EUR-Lex Piekļuve Eiropas Savienības tiesību aktiem

Atpakaļ uz EUR-Lex sākumlapu

Šis dokuments ir izvilkums no tīmekļa vietnes EUR-Lex.

Dokuments 32006L0049

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/49/EK ( 2006. gada 14. jūnijs ) par ieguldījumu sabiedrību un kredītiestāžu kapitāla pietiekamību (Pārstrādāta versija)

OV L 177, 30.6.2006., 201./255. lpp. (ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, NL, PL, PT, SK, SL, FI, SV)
OV L 239M, 10.9.2010., 201./255. lpp. (MT)
Īpašais izdevums bulgāru valodā: Nodaļa 06 Sējums 009 Lpp. 203 - 257
Īpašais izdevums rumāņu valodā: Nodaļa 06 Sējums 009 Lpp. 203 - 257
Īpašais izdevums horvātu valodā: Nodaļa 06 Sējums 008 Lpp. 258 - 312

Dokumenta juridiskais statuss Vairs nav spēkā, Datums, līdz kuram ir spēkā: 31/12/2013; Atcelts ar 32013L0036

ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2006/49/oj

30.6.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 177/201


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2006/49/EK

(2006. gada 14. jūnijs)

par ieguldījumu sabiedrību un kredītiestāžu kapitāla pietiekamību (Pārstrādāta versija)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 47. panta 2. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas atzinumu (2),

apspriedusies ar Reģionu komiteju,

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru (3),

tā kā:

(1)

Padomes Direktīva 93/6/EEK (1993. gada 15. marts) par ieguldījumu sabiedrību un kredītiestāžu kapitāla pietiekamību (4) ir vairākkārt būtiski grozīta. Tā kā tajā tiks veikti vēl citi grozījumi, skaidrības dēļ ir vēlams to pārstrādāt.

(2)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/39/EK (2004. gada 21. aprīlis), kas attiecas uz finanšu instrumentu tirgiem (5), viens no mērķiem ir ļaut ieguldījumu sabiedrībām, kuras saņēmušas atļaujas no kompetentām mītnes dalībvalstu iestādēm un kuras pārrauga kompetentās iestādes, brīvi veidot filiāles un sniegt pakalpojumus citās dalībvalstīs. Minētā direktīva paredz arī saskaņot noteikumus, kas reglamentē ieguldījumu sabiedrību darbības atļaušanu un nodarbošanos ar uzņēmējdarbību.

(3)

Direktīva 2004/39/EK tomēr nenosaka kopīgus standartus ieguldījumu sabiedrību pašu kapitālam, tāpat kā tā nenosaka ne šādu sabiedrību sākumkapitāla lielumu, ne vienotu uzraudzības sistēmu riskiem, kam pakļautas šīs sabiedrības.

(4)

Ir lietderīgi īstenot vienīgi būtisko saskaņošanu, kas ir nepieciešama un pietiekama, lai nodrošinātu atļauju piešķiršanas un konsultatīvās uzraudzības sistēmu savstarpēju atzīšanu; lai sasniegtu savstarpēju atzīšanu iekšējā finanšu tirgus struktūrā, ir jānosaka pasākumi, lai koordinētu ieguldījumu sabiedrību pašu kapitāla noteikšanu, to sākumkapitāla lieluma izveidi un kopējas sistēmas izveidi, lai uzraudzītu riskus, kam pakļautas ieguldījumu sabiedrības.

(5)

Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķi – proti, paredzēt ieguldījumu sabiedrībām un kredītiestādēm piemērojamas kapitāla pietiekamības prasības, to aprēķināšanas noteikumus un to konsultatīvas uzraudzības noteikumus – nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka šīs direktīvas mēroga un iedarbības dēļ šo mērķi var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šā mērķa sasniegšanai.

(6)

Ir lietderīgi noteikt dažādu sākumkapitāla lielumu atkarībā no to darbību loka, kuru veikšanai ieguldījumu sabiedrības ir saņēmušas atļauju.

(7)

Būtu jāļauj esošajām ieguldījumu sabiedrībām ar noteiktiem nosacījumiem turpināt uzņēmējdarbību pat tad, ja to sākumkapitāla lielums neatbilst minimālajam lielumam, kas noteikts jaunām ieguldījumu sabiedrībām.

(8)

Dalībvalstīm būtu jāspēj noteikt stingrākus noteikumus nekā tie, kas paredzēti šajā direktīvā.

(9)

Lai iekšējais tirgus darbotos vienmērīgi, ir vajadzīgas ne vien tiesību normas, bet arī dalībvalstu kompetento iestāžu cieša un regulāra sadarbība, kā arī to piemērotās reglamentācijas un uzraudzības prakses konverģences būtiska uzlabošana.

(10)

Komisijas 1999. gada 11. maija Paziņojumā “Finanšu tirgus ietvara īstenošana – rīcības plāns” minēti daudzi mērķi, kas jāsasniedz, lai pilnīgotu finanšu pakalpojumu iekšējo tirgu. Lisabonas Eiropadomes 2000. gada 23. un 24. marta sanāksmē noteica mērķi īstenot minēto rīcības plānu līdz 2005. gadam. Pārstrādāti noteikumi par pašu kapitālu ir būtisks rīcības plāna elements.

(11)

Tā kā ieguldījumu sabiedrības attiecībā uz tirdzniecības portfeļa uzņēmējdarbību sastopas ar tiem pašiem riskiem kā kredītiestādes, ir lietderīgi arī ieguldījumu sabiedrībām piemērot attiecīgos noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2006/48/EK (2006. gada 14. jūnijs) par kredītiestāžu darbības sākšanu un veikšanu (6).

(12)

Ieguldījumu sabiedrību vai kredītiestāžu (turpmāk kopā “iestādes”) pašu kapitāls var kalpot to zaudējumu līdzsvarošanai, kam neatbilst pietiekams ienākumu apjoms, lai nodrošinātu iestāžu nepārtrauktu darbību un aizsargātu ieguldītājus. Pašu kapitāls ir arī būtisks kritērijs kompetentajām iestādēm, jo īpaši, lai novērtētu kredītiestāžu maksātspēju, kā arī citiem piesardzības mērķiem. Turklāt iestādes iekšējā tirgū iesaistās tiešā konkurencē cita ar citu. Tādēļ, lai stiprinātu Kopienas finanšu sistēmu un novērstu konkurences traucējumus, ir nepieciešams noteikt pašu kapitāla kopējus pamatstandartus.

(13)

Iepriekš 12. apsvērumā minētajiem mērķiem ir lietderīgi par pamatu izmantot Direktīvā 2006/48/EK paredzēto pašu kapitāla definīciju un paredzēt īpašus papildu noteikumus, kuros ņem vērā ar tirgus risku saistīto kapitāla prasību dažādo apjomu.

(14)

Attiecībā uz kredītiestādēm vienoti uzraudzības un kontroles standarti dažādu veidu riskiem jau ir noteikti Direktīvā 2000/12/EK.

(15)

Šajā sakarā noteikumi par obligātām kapitāla prasībām ir jāapsver kopsakarā ar citiem īpašiem instrumentiem, kas saskaņo arī iestāžu uzraudzības pamata metodes.

(16)

Ir jāattīsta vienoti standarti tirgus riskiem, kam pakļautas kredītiestādes, un jāparedz papildu sistēma, lai uzraudzītu riskus, kam pakļautas iestādes, jo īpaši tirgus riskus un vēl jo vairāk pozīcijas riskus, otras puses/norēķinu risku un ārvalstu valūtas riskus.

(17)

Ir jāizstrādā “tirdzniecības grāmatas” jēdziens, kurā ietvertas tās vērtspapīru un citu finanšu instrumentu pozīcijas, kas domātas tirdzniecībai un galvenokārt pakļautas tirgus riskiem un riska darījumiem attiecībā uz dažiem finanšu pakalpojumiem, kurus sniedz klientiem.

(18)

Lai samazinātu administratīvo slogu iestādēm, kuru tirdzniecības grāmatas darījumi ir niecīgi gan absolūtā, gan relatīvā izteiksmē, šīm iestādēm būtu jāvar piemērot Direktīvu 2006/48/EK, nevis šīs direktīvas I un II pielikumā paredzētās prasības.

(19)

Ir svarīgi, lai norēķinu/piegādes risku kontrole ņemtu vērā pastāvošās sistēmas, kas piedāvā atbilstīgu aizsardzību, mazinot šos riskus.

(20)

Iestādēm jebkurā gadījumā ir jāpilda šīs direktīvas prasības attiecībā uz ārvalstu valūtas risku segumu savā uzņēmējdarbībā kopumā. Tām pozīcijām, kas izteiktas savstarpēji cieši saistītās valūtās, būtu jānosaka zemākas kapitāla prasības, kas ir vai nu statistiski apstiprinātas, vai arī izriet no saistošiem starpvaldību nolīgumiem.

(21)

Kapitāla prasības preču tirgotājiem, tostarp tirgotājiem, uz kuriem šobrīd neattiecas Direktīvas 2004/39/EK prasības, vajadzības gadījumā pārbauda reizē ar iepriekšminēto izņēmumu, kā paredzēts minētās direktīvas 65. panta 3. punktā.

(22)

Gāzes un elektroenerģijas tirgu liberalizācija ir nozīmīgs Kopienas mērķis gan no saimnieciskā, gan politiskā viedokļa. Tādēļ šo tirgu dalībniekiem piemērotajām prasībām attiecībā uz pašu kapitālu un pārējiem uzticamības noteikumiem ir jābūt samērīgiem; liberalizācijas īstenošanu turpmāk nedrīkstētu nepamatoti aizkavēt šo prasību dēļ. Liberalizācijas mērķis jo īpaši jāņem vērā, īstenojot 21. apsvērumā minētās pārbaudes.

(23)

Pastāvoša iekšēja sistēma procentu likmju riska uzraudzībai un kontrolei visai iestāžu uzņēmējdarbībai ir sevišķi svarīga, lai šādu risku samazinātu. Tāpēc kompetentajām iestādēm šādas sistēmas būtu jāpārrauga.

(24)

Tā kā Direktīva 2006/48/EK neparedz vienotus noteikumus lielu riska darījumu uzraudzībai un kontrolei, kas pakļauti galvenokārt tirgus riskiem, ir lietderīgi paredzēt šādus noteikumus.

(25)

Darbības risks ir būtisks iestāžu risks, kam nepieciešams pašu kapitāla segums. Ir ļoti svarīgi ņemt vērā iestāžu dažādību Eiropas Savienībā, piedāvājot alternatīvas pieejas.

(26)

Direktīva 2006/48/EK nosaka konsolidēšanas principu. Tā neparedz vienotus noteikumus tādu finanšu iestāžu konsolidēšanai, kas iesaistītas darbībās, kuras pakļautas galvenokārt tirgus riskam.

(27)

Lai nodrošinātu atbilstošu iestāžu maksātspēju grupas ietvaros, ir būtiski, lai obligātās kapitāla prasības tiktu piemērotas, pamatojoties uz grupas konsolidēto finanšu stāvokli. Lai nodrošinātu pašu kapitāla atbilstošu sadalījumu grupā un nepieciešamības gadījumā spētu aizsargāt ieguldījumus, obligātās kapitāla prasības attiecībā uz atsevišķām iestādēm ir jāpiemēro vienas grupas ietvaros, izņemot gadījumus, ja šis mērķis ir efektīvi sasniedzams kādā citā veidā.

(28)

Direktīva 2006/48/EK neattiecas uz grupām, kurās ir viena vai vairākas ieguldījumu sabiedrības, bet nav kredītiestāžu. Tādēļ būtu jāparedz kopēja sistēma, lai ieviestu ieguldījumu sabiedrību konsolidētu uzraudzību.

(29)

Iestādēm būtu jānodrošina iekšējais kapitāls, kas atkarībā no riskiem, kam tās ir vai varētu tikt pakļautas, ir atbilstošs apjoma, kvalitātes un sadalījuma ziņā. Tādēļ iestādēm būtu nepieciešama stratēģija un procedūras, lai novērtētu un uzturētu iekšējo kapitāla pietiekamību.

(30)

Kompetentajām iestādēm būtu jānovērtē iestāžu pašu kapitāla pietiekamība, ņemot vērā riskus, kam tās ir pakļautas.

(31)

Lai iekšējais banku pakalpojumu tirgus darbotos efektīvi, Eiropas Banku uzraudzības komitejai būtu jāveicina šīs direktīvas konsekventa piemērošana un uzraudzības prakses konverģencē visā Kopienā un katru gadu jāziņo Kopienas iestādēm par panākto progresu.

(32)

Lai kāpinātu iekšējā banku pakalpojumu tirgus efektivitāti, ir svarīgi paredzēt, ka vajadzētu būt būtiski uzlabotai konverģencei saskaņoto Kopienas tiesību aktu īstenošanā un piemērošanā.

(33)

Šā iemesla dēļ un nolūkā nodrošināt, ka Kopienas iestādes, kas darbojas vairākās dalībvalstīs, netiek nesamērīgi apgrūtinātas tāpēc, ka atsevišķu dalībvalstu atļauju piešķiršanas un uzraudzības iestādes turpina pildīt savus pienākumus, svarīgi ir būtiski uzlabot kompetento iestāžu sadarbību. Tāpēc būtu jāstiprina konsolidētās uzraudzības iestādes loma.

(34)

Lai kāpinātu iekšējā banku pakalpojumu tirgus efektivitāti un lai Savienības pilsoņiem nodrošinātu atbilstošu pārredzamības līmeni, nepieciešams nodrošināt, ka kompetentās iestādes publisko informāciju par šīs direktīvas īstenošanas veidiem tā, lai būtu iespējams izdarīt pamatotus salīdzinājumus.

(35)

Lai stiprinātu tirgus disciplīnu un mudinātu iestādes uzlabot to tirgus stratēģiju, riska kontroli un iekšējās vadības organizāciju, iestādēm jānodrošina atbilstoša publiska informācijas sniegšana.

(36)

Šīs direktīvas īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (7).

(37)

Eiropas Parlaments savā 2002. gada 5. februāra Rezolūcijā par finanšu pakalpojumus reglamentējošo tiesību aktu ieviešanu (8) pieprasīja, lai Eiropas Parlamentam un Padomei būtu vienlīdzīgas iespējas uzraudzīt to, kā Komisija īsteno savas izpildpilnvaras, lai tādējādi atspoguļotu Līguma 251. pantā paredzētās Eiropas Parlamenta likumdošanas pilnvaras. Svinīgā paziņojumā, ko Komisijas priekšsēdētājs tajā pašā dienā sniedza Eiropas Parlamentā, Komisija atbalstīja šo prasību. 2002. gada 11. decembrī Komisija ierosināja grozījumus Lēmumā 1999/468/EK un pēc tam 2004. gada 22. aprīlī iesniedza grozītu priekšlikumu. Eiropas Parlaments neuzskata, ka šis priekšlikums nodrošina tā likumdošanas prerogatīvas. Eiropas Parlaments uzskata, ka Eiropas Parlamentam un Padomei vajadzētu būt iespējai noteiktā termiņā izvērtēt Komisijai piešķirtās īstenošanas pilnvaras. Tādēļ ir lietderīgi ierobežot termiņu, kurā Komisija var pieņemt īstenošanas pasākumus.

(38)

Pēc grozījumu un īstenošanas pasākumu projekta pirmās nosūtīšanas Eiropas Parlamentam vajadzētu būt trīs mēnešiem to izskatīšanai un atzinuma sniegšanai. Tomēr steidzamos un attiecīgi pamatotos gadījumos vajadzētu būt iespējai šo termiņu saīsināt. Ja minētajā termiņā Eiropas Parlaments pieņem rezolūciju, Komisijai būtu jāpārskata grozījumu vai pasākumu projekts.

(39)

Lai novērstu traucējumus tirgus darbībā un nodrošinātu nepārtrauktību visiem pašu kapitāla līmeņiem, ir lietderīgi paredzēt īpašus pārejas pasākumus.

(40)

Šī direktīva respektē pamattiesības un ievēro principus, kas jo īpaši ir atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā kā Kopienas tiesību vispārīgie principi.

(41)

Pienākums transponēt šo direktīvu valstu tiesību aktos būtu jāattiecina vienīgi uz tiem noteikumiem, kuros ir būtiskas izmaiņas, salīdzinot ar iepriekšējām direktīvām. Pienākumu transponēt nemainītos noteikumus paredz iepriekšējās direktīvās.

(42)

Šī direktīva nedrīkstētu kavēt dalībvalstu pienākumu izpildi attiecībā uz termiņiem to direktīvu transponēšanai attiecīgo valstu tiesību aktos, kuras paredzētas VIII pielikuma B daļā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

I NODAĻA

Priekšmets, Joma Un Definīcijas

1. iedaļa

Priekšmets, joma un definīcijas

1. pants

1.   Šajā direktīvā paredzētas ieguldījumu sabiedrībām un kredītiestādēm piemērojamās kapitāla pietiekamības prasības, to aprēķināšanas noteikumi un to konsultatīvas uzraudzības noteikumi. Dalībvalstis šīs direktīvas prasības piemēro ieguldījumu sabiedrībām un kredītiestādēm, kas definētas 3. pantā.

2.   Dalībvalstis var paredzēt papildu vai stingrākas prasības ieguldījumu sabiedrībām un kredītiestādēm, kuru darbību tā ir atļāvusi.

2. pants

1.   Ievērojot šīs direktīvas 18., 20., 22. līdz 32., 34. un 39. pantu, Direktīvas 2006/48/EK 68. līdz 73. pants mutatis mutandis attiecas uz ieguldījumu sabiedrībām. Piemērojot Direktīvas 2006/48/EK 70. līdz 72. pantu ieguldījumu sabiedrībām, visas atsauces uz mātesuzņēmumu, kas ir kredītiestāde dalībvalstī, uzskata par atsaucēm uz mātesuzņēmumu, kas ir ieguldījumu sabiedrība dalībvalstī, un visas atsauces uz ES mātesuzņēmumu, kas ir kredītiestāde, uzskata par atsaucēm uz ES mātesuzņēmumu, kas ieguldījumu sabiedrība.

Ja kredītiestādes mātesuzņēmums ir ieguldījumu sabiedrība dalībvalstī, tad konsolidētās prasības saskaņā ar Direktīvas 2006/48/EK 71. līdz 73. pantu attiecas vienīgi uz šo mātesuzņēmumu, kas ir ieguldījumu sabiedrība.

Ja ieguldījumu sabiedrības mātesuzņēmums ir kredītiestāde dalībvalstī, tad konsolidētās prasības saskaņā ar Direktīvas 2006/48/EK 71. līdz 73. pantu attiecas vienīgi uz šo mātesuzņēmumu, kas ir kredītiestāde.

Ja finanšu kontrolakciju sabiedrības meitasuzņēmumi ir gan kredītiestāde, gan ieguldījumu sabiedrība, tad uz kredītiestādi attiecas prasības finanšu kontrolakciju sabiedrībai, pamatojoties uz konsolidēto finanšu stāvokli.

2.   Ja grupā, uz kuru attiecas 1. punkts, nav nevienas kredītiestādes, Direktīvu 2006/48/EK piemēro, ievērojot šādus noteikumus:

a)

visas atsauces uz kredītiestādēm uzskata par atsaucēm uz ieguldījumu sabiedrībām,

b)

Direktīvas 2006/48/EK 125. un 140. panta 2. punkta visas atsauces uz citiem šīs direktīvas pantiem uzskata par atsaucēm uz Direktīvu 2004/39/EK;

c)

Direktīvas 2006/48/EK 39. panta 3. punkta mērķiem atsauces uz Eiropas Banku komiteju uzskata par atsaucēm uz Padomi un Komisiju;

d)

atkāpjoties no Direktīvas 2006/48/EK 140. panta 1. punkta, ja grupā nav nevienas kredītiestādes, šā panta pirmo teikumu aizstāj ar šādu: “Ja ieguldījumu sabiedrība, finanšu pārvaldītāja sabiedrība vai jaukta kontrolakciju sabiedrība kontrolē vienu vai vairākus meitasuzņēmumus, kas ir apdrošināšanas sabiedrības, tad kompetentās iestādes un iestādes, kurām uzticēts publisks pienākums uzraudzīt apdrošināšanas uzņēmumus, cieši sadarbojas.”.

2. iedaļa

Definīcijas

3. pants

1.   Šajā direktīvā piemēro šādas definīcijas:

a)

“kredītiestādes” ir kredītiestādes, kā tās definētas Direktīvas 2006/48/EK 4. panta 1. punktā;

b)

“ieguldījumu sabiedrības” ir iestādes, kā tās definētas Direktīvas 2004/39/EK 4. panta 1. punktā, uz ko attiecas minētajā direktīvā noteiktās prasības, izņemot:

i)

kredītiestādes,

ii)

vietējās sabiedrības, kā tās definētas p) apakšpunktā,

iii)

sabiedrības, kam ir tiesības tikai piedāvāt ieguldījumu konsultācijas un/vai saņemt un pārsūtīt ieguldītāju rīkojumus, nepārvaldot saviem klientiem piederošu naudu vai vērtspapīrus, un tādēļ nekad nedrīkst būt savu klientu debitori;

c)

“iestādes” ir kredītiestādes un ieguldījumu sabiedrības;

d)

“atzītas trešo valstu ieguldījumu sabiedrības” ir sabiedrības, kas atbilst šādiem nosacījumiem:

i)

sabiedrības, uz kurām attiektos ieguldījumu sabiedrības definīcija, ja tās būtu izveidotas Kopienā;

ii)

sabiedrības, kurām atļauja piešķirta kādā trešā valstī;

iii)

sabiedrības, uz kurām attiecina un kuras izpilda piesardzīgas uzraudzības noteikumus, ko kompetentās iestādes uzskata par vismaz tikpat stingriem kā šīs direktīvas noteikumus;

e)

“finanšu instrumenti” ir jebkura veida līgumi, kas vienai pusei rada finanšu aktīvu, bet otrai pusei finanšu pasīvu vai kapitāla instrumentu;

f)

“mātesuzņēmums, kas ir ieguldījumu sabiedrība dalībvalstī” ir ieguldījumu sabiedrība, kuras meitasuzņēmums ir iestāde, vai finanšu iestāde, vai kurai ir līdzdalība vienā vai vairākās šādās iestādēs, un kura pati nav meitasuzņēmums citai iestādei, kam atļauja piešķirta tajā pašā dalībvalstī, vai šajā dalībvalstī izveidotai finanšu kontrolakciju sabiedrībai;

g)

“ES mātesuzņēmums, kas ir ieguldījumu sabiedrība” ir mātesuzņēmums, kas ir ieguldījumu sabiedrība dalībvalstī un kas nav meitasuzņēmums kredītiestādei, kam atļauja piešķirta kādā dalībvalstī, vai finanšu kontrolakciju sabiedrībai, kas izveidota kādā dalībvalstī;

h)

“ārpusbiržas atvasināti instrumenti (OTC)” ir posteņi, uz ko attiecas saraksts Direktīvas 2006/48/EK IV pielikumā un kas nav posteņi, kuriem saskaņā ar minētās direktīvas III pielikuma 2. daļas 6. punktu piešķirts nulles riska svērums;

i)

“regulēts tirgus” ir tirgus, kā tas definēts Direktīvas 2004/39/EK 4. panta 14. punktā;

j)

“konvertējams vērtspapīrs” ir vērtspapīrs, kuru pēc tā turētāja vēlēšanās var apmainīt pret citu vērtspapīru;

k)

“garantija” ir vērtspapīrs, kas dod turētājam tiesības pirkt pamatdokumentu par noteiktu cenu līdz garantijas derīguma termiņa beigu dienai vai beigu dienā un ko nokārto, piegādājot pašu pamatdokumentu, vai ar skaidras naudas norēķinu;

l)

“krājumu finansējums” ir pozīcijas, kur reāli krājumi ir uz noteiktu termiņu pārdoti un finansējuma izmaksas ir iesaldētas līdz termiņpārdošanas dienai;

m)

“atpirkuma līgums” un “atpakaļpirkuma līgums” ir visi līgumi, ar kuriem iestāde vai tās darījumu otra puse nodod vērtspapīrus vai preces, vai garantētas tiesības attiecībā uz īpašuma tiesībām uz vērtspapīriem vai precēm, ja šo garantiju dod atzīta birža, kas attiecībā uz attiecīgiem vērtspapīriem vai precēm ir šo tiesību turētāja, un attiecīgais līgums liedz iestādei nodot vai ieķīlāt konkrēto vērtspapīru vai preci vairāk nekā vienai darījuma pusei vienlaicīgi, ievērojot saistību atpirkt tos – vai tādus pašus aizstātus vērtspapīrus vai preces – par noteiktu cenu noteiktā dienā nākotnē, vai dienā, ko noteiks persona, kas nodod īpašuma tiesības; tas ir atpirkuma līgums iestādei, kas pārdod vērtspapīrus, un atpakaļpirkuma līgums iestādei, kas tos pērk;

n)

“vērtspapīru vai preču aizdevums” un “vērtspapīru vai preču aizņēmums” ir visi darījumi, kur iestāde vai tās darījuma otra puse nodod vērtspapīrus vai preces pret atbilstīgu nodrošinājumu, ievērojot aizdevuma ņēmēja saistību atdot atpakaļ ekvivalentus vērtspapīrus vai preces kādā datumā nākotnē vai tad, kad to prasa aizdevuma devējs; šāds darījums ir vērtspapīru vai preču aizdevums iestādei, kura nodod vērtspapīrus vai preces, un vērtspapīru vai preču aizņēmums iestādei, kurai tos nodod;

o)

“ieskaita dalībnieks” ir biržas vai ieskaita iestādes dalībnieks, kas ir tiešās līgumattiecībās ar galveno darījumu otru pusi (tirgus garantētājs);

p)

“vietējā sabiedrība” ir sabiedrība, kas slēdz darījumus uz savu rēķinu standartizētu vai iespēju līgumu tirgos vai citos atvasināto instrumentu vai naudas tirgos ar vienīgo mērķi nodrošināt pozīcijas atvasināto instrumentu tirgos, vai, kas slēdz darījumus uz citu locekļu rēķina, šajos tirgos, un ko garantē tie paši tirgus ieskaita dalībnieki, pie kam atbildību par šādu sabiedrību slēgto līgumu izpildi uzņemas to pašu tirgu ieskaita dalībnieki;

q)

“delta koeficients” ir plānotā izmaiņa iespēju līguma cenā kā nelielas izmaiņas attiecībā pret tā instrumenta cenu, kas ir pamatā šim iespēju līgumam;

r)

“pašu kapitāls” ir pašu kapitāls, kā tas definēts Direktīvā 2006/48/EK; un

s)

“kapitāls” ir pašu kapitāls.

Konsolidētas uzraudzības piemērošanas nolūkiem termins “ieguldījumu sabiedrība” ietver trešo valstu ieguldījumu sabiedrības.

Pirmās daļas e) apakšpunkta nolūkā finanšu instrumenti ietver primāros finanšu instrumentus vai naudas instrumentus, un atvasinātos finanšu instrumentus, kuru vērtību aprēķina pēc pamata finanšu instrumenta cenas, likmes vai indeksa, vai pēc kādas citas bāzes aktīva, un ietver vismaz tos instrumentus, kas norādīti Direktīvas 2004/39/EK I pielikuma C iedaļā.

2.   Termini “mātesuzņēmums”, “meitasuzņēmums”, “aktīvu pārvaldīšanas uzņēmums” un “finanšu iestāde” ietver uzņēmumus, kas definēti Direktīvas 2006/48/EK 4. pantā.

Termini “finanšu kontrolakciju sabiedrība”, “mātesuzņēmums, kas ir finanšu kontrolakciju sabiedrība dalībvalstī”, “ES mātesuzņēmums, kas ir finanšu kontrolakciju sabiedrība” un “pakalpojumu palīguzņēmums” ietver uzņēmumus, kas definēti Direktīvas 2006/.../EK 4. pantā, turklāt visas atsauces uz kredītiestādēm uzskata par atsaucēm uz iestādēm.

3.   Direktīvas 2006/48/EK piemērošanas nolūkā attiecībā uz grupām, uz kurām attiecas 2. panta 1. punkts un kuras neietver nevienu kredītiestādi, piemēro šādas definīcijas:

a)

“finanšu kontrolakciju sabiedrība” ir finanšu iestāde, kuras meitasuzņēmumi ir vienīgi vai galvenokārt ieguldījumu sabiedrības vai citas finanšu iestādes, no kurām vismaz viena ir ieguldījumu sabiedrība, un kura nav jaukta finanšu kontrolakciju sabiedrība, kā tā definēta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2002/87/EK (2002. gada 16. decembris) par papildu uzraudzību kredītiestādēm, apdrošināšanas uzņēmumiem un ieguldījumu sabiedrībām finanšu konglomerātos (9);

b)

“jauktas darbības kontrolakciju sabiedrība” ir mātesuzņēmums, kas nav finanšu kontrolakciju sabiedrība, ieguldījumu sabiedrība vai jaukta finanšu kontrolakciju sabiedrība Direktīvas 2002/87/EK nozīmē, starp kuras meitasuzņēmumiem ir vismaz viena ieguldījumu sabiedrība;

c)

“kompetentās iestādes” ir valsts iestādes, kuras ar normatīvajiem aktiem ir pilnvarotas uzraudzīt ieguldījumu sabiedrības.

II NODAĻA

Sākumkapitāls

4. pants

Šajā direktīvā “sākumkapitāls” sastāv no pozīcijām, kas noteiktas Direktīvas 2006/48/EK 57. panta a) un b) punktā.

5. pants

1.   Ieguldījumu sabiedrībām, kas neveic nekādus darījumus ar finanšu instrumentiem uz sava rēķina vai neveic finanšu instrumentu emisiju tirgū uz uzņēmuma saistību pamata, bet kuras turējumā klientu naudu un/vai vērtspapīri un kas sniedz vienu vai vairākus no šiem pakalpojumiem, jābūt sākumkapitālam EUR 125 000 apjomā:

a)

ieguldītāju rīkojumu pieņemšana un pārsūtīšana attiecībā uz finanšu instrumentiem;

b)

ieguldītāju rīkojumu izpilde attiecībā uz finanšu instrumentiem; vai

c)

atsevišķu ieguldījumu portfeļu pārvaldība finanšu instrumentos.

2.   Kompetentās iestādes drīkst ļaut ieguldījumu sabiedrībai, kura izpilda ieguldītāju rīkojumus attiecībā uz finanšu instrumentiem, turēt šādus instrumentus uz sava rēķina, ja izpildīti šādi nosacījumi:

a)

šādu pozīciju cēlonis ir vienīgi sabiedrības nespēja precīzi izpildīt ieguldītāju rīkojumus;

b)

šādu pozīciju kopējā tirgus vērtība nepārsniedz 15 % no sabiedrības sākumkapitāla;

c)

sabiedrība izpilda 18., 20. un 28. pantā noteiktās prasības;

d)

šādām pozīcijām ir gadījuma un pagaidu raksturs un minētā darījuma veikšanai atvēlētais laiks ir stingri ierobežots.

Pozīciju, kas nav ietvertas tirdzniecības grāmatā, turēšanu finanšu instrumentos, lai ieguldītu pašu kapitālu, neuzskata par darījumu saistība ar šā panta 1. punktā noteiktajiem pakalpojumiem vai 3. punkta nolūkos.

3.   Dalībvalstis var samazināt 1. punktā minēto summu līdz EUR 50 000, ja sabiedrībai nav atļauts turēt klientu naudu vai vērtspapīrus, slēgt darījumus uz sava rēķina vai veikt emisiju tirgū uz sabiedrības saistību pamata.

6. pants

Vietējām sabiedrībām jābūt sākumkapitālam EUR 50 000 apjomā, ciktāl tās izmanto uzņēmējdarbības vai pakalpojumu sniegšanas brīvību kā noteikts ar Direktīvas 2004/39/EK 31. vai 32. pantu.

7. pants

Ieguldījumu sabiedrību, kas minētas 3. panta b) punkta iii) apakšpunktā, segumam jābūt izteiktam šādi:

a)

sākumkapitālam EUR 50 000 apjomā;

b)

profesionālās darbības civiltiesiskās atbildības apdrošināšanai, kura attiecas uz visu Kopienas teritoriju, vai kādai citai salīdzināmai garantijai attiecībā uz atbildību, kas rodas profesionālās nolaidības dēļ, un kura ir vismaz EUR 1 000 000 par katru prasību un kopumā EUR 1 500 000 gadā par visām prasībām;

c)

tāda veida sākumkapitāla un profesionālās darbības civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas apvienojumam, kas garantē nodrošinājuma līmeni, kurš līdzvērtīgs a) vai b) punktā minētajam nodrošinājuma līmenim.

Šā panta pirmajā daļā minētās summas regulāri pārskata Komisija, lai ņemtu vērā izmaiņas Eiropas patēriņa cenu indeksā, ko publicē Eurostat, atbilstoši korekcijām, kas izdarītas saskaņā ar 4. panta 7. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2002/92/EK (2002. gada 9. decembris) par apdrošināšanas starpniecību (10), brīdī, kad šīs korekcijas izdarītas.

8. pants

Ja 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta iii) punktā minētā ieguldījumu sabiedrība ir arī reģistrēta saskaņā ar Direktīvu 2002/92/EK, tā izpilda prasības, kas noteiktas minētās direktīvas 4. panta 3. punktā, un turklāt tai ir jābūt:

a)

sākumkapitālam EUR 25 000 apjomā;

b)

profesionālās darbības civiltiesiskās atbildības apdrošināšanai, kura attiecas uz visu Kopienas teritoriju, vai kādai citai salīdzināmai garantijai attiecībā uz atbildību, kas rodas profesionālās nolaidības dēļ, un kura ir vismaz EUR 500 000par katru prasību un kopumā EUR 750 000 gadā par visām prasībām; vai

c)

tāda veida sākumkapitāla un profesionālās darbības civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas apvienojumam, kas garantē nodrošinājuma līmeni, kurš līdzvērtīgs a) vai b) punktā minētajam nodrošinājuma līmenim.

9. pants

Visu pārējo ieguldījumu sabiedrību, kuras nav minētas 5. līdz 8. pantā, sākumkapitāls ir EUR 730 000.

10. pants

1.   Atkāpjoties no 5. panta 1. un 3. punkta, 6. un 9. panta, dalībvalstis var turpināt atļaut to ieguldījumu sabiedrību un sabiedrību, kas minētas 6. pantā, darbību, kas pastāvējušas pirms 1995. gada 31. decembra un kuru pašu kapitāls ir mazāks par sākumkapitāla līmeni, kas noteikts 5. panta 1. un 3. punktā, 6. un 9. pantā.

Šādu sabiedrību pašu kapitāla līmenis nedrīkst būt zemāks par augstāko atskaites līmeni, ko aprēķina pēc šajā direktīvā paredzētā paziņošanas datuma. Šis atskaites līmenis ir pašu kapitāla ikdienas caurmēra līmenis, kas aprēķināts par sešiem mēnešiem pirms aprēķinu dienas. To aprēķina ik pa sešiem mēnešiem attiecībā uz iepriekšējo periodu.

2.   Ja sabiedrības, uz kuru attiecas 1. punkts, kontroli pārņem fiziska vai juridiska persona, kas nav tā, kas to kontrolējusi iepriekš, šīs sabiedrības pašu kapitāls ir vismaz tādā līmenī, kā noteikts 5. panta 1. un 3. punktā, 6. un 9. pantā, izņemot pirmo reizi pēc 1995. gada 31.decembra, nododot īpašuma tiesības mantošanas kārtībā, un saskaņā ar kompetentu iestāžu apstiprinājumu uz laiku, kas nav ilgāks par 10 gadiem pēc tiesību nodošanas.

3.   Noteiktos īpašos apstākļos un ar kompetento iestāžu apstiprinājumu divu vai vairāku ieguldījumu sabiedrību un/vai sabiedrību, uz kurām attiecas 6. pants, apvienošanās gadījumā tās iznākumā radušās sabiedrības pašu kapitālam tomēr nav jāsasniedz līmenis, kas noteikts 5. panta 1. un 3. punktā, 6. un 9. pantā. Tomēr, ja nav sasniegts līmenis, kas noteikts 5. panta 1. un 3. punktā, 6. un 9. pantā, jaunās sabiedrības pašu kapitāla līmenis nekad nedrīkst būt zemāks par apvienojušos sabiedrību kopējo pašu kapitālu apvienošanās brīdī.

4.   Ieguldījumu sabiedrību un sabiedrību, uz kurām attiecas 6. pants, pašu kapitāls nedrīkst būt mazāks par līmeni, kāds noteikts 5. panta 1. un 3. punktā, 6. un 9. pantā un šī panta 1. un 3. punktā.

Ja ieguldījumu sabiedrību pašu kapitāls samazinās zem šā līmeņa, kompetentās iestādes var, ja apstākļi to pamato, dot šādām sabiedrībām ierobežotu laiku, lai labotu stāvokli vai izbeigtu darbību.

III NODAĻA

Tirdzniecības Portfelis

11. pants

1.   Iestādes tirdzniecības portfelī ir iekļautas visu finanšu instrumentu pozīcijas un preces, kuras tur, lai tirgotos vai lai nodrošinātu citus tirdzniecības portfeļa elementus; tām jābūt brīvām no ierobežojošiem nosacījumiem attiecībā uz to tirgusspēju vai arī ar spēju tikt nodrošinātām.

2.   Pozīcijas, kuras tur, lai tirgotos, ir tās pozīcijas, kuras apzināti tiek uzglabātas īstermiņa tālākai pārdošanai un/vai ar nolūku iegūt peļņu no esošās vai paredzētās īstermiņa cenu starpības starp pirkšanas un pārdošanas cenām, vai no citām cenu vai procentu likmju atšķirībām. Termins “pozīcijas” iekļauj īpašuma pozīcijas un pozīcijas, kas radušās klientu apkalpošanas un tirgus veidošanas rezultātā.

3.   Vēlme tirgoties ir jāpierāda ar stratēģijām, darbības plāniem un procedūrām, ko izveidojusi iestāde, lai saskaņā ar VII pielikuma A daļu pārvaldītu pozīciju vai portfeli.

4.   Lai pārvaldītu savu tirdzniecības portfeli atbilstoši VII pielikuma B un D daļai, iestādes izveido un uztur sistēmas un kontroles.

5.   Iekšējos nodrošinājumus var iekļaut tirdzniecības portfelī; šādā gadījumā piemēro VII pielikuma C daļu.

IV NODAĻA

Pašu Kapitāls

12. pants

“Sākotnējais pašu kapitāls” ir Direktīvas 2006/48/EK 57. panta a) līdz c) punkta summa, no kuras atņemta i) līdz k) punkta summa.

Komisija līdz 2009. gada 1. janvārim iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei atbilstošu priekšlikumu par šīs nodaļas grozījumiem.

13. pants

1.   Ievērojot šā panta 2. līdz 5. punktu, kā arī 14. līdz 17. pantus, ieguldījumu sabiedrību un kredītiestāžu pašu kapitālu nosaka saskaņā ar Direktīvu 2006/48/EK.

Turklāt, šī punkta pirmā daļa attiecas uz ieguldījumu sabiedrībām, kam nav viena no juridiskajām formām, kas minētas 1. panta 1. punktā Padomes Ceturtajā direktīvā 78/660/EEK (1978. gada 25. jūlijs), kas pamatojas uz Līguma 54. panta 3. punkta g) apakšpunktu un attiecas uz noteiktu veidu sabiedrību gada pārskatiem (11).

2.   Atkāpjoties no 1. punkta kompetentās iestādes var atļaut tām iestādēm, kam jāizpilda kapitāla prasības, kas aprēķinātas saskaņā ar 21., no 28. līdz 32. pantiem, ka arī I, un III līdz VI pielikumu, vienīgi šim mērķim izmantot alternatīvu pašu kapitāla noteikšanu. Neviena pašu kapitāla daļa, ko izmanto šim nolūkam, nevar tikt vienlaicīgi izmantota, lai izpildītu citas kapitāla prasības.

Šī alternatīvā noteikšana ir to posteņu summa, kas norādīti turpmākajos a) līdz c) apakšpunktos, atņemot d) apakšpunktā norādīto posteni; un pēdējā posteņa atskaitījumu atstājot kompetentu iestāžu ziņā:

a)

pašu kapitāls, kā tas noteikts Direktīvā 2006/48/EK, atskaitot tikai minētās direktīvas 57. panta l) līdz p) punktu tām ieguldījumu sabiedrībām, kurām prasa atskaitīt no a) līdz c) posteņu kopsummas šīs daļas d) posteni;

b)

iestādes neto tirdzniecības portfeļa ienākumi no paredzamiem maksājumiem vai dividendēm, atskaitot neto zaudējumus citā tās uzņēmējdarbībā ar nosacījumu, ka neviena no šīm summām nav jau iekļauta šīs daļas a) postenī saskaņā Direktīvas 2006/48/EK57. panta b) vai k) punktam; un

c)

subordinēta aizņēmuma kapitāls un/vai šā panta 5. punktā minētie posteņi, ievērojot nosacījumus, kas noteikti šā panta 3. un 4. punktā, kā arī 14. pantā;

d)

nelikvīdi aktīvi, kā paredzēts 15. pantā.

3.   Šā panta 2. punkta otrās daļas c) apakšpunktā minētajam subordinētajam aizņēmuma kapitālam jābūt vismaz divu gadu sākuma termiņam. To apmaksā pilnībā, un aizņēmuma līgumā nevar būt neviena punkta, kas nosaka, ka noteiktos apstākļos, izņemot iestādes likvidāciju, parāds būs jāatmaksā pirms nolīgtā atmaksas datuma, ja vien atmaksu neapstiprina kompetentas iestādes. Nevar tikt atmaksāts ne pamatkapitāls, ne procenti šādam subordinētajam aizņēmuma kapitālam, ja šāds atmaksājums nozīmētu to, konkrētās iestādes pašas kapitāls kopumā ir mazāks par 100 % no šādas iestādes kopējām normām.

Turklāt iestāde dara kompetentām iestādēm zināmus visus atmaksājumus šādam subordinētajam aizņēmuma kapitālam, tiklīdz tās pašas kapitāls ir mazāks par 120 % no tās kopējām kapitāla normām.

4.   Iepriekš 2. punkta otrās daļas c) apakšpunktā minētais subordinētais aizņēmuma kapitāls nedrīkst pārsniegt 150 % maksimumu no sākotnējā pašu kapitāla, kas paredzēts, lai izpildītu prasības, kas aprēķinātas saskaņā ar 21. pantu un 28. līdz 32. pantu, kā arī I līdz VI pielikumu, un drīkst sasniegt šo maksimumu tikai īpašos gadījumos, kas kompetentajām iestādēm ir pieņemami.

5.   Kompetentās iestādes var atļaut iestādēm aizstāt 2. punkta otrās daļas c) apakšpunktā minēto subordinēto aizņēmuma kapitālu ar Direktīvas 2006/48/EK 57. panta d) līdz h) punktam.

14. pants

1.   Kompetentās iestādes var atļaut ieguldījumu sabiedrībām pārsniegt 13. panta 4. punktā paredzētos griestus subordinētām aizņēmuma kapitālam, ja tās atzīst, ka tas ir piesardzīgi adekvāts, un ar nosacījumu, ka šāda subordinēta aizņēmuma kapitāla summa un 13. panta 5. punktā minētie posteņi nepārsniedz 200 % no sākotnējā pašu kapitāla, kas ir paredzēts, lai izpildītu prasības, kas aprēķinātas saskaņā ar 21. pantu un 28. līdz 32. pantu, kā arī I pielikumu un III līdz VI pielikumu, vai 250 % no tās pašas summas, ja, aprēķinot pašu kapitālu, ieguldījuma sabiedrības atskaita 13. panta 2. punkta d) posteni.

2.   Kompetentās iestādes var atļaut pārsniegt kredītiestādēm 13. panta 4. punktā paredzētos griestus subordinētām aizņēmuma kapitālam, ja tās atzīst, ka tas ir piesardzīgi adekvāts, un ar nosacījumu, ka šāda subordinēta aizņēmuma kapitāls un Direktīvas 2006/48/EK 57. panta d) līdz h) punkts nepārsniedz 250 % no sākotnējā pašu kapitāla, kas ir paredzēts, lai izpildītu prasības, kas aprēķinātas saskaņā ar 28. līdz 32. pantu, kā arī I pielikumu un III līdz VI pielikumu.

15. pants

Nelikvīdos aktīvos, kas minēti 13. panta 2. punkta otrās daļas d) apakšpunktā, ietilpst:

a)

materiālie fiksēti aktīvi, izņemot to daļu, kādā zemi un ēkas var attiecināt uz aizdevumu, kuru tie nodrošina;

b)

līdzdalība kredītiestādēs un finanšu iestādēs, tostarp pakārtotas prasības tām, ko var iekļaut šo iestāžu pašu kapitālā, ja vien tās nav atskaitītas saskaņā ar Direktīvas 2006/48/EK 57. panta l) līdz p) punktu vai saskaņā ar šīs direktīvas 16. panta d) apakšpunktu;

c)

līdzdalība un citi ieguldījumi, kas nav viegli pārdodami, uzņēmumos, kuri nav kredītiestādes vai finanšu iestādes;

d)

iztrūkumi meitasuzņēmumos;

e)

depozīti, izņemot tos, kurus 90 dienu laikā iespējams atmaksāt, kā arī izņemot maksājumus, kas saistīti ar normētajiem nākotnes vai iespēju līgumiem;

f)

aizdevumi un citas summas, kas pienākas, izņemot tos, kuri jāsamaksā 90 dienu laikā;

g)

reāli krājumi, ja vien uz tiem jau neattiecas kapitāla pietiekamības prasības, kas ir vismaz tikpat stingras kā tās, kas paredzētas 18. un 20. pantā.

b) apakšpunkta nozīmē, ja kredītiestāde vai finanšu iestāde akcijas tur uz laiku finanšu palīdzības nolūkā, lai reorganizētu vai glābtu šo iestādi, kompetentas iestādes var atteikties no šā noteikuma piemērošanas. Tās var arī atteikties no tā attiecībā uz tām akcijām, kas ir iekļautas ieguldījumu sabiedrības tirdzniecības portfelī.

16. pants

Ieguldījumu sabiedrības, kas ir iekļautas grupā, kurai ir piešķirts saistību atbrīvojums saskaņā ar 22. pantu, pašu kapitālu aprēķina saskaņā ar 13. līdz 15. pantu, ievērojot, ka:

a)

atskaita nelikvīdos aktīvus, kas minēti 13. panta 2. punkta d) apakšpunktā;

b)

13. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētais izņēmums neattiecas uz tām sastāvdaļām, kas minētas Direktīvas 2006/48/EK 57. panta l) līdz p) punktā, kuras ieguldījumu sabiedrība tur attiecībā uz uzņēmumiem, kuri ieļauti konsolidācijā, kā noteikts šīs direktīvas 2. panta 1. punktā;

c)

ierobežojumus, kas minēti Direktīvas 2006/48/EK 66. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā, aprēķina ar atsauci uz sākotnējo pašu kapitālu, atņemot minētās direktīvas 57. panta l) līdz p) punkta sastāvdaļas, kas minētas minētā panta b) punktā un kas ir minēto uzņēmumu sākotnējā pašu kapitāla sastāvdaļas; un

d)

Direktīvas 2006/48/EK 57. panta l) līdz p) punkta sastāvdaļas, kas minētas šā panta c) apakšpunktā, atskaita no sākotnējā pašu kapitāla, nevis no visu to posteņu kopsummas, kas noteikti minētās direktīvas 66. panta 2. punktā, jo īpaši šīs direktīvas 13. panta 4. un 5. punkta un 14. panta vajadzībām.

17. pants

1.   Ja šīs direktīvas II pielikuma mērķiem iestāde riska svērto vērtību aprēķina saskaņā Direktīvas 2006/48/EK 84. līdz 89. pantu, tad saskaņā ar Direktīvas 2006/48/EK VII pielikuma 1. daļas 4. punktu uz aprēķiniem attiecas šādi noteikumi:

a)

vērtības korekcijas, ko veic, lai ņemtu vērā darījumu partnera kredīta kvalitāti, var iekļaut vērtību korekciju un uzkrājumu kopsummā, kas ir izveidota II pielikumā norādītajiem riskiem; un

b)

ņemot vērā kompetento iestāžu apstiprinājumu, ja darījumu partnera kredītrisks, novērtējot pozīciju tirdzniecības portfelī, ir atbilstoši ņemts vērā, paredzamie zaudējumi attiecībā uz darījuma partnera risku ir nulle.

a) apakšpunkta nozīmē šādām iestādēm minētās vērtību korekcijas neiekļauj nekādos citos pašu resursos, kā tikai tajos, kas ir saskaņā ar šo daļu.

2.   Šā panta mērķiem piemēro Direktīvas 2006/48/EK 153. un 154. pantu.

V NODAĻA

1. iedaļa

Noteikumi pret riskiem

18. pants

1.   Iestādēm ir pašu kapitāls, kas vienmēr ir lielāks vai vienāds ar šādu pozīciju summu:

a)

kapitāla prasības, ko to tirdzniecības portfeļa uzņēmējdarbībai aprēķina saskaņā ar metodēm un veidiem, kas izklāstīti 28. līdz 32. pantā un I, II un VI pielikumā, vajadzības gadījumā V pielikumā; un

b)

kapitāla prasības, ko visai to uzņēmējdarbībai aprēķina saskaņā ar metodēm un veidiem, kas izklāstīti III un IV pielikumā un vajadzības gadījumā V pielikumā.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta, kompetentās iestādes var atļaut iestādēm aprēķināt kapitāla prasības tirdzniecības portfeļa uzņēmējdarbībai saskaņā ar Direktīvas 2006/48/EK 75. panta a) punktu un šīs direktīvas II pielikuma 6., 7. un 9. punktu, ja tirdzniecības portfeļa uzņēmējdarbība atbilst šādām prasībām:

a)

šāda tirdzniecības portfeļa uzņēmējdarbība parasti nepārsniedz 5 % no to kopējās uzņēmējdarbības;

b)

to tirdzniecības portfeļa kopējās pozīcijas parasti nepārsniedz EUR 15 miljonus;

c)

šādu iestāžu tirdzniecības portfeļa uzņēmējdarbība nekad nepārsniedz 6 % no to kopējās uzņēmējdarbības un to tirdzniecības portfeļa kopējās pozīcijas nekad nepārsniedz EUR 20 miljonus.

3.   Lai aprēķinātu tirdzniecības portfeļa uzņēmējdarbības attiecību pret kopējo uzņēmējdarbības apjomu 2 punkta a) un c) apakšpunkta vajadzībām, kompetentās iestādes var izmantot vai nu kopējo bilances un ārpusbilances operāciju apjomu, peļņas un zaudējumu pārskatu, attiecīgās iestādes pašu kapitālu vai visu šo kritēriju kopumu. Kad bilances un ārpusbilances darījumu apjoms ir novērtēts, parāda instrumentu vērtību nosaka pēc to tirgus cenām vai pamatvērtības, pašu kapitāla vērtību – pēc tā tirgus cenas, un atvasinājumu vērtību – saskaņā ar to pamatojuma instrumentu nominālo vai tirgus vērtību. Garās un īsās pozīcijas summē neatkarīgi no to zīmes.

4.   Ja kāda iestāde ilgāku laiku pārsniedz vienu vai abus ierobeojumus, kas paredzēti 2. punkta a) un b) apakšpunktā, vai vienu vai abus ierobežojumus, kas paredzēti 2. punkta c) apakšpunkts, tai attiecībā uz savas tirdzniecības portfeļa uzņēmējdarbības darījumiem ir jāizpilda 1. punkta a) apakšpunkta prasības un par to jāziņo kompetentajai iestādei.

19. pants

1.   Saskaņā ar I pielikuma 14. punktu parāda vērtspapīriem, ko izdevušas I pielikuma 1. tabulā minētās iestādes, pēc dalībvalsts ieskatiem var noteikt 0 % svērumu, ja šie parāda vērtspapīri izteikti un finansēti vietējā valūtā.

2.   Atkāpjoties no I pielikuma 13. un 14. punkta, dalībvalstis var noteikt īpaša riska prasības visām obligācijām, uz kurām attiecas Direktīvas 2006/48/EK VI pielikuma 1. sadaļas 68. līdz 70. punkts, kas vienādi ar konkrētā riska prasībām, ko piemēro kvalificētiem posteņiem, kuriem ir tāds pats atlikušais termiņš, kā šādai obligācijai, ko samazina atbilstīgi minētās direktīvas VI pielikuma 1. sadaļas 72. punktā dotajiem procentiem.

3.   Ja atbilstoši I pielikuma 52. punktam kompetentā iestāde apstiprina kādu trešās valsts kopīgu ieguldījumu sabiedrība (CIU) par piemērotu, citas dalībvalsts kompetentā iestāde var izmantot šo apstiprinājumu, neveicot savu novērtējumu.

20. pants

1.   Atbilstīgi šīs direktīvas šā panta 2., 3. un 4. punktam un 34. pantam, Direktīvas 2006/48/EK 75. panta prasības attiecas ieguldījumu sabiedrībām.

2.   Atkāpjoties no šā panta 1. punkta, kompetentās iestādes var atļaut tām ieguldījumu sabiedrībām, kurām nav piešķirta atļauja sniegt Direktīvas 2004/39/EK I pielikuma B iedaļas 3. un 6. punktā uzskaitītos ieguldījumu pakalpojumus, uzrādīt pašu kapitālu, kas ir lielāks vai vienāds ar vismaz vienu no šeit zemāk minētajām summām:

a)

kapitāla prasību summu, kas atbilst Direktīvas 2006/48/EK 75. panta a) līdz c) punktam;

b)

šīs direktīvas 21. pantā paredzēto summu.

3.   Atkāpjoties no šā panta 1. punkta, kompetentās iestādes var atļaut tām ieguldījumu sabiedrībām, kuras, lai gan tur sākumkapitālu, kā tas norādīts 9. pantā, tomēr ierindojas turpmāk nosauktajās kategorijās, uzrādīt pašu kapitālu, kas ir lielāks vai vienāds ar summu, ko veido kapitāla prasība, kuru aprēķina saskaņā ar prasībām, kas paredzētas Direktīvas 2006/48/EK 75. panta a) līdz c) punktā, un summa, kas noteikta šīs direktīvas 21. pantā:

a)

ieguldījumu sabiedrības, kas uz pašu rēķina veic tikai darījumus, izpildot vai veicot klienta pasūtījumu, vai ar mērķi iekļūt mijieskaita un norēķinu sistēmā vai atzītā biržā, ja tās darbojas aģentūras statusā vai izpilda klienta pasūtījumu;

b)

ieguldījumu sabiedrības:

i)

kas netur klientu naudu vai vērtspapīrus,

ii)

kas veic darījumus vienīgi uz pašu rēķina;

iii)

kam nav ārējo klientu;

iv)

kuru norēķini un darījumu izpilde ir mijieskaita iestādes, kas šos darījumus garantē, pārziņā.

4.   Visi pārējie noteikumi, attiecībā uz darbības risku, kas ir izklāstīti Direktīvas 2006/48/EK V pielikumā, joprojām attiecas uz 2. un 3. punktā minētajām ieguldījumu sabiedrībām.

5.   Šīs direktīvas 21. pantu piemēro vienīgi tām ieguldījumu sabiedrībām, kam piemēro šā panta 2. vai 3. punktu vai 46. pantu, minētajos pantos noteiktajā veidā.

21. pants

Ieguldījumu sabiedrībām prasa uzturēt pašu kapitālu, kas ir vienāds ar ceturto daļu no iepriekšējā gada fiksētajiem pieskaitāmajiem izdevumiem.

Kompetentas iestādes var pielāgot šo prasību, ja kopš iepriekšējā gada sabiedrības uzņēmējdarbībā ir būtiskas pārmaiņas.

Ja sabiedrība nav pabeigusi gada uzņēmējdarbību, skaitot no tā sākuma dienas, prasības ir ceturtā daļa no fiksētajiem pieskaitāmajiem izdevumiem, kas ir noteikti uzņēmējdarbības plānā, ja vien kompetentās iestādes neprasa šā plāna pielāgojumu.

2. iedaļa

Konsolidēta prasību piemērošana

22. pants

1.   Kompetentās iestādes, kuras veic vai pilnvarotas veikt konsolidētu uzraudzību grupām, uz kurām attiecas 2. pants, atsevišķos gadījumos var atbrīvot no konsolidētas kapitāla prasību piemērošanas ar nosacījumu, ka:

a)

katra šādas grupas ES ieguldījumu sabiedrība izmanto 16. pantā sniegto pašu kapitāla aprēķinu;

b)

uz visām šādas grupas ieguldījumu sabiedrībām attiecas 20. panta 2. un 3. punkts;

c)

katra šādas grupas ES ieguldījumu sabiedrība individuāli atbilst 18. un 20. panta prasībām un vienlaicīgi atskaita no pašu kapitāla jebkuras iespējamās saistības par labu ieguldījumu sabiedrībām, finanšu iestādēm, aktīvu pārvaldīšanas uzņēmumiem, pakalpojumu palīguzņēmumiem, kurus pretējā gadījumā konsolidētu; un

d)

jebkura finanšu kontrolakciju sabiedrība, kura ir finanšu kontrolakciju sabiedrība, kas ir mātesuzņēmums dalībvalstī, kādai šādas grupas ieguldījumu sabiedrībai, tur vismaz tik daudz pašu kapitālu, kas šeit definēts kā Direktīvas 2006/48/EK 57. panta a) līdz h) punkta summa, kā summa, kas atbilst pilnai jebkuras līdzdalības, pakārtotu prasījumu un instrumentu, kas norādīti minētās direktīvas 57. pantā, uzskaites vērtībai, attiecībā uz ieguldījumu sabiedrībām, finanšu iestādēm aktīvu pārvaldīšanas sabiedrībām, pakalpojumu palīguzņēmumiem, ko pretējā gadījumā konsolidētu, un kopējais neparedzēto izdevumu saistības apjoms par labu ieguldījumu sabiedrībām, finanšu iestādēm, aktīvu pārvaldīšanas sabiedrībām, pakalpojumu palīguzņēmumiem, ko pretējā gadījumā konsolidētu;

Ja pirmās daļas nosacījumi ir izpildīti, katrai ES ieguldījumu brokeru sabiedrībai ir sistēma, lai grupas ietvaros uzraudzītu un kontrolētu visu finanšu līdzdalības sabiedrību, ieguldījumu brokeru sabiedrību, finanšu iestāžu, aktīvu pārvaldīšanas uzņēmumu un pakalpojumu palīguzņēmumu kapitāla avotus un finansējumu.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta, kompetentās iestādes drīkst ļaut finanšu līdzdalības sabiedrībām, kuras ir finanšu kontrolakciju sabiedrības, kas ir mātesuzņēmumi dalībvalstī, kādai šādas grupas ieguldījumu brokeru sabiedrībai, izmantot vērtību, kas ir zemāka, par 1. punkta d) apakšpunktā aprēķināto, bet ne zemāka par 18. un 20. pantā individuāli uzlikto summu ieguldījumu brokeru sabiedrībām, finanšu iestādēm aktīvu pārvaldīšanas uzņēmumiem, pakalpojumu palīguzņēmumiem, ko pretējā gadījumā konsolidētu un kopējais neparedzēto izdevumu saistības apjoms ieguldījumu brokeru sabiedrībām, par labu finanšu iestādēm aktīvu pārvaldīšanas uzņēmumiem, pakalpojumu palīguzņēmumiem, ko pretējā gadījumā konsolidētu. Šajā punktā trešo valstu ieguldījumu sabiedrību, finanšu institūciju, aktīvu pārvaldīšanas uzņēmumu, pakalpojumu palīguzņēmumu kapitāla prasība ir nosacīta kapitāla prasība.

23. pants

Kompetentajām iestādēm jāprasa, lai grupā esošās ieguldījumu sabiedrības, kuras atbrīvotas no saistībām saskaņā ar 22 punkta noteikumiem, ziņotu par šiem riskiem, ieskaitot riskus, kas saistīti ar to kapitāla struktūru, avotiem un finansējumu, kas varētu apdraudēt to finansiālo stāvokli. Ja kompetentās iestādes pēc tam uzskata, ka šo ieguldījumu sabiedrību finansiālais stāvoklis nav pietiekami aizsargāts, tās pieprasa šīm sabiedrībām veikt pasākumus, vajadzības gadījumā arī ierobežojot kapitāla nodošanu no šādām sabiedrībām grupas dalībniekiem.

Ja kompetentās iestādes neizpilda pienākumu veikt konsolidētu uzraudzību, kas noteikta 22. pantā tām jāveic citi piemēroti pasākumi, lai uzraudzītu visas grupas risku, proti, riska darījumus, ieskaitot visus uzņēmumus, kuri neatrodas dalībvalstī.

Ja kompetentās iestādes nepiemēro konsolidētas pašu kapitāla prasības, kas noteiktas 22. pantā, individuāli piemēro prasības, kas noteiktas Direktīvas 2006/48/EK 123. pantā un V nodaļas 5. iedaļā, un, attiecībā uz ieguldījumu brokeru sabiedrību uzraudzību, individuāli piemēro minētās direktīvas 124. pantu.

24. pants

1.   Atkāpjoties no 2. panta 2. punkta, kompetentās iestādes var atbrīvot ieguldījumu sabiedrības no minētajā pantā konsolidētās kapitāla prasības ar nosacījumu, ka visas šīs grupas ieguldījumu sabiedrības pieder pie ieguldījumu sabiedrībām, kas minētas 20. panta 2. punktā, un grupā nav iekļautas kredītiestādes.

2.   Ja šā panta pirmās daļas prasības ir izpildītas, ieguldījumu sabiedrības, kas ir mātesuzņēmumi dalībvalstī, uzrāda konsolidēts pašu kapitālu tādā apjomā, kas vienmēr ir lielāks vai vienāds ar augstāko no šādām divām summām, kas aprēķinātas, pamatojoties uz minētā mātesuzņēmuma konsolidēto finanšu stāvokli, un ievērojot šīs nodaļas 3. iedaļu:

a)

kapitāla prasību summa, kas ietverta Direktīvas 2006/48/EK 75. panta a) līdz c) punktā; un

b)

šīs direktīvas 21. pantā noteiktā summa.

3.   Ja šā panta pirmās daļas prasības ir izpildītas, finanšu kontrolakciju sabiedrības kontrolētai ieguldījumu sabiedrībai jāuzrāda konsolidētais pašu kapitāls tādā apjomā, kas atbilst vai ir lielāks par lielāko no abām turpmāk minētajām summām, kas aprēķinātas, pamatojoties uz finanšu kontrolakciju sabiedrības konsolidēto finanšu stāvokli, un atbilst šīs nodaļas 3. iedaļai:

a)

Direktīvas 2006/48/EK 75. panta a) līdz c) punktā minēto pašu kapitāla prasību summa; un

b)

šīs direktīvas 21. pantā minētā summa.

25. pants

Atkāpjoties no 2. panta 2. punkta, kompetentās iestādes var atbrīvot ieguldījumu sabiedrības no minētajā pantā noteiktās konsolidētās kapitāla prasības, ar nosacījumu, ka visas šīs grupas ieguldījumu sabiedrības pieder pie ieguldījumu sabiedrībām, kas minētas 20. panta 2. un 3. punktā, un grupā nav iekļautas kredītiestādes.

Ja šā panta pirmās daļas prasības ir izpildītas, ieguldījumu sabiedrībai, kas ir mātesuzņēmums kādā dalībvalstī, uzrāda konsolidētu pašu kapitālu tādā apjomā, kas vienmēr ir lielāks vai vienāds par prasību summu, kas iegūta, summējot Direktīvas 2006/48/EK 75. panta a) līdz c) punkta prasības un šīs direktīvas 21. pantā paredzēto summu; turklāt aprēķinus veic, pamatojoties uz ieguldījumu sabiedrības, kas ir mātesuzņēmums, konsolidēto finanšu stāvokli un ievērojot šīs nodaļas 3. iedaļu.

Ja šā panta pirmās daļas prasības ir izpildītas, finanšu kontrolakciju sabiedrības kontrolēta ieguldījumu sabiedrība uzrāda konsolidētu pašu kapitālu tādā apjomā, kas vienmēr ir lielāks vai vienāds par prasību summu, kas iegūta, summējot Direktīvas 2006/48/EK 75. panta a) līdz c) punkta prasības un šīs direktīvas 21. pantā paredzēto summu; turklāt aprēķinus veic, pamatojoties uz finanšu kontrolakciju sabiedrības konsolidēto finanšu stāvokli un ievērojot šīs nodaļas 3. iedaļu.

3. iedaļa

Konsolidētu prasību aprēķināšana

26. pants

1.   Ja 22. punktā paredzētais atbrīvojums netiek izmantots, kompetentās iestādes tālab, lai aprēķinātu I un V pielikumā norādītās kapitāla normas un konsolidētos riska darījumus klientiem, kas noteikti 28. līdz 32. pantā un VI pielikumā, var atļaut, ka pozīcijas vienas iestādes tirdzniecības portfelī kompensē pozīcijas citas iestādes tirdzniecības portfelī saskaņā ar 28. līdz 32. pantu un I, V un VI pielikuma noteikumiem.

Turklāt kompetentās iestādes var atļaut, ka vienas iestādes ārvalstu valūtas pozīcijas kompensē citas iestādes valūtas pozīcijas saskaņā ar III un/vai V pielikumā izklāstītajiem noteikumiem. Tās var arī atļaut, lai vienas iestādes preču pozīcijas kompensē citas iestādes preču pozīcijas saskaņā ar IV un/vai V pielikumā izklāstītajiem noteikumiem.

2.   Kompetentās iestādes var atļaut trešās valstīs izvietotu uzņēmumu tirdzniecības portfeļu un ārvalstu valūtu vai preču pozīciju kompensēšanu, ja vienlaicīgi tiek izpildīti šādi nosacījumi:

a)

šādi uzņēmumi ir atļauti trešā valstī un vai nu atbilst definīcijai par kredītiestādēm, kas izklāstīta Direktīvas 2006/48/EK 4. panta 1. punktā, vai arī ir atzītas trešās valsts ieguldījumu sabiedrības;

b)

šādi uzņēmumi individuāli izpilda noteikumus par kapitāla pietiekamību, kas līdzīgi šajā direktīvā noteiktajiem; un

c)

attiecīgajās trešās valstīs nav noteikumu, kas varētu būtiski ietekmēt līdzekļu nodošanu grupas iekšienē.

3.   Kompetentās iestādes var arī atļaut. 1. punktā noteikto kompensēšanu iestāžu starpā grupas iekšienē, ko atļāvusi attiecīgā dalībvalsts, ar nosacījumu, ka:

a)

grupā ir pietiekama kapitāla piešķiršana;

b)

pārvaldes, juridiskā vai līgumu sistēma, kurā iestādes darbojas, nodrošina savstarpēju finansiālu atbalstu grupas iekšienē.

4.   Tāpat kompetentās iestādes var atļaut 1. punktā noteikto kompensāciju starp iestādēm grupas iekšienē, kas atbilst 3. punkta nosacījumiem, un iestādē, kas ietilpst tajā pašā grupā un ir atļauta citā dalībvalstī, ar nosacījumu, ka šai iestādei ir jāpilda kapitāla pietiekamības prasības, ko individuāli uzliek 18., 20. un 28. pants.

27. pants

1.   Aprēķinot konsolidēto pašu kapitālu, pamatojoties uz kopsavilkumu, piemēro Direktīvas 2006/48/EK 65. pantu.

2.   Kompetentās iestādes, kas ir atbildīgas par konsolidētu uzraudzību, var atzīt par derīgām noteiktas pašu kapitāla definīcijas, kas saskaņā ar IV sadaļu ir piemērojamas iestādēm, veicot to konsolidētā pašu kapitāla aprēķināšanu.

4. iedaļa

Lielu riska darījumu uzraudzība un kontrole

28. pants

1.   Iestādes uzrauga un kontrolē savus riska darījumus saskaņā ar Direktīvas 2006/48/EK 106. līdz 118. pantu.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta, iestādes, kas kapitāla prasības tirdzniecības portfeļa uzņēmējdarbībai aprēķina saskaņā ar I un II pielikumu un vajadzības gadījumā ar šīs direktīvas V pielikumu, uzrauga un kontrolē savus riska darījumus saskaņā ar Direktīvas 2006/48/EK 106. līdz 118. pantu, ievērojot šīs direktīvas 29. līdz 32. pantā noteiktos grozījumus.

3.   Komisija līdz 2007. gada 31. decembrim iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs nodaļas piemērošanu, pievienojot atbilstošus priekšlikumus.

29. pants

1.   Riska darījumus ar atsevišķiem klientiem, kas ir tirdzniecības portfelī, aprēķina, summējot šādus posteņus:

a)

iestādes garo pozīciju pārpalikumu, ja tas ir pozitīvs, pār īsajām pozīcijām visos attiecīgā klienta emitētajos finanšu instrumentos ar visu dažādo instrumentu neto pozīciju aprēķina saskaņā ar I pielikumā noteiktajām metodēm;

b)

neto riska darījumi, ja paraksta (garantē) parādu vai pašu kapitāla dokumentu;

c)

riska darījumi, kas radušies ar attiecīgo klientu noslēgto tādu darījumu, vienošanos un līgumu dēļ, kas minēti II pielikumā; šādus riska darījumus aprēķina tā, kā noteikts minētajā pielikumā, lai aprēķinātu riska darījumu vērtību.

Šā punkta b) apakšpunkta mērķiem, neto riska darījumus aprēķina, atskaitot tās parakstītās pozīcijas, uz kurām parakstījušās vai kuras otrreiz parakstījušas trešās personas uz formālu līgumu pamata, ko mazina I pielikuma 41. punktā noteiktie faktori.

Šā punkta b) apakšpunkta mērķiem, līdz tālākai saskaņošanai kompetentās iestādes prasa, lai iestādes izveidotu sistēmas, kas uzraudzītu un kontrolētu parakstītos riska darījumus laikā no brīža, kad sākas saistības, līdz pirmajai darba dienai, ņemot vērā attiecīgajos tirgos pastāvošā riska veidu.

Šā punkta c) apakšpunkta mērķiem Direktīvas 2006/48/EK 84. līdz 89. pantu neiekļauj šīs direktīvas II pielikuma6. punkta atsaucē.

2.   Tirdzniecības portfelī savienotu klientu grupu riska darījumus aprēķina, summējot grupas atsevišķu klientu riska darījumus, kā aprēķināts 1. punktā.

30. pants

1.   Kopējos riska darījumus atsevišķiem klientiem vai savienotu klientu grupām aprēķina, summējot riska darījumus, kas rodas tirdzniecības portfelī, un pozīcijas, kas rodas ārpus tirdzniecības portfeļa, ņemot vērā Direktīvas 2006/48/EK 112. līdz 117. pantu.

Lai aprēķinātu riska darījumus, ko veic ārpus tirdzniecības portfeļa, iestādes ņem riska darījumu, kas rodas no aktīviem, kurus atskaita no pašu kapitāla kā nulli, pamatojoties uz 13. panta 2. punkta otrās daļas d) apakšpunktu.

2.   Par iestāžu kopējiem riska darījumiem atsevišķiem klientiem un saistītu klientu grupām, ko aprēķina saskaņā ar 4. punktu, ziņo saskaņā ar Direktīvas 2006/48/EK 110. pantu.

Izņemot repo darījumus, vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumus, liela riska darījumu aprēķināšanai atsevišķiem klientiem un saistītu klientu grupām ziņojuma sniegšanas mērķiem neiekļauj kredītrisku samazināšanas atzīšanu.

3.   Atsevišķa klienta vai saistītu klientu grupu riska darījumu summu ierobežo saskaņā ar Direktīvas 2006/48/EK 111. līdz 117. pantu.

4.   Atkāpjoties no 3. punkta, kompetentās iestādes var atļaut aktīvus, kurus veido prasības un citi riska darījumi pret atzītām trešo valstu ieguldījumu sabiedrībām, atzītām mijieskaita iestādēm un finanšu instrumentu biržām, kas ir pakļautas tādam pašam regulējumam, kas ir noteikts Direktīvas 2006/48/EK 113. panta 3. punkta i) apakšpunktā, 115. panta 2. punktā un 116. pantā.

31. pants

Kompetentās iestādes var atļaut pārsniegt ierobežojumus, kas noteikti Direktīvas 2006/48/EK 111. līdz 117. pantā, ja tiek ievēroti šādi nosacījumi:

a)

ārpus tirdzniecības portfeļa klienta vai attiecīgās klientu grupas riska darījumi nepārsniedz ierobežojumus, kas noteikti Direktīvas 2006/48/EK 111. līdz 117. pantā un kas aprēķināti attiecībā uz pašu kapitālu, kā noteikts minētajā direktīvā, tā, ka atlikums rodas vienīgi tirdzniecības portfelī;

b)

iestāde atbilst papildu kapitāla prasībām, pārsniedzot ierobežojumus, kas noteikti Direktīvas 2006/48/EK 111. panta 1. un 2. punktā, kas aprēķināti saskaņā ar minētās direktīvas VI pielikumu;

c)

ja kopš brīža, kad pārsniegums parādījies, pagājušas ne vairāk kā 10 dienas, klientu vai attiecīgo saistītu klientu grupu tirdzniecības portfeļu riska darījumi nedrīkst pārsniegt 500 % no iestādes pašu kapitāla;

d)

visi pārsniegumi, kas pastāv ilgāk par 10 dienām, kopumā nedrīkst pārsniegt 600 % no iestādes pašu kapitāla;

e)

iestādes reizi trijos mēnešos ziņo kompetentajām iestādēm par visiem gadījumiem, kad iepriekšējos trijos mēnešos pārsniegti Direktīvas 2006/48/EK 111. panta 1. un 2. punktā noteiktie ierobežojumi.

Attiecībā uz e) apakšpunktu, visos gadījumos, kad pārsniegti ierobežojumi, ziņo par pārsnieguma apjomu un attiecīgā klienta vārdu.

32. pants

1.   Kompetentās iestādes nosaka procedūras, lai novērstu to, ka iestādes tīši izvairās no papildu kapitāla prasībām, kurus pretējā gadījumā tās piemērotu riska darījumiem, kas pārsniedz ierobežojumus, kas noteikti Direktīvas 2006/48/EK 111. panta 1. un 2. punktā, ja šīs pozīcijas ir uzturētas ilgāk par 10 dienām, uz laiku minētas pozīcijas pārsūtot citai sabiedrībai neatkarīgi no tā, vai tā pieder tai pašai grupai vai ne, un/vai veicot mākslīgus darījumus, lai pozīciju uz 10 dienām izslēgtu un radītu jaunu riska darījumu.

Kompetentās iestādes dara zināmas Padomei un Komisijai šīs procedūras.

Iestādes uztur sistēmas, kas nodrošina, ka par visiem pirmajā daļā minētajiem pārsūtījumiem tūlīt tiek ziņots kompetentajām iestādēm.

2.   Kompetentās iestādes var atļaut iestādēm, kurām ļauts izmantot citu pašu kapitāla noteikšanu saskaņā ar 13. panta 2. punktu, izmantot šo noteikšanu 30. panta 2. un 3. punkta un 31. panta vajadzībām ar nosacījumu, ka attiecīgajām iestādēm turklāt pieprasa izpildīt pienākumu, ko uzliek Direktīvas 2006/48/EK 110. līdz 117. pants attiecībā uz riska darījumiem, kuri rodas, izmantojot pašu kapitālu ārpus tirdzniecības portfeļiem, kā noteikts minētajā direktīvā.

5. iedaļa

Pozīciju vērtību noteikšana ziņošanai

33. pants

1.   Visas tirdzniecības portfeļa pozīcijas ir pakļautas piesardzīgas novērtēšanas noteikumiem, kā tas norādīts VII pielikuma B daļā. Šie noteikumi prasa, lai iestādes nodrošinātu to, ka vērtības, kas izmantotas katrai atsevišķai tirdzniecības portfeļa pozīcijai, atbilstoši atspoguļo pašreizējo tirgus vērtību. Šai vērtībai jābūt ar zināmu noteiktības pakāpi, ņemot vērā tirdzniecības portfeļa pozīciju dinamisko raksturu, saprātīgas piesardzības prasības un kapitāla prasību lietošanas veidu un mērķi attiecībā uz tirdzniecības portfeļa pozīcijām.

2.   Vismaz reizi dienā tirdzniecības portfeļa pozīcijas novērtē no jauna.

3.   Ja nav brīvi pieejamu tirgus cenu, kompetentās iestādes var atbrīvot no prasības, ko paredz 1. un 2. punkts, un prasīt, lai vērtības noteikšanai iestādes izmantotu alternatīvas metodes, ar nosacījumu, ka šīs metodes ir pietiekami pārdomātas un kompetento iestāžu apstiprinātas.

6. iedaļa

Riska vadība un kapitāla novērtējums

34. pants

Kompetentās iestādes prasa, lai katra ieguldījumu sabiedrība ievēro Direktīvas 2004/39/EK 13. panta prasības un Direktīvas 2006/48/EK 22. un 123. panta prasības, ņemot vērā minētās direktīvas 68. līdz 73. panta nosacījumus attiecībā uz piemērojamības pakāpēm.

7. iedaļa

Prasība sniegt ziņojumus

35. pants

1.   Dalībvalstis prasa, lai ieguldījumu sabiedrības un kredītiestādes to mītnes dalībvalsts kompetentajām iestādēm sniegtu visas ziņas, kas vajadzīgas, lai novērtētu to atbilstību noteikumiem, kas pieņemti saskaņā ar šo direktīvu. Dalībvalstis arī nodrošina, ka iestāžu iekšējais kontroles mehānisms un administratīvā un grāmatvedības procedūra vienmēr ļauj pārbaudīt iestāžu atbilstību šiem noteikumiem.

2.   Ieguldījumu sabiedrības ziņo kompetentajām iestādēm tā, kā pēdējās nosaka, vismaz reizi mēnesī, ja tās ir sabiedrības, uz kurām attiecas 9. pants, vismaz reizi trīs mēnešos, ja tās ir sabiedrības, uz kurām attiecas 5. panta 1. punkts, un vismaz reizi sešos mēnešos, ja tās ir sabiedrības, uz kurām attiecas 5. panta 3. punkts.

3.   Neskarot 2. punktu, ieguldījumu sabiedrībām, uz kurām attiecas 5. panta 1. un 9. punkts, vienoti vai daļēji vienoti sniedz ziņas tikai reizi sešos mēnešos.

4.   Kredītiestādēm ir pienākums ziņot veidā, kā to noteikušas kompetentās iestādes un tik bieži, cik to paredz Direktīva 2006/48/EK .

5.   Kompetentās iestādes uzliek iestādēm pienākumu tūlīt ziņot par visiem gadījumiem, kuros to darījumu partneri atpirkuma un atpakaļpirkuma līgumos vai vērtspapīru un preču aizdevuma un vērtspapīru vai preču aizņēmuma darījumos nepilda savus pienākumus.

VI NODAĻA

1. iedaļa

Kompetentās iestādes

36. pants

1.   Dalībvalstis nosaka valsts iestādes, kuras ir kompetentas, lai veiktu pienākumus, ko paredz šī direktīva. Par to tās informē Komisiju, norādot visu pienākumu sadalījumu.

2.   Kompetentās iestādes ir publiskas iestādes vai iestādes, ko valstu tiesību akti vai publiskās iestādes oficiāli atzīst par piederīgu pie uzraudzības sistēmas, kas darbojas attiecīgajā dalībvalstī.

3.   Kompetentās iestādes piešķir visas to uzdevumu veikšanai vajadzīgās pilnvaras, jo īpaši tirdzniecības portfeļu struktūras pārraudzīšanu.

2. iedaļa

Uzraudzība

37. pants

2.   Direktīvas 2006/48/EK V daļas 4. iedaļu mutatis mutandis piemēro ieguldījumu sabiedrību uzraudzībai saskaņā ar šādiem noteikumiem:

a)

atsauces uz Direktīvas 2006/48/EK 6. pantu uzskata par atsaucēm uz Direktīvas 2004/39/EK 5. pantu;

b)

atsauces uz Direktīvas 2006/48/EK 22. un 123. pantu uzskata par atsaucēm uz šīs direktīvas 34. pantu; un

c)

atsauces uz Direktīvas 2006/48/EK 44. līdz 52. pantu uzskata par atsaucēm uz Direktīvas 2004/39/EK 54. un 58. pantu;

Ja ES mātesuzņēmumam, kas ir finanšu kontrolakciju sabiedrība, meitasuzņēmumi ir gan kredītiestādes, gan ieguldījumu sabiedrības, iestāžu uzraudzībai piemēro Direktīvas 2006/48/EK V daļas 4. iedaļu, atsauces uz kredītiestādēm uzskatot par atsaucēm uz iestādēm.

2.   Direktīvas 2006/48/EK 129. panta 2. punktu piemēro arī iestāžu iekšējo modeļu atzīšanai saskaņā ar šīs direktīvas V pielikumu, ja pieteikumu iesniedz ES mātesuzņēmums, kas ir kredītiestāde, un tā meitasuzņēmums vai ES mātesuzņēmums, kas ir ieguldījumu sabiedrība, un tā meitasuzņēmumi, vai kopīgi kāda ES mātesuzņēmuma, kas ir finanšu kontrolakciju sabiedrība, meitasuzņēmumi.

Pirmajā apakšpunktā minētā atzīšanas perioda ilgums ir seši mēneši.

38. pants

1.   Dalībvalstu kompetentās iestādes cieši sadarbojas, pildot pienākumus, ko paredz šī direktīva, jo īpaši ja ieguldījumu pakalpojumus sniedz kā pakalpojumus vai veidojot filiāles.

Kompetentās iestādes pēc pieprasījuma sniedz viena otrai visas ziņas, kas varētu veicināt iestāžu kapitāla pietiekamības uzraudzību, jo īpaši par pārbaudēm, vai tās atbilst šīs direktīvā noteikumiem.

2.   Uz jebkādu šajā direktīvā paredzētu informācijas apmaiņu starp kompetentajām iestādēm attiecas šādi pienākumi glabāt dienesta noslēpumu:

a)

attiecībā uz ieguldījumu sabiedrībām – pienākumi, ko uzliek Direktīvas 2004/39/EK 54. un 58. pants; un

b)

attiecībā uz kredītiestādēm – pienākumi, ko uzliek Direktīvas 2006/48/EK 44. līdz 52. pants.

VII NODAĻA

Informācijas Izpaušana

39. pants

Uz ieguldījumu sabiedrībām attiecas prasības, kas izklāstītas Direktīvas 2006/48/EK V sadaļas 5. nodaļā.

VIII NODAĻA

1. iedaļa

40. pants

Lai aprēķinātu minimālās kapitāla prasības darījuma partnera riskam saskaņā ar šo direktīvu un lai aprēķinātu minimālās kapitāla prasības kredītriskam saskaņā ar Direktīvu 2006/48/EK, un neskarot minētās direktīvas III pielikuma 2. daļas 6. punktu, riska darījumus ar atzītām trešo valstu ieguldījumu sabiedrībām un riska darījumus ar atzītām mijieskaita iestādēm un biržām uzskata par riska darījumiem ar iestādēm.

2. iedaļa

Izpildes pilnvaras

41. pants

1.   Komisija saskaņā ar 42. panta 2. punktā minēto procedūru lemj par tehniskiem pielāgojumiem attiecībā uz šādām jomām:

a)

3. pantā paredzēto definīciju skaidrojumu, lai nodrošinātu šīs direktīvas vienādu piemērošanu;

b)

3. pantā paredzēto definīciju skaidrojumu, lai ņemtu vērā finanšu tirgu attīstību;

c)

pielāgojumiem sākumkapitāla summām, kas noteiktas 5. līdz 9. pantā, un 18. panta 2. punktā minētai summai, lai ņemtu vērā attīstību ekonomikas un monetārajā jomā;

d)

pielāgojumiem ieguldījumu sabiedrību kategorijām, kas paredzētas 20 panta 2. un 3. punktā, lai ņemtu vērā finanšu tirgu attīstību;

e)

21. pantā paredzētās prasības skaidrojumu, lai nodrošinātu šīs direktīvas vienādu piemērošanu;

f)

definīcijās lietotās terminoloģijas saskaņošanu un definīciju atbilstīgi turpmākiem aktiem par kredītiestādēm un jautājumiem, kas ar to saistīti;

g)

I līdz VII pielikumā paredzēto tehnisko noteikumu pielāgojumiem, kas izriet no attīstības finanšu tirgu, riska aprēķinu un grāmatvedības standartu un prasību jomā, kur ņemti vērā Kopienas tiesību akti, vai uzraudzības metožu konverģence;

h)

tehniskiem pielāgojumiem, lai ņemtu vērā Direktīvas 2004/39/EK 65. panta 3. punktā minētās pārskatīšanas rezultātus.

2.   Neviens no ieviestajiem īstenošanas pasākumiem nedrīkst būtiski mainīt šīs direktīvas noteikumus.

42. pants

1.   Komisijai palīdz Eiropas Banku komiteja, kas izveidota ar Komisijas 2003. gada 5. novembra Lēmumu 2004/10/EK (12) (turpmāk “Komiteja”).

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. pantu, ņemot vērā tā 7. panta 3. punktu un 8. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā paredzētais termiņš ir trīs mēneši.

3.   Neskarot jau pieņemtos īstenošanas noteikumus, beidzoties divu gadu termiņam pēc šīs direktīvas pieņemšanas un, vēlākais, 2008. gada 1. aprīlī, pārtrauc piemērot tos šīs direktīvas noteikumus, kas paredz saskaņā ar 2. punktu pieņemt tehniskos noteikumus, grozījumus un lēmumus. Pēc Komisijas priekšlikuma Eiropas Parlaments un Padome var saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru var atjaunot attiecīgos noteikumus, un tālab minētās iestādes to pārskata pirms termiņa beigām vai pirms šajā punktā minētā datuma, atkarībā no tā, kurš ir agrāk.

4.   Komiteja pieņem savu reglamentu.

3. iedaļa

Pārejas noteikumi

43. pants

Saskaņā ar šīs direktīvas 2. pantu un V nodaļas 2. un 3. iedaļu Direktīvas 2006/48/EK 152. panta 1. līdz 7. punkts attiecas uz ieguldījumu sabiedrībām, kuras šīs direktīvas II pielikuma nolūkiem riska svērto vērtību aprēķina saskaņā ar Direktīvas 2006/48/EK 84. līdz 89. pantu vai kuras darbības riska kapitāla prasību aprēķināšanai izmanto uzlaboto rādītāju pieeju, kas noteikta minētās direktīvas 105. pantā.

44. pants

Līdz 2012. gada 31. decembrim dalībvalstis var piemērot 15 % procentuālo daļu darījumu līnijai “tirdzniecība” ieguldījumu sabiedrībām, kuru attiecīgais indikators tirdzniecības darījumu līnijā ir vismaz 50 % no attiecīgo indikatoru kopsummas visās darījumu līnijās, kurus aprēķina saskaņā ar šīs direktīvas 20. pantu un Direktīvas 2006/48/EK X pielikuma 2. daļas 1. līdz 4. punktu.

45. pants

1.   Kompetentās iestādes var atļaut ieguldījumu sabiedrībām pārsniegt limitus, kas attiecībā uz lieliem riska darījumiem noteikti Direktīvas 2006/48/EK 111. pantā. Ieguldījumu sabiedrībām nav jāiekļauj visus pārsniegumus savos to kapitāla prasību aprēķinos, kas pārsniedz šādus limitus saskaņā ar minētās direktīvas 75. panta b) punktu. Šo iespēju var izmantot līdz 2010. gada 31. decembrim vai datumam, kad stājas spēkā jebkādas izmaiņas, kas izriet no lielu riska darījumu regulējuma saskaņā ar Direktīvas 2006/48/EK 119. pantu, atkarībā no tā, kurš termiņš ir agrāk. Lai šo iespēju izmantotu, izpilda šādus nosacījumus:

a)

ieguldījumu sabiedrība sniedz finanšu pakalpojumus vai īsteno ar ieguldījumiem saistītas darbības, kas attiecas uz Direktīvas 2004/39 EK I pielikuma C daļas 5., 6., 7., 9. un 10. punktā minētajiem finanšu instrumentiem;

b)

ieguldījumu sabiedrība nesniedz šādus ar ieguldījumiem saistītus pakalpojumus vai neīsteno šādas ar ieguldījumiem saistītas darbības mazo klientu vārdā vai viņu interesēs;

c)

šā punkta ievaddaļā minēto limitu pārsniegšana ir saistīta ar riska darījumiem, kas rodas no līgumiem, kas ir finanšu instrumenti saskaņā ar a) apakšpunkta nosacījumiem, un attiecas uz precēm vai pamataktīviem saskaņā ar Direktīvas 2004/39/EK (MiFD) I pielikuma C sadaļas 10. punktu, turklāt ir aprēķināti saskaņā ar Direktīvas 2006/48/EK III un IV pielikumu, vai arī saistībā ar riska darījumiem, kas rodas no līgumiem par preču piegādi vai emisijas tiesībām;

d)

ieguldījumu sabiedrībai ir dokumentēta riska darījumu koncentrācijas radītu risku pārvaldības un jo īpaši kontroles un ierobežošanas stratēģija. Ieguldījumu sabiedrības uzņēmums nekavējoties informē kompetentās iestādes par šo stratēģiju un par visām būtiskajām šīs stratēģijas izmaiņām. Ieguldījumu sabiedrība īsteno vajadzīgos piesardzības pasākumus, lai nodrošinātu nepārtrauktu aizdevuma ņēmēju kredītspējas uzraudzību atkarībā no viņu nozīmes attiecībā uz koncentrācijas risku. Ievērojot šos piesardzības pasākumus, ieguldījumu sabiedrībai jāspēj atbilstīgi un pietiekami savlaicīgi reaģēt uz kredītspējas pasliktināšanos.

2.   Ja ieguldījumu sabiedrība pārsniedz iekšējos ierobežojumus, kas noteikti saskaņā ar 1. punkta d) apakšpunktu, tā nekavējoties informē kompetento iestādi par šā pārsnieguma veidu un apjomu, un par darījuma partneri.

46. pants

Atkāpjoties no 20. panta 1 punkta, līdz 2011. gada 31. decembrim kompetentās iestādes, atkarībā no konkrētā gadījuma, var izvēlēties nepiemērot kapitāla prasības saskaņā ar Direktīvas 2006/48/EK 75. panta d) punktu attiecībā uz ieguldījumu sabiedrībām, uz ko neattiecina 20. panta 2. un 3 punktu, kuru tirdzniecības portfeļa kopējie posteņi nekad nav pārsnieguši EUR 50 miljonus un kuru atbilstīgais darbinieku skaits finanšu gada laikā nav pārsniedzis 100.

Tā vietā šādām ieguldījumu sabiedrībām minimālā kapitāla prasība ir vismaz mazākais no šādiem lielumiem:

a)

Direktīvas 2006/48/EK 75. panta d) punktā noteiktās kapitāla prasības; un

b)

12/88 daļas no augstākās summas no šādām summām:

i)

kapitāla prasību summa, kas noteikta Direktīvas 2006/48/EK 75. panta a) līdz c) punktā; un

ii)

šīs direktīvas 21. pantā noteiktā summa, neņemot vērā 20. panta 5. punktu.

Ja piemēro b) punktu, vismaz reizi gadā piemēro pakāpenisku pieaugumu.

Piemērojot šo atkāpi, kapitāla prasību vispārējais līmenis ieguldījumu sabiedrībai nedrīkst samazināties, salīdzinot ar prasībām uz 2006. gada 31. decembri, ja vien šāds samazinājums nav saprātīgi attaisnojams ar ieguldījumu sabiedrības darījumu apjoma samazinājumu.

47. pants

Līdz 2009. gada 31. decembrim vai kādam agrākam datumam, ko atsevišķos gadījumos noteikušas kompetentās iestādes, iestādes, kas saņēmušas atzinumu par īpašu riska modeli līdz 2007. gada 1. janvārim saskaņā ar V pielikuma 1. punktu šim atzinumam var izmantot Direktīvas 93/6/EEK V pielikuma 4. līdz 8. punktu, kā tā bija spēkā līdz 2007. gada 1. janvārim.

48. pants

1.   Šīs direktīvas un Direktīvas 2006/48/EK noteikumus par kapitāla prasībām nepiemēro ieguldījumu sabiedrībām, kuru pamatdarbība ir tikai un vienīgi ieguldījumu pakalpojumu sniegšana vai ar finanšu instrumentiem saistītas darbības saskaņā ar Direktīvas 2004/39/EK I pielikuma C daļas 5., 6., 7., 9. un 10. punktu un kurām 2006. gada 31. decembrī nepiemēroja Direktīvu 93/22/EEK (13). Šo atbrīvojumu var izmantot līdz 2010. gada 31. decembrim vai līdz datumam, kad stājas spēkā jebkādas izmaiņas saskaņā ar šā panta 2. un 3. punktu, atkarībā no tā, kurš datums ir agrāks.

2.   Pamatojoties uz sabiedrisko apspriešanos un ņemot vērā pārrunas ar kompetentajām iestādēm, Komisija sniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei kā daļu no Direktīvas 2004/39/EK 65. panta 3. punktā prasītā pārskata attiecībā uz:

a)

piemērotu režīmu tādu ieguldījumu sabiedrību apdomīgai uzraudzībai, kuru pamatdarbība ir tikai un vienīgi ieguldījumu pakalpojumu sniegšana vai darbības, kas saistītas ar atvasinātām precēm vai atvasinātiem līgumiem saskaņā ar Direktīvas 2004/39/EK I pielikuma C daļas 5., 6, 7., 9. un 10. punktu; un

b)

vajadzību pēc Direktīvas 2004/39/EK labojumiem, lai izveidotu vēl vienu ieguldījumu sabiedrību kategoriju, kuru pamatdarbība ir tikai un vienīgi ieguldījumu pakalpojumu sniegšana vai ar finanšu instrumentiem saistītas darbības saskaņā ar Direktīvas 2004/39/EK I pielikuma C daļas 5., 6., 7., 9. un 10. punktu attiecībā uz energoresursu piegādēm (tostarp elektrības, ogļu, gāzes un naftas produktu piegādes).

3.   Pamatojoties uz 2. punktā minēto ziņojumu, Komisija var iesniegt priekšlikumus par šīs direktīvas un Direktīvas 2006/48/EK grozījumiem.

4. iedaļa

Nobeiguma noteikumi

49. pants

1.   Līdz 2006. gada 31. decembrim dalībvalstis pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu atbilstību 2., 3., 11., 13., 17., 18., 19., 20., 22., 23., 24., 25., 29., 30., 33., 34., 35., 37., 39., 40., 41., 43., 44., 50. pantam, un I, II, III, V, VII pielikumam. Dalībvalstis tūlīt dara zināmu Komisijai šo noteikumu tekstu un minēto noteikumu un šīs direktīvas atbilstības tabulu.

Dalībvalstis minētos noteikumus piemēro no 2007. gada 1. janvāra.

Kad dalībvalstis pieņem šos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Tajos ietver arī norādi, ka pastāvošajos normatīvajos un administratīvajos aktos ietvertās atsauces uz direktīvām, kas atceltas ar šo direktīvu, uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu.

2.   Dalībvalstis dara zināmus Komisijai savu normatīvo un administratīvo aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

50. pants

1.   Direktīvas 2006/48/EK 152. panta 8. līdz 14. punktu mutatis mutandis piemēro šai direktīvai, ja izpildīti turpmāk norādītie noteikumi, ko piemēro, īstenojot Direktīvas 2006/48/EK 152. panta 7. punktā minētās izvēles tiesības:

a)

atsauces uz Direktīvu 2006/48/EK šīs direktīvas II pielikuma 7. punktā uzskata par atsaucēm uz Direktīvu 2000/12/EK, kā tā bija spēkā līdz 2007. gada 1. janvārim; un

b)

šīs direktīvas II pielikuma 4. punktu piemēro, kā tas bija spēkā līdz 2007. gada 1. janvārim.

2.   Direktīvas 2006/48/EK 157. panta 3. punktu mutatis mutandis piemēro šīs direktīvas 18. un 20. panta mērķiem.

51. pants

Komisija līdz 2011. gada 1. janvārim pārskata šīs direktīvas piemērošanu sagatavo par to ziņojumu, iesniedzot to Eiropas Parlamentam un Padomei kopā ar atbilstīgiem priekšlikumiem.

52. pants

Ar šo Direktīva 93/6/EEK, kā tā grozīta ar VIII pielikuma A daļā uzskaitītajām direktīvām, tiek atcelta, neskarot dalībvalstu pienākumus saistībā ar VIII pielikuma B daļā norādīto direktīvu transponēšanas termiņiem.

Atsauces uz atceltajām direktīvām uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu, un tās lasa saskaņā ar atbilstības tabulu IX pielikumā.

53. pants

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

54. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Strasbūrā, 2006. gada 14. jūnijs

Eiropas Parlamenta vārdā

priekšsēdētājs

J. BORRELL FONTELLES

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

H. WINKLER


(1)  OV C 234, 22.9.2005., 8. lpp.

(2)  OV C 52, 2.3.2005., 37. lpp.

(3)  Eiropas Parlamenta 2005. gada 28. septembra Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts) un Padomes 2006. gada 7. jūnija Lēmums.

(4)  OV L 141, 11.6.1993., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/1/EK (OV L 79, 24.3.2005., 9. lpp.).

(5)  OV L 145, 30.4.2004., 1. lpp.

(6)  Skatīt šā Oficiālā Vēstneša 1 . lpp.

(7)  OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

(8)  OV C 284 E, 21.11.2002., 115. lpp.

(9)  OV L 35, 11.2.2003., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2005/1/EK

(10)  OV L 9, 15.1.2003., 3. lpp.

(11)  OV L 222, 14.8.1978., 11. lpp., Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/51/EK (OV L 178, 17.7.2003., 16. lpp.).

(12)  OV L 3, 7.1. 2004., 36. lpp.

(13)  Padomes Direktīva 93/22/EEK (1993. gada 10. maijs) par ieguldījumu pakalpojumiem vērtspapīru jomā (OV L 141, 11.6.1993., 27. lpp.). Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2002/87/EK.


I PIELIKUMS

KAPITĀLA PRASĪBAS APRĒĶINĀŠANA POZĪCIJAS RISKAM

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

Ieskaits

1.

Iestādes garo (īso) pozīciju pārsvars pār īsajām (garajām) pozīcijām tajā pašā kapitālā, parādos un konvertējamu vērtspapīru emisijās un vienādos termiņa līgumos, iespēju līgumos, galvojumos un nosegtos galvojumos ir šīs iestādes tīrā pozīcija visos šajos atšķirīgajos instrumentos. Aprēķinot tīro pozīciju, kompetentās valsts iestādes atļauj pozīcijas atvasinātajos instrumentos uzskatīt, kā noteikts 4. līdz 7. punktā, par pozīcijām segtajā (vai iedomātajā) vērtspapīrā vai vērtspapīros. Pašas iestādes parāda dokumentus neņem vērā, aprēķinot konkrēto risku saskaņā ar 14. punktu.

2.

Nedrīkst atļaut saldo aprēķinu starp konvertējošo un kompensējošo pozīciju dokumentā, kas to sedz, ja vien kompetentās iestādes nepieņem pieeju, saskaņā ar kuru tiek ņemta vērā iespēja, ka dažus konvertējamus vērtspapīrus konvertē ar aprēķinu vai arī nosaka kapitāla pietiekamības normas, lai segtu visus zaudējumus, ko varētu izraisīt konvertēšana.

3.

Visas tīrās pozīcijas, neatkarīgi no to pazīmēm, katru dienu pirms summēšanas jākonvertē iestādes pārskata valūtā pēc dominējošā dienas valūtas maiņas kursa.

Īpaši instrumenti

4.

Procentu termiņa darījumus, iepriekšējas (termiņa) likmes darījumus (FRA) un termiņa saistības par parāda dokumentu pirkšanu vai pārdošanu uzskata par garo un īso pozīciju apvienojumu. Tādējādi garās procentu termiņa darījumu pozīcijas uzskata par apvienotu aizņēmumu, kura termiņš sākas termiņa līguma piegādes dienā, un par aktīvu turēšanu, kuras termiņš līdzinās instrumenta vai iedomātās pozīcijas termiņam, kas pamato attiecīgo termiņa līgumu. Līdzīgi pārdotu FRA līgumu uzskata par garo pozīciju, kuras termiņš atbilst norēķinu dienai, kurai pieskaitīts līguma termiņš, un īso pozīciju, kuras termiņš atbilst norēķinu dienai. Gan aizņēmumu, gan aktīvu turēšana iekļauj 1. tabulas pirmajā kategorijā, kas minēta 14. punktā, lai aprēķinātu kapitālu, kas vajadzīgs, lai nodrošinātos pret procentu termiņa darījumu un FRA risku. Termiņa saistības pirkt parāda dokumentus uzskata par aizņēmuma, kura termiņš sākas piegādes dienā, un garo (tūlītēju) pozīciju apvienojumu pašā parāda dokumentā. Aizņēmumu iekļauj 1. tabulas pirmajā kategorijā 14. punktā, konkrētā riska dēļ, parāda dokumentu iekļauj tās pašas tabulas tajā ailē, kas tam ir piemērota.

Kompetentās iestādes var atļaut biržā tirgojamiem termiņa līgumiem kapitāla prasības, kas ir vienādas ar normatīvu, ko prasa birža, ja tās pilnībā apmierina tas, ka tā veic precīzu riska aprēķinu, kas ir saistīts ar termiņa līgumu, un tas ir vismaz vienāds ar standartizēta nākotnes darījuma kapitāla normatīviem, ko aprēķina pēc metodes, kas izklāstīta šā pielikuma turpinājumā, vai piemērojot iekšējo modeļu metodi, kas aprakstīta V pielikumā. Kompetentās iestādes var atļaut arī kapitāla prasības šajā punktā minētā tipa ārpusbiržas (OTC) atvasinājumu līgumiem, par kuriem norēķinu veic klīringa iestāde, ko tās atzīst par vienādu normatīvam, ko prasa klīringa iestāde, ja tās pilnībā apmierina tas, ka tā veic precīzu riska aprēķinu, kas saistīts ar atvasinājuma līgumu, un tas ir vismaz vienāds ar konkrētā līguma kapitāla normatīviem, ko aprēķina pēc metodes, kas izklāstīta šā pielikuma turpinājumā, vai piemērojot iekšējo modeļu metodi, kas aprakstīta V pielikumā.

Šīs direktīvas I pielikuma 4. punktā “garā pozīcija” ir pozīcija, kurā kāda iestāde ir noteikusi procentu likmi, kuru tā saņems kādreiz nākotnē, un “īsā pozīcija” ir pozīcija, kurā tā noteikusi procentu likmi, ko tā izmaksās kādreiz nākotnē;

5.

Procentu likmju izvēles, parāda dokumentus, pašu kapitālu, pašu kapitāla rādītājus, finanšu termiņa līgumus, apmaiņu un ārvalstu valūtas uzskata par pozīcijām, ja to vērtība atbilst seguma dokumenta summai, uz kuru iespēju līgums attiecas, kuru šā pielikuma nolūkos reizina ar tā delta koeficientu. Pēdējās var tikt aprēķinātas pret visām kompensējošām pozīcijām, kas attiecas uz identiskiem seguma vērtspapīriem vai atvasinājumiem. Izmanto attiecīgās biržas delta koeficientu, ko aprēķina kompetentas iestādes vai, ja tas nav pieejams, kā arī ārpusbiržas iespēju līgumos, delta koeficientu, ko aprēķina pati iestāde, ja kompetentā iestāde atzīst, ka iestādes izmantotais modelis ir pamatots.

Tomēr kompetentās iestādes var noteikt, ka iestādes pašas aprēķina to delta koeficientus, izmantojot metodoloģiju, ko nosaka kompetentās iestādes.

Pārējais risks, izņemot delta koeficientu, kas ir saistīts ar izvēli līgumiem, ir nodrošināts. Kompetentās iestādes var atļaut, ka kapitāla pietiekamības prasības biržās termiņa darījumiem atbilst normatīvam, kuru pieprasa birža, ja tās pilnībā apmierina tas, ka tiek sniegts ar termiņu saistīts riska precīzs aprēķins, un tas ir vismaz vienāds ar iespēju līguma kapitāla prasībām, ko aprēķina pēc metodes, kas izklāstīta šā pielikuma turpinājumā, vai piemērojot iekšējo modeļu metodi, kas aprakstīta V pielikumā. Kompetentās iestādes var atļaut arī kapitāla prasības ārpusbiržas iespēju līgumiem, par kuriem norēķinu veic klīringa iestāde, ko tās atzīst par vienādu normatīvam, ko prasa klīringa iestāde, ja tās pilnībā apmierina tas, ka tā veic precīzu riska aprēķinu, kas saistīts ar attiecīgu iespēju līgumu un tas ir vismaz vienāds ar konkrētā iespēju līguma kapitāla prasībām, ko aprēķina pēc metodes, kas izklāstīta turpmāk šajā pielikumā vai, piemērojot iekšējo modeļu metodi, kas aprakstīta V pielikumā. Bez tam tās var atļaut iegādāta biržā tirgojama vai ārpusbiržas iespēju līguma kapitāla prasības, kas ir vienādas ar tā pamatojuma instrumenta kapitāla prasībām, ar nosacījumu, ka tie nepārsniedz iespēju līguma tirgus vērtību. Rakstīta ārpusbiržas iespēju līguma kapitāla normatīvus nosaka atbilstīgi instrumentam, kas to pamato (sedz).

6.

Ar parāda instrumentu un akciju garantijām rīkojas tāpat kā ar iespēju līgumiem saskaņā ar 5. punktu.

7.

Apmaiņu procentu likmju riska nolūkiem novērtē tāpat kā bilances instrumentus. Tādējādi uzskata, ka procentu likmes apmaiņā, kurā iestāde saņem mainīgas procentu likmes un maksā noteiktas procentu likmes, līdzinās garajai pozīcijai mainīgas procentu likmes instrumentā, kura termiņš atbilst laikam līdz nākošajai procentu likmes noteikšanai, kā arī īsajai pozīcijai noteiktas procentu likmes instrumentā, kura termiņš atbilst paša apmaiņas darījuma termiņam.

A.   RĪCĪBA ATTIECĪBĀ PRET AIZSARDZĪBAS PĀRDEVĒJU

8.

Aprēķinot tirgus riska kapitāla prasību pusei, kura uzņemas kredītrisku (“nodrošinājuma devējs”), ja nav norādīts citādi, izmanto atvasinātā kredīta līguma nosacīto summu. Aprēķinot specifiskā riska nodrošinājumu, izņemot kopējās peļņas mijmaiņas darījumiem, finansiālo saistību termiņa vietā ir piemērojams kredītu atvasinātā instrumenta līguma termiņš. Pozīcijas nosaka šādi:

i)

kopējās peļņas mijmaiņas darījums rada atsauces saistības vispārējā tirgus riska garo pozīciju un valsts obligācijas ar termiņu, kas atbilst periodam līdz nākamajam procentu aprēķinam, vispārējā tirgus riska īso pozīciju, kurai saskaņā ar Direktīvas 2006/48/EK VI pielikumu piešķir 0 % riska svērumu. Turklāt tiek radīta garā pozīcija attiecībā uz noteiktās saistības specifisko risku;

ii)

kredītsaistību nepildīšanas mijmaiņas līgums nerada vispārējā tirgus riska pozīciju. Specifisko risku dēļ, iestādei ir jāatzīmē, sintētiskā, garā pozīcija finansiālo saistību atsauces vienībā, izņemot gadījumus, kad atvasinājuma instrumentam ir ārējais novērtējums un tas atbilst parāda posteņa nosacījumiem un kad tiek atzīmēta garā pozīcija atvasinājuma instrumentā. Ja saistībā ar produktu veicami prēmiju vai procentu maksājumi, šīs naudas plūsmas valsts obligācijās ir jāapzīmē kā nosacītās pozīcijas;

iii)

viena nosaukuma kredītriskam piesaistītā parādzīme rada parādzīmes vispārējā tirgus riska garo pozīciju, kā procentu likmes produktu. Attiecībā uz specifisko risku izveido sintētisko garo pozīciju finansiālo saistību atsauces vienībā. Papildu garo pozīciju izveido parādzīmes emitents. Ja kredītriskam piesaistītai parādzīmei ir ārējais novērtējums un tas atbilst parāda posteņa nosacījumiem, tad jāuzrāda tikai viena parādzīmes garā pozīcija ar specifisko risku;

iv)

papildus parādzīmes emitenta garajai pozīcijai ar specifisko risku, kopējā nosaukuma kredītriskam piesaistītā parādzīme, kas piedāvā proporcionālu aizsardzību, katrā atsauces vienībā rada pozīciju, kur kopējā pieņēmuma summa līgumā par visām pozīcijām un kas ir atbilstoša katra atsevišķa atsauces vērtības riska proporcionālai daļai no kopējās pieņēmuma summas. Ja var izvēlēties vairāk kā vienu atsauces vienības finansiālo saistību, specifisko risku nosaka saistībā ar augstāko riska svērumu.

Ja kopējā nosaukuma kredītriskam piesaistītai parādzīmei ir ārējais novērtējums un tas atbilst parāda posteņa nosacījumiem, tad jāuzrāda tikai viena parādzīmes emitenta garā pozīcija ar specifisko risku;

v)

saistību nepildīšanas zaudējumu segšanai noteiktais pirmās kārtas aktīvu kredītu atvasinātais instruments rada pieņēmuma summas pozīciju finansiālajās saistībās katrā atsauces vienībā. Ja maksimālais maksājums kredīta notikuma gadījumā ir mazāks par kapitāla prasību saskaņā ar pirmās daļas pirmajā teikumā norādīto metodi, tad maksimālo maksājuma apjomu var uzskatīt par specifiskā riska kapitāla prasību.

Saistību nepildīšanas zaudējumu segšanai noteiktais otrās kārtas aktīvu kredītu atvasinātais instruments rada nosacītās summas pozīciju attiecībā uz parādprasību, kas ir spēkā attiecībā uz katru atsauces vienību, no kuras atņem zemāko specifiskā riska kapitāla prasību. Ja maksimālais maksājums kredīta notikuma gadījumā ir mazāks par kapitāla prasību saskaņā ar pirmās daļas pirmajā teikumā norādīto metodi, tad šo summu var uzskatīt par specifiskā riska kapitāla prasību.

Ja saistību nepildīšanas zaudējumu segšanai noteiktais pirmās vai otrās kārtas aktīvu atvasinātais instrumentam ir ārējais novērtējums un tas atbilst parāda posteņa nosacījumiem, tad nodrošinājuma devējam jāaprēķina tikai viens specifiskā riska nodrošinājums, kas atspoguļo atvasinājuma instrumenta novērtējumu.

B.   RĪCĪBA ATTIECĪBĀ PRET AIZSARDZĪBAS PIRCĒJU

9.

Pusei, kas pārņem kredītrisku, (“aizsardzības pret kredītrisku pircējs”) pozīcijas ir noteiktas kā aizsardzības pret kredītrisku pārdevēja spoguļattēls, izņemot kredītriskam piesaistīto parādzīmi (kas attiecībā uz emitentu nerada īso pozīciju). Ja kādā noteiktā laika posmā rodas pirkšanas iespējas līgums apvienojumā ar uzkrāšanu, tad šis laika posms tiek uzskatīts par aizsardzības termiņu. N-to saistību nepildīšanas gadījumā attiecībā uz kredītu atvasināto instrumentu, aizsardzības pret kredītrisku pircējiem ir atļauts pārrēķināt specifiskā riska n-1 bāzes aktīvus (t.i., n-1 ar viszemāko specifiskā riska apgrūtinājumu).

Iestādes, kas tirgū nosaka un uztur atvasināto instrumentu procentu likmes risku saskaņā ar 4. līdz 7. punktu, pamatojoties uz diskontētu naudas plūsmu, tomēr var izmantot jutīguma modeļus, lai aprēķinātu iepriekš minētās pozīcijas, un var tos izmantot visām obligācijām, kas dzēstas to termiņa laikā, nevis veicot vienu galīgo pamatsummas atmaksu. Gan modeli, gan tā izmantošanu iestādei jāapstiprina kompetentā iestādē. Šiem modeļiem jārada pozīcijas, kuras ir tikpat jutīgas pret izmaiņām procentu likmēs kā naudas plūsma, kas tās pamato. Šo jutīgumu jānovērtē ar atsauci uz parauga likmju neatkarīgām kustībām ienākumu līknē, lai katrā termiņa intervālā, kas noteikts 20 punktā minētajā 2. tabulā, būtu vismaz viens jutīguma punkts. Pozīcijas iekļauj kapitāla pietiekamības prasību aprēķinos saskaņā ar noteikumiem, kas minēti 17.līdz 32. punktā.

10.

Iestādes, kuras neizmanto 9. punktā minētos modeļus, ar kompetento iestāžu atļauju var uzskatīt par pilnīgi kompensējošām visas atvasināto instrumentu pozīcijas, kas minētas 4. līdz 7. punktā un atbilst vismaz šādiem nosacījumiem:

a)

pozīciju vērtība ir vienāda un tās ir izteiktas tajā pašā valūtā;

b)

atsauces likme (mainīgas likmes pozīcijām) vai kupons (noteiktas likmes pozīcijām) ir cieši saistīti; un

c)

nākamā procentu likmes noteikšanas diena vai, noteiktām kupona pozīcijām, atlikušais termiņš atbilst šādiem termiņiem:

i)

mazāk par mēnesi kopš šā brīža: tajā pašā dienā;

ii)

no viena mēneša līdz vienam gadam kopš šā brīža: septiņu dienu laikā; un

iii)

vairāk par gadu kopš šā brīža: 30 dienu laikā.

11.

Vērtspapīru vai garantētu tiesību atdevējs attiecībā uz īpašuma tiesībām uz vērtspapīriem atpirkuma līgumā un vērtspapīru aizdevējs vērtspapīru aizdevumā šos vērtspapīrus iekļauj kapitāla prasību aprēķinā saskaņā ar šo pielikumu, ar nosacījumu, ka šādi vērtspapīri atbilst kritērijiem, kas noteikti 11. pantā.

Konkrēti un vispārīgi riski

12.

Tirgojama parāda dokumenta vai pašu kapitāla (vai parāda vai pašu kapitāla atvasinājuma) pozīcijas risku sadala divās daļās, lai aprēķinātu kapitālu, kas pret to vajadzīgs. Pirmā ir pozīcijas konkrētā riska daļa – risks, kura cēlonis ir cenu izmaiņas attiecīgajā instrumentā tā emitenta dēļ, vai, atvasinājuma gadījumā, to pamatseguma instrumenta emitenta dēļ. Otrā daļa ir pozīcijas vispārējais risks – risks, kura cēlonis ir cenu izmaiņas instrumentā procentu likmju līmeņa maiņu dēļ (ja tas ir tirgojams parāda dokuments vai parāda atvasinājums), vai lielu kapitāla tirgus pārmaiņu dēļ (ja tas ir pašu kapitāls vai kapitāla atvasinājums), kas nav saistīts ar atsevišķu vērtspapīru īpašām iezīmēm.

TIRGOJAMI PARĀDA DOKUMENTI

13.

Neto pozīcijas klasificē pēc valūtas, kādā tās izteiktas, un katrā valūtā atsevišķi aprēķina vispārējā un konkrētā riska kapitāla pietiekamības prasības normu.

Konkrētais risks

14.

Iestāde savas neto pozīcijas norāda tirdzniecības portfelī, kas ir aprēķinātas saskaņā ar 1. punktu, 1. tabulas atbilstošajās iedaļās, pamatojoties uz to emitenta/debitora iekšējo vai ārējo kredīta novērtējumu un atlikušo termiņu, un reizinot tos ar minētajā tabulā norādītajiem svērumiem. Svērtās pozīcijas saskaita, (neatkarīgi no tā, vai tās ir garas vai īsas), lai aprēķinātu specifiskā riska kapitāla prasību.

1. tabula

Kategorijas

Specifiskā riska kapitāla prasība

Parāda vērtspapīri, ko ir emitējušas vai garantējušas centrālās valdības, ko izdevušas centrālās bankas, starptautiskas organizācijas, daudzpusējas attīstības bankas vai dalībvalstu reģiona pašvaldības, vai vietējās varas iestādes, kas kvalificētos, lai saņemtu kredīta kvalitātes 1. pakāpi vai 0 % riska svērumu atbilstīgi noteikumiem par riska darījumu riska svērumu saskaņā ar Direktīvas 2006/48/EK 78. līdz 83. pantu.

0 %

Parāda vērtspapīri, ko ir emitējušas vai garantējušas centrālās valdības, ko izdevušas centrālās bankas, starptautiskas organizācijas, daudzpusējas attīstības bankas vai dalībvalstu reģionālās valdības, vai pašvaldības, kas kvalificētos, lai saņemtu kredīta kvalitātes 2. vai 3. pakāpi atbilstīgi noteikumiem par riska darījumu riska svērumu saskaņā ar Direktīvas 2006/48/EK 78. līdz 83. pantu, un parāda vērtspapīri, ko emitējušas vai garantējušas iestādes, kas varētu kvalificēties, lai saņemtu kredīta kvalitātes 1. vai 2. pakāpi atbilstīgi noteikumiem par riska darījumu riska svērumu saskaņā ar Direktīvas 2006/48/EK 78. līdz 83. pantu, un parāda vērtspapīri, ko emitējušas vai garantējušas iestādes, kas varētu kvalificēties, lai saņemtu kredīta kvalitātes 3. pakāpi atbilstīgi noteikumiem par riska darījumu riska svērumu saskaņā ar Direktīvas 2006/48/EK VI pielikuma 1. daļas 28. punkta, un parāda vērtspapīri, ko emitējuši vai garantējuši korporatīvi, kas varētu kvalificēties, lai saņemtu kredīta kvalitātes 1. vai 2. soli pakāpi atbilstīgi noteikumiem par riska darījumu riska svērumu saskaņā ar Direktīvas 2006/48/EK 78. līdz 83. pantu.

Citi kvalificēti posteņi, kā definēts zemāk 15. punktā.

0,25 % (atlikušais laiks līdz beigu termiņam seši mēneši vai mazāk)

1,00 % (atlikušais laiks līdz beigu termiņam ir lielāks par sešiem mēnešiem līdz 24 mēnešiem, ieskaitot)

1,60 % (atlikušais laiks līdz termiņam pārsniedz 24 mēnešus)

Parāda vērtspapīri, ko ir emitējušas vai garantējušas centrālās valdības, ko izdevušas centrālās bankas, starptautiskas organizācijas, daudzpusējas attīstības bankas vai dalībvalstu reģiona pašvaldības, vai vietējās varas iestādes, kas kvalificētos, lai saņemtu kredīta kvalitātes 4. vai 5. pakāpi atbilstīgi noteikumiem par riska darījumu riska svērumu saskaņā ar Direktīvas 2006/48/EK 78. līdz 83. pantu, un parāda vērtspapīri, ko emitējušas vai garantējušas iestādes, kas varētu kvalificēties, lai saņemtu kredīta kvalitātes 3. pakāpi atbilstīgi riska darījumu riska svērumu saskaņā ar Direktīvas 2006/48/EK VI pielikuma 1 daļas 26. punktu, un parāda vērtspapīri, ko ir emitējuši vai garantējuši korporatīvi, kas kvalificētos, lai saņemtu kredīta kvalitātes 3. vai 4. pakāpi atbilstīgi noteikumiem par riska darījumu riska svērumu saskaņā ar Direktīvas 2006/48/EK 78. līdz 83. pantu.

Riska darījumi, kuriem norīkotas ĀKNI kredīta novērtējums nav pieejams.

8,00 %

Parāda vērtspapīri, ko ir emitējušas vai garantējušas centrālās valdības, ko izdevušas centrālās bankas, starptautiskas organizācijas, daudzpusējas attīstības bankas vai dalībvalstu reģiona pašvaldības, vai vietējās varas iestādes, kas kvalificētos, lai saņemtu kredīta kvalitātes 6. pakāpi atbilstīgi noteikumiem par riska darījumu riska svērumu saskaņā ar Direktīvas 2006/48/EK 78. līdz 83. pantu, un parāda vērtspapīri, ko ir emitējuši vai garantējuši korporatīvi, kas kvalificētos, lai saņemtu kredīta kvalitātes 5. vai 6. pakāpi atbilstīgi noteikumiem par riska darījumu riska svērumu saskaņā ar Direktīvas 2006/48/EK 78. līdz 83. pantu.

12,00 %

Iestādēm, kas piemēro noteikumus par riska darījumu riska svērumu saskaņā ar Direktīvas 2006/48/EK 84. līdz 89. pantu, lai kvalificētos kredīta kvalitātes pakāpei, riska darījuma debitoram piemēro iekšzemes nodokļus ar PD, kas ir vienādi ar vai zemāki par tiem, kas saistīti ar atbilstošo kredīta kvalitātes pakāpi atbilstīgi noteikumiem par riska darījuma riska svērumu attiecībā uz riska darījumiem ar uzņēmumiem saskaņā ar minētās direktīvas 78. līdz 83. pantu.

Instrumenti, ko emitējuši nekvalificēti emitenti, saņem īpašu riska kapitāla samazinājumu 8 % vai 12 % saskaņā ar 1. tabulu. Kompetentās iestādes var iestādēm pieprasīt šādiem instrumentiem piemērot augstāku īpaša riska maksājumu un/vai nepieļaut to ieskaitīšanu tādu iemeslu dēļ kā vispārējā tirgus riska pakāpes definēšanas starp šādiem instrumentiem un jebkuriem citiem parāda instrumentiem.

Pārvēršanas vērtspapīros riska darījumi, uz ko attiektos uz atskaitījumu piemērošana, kā izklāstīts Direktīvas 2006/48/EK 66. panta 2. punktā, vai kam būtu 1 250 % riska svērums, kā izklāstīts minētās direktīvas IX pielikuma 4. daļā, piemēro kapitāla samazinājumu, kas nav mazāks par to, kas noteikts saskaņā ar minētajiem noteikumiem. Nenorādītās likvidācijas iespējas ir saskaņotas ar kapitāla samazinājumu, kas ir ne mazāks par Direktīvas 2006/48/EK IX pielikuma 4. daļā norādīto.

15.

Šā pielikuma 14. punkta vajadzībām kvalificētajos posteņos ietilpst:

a)

garās un īsās pozīcijas aktīvos, kas kvalificējas kredīta kvalitātes pakāpei, kura atbilst vismaz investīciju kategorijai saskaņā ar samērošanas procesu, kas izklāstīts Direktīvas 2006/48/EK V sadaļas 2. nodaļas 2. un 3. iedaļas 1. apakšiedaļā;

b)

garās un īsās pozīcijas aktīvos, kuru saistību nepildīšanas varbūtība emitenta maksātspējas dēļ, nav augstāka kā aktīviem, kas uzskaitīti a) punktā, saskaņā ar Direktīvas 2006/48/EK V sadaļas 2. nodaļas 2. un 3. iedaļas 2. apakšiedaļā aprakstīto pieeju;

c)

garās un īsās pozīcijas aktīvos, kurām ārējas kredīta vērtēšanas iestādes nevar veikt kredīta novērtējumu un kas atbilst šādiem nosacījumiem:

i)

attiecīgās iestādes uzskata, ka tās ir pietiekami likvīdas;

ii)

to ieguldījumu kvalitāte, pēc pašas iestādes ieskata, ir vismaz vienāda ar a) punktā uzskaitītajiem aktīviem; un

iii)

tie ir iekļauti vismaz vienā, kādas dalībvalsts regulētā tirgus sarakstā, vai trešās valsts biržas sarakstā, ar nosacījumu, ka šo biržu atzinušas attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes;

d)

garās un īsās pozīcijas aktīvos, ko emitējušas iestādes, atbilstīgi kapitāla pietiekamības prasībām, kas noteiktas Direktīvā 2006/48/EK; ko iesaistītās iestādes uzskata par pietiekami likvīdām un kuru ieguldījumu kvalitāte, saskaņā ar iestādes ieskatiem, ir vismaz vienlīdzīga aktīviem, kas minēti a) punktā;

e)

vērtspapīri, ko emitējušas iestādes, kuras uzskata par līdzvērtīgām vai vērtīgākām kredīta kvalitātes ziņā nekā tās, kas saistītas ar kredīta kvalitātes 2. pakāpi atbilstīgi noteikumiem par riska darījumu riska svērumu iestādēm, kas izklāstīti Direktīvas 2006/48/EK 78. līdz 83. pantā, un kas ir saistītas ar uzraudzības un pašu pasākumiem, kuri salīdzināmi ar šajā direktīvā minētajiem pasākumiem.

Parāda dokumentu vērtēšanas metodes jāpārbauda kompetentām iestādēm, kas atceļ iestādes doto vērtējumu, ja uzskata, ka attiecīgie dokumenti pakļauti pārāk augstam specifiskam riskam un tādēļ nevar būt kvalificējami posteņi;

16.

Kompetentajām iestādēm jāprasa, lai iestādes piemērotu maksimālu svērumu, kas parādīts 1. tabulā 14. punktā, attiecībā uz instrumentiem, kuriem ir paaugstināta riska pakāpe emitenta nepietiekamas maksātspējas dēļ.

Vispārējais risks

a)   Pamatojoties uz termiņu

17.

Procedūrai, ar kuru aprēķina kapitāla pietiekamības normas pret vispārēju risku, ir divas pamatfāzes. Pirmkārt, visas pozīcijas sver saskaņā ar to termiņu (kā paskaidrots 18. punktā), lai aprēķinātu kapitāla summu, kas vajadzīga, lai nodrošinātos pret to. Otrkārt, jāņem vērā, ka šīs prasības var samazināt, ja vienā termiņa intervālā atrodas svērta pozīcija kopā ar pretēju svērtu pozīciju. Prasību samazināšana pieļaujama arī tad, ja pretēji svērtas pozīcijas atrodas dažādos termiņa intervālos, šīs samazināšanas apjoms ir atkarīgs gan no tā, vai divas pozīcijas iekļaujas vienā zonā, gan arī no tā, kādās zonās tās iekļaujas. Pavisam ir trīs zonas (termiņa intervālu grupas).

18.

Iestāde savas neto pozīcijas ievieto 2. tabulas attiecīgajos termiņa intervālos 2. vai 3. slejā, 20. punktā. Tas jādara, pamatojoties uz atlikušo termiņu gadījumā, ja tie ir noteiktas procentu likmes dokumenti, un pamatojoties uz laiku, kamēr nosaka nākamo procentu likmi, ja tie ir dokumenti, kuru procentu likme pirms beigu termiņa mainās. Iestāde šķiro parāda dokumentus, kuru kupons ir 3 % vai vairāk, un dokumentus, kuru kupons ir mazāk par 3 %, un tādējādi ievieto tos 2. tabulas 2. vai 3. slejā. Pēc tam tā katru no tiem reizina ar attiecīgā termiņa intervāla svērumu, kas atrodas 2. tabulas 4. slejā.

19.

Pēc tam iestādes summē svērtās garās pozīcijas un svērtās īsās pozīcijas katrā termiņa intervālā. Garo pozīciju summa, kas ir saskaņota ar īso pozīciju summu konkrētā termiņa intervālā, ir saskaņotas svērtās pozīcijas šajā intervālā, kamēr pārējās garās vai īsās pozīcijas ir tā paša intervāla nesaskaņotās svērtās pozīcijas. Tad aprēķina visu intervālu saskaņoto svērto pozīciju kopsummu.

20.

Iestāde aprēķina nesaskaņoto svērto garo pozīciju kopsummu intervāliem, kas iekļauti visās 2. tabulas zonās, lai atvasinātu katras zonas nesaskaņoto svērto garo pozīciju. Arī nesaskaņotu svērtu īso pozīciju summu visos intervālos attiecīgajā zonā summē, lai minētajai zonai aprēķinātu nesaskaņotu svērto īso pozīciju. Minētās zonas nesaskaņotās svērtās garās pozīcijas daļa, kas saskaņota ar tās pašas zonas nesaskaņotu svērto īso pozīciju, ir minētās zonas svērtā pozīcija. Zonas nesaskaņotās garās vai nesaskaņotās īsās pozīcijas daļa, ko nevar šādi saskaņot, ir šīs zonas nesaskaņotā svērtā pozīcija.

2. tabula

Zona

Termiņa intervāls

Svērums ( %)

Pieņemtās izmaiņas ( %)

Kupons ir 3 % vai vairāk

Kupons ir mazāk par 3 %

Viens

0 ≤ 1 mēneši

0 ≤ 1 mēneši

0,00

> 1 ≤ 3 mēnešiem

> 1 ≤ 3 mēnešiem

0,20

1,00

> 3 ≤ 6 mēnešiem

> 3 ≤ 6 mēnešiem

0,40

1,00

> 6 ≤ 12 mēnešiem

> 6 ≤ 12 mēnešiem

0,70

1,00

Divi

> 1 ≤ 2 gadi

> 1,0 ≤ 1,9 gadi

1,25

0,90

> 2 ≤ 3 gadi

> 1,9 ≤ 2,8 gadi

1,75

0,80

> 3 ≤ 4 gadi

> 2,8 ≤ 3,6 gadi

2,25

0,75

Trīs

> 4 ≤ 5 gadi

> 3,6 ≤ 4,3 gadi

2,75

0,75

> 5 ≤ 7 gadi

> 4,3 ≤ 5,7 gadi

3,25

0,70

> 7 ≤ 10 gadi

> 5,7 ≤ 7,3 gadi

3,75

0,65

> 10 ≤ 15 gadi

> 7,3 ≤ 9,3 gadi

4,50

0,60

> 15 ≤ 20 gadi

> 9,3 ≤ 10,6 gadi

5,25

0,60

> 20 gadiem

> 10,6 ≤ 12,0 gadi

6,00

0,60

 

> 12,0 ≤ 20,0 gadi

8,00

0,60

 

> 20 gadiem

12,50

0,60

21.

Nesaskaņotas svērtās garās (īsās) pozīcijas apjoms pirmajā zonā, kas saskaņota ar nesaskaņotu svērto īso (garo) pozīciju otrajā zonā pēc tam tiek aprēķināts. To 25. punktā dēvē par saskaņotu svērtu pozīciju starp pirmo un otro zonu. To pašu aprēķinu veic attiecībā uz nesaskaņotas svērtās pozīcijas atlikušo daļu otrajā zonā un nesaskaņotu svērtu pozīciju trešajā zonā, lai aprēķinātu saskaņotu svērto pozīciju starp otro un trešo zonu.

22.

Iestāde pēc savas vēlēšanās var pretēji mainīt 21. punkta noteikto kārtību, lai aprēķinātu saskaņoto svērto pozīciju starp otro un trešo zonu, pirms šo pozīciju aprēķina starp pirmo un otro zonu.

23.

Atlikušo nesaskaņotas svērtās pozīcijas daļu pirmajā zonā saskaņo ar trešajā zonā atlikušo pēc pēdējās saskaņošanas ar otro zonu, lai iegūtu saskaņotu svērto pozīciju starp pirmo un trešo zonu.

24.

Pozīcijas, kas paliek pāri pēc trim atsevišķiem saskaņošanas aprēķiniem 21., 22. un 23. punktā, summē.

25.

Iestādes kapitāla pietiekamības normas aprēķina, summējot:

a)

10 % no saskaņotu svērtu pozīciju summas visos termiņu intervālos;

b)

40 % saskaņoto svērto pozīciju pirmajā zonā;

c)

30 % saskaņoto svērto pozīciju otrajā zonā;

d)

30 % saskaņoto svērto pozīciju trešajā zonā;

e)

40 % saskaņotu svērto pozīciju starp pirmo un otro zonu un starp otro un trešo zonu (sk. 21. punktu);

f)

150 % saskaņotas svērtās pozīcijas starp pirmo un trešo zonu; un

g)

100 % atlikušo nesaskaņoto svērto pozīciju.

b)   Pamatojoties uz ilgumu (noilgumu)

26.

Kompetentās iestādes var ļaut iestādēm vispārēji vai individuāli izmantot tirgojamu parāda dokumentu vispārējā riska kapitāla prasību aprēķina sistēmu, kas atspoguļo ilgumu, tās sistēmas vietā, kas noteikta 17. līdz 25. punktā, ar nosacījumu, ka šī iestāde to dara konsekventi.

27.

Lietojot šādu sistēmu, kas minēta 26. punktā, iestādei jāizmanto katra noteiktas likmes parāda dokumenta tirgus vērtība un tad jāaprēķina ienākums, ko var gūt līdz termiņa beigām, kas šim dokumentam ir piemērotā diskonta likme. Mainīgas likmes dokumentiem iestāde ņem katra dokumenta tirgus vērtību un tad aprēķina tā ienākumu, pieņemot, ka pamatsumma ir pietiekama tad, kad nākamo reizi var mainīt procentu likmi.

28.

Iestāde pēc tam aprēķina katra parāda dokumenta mainīto termiņu, pamatojoties uz šādu formulu: mainītais termiņš = ((ilgums(D))/(1 + r)), kur:

Formula

kur

R = ienākumi, ko var gūt līdz termiņa beigām (sk. 25. punktu),

Ct = naudas maksājums laikā t,

M = kopējais termiņš (sk. 25. punktu).

29.

Iestāde katru parāda dokumentu iedala attiecīgajā 3. tabulas zonā. To veic, pamatojoties uz katra dokumenta mainītu termiņu.

3. tabula

Zona

Mainītais termiņš

(gados)

Pieņemtā procentu likme (izmaiņas %)

Viens

> 0 ≤ 1,0

1,0

Divi

> 1,0 ≤ 3,6

0,85

Trīs

> 3,6

0,7

30.

Iestāde pēc tam katram dokumentam aprēķina pozīciju, kas svērta, pamatojoties uz tās ilgumu, reizinot tā tirgus cenu ar tā mainīto termiņu un ar pieņemtās procentu likmes izmaiņām instrumentam ar šādi mainītu termiņu (sk. 3. tabulas 3. sleju).

31.

Iestāde katrai zonai aprēķina garās pozīcijas, kas svērtas, pamatojoties uz to ilgumu, un īsās pozīcijas, kas svērtas, pamatojoties uz to ilgumu. Pirmo apjoms, kas katrā zonā saskaņotas ar pēdējo, ir attiecīgās zonas pozīcija, kas svērta, pamatojoties uz tās ilgumu.

Iestāde pēc tam katrai zonai aprēķina nesaskaņotās pozīcijas, kas svērtas, pamatojoties uz to ilgumu. Tā ievēro procedūru, kas noteikta nesaskaņotām svērtām pozīcijām 21. līdz 24. punktā.

32.

Iestādes kapitāla pietiekamības normas aprēķina, summējot:

a)

2 % saskaņoto pozīciju katrā zonā, kas svērtas, pamatojoties uz to ilgumu;

b)

40 % saskaņoto pozīciju starp pirmo un otro zonu un otro un trešo zonu, kas svērtas, pamatojoties uz to ilgumu;

c)

150 % saskaņotas svērtas pozīcijas starp pirmo un trešo zonu; un

d)

100 % atlikušo nesaskaņoto svērto pozīciju.

KAPITĀLS

33.

Iestādes summē tās neto garās pozīcijas un visas neto īsās pozīcijas saskaņā ar 1. punktu. Divu skaitļu summa veido tās kopējo bruto pozīciju. To starpība veido tās kopējo neto pozīciju.

Konkrētais risks

34.

Iestāde skaita kopā visas garās neto pozīcijas un visas īsās neto pozīcijas saskaņa ar 1. punktu. Tā reizina kopējo bruto pozīciju ar 4 %, lai sarēķinātu tās kapitāla prasību attiecībā pret konkrētu risku.

35.

Atkāpjoties no 34. punkta, kompetentās iestādes 4 % vietā var atļaut 2 % kapitāla pietiekamības normu pret konkrēto risku tiem iestādes pašu kapitāla portfeļiem, kas atbilst šādiem nosacījumiem:

a)

pašu kapitāls nepieder emitentam, kas ir izlaidis tikai tirgojamus parāda instrumentus, kas piesaista 8 % vai 12 % normatīvu 1. tabulā 14. punktā vai zemākus normatīvus tikai tāpēc, ka tie ir garantēti vai nodrošināti;

b)

kompetentās iestādes, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, pašu kapitālu atzīst par ļoti likvīdu; un

c)

neviena atsevišķa pozīcijas vērtība nav lielāka par 5 % no visa iestādes pašu kapitāla portfeļa.

Apakšpunkta c) nozīmē, kompetentās iestādes var atļaut atsevišķas pozīcijas, kuru vērtība ir līdz 10 %, ar nosacījumu, ka šādu pozīciju kopējā vērtība nepārsniedz 50 % portfeļa vērtības.

Vispārējais risks

36.

Iestādes kapitāla pietiekamības prasības pret vispārēju risku ir tās kopējā neto pozīcija, kas reizināta ar 8 %.

Akciju indeksa termiņa darījumi

37.

Akciju indeksa termiņa darījumus ar delta koeficentu svērtās izvēles ekvivalentus, akciju indeksa termiņa darījumus un akciju indeksus, turpmāk kopā sauktus par “akciju indeksa termiņa darījumiem”, var sadalīt pozīcijās visā tajos ietilpstošajā pašu kapitālā. Šīs pozīcijas var uzskatīt par seguma pozīcijām minētajā pašu kapitālā un var kompensēt pret pretējām pozīcijām pašu kapitālā, ko tās sedz, ja to apstiprina kompetentās iestādes.

38.

Kompetentās iestādes nodrošina, ka visām iestādēm, kas kompensējušas savas pozīcijas vienā vai vairākos pašu kapitālos, ko veido akciju indeksa termiņa darījumi pret vienu vai vairākām pozīcijām pašā akciju indeksa termiņa darījumā, ir pietiekams kapitāla daudzums, lai segtu zaudējumu risku, kas rodas, ja termiņa darījumu vērtība pilnībā neveidojas vienādi ar to veidojošā pašu kapitāla vērtību; tām tāpat jānodrošina pietiekams kapitāla daudzums, ja kāda iestāde uztur pretējās pozīcijas akciju indeksa termiņa darījumos, kuriem atšķiras termiņi, sastāvs vai abi šie faktori kopā.

39.

Atkāpjoties no 37. un 38. punkta, akciju indeksa termiņa darījumiem, kurus tirgo biržā un kuri pēc kompetento iestāžu atzinuma pārstāv stipri atšķirīgus indeksus, jāpiesaista kapitāla pietiekamības prasības 8 % apjomā pret vispārēju risku, taču kapitāla pietiekamības prasības nav jāpiesaista pret konkrētu risku. Šādus akciju indeksa termiņa darījumus iekļauj, aprēķinot kopējo neto pozīciju, kas minēta 33. punktā, bet neņem vērā, aprēķinot kopējo bruto pozīciju, kas minēta tajā pašā punktā.

40.

Ja akciju indeksa termiņa darījumus nesadala seguma pozīcijās, tos uzskata par atsevišķu pašu kapitālu. Konkrēto risku šim atsevišķajam pašu kapitālam var neņemt vērā, ja minēto akciju indeksa termiņa darījumu tirgo biržā un pēc kompetento iestāžu atzinuma tas pārstāv ļoti daudzveidīgu indeksu.

PARAKSTĪŠANĀS

41.

Ja parakstīšanas (garantēšanas) gadījumā notiek parāda un pašu kapitāla parakstīšana (garantēšana), kompetentās iestādes var ļaut iestādei izmantot šādu procedūru, lai aprēķinātu sava kapitāla normas. Pirmkārt, jāaprēķina neto pozīcija, atskaitot parakstītās pozīcijas, uz kurām parakstījušās vai kuras otrreiz parakstījušas trešās puses uz formālu līgumu pamata. Otrkārt, jāsamazina neto pozīcijas pēc 4. tabulas samazināšanas faktoriem.

4. tabula

– darba dienā 0:

100 %

– darba dienā 1:

90 %

– darba dienās no 2 līdz 3:

75 %

– darba dienā 4:

50 %

– darba dienā 5:

25 %

– pēc darba dienas 5:

0 %.

Nulles darba diena ir tā darba diena, kurā iestādei bez nosacījumiem jāpieņem zināms vērtspapīru apjoms par norunātu cenu.

Treškārt, jāaprēķina kapitāla pietiekamības prasības, izmantojot samazinātas parakstīšanas pozīcijas.

Kompetentās iestādes nodrošina to, ka iestādei ir pietiekams kapitāla daudzums pret zaudējuma risku, kas pastāv starp laiku, kad sākas saistības, un pirmo darba dienu.

SPECIFISKA RISKA KAPITĀLA PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ TIRDZNIECĪBAS PORTFEĻA POZĪCIJĀM, KAS NODROŠINĀTAS AR KREDĪTU ATVASINĀTAJIEM INSTRUMENTIEM

42.

Saskaņā ar principiem, kas noteikti 43. līdz 46. punktā, aizsardzība, ko sniedz kredītu atvasinātie instrumenti, ir atzīta.

43.

Pilnīgu atļauju dod tādos gadījumos, ja abu pozīcijas pušu vērtība vienmēr pārvietojas pretējā virzienā un visumā vienmērīgi. Tas notiek šādos gadījumos:

a)

abas pozīcijas puses sastāv no pilnīgi identiskiem instrumentiem; vai

b)

garo naudas pozīciju nodrošina kopējais peļņas mijmaiņas darījums (vai otrādi) un starp noteikto saistību un pamata riskiem (proti, naudas pozīciju) ir precīza atbilsme. Paša mijmaiņas darījuma termiņš var atšķirties no pamata riska termiņa.

Šādos gadījumos specifiskā riska kapitāla prasību nedrīkst izmantot nevienā no pozīcijām.

44.

Ja abu pozīciju pušu vērtība vienmēr pārvietojas pretējā virzienā un pastāv precīza atbilsme starp noteikto saistību, noteiktās saistības termiņu un kredītu atvasinātā instrumenta termiņu un pamata risku valūtas termiņu, piemēro 80 % mijieskaitu. Bez tam, kredīta atvasinātā instrumenta līguma pamatprincipi nedrīkst izraisīt kredīta atvasinātā instrumenta cenu svārstību būtisku atšķiršanos no naudas pozīcijas cenu svārstībām. Tādā pat mērā kā šis darījums pārnes risku, piemēro 80 % specifiskā riska savstarpējo ieskaiti, tai darījuma pusei, kurai ir lielākas kapitāla prasības, savukārt specifiskā riska prasības otrajā pusē ir nulle.

45.

Daļēju atbrīvojumu dod tādos gadījumos, ja abu pozīciju pušu vērtība vienmēr pārvietojas pretējā virzienā: Tas notiek šādos gadījumos:

a)

uz pozīciju attiecas 43. punkta b) apakšpunkts, bet pastāv neatbilstība starp noteikto saistību un pamata risku. Tomēr pozīcijas atbilst šādām prasībām:

i)

noteiktā saistība pēc hierarhijas ir līdzvērtīga bāzes saistībai vai ierindojas aiz tās; un

ii)

bāzes saistībai un noteiktai saistībai ir viens un tas pats debitors un ir juridiski pielietojamas nenotikšanas vai negadījuma klauzulas;

b)

uz pozīciju attiecas 43. punkta a) apakšpunkts vai 44. punkts, bet pastāv valūtas vai termiņu neatbilstība kredīta aizsardzības un bāzes aktīva starpā (par valūtu neatbilstību ziņo parastā kārtībā, ziņojot par ārvalstu valūtas risku, atbilstīgi III pielikumam); vai

c)

uz pozīciju attiecas 44. punkts, bet pastāv aktīva neatbilstība starp naudas pozīciju un kredītu atvasināto instrumentu. Tomēr bāzes aktīvs ir iekļauts kredītu atvasinātā instrumenta dokumentācijas (īstenojamās) saistībās.

Katrā no šiem gadījumiem, tā vietā lai summētu ar specifisko risku kapitāla prasībām saistītās pašu kapitāla prasības katrā darījumu pusē, piemēro tikai augstāko no abām kapitāla prasībām.

46.

Visos pārējos gadījumos, uz ko neattiecas 43. līdz 45. punkts, abām pozīciju pusēm pārbauda specifiskā riska kapitāla prasības.

Kopējo ieguldījumu uzņēmumu pašu kapitāla prasība tirdzniecības grāmatā

47.

Kapitāla prasības CIU pozīcijām, kas atbilst 11. pantā norādītajiem nosacījumiem par tirdzniecības portfeļa kapitāla prasības noteikšanu, aprēķina saskaņā ar metodēm, kas izklāstītas no 48. līdz 56. punktam.

48.

Neierobežojot citus šīs nodaļas noteikumus, CIU pozīcijām piemēro pozīcijas riska (konkrētā un vispārīgā) paša kapitāla prasību 32 %. Neierobežojot noteikumus, kas izklāstīti III pielikuma 2.1. punkta ceturtajā daļā vai V pielikuma 12. punkta sestajā daļā (preču risks) kopā ar III pielikuma 2.1. punkta ceturto daļu, kuros izmantota šajos punktos paredzētā modificētā zelta apstrāde, CIU pozīcijas ir atkarīgas no pozīcijas riska kapitāla prasības (konkrētās un vispārīgās) un valūtas maiņas likmes riska, kas ir ne lielāks kā 40 %.

49.

Iestādes var noteikt pašu kapitāla prasību CIU pozīcijām, kas atbilst 51. punktā noteiktajiem kritērijiem, izmantojot no 53. līdz 56. punktam izklāstītās metodes.

50.

Ja vien nav norādīts citādi, nav atļauts ieskaits starp CIU bāzes ieguldījumiem un citām institūcijām piederošām pozīcijām.

VISPĀRĪGIE KRITĒRIJI

51.

Vispārīgie atbilstības kritēriji 53. līdz 56. punktos paredzēto metožu izmantošanai attiecībā uz CIU, ko izdevušas iestādes, kas atrodas Kopienas pārraudzībā vai ir reģistrētas Kopienā, ir šādi:

a)

CIU prospektā vai līdzvērtīgā dokumentā iekļauj:

i)

aktīvu kategorijas, kurās CIU ir atļauts ieguldīt;

ii)

ieguldījumu ierobežojumu gadījumos, attiecīgie ierobežojumi un to aprēķināšanas metodes;

iii)

ja atļauts parādsaistību koeficients, tā maksimālais lielums;

iv)

ja atļauts ieguldīt ārpusbiržas atvasinātajos finanšu instrumentos vai atļauti pārdošanas ar atpirkšanu veida darījumi, darbības plāns, darījuma partnera riska ierobežošanai, ko rada šādi darījumi;

b)

par CIU darbību tiek sniegts pusgada un gada ziņojums, lai novērtētu aktīvus un pasīvus, ienākumus un darījumus pārskata perioda laikā;

c)

CIU ieguldījumu fondi, akcijas/vienības ir atmaksājamas skaidrā naudā, no uzņēmuma aktīviem, katru dienu, pēc vienību turētāja pieprasījuma;

d)

ieguldījumus CIU atdala no CIU pārvaldes aktīviem;

e)

ieguldītājiestāde veic atbilstošu CIU riska novērtējumu.

52.

Trešo valstu CIU ir atļauti, ja izpildīti 51. punkta a) līdz e) apakšpunkta noteikumi un, ja par iestādi atbildīgā kompetentā iestāde ir devusi atļauju.

ĪPAŠAS METODES

53.

Ja iestādei ir zināms par CIU ikdienas bāzes ieguldījumiem, iestāde var izskatīt šos bāzes ieguldījumus, lai aprēķinātu pozīcijas riska (vispārējā un konkrētā) kapitāla prasību šīm pozīcijām, atbilstīgi metodēm, kas izklāstītas šajā pielikumā vai, ja ir dota atļauja, atbilstīgi metodēm, kas izklāstītas V pielikumā. Saskaņā ar šo pieeju CIU pozīcijas uzskata par pozīcijām CIU bāzes ieguldījumos. Ieskaits starp CIU bāzes ieguldījumiem un citām iestādei piederošām pozīcijām ir atļauts, ja vien iestādei ir pietiekams daudzums vienību, lai atļautu izpirkšanu/radīšanu apmaiņā pret bāzes ieguldījumiem.

54.

Iestāde var aprēķināt CIU pozīcijas riska (vispārējā un konkrētā) kapitāla prasību, atbilstīgi šajā pielikumā izklāstītajām metodēm, vai, ja ir dota atļauja, atbilstīgi metodēm, kas izklāstītas V pielikumā, pieņemtajām pozīcijām, kas pārstāv tās, kas ir nepieciešamas, lai reproducētu ārēji radīta indeksa vai fiksētā akciju groza vai parāda vērtspapīru, kas minēti a) punktā, sastāvu un darbību, ja ievēroti šādi nosacījumi:

a)

CIU pilnvaras mērķis ir reproducēt ārēji radīta indeksa vai fiksētā akciju groza, vai parāda vērtspapīru sastāvu un darbību;

b)

minimālo korelāciju 0,9 starp CIU un indeksu vai akciju grozu, vai parāda vērtspapīriem, ikdienas cenu svārstībām var skaidri noteikt minimālā laika posmā, kas ir seši mēneši. “Korelācija” šajā kontekstā nozīmē korelācijas koeficientu starp dienas peļņu no CIU un indeksu vai akciju grozu vai parāda vērtspapīriem, ko tas attēlo;

55.

Ja iestādei nav zināms par CIU ikdienas bāzes ieguldījumiem, iestāde var aprēķināt pozīcijas riska kapitāla prasību (vispārējo un konkrēto) atbilstīgi šajā pielikumā izklāstītajām metodēm, ja tiek ievēroti šādi nosacījumi:

a)

pieņem, ka CIU sākumā iegulda ar šo pilnvaru atļauto maksimālo lielumu aktīvu kategorijās, kas piesaista pozīcijas riska (vispārējā un konkrētā) augstāko kapitāla prasību, un pēc tam turpina ieguldīt dilstošā secībā līdz ir sasniegts maksimālais kopējais ieguldījumu ierobežojums. Pozīciju CIU uzskata par tiešu līdzdalību ieņemtajās pozīcijās;

b)

aprēķinot savu kapitāla prasību pozīciju riskam, iestādes ņem vērā maksimālo netiešo risku, ko tās var uzņemties, ja tās ar CIU pozīciju starpniecību izmanto sviras efektu, proporcionāli palielinot pozīcijas CIU līdz maksimālajam riskam, attiecībā uz bāzes ieguldījumu posteņiem, kas izriet no šīs ieguldījumu pilnvaras;

c)

ja saskaņā ar šo punktu pozīcijas risku (vispārējo un konkrēto) kapitāla prasība pārsniedz 48. punktā paredzēto, kapitāla prasību nosaka šajā līmenī.

56.

Iestādes var paļauties uz trešo personu attiecībā uz aprēķinu un ziņojumu sniegšanu par pozīcijas riska (vispārējā un konkrētā) kapitāla prasībām, CIU pozīcijām, uz kurām attiecas šā pielikuma 53. un 55. punktā minētās metodes, ar nosacījumu, ka aprēķinu un ziņojuma pareizība ir atbilstoši nodrošināta.


II PIELIKUMS

KAPITĀLA PRASĪBU APRĒĶINĀŠANA NORĒĶINU UN OTRAS PUSES KREDĪTRISKAM

NORĒĶINU/PIEGĀDES RISKS

1.

Attiecībā uz darījumiem, kuros pēc attiecīgā piegādes datuma nav nokārtots norēķins attiecībā uz parāda instrumentiem, akcijām, ārvalstu valūtām un precēm (izņemot atpirkuma un atpakaļpirkuma līgumus un vērtspapīru vai preču aizdevumu, un vērtspapīru vai preču aizņēmumu), iestādei jāaprēķina cenas atšķirība, kam tā ir pakļauta. Šī ir atšķirība starp konkrētā parāda instrumenta, akcijas, ārvalstu valūtas vai preces līgto norēķinu cenu un tās pašreizējo tirgus vērtību, ja atšķirība varētu radīt iestādei zaudējumu. Šo starpību reizina ar attiecīgu 1. tabulas A slejas faktoru, lai aprēķinātu savu kapitāla normu.

1. TABULA

Darba dienu skaits pēc noteiktās norēķinu dienas

( %)

5 – 15

8

16 – 30

50

31 – 45

75

46 un vairāk

100

BRĪVĀS PIEGĀDES

2.

Iestādei jātur pašu kapitāls, kā tas noteikts 2. tabulā, ja:

a)

tā ir samaksājusi par vērtspapīriem, ārvalstu valūtām vai precēm, pirms saņēmusi tās, vai ir nodevusi vērtspapīrus, ārvalstu valūtas vai preces, pirms saņēmusi samaksu par tām; un

b)

pārrobežu darījumu gadījumā ir pagājusi viena vai vairākas dienas, kopš tā ir veikusi samaksu vai piegādi.

2. tabula:

Rīcība ar kapitālu attiecība uz brīvām piegādēm

Darījuma veids

Līdz pirmajam līguma maksājumam vai piegādei

No pirmā līguma maksājuma vai piegādes līdz četrām dienām pēc otrā līguma maksājuma vai piegādes

No 5 darba dienām pēc otrā līguma maksājuma vai piegādes izsūtīšanas līdz darbības izbeigšanai

Brīvā piegāde

Nav kapitāla maksājuma

Izmantot kā riska darījumu

Atlikusī pārskaitāmā vērtība plus pašreizējais pozitīvais darījums no pašu kapitāla

3.

Piemērojot riska svērumu brīvās piegādes darījumiem, kas veikti saskaņā ar 2. tabulas 3. sleju, iestādes, izmantojot pieeju, kas noteikta Direktīvas 2006/48/EK 84. līdz 89. pantā, var piešķirt PD darījumu partneriem, kuriem viņiem nav citu tirdzniecības portfeļa darījumu, pamatojoties uz darījumu partneru ārējām likmēm. Iestādes, kas izmanto pašu LGD kalkulācijas, var piemērot LGD, kas noteikts Direktīvas 2006/48/EK VII pielikuma 2. daļas 8. punktā, brīvajiem piegādes darījumiem, ko veic saskaņā ar 2. tabulas 3. sleju, nodrošinot, ka to piemēro visiem šāda veida darījumiem. Iestādes, kas izmanto pieeju, kas noteikta Direktīvas 2006/48/EK 84. līdz 89. pantā, kā alternatīvu var piemērot riska svērumus, kā tas noteikts minētās direktīvas 78. līdz 83. pantā, nodrošinot, ka tos piemēro visiem šāda veida darījumiem vai var piešķirt 100 % riska svērumu visiem šāda veida darījumiem.

Ja pozitīva darījuma apjoms, veicot piegādi, nav materiāls, iestādes šiem darījumiem var piešķirt 100 % riska svērumu.

4.

Plašu bojājumu gadījumā norēķinu vai muitas sistēmā, kompetentās iestādes var atteikties no kapitāla prasībām, ko aprēķina, kā tas noteikts 1. un 2. punktā līdz brīdim, kad situācija tiek nostabilizēta. Šajā gadījumā darījumu partneru nespēju veikt tirdzniecības darījumu neuzskata par kredītriska saistību nepildīšanu.

OTRAS PUSES KREDĪTRISKS (OPKR)

5.

Iestādes prasa turēt kapitālu pret OPKR, ja tas rodas no riskiem, kuriem ir šāds iemesls:

a)

ārpusbiržas atvasinātie instrumenti un kredītu atvasinātie instrumenti;

b)

pārdošanas ar atpirkšanu līgumi, pirkuma ar atpārdevumu līgumi, vērtspapīru vai preču aizdevumi vai aizņēmumi, kas ir pamatoti ar tirdzniecības grāmatā iekļautajiem vērtspapīriem vai precēm;

c)

drošības depozīta aizdevumu darījumi, pamatojoties uz vērtspapīriem un precēm;

d)

ilgo norēķinu darījumi.

6.

Ievērojot 7. līdz 10. punktu, šādu risku riska vērtību un riska svērto vērtību, aprēķina saskaņā ar Direktīvas 2006/48/EK V daļas 2. nodaļas 3. iedaļas noteikumiem, pie kam atsauces uz “kredītiestādēm” šajā iedaļā, interpretē kā atsauces uz “iestādēm”, atsauces uz “mātes kredītiestādēm” interpretē kā atsauces uz “mātes iestādēm” atbilstoši interpretējot saistīto terminoloģiju.

7.

Šā pielikuma 6. punkta vajadzībām:

Uzskata, ka Direktīvas 2006/48/EK IV pielikums ir grozīts, ietverot Direktīvas 2004/39/EK I pielikuma C daļas 8. punktu;

Uzskata, ka Direktīvas 2006/48/EK III pielikums ir grozīts, pēc 1. tabulas zemsvītras piezīmēm iekļaujot šādu tekstu:

“Lai iegūtu varbūtējā nākotnes kredītriska skaitli, kopējās peļņas mijmaiņas darījuma gadījumā, kredīta atvasināto instrumentu un kredītsaistību nepildīšanas mijmaiņas līguma atvasināto instrumentu, instrumenta nominālsummu reizina ar šādiem procentiem:

ja noteiktā saistība ir tā, kas izraisa iestādei tiešu risku, tad kvalificēts postenis I pielikuma nozīmē ir – 5 %; un

ja noteiktā saistība ir tā, kas izraisa iestādei tiešu risku, tad tā nav kvalificēts postenis I pielikuma nozīmē ir – 10 %.

Tomēr, gadījumā ar kredītsaistību nepildīšanas mijmaiņas līgumu, iestādei, kuras riski rodas no mijmaiņas un atspoguļo garo pozīciju attiecībā uz posteni, kas ir tā pamatā, ir atļauts varbūtējam nākotnes kredītriskam izmantot 0 %, ja kredītsaistību nepildīšanas mijmaiņas līgums ir atkarīgs no iestādes slēgšanas maksātnespējas dēļ, risks, kas rodas no mijmaiņas atbilst pamatpozīcijas īsajai pozīcijai, pat ja pamatpozīcija nav atkritusi.”.

Ja kredīta atvasinātais instruments sniedz aizsardzību saistībā ar “n-to saistību nepildīšanas gadījumu” bāzes saistību virknē, augstāk norādītos procentu skaitļus nosaka saistībā ar n-to zemāko, noteikto kredīta kvalitāti, ko savukārt nosaka, nosakot vai tā, ja tai ir pakļauta iestāde, ir kvalificēts postenis I pielikuma nozīmē.

8.

Šā pielikuma 6. punkta vajadzībām, aprēķinot riska svērto vērtību, iestādēm nav atļauts izmantot finanšu nodrošinājuma vienkāršo metodi, kas izklāstīta Direktīvas 2006/48/EK VIII pielikuma 3. sadaļas 24. līdz 29. punktā, lai atzītu finanšu nodrošinājuma ietekmi.

9.

Šā pielikuma 6. punkta vajadzībām pārdošanas ar atpirkšanu darījumus un vērtspapīrus vai preču aizdevumu vai aizņēmumu darījumus, kas iegrāmatoti tirdzniecības portfelī, visus finanšu instrumentus un preces, kas ir piemērotas iekļaušanai tirdzniecības portfelī, var uzskatīt par piemērotu nodrošinājumu. Riskiem, kas radušies ārpusbiržas atvasināto instrumentu dēļ un ir iegrāmatoti tirdzniecības portfelī, tās preces, kas ir piemērotas iekļaušanai tirdzniecības portfelī, var uzskatīt par piemērotu nodrošinājumu. Lai aprēķinātu no svārstīguma izrietošas korekcijas, ja finanšu instrumenti vai preces, kas saskaņā ar Direktīvas 2006/48/EK VIII pielikumu nav uzskatāmas par piemērotām, ir aizdotas, pārdotas vai nodrošinātas, vai aizņemtas, pirktas vai saņemtas ar nodrošinājumu vai citādi ar šāda darījuma starpniecību, pie tam iestāde piemēro uzraudzības svārstību korekciju pieeju, kas paredzēta minētās direktīvas VIII pielikuma 3. daļā, ar šādiem instrumentiem un precēm rīkojas tāpat kā ar blakusindeksa akcijām no atzītas biržas saraksta.

Ja iestādes izmanto uz pašu aplēsēm balstītu no svārstīguma izrietošo korekciju metodi saskaņā ar Direktīvas 2006/48/EK VIII pielikuma 3. daļu attiecībā uz finanšu instrumentiem vai precēm, kas saskaņā ar minētās direktīvas VIII pielikumu nav uzskatāmas par piemērotām, tad no svārstīguma izrietošās korekcijas aprēķina atsevišķi. Ja iestādes izmanto ar iekšējiem modeļiem pamatotu pieeju, kas definēta Direktīvas 2006/48/EK VIII pielikuma 3. daļā, tad tās var piemērot šo pieeju arī tirdzniecības portfelī.

10.

Šā pielikuma 6. punkta vajadzībām saistībā ar vispārējo nolīgumu par savstarpējo prasījumu dzēšanas atzīšanu, attiecībā uz pārdošanu ar atpirkšanu un/vai vērtspapīru vai preču aizdevumu vai aizņēmumu darījumiem un/vai citiem tirgus nosacītiem darījumiem ar kapitālu, ieskaits starp tirdzniecības portfeļa pozīcijām un pozīcijām ārpus tirdzniecības portfeļa, tiks atzīts vienīgi tad, ja ieskaitītie darījumi atbilst turpmāk norādītiem nosacījumiem:

a)

visi darījumi ik dienas tiek novērtēti pēc pēdējā biržas kursa;

b)

jebkurš postenis, kas darījumu ietvaros ir aizdots, pirkts vai saņemts, ir uzskatāms par atbilstošu finanšu nodrošinājumu, saskaņā ar Direktīvas 2006/48/EK V sadaļas 2. nodaļas 3. iedaļas 3. punktu, nepiemērojot šā pielikuma 9. punktu.

11.

Ja kredītu atvasinātais instruments, kas iekļauts tirdzniecības portfelī, veido daļu no iekšējā riska ierobežošana darījuma un kredīta aizsardzība saskaņā ar Direktīvas 2006/48/EK ir atzīta, uzskata, ka nepastāv darījuma partnera risks, kura iemesls ir kredītu atvasinātais instruments.

12.

Kapitāla prasība ir 8 % no kopējās riska svērtās vērtības.


III PIELIKUMS

KAPITĀLA PRASĪBU APRĒĶINĀŠANA ĀRVALSTU VALŪTAS RISKAM

1.

Ja iestādes kopējā neto ārvalstu valūtas pozīciju un neto zelta pozīciju summa, ko aprēķina saskaņā ar 2. punktā izklāstīto procedūru, pārsniedz 2 % no tās kopējā pašu kapitāla, tad, lai aprēķinātu tās pašu kapitāla normatīvus attiecībā uz ārvalstu valūtas risku, to reizina ar 8 % tās neto ārvalstu valūtas pozīcijas un tās neto zelta pozīcijas summu.

2.

Izmanto divu pakāpju aprēķinu ārvalstu valūtas riska kapitāla prasībai.

2.1.

Pirmkārt, aprēķina iestādes neto atklāto pozīciju visās valūtās (ieskaitot pārskata valūtu) un zeltā.

Šī neto atklātā pozīcija sastāv no šādu elementu summas (pozitīvu vai negatīvu):

a)

neto tūlītējā pozīcija (t. i., visi aktīvu posteņi, no tiem atņem visus pasīvu posteņus, ieskaitot konkrētajā valūtā uzkrātos procentu maksājumus), vai – zeltam – neto tūlītējā pozīcija zeltā);

b)

neto termiņa (nākotnes) pozīcija (t. i., visas summas, kas būs jāsaņem, atskaitot visas summas, kas būs jāsamaksā, saskaņā ar standartizētiem valūtas un zelta maiņas darījumiem, ieskaitot valūtas un zelta standartizētus nākotnes darījumus un valūtas apmaiņas pamatkapitālu, kas nav iekļauts tūlītējā pozīcijā);

c)

neatsaucami galvojumi (un līdzīgi instrumenti), kas noteikti tiks nosaukti, un ko, iespējams, nevar atsaukt;

d)

neto standartizēto līgumu ienākumi/izdevumi, kas vēl nav uzkrāti, bet jau pilnībā nodrošināti (termiņa līgumu neto ienākumi/izdevumi, kas vēl nav iekļauti grāmatvedības reģistros, bet ir pilnībā nodrošināti ar nestandartizētiem nākotnes valūtas darījumiem, var tikt iekļauti šeit, pārskata iestādei neatkarīgi pieņemot lēmumu, un ar kompetento iestāžu iepriekšēju piekrišanu);

e)

neto delta (vai ar delta pamatots) ekvivalents ārvalstu valūtas un zelta iespēju darījumu kopējai uzskaitei;

f)

pārējo iespēju darījumu tirgus vērtība (kas nav ārvalstu valūtas un zelta iespēju darījumi).

Visas pozīcijas, ko iestāde ir apzināti pieņēmusi, lai nodrošinātos pret negatīvām sekām, ko rada maiņas kurss tās kapitāla proporcijai, var izslēgt no neto valūtas risku aprēķina. Šādām pozīcijām jābūt netirgojamām vai strukturālām, un, lai tās izslēgtu, visām izmaiņām to izslēguma noteikumos vajag kompetento iestāžu piekrišanu. To pašu režīmu, ievērojot tos pašus nosacījumus kā iepriekš, var piemērot iestādes pozīcijām, kas attiecas uz posteņiem, kas ir jau atskaitīti, aprēķinot pašu kapitālu.

Lai veiktu pirmajā daļā minētos aprēķinus attiecībā uz CIU, ņem vērā CIU aktuālās ārvalstu valūtas pozīcijas. Ziņojumu sniegšanā par CIU ārvalstu valūtas pozīcijām, iestādes var paļauties uz trešo personu, ja ir atbilstoši nodrošināta šā ziņojuma pareizība. Ja iestādei nav zināmas CIU ārvalstu valūtas pozīcijas, pieņem, ka CIU līdz CIU pilnvarā atļautai maksimālajai robežai ārvalstu valūtā, un iestādes, aprēķinot savu kapitāla prasību ārvalstu valūtas riskam, tirdzniecības portfeļa pozīcijām, ņem vērā maksimālo netiešo risku, ko tās var uzņemties, izmantojot sviras efektu ar CIU pozīciju starpniecību. To panāk proporcionāli palielinot CIU pozīciju līdz maksimālajam riskam bāzes ieguldījumu posteņos, kas izriet no šīs ieguldījumu pilnvaras. CIU pieņemto pozīciju ārvalstu valūtā uzskata par atsevišķu valūtu, tāpat kā ieguldījumus zeltā, ievērojot pārveidojumu, ka, ja iespējams virzīt CIU ieguldījumu, kopējo garo pozīciju var pieskaitīt kopējai garajai atvērtai ārvalstu valūtas pozīcijai un kopējo īso pozīciju var pieskaitīt kopējai īsajai atvērtajai ārzemju valūtas pozīcijai. Šādu pozīciju starpā ieskaits netiks atļauts pirms aprēķinu veikšanas.

Kompetentās iestādes pēc saviem ieskatiem var ļaut iestādēm izmantot neto pašreizējo vērtību, aprēķinot neto atklāto pozīciju visās valūtās un zeltā.

2.2.

Otrkārt, visu valūtu neto īsās un garās pozīcijas, izņemot pārskata valūtu un neto garās vai īsās pozīcijas zeltā, konvertē pārskata valūtā atbilstoši dienas kursam. Lielākā no kopsummām ir iestādes kopējā neto ārvalstu valūtas pozīcija.

3.

Šā pielikuma nolūkiem, atkāpjoties no 1. punkta, un līdz turpmākai koordinācijai kompetentās iestādes var noteikt vai ļaut iestādēm izmantot šādas procedūras.

3.1.

Kompetentās iestādes var ļaut iestādēm paredzēt zemākas kapitāla prasības pret pozīcijām cieši savstarpēji saistītās valūtās, kas ir zemākas par tām, kas izriet no 1. un 2. punkta piemērošanas. Kompetentas iestādes var uzskatīt valūtu pāri par cieši saistītu tikai tad, ja zaudējuma iespējai, kas aprēķināta uz pēdējo trīs vai piecu gadu dienas kursu datu pamata, attiecībā uz vienādām vai pretējām pozīcijām šajās valūtās turpmākās 10 darba dienās, kas ir 4 % no konkrētās saskaņotās pozīcijas vērtības vai mazāk (vērtība noteikta pārskata valūtā), ir vismaz 99 %, ja izmanto trīs gadu pārskata periodu, vai 95 %, ja izmanto piecu gadu pārskata periodu. Pašu kapitāla prasības saskaņotām pozīcijām divās cieši saistītās valūtās ir 4 %, ko reizina ar saskaņotās pozīcijas vērtību. Kapitāla prasības nesaskaņotām pozīcijām cieši saistītās valūtās un visām pozīcijām citās valūtās ir 8 %, kas reizināti ar lielāko no neto īso vai neto garo pozīciju summas šajās valūtās, pirms tam atskaitot saskaņotās pozīcijas cieši saistītas valūtās.

3.2.

Kompetentās iestādes var ļaut iestādēm no jebkuras no 1., 2., un 3. punkta 1. apakšpunkta aprakstītajām metodēm, ko tās piemēro, izslēgt pozīcijas jebkurā valūtā, kura pakļauta juridiski saistošam starpvaldību nolīgumam ierobežot to atšķirības, attiecībā uz citām valūtām, ko aptver tas pats nolīgums. Iestādes aprēķina to saskaņotās pozīcijas šajās valūtās un attiecina uz tām kapitāla pietiekamības prasības tā, lai maksimāli pieļaujamā atšķirība, kas noteikta konkrētā starpvaldību nolīgumā attiecībā uz aplūkojamo valūtu, nebūtu zemāka par pusi. Ar nesaskaņotām pozīcijām šajās valūtas rīkojas tāpat kā ar citām valūtām.

Atkāpjoties no pirmās daļas, kompetentās iestādes var ļaut kapitāla pietiekamības prasības saskaņotām pozīcijām to dalībvalstu valūtās, kas piedalās ekonomikas un monetārās savienības otrajā posmā, aprēķināt, reizinot šādu saskaņotu pozīciju vērtību ar 1,6 %.

4.

Neto pozīcijas saliktās valūtās var sadalīt sastāva valūtās saskaņā ar spēkā esošajām kvotām.


IV PIELIKUMS

PREČU RISKA KAPITĀLA PRASĪBU APRĒĶINĀŠANA

1.

Visas preču vai preču atvasinājumu pozīcijas jāizsaka mērījumu standartvienībās. Katrai precei tūlītējo cenu izsaka pārskata valūtā.

2.

Zelta vai zelta atvasinājumu pozīcijas uzskata par tādām, kas pakļautas ārvalstu valūtas riskam, un, lai aprēķinātu tirgus risku, ar tām rīkojas attiecīgi saskaņā ar III vai V pielikumu.

3.

Šā pielikuma vajadzībām pozīcijas, kas ir tikai krājumu finansējums, var izslēgt tikai no preču riska aprēķina.

4.

Procentu likmes un ārvalstu valūtas risku, uz ko neattiecas šā pielikuma pārējie noteikumi, iekļauj tirgojamu parāda instrumentu vispārējā riska aprēķinā un ārvalstu valūtas riska aprēķinā.

5.

Ja īsā pozīcija pazeminās pret garo pozīciju, iestādes aizsargājas arī pret likviditātes deficīta risku, kas var būt dažos tirgos.

6.

Saskaņā ar 19. punktu lielums, par kuru iestādes garās (īsās) pozīcijas pārsniedz tās īsās (garās) pozīcijas attiecībā uz to pašu preci un tās pašas preces standartizētiem līgumiem, iespēju līgumiem un garantijām, ir tās neto pozīcija katrai precei.

Kompetentās iestādes ļauj ar atvasinātu instrumentu pozīcijām rīkoties kā ar preces pamatpozīcijām, kā noteikts 8., 9. un 10. punktā.

7.

Kompetentās iestādes šādas pozīcijas var uzskatīt par tās pašas preces pozīcijām:

a)

atšķirīgu apakšgrupu preču pozīcijas gadījumos, ja apakšgrupas ir savstarpēji piegādājamas;

b)

līdzīgu preču pozīcijas, ja tās ir tieši aizstājamas cita ar citu un ja var skaidri noteikt minimālo korelāciju 0,9 starp cenas svārstībām ne mazāk kā viena gada laikā.

Īpaši instrumenti

8.

Preču standartizētu nākotnes līgumu un termiņa saistības pirkt vai pārdot atsevišķas preces iekļauj mērījumu sistēmā kā nosacītus lielumus standarta mērvienībās un nosaka termiņu ar atsauci uz beigu datumu.

Kompetentās iestādes var atļaut biržā tirgojamiem termiņa līgumiem kapitāla prasības, kas ir vienādas ar normatīvu, ko prasa birža, ja tās pilnībā apmierina tas, ka tā veic precīzu riska aprēķinu, kas ir saistīts ar termiņa līgumu, un tas ir vismaz vienāds ar standartizēta nākotnes darījuma kapitāla normatīviem, ko aprēķina pēc metodes, kas izklāstīta šā pielikuma turpinājumā, vai piemērojot iekšējo modeļu metodi, kas aprakstīta V pielikumā.

Kompetentās iestādes var atļaut arī kapitāla prasības šajā punktā minētā tipa ārpusbiržas (OTC) atvasinājumu līgumiem, par kuriem norēķinu veic klīringa iestāde, ko tās atzīst par vienādu normatīvam, ko prasa klīringa iestāde, ja tās pilnībā apmierina tas, ka tā veic precīzu riska aprēķinu, kas saistīts ar atvasinājuma līgumu, un tas ir vismaz vienāds ar konkrētā līguma kapitāla normatīviem, ko aprēķina pēc metodes, kas izklāstīta šā pielikuma turpinājumā, vai piemērojot iekšējo modeļu metodi, kas aprakstīta V pielikumā.

9.

Preču apmaiņas, kur darījumam no vienas puses ir fiksēta cena un no otras puses – pašreizējā tirgus cena, ievieto termiņa sadalījumā, kā tas paredzēts no 13. līdz 18. punktam, kā pozīciju virkni, kas ir vienādas ar līguma domāto apmēru, kur viena pozīcija atbilst katram maksājumam apmaiņā un ir ievietota termiņa sadalījumā, ko nosaka 1. tabula pie 13. punkta. Pozīcijas ir garās pozīcijas, ja iestāde maksā fiksētu cenu un saņem mainīgu cenu, un īsās pozīcijas, ja iestāde saņem fiksētu cenu un maksā mainīgu cenu.

Par preču apmaiņām, kur darījuma objekti ir dažādas preces, jāziņo attiecīgā pārskata sadaļā par termiņu sadalījumu.

10.

Ar preču vai preču atvasinājumu iespēju līgumiem rīkojas tā, it kā tie būtu pozīcijas, kuru vērtība ir vienāda ar tā pamatdokumenta vērtību, uz ko iespēju līgums attiecas, kas šā pielikuma mērķiem ir reizināta ar tā delta koeficientu. Pēdējās pozīcijas var tikt kompensētas pret visām kompensējošām pozīcijām, kas ir identiskas pamata precēm vai preces atvasinājumiem. Izmanto attiecīgās biržas delta koeficientu, ko aprēķina kompetentās iestādes vai, ja neviena no minētajām nav pieejama vai ārpusbiržas iespēju līgumiem, delta koeficientu, ko aprēķina pati iestāde, ja kompetentā iestāde atzīst, ka modelis, ko izmanto iestāde, ir pamatots.

Tomēr kompetentās iestādes var noteikt, ka iestādes pašas aprēķina to delta koeficientus, izmantojot metodoloģiju, ko nosaka kompetentās iestādes.

Pārējais risks, izņemot delta koeficientu, kas ir saistīts ar izvēli līgumiem, ir nodrošināts.

Kompetentās iestādes var atļaut rakstītiem biržā tirgojamiem iespēju līgumiem kapitāla prasības, kas ir vienādas ar normatīviem, ko prasa birža, ja tās pilnībā apmierina tas, ka tā veic precīzu riska aprēķinu, kas ir saistīts ar iespēju līgumu, un tas ir vismaz vienāds ar iespēju līguma kapitāla prasībām, ko aprēķina pēc metodes, kas izklāstīta turpmāk šajā pielikumā, vai piemērojot iekšējo modeļu metodi, kas aprakstīta V pielikumā.

Kompetentās iestādes var atļaut arī kapitāla prasības ārpusbiržas iespēju līgumiem, par kuriem norēķinu veic klīringa iestāde, ko tās atzīst par vienādu normatīvam, ko prasa klīringa iestāde, ja tās pilnībā apmierina tas, ka tā veic precīzu riska aprēķinu, kas saistīts ar attiecīgu iespēju līgumu un tas ir vismaz vienāds ar konkrētā iespēju līguma kapitāla prasībām, ko aprēķina pēc metodes, kas izklāstīta turpmāk šajā pielikumā vai, piemērojot iekšējo modeļu metodi, kas aprakstīta V pielikumā.

Bez tam tās var atļaut iegādāta biržā tirgojama ārpusbiržas iespēju līguma kapitāla prasības, kas ir vienādas ar tā pamatdokumenta kapitāla prasībām, ar nosacījumu, ka tie nepārsniedz iespēju līguma tirgus vērtību. Rakstīta ārpusbiržas iespēju līguma kapitāla prasības nosaka attiecībā uz preci, kas ir tā pamatā.

11.

Ar garantijām attiecībā uz precēm rīkojas tāpat, kā ar preču iespēju līgumiem kas minēti 10. punktā.

12.

Persona, kas nodod preces vai garantētas tiesības, kas attiecas uz preču īpašumtiesībām atpirkuma līgumā, un persona, kas aizdod preces preču aizdevuma līgumā, iekļauj šādas preces tā kapitāla normatīvu aprēķinā saskaņā ar šo pielikumu.

a)   Termiņa sadalījums

13.

Katrai precei attiecīgās iestādes izmanto atsevišķu termiņa sadalījuma izkārtojumu saskaņā ar 1. tabulu. Visas šīs preces pozīcijas un visas pozīcijas, ko uzskata par tās pašas preces pozīcijām saskaņā ar 7. punktu, ievieto attiecīgos termiņa intervālos. Fiziskus krājumus ievieto pirmajā termiņu intervālā.

1. tabula

Termiņa intervāls

(1)

Izplatīšanas likme % ( %)

(2)

0 ≤ 1 mēnesi

1,50

> 1 ≤ 3 mēnešiem

1,50

> 3 ≤ 6 mēnešiem

1,50

> 6 ≤ 12 mēnešiem

1,50

> 1 ≤ 2 gadi

1,50

> 2 ≤ 3 gadi

1,50

> 3 gadiem

1,50

14.

Kompetentās iestādes var ļaut kompensēt pozīcijas, kas ir tās pašas preces pozīcijas, vai ko tās saskaņā ar 7. punktu uzskata par tādām, un ievietot tās attiecīgā termiņa intervālā, pamatojoties uz neto pamata vērtību, ja:

a)

tās ir tādu līgumu pozīcijas, kuru termiņš beidzas tajā pašā dienā,

b)

tās ir tādu līgumu pozīcijas, kuru termiņš beidzas 10 dienās pēc otras pozīcijas termiņa beigām, ja līgumus tirgo tirgos, kam ir ikdienas piegādes datumi.

15.

Iestāde pēc tam summē garās pozīcijas un īsās pozīcijas katrā termiņa intervālā. Garās (īsās) pozīcijas, kas ir saskaņotas ar īsām (garām) pozīcijām konkrētā termiņa intervālā, ir šā intervāla saskaņotās pozīcijas, bet pārējās garās vai īsās pozīcijas ir tā paša intervāla nesaskaņotās pozīcijas.

16.

Konkrētā termiņa intervāla nesaskaņotās garās (īsās) pozīcijas daļa, kas ir saskaņota ar nākamā termiņa intervāla nesaskaņoto īso (garo) pozīciju ir starp diviem termiņa intervāliem saskaņota pozīcija. Nesaskaņotās garās vai nesaskaņotās īsās pozīcijas daļa, ko nevar šādi saskaņot, ir nesaskaņotā pozīcija.

17.

Iestādes kapitāla normatīvus katrai precei aprēķina, pamatojoties uz attiecīgu termiņa sadalījumu summējot:

a)

saskaņotu garo un īso pozīciju summu, kas ir reizināta ar attiecīgu izplatīšanas likmi katram termiņa intervālam, kā norādīts 13. punkta tabulas otrā slejā, un ar preces tūlītējo cenu;

b)

saskaņotu pozīciju starp diviem termiņa intervāliem katram termiņa intervālam, kurā nesaskaņota pozīcija tiek pārcelta tālāk, reizinot ar 0,6 % (piedāvājuma likme) un ar preces tūlītējo cenu;

c)

pārējās nesaskaņotās pozīcijas, ko reizina ar 15 % (atklātā (tiešā) darījumu likme) un ar preces tūlītējo cenu.

18.

Iestādes kopējos preču riska kapitāla normatīvus aprēķina, summējot kapitāla normatīvus, ko aprēķina katrai precei saskaņā ar 17. punktu.

b)   Vienkāršotā pieeja

19.

Iestādes kapitāla normatīvus katrai precei aprēķina, summējot:

a)

15 % no neto pozīcijas, īsās vai garās, kas ir reizināti ar preces tūlītējo cenu;

b)

3 % no bruto pozīcijas, kas ir garās un īsās pozīcijas summa un ir reizināti ar preces tūlītējo cenu.

20.

Iestādes kopējos preču riska kapitāla normatīvus aprēķina, summējot kapitāla normatīvus, ko aprēķina katrai precei saskaņā ar 19. punktu.

c)   Paplašināts termiņa sadalījums

21.

Kompetentās iestādes var atļaut iestādēm ievērot minimālās izplatīšanas, piedāvājuma un atklātās (tiešās) likmes, kas ir norādītas tabulā turpmāk (2. tabula), nevis tās, kas norādītas 13., 14., 17. un 18. punktā, ar nosacījumu, ka iestādes pēc to kompetento iestāžu atzinuma:

a)

veic nozīmīgu uzņēmējdarbību ar precēm;

b)

tām ir daudzveidīgu preču portfelis;

c)

tās nav gatavas izmantot iekšējos modeļus, lai aprēķinātu preču riska kapitāla normatīvus saskaņā ar V pielikumu.

2. tabula

 

Dārgmetāli, (izņemot zeltu)

Parastie metāli

Lauksaimniecības produkti (mīkstie)

Citas preces, tostarp enerģija

Izplatīšanas likme %

1,0

1,2

1,5

1,5

Izplatīšanas likme %

0,3

0,5

0,6

0,6

Turēšanas likme %

8

10

12

15


V PIELIKUMS

IEKŠĒJO MODEĻU IZMANTOŠANA KAPITĀLA PRASĪBU APRĒĶINĀŠANAI

1.

Kompetentās iestādes iestādēm var, ievērojot šajā pielikumā noteiktos nosacījumus, ļaut aprēķināt kapitāla prasības pozīciju riskam, ārvalstu valūtas riskam un/vai preču riskam, izmantojot iekšējos riska vadības modeļus, kas aizstāj I, III un IV pielikumā aprakstītās metodes vai kopā ar tām. Katrā atsevišķā gadījumā vajag, lai kompetentās iestādes noteikti atzītu modeļu izmantojumu uzraudzīta kapitāla nolūkiem.

2.

Kompetentās iestādes piešķir atzīšanu tikai tad, ja iestādes riska pārvaldības sistēma ir konceptuāli nevainojama un to īsteno godprātīgi, un, jo īpaši, ja izpildīti šādi kvalitātes standarti:

a)

iekšējais modelis ir tieši iekļauts iestādes ikdienas riska vadības procesā un ir pamats pārskatam par riska darījumiem, ko gatavo iestādes augstākai vadībai;

b)

iestādei ir riska kontroles struktūrvienība, kas ir neatkarīga no darījumu tirdzniecības struktūrvienībām un tieši pakļauta augstākai vadībai. Šai struktūrvienībai jāatbild par iestādes riska pārvaldības sistēmas plānošanu un īstenošanu. Tā sastāda un analizē dienas pārskatus par riska mērīšanas modeļa rezultātiem un attiecīgiem tirdzniecības ierobežojumu pasākumiem, kas jāveic. Struktūrvienība veic arī sākotnējo un notiekošo iekšējā modeļa legalizāciju;

c)

iestādes valde un augstākā vadība aktīvi iesaistās riska kontroles procesā, un dienas pārskatus, ko sastāda riska kontroles struktūrvienība, pārskata tāda līmeņa vadība, kuras pilnvaras ir pietiekamas, lai mazinātu gan individuālu tirgotāju pozīcijas, gan arī iestādes kopējo risku;

d)

iestādei ir pietiekams skaits darbinieku, kas ir kvalificēti izmantot sarežģītus modeļus tirdzniecībā, riska kontrolē, revīzijā un noformējuma nodaļas jomās;

e)

iestāde ir izveidojusi procedūras, lai uzraudzītu un nodrošinātu atbilstību iekšējai politikai, kas dokumentāri apstiprināta, un kontroli attiecībā uz riska pārvaldības sistēmas kopējo darbību;

f)

iestādes modelim ir pārbaudīta virzības uzskaite ar atbilstošu riska aprēķina precizitāti;

g)

iestāde bieži veic stingru stresa pārbaudes programmu, un augstākā vadība pārskata šo pārbaužu rezultātus un atspoguļo tos politikā un ierobežojumos, ko tā nosaka. Šis process īpaši attiecas uz to tirgu nelikviditāti, kas atrodas stresa tirgus apstākļos, ar koncentrācijas risku, uz vienvirziena tirgiem, gadījuma un saistību nepildīšanas risku, produktiem, kas nav lineāri, kam ir nopietnas materiālās problēmas, situācijām, kas saistītas ar cenu atšķirībām un citiem riskiem, kas nav pilnībā ietverti iekšējā modelī. Piemērotie šoki atspoguļo portfeļu raksturu un laikposmu, kas būtu vajadzīgs, lai izvairītos vai apietu riskus stingrajos tirgus apstākļos; un

h)

iestādei kā daļa no tās pastāvīga iekšējās revīzijas procesa neatkarīgi jāpārskata tās riska pārvaldības sistēma.

Pārskats, kas minēts šā punkta pirmās daļas h) apakšpunktā, aptvers gan darījumu tirdzniecības struktūrvienību, gan neatkarīgās riska kontroles struktūrvienības darbības. Vismaz reizi gadā iestādei jāveic tās kopējā riska vadības procesa pārskats.

Pārskatā tiks izvērtēta:

a)

riska vadības sistēmas un riska kontroles struktūrvienības procesa un organizācijas dokumentācijas atbilstība;

b)

kā tirgus riska pasākumi ir integrēti ikdienas riska vadībā un vadības informācijas sistēmas vienotība;

c)

kā iestāde izmanto apstiprināšanai riska cenu noteikšanas modeļus un vērtēšanas sistēmas, ko lieto darījumu un noformējuma nodaļas personāls;

d)

tirgus riska apjoms, ko aptver riska mērīšanas modelis, un to, kā apstiprina visas nozīmīgas izmaiņas riska mērīšanas procesā;

e)

cik precīzi un pilnīgi ir pozīcijas dati, to cik precīzi un atbilstoši ir nestabilitātes un korelācijas pieņēmumi, un cik precīzi ir vērtējumi un riska jutīguma aprēķini;

f)

pārbaudes procesu, ko iestādes izmanto, lai izvērtētu iekšējam modelim izmantoto datu avotu konsekvenci, savlaicīgumu un ticamību, ieskaitot šādu datu avotu neatkarību; un

g)

pārbaudes procesu, ko iestāde lieto, lai izvērtētu pretpārbaudi, ko veic, lai novērtētu modeļa precizitāti.

3.

Iestādēm ir procesi, lai nodrošinātu, ka to iekšējos modeļus atbilstoši apstiprina kvalificētas puses, kas ir neatkarīgas no izstrādes procesa, lai nodrošinātu, kas tās ir konceptuāli atbilstošas un adekvāti risina visus materiālas dabas riskus. Šo apstiprināšanu veic pēc tam, kad iekšējais modelis ir sākotnēji izstrādāts un kad iekšējam modelim ir veiktas jebkāda veida ievērojamas izmaiņas. Apstiprināšanu veic arī periodiski, bet īpaši gadījumos, ja ir bijušas jebkādas ievērojamas strukturālas izmaiņas tirgū vai izmaiņas portfeļa sastāvā, kas iekšējo modeli var padarīt neatbilstošu. Tā kā tehnika un pieredze attīstās, iestādēm šie uzlabojumi ir noderīgi. Iekšējā modeļa apstiprināšanu neierobežo attiecībā uz pretpārbaudēm, bet to skaitā, kā minimums, ir šādas darbības:

a)

pārbaudes, lai parādītu, ka jebkuri pieņēmumi, kas izdarīti iekšējā modelī, ir atbilstoši, kā arī nepietiekami nenovērtē un nenovērtē par augstu riska līmeni;

b)

papildus regulārām pretpārbaudes programmām, iestādes veic savas iekšējā modeļa apstiprināšanas pārbaudes attiecībā uz savu portfeļu riskiem un struktūrām; un

c)

iespējamā portfeļu izmantošana, lai nodrošinātu to, ka iekšējais modelis var novērtēt īpašas strukturālas iezīmes, kas var parādīties, piemēram, materiāla pamata riskus un koncentrācijas riskus.

4.

Veicot pretpārbaudes programmu, iestāde uzrauga tās modeļa precizitāti un darbību. Pretpārbaudei jānodrošina katrai darba dienai vienas dienas riska vērtības aprēķina salīdzinājums, ko nosaka iestādes vērtība, ko nosaka ar modeli portfeļa darba dienas beigu attiecībai pret vienas dienas izmaiņām portfeļa vērtībā, nākamās darbadienas beigās.

Kompetentās iestādes pārbauda iestādes spēju veikt pretpārbaudi gan faktiskām, gan iespējamām izmaiņām portfeļa vērtībā. Portfeļa vērtības iespējamo izmaiņu pretpārbaudē salīdzina portfeļa vērtību dienas beigās un nākamās dienas beigās, pieņemot nemainīgas pozīcijas. Kompetentās iestādes prasa, lai iestādes veiktu attiecīgus pasākumus, lai uzlabotu to pretpārbaudes programmu, ja uzskata to par nepilnīgu. Kompetentās iestādes var pieprasīt iestādēm veikt pretpārbaudes vai nu uz iespējamu (izmantojot portfeļa vērtības iespējamo izmaiņu, kas būtu iespējama dienas beigās un nākamās dienas beigās, pieņemot nemainīgas pozīcijas), vai faktisku apgrozību (izslēdzot maksu, komisijas un tīro procentu ienākumus) iznākumu, vai abas minētās darbības.

5.

Lai aprēķinātu kapitāla normatīvus konkrētam riskam, kas saistīts ar tirgojamām parāda un pašu kapitāla pozīcijām, kompetentās iestādes var atzīt iekšējo modeļu izmantošanu, ja papildus atbilstībai nosacījumiem šā pielikuma turpinājumā iekšējais modelis, kas atbilst šādiem nosacījumiem:

a)

skaidro vēsturiskās portfeļa cenas izmaiņas;

b)

aptver portfeļa svarīguma koncentrāciju un izmaiņas struktūrā;

c)

ir stiprs pret nelabvēlīgu vidi;

d)

ir apstiprināts ar pretpārbaudi nolūkā novērtēt, vai konkrētais risks ir aptverts precīzi. Ja kompetentās iestādes ļauj šo pretpārbaudi veikt, pamatojoties uz attiecīgiem apakšportfeļiem, tie jāizvēlas konsekventi;

e)

tas ietver ar vārdu saistīto bāzes risku, respektīvi, iestādēm jāparāda, ka modelis ir jutīgs pret materiālām īpatnējām atšķirībām starp līdzīgām, bet ne identiskām pozīcijām; un

f)

ietver gadījuma risku.

Iestādei jāatbilst arī šādiem nosacījumiem:

ja iestāde ir pakļauta gadījuma riskam, kas nav atspoguļots tās VaR mērījumā, jo tas pārsniedz 10 dienu turēšanas periodu un 99 % ticamības intervālu (zemas varbūtības un augsta riska gadījumi), iestādei jānodrošina šādu notikumu ietekmes novērtējuma ietveršana tās iekšējā kapitāla novērtējumā.

iestādes iekšējam modelim konservatīvi jānovērtē risks, kas rodas no mazāk likvīdām pozīcijām un pozīcijām ar ierobežotu cenu pārredzamību pie reālistiskiem tirgus scenārijiem. Turklāt modelim jāatbilst obligātajiem datu standartiem. Pilnvarām jābūt atbilstoši konservatīvām un tās var izmantot tikai tur, kur pieejamie dati ir nepietiekami vai neatspoguļo pozīcijas vai portfeļa patieso svārstīgumu.

Turklāt tehnikai un paraugpraksēm attīstoties, iestādes pašas gūs labumu no šīs attīstības.

Turklāt iestādei jābūt metodei, kā tās kapitāla prasību aprēķinā ietvert tās tirdzniecības portfeļa pozīciju saistību nepildīšanas risku, kam ir pieaugums salīdzinājumā ar saistību nepildīšanas risku, kas ir ietverts VaR mērījumā, kā norādīts šī punkta iepriekšējās prasībās. Lai izvairītos no dubultas skaitīšanas, iestāde, aprēķinot papildus saistību nepildīšanas risku, var ņemt vērā to, cik lielā mērā saistību nepildīšanas risks jau ietverts VaR mērījumā, it īpaši riska pozīcijām, ko varētu aizvērt un aizvērtu 10 dienās pēc nelabvēlīgu tirgus nosacījumu iestāšanās vai citām norādēm par pasliktināšanos kredītu vidē. Ja iestāde savu papildu saistību nepildīšanas risku aprēķina, izmantojot papildus risku, tās rīcībā jābūt metodikai mērīšanas pamatošanai.

Iestādei jāparāda, ka tās pieeja atbilst drošības standartiem, kas salīdzināmi ar pieeju, kura izklāstīta Direktīvas 2006/48/EK  84. līdz 89. pantā, pieļaujot nemainīgu riska līmeni, un pielāgota, ja tas ir piemēroti, lai atspoguļotu likviditāti, koncentrācijas, cenu fiksēšanu un neobligātumu.

Iestādei, kas neietver papildu saistību nepildīšanas risku, izmantojot iekšēji izstrādātu pieeju, jāaprēķina papildu izdevumi, izmantojot pieeju, kura ir konsekventa vai nu ar Direktīvas 2006/48/EK  78. līdz 83. pantā izklāstīto pieeju, vai ar minētās direktīvas 84. līdz 89. pantā izklāstīto pieeju.

Attiecībā uz riska darījumiem ar skaidru naudu vai sintētisko pārvēršanu vērtspapīros, kas būtu pakļauti Direktīvas 2006/48/EK  66. panta 2. punktā izklāstītajai atskaitīšanai vai kam būtu piešķirams 1250 % riska svērums, kā izklāstīts minētās direktīvas IX pielikuma 4. daļā, šīs pozīcijas pakļauj kapitāla maksājumam, kurš nav mazāks par šajā kārtībā norādīto. Iestādes, kuras piedalās šajos riska darījumos, var rīkoties citādi, ja tās kompetentajām iestādēm papildus tirdzniecības nodomam var parādīt, ka pastāv likvīds divvirzienu tirgus riska darījumiem saistība ar pārvēršanu vērtspapīros, vai, sintētisko pārvēršanu vērtspapīros gadījumā, pamatojas tikai uz kredīta atvasinātajiem instrumentiem, riska darījumiem saistībā ar pārvēršanu vērtspapīros pašiem vai visiem riska komponentiem, no kuriem tie sastāv. Šīs iedaļas nolūkiem divvirzienu tirgus pastāv tur, kur ir neatkarīgi godprātīgi piedāvājumi pirkt un pārdot tā, ka cena ir loģiski saistīta ar pēdējās tirdzniecības cenu vai pašreizējās godprātīgās konkurējošās pirkšanas un pārdošanas kotācijas var noteikt vienas dienas laikā un nokārtot par šādu cenu salīdzinoši īsā laikā, kas atbilst tirdzniecības tradīcijām. Lai iestāde varētu piemērot atšķirīgu pieeju, tai jābūt pietiekamiem tirgus datiem, lai nodrošinātu, ka tā pilnībā novērtē šo riska darījumu koncentrēto saistību nepildīšanas risku savā iekšējā pieejā papildu saistību nepildīšanas riska mērīšanai saskaņā ar iepriekš izklāstītajiem standartiem.

6.

Iestādes, kas izmanto iekšējos modeļus, kas nav atzīti saskaņā ar 4. punktu, ir pakļautas atsevišķiem konkrēta riska kapitāla maksājumiem, ko aprēķina tā, kā paredz I pielikums.

7.

Saskaņā ar 9. punkta b) apakšpunktu pašas iestādes aprēķinus palielina ar reizinājuma koeficientu vismaz 3.

8.

Reizinājuma koeficientu palielina ar plusa koeficientu starp 0 un 1 saskaņā ar 1. tabulu, atkarībā no noviržu skaita pēdējās 250 darba dienās, kā konstatēts iestādes pretpārbaudē. Kompetentās iestādes prasa, lai iestādes aprēķinātu novirzes saskaņā ar portfeļa vērtības faktisko vai iespējamo izmaiņu pretpārbaudi. Novirze ir vienas dienas izmaiņas portfeļa vērtībā, kas pārsniedz attiecīgo vienas dienas riska novērtējumu, ko aprēķina, izmantojot iestādes modeli. Lai noteiktu plusa koeficientu, noviržu skaitu izvērtē vismaz reizi ceturksnī.

1. tabula

Noviržu skaits

Plusa koeficients

mazāk par 5

0,00

5

0,40

6

0,50

7

0,65

8

0,75

9

0,85

10 un vairāk

1,00

Kompetentās iestādes drīkst atsevišķos gadījumos sakarā ar ārkārtējiem apstākļiem neievērot prasību palielināt reizinājuma koeficientu ar plusa koeficientu saskaņā ar 1. tabulu, ja iestāde kompetentām iestādēm ir pārliecinoši pierādījusi, ka šāds palielinājums nav vajadzīgs un ka modelis pamatā ir pareizs.

Ja daudzās novirzes norāda uz to, ka modelis nav pietiekami precīzs, kompetentās iestādes atsauc modeļa atzīšanu vai uzliek izpildīt attiecīgus pasākumus, lai nodrošinātu modeļa attiecīgu uzlabošanu.

Lai ļautu kompetentajām iestādēm uzraudzīt plusa koeficienta atbilstību tā pieaugumā, iestādes tūlīt un nekādā gadījumā vēlāk kā piecās darbadienās dara kompetentām iestādēm zināmas novirzes, kas izriet no to pretpārbaudes programmām un kas saskaņā ar iepriekš doto tabulu paredz plusa koeficienta palielinājumu.

9.

Visām iestādēm jāizpilda kapitāla normatīvi, kas pārrēķināti kā augstākais no:

a)

tās iepriekšējās dienas riska vērtības mērījuma saskaņā ar parametriem, kas precizēti šajā pielikumā, turklāt, ja tas ir atbilstoši, papildu saistību nepildīšanas risks, ko pieprasa 5. punkts; vai

b)

ik dienas riska vērtības mērījumu caurmērā katrai no iepriekšējām 60 darba dienām, kas reizināts ar 6. punktā minēto koeficientu un koriģēts ar koeficientu, kas minēts 8. punktā, turklāt, ja tas ir atbilstoši, papildu saistību nepildīšanas risks, ko pieprasa 5. punkts.

10.

Aprēķinot riska vērtības mērījumu, ievēro šādu standartu minimumu:

a)

riska vērtības mērījuma aprēķināšana vismaz ik dienas;

b)

tiek piemērots 99-tās percentiles, vienpusējs ticamības intervāls;

c)

10 dienu turēšanas periods;

d)

vēsturiska apsekojuma periods vismaz vienu gadu, izņemot gadījumu, kad īsāku apsekojuma periodu attaisno nozīmīgs pacēlums cenas nestabilitātē; un

e)

atjauninājumi, ko nosaka trīs mēnešu dati.

11.

Kompetentās iestādes prasa, lai modelis precīzi aptvertu visu reālās cenas risku attiecībā uz iespēju darījumiem vai līdzīgām pozīcijām un to, lai jebkurš risks, uz ko modelis neattiecas, tiktu attiecīgi nodrošināts ar pašu kapitālu.

12.

Riska mērīšanas modelis aptver pietiekamu skaitu riska faktoru atkarībā no iestādes darbības līmeņa attiecīgos tirgos un jo īpaši.

Procentu likmes risks

Iekšējā modelī iekļauj riska faktoru kopumu, kas atbilst katras valūtas procentu likmēm, kurās iestādei ir bilances vai ārpusbilances pozīcijas, ko ietekmē procentu likme. Iestādes modelē ienākumu līknes, izmantojot kādu no vispārpieņemtām metodēm. Procentu likmju riskam galvenajās valūtās un tirgos ienākumu līkni sadala vismaz sešos termiņa segmentos, lai aptvertu likmju nestabilitātes atšķirības visā ienākumu līknē. Riska mērīšanas sistēmai jāaptver arī risks, ko nosaka dažādu ienākuma līkņu dinamika, kas nav pilnīgi savstarpēji saistīta.

Valūtas maiņas likmes risks

Riska mērīšanas sistēmā iekļauj riska faktorus, kas atbilst zeltam un atsevišķām ārvalstu valūtām, kurās denominētas iestādes pozīcijas.

CIU aktuālās ārvalstu valūtas pozīcijas CIU tiks ņemtas vērā. Ziņojumu sniegšanā par CIU ārvalstu valūtas pozīcijām, iestādes var paļauties uz trešo personu, ja ir atbilstoši nodrošināta šā ziņojuma pareizība. Ja iestādei nav zināmas CIU ārvalstu valūtas pozīcijas. Šī pozīcija būtu jāsadala un jāizmanto saskaņā ar III pielikuma 2.1. punktu.

Kapitāla risks

Riska mērīšanas sistēmā izmanto atsevišķu riska faktoru vismaz katram no kapitāla tirgiem, kuros iestādei ir nozīmīgas pozīcijas.

Preču risks

Riska mērīšanas sistēmā izmanto atsevišķu riska faktoru vismaz katrai precei, kurā iestādei ir nozīmīgas pozīcijas. Iekšējam modelim jāaptver risks, ko rada līdzīgu, bet ne vienādu preču korelējoša dinamika, kas nav pilnīgi saistīta, un atvērtība termiņa cenu izmaiņām, ko rada termiņa nesakritības. Tā arī ņem vērā tirgus īpatnības, jo īpaši piegādes datumus un tirgotājiem paredzēto iespēju izslēgt pozīcijas.

13.

Kompetentās iestādes var ļaut iestādēm riska kategorijās un starp tām izmantot empīriskas korelācijas, ja tās atzīst, ka iestādes korelāciju aprēķina sistēma ir nevainojama un to īsteno godprātīgi.


VI PIELIKUMS

LIELA RISKA DARĪJUMU KAPITĀLA PRASĪBU APRĒĶINĀŠANA

1.

Pārsniegumu, kas minēts 31. panta b) punktā, aprēķina, izvēloties tos komponentus klienta vai attiecīgās klientu grupas kopējos tirdzniecības riska darījumos, kas piesaista augstākās konkrētā riska prasības pielikumā un/vai prasības II pielikumā, kuru summa vienāda ar pārsnieguma summu, kas minēta 31. panta a) punktā;

2.

Ja pārsniegums nepastāv ilgāk par 10 dienām, papildu kapitāla prasības šiem komponentiem ir 200 % no normatīva, kas minēts iepriekšējā teikumā.

3.

Desmit dienas pēc tam, kad pārsniegums parādījies, tā komponentus, ko izvēlas saskaņā ar iepriekšminētajiem kritērijiem, ieraksta tabulā attiecīgajā 1. slejas rindā konkrētā riska prasību augošā secībā, kas minēti I pielikumā un/vai II pielikumā. Kapitāla pietiekamības prasības, kas vienādas ar I pielikumā minētā īpašā riska normatīvu un/vai II pielikumā minēto prasību summu šiem komponentiem, kas reizināta ar attiecīgo faktoru 1. tabulas.

1. tabula

Pārsniegums

(pamatojoties uz pašu kapitāla procentiem)

Faktori

Līdz 40 %

200 %

No 40 % līdz 60 %

300 %

No 60 % līdz 80 %

400 %

No 80 % līdz 100 %

500 %

No 100 % līdz 250 %

600 %

Virs 250 %

900 %


VII PIELIKUMS

TIRDZNIECĪBA

A DAĻA

Tirdzniecības nodoms

Pozīcijas/portfeļi, kuras uzglabā, lai tirgotos, atbilst šādām prasībām:

a)

pozīciju/instrumentu vai portfeļu tirdzniecības stratēģijai ir jābūt skaidri dokumentētai, ko apstiprinājusi augstākā vadība un kas ietver paredzamo turēšanas horizontu;

b)

lai aktīvi pārvaldītu pozīcijas, ir jābūt skaidri noteiktai politikai un procedūrām un tās ietver:

i)

pozīcijas, kas uzņemtas tirdzniecības nodaļā;

ii)

pozīciju limiti ir noteikti un to atbilstība tiek pārraudzīta;

iii)

komercaģentam ir tiesības, apstiprinātās stratēģijas un nolemto limitu ietvaros, patstāvīgi lemt par pozīciju pārvaldīšanu/ieiešanu pozīcijā;

iv)

ziņojums augstākai vadībai par pozīcijām ir iestādes riska vadības procesa neatņemama sastāvdaļa;

v)

pozīcijas tiek aktīvi uzraudzītas atbilstoši informācijas avotiem par tirgu un atbilstoši pozīciju vai to riska daļu novērtējumam attiecībā uz pieprasījumu vai to spēju nodrošināties, ieskaitot novērtējumu par tirgus sākotnējo izmaksu kvalitāti un tirgus datu pieejamību vērtēšanas procesā, tirgus apgrozījuma līmeni, kā arī tirgoto pozīciju lielumu.

c)

lai aktīvi uzraudzītu pozīciju atbilstību iestādes tirdzniecības stratēģijai, ieskaitot pozīciju apgrozījuma un pārdošanas uzraudzību iestādes tirdzniecības grāmatā, ir jābūt skaidri noteiktai politikai un procedūrām.

B DAĻA

Sistēmas un kontroles

1.

Lai nodrošinātu piesardzīgas un ticamas vērtību aplēses, iestādes izveido un uztur sistēmas un kontroles.

2.

Sistēmās un kontrolēs ietilpst vismaz šādi elementi:

a)

vērtēšanas procesa dokumentēta politika un procedūras. Šeit ietilpst skaidri noteikti pienākumi attiecībā uz dažādām jomām, kas skar vērtību noteikšanu, tirgus informācijas avotus un pārskatus par tās atbilstību, neatkarīgas novērtēšanas biežumu, slēgšanas cenu grafiku, vērtējuma pielāgošanas procedūras, mēneša beigu un ad-hoc verificēšanas procedūras.

b)

skaidra un neatkarīga (no tirdzniecības un klientu apkalpošanas struktūrvienības) atbildīgās nodaļas ziņojumu sniegšanas kārtība.

Ziņojumu sniegšanas kārtībai jāsniedzas līdz pat atbildīgajam padomes izpilddirektoram.

Piesardzīgas novērtēšanas metodes

3.

Novērtēšana pēc tirgus cenas ir vismaz viens no pozīciju ikdienas novērtējumiem, kas balstās uz brīvi pieejamu, no neitrāliem avotiem iegūtu, noslēguma cenu. Piemēram, apmaiņas cenas, datorā atrodamās vērtspapīru cenas vai vairāku neatkarīgu, cienījamu mākleru noteiktās cenas.

4.

Novērtējot pēc tirgus cenas, jāizmanto piesardzīgākā pieprasījuma/piedāvājuma daļa, izņemot gadījumus, kad iestāde ir nozīmīgs tirgus līderis kādā noteiktā finanšu instrumenta vai preču jomā un noslēgšana ir iespējama ar vidējo tirgus cenu.

5.

Ja novērtēšana pēc tirgus cenas nav iespējama, iestādei jāveic savu pozīciju/portfeļu pārvērtēšana, izmantojot modeli, pirms tā uzsāk tirdzniecības portfeļa kapitāla prasības noteikšanu. Pārvērtēšanu, izmantojot modeli, definē kā jebkuru pārvērtēšanu, ko veido tirgus vērtība, kas kalpo par kritēriju, ir ekstrapolēta vai citādi aprēķināta pēc tirgus sākotnējām izmaksām.

6.

Veicot pārvērtēšanu, izmantojot modeli ir jāievēro šādas prasības:

a)

augstākā vadība ir informēta par tiem tirdzniecības portfeļa elementiem, uz kuriem attiecas pārvērtēšana, izmantojot modeli, un tā arī apzinās to izraisīto neprecizitāšu būtiskumu attiecībā uz ziņojumiem par uzņēmējdarbības risku/darbības rezultātu;

b)

datus par tirgu, iespēju robežās iegūst atbilstoši tirgus cenām un īpašu pozīciju atbilstība tirgus vērtībai un modeļa parametriem tiek novērtēta bieži;

c)

ja iespējams, jāizmanto tirgus praksē vispārpieņemta novērtēšanas metodoloģija, attiecībā uz finanšu instrumentiem vai precēm;

d)

ja iestāde pati ir izveidojusi modeli, tam jābalstās uz attiecīgiem pieņēmumiem, kurus izvērtējusi un pārbaudījusi pietiekami kvalificēta trešā persona, kas ir neatkarīga no modeļa izstrādāšanas procesa;

e)

ir jābūt oficiālām izmaiņu kontroles procedūrām, un, lai pārbaudītu novērtējumu, ir jāuzglabā un regulāri jāizmanto šā modeļa drošības kopija;

f)

riska pārvaldei ir zināmas šo izmantoto modeļu nepilnības un arī tas, kā tās labāk atspoguļot izvērtējumā;

g)

šis modelis ir regulāri jāpārbauda, lai noteiktu tā rezultātu precizitāti (piem., to ka pieņēmumi vēl joprojām ir atbilstīgi, P&L novērtējums pret riska faktoriem, faktiskās noslēguma vērtības salīdzināšana ar modeļa rezultātiem).

d) apakšpunkta nolūkā, modeli izveido vai apstiprina neatkarīgi no darījumu biroja. To izmēģina neatkarīgi. Tajā ietilpst matemātisko aprēķinu novērtējums, pieņēmumi un programmatūras izmantošana.

7.

Neatkarīgai cenu pārbaudei ir jānotiek papildus ikdienas novērtēšanai pēc tirgus cenas vai izmantojot modeli. Tas ir process kurā regulāri pārbauda tirgus cenu vai modeļa parametru precizitāti un neatkarību. Ja ikdienas novērtēšanu pēc tirgus cenas var veikt komercaģents, tirgus cenu un modeļa parametru pārbaude jāveic no tirdzniecības neatkarīgai vienībai vismaz reizi mēnesī (vai arī biežāk, atkarībā no tirdzniecības/realizācijas rakstura). Ja nav pieejami neatkarīgi cenu noteikšanas avoti, vai arī ja tie ir subjektīvāki, atbilstoši ir tādi piesardzīgi pasākumi, kā vērtības korekcijas.

Vērtības korekcijas vai rezerves

8.

Lai ņemtu vērā vērtības korekcijas/rezerves, iestādes izveido un uztur sistēmas un kontroles.

Vispārējie standarti

9.

Kompetentās iestādes pieprasa formāli ņemt vērā šādas vērtību korekcijas/rezerves: nesaņemto kredītu ienākumu/izdevumu starpību, pozīcijas aizvēršanas vai likvidācijas izdevumus, operacionālo risku, pirmstermiņa izbeigšanu, ieguldījumu un finansējumu izmaksas, paredzamos administratīvos izdevumus un, vajadzības gadījumā, modeļa riskus.

Mazāk likvīdu pozīciju standarti

10.

Mazāk likvīdas pozīcijas var rasties gan tirgus notikumu, gan ar iestādi saistītu situāciju dēļ, piem., koncentrētu pozīciju un/vai likumā noteiktu prasību zaudējušu pozīciju dēļ.

11.

Nosakot vai mazāk likvīdu pozīciju rezerves korekcijas ir nepieciešamas, iestādēm jāapsver vairāki faktori. Šajos faktoros ietilpst laika daudzums, kas būtu nepieciešams, lai nosegtu pozīcijā pozīcijas/riskus, pieprasījuma/piedāvājuma spektra nestabilitāte un vidējais lielums, tirgus kotāciju pieejamība (tirgus līderu skaits un identitāte) un tirdzniecības apjomu nestabilitāte un vidējais lielums, tirgus koncentrācijas, pozīciju novecošana, cik lielā mērā vērtēšana pamatojas uz modeļa izmantošanu, un citu modeļa risku ietekme.

12.

Izmantojot trešo personu pārvērtēšanu, izmantojot modeli, iestādēm jāapsver vai izmantot vērtības korekciju. Papildus, iestādēm jāapsver vajadzība veidot rezerves mazāk likvīdām pozīcijām un regulāri jāpārbauda to nepārtrauktā lietderība.

13.

Ja vērtību korekcijas/rezerves izraisa kārtējā finanšu gada faktiskos zaudējumus, tie ir jāatskaita no iestādes sākotnējā pašu kapitāla, atbilstoši Direktīvas 2006/48/EK 57. panta k) punktam.

14.

Cita pelņa/zaudējumi, kas radušies vērtības korekcijas/rezerves rezultātā, jāiekļauj “neto tirdzniecības portfeļa ienākumos”, kas minēta 13. panta 2. punkta b) apakšpunktā, un ir jāpieskaita/jāatņem pašu rezerves kapitālam, kas saskaņā ar šādiem noteikumiem paredzēts, lai segtu tirgus risku.

15.

Vērtības korekcijas/rezerves, kas pārsniedz tās, kas veiktas saskaņā ar grāmatvedības pamatnoteikumiem, kuriem iestāde ir pakļauta, jāizskata saskaņā ar 13. punktu, ja tās ir iemesls būtiskiem zaudējumiem, vai saskaņā ar 14. punktu citos gadījumos.

C DAĻA

Iekšējā riska ierobežošana

1.

Iekšējā riska ierobežošana, ir pozīcija, kas būtiski vai pilnībā kompensē tirdzniecības portfelī neietvertu pozīciju vai pozīciju grupu riska elementu. Pozīcijas, kas radušās iekšējā riska ierobežošanas rezultātā, ir piemērotas tirdzniecības portfeļa kapitāla prasības noteikšanai, ar nosacījumu, ka tās tiek uzglabātas tirgošanās nolūkos un ir ievēroti A un B daļā noteiktie vispārīgie kritēriji attiecībā uz piesardzīgu novērtēšanu un nolūku tirgoties. Īpaši:

a)

iekšējā riska ierobežošana nav paredzēta, lai galvenokārt izvairītos vai mazinātu kapitāla prasības;

b)

iekšējā riska ierobežošana ir pienācīgi jādokumentē un tā ir pakļauta īpašai iekšējai apstiprināšanai un revīzijas procedūrām;

c)

iekšējie darījumi ir jāveic saskaņā ar tirgus nosacījumiem;

d)

tirgus riska apjoms, ko rada iekšējā riska ierobežošana, tirdzniecības portfelī ir jāpārvalda dinamiski un atbilstīgi atļautajiem limitiem;

e)

iekšējie darījumi ir rūpīgi jāuzrauga.

Uzraudzība ir jānodrošina ar attiecīgu metožu palīdzību.

2.

1. punktā minētā apstrāde neskar kapitāla prasību, kas piemērojama iekšējā riska ierobežošanas ārpus tirdzniecības portfeļa pozīciju pusei.

3.

Neskarot 1. un 2. punktu, ja iestāde nodrošina ārpus tirdzniecības portfeļa esošu kredīta riska darījumu, izmantojot kredīta atvasināto instrumentu, kas reģistrēts tās tirdzniecības portfelī (izmantojot iekšējo nodrošinājumu), ārpus tirdzniecības portfeļa esošais riska darījums netiek uzskatīts par nodrošinātu kapitāla pietiekamības vajadzībām, ja vien iestāde no piemērota trešās puses aizsardzības piegādātāja nepērk kredīta atvasināto instrumentu, kas atbilst Direktīvas 2006/48/EK VIII pielikuma 2. daļas 19. punktā izklāstītajām prasībām attiecībā uz ārpus tirdzniecības portfeļa esošiem riska darījumiem. Tur, kur ir pirkta šāda trešās puses aizsardzība un ir atzīts, ka tā ir ārpus tirdzniecības grāmatas esoša riska darījuma nodrošinājums kapitāla prasību aprēķina vajadzībām, ne iekšējā, ne ārējā kredīta atvasinātā instrumenta nodrošinājums netiek iekļauts tirdzniecības grāmatā kapitāla prasību aprēķina vajadzībām.

D DAĻA

Iekļaušana tirdzniecības portfelī

1.

Iestādēm jābūt skaidri noteiktai politikai un procedūrām, lai noteiktu, kuras pozīcijas iekļaut tirdzniecības portfelī kapitāla prasību aprēķina vajadzībām, kas atbilst 11. pantā izklāstītajiem kritērijiem un ņem vērā iestādes risku pārvaldības iespējas un praksi. Atbilstība šai politikai un procedūrām pilnībā jādokumentē un jāpakļauj periodiskai iekšējai revīzijai.

2.

jābūt skaidri noteiktai politikai un procedūrām vispārējai tirdzniecības portfeļa pārvaldībai. Kā minimums šai politikai un procedūrām jāapskata:

a)

aktivitātes, kuras iestāde uzskata par saistītām ar tirdzniecību un par tirdzniecības portfeļa sastāvdaļu kapitāla prasību vajadzībām;

b)

apjoms, kādā pozīcija var tikt ik dienas vērtēta pēc tirgus cenas ar atsauci uz aktīvu, likvīdu divvirzienu tirgu

c)

pozīcijas, kas pēc iestādes iespējām ir vērtētas, izmantojot modeli:

i)

identificēt visus pozīcijas būtiskos riskus;

ii)

nodrošināt visus pozīcijas būtiskos riskus ar instrumentiem, kuriem pastāv aktīvs, likvīds divvirzienu tirgus un;

iii)

atvasināt galveno modelī izmantoto pieņēmumu un parametru vērtējumus, uz kuriem var paļauties;

d)

apjoms, kādā iestāde var un tai vajadzīgs veikt vērtējumus pozīcijai, ko saskaņotā veidā var apstiprināt ārēji;

e)

apjoms, kādā tiesiskie ierobežojumi vai citas operacionālās prasības kavēs iestādes spēju veikt pozīcijas likvidāciju vai nodrošināšanu īsā termiņā;

f)

apjoms, kādā iestāde var un tai vajadzīgs aktīvi pārvaldīt pozīcijas tās ar tirdzniecību saistītajā darbībā un;

g)

apjoms, kādā iestāde var pārcelt risku vai pozīcijas no ārpustirdzniecības uz tirdzniecības portfeli, un kritērijus šādai pārcelšanai.

3.

Kompetentās iestādes var atļaut iestādēm apstrādāt pozīcijas, kas ir turējumi tirdzniecības portfelī, kā izklāstīts Direktīvas 2006/48/EK 57. panta l), m) un n) punktā, kā pašu kapitāla vai parāda instrumentus, kā tas ir piemēroti, ja iestāde parāda, ka tā ir aktīvs tirgus veidotājs šajās pozīcijās. Šajā gadījumā iestādei jābūt pienācīgām sistēmām un kontrolēm pār prasībām atbilstošu pašu fondu instrumentu tirdzniecību.

4.

Ar tirdzniecību saistītos repo darījumus, ko iestāde ieskaita ārpustirdzniecības portfelī, var iekļaut tirdzniecības portfelī kapitāla prasību vajadzībām, ja vien tiek iekļauti visi šādi repo darījumi. Šim nolūkam kā repo darījumus, kas saistīti ar tirdzniecību, definē tos, kas atbilst 11. panta 2. daļas un VII pielikuma A daļas prasībām, un abas to puses ir vai nu skaidra nauda, vai tirdzniecības portfelī iekļaujami vērtspapīri. Neatkarīgi no tā, kur tie ir reģistrēti, visi repo darījumi pakļauti ārpustirdzniecības portfeļa pretējās puses novērtējumam.


VIII PIELIKUMS

ATCELTĀS DIREKTĪVAS

A DAĻA

Atceltās Direktīvas Ar To Vēlākiem Grozījumiem

(kā minēts 52. pantā)

Padomes Direktīva 93/6/EEK (1993. gada 15. marts) par ieguldījumu sabiedrību un kredītiestāžu kapitāla pietiekamību

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 98/31/EK (1998. gada 22. jūnijs), ar ko groza Padomes Direktīvu 93/6/EEK par ieguldījumu sabiedrību un kredītiestāžu kapitāla pietiekamību

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 98/33/EK (1998. gada 22. jūnijs), ar ko groza Padomes Direktīvas 77/780/EEK par kredītiestāžu darbības sākšanu un veikšanu 12. pantu, Padomes Direktīvas 89/647/EEK par kredītiestāžu maksātspējas koeficientu 2., 5., 6., 7., 8. pantu, kā arī II un III pielikumu, un Padomes Direktīvas 93/6/EEK par ieguldījumu sabiedrību un kredītiestāžu kapitāla pietiekamību 2. pantu un II pielikumu

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/87/EK (2002. gada 16. decembris) par papildu uzraudzību kredītiestādēm, apdrošināšanas uzņēmumiem un ieguldījumu sabiedrībām finanšu konglomerātos un par grozījumiem Padomes Direktīvās 73/239/EEK, 79/267/EEK, 92/49/EEK, 92/96/EEK, 93/6/EEK un 93/22/EEK, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvās 98/78/EK un 2000/12/EK

Vienīgi 26. pants.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/39/EK (2004. gada 21. aprīlis), kas attiecas uz finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Padomes Direktīvas 85/611/EEK un 93/6/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/12/EK, un atceļ Padomes Direktīvu 93/22/EEK

Vienīgi 67. pants.

B DAĻA

Transponēšanas Termiņi

(kā minēts 52. pantā)

Direktīva

Transponēšanas termiņš

Padomes Direktīva 93/6/EEK

1.7.1995.

Direktīva 98/31/EK

21.7.2000.

Direktīva 98/33/EK

21.7.2000.

Direktīva 2002/87/EK

11.8.2004.

Direktīva 2004/39/EK

Vēl nav pieejams

Direktīva 2005/1/EK

13.5.2005.


IX PIELIKUMS

ATBILSTĪBAS TABULA

Šī direktīva

Direktīva 93/6/EEK

Direktīva 98/31/EK

Direktīva 98/33/EK

Direktīva 2002/87/EK

Direktīva 2004/39/EK

1. panta 1. punkta pirmais teikums

 

 

 

 

 

1. panta 1. punkta otrais teikums un 2. punkts

1. pants

 

 

 

 

2. panta 1. punkts

 

 

 

 

 

2. panta 2. punkts

7. panta 3. punkts

 

 

 

 

3. panta 1. punkta a) apakšpunkts

2. panta 1. punkts

 

 

 

 

3. panta 1. punkta b) apakšpunkts

2. panta 2. punkts

 

 

 

67. panta 1. punkts

3. panta 1. punkta c) līdz e) apakšpunkts

2. panta 3. līdz 5. punkts

 

 

 

 

3. panta 1. punkta f) un g) apakšpunkts

 

 

 

 

 

3. panta 1. punkta h) apakšpunkts

2. panta 10. punkts

 

 

 

 

3. panta 1. punkta i) apakšpunkts

2. panta 11. punkts

 

3. panta 1. punkts

 

 

3. panta 1. punkta j) apakšpunkts

2. panta 14. punkts

 

 

 

 

3. panta 1. punkta k) un l) apakšpunkts

2. panta 15. un 16. punkts

1. panta 1. punkta b) apakšpunkts

 

 

 

3. panta 1. punkta m) apakšpunkts

2. panta 17. punkts

1. panta 1. punkta c) apakšpunkts

 

 

 

3. panta 1. punkta n) apakšpunkts

2. panta 18. punkts

1. panta 1. punkta d) apakšpunkts

 

 

 

3. panta 1. punkta o) līdz g) apakšpunkts

2. panta no 19. līdz 21. punkts

 

 

 

 

3. panta 1. punkta r) apakšpunkts

2. panta 23. punkts

 

 

 

 

3. panta 1. punkta s) apakšpunkts

2. panta 26. punkts

 

 

 

 

3. panta 2. punkts

2. panta 7. un 8. punkts

 

 

 

 

3. panta 3. punkta a) un, b) apakšpunkts

7. panta 3. punkts

 

 

26. pants

 

3. panta 3. punkta c) apakšpunkts

7. panta 3. punkts

 

 

 

 

4. pants

2. panta 24. punkts

 

 

 

 

5. pants

3. panta 1. un 2. punkts

 

 

 

 

6. pants

3. panta 4. punkts

 

 

 

67. panta 2. punkts

7. pants

3. panta 4.a punkts

 

 

 

67. panta 3. punkts

8. pants

3. panta 4.b punkts

 

 

 

67. panta 3. punkts

9. pants

3. panta 3. punkts

 

 

 

 

10. pants

3. panta 5. līdz 8. punkts

 

 

 

 

11. pants

2. panta 6. punkts

 

 

 

 

12. panta pirmā daļa

2. panta 25. punkts

 

 

 

 

12. panta otrā daļa

 

 

 

 

 

13. panta 1. punkta pirmā daļa

V pielikuma 1. punkta pirmā daļa

 

 

 

 

13. panta 1. punkta otrā daļa un 2. līdz 5. punkts

V pielikuma 1. punkta otrā daļa un no3. panta 1. punkta otrā daļa un no 2. līdz 5. punkts

1. panta 7. punkts un IV pielikuma a) un b) apakšpunkti

 

 

 

14. pants

V pielikuma 6. un 7. punkts

4. pielikuma c) apakšpunkts

 

 

 

15. pants

V pielikuma 8. punkts

 

 

 

 

16. pants

V pielikuma 9. punkts

 

 

 

 

17. pants

 

 

 

 

 

18. panta 1. punkta pirmā daļa

4. panta 1. punkta pirmā daļa

 

 

 

 

18. panta 1. punkta a) un, b) apakšpunkts

4. panta 1. punkta i) un ii) apakšpunkts

1. panta 2. punkts

 

 

 

18. panta no 2. līdz 4. punktam

4. panta 6. līdz 8. punkts

 

 

 

 

19. panta 1. punkts

 

 

 

 

 

19. panta 2. punkts

11. panta 2. punkts

 

 

 

 

19. panta 3. punkts

 

 

 

 

 

20. pants

 

 

 

 

 

21. pants

IV pielikums

 

 

 

 

22. pants

 

 

 

 

 

23. panta pirmā un otrā daļa

7. panta 5. un 6. punkts

 

 

 

 

23. panta trešā daļa

 

 

 

 

 

24. pants

 

 

 

 

 

25. pants

 

 

 

 

 

26. panta 1. punkts

7. panta 10. punkts

1. panta 4. punkts

 

 

 

26. panta no 2. līdz 4. punktam

7. panta 11. līdz 13. punkts

 

 

 

 

27. pants

7. panta 14. un 15. punkts

 

 

 

 

28. panta 1. punkts

5. panta 1. punkts

 

 

 

 

28. panta 2. punkts

5. panta 2. punkts

1. panta 3. punkts

 

 

 

28. panta 3. punkts

 

 

 

 

 

29. panta 1. punkta a) līdz c) apakšpunkts un nākamās divas daļas

VI pielikuma 2. punkts

 

 

 

 

29. panta 1. punkta pēdējā daļa

 

 

 

 

 

29. panta 2. punkts

VI pielikuma 3. punkts

 

 

 

 

30. panta 1. punkts un 2. punkta pirmā daļa

VI pielikuma 4. un 5. punkts

 

 

 

 

30. panta 2. punkta otrā daļa

 

 

 

 

 

30. panta 3. un 4. punkts

VI pielikuma 6. un 7. punkts

 

 

 

 

31. pants

VI pielikuma 8. punkta 1. apakšpunkts, 2. apakšpunkta pirmais teikums, 3. līdz 5. apakšpunkts

 

 

 

 

32. pants

VI pielikuma 9. un 10. punkts

 

 

 

 

33. panta 1. un 2. punkts

 

 

 

 

 

33. panta 3. punkts

6. panta 2. punkts

 

 

 

 

34. pants

 

 

 

 

 

35. panta 1. līdz 4. punkts

8. panta 1. līdz 4. punkts

 

 

 

 

35. panta 5. punkts

8. panta 5. punkta pirmais teikums

1. panta 5. punkts

 

 

 

36. pants

9. panta 1. līdz 3. punkts

 

 

 

 

37. pants

 

 

 

 

 

38. pants

9. panta 4. punkts

 

 

 

 

39. pants

 

 

 

 

 

40. pants

2. panta 9. punkts

 

 

 

 

41. pants

 

 

 

 

 

42. panta 1. punkta a) līdz c) apakšpunkts

10. panta pirmais, otrais un trešais ievilkums

 

 

 

 

42. panta 1. punkta d) un e) apakšpunkts

 

 

 

 

 

42. panta 1. punkta l) un f) apakšpunkts

10. panta ceturtais ievilkums

 

 

 

 

42. panta 1. punkta g) apakšpunkts

 

 

 

 

 

43. pants

 

 

 

 

 

44. pants

 

 

 

 

 

45. pants

 

 

 

 

 

46. pants

12. pants

 

 

 

 

47. pants

 

 

 

 

 

48. pants

 

 

 

 

 

49. pants

 

 

 

 

 

50. pants

15. pants

 

 

 

 

I pielikuma no 1. līdz 4. punkts

I pielikuma 1. līdz 4. punkts

 

 

 

 

I pielikuma 4. punkta pēdējā daļa

2. panta 22. punkts

 

 

 

 

I pielikuma 5. līdz 7. punkts

I pielikuma 5. līdz 7. punkts

 

 

 

 

I pielikuma 8. punkts

 

 

 

 

 

I pielikuma 9. līdz 11. punkts

I pielikuma 8. līdz 10. punkts

 

 

 

 

I pielikuma 12. līdz 14. punkts

I pielikuma 12. līdz 14. punkts

 

 

 

 

I pielikuma 15. un 16. punkts

2. panta 12. punkts

 

 

 

 

I pielikuma 17. līdz 41. punkts

I pielikuma 15. līdz 39. punkts

 

 

 

 

I pielikuma 42. līdz 56. punkts

 

 

 

 

 

II pielikuma 1. un 2. punkts

II pielikuma 1. un 2. punkts

 

 

 

 

II pielikuma 3. līdz 11. punkts

 

 

 

 

 

III pielikuma 1. punkts

III pielikuma 1. punkta pirmā daļa

1. panta 7. punkts un III pielikuma a) apakšpunkts

 

 

 

III pielikuma 2. punkts

III pielikuma 2. punkts

 

 

 

 

III pielikuma 2.1. punkta pirmā līdz trešā daļa

III pielikuma 3.1. punkts

1. panta 7. punkts un III pielikuma b) punkts

 

 

 

III pielikuma 2.1. punkta ceturtā daļa

 

 

 

 

 

III pielikuma 2.1. punkta piektā daļa

III pielikuma 3.2. punkts

1. panta 7. punkts un III pielikuma b) punkts

 

 

 

III pielikuma 2.2 daļa, 3. punkts, 3. punkta 1. daļa

III pielikuma 4. līdz 6. punkts

1. panta 7. punkts un III pielikuma c) punkts

 

 

 

III pielikuma 3.2. punkts

III pielikuma 8. punkts

 

 

 

 

III pielikuma 4. punkts

III pielikuma 11. punkts

 

 

 

 

IV pielikuma no 1. līdz 20. punktam

VII pielikuma 1. līdz 20. punkts

1. panta 7. punkts un V pielikums

 

 

 

IV pielikuma 21. punkts

11.a pants

1. panta 6. punkts

 

 

 

V pielikuma 1. līdz 12. punkts, trešā daļa

VIII pielikuma 1. līdz 13. punkts, ii) apakšpunkts

1. panta 7. punkts un V pielikums

 

 

 

V pielikuma 12. punkta ceturtā daļa

 

 

 

 

 

V pielikuma 12. punkta piektā daļa līdz 13. punkts

VIII pielikuma 13. punkta iii) apakšpunkts līdz 14. punkts

1. panta 7. punkts un V pielikums

 

 

 

VI pielikums

VI pielikuma 8. punkta 2. apakšpunkts sākot no pirmā teikuma

 

 

 

 

VII pielikums

 

 

 

 

 

VIII pielikums

 

 

 

 

 

IX pielikums

 

 

 

 

 


Augša