|
Tūrisms un atpūta |
Tūrisma un atpūtas infrastruktūra* |
|
Tūrisma un atpūtas darbības* |
|
|
Drošība/aizsardzība |
Militārās operācijas (saskaņā ar 2. panta 2. punktu) |
|
Izglītība un pētniecība |
Pētniecības, izpētes un mācību darbības* |
Piezīmes par 2. tabulu
1. piezīme. Slodzes novērtējumā jāskata slodzes intensitāte jūras vidē un, attiecīgā gadījumā, jūras vidē notiekošās ievades apjomi (no sauszemes vai no gaisa avotiem).
2. piezīme. Cipari šajā ailē norāda uz attiecīgajiem I pielikuma punktiem.
3. piezīme. 2.a tabulā minēti tikai slodžu kvalitatīvie raksturlielumi (2), (3), (5), (6), (7), (8), (9), (10) un (11), kuru kritēriji ir noteikti saskaņā ar 9. panta 3. punktu. Visi pārējie, t. i., stāvokļa kvalitatīvie raksturlielumi, kas minēti I pielikumā, var attiekties uz jebkuru no tematiem.
IV PIELIKUMS
Indikatīvs to raksturojošo elementu saraksts, kas jāņem vērā, nosakot mērķus vides jomā
(10. panta 1. punkts un 24. pants)
1. Pienācīgi jāaptver elementi, kas raksturo jūras ūdeņus, kuri atrodas dalībvalstu suverenitātē vai jurisdikcijā attiecīgajā jūras reģionā vai apakšreģionā.
2. Jānosaka: a) mērķi, ar kuriem norāda vēlamos apstākļus, pamatojoties uz laba vides stāvokļa definīciju; b) izmērāmi mērķi un saistīti rādītāji, kas ļauj veikt monitoringu un novērtējumu; un c) darbības mērķi attiecībā uz konkrētiem īstenošanas pasākumiem, lai veicinātu minēto mērķu sasniegšanu.
3. Jākonkretizē, kāds vides stāvoklis jāsasniedz vai jāsaglabā, un šis stāvoklis jāizsaka ar izmērāmiem lielumiem, kas raksturo jūras ūdeņu elementus, kuri atrodas dalībvalstu suverenitātē vai jurisdikcijā attiecīgajā jūras reģionā vai apakšreģionā.
4. Jānodrošina mērķu kopuma saskanība; jānovērš pretrunas starp tiem.
5. Jāprecizē, kādi resursi vajadzīgi noteikto mērķu sasniegšanai.
6. Mērķi, tostarp iespējamie starpposma mērķi, jāformulē kopā ar to sasniegšanas grafiku.
7. Jāprecizē, kādus rādītājus paredzēts izmantot, lai pārraudzītu panākumus un palīdzētu pieņemt vadības lēmumus mērķu sasniegšanai.
8. Attiecīgā gadījumā jāprecizē atskaites punkti (mērķa atskaites punkti un atskaites robežpunkti).
9. Mērķu noteikšanā pienācīgi jāievēro sociālie un ekonomiskie apsvērumi.
10. Jāpārbauda mērķi vides jomā, ar tiem saistītie rādītāji, kā arī atskaites robežpunkti un mērķa atskaites punkti, ņemot vērā 1. pantā noteiktos vispārīgos vides mērķus, lai šādi novērtētu, vai minēto mērķu sasniegšana nodrošinās atbilstīgu stāvokli jūras ūdeņos, kuri attiecīgajā jūras reģionā ir dalībvalstu suverenitātē vai jurisdikcijā.
11. Jānodrošina mērķu saderība ar vispārīgajiem mērķiem, kurus Kopiena un tās dalībvalstis ir apņēmušās īstenot saskaņā ar attiecīgiem starptautiskiem un reģionāliem nolīgumiem, izmantojot tos nolīgumus, kas visvairāk attiecas uz konkrēto jūras reģionu vai apakšreģionu, lai sasniegtu 1. pantā noteiktos vispārīgos vides mērķus.
12. Pēc mērķu un rādītāju kopuma noteikšanas tie kompleksi jāizvērtē, ņemot vērā šīs direktīvas 1. pantā noteiktos vispārīgos vides mērķus, lai šādi novērtētu, vai minēto mērķu sasniegšana nodrošinātu atbilstīgu jūras vides stāvokli.
V PIELIKUMS
Monitoringa programmas
(11. panta 1. punkts un 24. pants)
1. Jāsniedz informācija, lai novērtētu vides stāvokli un apzinātu padarīto un vēl darāmo ceļā uz laba vides stāvokļa sasniegšanu atbilstīgi III pielikumam un kritērijiem un metodoloģiskajiem standartiem, kas jānosaka atbilstīgi 9. panta 3. punktam.
2. Jānodrošina tādas informācijas uzkrāšana, kas ļauj noteikt piemērotus rādītājus 10. pantā paredzētajiem mērķiem vides jomā.
3. Jānodrošina tādas informācijas uzkrāšana, kas ļauj novērtēt 13. pantā minēto pasākumu iedarbīgumu.
4. Ja konstatētas vides stāvokļa novirzes no vēlamā diapazona, jāaptver arī darbības, ar kurām nosaka pārmaiņu cēloni un – attiecīgi – iespējamie korektīvie pasākumi, kas būtu jāveic, lai atjaunotu labu vides stāvokli.
5. Jāsniedz informācija par ķīmiskajām piesārņotājvielām rūpnieciskās zvejas apgabalos sastopamajās zivīs, ko izmanto pārtikā.
6. Jāaptver arī darbības, ar kurām apstiprina to, ka korektīvie pasākumi izraisa vēlamās pārmaiņas un nerada nevēlamus blakusefektus.
7. Jāapkopo informācija, par pamatu ņemot jūras reģionus vai apakšreģionus saskaņā ar 4. pantu.
8. Jānodrošina novērtējuma pieeju un metožu salīdzināmība jūras reģionos un/vai apakšreģionos un starp tiem.
9. Jāizstrādā tehniskās specifikācijas un standartizētas metodes Kopienas līmenī veicamam monitoringam, lai iegūtā informācija būtu salīdzināma.
10. Ciktāl iespējams, jānodrošina saderība ar spēkā esošajām reģionālajām un starptautiskajām programmām, lai veicinātu to savstarpēju saskanību un novērstu dublēšanos, izmantojot monitoringa pamatnostādnes, kas visvairāk attiecas uz attiecīgo jūras reģionu vai apakšreģionu.
11. Sākotnējā novērtējumā, kas paredzēts 8. pantā, jāietver arī būtisku vides pārmaiņu novērtējums un – vajadzības gadījumā – jaunas un potenciālas problēmas.
12. Sākotnējā novērtējumā, kas paredzēts 8. pantā, jāietver arī III pielikumā minētie attiecīgie elementi, tostarp to dabiskā dinamika, un jāizvērtē attīstības tendences, tiecoties sasniegt mērķus vides jomā, kas noteikti saskaņā ar 10. panta 1. punktu, vajadzības gadījumā izmantojot noteiktos rādītājus un tiem atbilstīgos atskaites robežpunktus un mērķa atskaites punktus.
VI PIELIKUMS
Pasākumu programmas
(13. panta 1. punkts un 24. pants)
1. Ieguldījumu pārraudzība – pārvaldības pasākumi, ar kuriem ietekmē pieļaujamo cilvēka darbības apmēru.
2. Pasākumu pārraudzība – pārvaldības pasākumi, ar kuriem ietekmē pieļaujamo traucējuma pakāpi kādā ekosistēmas daļā.
3. Kontrolpasākumi attiecībā uz sadalījumu telpā un laikā – pārvaldības pasākumi, ar kuriem nosaka, kur un kad ir pieļaujama noteikta darbība.
4. Koordinējoši pārvaldības pasākumi – līdzekļi, lai nodrošinātu, ka pārvaldība ir saskaņota.
5. Pasākumi, lai precīzāk izsekotu, ja iespējams, jūras vides piesārņojumu.
6. Ekonomiskie stimuli – pārvaldības pasākumi, ar kuriem panāk to, ka jūras ekosistēmu lietotājiem ir ekonomiski izdevīgi rīkoties tādā veidā, kas palīdz sasniegt mērķi – labu vides stāvokli.
7. Riska mazināšanas un atveseļošanas līdzekļi – pārvaldības līdzekļi, ar kuriem cilvēka darbību vada tā, lai atjaunotu bojātās daļas jūras ekosistēmās.
8. Saziņa, ieinteresēto aprindu iesaistīšana un sabiedrības informētības palielināšana.
( 1 ) OV L 135, 30.5.1991., 40. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).
( 2 ) OV L 64, 4.3.2006., 37. lpp.
( 3 ) OV L 41, 14.2.2003., 26. lpp.