14.7.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 184/25

(1)

Daudzus satiksmes negadījumus izraisa smago kravas transportlīdzekļu vadītāji, kuri neievēro, ka viņu transportlīdzekļa tuvumā vai līdzās tam atrodas citi satiksmes dalībnieki. Šie negadījumi bieži saistīti ar virziena maiņu krustojumos, mezglos vai apļveida krustojumos, kad autovadītāji nepamana citus satiksmes dalībniekus “neredzamajā zonā”, kas veidojas to transportlīdzekļu tiešā tuvumā. Tiek lēsts, ka šādos apstākļos ik gadus Eiropā iet bojā aptuveni 400 cilvēku, un vairākums no tiem ir mazāk aizsargāti satiksmes dalībnieki – velosipēdisti, motociklisti un gājēji.

(2)

2001. gada 12. septembra Baltajā grāmatā “Eiropas transporta politika līdz 2010. gadam – laiks pieņemt lēmumus” Komisija izvirzīja mērķi līdz 2010. gadam ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaitu ES samazināt uz pusi. Trešajā Ceļu satiksmes drošības rīcības programmā Komisija apņēmās izpētīt jautājumu par apritē esošo smago kravas transportlīdzekļu aprīkošanu ar netiešās redzamības ierīcēm, lai samazinātu to “neredzamās zonas” un tādējādi sekmētu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaita mazināšanu.

(3)

Desmit gadu darbības plānā, kas ietverts nobeiguma ziņojumā “Konkurētspējīga automobiļu reglamentējošā sistēma 21. gadsimtā” Augsta līmeņa darba grupa CARS 21 ieteica ceļu satiksmes drošības jomā izmantot integrētu pieeju, kas paredz arīdzan obligāti ieviest jaunus drošības elementus, piemēram, spoguļus, lai samazinātu smago kravas transportlīdzekļu “neredzamās zonas”.

(4)

Netiešās redzamības ierīces, piemēram, platleņķa un tuvās redzamības spoguļi, kameras, monitori vai citas apstiprināta tipa netiešās redzamības sistēmas, uzlabo vadītāja redzamības lauku un paaugstina transportlīdzekļu drošību.

(5)

Kaut arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 10. novembra Direktīvai 2003/97/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz netiešās redzamības ierīču un ar tām aprīkotu transportlīdzekļu tipa apstiprinājumu (3) ir liels potenciāls samazināt bojāgājušo skaitu, tā attiecas tikai uz jauniem reģistrētiem transportlīdzekļiem.

(6)

Direktīvā 2003/97/EK paredzētie noteikumi neattiecas uz jau apritē esošiem transportlīdzekļiem. Var lēst, ka šie transportlīdzekļi netiks pilnībā nomainīti līdz 2023. gadam.

(7)

Lai palīdzētu samazināt letālu un smagu satiksmes negadījumu skaitu, kurus izraisījuši šie transportlīdzekļi un kuros iesaistīti mazāk aizsargāti satiksmes dalībnieki, ir lietderīgi pagaidām paredzēt, ka attiecīgie transportlīdzekļi modernizējami, aprīkojot tos ar uzlabotām netiešās redzamības ierīcēm.

(8)

Šādi apritē jau esoši transportlīdzekļi būtu jāaprīko ar spoguļiem, kas samazina to sānu “neredzamo zonu” un tajā pašā laikā atbilst Direktīvas 2003/97/EK tehniskajām prasībām. Tas ir tehniski iespējams vairākumam attiecīgo transportlīdzekļu.

(9)

Tomēr ir lietderīgi un samērīgi paredzēt atbrīvojumus un izņēmumus attiecībā uz transportlīdzekļiem, kuru atlikušais darbmūžs ir īss, transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar sānu spoguļiem, kuru redzamības lauks aptver zonu, kas ir tikai nedaudz mazāka par Direktīvā 2003/97/EK paredzēto redzamības lauku, un transportlīdzekļiem, kuru aprīkošana ar minētajai direktīvai atbilstīgiem spoguļiem ir nerentabla.

(10)

Šajā direktīvā paredzētie noteikumi un procedūras nebūtu jāpiemēro N2 un N3 kategorijas transportlīdzekļiem, kas sākotnēji reģistrēti un/vai saņēmuši tipa apstiprinājumu un/vai kuru ekspluatācija sākta pirms 2000. gada 1. janvāra, un kurus izmanto galvenokārt vēsturisku iemeslu dēļ.

(11)

Kompetentajām iestādēm būtu jāparedz un jāapstiprina alternatīvi risinājumi smagajiem kravas transportlīdzekļiem, kuru pilnīgu atbilstību šīs direktīvas prasībām nevar nodrošināt tehnisku un/vai ekonomisku iemeslu dēļ. Šādos gadījumos dalībvalstīm būtu jānosūta Komisijai saraksts ar atļautiem un apstiprinātiem tehniskajiem risinājumiem, un Komisija šo informāciju dara zināmu visām dalībvalstīm.

(12)

Lai tirgus varētu apmierināt lielu pieprasījumu pēc spoguļiem īsā laikposmā, būtu jāparedz pārejas laiks.

(13)

Smagie kravas transportlīdzekļi, kas pirms Direktīvas 2003/97/EK transponēšanas dienas modernizēti, aprīkojot tos ar netiešās redzamības ierīcēm, kuras lielā mērā aptver minētajā direktīvā paredzēto redzamības lauku, būtu jāatbrīvo no šīs direktīvas prasībām.

(14)

Vienlaikus ar modernizēšanu būtu jāveic attiecīgi pasākumi, kuru mērķis ir palielināt izpratni par smago kravas transportlīdzekļu “neredzamo zonu” radīto apdraudējumu, tostarp izglītošanas kampaņas mazāk aizsargātiem ceļu satiksmes dalībniekiem, kā arī lai veicinātu netiešās redzamības ierīču pareizu noregulēšanu un izmantošanu.

(15)

Transportlīdzekļi, uz kuriem neattiecas šī direktīva, piemēram, vieglie kravas transportlīdzekļi un autobusi, kas nav aprīkoti ar uzlabotām netiešās redzamības ierīcēm, arī bieži ir iesaistīti negadījumos “neredzamās zonas” dēļ. Tāpēc Kopienas tiesību akti par aktīvām un pasīvām drošības prasībām būtu pastāvīgi jāpārskata, lai uzlabotu un sekmētu ceļu satiksmes drošību.

(16)

Vispusīgākas analīzes un turpmākas stratēģijas interesēs “neredzamās zonas” izraisīto negadījumu skaita samazināšanai Komisijai saskaņā ar Padomes 1993. gada 30. novembra Lēmumu 93/704/EK par Kopienas ceļu satiksmes negadījumu datu bāzes izveidi (4) un citiem attiecīgiem Kopienas tiesību aktiem, piemēram, Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 16. decembra Lēmumu Nr. 2367/2002/EK par Kopienas statistikas programmu no 2003. līdz 2007. gadam (5), būtu jāapkopo atbilstīgie dalībvalstu dati un jāveic šādu datu attiecīga apstrāde.

(17)

Padomes 1996. gada 20. decembra Direktīvā 96/96/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju tehniskajām apskatēm (6) ir noteikts, ka mehāniskiem transportlīdzekļiem, kurus izmanto preču pārvadāšanai un kuru maksimālā pieļaujamā masa pārsniedz 3,5 tonnas, ir jāveic periodiskas tehniskās apskates vismaz reizi gadā. Lai izietu tehnisko apskati, smagajiem kravas transportlīdzekļiem cita starpā vajadzētu būt aprīkotiem ar atpakaļskata spoguļiem, kas atbilst šīs direktīvas prasībām. Tehniskās apskates protokoli, ko dalībvalstis izsniegušas to teritorijā reģistrētiem transportlīdzekļiem, ir savstarpēji atzīstami, nodrošinot šo transportlīdzekļu brīvu apriti uz dalībvalstu ceļiem.

(18)

Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķi, proti, Kopienā apritē jau esošu transportlīdzekļu modernizēšanu, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka tās mēroga un iedarbības dēļ šo mērķi var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šā mērķa sasniegšanai.

(19)

Saskaņā ar Iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu (7), 34. punktu dalībvalstis tiek aicinātas gan savās, gan Kopienas interesēs izstrādāt tabulas, kurās pēc iespējas norādīta šīs direktīvas un transponēšanas pasākumu korelācija, un nodrošināt to publisku pieejamību,

a)

N2 un N3 kategorijas transportlīdzekļiem, kas reģistrēti pirms 2000. gada 1. janvāra;

b)

N2 kategorijas transportlīdzekļiem, kuru kopējā maksimālā pieļaujamā masa nepārsniedz 7,5 tonnas, ja tiem nav iespējams uzstādīt V klases spoguli tādā veidā, lai nodrošinātu atbilstību šādiem nosacījumiem:

c)

N2 un N3 kategorijas transportlīdzekļiem, uz kuriem attiecas valstu pasākumi, kas stājās spēkā pirms Direktīvas 2003/97/EK transponēšanas dienas un kas paredz pasažiera pusē uzstādīt citas netiešās redzamības ierīces, kuras zemes līmenī aptver ne mazāk kā 95 % no minētajā direktīvā noteiktā IV un V klases spoguļu kopējā redzamības lauka.