EUR-Lex Piekļuve Eiropas Savienības tiesību aktiem
Šis dokuments ir izvilkums no tīmekļa vietnes EUR-Lex.
Dokuments 32008L0121
Directive 2008/121/EC of the European Parliament and of the Council of 14 January 2009 on textile names (recast) (Text with EEA relevance)
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/121/EK ( 2009. gada 14. janvāris ) par tekstilmateriālu nosaukumiem (Pārstrādāta versija) (Dokuments attiecas uz EEZ)
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/121/EK ( 2009. gada 14. janvāris ) par tekstilmateriālu nosaukumiem (Pārstrādāta versija) (Dokuments attiecas uz EEZ)
OV L 19, 23.1.2009., 29./48. lpp.
(BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
Vairs nav spēkā, Datums, līdz kuram ir spēkā: 07/05/2012; Atcelts ar 32011R1007
|
23.1.2009 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 19/29 |
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2008/121/EK
(2009. gada 14. janvāris)
par tekstilmateriālu nosaukumiem (Pārstrādāta versija)
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 95. pantu,
ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,
ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),
saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru (2),
tā kā:
|
(1) |
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 96/74/EK (1996. gada 16. decembris) par tekstilmateriālu nosaukumiem (3) ir vairākas reizes būtiski grozīta (4). Tā kā tajā ir jāizdara turpmāki grozījumi, skaidrības labad minēto direktīvu būtu lietderīgi pārstrādāt. |
|
(2) |
Savstarpējas atšķirības dalībvalstu noteikumos par tekstilizstrādājumu nosaukumiem, sastāvu un marķēšanu varētu kaitēt pareizai iekšējā tirgus darbībai. |
|
(3) |
Šos šķēršļus var novērst, ja tekstilizstrādājumu laišanu tirgū Kopienas mērogā pakļauj vienotiem noteikumiem. Tādēļ ir jāsaskaņo tekstilšķiedru nosaukumi un informācija, ko norāda etiķetēs, marķējumos un dokumentos, kuri pievienoti tekstilizstrādājumiem dažādos to ražošanas, pārstrādes un izplatīšanas posmos. |
|
(4) |
Būtu jāparedz noteikumi arī attiecībā uz dažiem tādiem izstrādājumiem, ko neražo pilnībā tikai no tekstilmateriāliem, bet kur tekstils ir izstrādājuma satura būtiska daļa vai arī tam ražotāji, pārstrādātāji vai tirgotāji pievērsuši īpašu uzmanību. |
|
(5) |
Pielaide attiecībā uz “pārējām šķiedrām”, kas jau ir noteikta attiecībā uz tīriem izstrādājumiem, būtu jāpiemēro arī attiecībā uz jauktiem izstrādājumiem. |
|
(6) |
Lai sasniegtu mērķi, uz ko vērsti valstu noteikumi šajā jomā, marķēšanai būtu jābūt obligātai. |
|
(7) |
Gadījumos, kad ir tehniski sarežģīti noteikt kāda izstrādājuma sastāvu ražošanas laikā, etiķetē var uzrādīt tobrīd zināmās šķiedras, ja tās ir noteiktā procentuālā daudzumā gatavajā izstrādājumā. |
|
(8) |
Lai novērstu piemērošanas atšķirības Kopienā, ir lietderīgi noteikt precīzas metodes dažu tādu tekstilizstrādājumu marķēšanai, kuri sastāv no diviem vai vairākiem komponentiem, kā arī tos tekstilizstrādājumu komponentus, kas marķēšanā un analīzē nav jāņem vērā. |
|
(9) |
Tekstilizstrādājumi, uz kuriem attiecas vienīgi prasības par kopīgu etiķetējumu, un tādi, ko pārdod kā metrāžpreces vai garumojumus, būtu jāpiedāvā pārdošanai tādā veidā, lai patērētājs pats varētu pilnībā iepazīties ar datiem, kas norādīti uz kopējā iepakojuma vai baķa. Dalībvalstu ziņā ir lemt par pasākumiem, kas jāpieņem šim nolūkam. |
|
(10) |
Tādu aprakstu vai nosaukumu izmantošana, kuriem ir īpaša reputācija lietotāju un patērētāju vidū, būtu jāpakļauj dažiem nosacījumiem. |
|
(11) |
Ir jānosaka paraugošanas un tekstiliju analīzes metodes, lai novērstu jebkādu iespēju izteikt iebildumus par izmantotajām metodēm. Tomēr to valsts metožu pagaidu saglabāšana, kas šobrīd ir spēkā, nekavē vienotu noteikumu piemērošanu. |
|
(12) |
V pielikumā, ar ko nosaka saskaņotos resorbātu pieļāvumus, kas jāpiemēro katras šķiedras sausnes masai, analītiski nosakot tekstilizstrādājuma šķiedru saturu, 1., 2. un 3. pozīcijā ir norādīti divi atšķirīgi saskaņotie pieļāvumi, lai aprēķinātu kārsto vai ķemmēto šķiedru sastāvu, kas satur vilnu un/vai dzīvnieku matšķiedras. Laboratorijas ne vienmēr spēj atšķirt, vai izstrādājums ir kārsts vai ķemmēts, un tādējādi, piemērojot šo noteikumu, var rasties pretrunīgi rezultāti, veicot Kopienā tekstilizstrādājumu atbilstības pārbaudes. Tādēļ būtu jāatļauj laboratorijām šaubu gadījumā piemērot vienotu saskaņotu pieļāvumu. |
|
(13) |
Nav ieteicams visus noteikumus, ko piemēro šādiem izstrādājumiem, saskaņot kādā atsevišķā direktīvā par tekstilizstrādājumiem. |
|
(14) |
III un IV pielikumam tajos pieminēto pozīciju izņēmuma rakstura dēļ būtu jāattiecas arī uz citiem izstrādājumiem, uz kuriem neattiecas marķēšana, jo īpaši “vienreizlietojamiem” izstrādājumiem vai izstrādājumiem, kuriem tiek prasīts vienīgi kopīgs etiķetējums. |
|
(15) |
Šīs direktīvas īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (5). |
|
(16) |
Jo īpaši Komisija būtu jāpilnvaro pielāgot I un V pielikumu tehnikas attīstībai un pieņemt jaunās kvantitatīvās analīzes metodes bināriem un ternāriem maisījumiem. Šie pasākumi, kuri ir vispārīgi un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs direktīvas elementus, tostarp to papildinot, jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru. |
|
(17) |
Šajā direktīvā iekļautie jaunie elementi attiecas vienīgi uz komitejas procedūru. Tādēļ dalībvalstīm tie nav jātransponē. |
|
(18) |
Šai direktīvai nebūtu jāskar dalībvalstu pienākumus attiecībā uz VI pielikuma B daļā minētajiem termiņiem direktīvu transponēšanai valsts tiesību aktos, |
IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.
1. pants
1. Tekstilizstrādājumus pirms to rūpnieciskas pārstrādes vai tās laikā vai arī jebkurā no izplatīšanas posmiem var realizēt Kopienā vienīgi tad, ja šādi izstrādājumi atbilst šai direktīvai.
2. Šī direktīva neattiecas uz tādiem tekstilizstrādājumiem:
|
a) |
kas ir paredzēti eksportam uz trešām valstīm; |
|
b) |
ko ieved dalībvalstīs muitas uzraudzībā tranzīta nolūkos; |
|
c) |
ko ieved no trešām valstīm pārstrādei; |
|
d) |
ko pēc līguma nodod mājražotājiem vai patstāvīgiem uzņēmumiem tālākai materiālu apstrādei, nemainot materiāla īpašnieku. |
2. pants
1. Šajā direktīvā piemēro šādas definīcijas:
|
a) |
“tekstilizstrādājumi” ir jebkādi neapstrādāti, daļēji apstrādāti, apstrādāti, daļēji pārstrādāti, rūpnieciski ražoti, daļēji gatavi vai gatavi izstrādājumi, kas sastāv vienīgi no tekstilšķiedrām, neatkarīgi no metodēm, kas izmantotas to maisīšanai vai saistīšanai; |
|
b) |
“tekstilšķiedra” ir:
|
2. Tekstilizstrādājumiem pielīdzina un šai direktīvai pakļauj:
|
a) |
izstrādājumus, kuru sastāvā ir vismaz 80 % tekstilšķiedru no svara; |
|
b) |
mēbeļu, lietussargu un saulessargu pārvalkus, kuru sastāvā ir vismaz 80 % tekstila komponentu no svara; tāpat arī tekstila komponentus daudzslāņu grīdsegās, matračos un piederumos tūrismam un siltās oderes apavos, cimdos, pirkstaiņos un dūraiņos, ja gatavajā izstrādājumā šādi komponenti vai odere veido vismaz 80 % no svara; |
|
c) |
tekstilmateriālus, kas iekļauti citos izstrādājumos un veido to neatņemamu sastāvdaļu, ja ir noteikts to sastāvs. |
3. pants
1. Direktīvas 2. pantā minēto šķiedru nosaukumi un apraksti uzskaitīti I pielikumā.
2. Direktīvas I pielikuma tabulā ierakstītos nosaukumus rezervē attiecībā uz tādām šķiedrām, kuru īpašības norādītas tajā pašā tabulas pozīcijā.
3. Nevienu no šiem nosaukumiem – ne atsevišķi, ne īpašības vārda vai vārda saknes veidā – nevienā valodā nedrīkst lietot attiecībā uz citām šķiedrām.
4. Vārdu “zīds” nedrīkst lietot, lai apzīmētu tekstilšķiedru vienlaidpavediena formu vai īpašo uztinumu nepārtraukta pavediena veidā.
4. pants
1. Tekstilizstrādājumam nedrīkst dot apzīmējumu “100 %”, “tīrs” vai “pilnībā”, ja tas nesastāv tikai no vienas un tās pašas šķiedras; nedrīkst lietot līdzīgu apzīmējumu.
2. Tekstilizstrādājuma sastāvā var būt līdz 2 % citas šķiedras no svara, ja šāds daudzums ir tehniski attaisnojams un to nepievieno regulāri. Kārstu tekstilizstrādājumu gadījumā šo pielaidi palielina līdz 5 %.
5. pants
1. Vilnas izstrādājumu var apzīmēt ar vienu no II pielikumā minētajiem nosaukumiem, ja tas sastāv vienīgi no tādas šķiedras, kas iepriekš nav bijusi iekļauta gatavajā izstrādājumā, nav pakļauta vērpšanas un/vai velšanas procesiem, izņemot tos, kas vajadzīgi šāda izstrādājuma ražošanai, un kas nav bojāta apstrādē vai lietošanā.
2. Atkāpjoties no 1. punkta, II pielikumā minētos nosaukumus var lietot, lai apzīmētu vilnu šķiedru maisījumā, ja:
|
a) |
visa vilna minētajā maisījumā atbilst 1. punktā noteiktajām prasībām; |
|
b) |
šāda vilna veido ne mazāk kā 25 % no maisījuma kopējā svara; |
|
c) |
nedalāma maisījuma gadījumā vilnai ir piemaisīta tikai viena kāda cita šķiedra. |
Šajā punktā minētajā gadījumā jānorāda viss procentuālais sastāvs.
3. Pielaidi, kas ir tehniski attaisnojama saistībā ar ražošanu, ierobežo līdz 0,3 % šķiedras piemaisījumu tādu izstrādājumu gadījumā, kas minēti 1. un 2. punktā, tas attiecas arī uz kārstajiem vilnas izstrādājumiem.
6. pants
1. Tekstilizstrādājumu, kas sastāv no divām vai vairākām šķiedrām, no kurām viena veido vismaz 85 % no kopējā svara, apzīmē vienā no turpmāk minētajiem veidiem:
|
a) |
ar iepriekš minētās šķiedras nosaukumu, pēc kura norāda tās svara procentuālo daudzumu; |
|
b) |
ar iepriekš minētās šķiedras nosaukumu, pēc kura norāda “vismaz 85 %”; vai |
|
c) |
ar izstrādājuma pilnu procentuālo sastāvu. |
2. Tekstilizstrādājumu, kas sastāv no divām vai vairākām šķiedrām, no kurām neviena nesasniedz 85 % no kopējā svara, apzīmē ar vismaz divu galveno šķiedru nosaukumiem un svara procentuālo daudzumu, pēc kura norāda pārējo sastāvā ietilpstošo šķiedru nosaukumus dilstošā secībā atkarībā no svara, norādot vai nenorādot to procentuālo daudzumu atkarībā no svara. Tomēr:
|
a) |
šķiedras, kas katra atsevišķi nesasniedz 10 % no izstrādājuma kopējā svara, var kopīgi apzīmēt ar vārdkopu “pārējās šķiedras”, pēc kuras norāda to kopējo procentuālo daudzumu no svara; |
|
b) |
ja ir norādīts nosaukums tādai šķiedrai, kura nesasniedz 10 % no izstrādājuma kopējā svara, tad norāda šāda izstrādājuma pilnu procentuālo sastāvu. |
3. Izstrādājumus ar tīras kokvilnas velkiem un tīra lina audiem, kuros lini veido vismaz 40 % no atsmitēta auduma kopējā svara, var apzīmēt ar nosaukumu – “linkokvilna”, pēc kura jānorāda sastāva specifikācija – “tīras kokvilnas velki – tīra lina audi”.
4. Attiecībā uz izstrādājumu, kura sastāvu nevar viegli noteikt izgatavošanas laikā, var lietot apzīmējumu “dažādas šķiedras” vai apzīmējumu “neprecizēts tekstilšķiedru maisījums”.
5. Galapatērētājiem paredzētu tekstilizstrādājumu gadījumā 1. līdz 4. punktā norādītajos procentuālajos sastāvos:
|
a) |
pieļauj svešu šķiedru daudzumu līdz 2 % no tekstilizstrādājuma kopējā svara, ja šāds daudzums ir tehniski attaisnojams un to nepievieno regulāri; šo pielaidi palielina līdz 5 % kārstu izstrādājumu gadījumā, un tā nav pretrunā 5. panta 3. punktā minētajai pielaidei; |
|
b) |
pieļauj ražošanas pielaidi starp norādītajiem šķiedras procentuālajiem daudzumiem un analīzē iegūtajiem procentuālajiem daudzumiem 3 % apmērā no etiķetē norādītā šķiedru kopējā svara; šo pielaidi piemēro arī tādām šķiedrām, kas atbilstīgi 2. punkta noteikumiem uzskaitītas dilstošā secībā atkarībā no svara, neuzrādot to procentuālo daudzumu. Šī pielaide attiecas arī attiecībā uz 5. panta 2. punkta b) apakšpunktu. |
Analīzē pielaides aprēķina atsevišķi. Aprēķinot b) apakšpunktā minēto pielaidi, kopējais svars, kas jāņem vērā, ir gatavā izstrādājuma šķiedru kopējais svars, no kura atņemts jebkādu svešu šķiedru svars, kas konstatēts, piemērojot a) apakšpunktā minēto pielaidi.
Pielaides, kas minētas a) un b) apakšpunktā, drīkst apvienot tikai tad, ja, piemērojot a) apakšpunktā minēto pielaidi, analīzē konstatētās svešās šķiedras pieder pie tā paša ķīmiskā tipa kā viena vai vairākas etiķetē norādītās šķiedras.
Tādu sevišķu izstrādājumu gadījumā, kuru ražošanai vajadzīgas lielākas pielaides par tām, kas norādītas a) un b) apakšpunktā, lielākas pielaides, izstrādājuma atbilstību pārbaudot saskaņā ar 13. panta 1. punktu, var atļaut vienīgi izņēmuma gadījumā un ja ražotājs sniedz atbilstīgu pamatojumu. Dalībvalstis par to tūlīt informē Komisiju.
7. pants
Neskarot 4. panta 2. punktā, 5. panta 3. punktā un 6. panta 5. punktā noteiktās pielaides, tādas saskatāmas, atdalāmas šķiedras, kurām ir tikai dekoratīva nozīme un kuras nepārsniedz 7 % gatavā izstrādājuma svara, nav jāmin 4. un 6. pantā paredzētajos šķiedru sastāvos. Tas pats attiecas uz tādām šķiedrām kā metālšķiedras, kuras iestrādā, lai panāktu antistatisku efektu, un kuras nepārsniedz 2 % gatavā izstrādājuma svara. Tādu izstrādājumu gadījumā, kas minēti 6. panta 3. punktā, šādus procentuālos daudzumus aprēķina nevis auduma svaram, bet gan velku svaram un audu svaram atsevišķi.
8. pants
1. Tekstilizstrādājumus šīs direktīvas nozīmē etiķetē vai marķē vienmēr, kad tos laiž tirgū ražošanas vai komerciālos nolūkos. Šo etiķetējumu vai marķējumu var aizstāt vai papildināt ar tirdzniecības pavaddokumentiem, ja izstrādājumus nepiedāvā pārdošanai galapatērētājam vai ja tos piegādā pēc pasūtījuma, ko veikusi valsts vai cita juridiska persona, kura ir publisko tiesību subjekts, vai – tādās dalībvalstīs, kur šis jēdziens nav pazīstams, – līdzīga iestāde.
2. Tirdzniecības dokumentos skaidri norāda nosaukumus, aprakstus un datus attiecībā uz 3. līdz 6. pantā un I un II pielikumā minēto tekstilšķiedru sastāvu. Šī prasība jo īpaši nepieļauj abreviatūru lietošanu tirdzniecības līgumos, rēķinos un faktūrrēķinos. Tomēr drīkst izmantot mehanizētās apstrādes kodu, ja vien tajā pašā dokumentā ir sniegts šā koda skaidrojums.
3. Nosaukumus, aprakstus un sīkākus datus attiecībā uz 3. līdz 6. pantā un I un II pielikumā minēto tekstilšķiedru saturu, piedāvājot tekstilizstrādājumus pārdošanā vai pārdodot tos patērētājiem, un jo īpaši katalogos un tirdzniecības literatūrā, uz iesaiņojumiem, etiķetēs un marķējumos, norāda skaidri, salasāmi un vienoti iespiestiem burtiem.
Citus datus un informāciju, kas nav paredzēta šajā direktīvā, nodala atsevišķi. Šis noteikums neattiecas uz preču zīmēm vai uz uzņēmuma nosaukumu, ko var norādīt tieši pirms vai aiz šajā direktīvā paredzētajiem datiem.
Ja tomēr, piedāvājot tekstilizstrādājumu pārdošanā vai pārdodot to patērētājam, kā minēts pirmajā daļā, ir norādīta tāda preču zīme vai uzņēmuma nosaukums, kas satur – atsevišķi vai īpašības vārda vai vārda saknes veidā – kādu no I pielikumā uzskaitītajiem nosaukumiem vai tādu nosaukumu, kuru var ar to sajaukt, tad tieši pirms vai aiz preču zīmes vai uzņēmuma nosaukuma jānorāda nosaukumi, apraksti un dati attiecībā uz 3. līdz 6. pantā un I un II pielikumā minēto tekstilšķiedru saturu skaidri, salasāmi un vienādi iespiestiem burtiem.
4. Dalībvalstis var pieprasīt, lai, piedāvājot tekstilizstrādājumus pārdošanā vai pārdodot tos patērētājam to teritorijā, šajā pantā paredzētajai etiķetēšanai un marķēšanai tiktu lietotas arī to valsts valodas.
Spoļu, tītavu, šķeteru, kamolu vai kādu citu neliela daudzuma šujamo, lāpāmo un izšujamo diegu gadījumā dalībvalstis var izmantot pirmajā daļā piedāvāto iespēju vienīgi kopīgas etiķetēšanas gadījumā uz iepakojuma vai ekspozīcijā. Neierobežojot IV pielikuma 18. pozīcijā minētos gadījumus, atsevišķās vienības var etiķetēt jebkurā no Kopienas valodām.
5. Dalībvalstis nedrīkst aizliegt izmantot aprakstus vai datus, kas atšķiras no 3., 4. un 5. pantā minētajiem un kas attiecas uz izstrādājumu īpašībām, ja šādi apraksti vai dati atbilst to godīgas tirdzniecības praksei.
9. pants
1. Tekstilizstrādājumam, kurš sastāv no diviem vai vairākiem komponentiem, kam ir atšķirīgs šķiedru saturs, etiķetē norāda katra komponenta šķiedru saturu. Šāds etiķetējums nav obligāts komponentiem, kas veido mazāk nekā 30 % no izstrādājuma kopējā svara, izņemot galvenās oderes.
2. Tādiem diviem vai vairākiem tekstilizstrādājumiem ar vienādu šķiedru saturu, kas parasti veido vienotu kopumu, vajadzīga tikai viena etiķete.
3. Neskarot 12. pantu:
|
a) |
šādu korsešizstrādājumu šķiedru sastāvu norāda, uzrādot visa izstrādājuma vai turpmāk uzskaitīto komponentu sastāvu kopumā vai atsevišķi:
Šķiedru sastāvu tādiem korsešu izstrādājumiem, kas nav uzskaitīti pirmajā daļā, norāda, uzrādot visa izstrādājuma sastāvu vai – kopumā vai atsevišķi – izstrādājumu dažādo komponentu sastāvu; šāda etiķetēšana nav obligāta attiecībā uz komponentiem, kas veido mazāk nekā 10 % izstrādājuma kopējā svara. Minēto korsešu izstrādājumu dažādo daļu atsevišķo etiķetēšanu veic tādā veidā, lai galapatērētājs varētu viegli saprast, uz kuru izstrādājuma daļu attiecas etiķetē norādītie dati; |
|
b) |
izkodinātu tekstiliju šķiedru sastāvu norāda izstrādājumam kopumā, un to var norādīt, atsevišķi uzrādot pamatnes drānas un izkodinājumraksta daļu sastāvu. Jānorāda šo komponentu nosaukums; |
|
c) |
izšūto tekstiliju šķiedru sastāvu norāda izstrādājumam kopumā, un to var norādīt, atsevišķi uzrādot pamatnes drānas un izšuvuma diega sastāvu; jānorāda šo komponentu nosaukums; ja izšūtā daļa aizņem mazāk par 10 % izstrādājuma virsmas, jānorāda tikai pamatnes drānas sastāvs; |
|
d) |
stiegrotajiem pavedieniem, kas sastāv no atšķirīgu šķiedru serdeņa un tā aptinuma un kas tiek piedāvāti pārdošanai patērētājam šādā veidā, šķiedru sastāvu norāda izstrādājumam kopumā un var uzrādīt serdenim un tinumam atsevišķi; jānorāda šo komponentu nosaukums; |
|
e) |
samta un plīša vai pēc izskata tiem līdzīgām tekstilijām šķiedru sastāvu norāda izstrādājumam kopumā, un, ja izstrādājuma pamatslānim un lietojumvirsmai ir atšķirīgs šķiedru sastāvs, to var uzrādīt atsevišķi abām sastāvdaļām, pieminot to nosaukumus; |
|
f) |
grīdsegām un paklājiem, kuriem ir atšķirīgs pamatslāņa un lietojumvirsmas šķiedru sastāvs, var uzrādīt tikai virsmas šķiedru sastāvu, pieminot šīs sastāvdaļas nosaukumu. |
10. pants
1. Atkāpjoties no 8. un 9. panta:
|
a) |
tādu III pielikumā uzskaitītu tekstilizstrādājumu gadījumā, kas atrodas kādā no 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajiem posmiem, dalībvalstis nevar pieprasīt, lai būtu etiķetējums vai marķējums, kurā norādīts nosaukums vai sastāvs. Tomēr 8. un 9. pantu piemēro tad, ja šādiem izstrādājumiem ir etiķete vai marķējums, kurā norādīts nosaukums vai sastāvs, vai preču zīme vai uzņēmuma nosaukums, kurā iekļauts – atsevišķi vai kā īpašības vārds vai vārda sakne – vai nu kāds no I pielikumā uzskaitītajiem nosaukumiem, vai nosaukums, ar ko to varētu sajaukt; |
|
b) |
ja tekstilizstrādājumi, kas uzskaitīti IV pielikumā, ir viena veida un tiem ir vienāds sastāvs, tos var kopā piedāvāt pārdošanai ar kopīgu etiķeti, kurā norādīti šajā direktīvā noteiktie dati attiecībā uz sastāvu; |
|
c) |
tādu tekstilizstrādājumu sastāvs, kurus tirgo kā metrāžpreces, jānorāda vienīgi pārdošanai piedāvātajam garumam vai baķim. |
2. Dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka 1. punkta b) un c) apakšpunktā minētos izstrādājumus piedāvā pārdošanā tādā veidā, lai galapatērētājs varētu pilnībā pats iepazīties ar minēto izstrādājumu sastāvu.
11. pants
Dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka jebkuru sniegto informāciju, laižot tirgū tekstilizstrādājumus, nevar sajaukt ar šajā direktīvā noteiktajiem nosaukumiem un raksturlielumiem.
12. pants
Lai piemērotu šīs direktīvas 8. panta 1. punktu un citus noteikumus attiecībā uz tekstilizstrādājumu etiķetēšanu, 4., 5. un 6. pantā minētos procentuālos daudzumus nosaka, neņemot vērā šādas pozīcijas:
|
a) |
visiem tekstilizstrādājumiem: netekstildaļas, eģes, etiķetes un zīmotnes, apdarmalojumi un dekordetaļas, kuras neveido izstrādājuma neatņemamu sastāvdaļu, pogas un sprādzes, kas apvilktas ar tekstilmateriālu, piederumi, rotājumi, neelastīgas lentes, elastīgi pavedieni un joslas, kas pievienotas noteiktās un ierobežotās izstrādājuma vietās, un – atkarībā no 7. pantā izklāstītajiem nosacījumiem – saskatāmas, atdalāmas šķiedras, kurām ir vienīgi dekoratīva nozīme, un antistatiskas šķiedras; |
|
b) |
grīdsegām un paklājiem: visi komponenti, kas nav lietojumvirsma; |
|
c) |
mēbeļaudumiem: saistošie un aizpildošie velki un audi, kas neveido daļu no lietojumvirsmas; |
|
d) |
priekškariem un aizkariem: saistošie un aizpildošie velki un audi, kas neveido daļu no auduma labās puses; |
|
e) |
citiem tekstilizstrādājumiem: pamatnes vai apakšslāņa drānas, stingrinātāji un pastiprinātāji, starplikas un paaudeklojumi, šujamdiegi un saistdiegi, ja vien tie neaizstāj auduma velkus un/vai audus, pildījumi, kuriem nepiemīt siltumizolācijas funkcijas, un – atbilstīgi 9. panta 1. punktam – oderes. Šā punkta izpratnē:
|
|
f) |
taukvielas, saistvielas, smadzinātāji, smites un apreti, impregnētāji un palīgvielas, kas izmantotas krāsošanā, drukāšanā un citos tekstiliju apstrādes procesos. Ja nav Kopienas noteikumu, dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka šie vienumi nav tādos daudzumos, kas var maldināt patērētājus. |
13. pants
1. Pārbaudes par to, vai tekstilizstrādājumu sastāvs atbilst informācijai, kas sniegta saskaņā ar šo direktīvu, veic, izmantojot analīzes metodes, kuras norādītas 2. punktā minētajās direktīvās.
Šajā nolūkā – pēc 12. pantā uzskaitīto vienumu atdalīšanas – 4., 5. un 6. pantā minētos šķiedru procentuālos daudzumus aprēķina, katras šķiedras sausnes masai pieskaitot saskaņoto pieļāvumu, kas noteikts V pielikumā.
2. Atsevišķas direktīvas norāda paraugošanas un analīzes metodes, kas jāizmanto dalībvalstīm, lai noteiktu šajā direktīvā iekļauto izstrādājumu šķiedru sastāvu.
14. pants
1. Neviena dalībvalsts nevar tādu apsvērumu dēļ, kas saistīti ar nosaukumiem vai sastāva specifikācijām, aizliegt vai kavēt tādu tekstilizstrādājumu laišanu tirgū, kuri atbilst šīs direktīvas noteikumiem.
2. Šīs direktīvas noteikumi neizslēdz tādu noteikumu piemērošanu, kas ir spēkā katrā dalībvalstī attiecībā uz rūpnieciskā un komerciālā īpašuma aizsardzību, izcelsmes vietas norādēm, izcelsmes apzīmējumiem un negodīgas konkurences novēršanu.
15. pants
1. Komisija pieņem I pielikuma papildinājumus un V pielikuma papildinājumus un grozījumus, kas vajadzīgi, lai pielāgotu minētos pielikumus tehnikas attīstībai.
2. Komisija nosaka jaunās kvantitatīvās analīzes metodes tādiem bināriem un ternāriem maisījumiem, kas nav minēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 96/73/EK (1996. gada 16. decembris) par dažām metodēm divkāršo tekstilšķiedru maisījumu kvantitatīvai analīzei (6) un Padomes Direktīvā 73/44/EEK (1973. gada 26. februāris) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz trīskāršu tekstilšķiedras maisījumu kvantitatīvo analīzi (7).
3. Pasākumus, kas minēti 1. un 2. punktā un kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, tostarp to papildinot, pieņem saskaņā ar 16. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.
16. pants
1. Komisijai palīdz Tekstilpreču nosaukumu un marķēšanas direktīvu komiteja, kas izveidota saskaņā ar Direktīvu 96/73/EK.
2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. panta noteikumus.
17. pants
Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to valsts tiesību aktu svarīgākos noteikumus, ko tās pieņēmušas jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.
18. pants
Direktīvu 96/74/EK, kurā grozījumi izdarīti ar VI pielikuma A daļā minētajiem aktiem, ar šo atceļ, neskarot dalībvalstu pienākumus attiecībā uz VI pielikuma B daļā minētajiem termiņiem direktīvu transponēšanai valsts tiesību aktos.
Atsauces uz atcelto direktīvu uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu un tās lasa saskaņā ar atbilstības tabulu VII pielikumā.
19. pants
Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
20. pants
Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.
Strasbūrā, 2009. gada 14. janvārī
Eiropas Parlamenta vārdā —
priekšsēdētājs
H.-G. PÖTTERING
Padomes vārdā —
priekšsēdētājs
A. VONDRA
(1) OV C 162, 25.6.2008., 40. lpp.
(2) Eiropas Parlamenta 2008. gada 17. jūnija Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts) un Padomes 2008. gada 16. decembra Lēmums.
(3) OV L 32, 3.2.1997., 38. lpp.
(4) Skatīt VI pielikuma A daļu.
(5) OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.
(6) OV L 32, 3.2.1997., 1. lpp.
(7) OV L 83, 30.3.1973., 1. lpp.
I PIELIKUMS
TEKSTILŠĶIEDRU TABULA
(minēta 3. pantā)
|
Nr. |
Nosaukums |
Šķiedras apraksts |
|
1 |
vilna (1) |
aitu vai jēru vilnas šķiedra (Ovis aries) |
|
2 |
alpaka, lama, kamielis, kašmirs, mohēra, angora, vikuņa, jaks, gvanako, kašgora, bebrs, ūdrs, pievienojot vai nepievienojot dzīvnieka nosaukuma ģenitīvam vārdu “vilna” vai “matšķiedra” (1) |
šādu dzīvnieku matšķiedra: alpaka, lama, kamielis, Kašmiras kaza, angoras kaza, angoras trusis, vikuņa, jaks, gvanako, kašgoras kaza (Kašmiras kazas un angoras kazas krustojums), bebrs, ūdrs |
|
3 |
dzīvnieku rupjmati vai zirgu astri, norādot vai nenorādot dzīvnieka sugu (piem., liellopu segmati, parasto kazu matšķiedra, zirgu astri) |
dažādu tādu dzīvnieku matšķiedra, kas nav minēta 1. vai 2. punktā |
|
4 |
zīds |
šķiedra, ko iegūst vienīgi no zīdkāpura kokona |
|
5 |
kokvilna |
šķiedra, ko iegūst no kokvilnas auga pogaļām (Gossypium) |
|
6 |
kapoks |
šķiedra, ko iegūst no kapoka augļa iekšējās daļas (Ceiba pentandra) |
|
7 |
lins |
šķiedra, ko iegūst no linu auga lūksnes (Linum usitatissimum) |
|
8 |
kaņepāji |
šķiedra, ko iegūst no kaņepāju lūksnes (Cannabis sativa) |
|
9 |
džuta |
šķiedra, ko iegūst no Corchorus olitorius un Corchorus capsularis lūksnes. Šajā direktīvā lūksnes šķiedras, kas iegūtas no šādām sugām, apstrādā tāpat kā džutu: Hibiscus cannabinus, Hibiscus sabdariffa, Abutilon avicennae, Urena lobata, Urena sinuata |
|
10 |
abaka |
šķiedra, ko iegūst no Musa textilis aizsarglapas |
|
11 |
alfa (halfa) |
šķiedra, ko iegūst no Stipa tenacissima lapām |
|
12 |
koira (kokosšķiedras) |
šķiedra, ko iegūst no Cocos nucifera augļa |
|
13 |
slotzaris |
šķiedra, ko iegūst no Cytisus scoparius un/vai Spartium junceum lūksnes |
|
14 |
rāmija |
šķiedra, ko iegūst no Boehmeria nivea un Boehmeria tenacissima lūksnes |
|
15 |
sizals |
šķiedra, ko iegūst no Agave sisalana lapām |
|
16 |
sunna |
šķiedra, ko iegūst no Crotalaria juncea lūksnes |
|
17 |
henekens |
šķiedra, ko iegūst no Agave fourcroydes lūksnes |
|
18 |
magejs |
šķiedra, ko iegūst no Agave cantala lūksnes |
|
19 |
acetāts |
celulozes acetātšķiedra, kurā mazāk nekā 92 %, bet vismaz 74 % hidroksilgrupu ir acetilētas |
|
20 |
algināts |
šķiedra, ko iegūst no algīnskābes metālu sāļiem |
|
21 |
kupro |
reģenerētas celulozes šķiedra, ko iegūst ar vara amonjaka reaģenta paņēmienu |
|
22 |
modālviskoze |
reģenerēta celulozes šķiedra, kuru iegūst viskozes modifikācijas procesā un kurai ir augsta raušanas pretestība paaugstināta mitruma apstākļos. Raušanas pretestība (BC) kondicionētā stāvoklī un spēks (BM), kas nepieciešams 5 % pagarinājumam mitrā stāvoklī, ir šāda: BC (CN) ≥ 1,3 √T + 2 T BM (CN) ≥ 0,5 √T kur T ir vidējais lineārais blīvums deciteksos |
|
23 |
proteīns |
šķiedra, ko iegūst no dabiskām olbaltumvielām, kas reģenerētas un stabilizētas, iedarbojoties uz tām ar ķīmiskām vielām |
|
24 |
triacetāts |
celulozes acetāta šķiedra, kurā vismaz 92 % hidroksilgrupu ir acetilētas |
|
25 |
viskoze |
reģenerētas celulozes šķiedra, kas veidota viskozes procesā filamentšķiedru un štāpeļšķiedru ieguvei |
|
26 |
akrils |
šķiedra, ko veido lineāras makromolekulas, kuru ķēdēs vismaz 85 % masas ir akrilnitrila elementārvienību |
|
27 |
hloršķiedra |
šķiedra, ko veido lineāras makromolekulas, kuru ķēdēs vairāk nekā 50 % masas ir vinilhlorīda vai vinilidēnhlorīda elementārvienību |
|
28 |
fluoršķiedra |
šķiedra, ko veido lineāras makromolekulas, kuru ķēdes sastāv no tetrafluoretilēna elementārvienībām |
|
29 |
modakrils |
šķiedra, ko veido lineārās makromolekulas, kuru ķēdēs no 50 % līdz 85 % masas ir akrilnitrila elementārvienību |
|
30 |
poliamīds jeb neilons |
šķiedra, kuru veido sintētiskas, lineāras molekulas, kuru ķēdēs atkārtojas amīdu saites, no kurām vismaz 85 % ir saistītas ar alifātiskajām vai cikloalifātiskajām vienībām |
|
31 |
aramīds |
šķiedra, kas veidota no sintētiskām lineārām makromolekulām, kuras sastāv no aromātiskām grupām, kas savienotas ar amīda vai imīda saitēm, no kurām vismaz 85 % ir tieši saistītas ar diviem aromātiskajiem gredzeniem un ar vairākām imīdu saitēm, ja to nav vairāk par amīda saišu skaitu |
|
32 |
poliimīds |
šķiedra, kas veidota no sintētiskām lineārām makromolekulām, kuru ķēdēs periodiski atkārtojas imīdu funkcionālās grupas |
|
33 |
liocels (2) |
atjaunota celulozes šķiedra, kas iegūta ar slapjās formēšanas paņēmienu no šķīduma organiskos šķīdinātājos |
|
34 |
polilaktīds |
šķiedra, ko veido lineārās makromolekulas, kuru ķēdē (pēc masas) ir vismaz 85 % pienskābes esteru, ko iegūst no dabā sastopamiem cukuriem, un kuru kušanas temperatūra ir vismaz 135 °C |
|
35 |
poliesteris |
šķiedra, kas veidota no lineārām makromolekulām, kuru ķēdēs vismaz 85 % masas ir diola un tereftālskābes estera elementārvienību |
|
36 |
polietilēns |
šķiedra, ko veido neaizvietotas alifātiskas piesātinātā ogļūdeņraža lineāras makromolekulas |
|
37 |
polipropilēns |
šķiedra, kas veidota no alifātiskā piesātinātā ogļūdeņraža lineārajām makromolekulām, kur vienam no diviem oglekļa atomiem pievienota metilgrupa izotaktiskā sakārtojumā |
|
38 |
polikarbamīds |
šķiedra, kas veidota no lineārām makromolekulām, kuru ķēdēs atkārtojas karbamīda atlikuma funkcionālās grupas (NH-CO-NH) |
|
39 |
poliuretāns |
šķiedra, kas veidota no lineārām makromolekulām, kuru ķēdēs atkārtojas uretāna funkcionālās grupas |
|
40 |
vinilāls |
šķiedra, ko veido lineāras makromolekulas, kuru ķēde sastāv no poli(vinilspirta) atšķirīgās acetilēšanas pakāpēs |
|
41 |
trivinils |
šķiedra, ko veido akrilnitrila terpolimērs, hlorēta vinila monomērs un kāds trešais vinila monomērs, no kuriem neviens nesasniedz 50 % no kopējās masas |
|
42 |
elastodiēns |
elastīgā šķiedra, kura veidota no dabiskā vai sintētiskā poliizoprēna vai no viena vai vairākiem diēniem, kas polimerizēti ar vienu vai vairākiem vinila monomēriem vai bez tiem, un kura pēc trīskāršas izstiepšanas un slodzes noņemšanas strauji un gandrīz pilnībā atgūst savu sākotnējo garumu |
|
43 |
elastāns |
elastīgā šķiedra, kuras masu veido vismaz 85 % segmentēta poliuretāna un kura pēc trīskāršas izstiepšanas un slodzes noņemšanas strauji un gandrīz pilnībā atgūst savu sākotnējo garumu |
|
44 |
stiklšķiedra |
šķiedra no stikla |
|
45 |
nosaukums atbilstoši materiālam, no kura sastāv šķiedras, piem., metāls (metāla, metalizēts), azbests, papīrs, kam pievieno vai nepievieno vārdu “pavediens” vai “šķiedra” |
šķiedras, ko iegūst no dažādiem vai jauniem materiāliem, kuri nav citur šajā pielikumā uzskaitīti |
|
46 |
elastomultiesteris |
šķiedra, kura veidojas, mijiedarbojoties divām vai vairākām ķīmiski atšķirīgām un divās vai vairākās atšķirīgās fāzēs esošām lineārām makromolekulām (nevienai nepārsniedzot 85 % no masas), un kurā noteicošā funkcionālā vienība ir esteru grupas (vismaz 85 %), un kura, pēc atbilstošas apstrādes to izstiepjot pusotru reizi garāku par sākotnējo garumu, pēc slodzes noņemšanas strauji un gandrīz pilnībā atgūst sākotnējo garumu |
|
47 |
elastolefīns |
šķiedra, ko veido vismaz 95 % (pēc masas) daļēji šķērsšūtu makromolekulu, kuras sastāv no etilēna un vismaz vēl viena olefīna, un kas pēc izstiepšanas, pusotras reizes pārsniedzot sākotnējo garumu, un slodzes noņemšanas strauji un gandrīz pilnībā atgūst savu sākotnējo garumu |
(1) Vārdu “vilna” šā pielikuma 1. pozīcijā var lietot arī, lai norādītu uz šķiedru maisījumu no aitu vai jēru cirpņa un matšķiedrām, kas uzskaitītas 2. pozīcijas trešajā slejā.
Šis noteikums piemērojams attiecībā uz tekstilizstrādājumiem, kas uzskaitīti 4. un 5. pantā, un tiem, kuri uzskaitīti 6. pantā, ar noteikumu, ka pēdējie še nosauktie daļēji sastāv no 1. un 2. pozīcijā uzskaitītajām šķiedrām.
(2) Ar “organisku šķīdinātāju” galvenokārt saprot organisku ķimikāliju un ūdens maisījumu.
II PIELIKUMS
5. panta 1. punktā minētie nosaukumi
|
— |
: |
Bulgāru valodā |
: |
“необработена вълна”, |
|
— |
: |
spāņu valodā |
: |
“lana virgen” vai “lana de esquilado”, |
|
— |
: |
čehu valodā |
: |
“střižní vlna”, |
|
— |
: |
dāņu valodā |
: |
“ren, ny uld”, |
|
— |
: |
vācu valodā |
: |
“Schurwolle”, |
|
— |
: |
igauņu valodā |
: |
“uus vill”, |
|
— |
: |
grieķu valodā |
: |
“παρθένο μαλλί”, |
|
— |
: |
angļu valodā |
: |
“virgin wool” vai “fleece wool”, |
|
— |
: |
franču valodā |
: |
“laine vierge” vai “laine de tonte”, |
|
— |
: |
itāļu valodā |
: |
“lana vergine” vai “lana di tosa”, |
|
— |
: |
latviešu valodā |
: |
“pirmlietojuma vilna” vai “jaunvilna”, |
|
— |
: |
lietuviešu valodā |
: |
“natūralioji vilna”, |
|
— |
: |
ungāru valodā |
: |
“élőgyapjú”, |
|
— |
: |
maltiešu valodā |
: |
“suf verġni”, |
|
— |
: |
holandiešu valodā |
: |
“scheerwol”, |
|
— |
: |
poļu valodā |
: |
“żywa wełna”, |
|
— |
: |
portugāļu valodā |
: |
“lã virgem”, |
|
— |
: |
rumāņu valodā |
: |
“lână virgină”, |
|
— |
: |
slovāku valodā |
: |
“strižná vlna”, |
|
— |
: |
slovēņu valodā |
: |
“runska volna”, |
|
— |
: |
somu valodā |
: |
“uusi villa”, |
|
— |
: |
zviedru valodā |
: |
“ren ull”. |
III PIELIKUMS
Izstrādājumi, ko nevar pakļaut obligātai etiķetēšanai vai marķēšanai
(minēti 10. panta 1. punkta a) apakšpunktā)
|
1. |
Piedurkņu garuma turētāji |
|
2. |
Pulksteņu siksniņas no tekstilmateriāliem |
|
3. |
Etiķetes un emblēmas |
|
4. |
Polsterēti trauku tveramie no tekstilmateriāliem |
|
5. |
Kafijas sildāmie pārklāji |
|
6. |
Tējas sildāmie pārklāji |
|
7. |
Piedurkņu aizsargi |
|
8. |
Uzroči, kas nav no plūksnota auduma |
|
9. |
Mākslīgie ziedi |
|
10. |
Adatu spilventiņi |
|
11. |
Apgleznoti audekli |
|
12. |
Tekstilizstrādājumi pamata un stiprinājuma drēbei un stīvināšanai |
|
13. |
Filca izstrādājumi |
|
14. |
Lietoti gatavie tekstilizstrādājumi, ja skaidri deklarēti par tādiem |
|
15. |
Getras |
|
16. |
Izlietots iepakojuma materiāls, kas pārdots tādā veidā |
|
17. |
Filca platmales |
|
18. |
Mīkstie somu izstrādājumi bez pastiprinājuma, zirglietas no tekstilmateriāliem |
|
19. |
Ceļojuma piederumi no tekstilmateriāliem |
|
20. |
Gatavi vai nepabeigti ar rokām izšūti gobelēni un materiāli to izgatavošanai, to skaitā izšujamie diegi, ko pārdod atsevišķi no audekla un ko īpaši noformē izmantošanai šādos gobelēnos |
|
21. |
Rāvējslēdzēji |
|
22. |
Pogas un sprādzes, kas apvilktas ar tekstilmateriāliem |
|
23. |
Grāmatu vāki no tekstilmateriāliem |
|
24. |
Rotaļlietas |
|
25. |
Apavu daļas no tekstilmateriāla, izņemot siltās oderes |
|
26. |
Sedziņas, kuras sastāv no vairākām daļām un kuru virsma nav lielāka par 500 cm2 |
|
27. |
Krāsns cimdi un drēbes |
|
28. |
Olu sildītāji |
|
29. |
Kosmētikas somiņas |
|
30. |
Tabakas somiņas no tekstilmateriāla |
|
31. |
Briļļu, cigarešu un cigāru, šķiltavu un ķemmju futrāļi no tekstilmateriāla |
|
32. |
Sporta aizsargpiederumi, izņemot cimdus |
|
33. |
Tualetes piederumu somiņas |
|
34. |
Kurpju tīrāmo piederumu somiņas |
|
35. |
Apbedīšanas piederumi |
|
36. |
Vienreizlietojami izstrādājumi, izņemot vati Šajā direktīvā par vienreizlietojamiem jāuzskata tekstilizstrādājumi, kurus paredzēts lietot tikai vienu reizi vai ierobežotu laika posmu un kuru parastais izmantojums nepieļauj jebkādu atjaunošanu to izmantošanai vēlāk tam pašam vai līdzīgam nolūkam. |
|
37. |
Tekstilizstrādājumi, uz kuriem attiecas Eiropas farmakopejas noteikumi un atsauce uz šiem noteikumiem, vairākkārt izmantojamās medicīniskās un ortopēdiskās saites un visi ortopēdiskie izstrādājumi no tekstilmateriāla |
|
38. |
Tekstilizstrādājumi, to skaitā tauvas, virves un auklas, kas ietilpst IV pielikuma 12. pozīcijā un kas parasti paredzētas:
|
|
39. |
Tekstilizstrādājumi aizsardzības un drošības mērķiem, piemēram, drošības jostas, izpletņi, glābšanas vestes, avārijas izejas, ugunsdzēsības ierīces, pretložu vestes un īpašs aizsargapģērbs (piem., kas nodrošina aizsardzību pret uguni, ķīmiskām vielām vai citiem riska faktoriem) |
|
40. |
Piepūšamās konstrukcijas (piem., sporta halles, izstāžu stendi vai glabātavas), ja tām pievienoti sīkāki dati par šo izstrādājumu darbību un tehniskajām specifikācijām |
|
41. |
Buras |
|
42. |
Dzīvnieku apģērbs |
|
43. |
Karogi |
IV PIELIKUMS
Izstrādājumi, kuriem ir obligāts vienīgi kopīgs etiķetējums vai marķējums
(minēti 10. panta 1. punkta b) apakšpunktā)
|
1. |
Grīdas lupatas |
|
2. |
Tīrīšanas lupatiņas |
|
3. |
Apmalojumi un dekordetaļas |
|
4. |
Pozaments |
|
5. |
Jostas |
|
6. |
Bikšturi |
|
7. |
Ģērbturi un zeķturi |
|
8. |
Kurpju un zābaku saites |
|
9. |
Lentes |
|
10. |
Gumijas |
|
11. |
Jauni iepakojuma materiāli, ko pārdod tādā veidā |
|
12. |
Iesaiņojuma aukla un lauksaimniecības virve; auklas, tauvas un virves, izņemot tās, uz kurām attiecas III pielikuma 38. pozīcija (1) |
|
13. |
Sedziņas |
|
14. |
Kabatlakati |
|
15. |
Matu tīkliņi |
|
16. |
Kaklasaites un tauriņi bērniem |
|
17. |
Krūšauti; mazgājamie cimdi un sejsegi |
|
18. |
Šūšanas, lāpāmie un izšujamie diegi, kurus pārdod mazumtirdzniecībā nelielos daudzumos un kuru neto svars ir viens grams vai mazāk |
|
19. |
Lente aizkariem, žalūzijām un slēģiem |
(1) Izstrādājumiem, kas ietilpst šajā pozīcijā un ko pārdod nogrieztos gabalos, kopīgais etiķetējums atrodas uz ruļļa. Tauvas un virves, kas ietilpst šajā pozīcijā, iekļauj sevī tādas, ko lieto alpīnismā un ūdenssporta veidos.
V PIELIKUMS
Saskaņotie resorbātu pieļāvumi, kurus izmanto, lai aprēķinātu šķiedru masu, ko satur tekstilizstrādājums
(minēti 13. pantā)
|
Šķiedras nr. |
Šķiedras |
Procenti |
|
1–2 |
Vilna un dzīvnieku matšķiedras: |
|
|
ķemmētas šķiedras |
18,25 |
|
|
kārstas šķiedras |
17,00 (1) |
|
|
3 |
Dzīvnieku matšķiedras: |
|
|
ķemmētas šķiedras |
18,25 |
|
|
kārstas šķiedras |
17,00 (1) |
|
|
Zirgu astri: |
|
|
|
ķemmētas šķiedras |
16,00 |
|
|
kārstas šķiedras |
15,00 |
|
|
4 |
Zīds |
11,00 |
|
5 |
Kokvilna: |
|
|
parastas šķiedras |
8,50 |
|
|
merserizētas šķiedras |
10,50 |
|
|
6 |
Kapoks |
10,90 |
|
7 |
Lins |
12,00 |
|
8 |
Kaņepāji |
12,00 |
|
9 |
Džuta |
17,00 |
|
10 |
Abaka |
14,00 |
|
11 |
Alfa (halfa) |
14,00 |
|
12 |
Koira (kokosšķiedra) |
13,00 |
|
13 |
Slotzaris |
14,00 |
|
14 |
Rāmija (balināta šķiedra) |
8,50 |
|
15 |
Sizals |
14,00 |
|
16 |
Sunna |
12,00 |
|
17 |
Henekens |
14,00 |
|
18 |
Magejs |
14,00 |
|
19 |
Acetāts |
9,00 |
|
20 |
Algināts |
20,00 |
|
21 |
Kupro |
13,00 |
|
22 |
Modālviskoze |
13,00 |
|
23 |
Proteīns |
17,00 |
|
24 |
Triacetāts |
7,00 |
|
25 |
Viskoze |
13,00 |
|
26 |
Akrils |
2,00 |
|
27 |
Hloršķiedra |
2,00 |
|
28 |
Fluoršķiedra |
0,00 |
|
29 |
Modakrils |
2,00 |
|
30 |
Poliamīds vai neilons: |
|
|
štāpeļšķiedras |
6,25 |
|
|
filamentšķiedras |
5,75 |
|
|
31 |
Aramīds |
8,00 |
|
32 |
Poliimīds |
3,50 |
|
33 |
Liocels |
13,00 |
|
34 |
Polilaktīds |
1,50 |
|
35 |
Poliesteris: |
|
|
štāpeļšķiedras |
1,50 |
|
|
filamentšķiedras |
1,50 |
|
|
36 |
Polietilēns |
1,50 |
|
37 |
Polipropilēns |
2,00 |
|
38 |
Polikarbamīds |
2,00 |
|
39 |
Poliuretāns: |
|
|
štāpeļšķiedras |
3,50 |
|
|
filamentšķiedras |
3,00 |
|
|
40 |
Vinilāls |
5,00 |
|
41 |
Trivinils |
3,00 |
|
42 |
Elastodiēns |
1,00 |
|
43 |
Elastāns |
1,50 |
|
44 |
Stiklšķiedra: |
|
|
ar vidējo diametru virs 5 μm |
2,00 |
|
|
ar vidējo diametru 5 μm vai mazāk |
3,00 |
|
|
45 |
Metāla šķiedra |
2,00 |
|
Metalizēta šķiedra |
2,00 |
|
|
Azbests |
2,00 |
|
|
Papīra pavedieni |
13,75 |
|
|
46 |
Elastomultiesteris |
1,50 |
|
47 |
Elastolefīns |
1,50 |
(1) Saskaņotos pieļāvumus 17,00 % apmērā piemēro arī tad, ja nav iespējams noteikt, vai tekstilizstrādājums, kurā ir vilna un/vai dzīvnieku matšķiedras, ir ķemmēts vai kārsts.
VI PIELIKUMS
A DAĻA
Atceltā direktīva ar tās sekojošo grozījumu sarakstu
(minēta 18. pantā)
|
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 96/74/EK |
|
|
Komisijas Direktīva 97/37/EK |
|
|
2003. gada Pievienošanās akta II pielikuma 1.F.2. punkts |
|
|
Komisijas Direktīva 2004/34/EK |
|
|
Komisijas Direktīva 2006/3/EK |
|
|
Padomes Direktīva 2006/96/EK |
tikai pielikuma D.2. punkts |
|
Komisijas Direktīva 2007/3/EK |
|
B DAĻA
Termiņu uzskaitījums transponēšanai valsts tiesību aktos
(minēts 18. pantā)
|
Direktīva |
Termiņš transponēšanai |
|
96/74/EK |
— |
|
97/37/EK |
1998. gada 1. jūnijs |
|
2004/34/EK |
2005. gada 1. marts |
|
2006/3/EK |
2007. gada 9. janvāris |
|
2006/96/EK |
2007. gada 1. janvāris |
|
2007/3/EK |
2008. gada 2. februāris |
VII PIELIKUMS
ATBILSTĪBAS TABULA
|
Direktīva 96/74/EK |
Šī direktīva |
|
1. pants |
1. panta 1. punkts |
|
2. panta 1. punkts |
2. panta 1. punkta a) apakšpunkts |
|
2. panta 2. punkta ievadvārdi |
2. panta 1. punkta b) apakšpunkta ievadvārdi |
|
2. panta 2. punkta pirmais ievilkums |
2. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) punkts |
|
2. panta 2. punkta otrais ievilkums |
2. panta 1. punkta b) apakšpunkta ii) punkts |
|
2. panta 3. punkta ievadvārdi |
2. panta 2. punkta ievadvārdi |
|
2. panta 3. punkta pirmais ievilkums |
2. panta 2. punkta a) apakšpunkts |
|
2. panta 3. punkta otrais ievilkums |
2. panta 2. punkta b) apakšpunkts |
|
2. panta 3. punkta trešais ievilkums |
2. panta 2. punkta c) apakšpunkts |
|
3. pants |
3. pants |
|
4. pants |
4. pants |
|
5. panta 1. punkta teksts, izņemot ievilkumus |
5. panta 1. punkts |
|
5. panta 1. punkta ievilkumi |
II pielikums |
|
5. panta 2. punkts |
5. panta 2. punkts |
|
5. panta 3. punkts |
5. panta 3. punkts |
|
6. panta 1. punkta ievadvārdi |
6. panta 1. punkta ievadvārdi |
|
6. panta 1. punkta pirmais ievilkums |
6. panta 1. punkta a) apakšpunkts |
|
6. panta 1. punkta otrais ievilkums |
6. panta 1. punkta b) apakšpunkts |
|
6. panta 1. punkta trešais ievilkums |
6. panta 1. punkta c) apakšpunkts |
|
6. panta 2. punkts |
6. panta 2. punkts |
|
6. panta 3. punkts |
6. panta 3. punkts |
|
6. panta 4. punkts |
6. panta 5. punkts |
|
6. panta 5. punkts |
6. panta 4. punkts |
|
7. pants |
7. pants |
|
8. panta 1. punkts |
8. panta 1. punkts |
|
8. panta 2. punkta a) apakšpunkts |
8. panta 2. punkts |
|
8. panta 2. punkta b) apakšpunkts |
8. panta 3. punkts |
|
8. panta 2. punkta c) apakšpunkts |
8. panta 4. punkts |
|
8. panta 2. punkta d) apakšpunkts |
8. panta 5. punkts |
|
9. panta 1. punkts |
9. panta 1. punkts |
|
9. panta 2. punkts |
9. panta 2. punkts |
|
9. panta 3. punkta ievadvārdi |
9. panta 3. punkta ievadvārdi |
|
9. panta 3. punkta a) apakšpunkta pirmās daļas ievadvārdi |
9. panta 3. punkta a) apakšpunkta pirmās daļas ievadvārdi |
|
9. panta 3. punkta a) apakšpunkta pirmās daļas pirmais ievilkums |
9. panta 3. punkta a) apakšpunkta pirmās daļas i) punkts |
|
9. panta 3. punkta a) apakšpunkta pirmās daļas otrais ievilkums |
9. panta 3. punkta a) apakšpunkta pirmās daļas ii) punkts |
|
9. panta 3. punkta a) apakšpunkta pirmās daļas trešais ievilkums |
9. panta 3. punkta a) apakšpunkta pirmās daļas iii) punkts |
|
9. panta 3. punkta a) apakšpunkta otrā daļa |
9. panta 3. punkta a) apakšpunkta otrā daļa |
|
9. panta 3. punkta a) apakšpunkta trešā daļa |
9. panta 3. punkta a) apakšpunkta trešā daļa |
|
9. panta 3. punkta b) līdz f) apakšpunkts |
9. panta 3. punkta b) līdz f) apakšpunkts |
|
10. pants |
10. pants |
|
11. pants |
11. pants |
|
12. panta ievadvārdi |
12. panta ievadvārdi |
|
12. panta 1. punkts |
12. panta a) punkts |
|
12. panta 2. punkta a) apakšpunkts |
12. panta b) punkts |
|
12. panta 2. punkta b) apakšpunkta pirmā daļa |
12. panta c) punkts |
|
12. panta 2. punkta b) apakšpunkta otrā daļa |
12. panta d) punkts |
|
12. panta 2. punkta c) apakšpunkta pirmā daļa |
12. panta e) punkta pirmā daļa |
|
12. panta 2. punkta c) apakšpunkta otrās daļas ievadvārdi |
12. panta e) punkta otrās daļas ievadvārdi |
|
12. panta 2. punkta c) apakšpunkta otrās daļas pirmais ievilkums |
12. panta e) punkta otrās daļas i) apakšpunkts |
|
12. panta 2. punkta c) apakšpunkta otrās daļas otrais ievilkums |
12. panta e) punkta otrās daļas ii) apakšpunkts |
|
12. panta 3. punkts |
12. panta f) punkts |
|
13. pants |
13. pants |
|
14. pants |
14. pants |
|
15. panta ievadvārdi |
1. panta 2. punkta ievadvārdi |
|
15. panta 1. punkts |
1. panta 2. punkta a) apakšpunkts |
|
15. panta 2. punkts |
1. panta 2. punkta b) apakšpunkts |
|
15. panta 3. punkts |
1. panta 2. punkta c) apakšpunkts |
|
15. panta 4. punkts |
1. panta 2. punkta d) apakšpunkts |
|
16. pants |
15. un 16. pants |
|
17. pants |
17. pants |
|
18. pants |
— |
|
— |
18. pants |
|
19. panta pirmā daļa |
20. pants |
|
19. panta otrā daļa |
19. pants |
|
I pielikuma 1. līdz 33. punkts |
I pielikuma 1. līdz 33. punkts |
|
I pielikuma 33.a punkts |
I pielikuma 34. punkts |
|
I pielikuma 34. punkts |
I pielikuma 35. punkts |
|
I pielikuma 35. punkts |
I pielikuma 36. punkts |
|
I pielikuma 36. punkts |
I pielikuma 37. punkts |
|
I pielikuma 37. punkts |
I pielikuma 38. punkts |
|
I pielikuma 38. punkts |
I pielikuma 39. punkts |
|
I pielikuma 39. punkts |
I pielikuma 40. punkts |
|
I pielikuma 40. punkts |
I pielikuma 41. punkts |
|
I pielikuma 41. punkts |
I pielikuma 42. punkts |
|
I pielikuma 42. punkts |
I pielikuma 43. punkts |
|
I pielikuma 43. punkts |
I pielikuma 44. punkts |
|
I pielikuma 44. punkts |
I pielikuma 45. punkts |
|
I pielikuma 45. punkts |
I pielikuma 46. punkts |
|
I pielikuma 46. punkts |
I pielikuma 47. punkts |
|
II pielikuma 1. līdz 33. punkts |
V pielikuma 1. līdz 33. punkts |
|
II pielikuma 33.a punkts |
V pielikuma 34. punkts |
|
II pielikuma 34. punkts |
V pielikuma 35. punkts |
|
II pielikuma 35. punkts |
V pielikuma 36. punkts |
|
II pielikuma 36. punkts |
V pielikuma 37. punkts |
|
II pielikuma 37. punkts |
V pielikuma 38. punkts |
|
II pielikuma 38. punkts |
V pielikuma 39. punkts |
|
II pielikuma 39. punkts |
V pielikuma 40. punkts |
|
II pielikuma 40. punkts |
V pielikuma 41. punkts |
|
II pielikuma 41. punkts |
V pielikuma 42. punkts |
|
II pielikuma 42. punkts |
V pielikuma 43. punkts |
|
II pielikuma 43. punkts |
V pielikuma 44. punkts |
|
II pielikuma 44. punkts |
V pielikuma 45. punkts |
|
II pielikuma 45. punkts |
V pielikuma 46. punkts |
|
II pielikuma 46. punkts |
V pielikuma 47. punkts |
|
III pielikums |
III pielikums |
|
IV pielikums |
IV pielikums |
|
V pielikums |
— |
|
VI pielikums |
— |
|
— |
VI pielikums |
|
— |
VII pielikums |