EUR-Lex Piekļuve Eiropas Savienības tiesību aktiem

Atpakaļ uz EUR-Lex sākumlapu

Šis dokuments ir izvilkums no tīmekļa vietnes EUR-Lex.

Dokuments 32008L0053

Komisijas Direktīva 2008/53/EK ( 2008. gada 30. aprīlis), ar ko groza Padomes Direktīvas 2006/88/EK IV pielikumu attiecībā uz karpu pavasara virēmiju (SVC) (Dokuments attiecas uz EEZ)

OV L 117, 1.5.2008., 27./29. lpp. (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
Īpašais izdevums horvātu valodā: Nodaļa 03 Sējums 051 Lpp. 209 - 211

Dokumenta juridiskais statuss Vairs nav spēkā, Datums, līdz kuram ir spēkā: 20/04/2021; Iesaist. atcelta ar 32016R0429

ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2008/53/oj

1.5.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 117/27


KOMISIJAS DIREKTĪVA 2008/53/EK

(2008. gada 30. aprīlis),

ar ko groza Padomes Direktīvas 2006/88/EK IV pielikumu attiecībā uz karpu pavasara virēmiju (SVC)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2006. gada 24. oktobra Direktīvu 2006/88/EK par akvakultūras dzīvniekiem un to produktiem izvirzītajām dzīvnieku veselības prasībām, kā arī par konkrētu ūdensdzīvnieku slimību profilaksi un kontroli (1) un jo īpaši tās 61. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Direktīvā 2006/88/EK paredzētas noteiktas dzīvnieku veselības prasības akvakultūras dzīvniekiem un to produktiem. Šajās prasībās ņemts vērā eksotisko un neeksotisko slimību saraksts, kas pievienots minētās direktīvas IV pielikuma II daļā, kā arī uzņēmīgās sugas.

(2)

Karpu pavasara virēmija (SVR) ir iekļauta Direktīvas 2006/88/EK IV pielikuma II daļas neeksotisko slimību sarakstā.

(3)

Diskusiju laikā, kas notika Padomē un kā rezultātā pieņēma Direktīvu 2006/88/EK, Komisija pieņēma deklarāciju, darot zināmas vairāku tādu dalībvalstu paustās bažas, kas audzē karpas, attiecībā uz sekām, kas rastos, ja uz SVC attiecinātu saskaņotus Kopienas noteikumus. Tāpēc Komisija paziņoja, ka pēc Direktīvas 2006/88/EK stāšanās spēkā, bet pirms tās piemērošanas datuma, pamatojoties uz pieprasījumu un sniegtajiem argumentiem, tā pārskatīs, vai SVC arī turpmāk iekļaujama minētās direktīvas IV pielikuma II daļas sarakstā. Komisija no vairākām dalībvalstīm saņēma pieprasījumu šo jautājumu pārskatīt.

(4)

Direktīvas 2006/88/EK IV pielikuma I daļā noteikti kritēriji slimību iekļaušanai eksotisko vai neeksotisko slimību sarakstā. Saskaņā ar kritērijiem iekļaušanai neeksotisko slimību sarakstā jāņem vērā, vai slimības ievešana slimības neskartā valstī var būtiski ietekmēt ekonomiku, radot ražošanas zaudējumus un to, ka gada izmaksas, kas saistītas ar šo slimību un tās kontroli, pārsniedz 5 % no uzņēmīgo akvakultūras dzīvnieku sugas produkcijas vērtības reģionā.

(5)

Saskaņā ar galveno karpu audzēšanas dalībvalstu sniegto informāciju SVC jau ir endēmiska slimība. Taču pēdējo 20 līdz 25 gadu laikā SVC ražošanas nozarei nav radījusi būtiskus zaudējumus.

(6)

Turklāt ir pamatoti izskatīt, vai SVC var kontrolēt dalībvalsts līmenī un vai šāda kontrole ir izdevīga no izmaksu viedokļa. Ņemot vērā karpu akvakultūras hidrogrāfisko situāciju un struktūru galvenajās karpu audzēšanas dalībvalstīs, slimības izskaušanas pasākumu izmaksas ir neproporcionālas šīs slimības izraisītajiem ekonomiskajiem zaudējumiem. Pamatojoties uz saņemto jaunāko informāciju, SVC neatbilst visiem kritērijiem, lai to iekļautu Direktīvas 2006/88/EK IV pielikuma II daļas neeksotisko slimību sarakstā.

(7)

Līdz ar to SVR ir jāsvītro no Direktīvas 2006/88/EK IV pielikuma II daļas neeksotisko slimību saraksta.

(8)

Direktīvas 2006/88/EK 43. pantā noteikts – ja IV pielikuma II daļā neiekļauta slimība būtiski apdraud kādas dalībvalsts akvakultūras dzīvnieku vai savvaļas ūdensdzīvnieku veselības stāvokli, attiecīgā dalībvalsts var īstenot pasākumus, lai novērstu minētās slimības ievešanu vai lai šo slimību kontrolētu. Šie pasākumi nepārsniedz to, kas ir piemērots un vajadzīgs, lai novērstu slimības ievešanu vai lai to kontrolētu.

(9)

Saskaņā ar Direktīvas 2006/88/EK 63. pantu tās vajadzībām turpina piemērot Komisijas 2004. gada 29. aprīļa Lēmumu 2004/453/EK, ar ko īsteno Padomes Direktīvu 91/67/EEK attiecībā uz pasākumiem pret dažām akvakultūras dzīvnieku slimībām (2), kamēr nav pieņemti vajadzīgie noteikumi atbilstīgi direktīvas 43. pantam, ko pieņem vēlākais trīs gadus pēc minētās direktīvas stāšanās spēkā.

(10)

Ar Lēmumu 2004/453/EK ir apstiprināts, ka Dānijas, Īrijas, Somijas, Zviedrijas un Apvienotā Karalistes teritorija vai tās daļas ir SVC neskartas vai tajās piemēro kontroles un apkarošanas programmas. Līdz ar to šīs dalībvalstis var pieprasīt papildu garantijas SVC uzņēmīgo sugu ievešanai to teritorijās.

(11)

Dalībvalstīm, kuras saskaņā ar Lēmumu 2004/453/EK var pieprasīt pastāvošās papildu garantijas, jāļauj turpināt piemērot šos pasākumus saskaņā ar Direktīvas 2006/88/EK 43. pantu, ieskaitot ierobežojumus laišanai tirgū un importam SVC kontroles un no slimības brīvā statusa saglabāšanas nolūkā.

(12)

Tāpēc attiecīgi jāgroza Direktīvas 2006/88/EK IV pielikums.

(13)

Direktīvā 2006/88/EK noteikts, ka dalībvalstis līdz 2008. gada 1. maijam pieņem valsts pasākumus minētās direktīvas prasību piemērošanai un tos piemēro no 2008. gada 1. augusta. Lai dalībvalstīm atvēlētu pietiekami daudz laika, valsts pasākumi atbilstīgi Direktīvas 2006/88/EK prasībām, kuru groza ar šo direktīvu, jāpieņem līdz 2008. gada 1. augustam un valsts pasākumi jāpiemēro no 2008. gada 1. augusta.

(14)

Šajā direktīvā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Direktīvas 2006/88/EK IV pielikumu groza saskaņā ar šīs direktīvas pielikumu.

2. pants

Līdz 2008. gada 1. augustam dalībvalstis pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis nekavējoties iesniedz Komisijai minēto tiesību aktu tekstus, kā arī minēto tiesību aktu un šīs direktīvas atbilstības tabulu.

Dalībvalstis piemēro minētos tiesību aktus no 2008. gada 1. augusta.

Kad dalībvalstis pieņem minētos tiesību aktus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka to, kā izdarīt šādas atsauces.

Dalībvalstis dara zināmus Komisijai to valsts tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņēmušas jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

3. pants

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

4. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 2008. gada 30. aprīlī

Komisijas vārdā

Komisijas locekle

Androulla VASSILIOU


(1)  OV L 328, 24.11.2006., 14. lpp.

(2)  OV L 156, 30.4.2004., 5. lpp. Lēmumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2006/272/EK (OV L 99, 7.4.2006., 31. lpp.).


PIELIKUMS

Direktīvas IV pielikuma II daļu aizstāj ar šādu tekstu:

“II   DAĻA

Sarakstā iekļautas slimības

EKSOTISKĀS SLIMĪBAS

 

SLIMĪBA

UZŅĒMĪGĀS SUGAS

ZIVIS

Epizootiskā hematopoētiskā nekroze

Varavīksnes forele (Oncorhynchus mykiss) un asaris (Perca fluviatilis)

Epizootiskais čūlu sindroms

Ģintis: Catla, Channa, Labeo, Mastacembelus, Mugil, Puntius un Trichogaster

GLIEMJI

Bonamia exitiosa infekcija

Austrālijas dubļu austere (Ostrea angasi) un Čīles plakanā austere (O. chilensis)

Perkinsus marinus infekcija

Klusā okeāna austere (Crassostrea gigas) un Austrumu austere (C. virginica)

Microcytos mackini infekcija

Klusā okeāna austere (Crassostrea gigas), Austrumu austere (C. virginica), Olimpijas plakanā austere (Ostrea conchaphila) un Eiropas plakanā austere (O. edulis)

VĒŽVEIDĪGIE

Taura sindroms

Penaeus setiferus, P. stylirostris un P. vannamei

Yellowhead slimība

Penaeus aztecus, P. duorarum, P. japonicus, P. monodon, P. setiferus, P. stylirostris un P. vannamei


NEEKSOTISKĀS SLIMĪBAS

 

SLIMĪBAS

UZŅĒMĪGĀS SUGAS

ZIVIS

Virusālā hemorāģiskā septicēmija (VHS)

Siļķe (Clupea spp.), sīga (Coregonussp.), līdaka (Esox lucius), pikša (Gadusaeglefinus), Klusā okeāna menca (G. macrocephalus), Atlantijas menca (G. morhua), Klusā okeāna lasis (Oncorhynchus spp.), varavīksnes forele (O. mykiss), ūsainā jūras vēdzele (Onos mustelus), taimiņš (Salmo trutta), akmeņplekste (Scophthalmus maximus), brētliņa (Sprattussprattus) un alata (Thymallus thymallus)

Infekciozā hematopoētiskā nekroze (IHN)

Ketlasis (Oncorhynchus keta), kižučs (O. kisutch), Japānas lasis (O. masou), varavīksnes forele (O. mykiss), Aļaskas sarkanais lasis (O. nerka), kuprlasis (O. rhodurus), čavičs (O.tshawytscha) un Atlantijas lasis (Salmo salar)

Koi herpesvīruss (KHV)

Parastā karpa un Cyprinus carpio

Lašu infekciozā anēmija (ISA)

Varavīksnes forele (Oncorhynchus mykiss), Atlantijas lasis (Salmo salar) un taimiņš (S. trutta)

GLIEMJI

Marteilia refringens infekcija

Austrālijas dubļu austere (Ostrea angasi), Čīles plakanā austere (O. chilensis), Eiropas plakanā austere (O. edulis), Argentīnas austere (O. puelchana), Ziemeļu ēdamgliemene (Mytilus edulis) un Vidusjūras ēdamgliemene (M. galloprovincialis)

Bonamia ostreae infekcija

Austrālijas dubļu austere (Ostrea angasi), Čīles plakanā austere(O. chilensis), Olimpijas plakanā austere (O. conchaphila), Āzijas austere (O. denselammellosa), Eiropas plakanā austere (O. edulis) un Argentīnas austere (O. puelchana)

VĒŽVEIDĪGIE

Balto plankumu slimība

Visi desmitkāju vēžveidīgie (Decapoda kārta)”


Augša