6.11.2007

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 288/27

---

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2007/60/EK

(2007. gada 23. oktobris)

par plūdu riska novērtējumu un pārvaldību

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 175. panta 1. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru (2),

tā kā:

(1)	Plūdi var radīt cilvēku upurus, piespiest cilvēkus mainīt dzīvesvietu un radīt kaitējumu videi, būtiski apdraudēt ekonomikas attīstību un traucēt saimnieciskajai darbībai Kopienā.

(2)

Plūdi ir dabas parādība, kas nav novēršama. Tomēr cilvēka darbības (piemēram, apdzīvoto vietu un saimniecisko līdzekļu aizvien plašāka izvietošana regulāri applūstošās teritorijās un zemes dabīgo ūdensaiztures spēju samazināšana, izmantojot zemes platības) un klimata pārmaiņu ietekmē palielinās plūdu rašanās varbūtība un plūdu negatīvās sekas.

(3)	Ir iespējams un vēlams samazināt ar plūdiem saistīto nelabvēlīgo ietekmi, īpaši uz cilvēku veselību un dzīvi, vidi, kultūras mantojumu, saimniecisko darbību un infrastruktūru. Tomēr, lai šādi pasākumi būtu efektīvi, šie apdraudējumu samazināšanas pasākumi būtu jākoordinē upes baseina mērogā.

(4)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2000/60/EK (2000. gada 23. oktobris), ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (3), paredzēts katram upes baseina apgabalam izstrādāt integrētu apsaimniekošanas plānu, lai sasniegtu labu ekoloģisko stāvokli un ūdens ķīmisko sastāvu, un tas veicinās plūdu ietekmes mazināšanu. Tomēr plūdu riska samazināšana nav viens no minētās direktīvas galvenajiem mērķiem un tajā nav ņemtas vērā turpmākās pārmaiņas saistībā ar plūdu risku, kas rodas klimata pārmaiņu rezultātā.

(5)

Komisijas 2004. gada 12. jūlija paziņojumā Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Plūdu riska pārvaldība; plūdu novēršana, mazināšana un pretplūdu aizsardzība”, kurā analizēts plūdu risks un izklāstīta pieeja Kopienas mērogā, norādīts, ka saskaņota un koordinēta rīcība Kopienas mērogā sniegs ievērojamu pievienoto vērtību un uzlabos vispārējo pretplūdu aizsardzības līmeni.

(6)

Papildus koordinācijai starp dalībvalstīm ir nepieciešama efektīva plūdu novēršanas un pretplūdu aizsardzības koordinācija ar trešām valstīm. Tas ir saskaņā ar Direktīvu 2000/60/EK un starptautiskiem plūdu riska pārvaldības principiem, kuri īpaši izstrādāti saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par robežšķērsojošo ūdensteču un starptautisko ezeru izmantošanu un aizsardzību, kas apstiprināta ar Padomes Lēmumu 95/308/EK (4), un jebkādos turpmākos nolīgumos par tās piemērošanu.

(7)

Padomes Lēmums 2001/792/EK, Euratom (2001. gada 23. oktobris), ar ko izveido Kopienas mehānismu pastiprinātas sadarbības veicināšanai civilās aizsardzības palīdzības intervenču jomā (5), mobilizē palīdzību un atbalstu no dalībvalstīm dabas katastrofu, arī plūdu, gadījumā. Civilās aizsardzības sistēma var nodrošināt piemērotu palīdzību apdraudētajiem iedzīvotājiem un uzlabot sagatavotību un spēju stāties pretī attiecīgām grūtībām.

(8)

Padomes Regula (EK) Nr. 2012/2002 (2002. gada 11. novembris), ar ko izveido Eiropas Savienības Solidaritātes fondu (6), sniedz iespēju ātri saņemt finansiālu palīdzību dabas katastrofu gadījumā, lai palīdzētu katastrofas skartajiem cilvēkiem, dabas zonām, reģioniem un attiecīgajām valstīm atgūt iespējami normālus dzīves apstākļus. Tomēr šādu palīdzību var saņemt tikai, lai uzsāktu ārkārtas pasākumus, un nevis posmos pirms ārkārtas situācijas.

(9)	Izstrādājot politiku par ūdens resursu un zemes izmantošanu, dalībvalstīm un Kopienai būtu jāņem vērā šīs politikas iespējamā ietekme uz plūdu risku un plūdu riska pārvaldību.

(10)

Kopienā novērojami dažādu veidu plūdi, to skaitā upju pārplūšana, lietusgāžu izraisīti plūdi, pilsētu applūšana un jūras ūdens uzplūdi piekrastes teritorijās. Plūdu nodarītie postījumi dažādās Kopienas valstīs un reģionos arī var būt dažādi. Tādēļ pašām dalībvalstīm būtu jānosaka mērķi attiecībā uz plūdu riska pārvaldīšanu, ievērojot vietējos un reģionālos apstākļus.

(11)

Dažās vietās Kopienā plūdu risku varētu uzskatīt par nenozīmīgu, piemēram, mazapdzīvotos vai neapdzīvotos apgabalos vai apgabalos, kuros saimnieciskā darbība ir ierobežota vai kuru ekoloģiskā vērtība ir neliela. Katrā upes baseina apgabalā vai plūdu riska pārvaldības vienībā vajadzētu novērtēt nepieciešamību tālākai rīcībai, piemēram, izvērtēt plūdu mazināšanas iespējas.

(12)

Lai iegūtu noderīgu informāciju, kā arī būtisku pamatinformāciju prioritāšu noteikšanai un turpmākai tehnisku, finansiālu un politisku lēmumu pieņemšanai attiecībā uz plūdu riska pārvaldību, ir vajadzīgs nodrošināt iespējamo plūdu postījumu vietu karšu un plūdu apdraudētu teritoriju karšu izstrādi, tajās atzīmējot iespējamo nelabvēlīgo ietekmi, kas saistīta ar dažādiem plūdu scenārijiem, tostarp informāciju par plūdu izraisītā vides piesārņojuma iespējamiem avotiem. Šajā sakarā dalībvalstīm būtu jāizvērtē darbības, kuru ietekmē palielinās plūdu risks.

(13)

Lai konkrētajā teritorijā izvairītos no plūdiem un lai samazinātu to negatīvās sekas, ir lietderīgi izstrādāt plūdu riska pārvaldības plānus. Plūdu cēloņi un sekas dažādos Kopienas reģionos un valstīs ir dažādi. Tādēļ plūdu riska pārvaldības plānos būtu jāņem vērā to konkrēto apgabalu raksturojums, kurus tie aptver, un jānodrošina piemēroti risinājumi saskaņā ar šo apgabalu vajadzībām un prioritātēm, tajā pašā laikā nodrošinot piemērotu koordināciju ar upju baseinu apgabaliem un veicinot Kopienas tiesību aktos noteikto mērķu īstenošanu vides jomā. Dalībvalstīm jo īpaši būtu jāatsakās no tādu pasākumu veikšanas vai iesaistīšanās tādās rīcībās, kuras ievērojami palielina plūdu risku citās dalībvalstīs, izņemot, ja vien šie pasākumi nav bijuši koordinēti un attiecīgās dalībvalstis nav savstarpēji vienojušās par risinājumu.

(14)

Plūdu riska pārvaldības plānos uzmanība būtu jākoncentrē uz novēršanu, aizsardzību un sagatavotību. Lai piešķirtu upēm vairāk ietilpības, plānos cik vien iespējams būtu jāiekļauj palieņu saglabāšana un/vai atjaunošana, kā arī pasākumi, lai novērstu un mazinātu nelabvēlīgo ietekmi uz cilvēka veselību, vidi, kultūras mantojumu un saimniecisko darbību. Plūdu riska pārvaldības plānu elementi periodiski būtu jāpārskata un vajadzības gadījumā jāatjaunina, ņemot vērā iespējamo klimata pārmaiņu ietekmi uz plūdu biežumu.

(15)	Plūdu riska pārvaldībā ļoti svarīgs ir solidaritātes princips. Ņemot to vērā, dalībvalstis būtu jāmudina censties taisnīgi sadalīt atbildību, ja kopējam labumam kopīgi pieņem lēmumus attiecībā uz plūdu riska pārvaldību visā upes garumā.

(16)

Lai izvairītos no darbības dublēšanās, dalībvalstīm vajadzētu būt tiesīgām izmantot esošos sākotnējos plūdu riska novērtējumus, iespējamo plūdu postījumu vietu kartes un plūdu apdraudētu teritoriju kartes, kā arī plūdu riska pārvaldības plānus, lai sasniegtu un izpildītu šīs direktīvas mērķus un prasības.

(17)

Direktīvā 2000/60/EK paredzēto upes baseina apsaimniekošanas plānu un šajā direktīvā paredzēto plūdu riska pārvaldības plānu izstrāde ir integrētas upju baseinu apsaimniekošanas pasākumi. Tādēļ abos procesos būtu jāizmanto visu pušu potenciāls, lai panāktu kopēju sinerģiju un ieguvumus, ņemot vērā vides kvalitātes mērķus Direktīvā 2000/60/EK, nodrošinot efektivitāti un plašu resursu izmantošanu, tajā pašā laikā atzīstot, ka kompetentas iestādes un pārvaldes vienības šajā direktīvā un Direktīvā 2000/60/EK varētu būt atšķirīgas.

(18)	Dalībvalstīm savos novērtējumos, kartēs un plānos par pamatu būtu jāizmanto attiecīgā “paraugprakse” un “labākie pieejamie tehniskie paņēmieni”, neradot pārmērīgi lielas izmaksas plūdu riska pārvaldībā.

(19)

Gadījumiem, kad ūdens objekti tiek izmantoti daudzfunkcionāliem mērķiem dažādās ilgtspējīgās cilvēka darbībās (piemēram, plūdu riska pārvaldībā, ekoloģisku mērķu īstenošanā, iekšzemes ūdeņu kuģošanā vai hidroelektroenerģijas ražošanā) un kad šīs darbības ietekmē ūdens objektus, Direktīvas 2000/60/EK 4. pantā paredzēts skaidrs un pārskatāms process rīcībai attiecībā uz šādiem izmantojumiem un ietekmi, tostarp iespējami izņēmumi “laba stāvokļa” vai “pasliktināšanās novēršanas” mērķu sasniegšanas gaitā. Direktīvas 2000/60/EK 9. pantā ir noteikts izmaksu atgūšanas princips.

(20)	Šīs direktīvas īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (7).

(21)	Jo īpaši Komisija būtu jāpilnvaro pielāgot pielikumu zinātniskajiem un tehniskajiem sasniegumiem. Tā kā šie pasākumi ir vispārīgi un paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas noteikumus, tie jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru.

(22)	Šajā direktīvā ievērotas Eiropas Savienības Pamattiesību hartā noteiktās pamattiesības un principi. Jo īpaši tai jāveicina augsta līmeņa vides aizsardzības integrēšana Kopienas politikā saskaņā ar ilgtspējīgas attīstības principu, kā noteikts Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 37. pantā.

(23)

Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķus – proti, pasākumu sistēmu plūdu radīto postījumu samazināšanai – nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka rīcību mēroga vai iedarbības dēļ šos mērķus var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šo mērķu sasniegšanai.

(24)

Saskaņā ar proporcionalitātes un subsidiaritātes principu, kā arī Līgumam pievienoto Protokolu par proporcionalitātes un subsidiaritātes principu piemērošanu un ņemot vērā dalībvalstu esošās iespējas, ievērojams rīcības elastīgums būtu jāatstāj vietējā un reģionālā līmeņa ziņā, īpaši attiecībā uz iestāžu organizāciju un atbildību.

(25)

Saskaņā ar 34. punktu Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (8) dalībvalstīm ir ieteikts gan savām vajadzībām, gan Kopienas interesēs izstrādāt savas tabulas, kas pēc iespējas precīzāk atspoguļotu atbilstību starp direktīvu un tās transponēšanas pasākumiem, un padarīt tās publiski pieejamas,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

I   NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Ar šo direktīvu paredz izveidot plūdu riska izvērtēšanas un pārvaldības sistēmu, lai mazinātu ar Kopienā notikušiem plūdiem saistītu nelabvēlīgo ietekmi uz cilvēku veselību, vidi, kultūras mantojumu un saimniecisko darbību.

2. pants

Šajā direktīvā papildus Direktīvas 2000/60/EK 2. pantā izklāstītajām “upe”, “upes baseins”, “apakšbaseins” un “upju baseinu apgabals” definīcijām piemēro šādas definīcijas:

1)	“plūdi” ir tādas sauszemes īslaicīga applūšana ar ūdeni, kura parasti nav klāta ar ūdeni. Tas ietver arī plūdus no upēm, kalnu straumēm, Vidusjūras reģiona nepastāvīgajām ūdenstecēm un jūras ūdens uzplūdi piekrastes teritorijās un var neietvert plūdus no kanalizācijas sistēmām;

2)	“plūdu risks” ir plūdu rašanās varbūtība kopā ar iespējamu ar šādiem plūdiem saistītu nelabvēlīgu ietekmi uz cilvēku veselību, vidi, kultūras mantojumu un saimniecisko darbību.

3. pants

1.   Šīs direktīvas vajadzībām dalībvalstis izmanto mehānismus, kas paredzēti Direktīvas 2000/60/EK 3. panta 1., 2., 3., 5. un 6. punktā.

2.   Šīs direktīvas īstenošanai dalībvalstis tomēr var:

a)	norīkot citas kompetentas iestādes nekā tās, kas noteiktas saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK 3. panta 2. punktu;

b)	identificēt un iekļaut pārvaldības vienībā dažas piekrastes teritorijas vai atsevišķus upju baseinus, kas nav tādi, kuri iekļauti saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK 3. panta 1. punktu.

Šajos gadījumos dalībvalstis līdz 2010. gada 26. maijam sniedz Komisijai Direktīvas 2000/60/EK I pielikumā minēto informāciju. Šajā nolūkā jebkuru atsauci uz kompetentām iestādēm un upju baseinu apgabaliem uzskata par atsaucēm uz šajā pantā minētajām kompetentajām iestādēm un pārvaldības vienību. Trijos mēnešos pēc grozījumu stāšanās spēkā dalībvalstis informē Komisiju par visiem grozījumiem informācijā, kas sniegta saskaņā ar šo punktu.

II   NODAĻA

SĀKOTNĒJAIS PLŪDU RISKA NOVĒRTĒJUMS

4. pants

1.   Dalībvalstis saskaņā ar šā panta 2. punktu veic sākotnējo plūdu riska novērtējumu attiecībā uz katru upju baseinu apgabalu vai 3. panta 2. punkta b) apakšpunktā minēto pārvaldības vienību, vai starptautiska upju baseinu apgabala daļu, kas ir to teritorijā.

2.   Pamatojoties uz pieejamu vai viegli gūstamu informāciju, piemēram, datiem un pētījumiem par ilgtermiņa attīstību, jo īpaši par klimata pārmaiņu ietekmi uz plūdu biežumu, sākotnējo plūdu riska novērtējumu veic, lai novērtētu iespējamo risku. Novērtējumā iekļauj vismaz:

a)	upju baseina apgabala attiecīga mēroga karti, kurā norādītas upju baseinu, apakšbaseinu un, ja pastāv, piekrastes teritoriju robežas, kā arī topogrāfija un zemes izmantojums;

b)

iepriekš notikušu tādu plūdu aprakstu, kam ir bijusi būtiska nelabvēlīga ietekme uz cilvēku veselību, vidi, kultūras mantojumu un saimniecisko darbību un kas nākotnē varētu atkārtoties līdzīgā mērogā, un apraksts par to apmēru un izplatīšanās ceļiem, kā arī to izraisītās nelabvēlīgās ietekmes izvērtējums;

c)	iepriekš notikušu būtisku plūdu aprakstu, ja var paredzēt nopietnas nelabvēlīgas sekas turpmāku līdzīgu notikumu gadījumā; un atkarībā no dalībvalstu īpašajām vajadzībām iekļauj:

d)

novērtējumu, kurā analizēta turpmāku plūdu iespējami nelabvēlīgā ietekme uz cilvēku veselību, vidi, kultūras mantojumu un saimniecisko darbību, cik vien iespējams ņemot vērā tādus aspektus kā topogrāfija, ūdenstilpju un ūdensteču izvietojums un vispārējās hidroloģiskās un ģeomorfoloģiskās iezīmes, tostarp palienes kā plūdu dabiskās aizturēšanas apgabali, esošās mākslīgi izveidotās pretplūdu aizsardzības infrastruktūras efektivitāte, apdzīvotu teritoriju izvietojums, teritorijas, kurās notiek saimnieciskas darbības, un ilgtermiņa attīstība, tostarp klimata pārmaiņu ietekme uz plūdu biežumu.

3.   Attiecībā uz starptautiskiem upju baseinu apgabaliem vai 3. panta 2. punkta b) apakšpunktā minēto pārvaldības vienību, kas kopīga vairākām dalībvalstīm, dalībvalstis nodrošina, ka attiecīgās kompetentās iestādes apmainās ar būtisku informāciju.

4.   Dalībvalstīs pabeidz sākotnējo plūdu riska novērtējumu līdz 2011. gada 22. decembrim.

5. pants

1.   Pamatojoties uz 4. pantā minēto sākotnējo plūdu riska novērtējumu, dalībvalstis attiecībā uz katru upju baseinu apgabalu vai 3. panta 2. punkta b) apakšpunktā minēto pārvaldības vienību vai starptautiska upju baseinu apgabala daļu, kas ir to teritorijā, identificē teritorijas, par kurām tās ir secinājušas, ka tur pastāv vai varētu rasties būtisks plūdu risks.

2.   Saskaņā ar 1. punktu veiktu starptautiska upju baseinu apgabala vai 3. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētās pārvaldības vienības teritoriju identifikāciju koordinē attiecīgās dalībvalstis.

III   NODAĻA

IESPĒJAMO PLŪDU POSTĪJUMU VIETU KARTES UN PLŪDU RISKA KARTES

6. pants

1.   Dalībvalstis upju baseinu apgabala vai 3. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētās pārvaldības vienības mērogā sagatavo iespējamo plūdu postījumu vietu kartes un plūdu riska kartes saskaņā ar 5. panta 1. punktu identificētajām teritorijām piemērotākajā mērogā.

2.   Pirms sagatavo iespējamo plūdu postījumu vietu kartes un plūdu riska kartes teritorijām, kas identificētas saskaņā ar 5. pantu un kas ir kopīgas ar citām dalībvalstīm, attiecīgās dalībvalstis apmainās ar informāciju.

3.   Iespējamo plūdu postījumu vietu kartēs norāda uz ģeogrāfiskām teritorijām, kas varētu applūst saskaņā ar šādiem scenārijiem:

a)	mazas varbūtības plūdi vai ārkārtas scenāriji;

b)	vidējas varbūtības plūdi (iespējamās atkārtošanās laikposms: ≥ 100 gadu);

c)	attiecīgā gadījumā – lielas varbūtības plūdi.

4.   Par katru 3. punktā minēto scenāriju norāda šādus raksturlielumus:

a)	plūdu apmērus;

b)	attiecīgā gadījumā – ūdens dziļumus vai ūdens līmeni;

c)	vajadzības gadījumā – plūsmas ātrumu vai attiecīgo ūdens plūsmu.

5.   Plūdu riska kartēs norāda uz iespējamajām ar plūdiem saistītajām nelabvēlīgajām sekām 3. punktā minētajos scenārijos, izmantojot šādus parametrus:

a)	aptuvens iespējami apdraudēto iedzīvotāju skaits;

b)	iespējami apdraudētajā teritorijā veiktās saimnieciskās darbības veids;

c)

iekārtas, kas minētas Padomes Direktīvas 96/61/EK (1996. gada 24. septembris) par piesārņojuma integrētu novēršanu un kontroli (9) I pielikumā un kas varētu izraisīt nejaušu piesārņojumu plūdu gadījumā, kā arī iespējami ietekmētos aizsargātos apgabalus, kā noteikts Direktīvas 2000/60/EK IV pielikuma 1. punkta i), iii) un v) apakšpunktā;

d)	cita informācija, ko attiecīgā dalībvalsts uzskata par lietderīgu, piemēram, informācija par apgabaliem, kuros var notikt plūdi, kas nes lielu nogulumu apjomu, un sanešu plūdi, kā arī informācija par citiem svarīgiem piesārņojuma avotiem.

6.   Dalībvalstis var pieņemt lēmumu, ka attiecībā uz pietiekami aizsargātām piekrastes teritorijām iespējamo plūdu postījumu vietu kartes gatavo tikai par 3. punkta a) apakšpunktā minēto scenāriju.

7.   Dalībvalstis var pieņemt lēmumu, ka attiecībā uz teritorijām, kurās plūdus izraisa gruntsūdeņi, iespējamo plūdu postījumu vietu kartes gatavo tikai par 3. punkta a) apakšpunktā minēto scenāriju.

8.   Dalībvalstis nodrošina, ka iespējamo plūdu postījumu vietu kartes un plūdu riska kartes tiek sagatavotas līdz 2013. gada 22. decembrim.

IV   NODAĻA

PLŪDU RISKA PĀRVALDĪBAS PLĀNI

7. pants

1.   Pamatojoties uz 6. pantā minētajām kartēm, dalībvalstis saskaņā ar šā panta 2. un 3. punktu izstrādā upju baseinu apgabala vai 3. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētās pārvaldības vienības mērogā koordinētus plūdu riska pārvaldības plānus teritorijām, kas identificētas saskaņā ar 5. panta 1. punktu, un teritorijām, uz ko attiecas 13. panta 1. punkta b) apakšpunkts.

2.   Dalībvalstis izstrādā piemērotus plūdu riska pārvaldības mērķus teritorijām, kas identificētas saskaņā ar 5. panta 1. punktu, un teritorijām, uz ko attiecas 13. panta 1. punkta b) apakšpunkts, tiecoties pirmām kārtām mazināt plūdu iespējamo nelabvēlīgo ietekmi uz cilvēku veselību, vidi, kultūras mantojumu un saimniecisko darbību un, ja to uzskata par lietderīgu, veikt pasīvas aizsardzības pasākumus un/vai mazināt applūšanas iespējamību.

3.   Plūdu riska pārvaldības plāni ietver pasākumus, lai sasniegtu mērķus, kas noteikti saskaņā ar 2. punktu, kā arī pielikuma A daļā izklāstītos elementus.

Plūdu riska pārvaldības plānos ņem vērā būtiskus aspektus, piemēram, izmaksas un ieguvumus, plūdu apmēru un plūdu izplatīšanās ceļus un teritorijas, kas spēj aizturēt plūdus, piemēram, dabiskās palienes, Direktīvas 2000/60/EK 4. panta vides aizsardzības mērķus, augsnes un ūdens apsaimniekošanu, telpisko plānošanu, zemes izmantojumu, dabas aizsardzību, navigācijas un ostu infrastruktūru.

Plūdu riska pārvaldības plānos pievēršas visiem plūdu riska pārvaldības aspektiem, koncentrējoties uz novēršanu, aizsardzību un sagatavotību, tostarp uz plūdu prognozēm un agrās brīdināšanas sistēmām, kā arī ņemot vērā konkrētā upes baseina vai apakšbaseina raksturlielumus. Plūdu riska pārvaldības plānos var arī ietvert ilgtspējīgas zemes izmantošanas prakses veicināšanu, ūdensaiztures uzlabošanu, kā arī kontrolētu konkrētu teritoriju appludināšanu plūdu gadījumā.

4.   Solidaritātes labad plūdu riska pārvaldības plāni, kas izstrādāti vienā dalībvalstī, neietver pasākumus, kas – ņemot vērā to apjomu un ietekmi – būtiski palielina plūdu risku upes augštecē vai lejtecē no citām valstīm tajā pašā upes baseinā vai apakšbaseinā, ja vien šie pasākumi nav koordinēti un attiecīgās dalībvalstis nav savstarpēji vienojušās par risinājumu saskaņā ar 8. pantu.

5.   Dalībvalstis nodrošina, ka plūdu riska pārvaldības plānus sagatavo un publicē līdz 2015. gada 22. decembrim.

8. pants

1.   Attiecībā uz upju baseinu apgabaliem vai 3. panta 2. punkta b) apakšpunktā minēto pārvaldības vienību, kas pilnībā atrodas dalībvalstu teritorijā, dalībvalstis nodrošina, ka izstrādā vienu plūdu riska pārvaldības plānu vai upju baseinu apgabala mērogā savstarpēji saskaņotu plūdu riska pārvaldības plānu kopumu.

2.   Attiecībā uz starptautisku upju baseinu apgabalu vai 3. panta 2. punkta b) apakšpunktā minēto pārvaldības vienību, kas pilnībā atrodas Kopienas teritorijā, dalībvalstis nodrošina koordināciju, lai izstrādātu vienu starptautisku plūdu riska pārvaldības plānu vai starptautiska upju baseinu apgabala mērogā savstarpēji saskaņotu plūdu riska pārvaldības plānu kopumu. Ja šādus plānus neizstrādā, dalībvalstis izstrādā starptautiskā upju baseinu apgabala mērogā cik vien iespējams savstarpēji saskaņotus plūdu riska pārvaldības plānus, kas attiecas vismaz uz tām starptautiskā upju baseinu apgabala daļām, kas ir to teritorijā.

3.   Attiecībā uz starptautisku upju baseinu apgabalu vai 3. panta 2. punkta b) apakšpunktā minēto pārvaldības vienību, kas sniedzas ārpus Kopienas robežām, dalībvalstis tiecas izstrādāt vienu plūdu riska pārvaldības plānu vai upju baseinu apgabala mērogā savstarpēji saskaņotu plūdu riska pārvaldības plānu kopumu; ja tas nav iespējams, 2. punktu piemēro tām starptautiskā upju baseina daļām, kas ir to teritorijā.

4.   Ja valstis, kam ir kopīgs apakšbaseins, to uzskata par vajadzīgu, tās 2. un 3. punktā minētos plūdu riska pārvaldības plānus papildina ar sīkāk izstrādātiem, starptautisko apakšbaseinu līmenī koordinētiem plūdu riska pārvaldības plāniem.

5.   Ja dalībvalsts konstatē jautājumu, kam ir ietekme uz tās ūdeņu plūdu riska pārvaldību, un ja šo jautājumu attiecīgā dalībvalsts nevar atrisināt, tā par šo jautājumu var ziņot Komisijai un jebkurai citai attiecīgai dalībvalstij un nākt klajā ar ieteikumiem par to, kā šo jautājumu atrisināt.

Komisija sešu mēnešu laikā sniedz atbildi uz visiem dalībvalstu ziņojumiem vai ieteikumiem.

V   NODAĻA

KOORDINĒŠANA AR DIREKTĪVU 2000/60/EK, SABIEDRĪBAS INFORMĒŠANA UN SABIEDRISKĀ APSPRIEŠANA

9. pants

Dalībvalstis veic attiecīgus pasākumus, lai koordinētu šīs direktīvas piemērošanu ar Direktīvas 2000/60/EK piemērošanu, koncentrējoties uz iespējām uzlabot efektivitāti un informācijas apmaiņu, kā arī panākt kopēju sinerģiju un labvēlīgus risinājumus, ņemot vērā vides kvalitātes mērķus, kas noteikti Direktīvas 2000/60/EK 4. pantā. Jo īpaši:

1)

iespējamo plūdu postījumu pirmo karšu un plūdu riska pirmo karšu izstrādi un šo karšu turpmāku pārskatīšanu, kā minēts šīs direktīvas 6. un 14. pantā, veic tā, lai tajās ietvertā informācija būtu saskanīga ar attiecīgo informāciju, kas sniegta saskaņā ar Direktīvu 2000/60/EK. Tās koordinē ar Direktīvas 2000/60/EK 5. panta 2. punktā paredzētajiem pārskatiem un var tikt iekļautas tajos;

2)

plūdu riska pārvaldības pirmo plānu izstrādi un šo plānu turpmāku pārskatīšanu, kā minēts šīs direktīvas 7. un 14. pantā, veic, koordinējot ar Direktīvas 2000/60/EK 13. panta 7. punktā paredzētajiem upju baseinu apsaimniekošanas plānu pārskatiem, un vajadzības gadījumā minētos plānus iekļauj šajos pārskatos;

3)	visu ieinteresēto pušu aktīvu iesaisti atbilstīgi šīs direktīvas 10. pantam attiecīgā gadījumā koordinē ar ieinteresēto pušu aktīvu iesaisti atbilstīgi Direktīvas 2000/60/EK 14. pantam.

10. pants

1.   Saskaņā ar piemērojamiem Kopienas tiesību aktiem sākotnējo plūdu riska novērtējumu, iespējamo plūdu postījumu vietu kartes, plūdu riska kartes un plūdu riska pārvaldības plānus dalībvalstis dara pieejamus sabiedrībai.

2.   Dalībvalstis mudina ieinteresētās personas aktīvi iesaistīties IV nodaļā minēto plūdu riska pārvaldības plānu izstrādē, pārskatīšanā un atjaunināšanā.

VI   NODAĻA

ĪSTENOŠANAS PASĀKUMI UN GROZĪJUMI

11. pants

1.   Saskaņā ar 12. panta 2. punktā minēto procedūru Komisija var apstiprināt tehniskos formātus datu, tostarp statistikas un kartogrāfijas datu, apstrādei un pārsūtīšanai Komisijai. Tehniskie formāti būtu jāapstiprina vismaz divus gadus pirms termiņiem, kas norādīti attiecīgi 4. panta 4. punktā, 6. panta 8. punktā un 7. panta 5. punktā, ņemot vērā spēkā esošos standartus, kā arī formātus, kas izstrādāti saskaņā ar attiecīgajiem Kopienas tiesību aktiem.

2.   Komisija, ņemot vērā pārskatīšanai un atjaunināšanai noteiktos termiņus, pielāgo pielikumu zinātnes un tehnikas attīstībai.

Šos pasākumus, kas izstrādāti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, pieņem saskaņā ar 12. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

12. pants

1.   Komisijai palīdz komiteja, kas izveidota saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK 21. pantu.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā paredzētais termiņš ir trīs mēneši.

3.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

VII   NODAĻA

PĀREJAS POSMA PASĀKUMI

13. pants

1.   Dalībvalstis var pieņemt lēmumu neveikt 4. pantā minēto sākotnējo plūdu riska novērtējumu attiecībā uz upju baseiniem, apakšbaseiniem un piekrastes teritorijām, par kuriem tās vai nu:

a)	pirms 2010. gada 22. decembra jau ir veikušas riska novērtējumu, secinot, ka pastāv vai varētu rasties nopietns plūdu risks, kura dēļ šo teritoriju identificētu kā vienu no 5. panta 1. punktā minētajām teritorijām, vai

b)	pirms 2010. gada 22. decembra ir pieņēmušas lēmumu sagatavot iespējamo plūdu postījumu vietu kartes, plūdu riska kartes un plūdu riska pārvaldības plānus saskaņā ar attiecīgiem šīs direktīvas noteikumiem.

2.   Dalībvalstis var pieņemt lēmumu izmantot iespējamo plūdu postījumu kartes un plūdu riska kartes, kas ir izstrādātas galīgajā redakcijā pirms 2010. gada 22. decembra, ja šādās kartēs informācijas apjoms ir līdzvērtīgs tam, kas vajadzīgs, lai izpildītu 6. panta prasības.

3.   Dalībvalstis var pieņemt lēmumu izmantot plūdu riska pārvaldības plānus, kas ir izstrādāti galīgajā redakcijā pirms 2010. gada 22. decembra, ja šo plānu saturs ir līdzvērtīgs 7. pantā noteiktajām prasībām.

4.   Šā panta 1., 2. un 3. punktu piemēro, neskarot 14. pantu.

VIII   NODAĻA

PĀRSKATI, ZIŅOJUMI UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

14. pants

1.   Sākotnējo plūdu riska novērtējumu vai 13. panta 1. punktā minēto novērtējumu un lēmumus pārskata un vajadzības gadījumā atjaunina līdz 2018. gada 22. decembrim un pēc tam reizi sešos gados.

2.   Iespējamo plūdu postījumu vietu kartes un plūdu riska kartes pārskata un vajadzības gadījumā atjaunina līdz 2019. gada 22. decembrim un pēc tam reizi sešos gados.

3.   Plūdu riska pārvaldības plānu(-us), tostarp pielikuma B daļā izklāstītos elementus, pārskata un vajadzības gadījumā atjaunina līdz 2021. gada 22. decembrim un pēc tam reizi sešos gados.

4.   Veicot šā panta 1. un 3. punktā minētās pārskatīšanas, ņem vērā klimata pārmaiņu iespējamo ietekmi uz plūdu biežumu.

15. pants

1.   Dalībvalstis dara Komisijai pieejamus 4., 6. un 7. pantā minēto sākotnējo plūdu riska novērtējumu, iespējamo plūdu postījumu vietu kartes, plūdu riska kartes un plūdu riska pārvaldības plānus, kā arī to pārskatus un vajadzības gadījumā – atjauninātās versijas trīs mēnešos pēc attiecīgi 4. panta 4. punktā, 6. panta 8. punktā, 7. panta 5. punktā un 14. pantā minētajiem termiņiem.

2.   Dalībvalstis līdz attiecīgi 4. panta 4. punktā, 6. panta 8. punktā un 7. panta 5. punktā minētajiem termiņiem informē Komisiju par lēmumiem, kas pieņemti saskaņā ar 13. panta 1., 2. un 3. punktu, un dara pieejamu attiecīgo informāciju.

16. pants

Līdz 2018. gada 22. decembrim un pēc tam reizi sešos gados Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs direktīvas īstenošanu. Šī ziņojuma izstrādē ņem vērā klimata pārmaiņu ietekmi.

17. pants

1.   Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai līdz 2009. gada 26. novembrim izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis par to tūlīt informē Komisiju.

Kad dalībvalstis pieņem šos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka paņēmienus, kā izdarīt šādas atsauces.

2.   Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņēmušas jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

18. pants

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

19. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

---

(1)  OV C 195, 18.8.2006., 37. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta 2006. gada 13. jūnija Nostāja (OV C 300 E, 9.12.2006., 123. lpp.), Padomes 2006. gada 23. novembra Kopējā nostāja (OV C 311 E, 19.12.2006., 10. lpp.) un Eiropas Parlamenta 2007. gada 25. aprīļa Nostāja. Padomes 2007. gada 18. septembra Lēmums.

(3)  OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp., Direktīvā grozījumi izdarīti ar Lēmumu Nr. 2455/2001/EK (OV L 331, 15.12.2001., 1. lpp.).

(4)  OV L 186, 5.8.1995., 42. lpp.

(5)  OV L 297, 15.11.2001., 7. lpp.

(6)  OV L 311, 14.11.2002., 3. lpp.

(7)  OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp. Lēmumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2006/512/EK (OV L 200, 22.7.2006., 11. lpp.).

(8)  OV C 321, 31.12.2003., 1. lpp.

(9)  OV L 257, 10.10.1996., 26. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 166/2006 (OV L 33, 4.2.2006., 1. lpp.).

---

---