EUR-Lex Piekļuve Eiropas Savienības tiesību aktiem

Atpakaļ uz EUR-Lex sākumlapu

Šis dokuments ir izvilkums no tīmekļa vietnes EUR-Lex.

Dokuments 32004L0039

Eiropas Parlamenta un padomes Direktīva 2004/39/EK (2004. gada 21. aprīlis), kas attiecas uz finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Padomes Direktīvas 85/611/EEK un 93/6/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/12/EK un atceļ Padomes Direktīvu 93/22/EEK

OV L 145, 30.4.2004., 1./44. lpp. (ES, DA, DE, EL, EN, FR, IT, NL, PT, FI, SV)
Īpašais izdevums čehu valodā: Nodaļa 06 Sējums 007 Lpp. 263 - 306
Īpašais izdevums igauņu valodā: Nodaļa 06 Sējums 007 Lpp. 263 - 306
Īpašais izdevums latviešu valodā: Nodaļa 06 Sējums 007 Lpp. 263 - 306
Īpašais izdevums lietuviešu valodā: Nodaļa 06 Sējums 007 Lpp. 263 - 306
Īpašais izdevums ungāru valodā Nodaļa 06 Sējums 007 Lpp. 263 - 306
Īpašais izdevums maltiešu valodā: Nodaļa 06 Sējums 007 Lpp. 263 - 306
Īpašais izdevums poļu valodā: Nodaļa 06 Sējums 007 Lpp. 263 - 306
Īpašais izdevums slovāku valodā: Nodaļa 06 Sējums 007 Lpp. 263 - 306
Īpašais izdevums slovēņu valodā: Nodaļa 06 Sējums 007 Lpp. 263 - 306
Īpašais izdevums bulgāru valodā: Nodaļa 06 Sējums 008 Lpp. 247 - 290
Īpašais izdevums rumāņu valodā: Nodaļa 06 Sējums 008 Lpp. 247 - 290
Īpašais izdevums horvātu valodā: Nodaļa 06 Sējums 004 Lpp. 29 - 72

Dokumenta juridiskais statuss Vairs nav spēkā, Datums, līdz kuram ir spēkā: 02/01/2018; Atcelts ar 32014L0065 Un Der. termiņš pagar. līdz 32016L1034

ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2004/39/oj

32004L0039



Oficiālais Vēstnesis L 145 , 30/04/2004 Lpp. 0001 - 0044


Eiropas Parlamenta un padomes Direktīva 2004/39/EK

(2004. gada 21. aprīlis),

kas attiecas uz finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Padomes Direktīvas 85/611/EEK un 93/6/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/12/EK un atceļ Padomes Direktīvu 93/22/EEK

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 47. panta 2. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu [1],

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu [2],

ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas atzinumu [3],

saskaņā ar Līguma 251. pantā izklāstīto procedūru [4],

tā kā:

(1) Ar Padomes Direktīvu 93/22/EEK (1993. gada 10. maijs) par ieguldījumu pakalpojumiem vērtspapīru jomā [5] bija paredzēts izveidot nosacījumus, saskaņā ar kuriem pilnvarotas ieguldījumu sabiedrības un bankas ar piederības valsts atļauju tās uzraudzībā varētu sniegt konkrētus pakalpojumus vai veidot filiāles citās dalībvalstīs. Tālab minētās direktīvas mērķis bija saskaņot atļaujas piešķiršanas un darbības sākotnējās prasības attiecībā uz ieguldījumu sabiedrībām, tostarp profesionālās ētikas normas. Tā arī paredzēja saskaņot dažus nosacījumus, kas reglamentē regulētu tirgu darbību.

(2) Pēdējo gadu laikā vairāk ieguldītāju ir kļuvuši aktīvi finanšu tirgos, un tiem tiek piedāvāta arvien kompleksāks un plašāks pakalpojumu un instrumentu klāsts. Ņemot vērā šo attīstību, Kopienas tiesiskajam regulējumam jāaptver visa uz ieguldītājiem vērsto darbību joma. Tālab jāparedz saskaņošanas pakāpe, kas vajadzīga, lai ieguldītājiem nodrošinātu augstu aizsardzības līmeni un ļautu ieguldījumu sabiedrībām sniegt pakalpojumus visā Kopienā, kura ir vienotais tirgus, piederības valsts uzraudzībā. Paturot prātā iepriekš minēto, Direktīva 93/22/EEK jāaizvieto ar jaunu direktīvu.

(3) Tādēļ, ka ieguldītāji arvien vairāk kļūst atkarīgi no personiskiem ieteikumiem, ir lietderīgi ieguldījumu konsultācijas noteikt par ieguldījumu pakalpojumu, kura sniegšanai vajadzīga atļauja.

(4) Finanšu instrumentu sarakstā ir lietderīgi ietvert dažus atvasinātus preču instrumentus un citus instrumentus, ko izveido un tirgo tā, lai tie atbilstoši reglamentācijas aspektiem būtu salīdzināmi ar tradicionāliem finanšu instrumentiem.

(5) Jāizveido visaptverošs regulatīvs režīms, kas reglamentē darījumu izpildi attiecībā uz finanšu instrumentiem neatkarīgi no šo darījumu noslēgšanā izmantotajām tirdzniecības metodēm, lai nodrošinātu ieguldītāju darījumu augstu izpildes kvalitāti un atbalstītu finanšu sistēmas integritāti un vispārējo efektivitāti. Jāparedz saskaņota un pret risku jutīga sistēma to pasūtījumu izpildes procedūru galveno veidu reglamentēšanai, kuras pašreiz izmanto Eiropas finanšu tirgū. Jāatzīst tas, ka radusies jaunas paaudzes organizēta tirdzniecības sistēma līdztekus regulētiem tirgiem, uz kuriem jāattiecina saistības, kas paredzētas, lai saglabātu finanšu tirgu efektīvu un sakārtotu darbību. Lai izveidotu samērīgus reglamentējošus noteikumus, jāparedz tāda jauna ieguldījumu pakalpojuma iekļaušana, kas saistīts ar daudzpusēju tirdzniecības sistēmu.

(6) Jāievieš regulēta tirgus un daudzpusējas tirdzniecības sistēmas definīcijas, un tās savstarpēji cieši jāsaskaņo, lai atspoguļotu faktu, ka tām ir vienāda organizētās tirdzniecības funkcionalitāte. Definīcijās nav jāiekļauj divpusējās sistēmas, kurās ieguldījumu sabiedrības iesaistās katrā darījumā savā vārdā ne kā bezriska darījuma partneris, kas ir starpnieks starp pircēju un pārdevēju. Termins "sistēma" ietver visus tos tirgus, ko veido noteikumu kopums un tirdzniecības platforma, kā arī tos, kas darbojas, tikai pamatojoties uz noteikumu kopumu. Regulētos tirgos un daudzpusējās tirdzniecības sistēmās nav obligāti jādarbojas "tehniskai" pasūtījumu saskaņošanas sistēmai. Šajā direktīvā tirgus, ko veido to noteikumu kopums, kuri reglamentē aspektus saistībā ar dalību, instrumentu tirgošanas atļaušanu, tirdzniecību starp dalībniekiem, ziņošanas un attiecīgā gadījumā pārskatāmības nodrošināšanu, ir regulēts tirgus vai daudzpusēja tirdzniecības sistēma, un darījumus, kas noslēgti saskaņā ar minētajiem noteikumiem, uzskata par noslēgtiem saskaņā ar regulēta tirgus sistēmu vai daudzpusēju tirdzniecības sistēmu. Termins "pirkšanas un pārdošanas intereses" jāsaprot plašā nozīmē, ietverot pasūtījumus, kotēšanu un interešu izpausmes. Prasība apvienot intereses sistēmā, izmantojot nediskrecionārus noteikumus, ko noteicis sistēmas dalībnieks, nozīmē to, ka tās ir jāapvieno saskaņā ar sistēmas noteikumiem vai izmantojot sistēmas protokolus vai iekšējās darbības procedūras (tostarp procedūras, kas ietvertas datoru programmatūrā). Ar terminu "nediskrecionāri noteikumi" saprot, ka šie noteikumi ieguldījumu sabiedrībai, kas izmanto daudzpusēju tirdzniecības sistēmu, neparedz rīcības brīvību attiecībā uz to, kā intereses var savstarpēji iedarboties. Definīcijas paredz, ka interešu apvienošana jāveic tā, lai rezultātā būtu noslēgts līgums, kas nozīmē to, ka izpilde notiek, ievērojot sistēmas noteikumus vai izmantojot sistēmas protokolus vai iekšējās darbības procedūras.

(7) Šīs direktīvas mērķis ir aptvert uzņēmumus, kuru pastāvīgā darbība vai darbs ir profesionālu ieguldījumu pakalpojumu sniegšana un/vai profesionālu ieguldījumu darbību veikšana. Tālab tās darbības jomai nav jāattiecas uz personām, kas veic citādu profesionālu darbību.

(8) Šīs direktīvas darbības joma nav jāattiecina uz personām, kas pārvalda savus aktīvus, un uzņēmumiem, kas nesniedz ieguldījumu pakalpojumus un/vai neveic ieguldījumu darbības, kuras nav darījumu veikšana savā vārdā, ja vien tās nav tirgus līderes vai ja tās organizēti, bieži un sistemātiski veic darījumus savā vārdā ārpus regulēta tirgus vai daudzpusējas tirdzniecības sistēmas, nodrošinot sistēmu, kas ir pieejama trešām personām, lai iesaistītos darījumos ar tām.

(9) Atsauces tekstā uz personām jāsaprot kā atsauces gan uz fiziskām, gan juridiskām personām.

(10) Nav jāietver apdrošināšanas vai dzīvības apdrošināšanas uzņēmumi, uz kuru darbībām attiecas attiecīga kompetento uzraudzības iestāžu uzraudzība un uz kuriem attiecas Padomes Direktīva 64/225/EEK (1964. gada 25. februāris) par ierobežojumu atcelšanu attiecībā uz brīvību veikt uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanas brīvību pārapdrošināšanas un retrocesijas jomā [6], Padomes Pirmā direktīva 73/239/EEK (1973. gada 24. jūlijs) par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz uzņēmējdarbības sākšanu un veikšanu tiešās apdrošināšanas nozarē, kas nav dzīvības apdrošināšana [7], un Padomes Direktīva 2002/83/EK (2002. gada 5. novembris) par dzīvības apdrošināšanu [8].

(11) Šī direktīva nav attiecināma uz personām, kas nesniedz pakalpojumus trešām personām, bet kuru darbība ir saistīta ar ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu tikai saviem mātesuzņēmumiem, saviem meitasuzņēmumiem vai citiem savu mātesuzņēmumu meitasuzņēmumiem.

(12) Šīs direktīvas darbības jomai nav jāattiecas arī uz personām, kas profesionālās darbības gaitā sniedz ieguldījumu pakalpojumus tikai kā papildpakalpojumus, ja šī darbība ir regulēta un attiecīgie noteikumi neliedz sniegt ieguldījumu pakalpojumus kā papildpakalpojumus.

(13) Šī direktīva nav attiecināma uz personām, kas sniedz ieguldījumu pakalpojumus vienīgi saistībā ar darbinieku līdzdalības sistēmām un tādējādi nesniedz ieguldījumu pakalpojumus trešām personām.

(14) Šī direktīva nav jāattiecina uz centrālajām bankām un citām iestādēm, kas veic līdzīgas funkcijas, kā arī valstu struktūrām, kuru pienākums ir pārvaldīt valsts parādu vai iesaistīties tā pārvaldībā atkarībā no tā, kurš no jēdzieniem attiecas uz ieguldījumu, izņemot daļēji vai pilnīgi valsts īpašumā esošas struktūras, kuru darbība ir saistīta ar tirdzniecību vai kapitāldaļu iegūšanu.

(15) Šī direktīva nav jāattiecina uz kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem un pensiju fondiem neatkarīgi no tā, vai tie ir koordinēti Kopienas līmenī, un šādu uzņēmumu depozitārijiem vai pārvaldītājiem, jo uz tiem attiecas īpaši noteikumi, kas ir tieši pielāgoti to darbībai.

(16) Lai varētu izmantot priekšrocības, ko sniedz atbrīvojums no šīs direktīvas noteikumu ievērošanas, attiecīgajai personai pastāvīgi jāatbilst nosacījumiem, kas paredzēti attiecībā uz šādiem atbrīvojumiem. Jo īpaši, ja persona sniedz ieguldījumu pakalpojumus vai veic ieguldījumu darbības un ja uz viņu neattiecas šī direktīva, jo šie pakalpojumi vai darbības ir papilddarbības šīs personas pamatdarbībai uzņēmumu grupu līmenī, uz šādu personu vairs nav jāattiecina atbrīvojums saistībā ar papildpakalpojumiem, ja šo pakalpojumu sniegšana vai darbību veikšana vairs nav papilddarbības šīs personas pamatdarbībai.

(17) Uz personām, kas sniedz ieguldījumu pakalpojumus un/vai veic ieguldījumu darbības, uz kurām attiecas šī direktīva, jāattiecina piederības dalībvalsts pilnvarojums, lai nodrošinātu ieguldītāju aizsardzību un finanšu sistēmas stabilitāti.

(18) Kredītiestādēm, kam atļauja izsniegta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/12/EK (2000. gada 20. marts) par kredītiestāžu darbības sākšanu un veikšanu [9], nav vajadzīga cita atļauja saskaņā ar šo direktīvu, lai sniegtu ieguldījumu pakalpojumus vai veiktu ieguldījumu darbības. Ja kredītiestāde nolemj sniegt ieguldījumu pakalpojumus vai veikt ieguldījumu darbības, kompetentajām iestādēm pirms atļaujas piešķiršanas jāpārbauda, vai konkrētā iestāde atbilst attiecīgajiem šīs direktīvas noteikumiem.

(19) Ja ieguldījumu sabiedrība neregulāri sniedz vienu vai vairākus ieguldījumu pakalpojumus, uz kuriem neattiecas atļauja, vai neregulāri veic vienu vai vairākas ieguldījumu darbības, uz kurām neattiecas atļauja, tai nav vajadzīga papildu atļauja saskaņā ar šo direktīvu.

(20) Šajā direktīvā pasūtījumu pieņemšanas un nodošanas darbībai jāietver arī divu vai vairāku ieguldītāju apvienošana, kas tādējādi ļautu veikt darījumu starp šiem ieguldītājiem.

(21) Saistībā ar gaidāmo kapitāla pietiekamības noteikumu pārskatīšanu, ko veica Bāzelē II, dalībvalstis atzīst vajadzību no jauna izvērtēt to, vai ieguldījumu sabiedrības, kas izpilda klientu pasūtījumus, pamatojoties uz saskaņotu pamatsummu, jāuzskata par sabiedrībām, kas rīkojas kā principāli, un vai tādējādi tām jāpiemēro papildu statūtkapitāla prasības.

(22) Savstarpējās atzīšanas princips un piederības dalībvalsts uzraudzības princips paredz, ka dalībvalstu kompetentās iestādes nevar izsniegt atļauju vai tā jāatsauc, ja tādi faktori kā darbības programmu saturs, ģeogrāfiskā izplatība vai faktiski veiktās darbības skaidri liecina, ka ieguldījumu sabiedrība ir izvēlējusies vienas dalībvalsts tiesību sistēmu, lai izvairītos no stingrākiem standartiem, kas ir spēkā citā dalībvalstī, kuras teritorijā tā plāno veikt vai veic lielāko daļu savu darbību. Ieguldījumu sabiedrībai, kas ir juridiska persona, atļaujai jābūt izsniegtai dalībvalstī, kurā ir tās juridiskā adrese. Ieguldījumu sabiedrībai, kas nav juridiska persona, atļaujai jābūt izsniegtai dalībvalstī, kurā ir tās galvenais birojs. Turklāt dalībvalstīm ir jāpieprasa, lai ieguldījumu sabiedrības galvenais birojs vienmēr atrastos un darbību faktiski veiktu savā piederības dalībvalstī.

(23) Ieguldījumu sabiedrībai, kas pilnvarota savā piederības dalībvalstī, jābūt tiesīgai sniegt ieguldījumu pakalpojumus vai veikt ieguldījumu darbības visā Kopienā, lai nevajadzētu lūgt atsevišķu atļauju no tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kurā tā vēlas sniegt šādus pakalpojumus vai veikt šādas darbības.

(24) Ņemot vērā to, ka uz dažām ieguldījumu sabiedrībām neattiecas daži pienākumi, kas noteikti ar Padomes Direktīvu 93/6/EEK (1993. gada 15. marts) par ieguldījumu sabiedrību un kredītiestāžu kapitāla pietiekamību [10], šīm ieguldījumu sabiedrībām obligāti jābūt noteiktam kapitāla minimālajam apjomam vai profesionālās darbības civiltiesiskās atbildības apdrošināšanai, vai abiem. Koriģējot minētās apdrošināšanas summas, jāņem vērā korekcijas, kas veiktas saistībā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/92/EK (2002. gada 9. decembris) par apdrošināšanas starpniecību [11]. Šī īpašā pieeja kapitāla pietiekamības vajadzībām nevar ierobežot lēmumus attiecībā uz atbilstošo pieeju šādām sabiedrībām saskaņā ar turpmākajām izmaiņām Kopienas tiesību aktos par kapitāla pietiekamību.

(25) Ņemot vērā to, ka uzraudzības noteikumu darbības joma jāierobežo tā, lai tie attiektos tikai uz tām vienībām, kas atbilstīgi profesionālās darbības gaitā veiktiem ierakstiem tirdzniecības grāmatā ir iemesls darījuma partneru riskam attiecībā uz citiem tirgus dalībniekiem, šīs direktīvas darbības joma nav jāattiecina uz vienībām, kas savā vārdā veic darījumus ar finanšu instrumentiem, tostarp atvasinātiem preču instrumentiem, uz kuriem attiecas šī direktīva, kā arī vienībām, kas sniedz ieguldījumu pakalpojumus saistībā ar atvasinātiem preču instrumentiem kā papildpakalpojumus to pamatdarbības klientiem uzņēmumu grupu līmenī, ja šī pamatdarbība nav ieguldījumu pakalpojumu sniegšana šīs direktīvas nozīmē.

(26) Lai aizsargātu ieguldītāja īpašumtiesības un citas līdzīgas tiesības attiecībā uz vērtspapīriem un tā tiesības attiecībā uz līdzekļiem, kas uzticēti uzņēmumam, minētajām tiesībām jābūt nošķirtām no uzņēmuma tiesībām. Tomēr šim principam nevajadzētu atturēt uzņēmumus no darbību veikšanas savā vārdā, izņemot, ja tie šo darbību veic ieguldītāju interesēs, ja tas vajadzīgs darījuma specifikas dēļ un ja ieguldītājs tam piekrīt, piemēram, naudas līdzekļu aizdošana.

(27) Ja klients saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem un jo īpaši saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/47/EK (2002. gada 6. jūnijs) par finanšu nodrošinājuma līgumiem [12] nodod visas finanšu instrumentu vai līdzekļu īpašuma tiesības ieguldījumu sabiedrībai, lai nodrošinātu vai citādi ietvertu pašreizējās vai turpmākās, faktiskās vai neparedzētās, vai potenciālās saistības, šādi finanšu instrumenti vai līdzekļi turpmāk nav jāuzskata par klientam piederošiem.

(28) To ieguldījumu sabiedrību filiāļu pilnvarošanas procedūras Kopienā, kam atļaujas izsniegtas trešās valstīs, arī turpmāk jāpiemēro šādām sabiedrībām. Šīm filiālēm jāliedz brīvi sniegt pakalpojumus, kā paredzēts Līguma 49. panta otrajā daļā, vai izmantot tiesības veikt uzņēmējdarbību dalībvalstīs, kurās šīs filiāles nav reģistrētas. Ņemot vērā gadījumus, kad Kopienai nav jāievēro divpusējas vai daudzpusējas saistības, ir lietderīgi paredzēt procedūru, kas iecerēta, lai nodrošinātu, ka Kopienas ieguldījumu sabiedrībām piemēro līdzvērtīgu režīmu attiecīgajās trešās valstīs.

(29) To darbību apjoma palielināšanās, kuras vienlaikus veic daudzas ieguldījumu sabiedrības, ir palielinājusi interešu konfliktu iespējamību starp šīm dažādajām darbībām un sabiedrību klientu interesēm. Tādēļ jāparedz noteikumi, lai nodrošinātu, ka šādi konflikti negatīvi neietekmē sabiedrību klientu intereses.

(30) Attiecībā uz pakalpojumu jāuzskata, ka to sniedz pēc klienta iniciatīvas, ja vien klients to nepieprasa kā atbildes pasākumu uz tādu personalizētu paziņojumu no uzņēmuma vai uzņēmuma vārdā šim konkrētajam klientam, kurā ietverts aicinājums attiecībā uz konkrētu finanšu instrumentu vai konkrētu darījumu vai kurš ir paredzēts, lai ietekmētu klientu attiecībā uz konkrētu finanšu instrumentu vai konkrētu darījumu. Attiecībā uz pakalpojumu var uzskatīt, ka tas ir sniegts pēc klienta iniciatīvas neatkarīgi no tā, vai klients to pieprasa, pamatojoties uz jebkādu paziņojumu, kurā ietverta finanšu instrumentu reklāma vai piedāvājums un kurš sniegts, izmantojot jebkādus līdzekļus, kas būtībā ir vispārīgi, un kurš ir adresēts sabiedrībai vai plašākai klientu vai potenciālo klientu grupai vai kategorijai.

(31) Viens no šīs direktīvas mērķiem ir aizsargāt ieguldītājus. Pasākumi, ko veic, lai aizsargātu ieguldītājus, jāpielāgo katras ieguldītāju kategorijas specifikai (mazajiem ieguldītajiem, profesionāļiem un darījumu partneriem).

(32) Atkāpjoties no piederības valsts atļaujas piešķiršanas principa, saistību uzraudzības un izpildes principa attiecībā uz filiāļu darbību, uzņēmējas dalībvalsts kompetentajai iestādei ir lietderīgi uzņemties atbildību par dažu to pienākumu izpildi, kuri noteikti šajā direktīvā attiecībā uz uzņēmējdarbību, ko veic ar filiāles starpniecību teritorijā, kurā atrodas filiāle, jo minētā iestāde atrodas vistuvāk filiālei un tās atrašanās vieta ir vairāk piemērota, lai atklātu filiāles darbību reglamentējošo noteikumu pārkāpumus un iesaistītos to novēršanā.

(33) Jāievieš efektīvs "labākās izpildes" pienākums, lai nodrošinātu, ka ieguldījumu sabiedrības klientu pasūtījumus izpilda saskaņā ar nosacījumiem, kas ir visizdevīgākie klientam. Šim pienākumam jāattiecas uz sabiedrību, kam ir līgumsaistības vai starpniecības saistības attiecībā pret klientu.

(34) Lai nodrošinātu godīgu konkurenci, tirgus dalībniekiem un ieguldītājiem jābūt spējīgiem salīdzināt cenas, kas tirdzniecības vietām (t.i., regulētiem tirgiem, daudzpusējām tirdzniecības sistēmām un starpniekiem) ir jāpublicē. Tālab ir ieteicams, lai dalībvalstis atceltu visus šķēršļus, kas liedz attiecīgo informāciju konsolidēt Eiropas līmenī un publicēt.

(35) Veidojot darījuma attiecības ar klientu, ieguldījumu sabiedrība var lūgt klienta vai potenciālā klienta piekrišanu vienlaikus gan izpildes politikai, gan arī iespējai, ka tā pasūtījumus var izpildīt ārpus regulēta tirgus vai daudzpusējas tirdzniecības sistēmas.

(36) Personas, kas sniedz ieguldījumu pakalpojumus vairāk nekā vienas ieguldījumu sabiedrības vārdā, nav jāuzskata par saistītiem aģentiem, bet gan par ieguldījumu sabiedrībām, ja tās atbilst šajā direktīvā minētajai definīcijai, izņemot dažas personas, uz kurām šis nosacījums neattiecas.

(37) Ššai direktīvai nav jāierobežo saistīto aģentu tiesības veikt darbības, uz kurām attiecas citas direktīvas, un saistītās darbības attiecībā uz finanšu pakalpojumiem vai produktiem, uz kuriem neattiecas šī direktīva, tostarp darbības, ko veic tās pašas finanšu grupas daļu vārdā.

(38) Šī direktīva nav jāattiecina uz nosacījumiem darbību veikšanai ārpus ieguldījumu sabiedrības telpām (iznēsājumtirdzniecība).

(39) Dalībvalstu kompetentajām iestādēm nav jāveic reģistrācija vai tā ir jāatceļ, ja faktiski veiktās darbības skaidri liecina par to, ka saistītais aģents ir izvēlējies vienas dalībvalsts tiesību sistēmu, lai izvairītos no stingrākiem standartiem, kas ir spēkā citā dalībvalstī, kuras teritorijā tas plāno veikt vai veic lielāko daļu savu darbību.

(40) Šajā direktīvā attiecībā uz tiesīgiem darījumu partneriem jāuzskata, ka tie rīkojas kā klienti.

(41) Lai nodrošinātu, ka profesionālās ētikas normas (tostarp noteikumus par klientu pasūtījumu labāko izpildi un apstrādi) piemēro attiecībā uz tiem ieguldītājiem, kuriem visvairāk vajadzīga šāda aizsardzība, un lai atspoguļotu vispāratzītu tirgus praksi visā Kopienā, ir lietderīgi precizēt, ka var izdarīt atkāpes no profesionālās ētikas normām attiecībā uz darījumiem, kas noslēgti vai uzsākti starp tiesīgiem darījumu partneriem.

(42) Attiecībā uz darījumiem, kas veikti starp tiesīgiem darījumu partneriem, pienākums izziņot klienta ierobežotos pasūtījumus jāpiemēro tikai tad, ja darījuma partneris skaidri nosūta ierobežotu pasūtījumu ieguldījumu sabiedrībai tā izpildei.

(43) Dalībvalstis aizsargā fizisko personu tiesības uz privāto dzīvi attiecībā uz personas datu apstrādi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti [13].

(44) Ņemot vērā divkāršo mērķi – aizsargāt ieguldītājus un nodrošināt vērtspapīru tirgu nevainojamu darbību – jānodrošina darījumu pārskatāmība un tas, ka šim mērķim paredzētos noteikumus piemēro ieguldījumu sabiedrībām, kad tās darbojas tirgos. Lai ieguldītājiem vai tirgus dalībniekiem ļautu jebkurā laikā novērtēt akciju darījuma nosacījumus, ko tie izskata, un lai pēc tam pārbaudītu apstākļus, kādos konkrētais darījums veikts, jāizveido kopīgi noteikumi attiecībā uz informācijas publicēšanu par pabeigtiem darījumiem ar akcijām un informācijas atklāšanu par akciju tirdzniecības pašreizējām iespējām. Šie noteikumi ir vajadzīgi, lai nodrošinātu dalībvalstu akciju tirgus efektīvu integrāciju, lai tādējādi veicinātu vispārējā cenu veidošanās procesa efektivitāti attiecībā uz pašu kapitāla instrumentiem un lai palīdzētu efektīvi īstenot "labākās izpildes" pienākumus. Attiecībā uz šiem apsvērumiem vajadzīgs visaptverošs pārskatāmības režīms, kas piemērojams visiem darījumiem ar akcijām neatkarīgi no tā, vai tos veic ieguldījumu sabiedrība divpusēji vai ar regulētu tirgu vai daudzpusēju tirdzniecības sistēmu starpniecību. Šajā direktīvā paredzētie ieguldījumu sabiedrību pienākumi noteikt pirkšanas un pārdošanas cenu un izpildīt pasūtījumu par noteikto cenu neatbrīvo ieguldījumu sabiedrības no pienākuma nosūtīt pasūtījumu uz citu izpildes vietu, ja šāda internalizācija var traucēt sabiedrībai ievērot "labākās izpildes" pienākumus.

(45) Dalībvalstīm jāspēj direktīvā minētos pienākumus, kas paredz ziņot par darījumu, piemērot attiecībā uz finanšu instrumentiem, kuru tirdzniecība regulētā tirgū nav atļauta.

(46) Dalībvalsts var nolemt šajā direktīvā noteiktās pirmstirdzniecības un pēctirdzniecības pārskatāmības prasības attiecināt uz finanšu instrumentiem, kas nav akcijas. Tādā gadījumā minētās prasības jāpiemēro visām ieguldījumu sabiedrībām, kurām attiecīgā dalībvalsts ir piederības dalībvalsts, attiecībā uz to darbībām šīs dalībvalsts teritorijā un darbībām, ko veic citās dalībvalstīs, izmantojot brīvību sniegt pakalpojumus. Šīs prasības jāpiemēro arī darbībām, ko minētās dalībvalsts teritorijā veic tās teritorijā izveidotas to ieguldījumu sabiedrību filiāles, kurām atļauja piešķirta citā dalībvalstī.

(47) ieguldījumu sabiedrībām jābūt vienādām iespējām pievienoties vai piekļūt regulētiem tirgiem visā Kopienā. Neatkarīgi no tā, kā darījumi pašreiz ir organizēti dalībvalstīs, ir būtiski atcelt tehniskos un tiesiskos ierobežojumus attiecībā uz piekļuvi regulētiem tirgiem.

(48) Lai veicinātu pārrobežu darījumu pabeigšanu, ir lietderīgi paredzēt ieguldījumu sabiedrību piekļuvi mijieskaita un maksājumu sistēmām visā Kopienā neatkarīgi no tā, vai darījumi ir noslēgti regulētos tirgos attiecīgajā dalībvalstī. Ieguldījumu sabiedrībām, kas vēlas tieši piedalīties citu dalībvalstu norēķinu sistēmās, jāizpilda attiecīgās darbības un komercdarbības prasības attiecībā uz līdzdalību, kā arī uzraudzības pasākumi, lai atbalstītu finanšu tirgu nevainojamu un sakārtotu darbību.

(49) Atļaujai darboties regulētā tirgū jāattiecas uz visām darbībām, kas ir tieši saistītas ar pasūtījumu piedāvāšanu, apstrādi, izpildi, apstiprināšanu un ziņošanu no brīža, kad šādus pasūtījumus saņēmis regulētais tirgus, līdz brīdim, kad tie ir nosūtīti turpmākai pabeigšanai, un uz darbībām, kas saistītas ar finanšu instrumentu tirdzniecības atļaušanu. Uz šādām darbībām jāattiecina arī darījumi, kas noslēgti ar to izraudzīto tirgus līderu starpniecību, kurus izraudzījis regulētais tirgus, un ko uzņemas veikt saskaņā ar regulētā tirgus sistēmām un atbilstoši noteikumiem, kas reglamentē šīs sistēmas. Ne visi darījumi, ko noslēguši regulētā tirgus vai daudzpusējās tirdzniecības sistēmas locekļi vai dalībnieki, ir uzskatāmi par darījumiem, kas noslēgti regulēta tirgus vai daudzpusējās tirdzniecības sistēmās. Darījumi, kurus divpusēji noslēdz locekļi vai dalībnieki un attiecībā uz kuriem nav izpildīti visi pienākumi, kas saskaņā ar šo direktīvu noteikti attiecībā uz regulētu tirgu vai daudzpusēju tirdzniecības sistēmu, sistemātiska internalizētāja definīcijā jāuzskata par darījumiem, kas noslēgti ārpus regulēta tirgus vai daudzpusējas tirdzniecības sistēmas. Šādā gadījumā jāpiemēro ieguldījumu sabiedrību pienākums darīt zināmas atklātībai uzņēmuma noteiktās cenas, ja ir izpildīti ar šo direktīvu noteiktie nosacījumi.

(50) Sistemātiskie internalizētāji var nolemt, ka tie ļauj piekļūt savām noteiktajām cenām tikai privātklientiem, tikai profesionāliem klientiem, vai arī abu veidu klientiem. Tiem nevar ļaut veikt diskrimināciju šajās klientu kategorijās.

(51) Šīs direktīvas 27. pants sistemātiskiem internalizētājiem neuzliek pienākumu publicēt sabiedrības noteiktās cenas attiecībā uz darījumiem, kuru apjoms ir lielāks par standarta tirgus apjomu.

(52) Ja ieguldījumu sabiedrība ir sistemātisks internalizētājs gan attiecībā uz akcijām, gan citiem finanšu instrumentiem, pienākums noteikt cenas jāpiemēro tikai attiecībā uz akcijām, neskarot 46. apsvērumu.

(53) Šīs direktīvas mērķis nav paredzēt pirmstirdzniecības pārskatāmības noteikumu piemērošanu darījumiem, kurus veic, pamatojoties uz ārpusbiržas atvasinājumiem, un uz kuru raksturīgajām pazīmēm ir attiecināms fakts, ka tie ir ad–hoc darījumi un neregulāri darījumi un ka tos veic ar vairumtirdzniecības partneriem, un ka tie ir daļa no darījumu attiecībām, kas pašas par sevi ir raksturojamas kā darījumi, kuru apjoms ir lielāks par standarta tirgus apjomu, kā arī gadījumos, kad darījumi ir veikti ārpus sistēmām, ko attiecīgā sabiedrība parasti izmanto kā sistemātisku internalizētāju attiecībā uz savu darbību.

(54) Visu akciju kategoriju standarta tirgus apjomam nav jābūt būtiski nesamērīgam ar jebkuru akciju, kas ietverta attiecīgajā kategorijā.

(55) Pārskatot Direktīvu 93/6/EEK, jānosaka obligātās kapitāla prasības, kas jāievēro regulētajiem tirgiem, lai tiem piešķirtu atļauju, un jāņem vērā to risku specifika, kas saistīti ar šādiem tirgiem.

(56) Regulētā tirgus dalībniekiem jāspēj arī darboties daudzpusējā tirdzniecības sistēmā atbilstoši šīs direktīvas attiecīgajiem noteikumiem.

(57) Šīs direktīvas noteikumiem attiecībā uz instrumentu tirdzniecības atļaušanu saskaņā ar noteikumiem, kuru izpildi nodrošina regulētais tirgus, nav jāierobežo veids, kādā piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/34/EK (2001. gada 28. maijs) par vērtspapīru iekļaušanu fondu biržas oficiālajā sarakstā un par informāciju, kas jāpublicē par tādiem vērtspapīriem [14]. Nav jāliedz regulētam tirgum piemērot tādas prasības attiecībā uz to vērtspapīru vai instrumentu emitentiem, kuru tirdzniecības atļaušanu šis tirgus izskata, kas ir stingrākas nekā prasības, kas ieviestas atbilstoši šai direktīvai.

(58) Dalībvalstīm jāspēj izraudzīties dažādas kompetentās iestādes, kurām jānodrošina šajā direktīvā noteikto daudzveidīgo saistību izpilde. Šādām iestādēm jābūt valsts iestādēm, kas garantē savu neatkarību no tirgus dalībniekiem un novērš interešu konfliktus. Dalībvalstīm saskaņā ar tiesību aktiem jānodrošina kompetentās iestādes atbilstīgs finansējums. Izraugoties valsts iestādes, jānosaka arī funkciju deleģēšana, par kuru ir atbildīga kompetentā iestāde.

(59) Jebkāda konfidenciāla informācija, ko saņem kādas dalībvalsts kontaktpunkts ar citas dalībvalsts kontaktpunkta starpniecību, nav jāuzskata par izteikti vietēju informāciju.

(60) Jāuzlabo to pilnvaru konverģence, kas ir kompetentām iestādēm, lai radītu pamatu līdzvērtīgai piemērošanas intensitātei integrētajā finanšu tirgū. Kopīgam obligāto pilnvaru kopumam kopā ar atbilstošiem resursiem jāgarantē uzraudzības efektivitāte.

(61) Lai aizsargātu klientus, neierobežojot to tiesības iesniegt prasības tiesās, dalībvalstīm ir lietderīgi veicināt to valsts un privāto iestāžu sadarbību, kas izveidotas strīdu izšķiršanai ārpustiesas kārtībā, pārrobežu strīdu atrisināšanā, ņemot vērā Komisijas 1998. gada 30. marta Ieteikumu 98/257/EK par principiem, kas piemērojami iestādēm, kuras ir atbildīgas par patērētāju strīdu izšķiršanu ārpustiesas kārtībā [15]. Ieviešot noteikumus par sūdzību un prasību procedūrām, kas paredzētas izšķiršanai ārpustiesas kārtībā, dalībvalstis jāiedrošina izmantot pašreizējos pārrobežu sadarbības mehānismus, īpaši Sūdzību tīklu par finanšu pakalpojumiem (FIN–Net).

(62) jebkāda informācijas apmaiņa vai nosūtīšana starp kompetentām iestādēm, citām iestādēm, struktūrām vai personām jāveic saskaņā ar Direktīvā 95/46/EK noteiktajiem noteikumiem attiecībā uz personas datu nosūtīšanu trešām valstīm.

(63) Jāpastiprina noteikumi par informācijas apmaiņu starp valstu kompetentajām iestādēm un jāstiprina palīdzības un sadarbības pienākumi, kas tām ir citai pret citu. Pārrobežu darbību pieaugošās aktivitātes dēļ kompetentām iestādēm savstarpēji jāsniedz attiecīgā informācija, kas vajadzīga to funkciju izpildei, lai nodrošinātu šīs direktīvas efektīvo piemērošanu, tostarp piemērošanu situācijās, kad pārkāpums vai aizdomas par pārkāpumu var attiekties uz iestādēm divās vai vairākās dalībvalstīs. Apmainoties ar informāciju, ir stingri jāievēro dienesta noslēpums, lai nodrošinātu nevainojamu minētās informācijas nosūtīšanu un īpašu tiesību aizsardzību.

(64) Padome 2000. gada 17. jūlija sanāksmē izveidoja Viedo komiteju Eiropas vērtspapīru tirgu regulēšanai. Savā nobeiguma ziņojumā Viedo komiteja ierosināja ieviest jaunas likumdošanas metodes, kas pamatojas uz četrpakāpju pieeju, proti, pamata principiem, izpildes pasākumiem, sadarbību un izpildi. Procesa 1. pakāpē, proti, direktīvā, jāizvirza plaši vispārēji "pamata" principi, savukārt 2. pakāpē jābūt ietvertiem tehniskiem izpildes pasākumiem, kas ir jānosaka Komisijai ar komitejas palīdzību.

(65) Rezolūcijā, ko pieņēma Eiropadomes sanāksmē 2001. gada 23. martā Stokholmā, tika apstiprināts Viedo komitejas nobeiguma ziņojums un ierosinātā četrpakāpju pieeja, lai regulatīvo procesu attiecībā uz Kopienas tiesību aktiem vērtspapīru jomā padarītu efektīvāku un pārskatāmāku.

(66) Saskaņā ar Eiropadomes sanāksmi Stokholmā 2. pakāpes īstenošanas pasākumi biežāk jāizmato, lai nodrošinātu, ka tehniskos noteikumus var atjaunināt atbilstoši tirgus un uzraudzības attīstībai, un visiem 2. pakāpes darba posmiem jānosaka termiņi.

(67) Eiropas Parlaments ar 2002. gada 5. februāra Rezolūciju par finanšu pakalpojumu likumdošanas ieviešanu apstiprināja arī Viedo komitejas ziņojumu, pamatojoties uz svinīgo deklarāciju, ko Komisija izteica Parlamentam tajā pašā dienā, un vēstuli, ko 2001. gada 2. oktobrī iekšējā tirgus komisārs adresēja Parlamenta Ekonomikas un monetāro lietu komitejas priekšsēdētājam attiecībā uz Eiropas Parlamenta nozīmīguma nodrošināšanu šajā procesā.

(68) Šīs direktīvas īstenošanai vajadzīgie pasākumi jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību [16].

(69) Eiropas Parlamenta rīcībā jābūt trīs mēnešiem pēc īstenošanas pasākumu projekta pirmās iesniegšanas reizes, lai tas varētu izskatīt šos īstenošanas pasākumus un sniegt savu atzinumu. Steidzamos un attiecīgi pamatotos gadījumos šo termiņu tomēr var samazināt. Ja minētajā termiņā Eiropas Parlaments pieņem rezolūciju, Komisijai pasākumu projekts ir jāpārskata.

(70) Lai ņemtu vērā finanšu tirgu turpmāku attīstību, Komisijai jāiesniedz ziņojumi Eiropas Parlamentam un Padomei par to noteikumu piemērošanu, kas attiecas uz profesionālās darbības civiltiesisko atbildības apdrošināšanu, pārskatāmības noteikumu darbības jomu un preču instrumentu tirgotāju kā ieguldījumu sabiedrību iespējamo pilnvarošanu.

(71) Lai sasniegtu mērķi, kas paredz izveidot integrētu finanšu tirgu, kurā ieguldītāji ir efektīvi aizsargāti un vispārējā tirgus efektivitāte un integritāte ir nodrošināta, ir jāizveido kopīgas normatīvās prasības, kas attiecas uz ieguldījumu sabiedrībām neatkarīgi no tā, kur Kopienā tām ir izsniegta atļauja, un ar ko reglamentē regulētu tirgu un citu tirdzniecības sistēmu darbību, lai novērstu to, ka nepārskatāmība vai traucējumi grauj Eiropas finanšu sistēmas efektīvo darbību kopumā. Tā kā šo mērķi var labāk sasniegt Kopienas līmenī, tā var noteikt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kā norādīts Līguma 5. pantā. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šī direktīva neparedz plašākas darbības par tām, kas vajadzīgas šā mērķa sasniegšanai,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

I SADAĻA

DEFINĪCIJAS UN DARBĪBAS JOMA

1. pants

Darbības joma

1. Šī direktīva attiecas uz ieguldījumu sabiedrībām un regulētiem tirgiem.

2. Turpmāk uzskaitītie noteikumi attiecas arī uz kredītiestādēm, kam atļauja izsniegta saskaņā ar Direktīvu 2000/12/EK, ja tās sniedz vienu vai vairākus ieguldījumu pakalpojumus un/vai veic ieguldījumu darbības:

- 2. panta 2. punkts, 11., 13. un 14. pants,

- II sadaļas II nodaļa, izņemot 23. panta 2. punkta otro daļu,

- II sadaļas III nodaļa, izņemot 31. panta 2. līdz 4. punktu un 32. panta 2. līdz 6. punktu, 8. punktu un 9. punktu,

- 48. līdz 53., 57., 61. un 62. pants,

- 71. panta 1. punkts.

2. pants

Izņēmumi

1. Šī direktīva neattiecas uz:

a) apdrošināšanas sabiedrībām, kas definētas Direktīvas 73/239/EEK 1. pantā, vai dzīvības apdrošināšanas uzņēmumiem, kas definēti Direktīvas 2002/83/EK 1. pantā, vai uzņēmumiem, kas veic Direktīvā 64/225/EEK minētās pārapdrošināšanas un retrocesijas darbības;

b) personām, kas sniedz ieguldījumu pakalpojumus tikai saviem mātesuzņēmumiem, saviem meitasuzņēmumiem vai citiem savu mātesuzņēmumu meitasuzņēmumiem;

c) personām, kas sniedz ieguldījumu pakalpojumus, ja attiecīgo pakalpojumu sniedz dažreiz, veicot profesionālu darbību, un ja šo darbību reglamentē tiesību akti vai noteikumi vai profesionālās ētikas kodekss, kas ietver minētā pakalpojuma sniegšanu;

d) personām, kas nesniedz citus ieguldījumu pakalpojumus vai neveic citas darbības, izņemot darījumu veikšanu savā vārdā, ja vien tās nav tirgus līderi un ja vien tās bieži un regulāri neveic darījumus savā vārdā ārpus regulēta tirgus vai daudzpusējas tirdzniecības sistēmas, nodrošinot sistēmu, kas pieejama trešām personām, lai iesaistītos darījumos ar tām;

e) personām, kas sniedz ieguldījumu pakalpojumus, kuri ir tikai darbinieku dalības sistēmu administrēšana;

f) personām, kas sniedz ieguldījumu pakalpojumus, kuri ir tikai darbinieku dalības sistēmas administrēšana un ieguldījumu pakalpojumu sniegšana vienīgi saviem mātesuzņēmumiem, saviem meitasuzņēmumiem vai citiem savu mātesuzņēmumu meitasuzņēmumiem;

g) Eiropas Centrālo banku sistēmas dalībniekiem un citām valsts iestādēm, kuru funkcijas ir līdzīgas, kā arī citām valsts iestādēm, kuru pienākums ir pārvaldīt valsts parādu vai iesaistīties šādā pārvaldīšanā;

h) kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem un pensiju fondiem neatkarīgi no tā, vai tie ir koordinēti Kopienas līmenī, un šādu uzņēmumu depozitārijiem un vadītājiem;

i) personām, kas veic darījumus ar finanšu instrumentiem savā vārdā vai sniedz ieguldījumu pakalpojumus attiecībā uz atvasinātiem preču instrumentiem vai atvasinātiem līgumiem, kuri minēti I pielikuma C iedaļas 10. punktā, savas pamatdarbības klientiem, ja tā ir papilddarbība to pamatdarbībai uzņēmumu grupu līmenī un ja pamatdarbība nav ieguldījumu pakalpojumu sniegšana šīs direktīvas nozīmē vai banku pakalpojumu sniegšana Direktīvas 2000/12/EK nozīmē;

j) personām, kas sniedz ieguldījumu konsultācijas, veicot citas profesionālas darbības, uz kurām neattiecas šī direktīva, ja šādu konsultāciju sniegšana nav atsevišķi apmaksāta;

k) personām, kuru pamatdarbība ir darījumu veikšana ar precēm un/vai atvasinātiem preču instrumentiem savā vārdā. Šis izņēmums nav spēkā, ja personas, kas savā vārdā veic darījumus ar precēm un/vai atvasinātiem preču instrumentiem, ir daļa no grupas, kuras pamatdarbība ir citu ieguldījumu pakalpojumu sniegšana šīs direktīvas nozīmē vai banku pakalpojumu sniegšana Direktīvas 2000/12/EK nozīmē;

l) sabiedrībām, kas sniedz ieguldījumu pakalpojumus un/vai veic ieguldījumu darbības, kuras ir tikai to darījumu veikšana savā vārdā standartizētu finanšu nākotnes līgumu, iespēju līgumu vai citu atvasinātu instrumentu tirgos un naudas tirgos, kuru vienīgais mērķis ir nodrošināt vietu atvasināto instrumentu tirgū, vai kas veic darījumus citu šo tirgu dalībnieku vārdā vai veido tiem cenas un ko garantē to pašu tirgu mijieskaita locekļi, ja atbildību par šādu sabiedrību noslēgto līgumu izpildes nodrošināšanu uzņemas to pašu tirgu mijieskaita locekļi;

m) Dānijas un Somijas pensiju fondu izveidotām apvienībām, kuru vienīgais mērķis ir pārvaldīt tos pensiju fondu līdzekļus, kas ir šo apvienību locekļi;

n) "agenti di cambio", kuru darbības un funkcijas reglamentē Itālijas 1998. gada 24. februāra Likumdošanas dekrēts Nr. 58.

2. Ar šo direktīvu piešķirtās tiesības neattiecas uz pakalpojumu sniegšanu partneriem darījumos, ko veic valsts iestādes, kuras veic darījumus ar valsts parādu, vai Eiropas Centrālo banku sistēmas dalībnieki, kuri pilda savus uzdevumus, kas paredzēti Līgumā un Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas statūtos, vai kuri veic līdzvērtīgas funkcijas, kas paredzētas valstu tiesību aktos.

3. Lai ņemtu vērā finanšu tirgu attīstību un nodrošinātu šīs direktīvas vienādu piemērošanu, Komisija saskaņā ar 64. panta 2. punktā minēto procedūru attiecībā uz c), i) un k) apakšpunktā minētajiem izņēmumiem var definēt kritērijus, lai noteiktu, kad darbība ir uzskatāma par papilddarbību pamatdarbībai uzņēmumu grupas līmenī, kā arī lai noteiktu, kad darbība ir veikta kā gadījuma darbība.

3. pants

Fakultatīvi atbrīvojumi

1. Dalībvalstis var izvēlēties nepiemērot šo direktīvu attiecībā uz visām personām, kurām tās ir piederības dalībvalstis un

- kurām nav atļauts turēt klientu naudas līdzekļus vai vērtspapīrus un tādēļ nekad nav atļauts būt savu klientu debitoriem, un

- kurām nav atļauts sniegt ieguldījumu pakalpojumus, izņemot pasūtījumu pieņemšanu un nosūtīšanu attiecībā uz pārvedamiem vērtspapīriem un kolektīvo ieguldījumu sabiedrību daļām un ieguldījumu konsultācijām saistībā ar šādiem finanšu instrumentiem, un

- kurām, sniedzot minēto pakalpojumu, ir atļauts nosūtīt pasūtījumus tikai:

i) ieguldījumu sabiedrībām, kam atļauja izsniegta saskaņā ar šo direktīvu;

ii) kredītiestādēm, kam atļauja izsniegta saskaņā ar Direktīvu 2000/12/EK;

iii) ieguldījumu sabiedrību un kredītiestāžu filiālēm, kam atļauja izsniegta trešā valstī un uz ko attiecas uzraudzības noteikumi, kurus kompetentās iestādes uzskata par vismaz tikpat stingriem kā noteikumus, kas noteikti šajā direktīvā, Direktīvā 2000/12/EK vai Direktīvā 93/6/EEK, un kas šos noteikumus ievēro;

iv) kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem, kam saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem ir atļauts daļas tirgot iedzīvotājiem un šādu uzņēmumu vadītājiem;

v) tām ieguldījumu sabiedrībām ar pamatkapitālu, kas definētas 15. panta 4. punktā Padomes Otrajā direktīvā 77/91/EEK (1976. gada 13. decembris) par to, kā vienādošanas nolūkā koordinēt nodrošinājumus, ko saistībā ar akciju sabiedrību veidošanu un to kapitāla saglabāšanu un mainīšanu dalībvalstis prasa no uzņēmējsabiedrībām Līguma 58. panta otrās daļas nozīmē, lai aizsargātu uzņēmējsabiedrību dalībnieku un trešo personu intereses [17], un kuru vērtspapīri ir iekļauti regulēta tirgus sarakstos dalībvalstī vai ar kuru vērtspapīriem veic darījumus regulētā tirgū,

ja šo personu darbības regulē valsts līmenī.

2. Personas, kas nav ietvertas šīs direktīvas darbības jomā saskaņā ar 1. punktu, nevar izmantot brīvību sniegt pakalpojumus un/vai veikt darbības vai izveidot filiāles, kā paredzēts attiecīgi 31. un 32. pantā.

4. pants

Definīcijas

1. Šajā direktīvā piemēro turpmāk sniegtās definīcijas.

1) "Ieguldījumu sabiedrība" ir jebkura juridiska persona, kuras pastāvīgā nodarbošanās vai darbība ir profesionāla viena vai vairāku ieguldījumu pakalpojumu sniegšana trešām personām un/vai profesionāla vienas vai vairāku ieguldījumu darbību veikšana.

Dalībvalstis var ietvert ieguldījumu sabiedrību definīcijā uzņēmumus, kas nav juridiskas personas, ja:

a) to juridiskais statuss trešo personu interesēm nodrošina aizsardzības līmeni, kas ir līdzvērtīgs līmenim, ko nodrošina juridiskas personas, un

b) uz tiem attiecas līdzvērtīga piesardzīga uzraudzība, kas atbilst to juridiskajai formai.

Tomēr, ja fiziska persona sniedz pakalpojumus, kas ir trešo personu kapitāla vai pārvedamu vērtspapīru turējums, viņu var uzskatīt par ieguldījumu sabiedrību šīs direktīvas nozīmē tikai tad, ja neatkarīgi no citām prasībām, ko paredz šī direktīva un Direktīva 93/6/EEK, tā atbilst šādiem nosacījumiem:

a) jābūt aizsargātām trešo personu īpašuma tiesībām attiecībā uz instrumentiem un līdzekļiem, jo īpaši sabiedrības vai tās īpašnieku maksātnespējas gadījumā, apķīlāšanas, ieskaita vai sabiedrības kreditoru vai īpašnieku citas uzsāktas darbības gadījumā;

b) uz sabiedrību jāattiecas noteikumiem, kas paredzēti, lai uzraudzītu sabiedrības un tās īpašnieku maksātspēju;

c) sabiedrības gada pārskatu revīzija jāveic vienai vai vairākām personām, kas saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem ir pilnvarotas veikt pārskatu revīziju;

d) ja uzņēmumam ir tikai viens īpašnieks, viņam jāparedz ieguldītāju aizsardzība gadījumā, kad uzņēmums pārtrauc darbību viņa nāves, darba nespējas vai citā līdzīgā gadījumā.

2) "Ieguldījumu pakalpojumi un darbības" ir jebkurš pakalpojums un darbība, kas minēta I pielikuma A iedaļā un kas attiecas uz kādu I pielikuma C iedaļā minēto instrumentu.

Komisija saskaņā ar Līguma 64. panta 2. punktā minēto procedūru nosaka:

- atvasinātos līgumus, kas minēti I pielikuma C iedaļas 7. punktā un kam ir citu atvasinātu finanšu instrumentu pazīmes, ņemot vērā, inter alia, vai par tiem ir veikts mijieskaits un norēķins ar atzītas mijieskaita iestādes starpniecību vai uz tiem attiecas pastāvīgi papildu seguma pieprasījumi,

- atvasinātos līgumus, kas minēti I pielikuma C iedaļas 10. punktā un kam ir citu atvasinātu finanšu instrumentu pazīmes, ņemot vērā, inter alia, vai tos tirgo regulētā tirgū vai daudzpusējā tirdzniecības sistēmā, vai par tiem ir veikts mijieskaits un norēķins ar atzītas mijieskaita iestādes starpniecību un vai uz tiem attiecas pastāvīgi papildu seguma pieprasījumi.

3) "Papildpakalpojums" ir jebkurš I pielikuma B iedaļā minētais pakalpojums.

4) "Ieguldījumu konsultācijas" ir personisku ieteikumu sniegšana klientam pēc viņa lūguma vai pēc ieguldījumu sabiedrības iniciatīvas attiecībā uz vienu vai vairākiem darījumiem, kas saistīti ar finanšu instrumentiem.

5) "Pasūtījumu izpilde klientu vārdā" ir darbība, ko veic, lai noslēgtu līgumu par viena vai vairāku finanšu instrumentu pirkšanu vai pārdošanu klientu vārdā.

6) "Darījumu veikšana savā vārdā" ir tirdzniecība, izmantojot pašu kapitālu, kuras rezultātā ir veikti darījumi ar vienu vai vairākiem finanšu instrumentiem.

7) "Sistemātisks internalizētājs" ir ieguldījumu sabiedrība, kas organizēti, bieži un sistemātiski veic darījumus savā vārdā, izpildot klientu pasūtījumus ārpus regulēta tirgus vai daudzpusējas tirdzniecības sistēmas.

8) "Tirgus līderis" ir persona, kas finanšu tirgos pastāvīgi izrāda vēlmi veikt darījumus savā vārdā, pērkot un pārdodot finanšu instrumentus, izmantojot pašu kapitālu, par cenām, ko tā nosaka.

9) "Ieguldījumu portfeļa pārvaldīšana" ir klientu ieguldījumu portfeļu pārvaldīšana atbilstoši diskrecionārām katra klienta piešķirtām pilnvarām, ja šādos ieguldījumu portfeļos ietverti viens vai vairāki finanšu instrumenti.

10) "Klients" ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kam ieguldījumu sabiedrība sniedz ieguldījumu pakalpojumus un/vai papildpakalpojumus.

11) "Profesionāls klients" ir klients, kas atbilst II pielikumā noteiktajiem kritērijiem.

12) "Privātais klients" ir klients, kas nav profesionāls klients.

13) "Tirgus dalībnieks" ir persona vai personas, kas vada un/vai veic regulēta tirgus uzņēmējdarbību. Tirgus dalībnieks var būt regulētais tirgus pats par sevi.

14) "Regulēts tirgus" ir daudzpusēja sistēma, ko izmanto vai vada tirgus dalībnieks, kurš apvieno trešo personu pirkšanas un pārdošanas intereses attiecībā uz finanšu instrumentiem vai veicina šādu interešu apvienošanu – sistēmā un atbilstoši tās nediskrecionāriem noteikumiem – tā, ka rezultātā tiek noslēgts līgums attiecībā uz finanšu instrumentiem, kuru tirdzniecība ir atļauta saskaņā ar tā noteikumiem un/vai sistēmām, un kam ir piešķirta atļauja, un kas pastāvīgi darbojas saskaņā ar III sadaļas noteikumiem.

15) "Daudzpusēja tirdzniecības sistēma" (MTF) ir daudzpusēja sistēma, kuru izmanto ieguldījumu sabiedrība vai tirgus dalībnieks, kas apvieno trešo pušu pirkšanas un pārdošanas intereses attiecībā uz finanšu instrumentiem – sistēmā un atbilstoši nediskrecionāriem noteikumiem – tā, ka rezultātā tiek noslēgts līgums saskaņā ar II sadaļas noteikumiem.

16) "Ierobežots pasūtījums" ir pasūtījums pirkt vai pārdot finanšu instrumentu par norādīto cenas ierobežojumu vai par labāku cenu noteiktā daudzumā.

17) "Finanšu instrumenti" ir instrumenti, kas noteikti I pielikuma C iedaļā.

18) "Pārvedami vērtspapīri" ir vērtspapīri, kas ir tirgojami kapitāla tirgū un kas nav maksāšanas instrumenti, piemēram:

a) uzņēmumu akcijas un citi vērtspapīri, kas ir līdzvērtīgi uzņēmumu, personālsabiedrību vai citu vienību akcijām, un depozitārija kvītis attiecībā uz akcijām;

b) obligācijas vai cita veida parāda vērtspapīri, tostarp depozitārija kvītis attiecībā uz šādiem vērtspapīriem;

c) jebkādi citi vērtspapīri, kas dod tiesības iegādāties vai pārdot šādus pārvedamus vērtspapīrus vai paredz norēķinu skaidrā naudā, ko nosaka, atsaucoties uz pārvedamiem vērtspapīriem, valūtām, procentu likmēm vai ienesīgumu, precēm vai citiem rādītājiem vai pasākumiem.

19) "Naudas tirgus instrumenti" ir tie finanšu instrumenti, kurus parasti tirgo naudas tirgū, piemēram, valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmes, noguldījumu sertifikāti un īstermiņa parāda vērtspapīri, izņemot maksāšanas instrumentus.

20) "Piederības dalībvalsts" ir:

a) attiecībā uz ieguldījumu sabiedrībām:

i) ja ieguldījumu sabiedrība ir fiziska persona, - dalībvalsts, kurā atrodas ieguldījumu sabiedrības galvenais birojs;

ii) ja ieguldījumu sabiedrība ir juridiska persona, - dalībvalsts, kurā ir ieguldījumu sabiedrības juridiskā adrese;

iii) ja ieguldījumu sabiedrībai saskaņā ar valsts tiesību aktiem nav juridiskas adreses, - dalībvalsts, kurā atrodas ieguldījumu sabiedrības galvenais birojs;

b) attiecībā uz regulētu tirgu - dalībvalsts, kurā regulētais tirgus ir reģistrēts, vai, ja saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem tam nav juridiskas adreses, - dalībvalsts, kurā atrodas regulētā tirgus galvenais birojs.

21) "Uzņēmēja dalībvalsts" ir dalībvalsts, kura nav piederības dalībvalsts un kurā ieguldījumu sabiedrībai ir filiāle vai kurā ieguldījumu sabiedrība sniedz pakalpojumus un/vai veic darbības, vai dalībvalsts, kurā regulēts tirgus nodrošina attiecīgus pasākumus, lai veicinātu to attālo locekļu vai dalībnieku piekļuvi tirdzniecībai tās sistēmā, kuri reģistrēti tajā pašā dalībvalstī.

22) "Kompetentā iestāde" ir iestāde, ko izraugās katra dalībvalsts saskaņā ar 48. pantu, ja šajā direktīvā nav norādīts citādi.

23) "Kredītiestāde" ir kredītiestāde, kas definēta Direktīvā 2000/12/EK.

24) "PVKIU pārvaldības sabiedrība" ir pārvaldības sabiedrība, kas definēta Padomes Direktīvā 85/611/EEK (1985. gada 20. decembris) par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvu ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU) [18].

25) "Saistītais aģents" ir fiziska vai juridiska persona, kas tikai vienas tās ieguldījumu sabiedrības beznosacījumu pilnīgā pārziņā, kuras vārdā tā rīkojas, sekmē ieguldījumu pakalpojumu un/vai papildpakalpojumu sniegšanu klientiem vai iespējamiem klientiem, saņem un nosūta norādījumus un pasūtījumus no klientiem attiecībā uz ieguldījumu pakalpojumiem vai finanšu instrumentiem, izvieto finanšu instrumentus un/vai sniedz konsultācijas klientiem vai iespējamiem klientiem attiecībā uz minētajiem finanšu instrumentiem vai pakalpojumiem.

26) "Filiāle" ir uzņēmējdarbības vieta, kas nav galvenais birojs un kas ir ieguldījumu sabiedrības daļa, un kam nav juridiskas personas statusa, un kas sniedz ieguldījumu pakalpojumus un/vai veic ieguldījumu darbības, un kas var arī sniegt papildpakalpojumus, attiecībā uz kuriem tai ir izsniegta atļauja; visas uzņēmējdarbības vietas, ko vienā dalībvalstī ir izveidojusi ieguldījumu sabiedrība, kuras mītne atrodas citā dalībvalstī, uzskata par vienu filiāli.

27) "Kvalifikācijas kapitāldaļa" ir tieša vai netieša kapitāldaļa ieguldījumu sabiedrībā, kas ir 10 % vai vairāk no sabiedrības kapitāla vai balsstiesībām, kā noteikts Direktīvas 2001/34/EK 92. pantā, vai kas ļauj ievērojami ietekmēt pārvaldību ieguldījumu sabiedrībā, kurā ir šī kapitāldaļa.

28) "Mātesuzņēmums" ir mātesuzņēmums, kas definēts 1. un 2. pantā Padomes Septītajā direktīvā 83/349/EEK (1983. gada 13. jūnijs), kas attiecas uz konsolidētajiem pārskatiem [19].

29) "Meitasuzņēmums" ir meitasuzņēmums, kas definēts Direktīvas 83/349/EEK 1. un 2. pantā, tostarp visi galvenā mātesuzņēmuma meitasuzņēmuma meitasuzņēmumi.

30) "Kontrole" ir kontrole, kas definēta Direktīvas 83/349/EEK 1. pantā.

31) "Cieša saistība" ir situācija, kad divas vai vairākas fiziskas vai juridiskas personas saista:

a) līdzdalība, kas ir vismaz 20 % vai vairāk uzņēmuma balsstiesību vai kapitāla tiešs vai kontrolēts turējums,

b) kontrole, kas ir attiecības starp mātesuzņēmumu un meitasuzņēmumu visos gadījumos, kas minēti Direktīvas 83/349/EEK 1. panta 1. un 2. punktā, vai līdzīgas attiecības starp jebkādu fizisku vai juridisku personu un uzņēmumu, arī jebkādu meitasuzņēmuma meitasuzņēmumu uzskatot par tā mātesuzņēmuma meitasuzņēmumu, kas pārvalda šos uzņēmumus.

Uzskata, ka situācijā, kad viena vai vairākas fiziskas vai juridiskas personas ir pastāvīgi saistītas ar vienu un to pašu personu, proti, tām ir kontroles saistības, ir arī cieša saistība starp šādām personām.

2. Lai ņemtu vērā finanšu tirgu attīstību un nodrošinātu šīs direktīvas vienādu piemērošanu, Komisija saskaņā ar 64. panta 2. punktā minēto procedūru var precizēt šā panta 1. punktā noteiktās definīcijas.

II SADAĻA

ATĻAUJU PIEŠĶIRŠANA UN DARBĪBAS NOSACĪJUMI IEGULDĪJUMU SABIEDRĪBĀM

I NODAĻA

ATĻAUJU PIEŠĶIRŠANAS NOSACĪJUMI UN PROCEDŪRAS

5. pants

Prasība par atļaujas saņemšanu

1. Katra dalībvalsts pieprasa, lai uz profesionālu ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu vai ieguldījumu darbību veikšanu kā pastāvīgu nodarbošanos vai uzņēmējdarbību attiektos iepriekšēja atļauja atbilstoši šīs nodaļas noteikumiem. Šādu atļauju piešķir piederības dalībvalsts kompetentā iestāde, kas izraudzīta saskaņā ar 48. pantu.

2. Atkāpjoties no 1. punkta, dalībvalstis ļauj daudzpusējā tirdzniecības sistēmā darboties jebkuram tirgus dalībniekam, uz kuru attiecas iepriekšēja pārbaude attiecībā uz to atbilstību šīs nodaļas noteikumiem, izņemot 11. un 15. pantu.

3. Dalībvalstis izveido visu ieguldījumu sabiedrību reģistru. Šis reģistrs ir publiski pieejams un tajā ir informācija par pakalpojumiem un/vai darbībām, attiecībā uz kurām ieguldījumu sabiedrībai ir izsniegta atļauja. To regulāri atjaunina.

4. Visas dalībvalstis pieprasa, lai:

- visām ieguldījumu sabiedrībām, kas ir juridiskas personas, to galvenais birojs būtu tajā pašā dalībvalstī, kurā ir to juridiskā adrese,

- visām ieguldījumu sabiedrībām, kas nav juridiskas personas, vai visām ieguldījumu sabiedrībām, kas ir juridiskas personas, bet kam saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem nav juridiskās adreses, to galvenais birojs būtu dalībvalstī, kurā tās faktiski veic savu uzņēmējdarbību.

5. Attiecībā uz ieguldījumu sabiedrībām, kas sniedz tikai konsultācijas par ieguldījumiem vai pasūtījumu pieņemšanas un nodošanas pakalpojumus saskaņā ar 3. pantā noteiktajiem nosacījumiem, dalībvalstis var ļaut kompetentajām iestādēm deleģēt administratīvus, sagatavošanās vai papildu uzdevumus, kas saistīti ar atļaujas piešķiršanu, atbilstoši 48. panta 2. punktā noteiktajiem nosacījumiem.

6. pants

Atļaujas darbības joma

1. Piederības dalībvalsts nodrošina, ka, piešķirot atļauju, nosaka ieguldījumu pakalpojumus un darbības, ko ieguldījumu sabiedrībai ir atļauts sniegt. Atļauja var attiekties uz vienu vai vairākiem papildpakalpojumiem, kas norādīti I pielikuma B iedaļā. Atļauju nekādā gadījumā neizsniedz tikai par papildpakalpojumu sniegšanu.

2. Ieguldījumu sabiedrība, kas vēlas saņemt atļauju, lai paplašinātu savu darbību ar papildu ieguldījumu pakalpojumiem vai darbībām vai papildpakalpojumiem, kas nav paredzēti sākotnējā atļaujā, iesniedz pieprasījumu par atļaujas darbības jomas paplašināšanu.

3. Atļauja ir derīga visā Kopienā un tā ļauj ieguldījumu sabiedrībām sniegt pakalpojumus vai veikt darbības, attiecībā uz kurām tai ir piešķirta atļauja, visā Kopienā, veidojot filiāles vai izmantojot brīvību sniegt pakalpojumus.

7. pants

Atļaujas piešķiršanas un pieprasījumu atteikšanas procedūras

1. Kompetentā iestāde izsniedz atļauju tikai tad, ja tā ir pilnīgi pārliecināta par to, ka pieprasījuma iesniedzējs atbilst visām prasībām, ko paredz noteikumi, kuri pieņemti atbilstoši šai direktīvai.

2. Ieguldījumu sabiedrība sniedz visu to informāciju, tostarp darbības programmu, kurā norāda, inter alia, paredzētos darbības veidus un organizatorisko struktūru, kas vajadzīga, lai kompetentā iestāde pārliecinātos, ka ieguldījumu sabiedrība sākotnējās atļaujas piešķiršanas brīdī ir ieviesusi visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai izpildītu savus pienākumus, kas paredzēti šīs nodaļas noteikumos.

3. Pieteikuma iesniedzēju sešos mēnešos pēc pabeigta pieteikuma iesniegšanas informē, vai atļauja ir vai nav piešķirta.

8. pants

Atļauju atsaukšana

Kompetentā iestāde var atsaukt atļauju, kas izsniegta ieguldījumu sabiedrībai, ja šāda ieguldījumu sabiedrība:

a) 12 mēnešos neizmanto atļauju, skaidri atsakās no atļaujas vai iepriekšējos sešus mēnešus nav sniegusi ieguldījumu pakalpojumus vai veikusi ieguldījumu darbības, ja vien attiecīgā dalībvalsts nav paredzējusi, ka šādos gadījumos atļauja zaudē spēku;

b) ir saņēmusi atļauju, iesniedzot nepatiesas ziņas vai izmantojot citus nelikumīgus līdzekļus;

c) vairs atbilst nosacījumiem, saskaņā ar kuriem ir izsniegta atļauja, piemēram, nosacījumiem, kas izklāstīti Direktīvā 93/6/EEK;

d) ir nopietni un sistemātiski pārkāpusi noteikumus, kas pieņemti atbilstoši šai direktīvai un kas reglamentē ieguldījumu sabiedrību darbības nosacījumus;

e) ir iesaistīta jebkurā no gadījumiem, kad tiesību akti, kas attiecas uz jautājumiem, kuri nav ietverti šīs direktīvas darbības jomā, paredz atsaukšanu.

9. pants

Personas, kas faktiski vada uzņēmējdarbību

1. Dalībvalstis pieprasa, lai personām, kas faktiski vada ieguldījumu sabiedrības darbību, būtu pietiekami laba reputācija un pietiekama pieredze, lai nodrošinātu ieguldījumu sabiedrības pareizu un piesardzīgu pārvaldību.

Ja tirgus dalībnieks, kas vēlas iegūt atļauju darbībai daudzpusējā tirdzniecības sistēmā, un personas, kas faktiski vada daudzpusējās tirdzniecības sistēmas darbību, ir tās pašas, kas faktiski vada regulētā tirgus darbību, uzskata, ka šīm personām ir jāatbilst prasībām, kas noteiktas pirmajā daļā.

2. Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu sabiedrība paziņo kompetentajai iestādei par visām izmaiņām tās pārvaldībā, sniedzot visu informāciju, kas vajadzīga, lai novērtētu, vai jaunajam personālam, kas iecelts pārvaldīt uzņēmumu, ir pietiekami laba reputācija un pietiekama pieredze.

3. Kompetentā iestāde atsaka atļaujas izdošanu, ja tā nav pārliecināta, ka personām, kas faktiski vada ieguldījumu sabiedrības darbību, ir pietiekami laba reputācija vai pietiekama pieredze, vai ja ir objektīvs un pierādāms iemesls uzskatīt, ka ierosinātās izmaiņas uzņēmuma pārvaldībā apdraud tās pareizu un piesardzīgu pārvaldību.

4. Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu sabiedrību pārvaldību veic vismaz divas personas, kas atbilst 1. punktā noteiktajām prasībām.

Atkāpjoties no pirmās daļas, dalībvalstis var piešķirt atļauju ieguldījumu sabiedrībām, kas ir fiziskas personas, vai ieguldījumu sabiedrībām, kas ir juridiskas personas, kuras vada viena fiziska persona, saskaņā ar saviem konstitucionālajiem noteikumiem un tiesību aktiem. Dalībvalstis tomēr pieprasa, lai ir paredzēti alternatīvi pasākumi, kas nodrošina šādu ieguldījumu sabiedrību pareizu un piesardzīgu pārvaldību.

10. pants

Akcionāri un dalībnieki, kam ir kvalifikācijas kapitāldaļas

1. Kompetentās iestādes ieguldījumu sabiedrībai nepiešķir atļauju veikt ieguldījumu pakalpojumus vai darbības, kamēr tās nav informētas par tiešu vai netiešu akcionāru vai dalībnieku identitāti, fiziskām vai juridiskām personām, kurām ir kvalifikācijas kapitāldaļas, un par šo kapitāldaļu apjomu.

Kompetentās iestādes atsaka atļauju, ja, ņemot vērā vajadzību nodrošināt ieguldījumu sabiedrības pareizu un piesardzīgu pārvaldību, tās nav pārliecinātas par to akcionāru vai dalībnieku piemērotību, kuriem ir kvalifikācijas kapitāldaļas.

Ja ieguldījumu sabiedrībai ir cieša saikne ar citām fiziskām vai juridiskām personām, kompetentā iestāde piešķir atļauju tikai tad, ja šī saikne netraucē kompetentās iestādes uzraudzības funkciju efektīvajai īstenošanai.

2. Kompetentā iestāde atsaka atļauju, ja trešās valsts administratīvie un normatīvie akti, kas reglamentē vienu vai vairākas fiziskas vai juridiskas personas, ar kurām sabiedrībai ir cieša saikne, vai ja grūtības šo aktu izpildē traucē veikt tās efektīvās uzraudzības funkcijas.

3. Dalībvalstis pieprasa visām fiziskajām vai juridiskajām personām, kas iecerējušas tieši vai netieši iegādāties vai pārdot kvalifikācijas kapitāldaļas ieguldījumu sabiedrībā, saskaņā ar otro daļu vispirms paziņot kompetentajai iestādei par galīgās kapitāldaļas apjomu. Šādām personām līdzīgi pieprasa ziņot kompetentajai iestādei, ja tās iecerējušas palielināt vai samazināt savas kvalifikācijas kapitāldaļas, ja rezultātā tām piederošo balsstiesību vai kapitāla īpatsvars sasniedz vai kļūst mazāks vai lielāks par 20 %, 33 % vai 50 % vai ja ieguldījumu sabiedrība kļūst vai par to meitasuzņēmumu vai pārtrauc darbību kā to meitasuzņēmums.

Neskarot 4. punktu, kompetentās iestādes trīs mēnešu laikā no dienas, kad izteikts paziņojums par iecerēto iegādi, kas paredzēta pirmajā daļā, var iebilst pret šādu plānu, ja, ņemot vērā vajadzību nodrošināt ieguldījumu sabiedrības pareizu un piesardzīgu pārvaldību, tās nav pārliecinātas par pirmajā daļā minēto personu piemērotību. Ja kompetentā iestāde pret plānu neiebilst, tā var noteikt galīgo termiņu tā īstenošanai.

4. Ja 3. punktā minēto kapitāldaļu ieguvējs ir ieguldījumu sabiedrība, kredītiestāde, apdrošināšanas uzņēmums vai PVKIU pārvaldības sabiedrība, kam atļauja piešķirta citā dalībvalstī, vai ieguldījumu sabiedrības, kredītiestādes, apdrošināšanas uzņēmuma vai PVKIU pārvaldības sabiedrības mātesuzņēmums, kam atļauja piešķirta citā dalībvalstī, vai persona, kas kontrolē ieguldījumu sabiedrību, kredītiestādi, apdrošināšanas uzņēmumu vai PVKIU pārvaldības sabiedrību, kam atļauja piešķirta citā dalībvalstī, un ja minētās iegādes rezultātā uzņēmums kļūst par ieguvēja meitasuzņēmumu vai nonāk tā kontrolē, attiecībā uz iegādes novērtējumu jāveic iepriekšējas apspriedes, kas paredzētas 60. pantā.

5. Dalībvalstis pieprasa, lai gadījumā, kad ieguldījumu sabiedrībai kļūst zināms par tās kapitāldaļas iegūšanu vai atsavināšanu, kuras dēļ kapitāldaļa pārsniedz kādu no 3. punkta pirmajā daļā minētajām robežvērtībām vai kļūst mazāka par tām, šī ieguldījumu sabiedrība informē kompetento iestādi.

Vismaz reizi gadā ieguldījumu sabiedrības kompetentajai iestādei dara zināmus arī to akcionāru un dalībnieku vārdus, kuriem ir kvalifikācijas kapitāldaļas, un šādu daļu apjomu, kas norādīts, piemēram, informācijā, kuru saņem ikgadējā akcionāru un locekļu kopsapulcē vai kura ir apliecinājums par atbilstību noteikumiem, ko piemēro uzņēmējsabiedrībām, kuru pārvedamos vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū.

6. Ja 1. punkta pirmajā daļā minēto personu ietekme var kaitēt ieguldījumu sabiedrības pareizai un piesardzīgai pārvaldībai, dalībvalstis pieprasa, lai kompetentā iestāde veiktu atbilstošus pasākumus stāvokļa labošanai.

Šādi pasākumi var būt prasība par tiesas lēmumu un/vai sankciju piemērošana direktoriem un tiem, kuri atbildīgi par pārvaldību, vai ar attiecīgo akcionāru vai dalībnieku turētajām akcijām saistīto balsstiesību atcelšana.

Līdzīgus pasākumus veic attiecībā uz personām, kas neievēro pienākumu sniegt iepriekšēju informāciju par kvalifikācijas kapitāldaļas iegūšanu vai palielināšanu. Ja kapitāldaļa ir iegūta, neievērojot kompetento iestāžu iebildumu, dalībvalstis neatkarīgi no citām sankcijām, kas jāpieņem, paredz attiecīgo balsstiesību atcelšanu, balsojuma atzīšanu par nederīgu vai iespēju to anulēt.

11. pants

Dalība pilnvarotā ieguldītāju kompensācijas sistēmā

Kompetentā iestāde pārbauda, vai vienības, kas vēlas saņemt atļauju kā ieguldījumu sabiedrības, atļaujas piešķiršanas brīdī ir izpildījušas savus pienākumus, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 97/9/EK (1997. gada 3. marts) par ieguldītāju kompensācijas sistēmām [20].

12. pants

Sākotnējā kapitāla dotācija

Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes nepiešķir atļauju, ja ieguldījumu sabiedrībai nav pietiekams sākotnējais kapitāls saskaņā ar Direktīvas 93/6/EEK prasībām, ņemot vērā attiecīgā ieguldījumu pakalpojuma vai darbības veidu.

Līdz Direktīvas 93/6/EEK pārskatīšanai uz ieguldījumu sabiedrībām, kas minētas 67. pantā, attiecas kapitāla prasības, kas noteiktas minētajā pantā.

13. pants

Organizatoriskas prasības

1. Piederības dalībvalsts pieprasa, lai ieguldījumu sabiedrības ievēro organizatoriskās prasības, kas noteiktas šā panta 2. līdz 8. punktā.

2. Ieguldījumu sabiedrība izveido atbilstošu politiku un procedūras, kas ir pietiekamas, lai nodrošinātu to, ka uzņēmums, tostarp tā vadītāji, darbinieki un saistītie aģenti, pilda savus pienākumus, kas paredzēti šīs direktīvas noteikumos, kā arī attiecīgos noteikumos, kas reglamentē šādu personu individuālos darījumus.

3. Ieguldījumu sabiedrība pastāvīgi piemēro efektīvus organizatoriskus un administratīvus pasākumus, lai veiktu visus pamatotās darbības, kas paredzētas, lai novērstu 18. pantā definēto interešu konfliktu negatīvu ietekmi uz tās klientu interesēm.

4. Ieguldījumu sabiedrība veic pamatotas darbības, kas vajadzīgas, lai nodrošinātu tās ieguldījumu pakalpojumu un darbību nepārtrauktību un regularitāti. Tālab ieguldījumu sabiedrība izmanto atbilstošas un samērīgas sistēmas, resursus un procedūras.

5. Uzticoties trešai personai to darbības funkciju izpildē, kam ir izšķiroša nozīme nepārtrauktu un regulāru pakalpojumu sniegšanā klientiem un nepārtrauktā un apmierinošā ieguldījumu darbību izpildē, ieguldījumu sabiedrība nodrošina, ka tā veic pareizas darbības, kas vajadzīgas, lai novērstu lieku papildu darbības risku. Nozīmīgas darbības funkcijas, piesaistot ārējās organizācijas, nevar veikt tā, lai būtiski pasliktinātos tās iekšējās kontroles kvalitāte un kontroles vadītāja spēja uzraudzīt, vai uzņēmums pilda visus pienākumus.

Ieguldījumu sabiedrībai ir atbilstīgas administratīvās un grāmatvedības procedūras, iekšējās kontroles mehānisms, efektīvas riska novērtēšanas procedūras un efektīvi informācijas apstrādes sistēmu kontroles un drošības pasākumi.

6. Ieguldījumu sabiedrība nodrošina visu savu veikto pakalpojumu un darījumu uzskaiti, kas ir pietiekama, lai ļautu kompetentajai iestādei pārraudzīt atbilstību šajā direktīvā paredzētajām prasībām un jo īpaši pārliecināties par to, ka ieguldījumu sabiedrība ir izpildījusi visus pienākumus attiecībā uz klientiem un potenciāliem klientiem.

7. Ieguldījumu sabiedrība, glabājot klientiem piederošus finanšu instrumentus, veic atbilstošus pasākumus, lai aizsargātu klientu īpašumtiesības, īpaši ieguldījumu sabiedrības maksātnespējas gadījumā, un novērstu klientu instrumentu izmantošanu savā vārdā, izņemot gadījumus, kad klients ir devis skaidru piekrišanu.

8. Ieguldījumu sabiedrība, glabājot klientam piederošus līdzekļus, veic atbilstošus pasākumus, lai aizsargātu klientu tiesības un, izņemot attiecībā uz kredītiestādēm, novērstu klienta līdzekļu izmantošanu savā vārdā.

9. Attiecībā uz ieguldījumu sabiedrības filiālēm tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā atrodas filiāle, neierobežojot ieguldījumu sabiedrības piederības dalībvalsts kompetentās iestādes iespēju tieši piekļūt minētajai uzskaitei, nodrošina 6. punktā noteiktā pienākuma izpildi attiecībā uz filiāles veiktajiem darījumiem.

10. Lai ņemtu vērā finanšu tirgu tehnisko attīstību un nodrošinātu 2. līdz 9. punkta vienādu piemērošanu, Komisija saskaņā ar 64. panta 2. punktā minēto procedūru nosaka īstenošanas pasākumus, ar kuriem precizē konkrētas organizatoriskas prasības, kas jāievieš attiecībā uz ieguldījumu sabiedrībām, kuras veic dažādus ieguldījumu pakalpojumus un/vai darbības un papildpakalpojumus, vai abus.

14. pants

Tirdzniecības process un darījumu pabeigšana daudzpusējā tirdzniecības sistēmā

1. Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu sabiedrības vai tirgus dalībnieki, kas izmanto daudzpusēju tirdzniecības sistēmu, papildus to prasību izpildei, kas noteiktas 13. pantā, izveido pārskatāmus un nediskrecionārus godīgas un sakārotas tirdzniecības noteikumus un procedūras un nosaka pasūtījumu efektīvās izpildes objektīvus kritērijus.

2. Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu sabiedrības vai tirgus dalībnieki, kas izmanto daudzpusēju tirdzniecības sistēmu, izveido pārskatāmus noteikumus attiecībā uz to finanšu instrumentu noteikšanas kritērijiem, kurus var tirgot tās sistēmās.

Dalībvalstis pieprasa, lai attiecīgā gadījumā ieguldījumu sabiedrības vai tirgus dalībnieki, kas izmanto daudzpusēju tirdzniecības sistēmu, nodrošina pietiekošu publiski pieejamu informāciju vai ir pārliecināti, ka ir piekļuve šādai informācijai, lai ļautu tās izmantotājiem izveidot ieguldījuma novērtējumu, ņemot vērā gan lietotāju īpašības, gan tirgoto instrumentu veidus.

3. Dalībvalstis nodrošina, ka 19., 21. un 22. pants nav piemērojams darījumiem, kas saskaņā ar noteikumiem, kuri reglamentē daudzpusējas tirdzniecības sistēmas, noslēgti starp tās locekļiem vai dalībniekiem vai starp daudzpusējo tirdzniecības sistēmu un tās locekļiem vai dalībniekiem attiecībā uz daudzpusējās tirdzniecības sistēmas izmantošanu. Tomēr daudzpusējās tirdzniecības sistēmas locekļi vai dalībnieki izpilda pienākumus, kas paredzēti 19., 21. un 22. pantā attiecībā uz to klientiem, ja, rīkojoties savu klientu vārdā, tie izpilda to pasūtījumus ar daudzpusējās tirdzniecības sistēmu starpniecību.

4. Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu sabiedrības vai tirgus dalībnieki, kas izmanto daudzpusēju tirdzniecības sistēmu, izveido un saglabā pārskatāmus, ar objektīviem kritērijiem pamatotus noteikumus, kas reglamentē piekļuvi sistēmai. Šie noteikumi atbilst 42. panta 3. punktā noteiktajiem nosacījumiem.

5. Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu sabiedrības vai tirgus dalībnieki, kas izmanto daudzpusēju tirdzniecības sistēmu, skaidri informē tās lietotājus par to attiecīgajiem pienākumiem attiecībā uz norēķiniem par darījumiem, kas veikti minētajā sistēmā. Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu sabiedrības vai tirgus dalībnieki, kas izmanto daudzpusēju tirdzniecības sistēmu, veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai veicinātu efektīvo norēķināšanos par darījumiem, kas noslēgti daudzpusējās tirdzniecības sistēmās.

6. Ja arī pārvedamus vērtspapīrus, kuru tirdzniecība regulētā tirgū ir atļauta, tirgo daudzpusējā tirdzniecības sistēmā bez emitenta piekrišanas, uz emitentu neattiecas pienākumi attiecībā uz sākotnējo, pašreizējo vai ad hoc finanšu informācijas atklāšanu attiecībā uz šo daudzpusējo tirdzniecības sistēmu.

7. Dalībvalstis pieprasa, lai visas ieguldījumu sabiedrības vai tirgus dalībnieki, kas izmanto daudzpusēju tirdzniecības sistēmu, tūlīt izpilda visus savas kompetentās iestādes norādījumus atbilstoši 50. panta 1. punktam pārtraukt finanšu instrumenta tirdzniecību vai atsaukt to no tirdzniecības.

15. pants

Attiecības ar trešām valstīm

1. Dalībvalstis informē Komisiju par visām vispārējām grūtībām, kādas ir to ieguldījumu sabiedrībām, uzsākot darbību vai sniedzot ieguldījumu pakalpojumus un/vai veicot ieguldījumu darbības trešās valstīs.

2. Ja, pamatojoties uz informāciju, kas sniegta saskaņā ar 1. punktu, Komisija konstatē, ka kāda trešā valsts nepiešķir Kopienas ieguldījumu sabiedrībām efektīvu pieeju tirgum, kas ir līdzvērtīga pieejai, kādu Kopiena piešķir ieguldījumu sabiedrībām no šīs trešās valsts, Komisija var iesniegt Padomei priekšlikumus par attiecīgu pilnvaru piešķiršanu sarunu veikšanai, lai Kopienas ieguldījumu sabiedrībām nodrošinātu līdzvērtīgas konkurences iespējas. Padome pieņem lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu.

3. Ja, pamatojoties uz informāciju, kas sniegta saskaņā ar 1. punktu, Komisija konstatē, ka Kopienas ieguldījumu sabiedrībām trešā valstī nepiešķir valsts režīmu, kas nodrošina tādas pašas konkurences iespējas, kādas ir pieejamas vietējām ieguldījumu sabiedrībām, un ka nav izpildīti nosacījumi efektīvai pieejai tirgum, Komisija var uzsākt sarunas, lai uzlabotu situāciju.

Pirmajā daļā minētajos gadījumos Komisija saskaņā ar 64. panta 2. punktā minēto procedūru jebkurā laikā un papildus sarunu uzsākšanai var nolemt, ka attiecīgajām dalībvalstu kompetentajām iestādēm jāierobežo vai jāpārtrauc savi lēmumi attiecībā uz pieprasījumiem piešķirt atļauju, kas iesniegti lēmuma pieņemšanas laikā vai vēlāk, un attiecībā uz kapitāldaļu iegūšanu, ko veic tieši vai netieši mātesuzņēmumi, kurus reglamentē attiecīgās trešās valsts tiesību akti. Šādus ierobežojumus vai pārtraukšanu nevar piemērot attiecībā uz filiāļu izveidi, ko veic ieguldījumu sabiedrības, kuras attiecīgi pilnvarotas Kopienā, vai to filiāles, vai attiecībā uz kapitāldaļu iegūšanu, ko šādas sabiedrības vai filiāles veic Kopienas ieguldījumu sabiedrībās. Šādu pasākumu ilgums nevar pārsniegt trīs mēnešus.

Pirms otrajā daļā minētā trīs mēnešu perioda beigām, ņemot vērā sarunu rezultātus, Komisija atbilstoši 64. panta 2. punktā minētajai procedūrai var nolemt pagarināt šo pasākumu ilgumu.

4. Ja Komisija konstatējusi vienu no 2. un 3. punktā minētajām situācijām, dalībvalstis pēc tās lūguma to informē:

a) par atļaujas piešķiršanas pieteikumiem, ko iesniegušas sabiedrības, kas ir tāda mātesuzņēmuma tieši vai netieši meitasuzņēmumi, kuru reglamentē attiecīgās trešās valsts tiesību akti;

b) ja tās saskaņā ar 10. panta 3. punktu ir informētas, ka šāds mātesuzņēmums ir iecerējis iegūt kapitāldaļu Kopienas ieguldījumu sabiedrībā, lai tādējādi šī sabiedrība kļūtu par tās meitasuzņēmumu.

Minētais pienākums sniegt informāciju nav spēkā, ja ir bijusi vienošanās ar attiecīgo trešo valsti vai ja 3. punkta otrajā un trešajā daļā minētie pasākumi vairs nav spēkā.

5. Veicot šajā pantā paredzētos pasākumus, ievēro Kopienas saistības, ko paredz divpusēji vai daudzpusēji starptautiski nolīgumi, kuri reglamentē ieguldījumu sabiedrību darbības uzsākšanu vai norisi.

II NODAĻA

IEGULDĪJUMU SABIEDRĪBU DARBĪBAS NOSACĪJUMI

1. iedaļa

Vispārīgi noteikumi

16. pants

Sākotnējās atļaujas piešķiršanas nosacījumu regulāra pārskatīšana

1. Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu sabiedrība, kam piešķirta atļauja to teritorijā, vienmēr ievēro sākotnējās atļaujas piešķiršanas nosacījumus, kas noteikti šīs sadaļas I nodaļā.

2. Dalībvalstis pieprasa, lai kompetentās iestādes izveido atbilstošas metodes, lai pārraudzītu to, vai ieguldījumu sabiedrības ievēro savas saistības, kas minētas 1. punktā. Tās pieprasa, lai ieguldījumu sabiedrības paziņo kompetentajām iestādēm par visām būtiskajām sākotnējās atļaujas piešķiršanas nosacījumu izmaiņām.

3. Attiecībā uz ieguldījumu sabiedrībām, kas sniedz tikai ieguldījumu konsultācijas, dalībvalstis var atļaut kompetentajai iestādei deleģēt administratīvus, sagatavošanās vai papildu uzdevumus, kas attiecas uz sākotnējās atļaujas piešķiršanas nosacījumu pārskatīšanu, saskaņā ar 48. panta 2. punktā noteiktajiem nosacījumiem.

17. pants

Vispārēja prasība attiecībā uz pašreizēju uzraudzību

1. Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes uzrauga ieguldījumu sabiedrību darbības, lai novērtētu atbilstību šajā direktīvā paredzētajiem darbības nosacījumiem. Dalībvalstis nodrošina, ka ir noteikti attiecīgi pasākumi, lai ļautu kompetentajām iestādēm iegūt informāciju, kas vajadzīga, lai novērtētu ieguldījumu sabiedrību atbilstību minētajām saistībām.

2. Attiecībā uz ieguldījumu sabiedrībām, kas sniedz tikai ieguldījumu konsultācijas, dalībvalstis var ļaut kompetentajai iestādei deleģēt administratīvus, sagatavošanās vai papildu uzdevumus, kas attiecas uz darbības prasību regulāro uzraudzību, saskaņā ar 48. panta 2. punktā noteiktajiem nosacījumiem.

18. pants

Interešu konflikti

1. Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu sabiedrības veic jebkādus pamatotus pasākumus, kas vajadzīgi, lai identificētu interešu konfliktus starp pašām ieguldījumu sabiedrībām, tostarp to pārvaldītājiem, darbiniekiem un saistītiem aģentiem vai personām, kam ir tieša vai netieša saikne ar tiem saistībā ar kontroli, un to klientiem vai starp kādu klientu un citu klientu, kas rodas, sniedzot ieguldījumu pakalpojumus vai papildpakalpojumus, vai abus.

2. Ja organizatoriski vai administratīvi pasākumi, ko ieguldījumu sabiedrība saskaņā ar 13. panta 3. punktu noteikusi interešu konfliktu pārvaldībai, nav pietiekami, lai ar attiecīgu pārliecību nodrošinātu, ka klientu interešu kaitējuma risks būs novērsts, ieguldījumu sabiedrība skaidri atklāj interešu konfliktu vispārējo būtību un/vai avotus klientam pirms darbību uzsākšanas tā vārdā.

3. Lai ņemtu vērā finanšu tirgu tehnisko attīstību un nodrošinātu 1. un 2. punkta vienādu piemērošanu, Komisija saskaņā ar 64. panta 2. punktā minēto procedūru nosaka īstenošanas pasākumus:

a) lai noteiktu darbības, attiecībā uz kurām var pamatoti sagaidīt, ka tās veiks ieguldījumu sabiedrības, lai identificētu, novērstu, pārvaldītu un/vai atklātu interešu konfliktus, sniedzot dažādus ieguldījumu pakalpojumus un papildpakalpojumus, un abus kopā;

b) lai noteiktu atbilstošus kritērijus to interešu konfliktu noteikšanai, kuru esamība var kaitēt ieguldījumu sabiedrības klientu vai potenciālo klientu interesēm.

2. iedaļa

Ieguldītāju aizsardzības nodrošināšanas noteikumi

19. pants

Profesionālās ētikas normu īstenošana, sniedzot ieguldījumu pakalpojumus klientiem

1. Dalībvalstis pieprasa, lai, sniedzot ieguldījumu pakalpojumus un/vai attiecīgā gadījumā papildpakalpojumus klientiem, ieguldījumu sabiedrība rīkojas godīgi, taisnīgi un profesionāli atbilstoši savu klientu interesēm un jo īpaši ievēro 2. līdz 8. punktā norādītos principus.

2. Visa informācija, tostarp tirgvedības paziņojumi, ko klientiem vai potenciāliem klientiem adresējusi ieguldījumu sabiedrība, ir patiesa, skaidra un nav maldinoša. Tirgvedības paziņojumi ir skaidri identificējami kā tādi.

3. Klientiem vai potenciāliem klientiem saprotamā veidā sniedz attiecīgu informāciju:

- par ieguldījumu sabiedrību un tās pakalpojumiem,

- par finanšu instrumentiem un ierosinātajām ieguldījumu stratēģijām; šajā informācijā ietver attiecīgus norādījumus par risku, kas saistīts ar ieguldījumiem šajos instrumentos vai konkrētām ieguldījumu stratēģijām, un brīdinājumus par šādu risku,

- par izpildes vietām,

- par izmaksām un saistītām maksām,

lai klienti vai potenciālie klienti var atbilstīgi izprast piedāvātā ieguldījumu pakalpojuma un konkrētā finanšu instrumenta veida būtību un tādējādi pieņemt lēmumus par ieguldījumiem, pamatojoties uz saņemto informāciju. Šo informāciju var sniegt standartizētā formātā.

4. Sniedzot konsultācijas par ieguldījumiem vai nodrošinot ieguldījumu portfeļa pārvaldi, ieguldījumu sabiedrība iegūst vajadzīgo informāciju par klienta vai potenciālā klienta zināšanām un pieredzi ieguldījumu jomā saistībā ar konkrētā veida produktu vai pakalpojumu, tā finansiālo stāvokli un ieguldījumu mērķiem, lai sabiedrība varētu ieteikt klientam vai potenciālajam klientam ieguldījumu pakalpojumus un finanšu instrumentus, kas ir tam piemēroti.

5. Dalībvalstis nodrošina, ka ieguldījumu sabiedrības, sniedzot ieguldījumu pakalpojumus, kas nav 4. pantā minētie, lūdz klientam vai potenciālajam klientam sniegt informāciju par viņa zināšanām un pieredzi ieguldījumu jomā saistībā ar piedāvātā vai pieprasītā pakalpojuma konkrētā veida produktu vai pakalpojumu, lai ieguldījumu sabiedrība varētu novērtēt, vai paredzētais ieguldījumu pakalpojums vai produkts ir piemērots klientam.

Ja ieguldījumu sabiedrība, pamatojoties uz informāciju, kas gūta saskaņā ar iepriekšējo daļu, uzskata, ka attiecīgais produkts vai pakalpojums nav piemērots klientam vai potenciālajam klientam, ieguldījumu sabiedrība brīdina klientu vai potenciālo klientu. Šo brīdinājumu var sniegt standartizētā formātā.

Ja klients vai potenciālais klients nolemj nesniegt informāciju, kas minēta pirmajā daļā, vai ja viņš sniedz nepietiekamu informāciju par savām zināšanām un pieredzi, ieguldījumu sabiedrība brīdina klientu vai potenciālo klientu par to, ka šāds lēmums nedos iespēju sabiedrībai noteikt, vai paredzētais pakalpojums vai produkts ir viņam piemērots. Šo brīdinājumu var sniegt standartizētā formātā.

6. Dalībvalstis ļauj ieguldījumu sabiedrībām, sniedzot ieguldījumu pakalpojumus, kas ir tikai klientu pasūtījumu izpilde un/vai pieņemšana un nodošana ar papildpakalpojumiem vai bez tiem, sniegt šādus ieguldījumu pakalpojumus saviem klientiem bez vajadzības iegūt informāciju vai veikt novērtēšanu, kas minēta 5. punktā, ja ir izpildīti visi šādi nosacījumi:

- iepriekšminētie pakalpojumi attiecas uz akcijām, kuru tirdzniecība ir atļauta regulētā tirgū vai līdzvērtīgā trešās valsts tirgū, naudas tirgus instrumentiem, obligācijām vai cita veida parāda vērtspapīriem (izņemot tās obligācijas vai parāda vērtspapīrus, kas ietver atvasinātu instrumentu), PVKIU un citiem nekompleksiem finanšu instrumentiem. Trešās valsts tirgu uzskata par līdzvērtīgu regulētam tirgum, ja tas atbilst prasībām, kas ir līdzvērtīgas III sadaļā noteiktajām. Komisija publicē to tirgu sarakstu, kas uzskatāmi par līdzvērtīgiem. Šo sarakstu periodiski atjaunina,

- pakalpojums ir sniegts pēc klienta vai potenciālā klienta iniciatīvas,

- klients vai potenciālais klients ir skaidri informēts, ka, sniedzot konkrēto pakalpojumu, ieguldījumu sabiedrībai nav jānovērtē sniegtā vai piedāvātā instrumenta vai pakalpojuma piemērotība, un ka tādēļ viņš negūst atbilstošo aizsardzību, kas paredzēta attiecīgās profesionālās ētikas normās; šo brīdinājumu var sniegt standartizētā formātā,

- ieguldījumu sabiedrība pilda savus 18. pantā paredzētos pienākumus.

7. Ieguldījumu sabiedrība izveido uzskaiti, kas ietver dokumentu vai dokumentus, kuri saskaņoti starp sabiedrību un klientu un kuros norāda pušu tiesības un pienākumus un pārējos nosacījumus, ar kādiem sabiedrība sniedz pakalpojumus klientam. Līguma pušu tiesības un pienākumus var ietvert, izdarot atsauci uz citiem dokumentiem vai juridiskiem tekstiem.

8. Klientam jāsaņem no ieguldījumu sabiedrības atbilstīgi ziņojumi par tās klientiem sniegtajiem pakalpojumiem. Šajos ziņojumos attiecīgā gadījumā ietver izmaksas, kas saistītas ar klienta vārdā veiktajiem darījumiem un sniegtajiem pakalpojumiem.

9. Ja ieguldījumu pakalpojumu piedāvā kā daļu no finanšu produkta, uz kuru jau attiecas citi Kopienas tiesību aktu noteikumi vai kopīgi Eiropas standarti, kas saistīti ar kredītiestādēm un patēriņa kredītiem attiecībā uz klientu riska novērtējumu un/vai prasībām sniegt informāciju, uz šo pakalpojumu papildus neattiecas šajā pantā norādītie pienākumi.

10. Lai nodrošinātu ieguldītāju vajadzīgo aizsardzību un 1. līdz 8. punkta vienādu piemērošanu, Komisija saskaņā ar 64. panta 2. punktā minēto procedūru nosaka īstenošanas pasākumus, lai nodrošinātu, ka ieguldījumu sabiedrības ievēro principus, kas norādīti minētajā punktā, sniedzot ieguldījumu pakalpojumus vai papildpakalpojumus saviem klientiem. Nosakot šos īstenošanas pasākumus, ņem vērā:

a) klientam vai potenciālajam klientam piedāvātā vai sniegtā pakalpojuma(-u) būtību, ņemot vērā darījumu veidu, priekšmetu, apjomu un biežumu;

b) to finanšu instrumentu veidu, ko piedāvā vai izskata;

c) to, vai klients vai potenciālie klienti ir privātie klienti vai profesionālie klienti.

20. pants

Pakalpojumu sniegšana ar citas ieguldījumu sabiedrības starpniecību

Dalībvalstis ļauj ieguldījumu sabiedrībai, kas ar citas ieguldījumu sabiedrības starpniecību saņem norādījumu veikt ieguldījumu pakalpojumus vai papildpakalpojumus klienta vārdā, paļauties uz klienta informāciju, ko nosūtījusi šī cita sabiedrība. Ieguldījumu sabiedrība, ar kuras starpniecību sniedz norādījumus, ir atbildīga par nosūtītās informācijas pilnīgumu un precizitāti.

Ieguldījumu sabiedrība, kas šādi saņem norādījumu veikt pakalpojumus klienta vārdā, var arī paļauties uz visiem ieteikumiem attiecībā uz pakalpojumu vai darījumu, ko sniegusi klientam vai veikusi cita ieguldījumu sabiedrība. Ieguldījumu sabiedrība, ar kuras starpniecību sniegti norādījumi, ir atbildīga par sniegto ieteikumu vai konsultāciju piemērotību klientam.

Ieguldījumu sabiedrība, kas saņem klienta norādījumus vai pasūtījumus ar citas ieguldījumu sabiedrības starpniecību, joprojām ir atbildīga par pakalpojuma vai darījuma noslēgšanu, pamatojoties uz jebkādu šādu informāciju vai ieteikumiem, atbilstoši attiecīgajiem šīs sadaļas noteikumiem.

21. pants

Pienākums izpildīt pasūtījumus ar klientam vislabvēlīgākajiem noteikumiem

1. Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu sabiedrības veic visus pamatotos pasākumus, kas vajadzīgi, lai, izpildot pasūtījumus, pēc iespējas gūtu rezultātus, kas ir vislabākie to klientiem, ņemot vērā cenu, izmaksas, ātrumu, izpildes un norēķinu iespējamību, apjomu, specifiku vai jebkādu citu apsvērumu attiecībā uz pasūtījuma izpildi. Tomēr, ja ir īpašs klienta norādījums, ieguldījumu sabiedrība izpilda pasūtījumu, ievērojot īpašo norādījumu.

2. Dalībvalstis pieprasa ieguldījumu sabiedrībām noteikt un īstenot efektīvus pasākumus 1. punkta noteikumu izpildei. Dalībvalstis pieprasa ieguldījumu sabiedrībām izveidot un īstenot pasūtījumu izpildes politiku, lai tās attiecībā uz savu klientu pasūtījumiem varētu gūt labāko iespējamo rezultātu saskaņā ar 1. punktu.

3. Pasūtījumu izpildes politikā attiecībā uz katru instrumentu kategoriju ietver informāciju par dažādajām vietām, kur ieguldījumu sabiedrība izpilda sava klienta pasūtījumus, un faktoriem, kas ietekmē izpildes vietas izvēli. Tajā ietver vismaz tās vietas, kas ļauj ieguldījumu sabiedrībai pastāvīgi gūt labāko iespējamo rezultātu klientu pasūtījumu izpildē.

Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu sabiedrības sniedz attiecīgu informāciju saviem klientiem par savu pasūtījumu izpildes politiku. Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu sabiedrības iegūst to klientu iepriekšēju piekrišanu izpildes politikai.

Dalībvalstis pieprasa, lai gadījumā, kad pasūtījumu izpildes politika paredz iespēju, ka klienta pasūtījumus var izpildīti ārpus regulēta tirgus vai daudzpusējas tirdzniecības sistēmas, ieguldījumu sabiedrība jo īpaši informē savus klientus par šo iespēju. Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu sabiedrības saņem savu klientu skaidru iepriekšēju piekrišanu pirms to pasūtījumu izpildes ārpus regulēta tirgus vai daudzpusējas tirdzniecības sistēmas. Ieguldījumu sabiedrības var iegūt šo piekrišanu vispārējas vienošanās veidā vai attiecībā uz individuāliem darījumiem.

4. Dalībvalstis pieprasa ieguldījumu sabiedrībām uzraudzīt savu pasūtījumu izpildes pasākumu un izpildes politikas efektivitāti, lai identificētu un attiecīgā gadījumā novērstu trūkumus. Jo īpaši tās regulāri novērtē, vai izpildes vietas, kas ietvertas pasūtījumu izpildes politikā, sniedz labāko iespējamo rezultātu klientam, un vai tām ir jāveic izmaiņas savos izpildes pasākumos. Dalībvalstis pieprasa ieguldījumu sabiedrībām ziņot klientiem par visām būtiskām izmaiņām savos pasūtījumu izpildes pasākumos vai izpildes politikā.

5. Dalībvalstis pieprasa ieguldījumu sabiedrībām, lai tās varētu saviem klientiem pēc to pieprasījuma pierādīt, ka tās ir izpildījušas to pasūtījumus atbilstoši sabiedrības izpildes politikai.

6. Lai nodrošinātu ieguldītājiem vajadzīgo aizsardzību, godīgo un sakārtoto tirgu darbību un 1., 3. un 4. punkta vienādu piemērošanu, Komisija saskaņā ar 64. panta 2. punktā minēto procedūru nosaka īstenošanas pasākumus attiecībā uz:

a) to dažādo faktoru salīdzinošā nozīmīguma noteikšanas kritērijiem, kurus atbilstoši 1. punktam var ņemt vērā, nosakot vislabāko iespējamo rezultātu, ievērojot pasūtījuma apjomu un veidu un to, vai klients ir privātais klients vai profesionālais klients;

b) faktoriem, ko var ņemt vērā ieguldījumu sabiedrība, pārskatot savus izpildes pasākumus un apstākļus, kādos var būt lietderīgi izdarīt izmaiņas šādos pasākumos. Jo īpaši izpildes pasākumus nosaka attiecībā uz faktoriem, ko ņem vērā, nosakot, kuras vietas ļauj ieguldījumu sabiedrībām pastāvīgi gūt vislabāko iespējamo rezultātu klientu pasūtījumu izpildē;

c) tās informācijas veidu un apjomu, kas jāsniedz klientiem par savu izpildes politiku, ievērojot 3. punktu.

22. pants

Klientu pasūtījumu apstrādes noteikumi

1. Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu sabiedrības, kam ir piešķirta atļauja izpildīt pasūtījumus klientu vārdā, izpilda procedūras un pasākumus, kas paredz tūlītēju, godīgu un ātru klientu pasūtījumu izpildi attiecībā pret citiem klientu pasūtījumiem vai ieguldījumu sabiedrības tirdzniecības interesēm.

Šīs procedūras vai pasākumi ļauj citādi salīdzināmu klientu pasūtījumu izpildi atbilstoši laikam, kad tos saņēmusi ieguldījumu sabiedrība.

2. Dalībvalstis pieprasa, lai gadījumā, kad klienta ierobežotais pasūtījums, kas attiecas uz akcijām, kuru tirdzniecība regulētā tirgū ir atļauta, un kas dominējošos tirgus apstākļos nav tūlīt izpildīts, ieguldījumu sabiedrības, ja vien klients nav skaidri norādījis citādi, veic pasākumus, lai veicinātu iespējami drīzu minētā pasūtījuma izpildi, tūlīt publiskojot šo klienta ierobežoto pasūtījumu tādā veidā, kas ir viegli pieejams citiem tirgus dalībniekiem. Dalībvalstis var nolemt, ka ieguldījumu sabiedrības ievēro šo pienākumu, nosūtot attiecīgo klienta ierobežoto pasūtījumu uz regulētu tirgu un/vai daudzpusēju tirdzniecības sistēmu. Dalībvalstis paredz, ka kompetentās iestādes var atteikties no pienākuma darīt zināmu atklātībai ierobežoto pasūtījumu, kas ir liela apjoma pasūtījums salīdzinājumā ar parastu tirgus apjomu, kā noteikts saskaņā ar 44. panta 2. punktu.

3. Lai nodrošinātu to, ka, veicot pasākumus ieguldītāju aizsardzībai un godīgai un sakārtotai tirgu darbībai, ņem vērā finanšu tirgu tehnisko attīstību, un lai nodrošinātu 1. un 2. punkta vienādu piemērošanu, Komisija saskaņā ar 64. panta 2. punktā minēto procedūru nosaka īstenošanas pasākumus, ar ko definē:

a) to procedūru un pasākumu nosacījumus un veidu, kuru rezultāts ir tūlītēja, godīga un ātra klientu pasūtījumu izpilde, un situācijas, kādās ieguldījumu sabiedrības var pamatoti atturēties no tūlītējas izpildes, lai iegūtu labvēlīgākus nosacījumus klientiem, vai to darījumu veidus, attiecībā uz kuriem ieguldījumu sabiedrības var rīkoties tāpat;

b) dažādās metodes, kuras ieguldījumu sabiedrība var izmantot, lai uzskatītu, ka tā ir izpildījusi savu pienākumu klientu ierobežotos pasūtījumu, kas nav tūlīt izpildāmi, atklāt tirgum.

23. pants

Ieguldījumu sabiedrību pienākumi, izraugoties saistītos aģentus

1. Dalībvalstis var nolemt atļaut ieguldījumu sabiedrībai izraudzīties saistītos aģentus, lai veicinātu ieguldījumu sabiedrības pakalpojumus, piedāvātu pakalpojumus vai saņemtu pasūtījumus no klientiem vai potenciāliem klientiem un nosūtītu šos pasūtījumus, izvietotu finanšu instrumentus un sniegtu konsultācijas attiecībā uz šādiem finanšu instrumentiem un pakalpojumiem, ko piedāvā minētā ieguldījumu sabiedrība.

2. Dalībvalstis pieprasa, lai gadījumā, kad ieguldījumu sabiedrība nolemj iecelt saistītu aģentu, tā joprojām ir pilnīgi un bez nosacījumiem atbildīga par visām darbībām vai trūkumiem no saistītā aģenta puses, kad tas rīkojas sabiedrības vārdā. Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu sabiedrība nodrošina, ka saistīts aģents atklāj, kāda ir viņa kompetence un kādu sabiedrību viņš pārstāv gadījumos, kad viņš sazinās ar jebkuru klientu vai potenciālo klientu vai pirms viņš uzsāk veikt darījumus ar jebkuru klientu vai potenciālo klientu.

Dalībvalstis saskaņā ar 13. panta 6., 7. un 8. punktu var atļaut saistītiem aģentiem, kas reģistrēti to teritorijā, rīkoties ar klientu naudu un/vai finanšu instrumentiem tās ieguldījumu sabiedrības vārdā un pilnīgā pārziņā, kuras labā tie darbojas attiecīgo dalībvalstu teritorijā, vai pārrobežu darbību gadījumā tās dalībvalsts teritorijā, kas ļauj saistītam aģentam rīkoties ar klientu naudu.

Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu sabiedrības, darbojoties ar saistīto aģentu starpniecību, uzrauga savu saistīto aģentu darbības, lai nodrošinātu, ka tie arī turpmāk izpilda šīs direktīvas prasības.

3. Dalībvalstis, kas nolemj atļaut ieguldījumu sabiedrībām izraudzīties saistītos aģentus, izveido publisku reģistru. Saistītos aģentus reģistrē publiskajā reģistrā dalībvalstī, kurā tie ir reģistrēti.

Ja dalībvalsts, kurā saistītais aģents ir reģistrēts, saskaņā ar 1. punktu ir nolēmusi neļaut ieguldījumu sabiedrībām, kam atļaujas piešķīrušas to kompetentās iestādes, izraudzīties saistītos aģentus, šos saistītos aģentus reģistrē tās ieguldījumu sabiedrības piederības dalībvalsts kompetentajā iestādē, kuras vārdā tie darbojas.

Dalībvalstis nodrošina, ka saistītos aģentus reģistrē publiskajā reģistrā tikai tad, ja ir konstatēts, ka viņiem ir pietiekoši laba reputācija un attiecīgas vispārīgas, komerciālās un profesionālās zināšanas, lai viņi varētu klientam vai potenciālam klientam precīzi darīt zināmu visu attiecīgo informāciju par piedāvāto pakalpojumu.

Dalībvalstis var nolemt, ka ieguldījumu sabiedrības var pārbaudīt, vai saistītajiem aģentiem, ko tās iecēlušas, ir pietiekami laba reputācija un zināšanas, kas minētas trešajā daļā.

Reģistru regulāri atjaunina. Tas ir publiski pieejams, lai sniegtu konsultācijas.

4. Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu sabiedrības, kas ieceļ saistītos aģentus, veic atbilstošus pasākumus, lai novērstu negatīvu ietekmi, kas saistītā aģenta darbībām, uz kurām neattiecas šīs direktīvas darbības joma, varētu būt attiecībā uz darbībām, ko veic saistītais aģents ieguldījumu sabiedrības vārdā.

Dalībvalstis var ļaut kompetentajām iestādēm sadarboties ar ieguldījumu sabiedrībām un kredītiestādēm, to asociācijām un citām vienībām, reģistrējot saistītos aģentus un uzraugot saistīto aģentu atbilstību 3. punkta prasībām. Jo īpaši saistītos aģentus var reģistrēt ieguldījumu sabiedrības, kredītiestādes vai to asociācijas un citas vienības kompetentās iestādes uzraudzībā.

5. Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu sabiedrības izraugās tikai tos saistītos aģentus, kas reģistrēti 3. punktā minētajos publiskajos reģistros.

6. Dalībvalstis var pastiprināt prasības, kas norādītas šajā pantā, vai noteikt papildu prasības attiecībā uz saistītiem aģentiem, kas reģistrēti to teritorijā.

24. pants

Darījumi, kas veikti ar tiesīgiem darījumu partneriem

1. Dalībvalstis nodrošina, ka ieguldījumu sabiedrības, kas saņēmušas atļauju izpildīt pasūtījumus klientu vārdā un/vai veikt darījumus savā vārdā, un/vai saņemt un nosūtīt pasūtījumus, var uzsākt darījumus vai iesaistīties darījumos ar tiesīgiem darījuma partneriem bez vajadzības izpildīt pienākumus, kas paredzēti 19., 21. pantā un 22. panta 1. punktā, attiecībā uz šiem darījumiem vai attiecībā uz viesiem papildpakalpojumiem, kas tieši saistīti ar šiem darījumiem.

2. Lai īstenotu šo pantu, dalībvalstis par tiesīgiem darījuma partneriem atzīst ieguldījumu sabiedrības, kredītiestādes, apdrošināšanas sabiedrības, PVKIU un to pārvaldības sabiedrības, pensiju fondus un to pārvaldības sabiedrības, citas finanšu iestādes, kam piešķirtas atļaujas saskaņā ar Kopienas vai dalībvalstu tiesību aktiem vai ko regulē minētie tiesību akti, uzņēmumus, kas atbrīvoti no šīs direktīvas piemērošanas saskaņā ar 2. panta 1. punkta k) un l) apakšpunktu, valstu valdības un to attiecīgos birojus, tostarp valstu iestādes, kas veic darījumus ar valsts parādu, centrālās bankas un pārvalstiskās organizācijas.

Klasificēšanu par tiesīgu darījuma partneri saskaņā ar pirmo daļu veic, neskarot minēto vienību tiesības vispārīgi vai attiecībā uz katru atsevišķu darījumu lūgt tām piemērot režīmu, kādu piemēro klientiem, uz kuru darbību ar ieguldījuma sabiedrību attiecas 19., 21. un 22. punkts.

3. Dalībvalstis par tiesīgiem darījuma partneriem var arī atzīt citus uzņēmumus, kas atbilst iepriekš noteiktām samērīgām prasībām, tostarp kvantitatīvām robežvērtībām. Attiecībā uz darījumu, kurā potenciālie darījuma partneri atrodas dažādās teritorijās, ieguldījumu sabiedrība piekāpjas otra uzņēmuma statusam, kas noteikts ar tās dalībvalsts tiesību aktiem vai pasākumiem, kur minētais uzņēmums ir reģistrēts.

Dalībvalstis nodrošina, ka ieguldījumu sabiedrība, iesaistoties darījumos atbilstoši 1. punktam ar šādiem uzņēmumiem, saņem skaidru apstiprinājumu no potenciālā darījuma partnera par to, ka tas piekrīt, ka to uzskata par tiesīgu darījuma partneri. Dalībvalstis ļauj ieguldījumu sabiedrībai iegūt šo apstiprinājumu vispārīgas vienošanās viedā vai attiecībā uz katru atsevišķu darījumu.

4. Dalībvalstis var atzīt par tiesīgiem darījumu partneriem trešo valstu vienības, kas līdzvērtīgas to kategoriju vienībām, kuras minētas 2. punktā.

Dalībvalstis var atzīt par tiesīgiem darījumu partneriem arī trešo valstu uzņēmumus, piemēram, tos, kas minēti 3. punktā, ar tādiem pašiem nosacījumiem un attiecinot uz tiem tādas pašas prasības, kas noteiktas 3. punktā.

5. Lai nodrošinātu 2., 3., un 4. punkta vienādu piemērošanu, ņemot vērā tirdzniecības prakses izmaiņas, un lai nodrošinātu vienotā tirgus efektīvu darbību, Komisija saskaņā ar 64. panta 2. punktā minēto procedūru var noteikt īstenošanas pasākumus, definējot:

a) procedūras attiecībā uz tāda režīma piemērošanas pieprasīšanu, kādu piemēro klientiem saskaņā ar 2. punktu;

b) procedūras attiecībā uz skaidrā apstiprinājuma saņemšanu no potenciāliem darījumu partneriem saskaņā ar 3. punktu;

c) iepriekš noteiktas samērīgas prasības, tostarp kvantitatīvās robežvērtības, kas ļautu uzņēmumu uzskatīt par tiesīgu darījuma partneri saskaņā ar 3. punktu.

3. iedaļa

Tirgus pārskatāmība un integritāte

25. pants

Pienākums atbalstīt tirgu integritāti, ziņot par darījumiem un veikt uzskaiti

1. Neskarot to pienākumu piešķiršanu, kas paredz, lai būtu izpildīti noteikumi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2003/6/EK (2003. gada 28. janvāris) par iekšējās informācijas ļaunprātīgu izmantošanu un tirgus manipulācijām (tirgus ļaunprātīgu izmantošanu) [21], dalībvalstis nodrošina, ka ir paredzēti attiecīgi pasākumi, lai ļautu kompetentajai iestādei uzraudzīt ieguldījumu sabiedrību darbības, lai tādējādi nodrošinātu, ka tās rīkojas godīgi, taisnīgi un profesionāli un veicina tirgus integritāti.

2. Dalībvalstis pieprasa ieguldījumu sabiedrībām vismaz piecus gadus glabāt būtiskos datus, kas attiecas uz visiem tiem darījumiem ar finanšu instrumentiem, kurus tās veikušas savā vai klienta vārdā, lai šādi dati būtu pieejami kompetentajai iestādei. Attiecībā uz darījumiem, kas veikti klientu vārdā, uzskaitē ietver visu informāciju par klienta identitāti un informāciju, kas vajadzīga saskaņā ar Padomes Direktīvu 91/308/EEK (1991. gada 10. jūnijs) par to, kā novērst finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai [22].

3. Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu sabiedrības, kas veic darījumus ar jebkuru finanšu instrumentu, kura tirdzniecība regulētā tirgū ir atļauta, sniedz informāciju par šādiem darījumiem kompetentai iestādei iespējami ātrāk un ne vēlāk kā nākamās darbdienas beigās. Šo pienākumu piemēro neatkarīgi no tā, vai šādi darījumi ir veikti regulētā tirgū.

Kompetentās iestādes saskaņā ar 58. pantu nosaka pasākumus, ka vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka arī kompetentā iestāde minētajiem finanšu instrumentiem visatbilstošākajā tirgū likviditātes ziņā saņem šo informāciju.

4. Ziņojumos jo īpaši jābūt norādītiem nopirkto vai pārdoto instrumentu nosaukumiem un skaitam, daudzumam, izpildes datumiem un laikam, darījumu cenām un līdzekļiem, kas izmantoti, identificējot attiecīgo ieguldījumu sabiedrību.

5. Dalībvalstis paredz, ka ziņojumi kompetentajai iestādei jāsniedz pašai ieguldījumu sabiedrībai, trešai personai, kas rīkojas tās vārdā, vai izmantojot tirdzniecības saskaņošanas vai ziņošanas sistēmu, ko apstiprinājusi kompetentā iestāde vai regulētais tirgus, vai daudzpusējā tirdzniecības sistēma, ar kuras starpniecību attiecīgais darījums ir noslēgts. Ja par darījumiem kompetentai iestādei tieši ziņo regulēts tirgus, daudzpusēja tirdzniecības sistēma vai tirdzniecības saskaņošanas vai ziņošanas sistēma, ko apstiprinājusi kompetentā iestāde, pienākumu, 3. pantā noteikto ieguldījumu sabiedrības pienākumu var neievērot.

6. Ja saskaņā ar 32. panta 7. punktu šajā pantā paredzētie ziņojumi ir nosūtīti uzņēmējas dalībvalsts kompetentajai iestādei, tā nosūta šo informāciju ieguldījumu sabiedrības piederības dalībvalsts kompetentajām iestādēm, ja vien tās nenolemj, ka tās nevēlas saņemt šo informāciju.

7. Lai nodrošinātu, ka ir pārveidoti tirgus integritātes aizsardzības pasākumi, lai ņemtu vērā finanšu tirgu tehnisko attīstību un nodrošinātu 1. līdz 5. punkta vienādu piemērošanu, Komisija saskaņā ar 64. panta 2. punktā minēto procedūru var noteikt īstenošanas pasākumus, ar ko definē metodes un pasākumus attiecībā uz ziņošanu par finanšu darījumiem, šo ziņojumu formu un saturu un atbilstoša tirgus definēšanas kritērijus saskaņā ar 3. punktu.

26. pants

Daudzpusējās tirdzniecības sistēmas noteikumu un citu juridisku pienākumu ievērošanas uzraudzība

1. Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu sabiedrības un tirgus dalībnieki, kas izmanto daudzpusēju tirdzniecības sistēmu, nosaka un saglabā efektīvus pasākumus un procedūras saistībā ar daudzpusējo tirdzniecības sistēmu, lai regulāri uzraudzītu tās lietotāju atbilstību tās noteikumiem. Ieguldījumu sabiedrības un tirgus dalībnieki, kas izmanto daudzpusēju tirdzniecības sistēmu, uzrauga darījumus, ko veic to lietotāji to sistēmās, lai identificētu šo noteikumu pārkāpumus, nesakārtotus tirdzniecības nosacījumus vai rīcību, kas var ietvert tirgus ļaunprātīgu izmantošanu.

2. Dalībvalstis pieprasa ieguldījumu sabiedrībām un tirgus dalībniekiem, kas izmanto daudzpusēju tirdzniecības sistēmu, par būtiskiem tās noteikumu pārkāpumiem, nesakārtotiem tirdzniecības nosacījumiem vai rīcību, kas ir tirgus ļaunprātīgu izmantošana, ziņot kompetentajai iestādei. Dalībvalstis arī pieprasa ieguldījumu sabiedrībām un tirgus dalībniekiem, kas izmanto daudzpusēju tirdzniecības sistēmu, tūlīt sniegt attiecīgo informāciju iestādei, kuras kompetencē ir tirgus ļaunprātīgas izmantošanas izmeklēšana un saukšana pie atbildības par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu, un pilnā apjomā palīdzēt iepriekšminētajai iestādei, veicot izmeklēšanu un kriminālvajāšanu attiecībā uz tirgus ļaunprātīgu izmantošanu, kas konstatēta tās sistēmās vai ar tās sistēmu starpniecību.

27. pants

Ieguldījumu sabiedrību pienākums darīt zināmas atklātībai noteiktās cenas

1. Dalībvalstis pieprasa akciju sistemātiskajiem internalizētājiem publicēt noteikto cenu attiecībā uz akcijām, kuru tirdzniecība regulētā tirgū ir atļauta un attiecībā uz kurām tie ir sistemātiski internalizētāji, un kurām ir likvīds tirgus. Attiecībā uz akcijām, kam nav likvīda tirgus, sistemātiskie internalizētāji saviem klientiem pēc to pieprasījuma dara zināmas noteiktās cenas.

Šā panta noteikumi ir piemērojami sistemātiskiem internalizētājiem, kad tie veic darījumus, kuru apjoms nepārsniedz standarta tirgus apjomu. Šā panta noteikumi neattiecas uz sistemātiskiem internalizētājiem, kas veic tikai tādus darījumus, kuru apjoms pārsniedz standarta tirgus apjomu.

Sistemātiskie internalizētāji var izlemt par apjomu vai apjomiem, par kādiem tie noteiks cenas. Attiecībā uz konkrētu akciju katrā cenā ietver noteiktu cenas piedāvājumu un/vai piedāvāto cenu vai cenas par apjomu vai apjomiem, kas var būt līdz standarta tirgus apjomam attiecībā uz to akciju kategoriju, kurā iekļauta akcija. Cena vai cenas atspoguļo arī dominējošos tirgus nosacījumus attiecībā uz konkrēto akciju.

Akcijas sagrupē kategoriju, pamatojoties uz to pasūtījumu vidējo aritmētisko vērtību, kuri izpildīti tirgū, kas noteikts attiecībā uz konkrēto akcijai. Katras akciju kategorijas standarta tirgus apjoms ir apjoms, kas ir to pasūtījumu vidējā aritmētiskā vērtība, kuri izpildīti tirgū, kas noteikts attiecībā uz akcijām, kuras iekļautas katrā akciju kategorijā.

Katras akcijas tirgu veido visi pasūtījumi, kas izpildīti Eiropas Savienībā attiecībā uz konkrēto akciju, izņemot pasūtījumus, kuru apjoms ir liels salīdzinājumā ar parastu attiecīgās akcijas tirgus apjomu.

2. Tā tirgus kompetentā iestāde, kas ir visatbilstošākais likviditātes ziņā, kā definēts 25. pantā, vismaz reizi gadā, pamatojoties uz to pasūtījumu vidējo aritmētisko vērtību, kuri izpildīti tirgū attiecībā uz konkrēto akciju, attiecībā uz katru akciju nosaka akciju kategoriju, kurā tā iekļauta. Šo informāciju dara zināmu visiem tirgus dalībniekiem.

3. Sistemātiskie internalizētāji regulāri un pastāvīgi dara zināmas atklātībai savas noteiktās cenas parastajā tirdzniecības laikā. Tiem ir tiesības atjaunināt savas noteiktās cenas jebkurā laikā. Tiem ārkārtējos tirgus apstākļos ir arī atļauts atsaukt savas noteiktās cenas.

Noteikto cenu dara zināmu tādā veidā, kas ir viegli pieejams citiem tirgus dalībniekiem saskaņā ar pamatotiem komerciāliem nosacījumiem.

Sistemātiskie internalizētāji, ievērojot 21. pantā izklāstītos noteikumus, izpilda pasūtījumus, ko tie saņem no saviem privātajiem klientiem saistībā ar akcijām, attiecībā uz kurām tie ir sistemātiski internalizētāji, par cenām, kas noteiktas pasūtījuma saņemšanas brīdī.

Sistemātiskie internalizētāji izpilda pasūtījumus, ko tie saņem no saviem profesionālajiem klientiem saistībā ar akcijām, attiecībā uz kurām tie ir sistemātiskie internalizētāji, par cenu, kas noteikta pasūtījuma saņemšanas brīdī. Tie tomēr var izpildīt šos pasūtījumus par labāku cenu pamatotos gadījumos, ja šī cena ietilpst atklātā diapazonā, kas ir tuvs tirgus nosacījumiem, un ja pasūtījumu apjoms ir lielāks nekā parastais privāto ieguldītāju pasūtījumu apjoms.

Turklāt sistemātiskie internalizētāji var izpildīt pasūtījumus, ko tie saņem no saviem profesionālajiem klientiem, par cenām, kas atšķiras no to noteiktajām cenām, neievērojot ceturtajā daļā noteiktos nosacījumus attiecībā uz darījumiem, kuru izpilde attiecībā uz vairākiem vērtspapīriem ir daļa no viena darījuma, vai attiecībā uz pasūtījumiem, uz kuriem attiecas citi nosacījumi, ko nepiemēro pašreizējai tirgus cenai.

Ja sistemātiskais internalizētājs, kurš nosaka tikai vienu cenu vai kura augstākā noteiktā cena ir zemāka nekā standarta tirgus apjoms, saņem no klienta pasūtījumu, kura apjoms ir lielāks nekā tā noteiktā cena, bet zemāks nekā standarta tirgus apjoms, tas var nolemt izpildīt to pasūtījuma daļu, kas pārsniedz tā noteikto cenu, ja pasūtījumu izpilda par noteikto cenu, izņemot gadījumus, kad ir atļauts rīkoties citādāk saskaņā ar divu iepriekšējo daļu nosacījumiem. Ja sistemātiskais internalizētājs nosaka dažādas cenas un saņem pasūtījumu, kas tam jāizpilda, iekļaujoties šajās cenās, un ko tas vēlas izpildīt, tas izpilda pasūtījumu par vienu no noteiktajām cenām saskaņā ar 22. panta noteikumiem, ja vien nav atļauts rīkoties citādāk saskaņā ar divu iepriekšējo daļu nosacījumiem.

4. Kompetentās iestādes pārbauda:

a) vai ieguldījumu sabiedrības regulāri atjaunina piedāvājuma un/vai piedāvātās cenas, kas publicētas saskaņā ar 1. punktu, un saglabā cenas, kas atspoguļo dominējošos tirgus nosacījumus;

b) vai ieguldījumu sabiedrības ievēro tos nosacījumus attiecībā uz cenu uzlabojumiem, kas noteikti 3. punkta ceturtajā daļā.

5. Sistemātiskajiem internalizētājiem ļauj, pamatojoties uz to tirdzniecības politiku, objektīvā, nediskriminējošā veidā izlemt, kuriem ieguldītājiem tie nodrošina piekļuvi savām noteiktajām cenām. Tālab jābūt skaidri noteiktiem standartiem, lai reglamentētu piekļuvi savām noteiktajām cenām. Sistemātiskie internalizētāji var atteikties uzsākt vai pārtraukt darījumu attiecības ar ieguldītājiem, pamatojoties uz komerciāliem apsvērumiem, piemēram, ieguldītāja kredītstatusu, darījuma partnera risku un galīgos norēķinus par darījumu.

6. Lai ierobežotu iespējamību, ka sistemātiskajiem internalizētājiem jāveic vairāki darījumi ar vienu klientu, sistemātiskajiem internalizētājiem ļauj nediskriminējošā veidā ierobežot to darījumu skaitu, kurus veic ar vienu klientu un kuros tie apņemas iesaistīties saskaņā ar publicētajiem nosacījumiem. Tiem arī ļauj nediskriminējošā veidā saskaņā ar 22. panta noteikumiem ierobežot to darījumu kopskaitu, ko veic ar dažādiem klientiem vienlaikus, ar nosacījumu, ka tas ir pieļaujams tikai tad, ja klientu veikto pasūtījumu skaits un/vai apjoms ievērojami pārsniedz normu.

7. Lai nodrošinātu 1. līdz 6. punkta vienādu piemērošanu, veicinot akciju efektīvo novērtēšanu un maksimizētu ieguldījumu sabiedrību iespēju gūt labāko darījumu saviem klientiem, Komisija saskaņā ar 64. panta 2. punktā minēto procedūru nosaka īstenošanas pasākumus, ar ko:

a) nosaka 1. un 2. punkta piemērošanas kritērijus;

b) nosaka kritērijus, ko ievēro, lai noteiktu, vai noteiktā cena ir publicēta regulāri un pastāvīgi un vai tā ir viegli pieejama, kā arī līdzekļus, ar kuriem ieguldījumu sabiedrības var izpildīt savu pienākumu – darīt zināmas atklātībai savas noteiktās cenas, un kuri ietver šādas iespējas:

i) ar tāda regulēta tirgus sistēmu starpniecību, kurā attiecīgā instrumenta tirdzniecība ir atļauta;

ii) ar trešās personas biroju starpniecību;

iii) veicot īpašnieka pasākumus;

c) nosaka vispārīgos kritērijus, ko ievēro, lai noteiktu darījumus, kuros izpilde attiecībā uz vairākiem vērtspapīriem ir daļa no viena darījuma, vai pasūtījumus, uz kuriem attiecas nosacījumi, kas nav pašreizējās tirgus cenas nosacījumi;

d) nosaka vispārīgos kritērijus, ko ievēro, lai noteiktu, kādus apstākļus var uzskatīt par ārkārtējiem tirgus apstākļiem, kas ļauj atsaukt noteiktās cenas, kā arī noteikto cenu atjaunināšanas nosacījumus;

e) nosaka kritērijus, ko ievēro, lai noteiktu, kāds ir parastais privāta ieguldītāja pasūtījumu apjoms;

f) nosaka kritērijus, ko ievēro, lai noteiktu, kas ir ievērojama normas pārsniegšana, kā noteikts 6. punktā;

g) nosaka kritērijus, ko ievēro, lai noteiktu, kad cenas krītas atklātā diapazonā, kas ir tuvs tirgus nosacījumiem.

28. pants

Ieguldījumu sabiedrību informācijas atklāšana pēc tirdzniecības

1. Dalībvalstis vismaz pieprasa ieguldījumu sabiedrībām, kas savā vai klientu vārdā slēdz darījumus ar akcijām, kuru tirdzniecība regulētā tirgū ir atļauta, ārpus regulēta tirgus vai daudzpusējas tirdzniecības sistēmas, darīt zināmu atklātībai šo darījumu apjomu un cenu, un laiku, kad tie noslēgti. Šo informāciju dara zināmu atklātībai pēc iespējas atbilstoši reālajam laikam, pamatojoties uz komerciāliem nosacījumiem, tādā veidā, kas ir viegli pieejams citiem tirgus dalībniekiem.

2. Dalībvalstis pieprasa, lai informācija, kas ir darīta zināma atklātībai saskaņā ar 1. punktu, un termiņi, kuros tā ir publicēta, atbilst prasībām, kas pieņemtas saskaņā ar 45. pantu. Ja pasākumi, kas pieņemti saskaņā ar 45. pantu, paredz atliktu ziņošanu attiecībā uz dažādu kategoriju darījumiem ar akcijām, šo iespēju piemēro mutatis mutandis minētajiem darījumiem, ja tos veic ārpus regulētiem tirgiem vai daudzpusējām tirdzniecības sistēmām.

3. Lai nodrošinātu tirgu pārskatāmu un sakārtotu darbību un 1. punkta vienādu piemērošanu, Komisija saskaņā ar 64. panta 2. punktā minēto procedūru nosaka īstenošanas pasākumus, ar ko:

a) nosaka līdzekļus, ar kuriem ieguldījumu sabiedrības var izpildīt savas 1. punktā paredzētās saistības, tostarp šādas iespējas:

i) ar tāda regulēta tirgus sistēmu starpniecību, kurā attiecīgā instrumenta tirdzniecība ir atļauta, vai ar tādas daudzpusējās tirdzniecības sistēmas sistēmu starpniecību, kurā attiecīgās akcijas ir tirgotas;

ii) ar trešo personu biroju starpniecību;

iii) veicot īpašnieka pasākumus;

b) precizē 1. punktā paredzētā pienākuma piemērošanu darījumiem, kas saistīti ar akciju izmantošanu ķīlas, aizdošanas vai citiem mērķiem, ja akciju maiņu nosaka faktori, kas nav pašreizējais akcijas tirgus novērtējums.

29. pants

Pārskatāmības prasības daudzpusējām tirdzniecības sistēmām pirms tirdzniecības

1. Dalībvalstis vismaz pieprasa ieguldījumu sabiedrībām un tirgus dalībniekiem, kas izmanto daudzpusēju tirdzniecības sistēmu, darīt zināmas atklātībai pašreizējās piedāvājuma un piedāvātās cenas un tirdzniecības interešu pamatīgumu par šīm cenām, kas, izmantojot to sistēmas, izsludinātas attiecībā uz akcijām, kuru tirdzniecība regulētā tirgū ir atļauta. Dalībvalstis paredz, ka šai informācijai pastāvīgi jābūt publiski pieejamai ar pamatotiem komerciāliem nosacījumiem parastā tirdzniecības laikā.

2. Dalībvalstis paredz, ka kompetentajām iestādēm jābūt spējīgām ļaut ieguldījumu sabiedrībām vai tirgus dalībniekiem, kas izmanto daudzpusēju tirdzniecības sistēmu, gadījumos, kas definēti saskaņā ar 3. punktu, nepildīt pienākumu darīt zināmu atklātībai 1. punktā minēto informāciju, pamatojoties uz tirgus modeli vai pasūtījumu veidu un apjomu. Jo īpaši kompetentās iestādes ir spējīgas ļaut nepildīt pienākumu attiecībā uz darījumiem, kuru apjoms ir lielāks, salīdzinot ar parastu attiecīgās akcijas vai attiecīgo akciju veida tirgus apjomu.

3. Lai nodrošinātu 1. un 2. punkta vienādu piemērošanu, Komisija saskaņā ar 64. panta 2. punktā minēto procedūru nosaka īstenošanas pasākumus attiecībā uz:

a) piedāvājuma un piedāvāto cenu diapazonu vai izraudzītā tirgus līdera noteiktajām cenām un tirdzniecības intereses pamatīgumu par minētajām cenām, kas jādara zināmas atklātībai;

b) to pasūtījumu apjomu vai veidu, attiecībā uz kuriem informācijas atklāšanu pirms tirdzniecības var nepieprasīt saskaņā ar 2. punktu;

c) tirgus modeli, attiecībā uz kuru informācijas atklāšanu var nepieprasīt saskaņā ar 2. punktu, un jo īpaši pienākuma piemērojamību tirdzniecības metodēm, ko izmanto daudzpusējās tirdzniecības sistēmās, kas noslēdz darījumus saskaņā ar to noteikumiem, atsaucoties uz cenām, kas noteiktas ārpus daudzpusējās tirdzniecības sistēmas vai noteiktas, rīkojot periodiskas izsoles.

Ja vien daudzpusējās tirdzniecības sistēmas specifika neattaisno citādu kārtību, īstenošanas pasākumu saturs ir līdzvērtīgs to īstenošanas pasākumu saturam, kas paredzēti 44. pantā attiecībā uz regulētiem tirgiem.

30. pants

Prasības attiecībā uz daudzpusējām tirdzniecības sistēmām pēc tirdzniecības

1. Dalībvalstis vismaz pieprasa, lai ieguldījumu sabiedrības un tirgus dalībnieki, kas izmanto daudzpusēju tirdzniecības sistēmu, dara zināmu atklātībai to darījumu cenu, apjomu un laiku, kas veikti tās sistēmās attiecībā uz akcijām, kuru tirdzniecība regulētā tirgū ir atļauta. Dalībvalstis pieprasa, lai informācija par visiem šādiem darījumiem ir darīta zināma atklātībai saskaņā pamatotiem komerciāliem nosacījumiem pēc iespējas atbilstoši reālajam laikam. Šī prasība neattiecas uz informāciju par tirdzniecību, kas veikta daudzpusējā tirdzniecības sistēmā un kas darīta zināma atklātībai regulētā tirgus sistēmās.

2. Dalībvalstis paredz, ka kompetentā iestāde var ļaut ieguldījumu sabiedrībām vai tirgus dalībniekiem, kas izmanto daudzpusēju tirdzniecības sistēmu, atlikt informācijas publicēšanu attiecībā uz darījumiem, pamatojoties uz to veidu vai apjomu. Jo īpaši kompetentās iestādes var ļaut atlikt publicēšanu attiecībā uz darījumiem, kuru apjoms ir liels, salīdzinot ar parasto attiecīgās akcijas vai attiecīgās akciju kategorijas tirgus apjomu. Dalībvalstis pieprasa, lai daudzpusējās tirdzniecības sistēmas saņem iepriekšēju kompetentās iestādes apstiprinājumu par ierosinātajiem pasākumiem attiecībā uz tirdzniecības informācijas publicēšanas atlikšanu, un pieprasa, lai šie pasākumi ir skaidri atklāti tirgus dalībniekiem un iedzīvotājiem, kas veic ieguldījumus.

3. Lai paredzētu finanšu tirgu efektīvu un sakārtotu darbību un nodrošinātu 1. un 2. punkta vienādu piemērošanu, Komisija saskaņā ar 64. panta 2. punktā minēto procedūru nosaka īstenošanas pasākumus attiecībā uz:

a) tās informācijas apjomu un saturu, kas jāpadara publiski pieejama;

b) nosacījumiem, saskaņā ar kuriem ieguldījumu sabiedrības vai tirgus dalībnieki, kas izmanto daudzpusēju tirdzniecības sistēmu, var atlikt publicēšanu attiecībā uz tirdzniecību, un kritērijiem, kas jāpiemēro, lemjot par to, attiecībā uz kādiem darījumiem to apjoma vai iesaistīto akciju veida dēļ ir atļauta publicēšanas atlikšana.

Ja vien daudzpusējās tirdzniecības sistēmas specifika neattaisno citādu kārtību, šo īstenošanas pasākumu saturs ir līdzvērtīgs to īstenošanas pasākumu saturam, kas paredzēti 45. pantā attiecībā uz regulētiem tirgiem.

III NODAĻA

IEGULDĪJUMU SABIEDRĪBU TIESĪBAS

31. pants

Brīvība sniegt ieguldījumu pakalpojumus un veikt ieguldījumu darbības

1. Dalībvalstis nodrošina, ka visas ieguldījumu sabiedrības, kam atļauju saskaņā ar šo direktīvu piešķīrušas citas dalībvalsts kompetentās iestādes un ko saskaņā ar šo direktīvu uzrauga citas dalībvalsts kompetentās iestādes, attiecībā uz kredītiestādēm saskaņā ar Direktīvu 2000/12/EK var brīvi veikt ieguldījumu pakalpojumus un/vai darbības, kā arī papildpakalpojumus to teritorijās, ja uz šādiem pakalpojumiem un darbībām attiecas tām izsniegtā atļauja. Papildpakalpojumus var sniegt tikai kopā ar ieguldījumu pakalpojumiem un/vai darbībām.

Dalībvalstis neievieš papildu prasības, kas jāievēro šādai ieguldījumu sabiedrībai vai kredītiestādei, attiecībā uz tiem jautājumiem, uz kuriem attiecas šī direktīva.

2. Visas ieguldījumu sabiedrības, kas vēlas sniegt pakalpojumus vai darbības citas dalībvalsts teritorijā pirmo reizi vai kas vēlas mainīt šādi sniegto pakalpojumu vai darbību klāstu, tās piederības dalībvalsts kompetentajām iestādēm dara zināmu šādu informāciju:

a) dalībvalsts, kurā tā plāno darboties;

b) darbības programma, jo īpaši norādot ieguldījumu pakalpojumus un/vai darbības, kā arī papildpakalpojumus, ko tā plāno veikt, un to, vai tā plāno izmantot saistītus aģentus to dalībvalstu teritorijās, kurās tā plāno sniegt pakalpojumus.

Ja ieguldījumu sabiedrība plāno izmantot saistītos aģentus, ieguldījumu sabiedrības piederības dalībvalsts kompetentā iestāde atbilstīgā termiņā pēc uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes lūguma dara zināmu to saistīto aģentu identitāti, kurus ieguldījumu sabiedrība plāno izmantot minētajā dalībvalstī. Uzņēmēja dalībvalsts šādu informāciju var darīt zināmu atklātībai.

3. Mēneša laikā pēc informācijas saņemšanas piederības dalībvalsts kompetentā iestāde nosūta to uzņēmējas dalībvalsts kompetentajai iestādei, kas izraudzīta par kontaktpunktu saskaņā ar 56. panta 1. punktu. Ieguldījumu sabiedrība tad var sākt uzņēmējā dalībvalstī sniegt attiecīgo ieguldījumu pakalpojumu vai pakalpojumus.

4. Ja notiek izmaiņas informācijā, kas darīta zināma saskaņā ar 2. punktu, ieguldījumu sabiedrība vismaz mēnesi pirms izmaiņu ieviešanas sniedz rakstisku paziņojumu par šīm izmaiņām piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei. Piederības dalībvalsts kompetentā iestāde informē uzņēmējas dalībvalsts kompetento iestādi par šīm izmaiņām.

5. Dalībvalstis, neizvirzot papildu tiesiskas vai administratīvas prasības, ļauj ieguldījumu sabiedrībām un tirgus dalībniekiem, kas izmanto daudzpusējas tirdzniecības sistēmas un kas ir no citām dalībvalstīm, veikt attiecīgus pasākumus to teritorijā, lai veicinātu to teritorijā reģistrētu attālu lietotāju vai dalībnieku piekļuvi to sistēmām un šo sistēmu izmantošanu.

6. Ieguldījumu sabiedrība vai tirgus dalībnieks, kas izmanto daudzpusēju tirdzniecības sistēmu, dara zināmu tās piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei dalībvalsti, kurā tas plāno veikt šādus pasākumus. Daudzpusējās tirdzniecības sistēmas piederības dalībvalsts kompetentā iestāde mēneša laikā dara zināmu šo informāciju dalībvalstij, kurā daudzpusējā tirdzniecības sistēma plāno veikt šādus pasākumus.

Daudzpusējās tirdzniecības sistēmas piederības dalībvalsts kompetentā iestāde atbilstīgā termiņā pēc daudzpusējās tirdzniecības sistēmas uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes lūguma dara zināmas to daudzpusējās tirdzniecības sistēmas locekļu un dalībnieku identitātes, kas reģistrēti minētajā dalībvalstī.

32. pants

Filiāles izveide

1. Dalībvalstis nodrošina, ka ieguldījumu pakalpojumus un/vai darbības, kā arī papildpakalpojumus var sniegt to teritorijās atbilstoši šai direktīvai un Direktīvai 2000/12/EK, izveidojot filiāli, ja uz minētajiem pakalpojumiem un darbībām attiecas atļauja, kas ieguldījumu sabiedrībai vai kredītiestādei piešķirta piederības dalībvalstī. Papildpakalpojumus var sniegt tikai kopā ar ieguldījumu pakalpojumiem un/vai darbībām.

Dalībvalstis neievieš papildu prasības, izņemot 7. punktā atļautās, attiecībā uz filiāles organizāciju un darbību saistībā ar tiem jautājumiem, uz kuriem attiecas šī direktīva.

2. Dalībvalstis pieprasa visām ieguldījumu sabiedrībām, kas vēlas izveidot filiāli citas dalībvalsts teritorijā, vispirms informēt tās piederības dalībvalsts kompetento iestādi un sniegt tai šādu informāciju:

a) dalībvalstis, kuru teritorijā tā plāno izveidot filiāli;

b) darbības programma, izklāstot, inter alia, ieguldījumu pakalpojumus un/vai darbības, kā arī papildpakalpojumus, ko piedāvā, un filiāles organizatorisko struktūru, norādot, vai filiāle plāno izmantot saistītus aģentus;

c) tā adrese uzņēmējā dalībvalstī, kur var iegūt dokumentus;

d) par filiāles vadību atbildīgo personu vārdi.

Ja ieguldījumu sabiedrība dalībvalstī reģistrētu saistītu aģentu izmanto ārpus tās piederības dalībvalsts, šādu saistīto aģentu pielīdzina filiālei un uz to attiecas šīs direktīvas noteikumi attiecībā uz filiālēm.

3. Ja vien piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei, ņemot vērā paredzētās darbības, nav iemesla apšaubīt ieguldījumu sabiedrības administratīvās struktūras atbilstību vai finansiālo stāvokli, tā trīs mēnešu laikā pēc visas informācijas saņemšanas to dara zināmu uzņēmējas dalībvalsts kompetentajai iestādei, kas izraudzīta par kontaktpunktu saskaņā ar 56. panta 1. punktu, un par to informē attiecīgo ieguldījumu sabiedrību.

4. Papildus 2. punktā minētajai informācijai piederības dalībvalsts kompetentā iestāde uzņēmējas dalībvalsts kompetentajai iestādei dara zināmu informāciju par akreditētu kompensēšanas shēmu, kuras dalībniece ir ieguldījumu sabiedrība atbilstoši Direktīvai 97/9/EK. Ja notiek izmaiņas šajā informācijā, piederības dalībvalsts kompetentā iestāde attiecīgi informē uzņēmējas dalībvalsts kompetento iestādi.

5. Ja piederības dalībvalsts kompetentā iestāde atsakās sniegt informāciju uzņēmējas dalībvalsts kompetentajai iestādei, tā trīs mēnešu laikā pēc visas informācijas saņemšanas attiecīgajai ieguldījumu sabiedrībai dara zināmus atteikuma iemeslus.

6. Filiāli var izveidot un tā var uzsākt darbību pēc paziņojuma saņemšanas no uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes vai tad, ja šāds paziņojums no minētās iestādes nav saņemts vēlākais divus mēnešus pēc dienas, kad piederības dalībvalsts kompetentā iestāde nosūtījusi paziņojumu.

7. Tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā atrodas filiāle, uzņemas atbildību par to, lai nodrošinātu, ka filiāle, sniedzot pakalpojumus minētās dalībvalsts teritorijā, izpilda saistības, kas noteiktas 19., 21., 22., 25., 27. un 28. pantā un atbilstoši šiem pantiem noteiktajos pasākumos.

Tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā atrodas filiāle, ir tiesības pārbaudīt filiāles pasākumus un pieprasīt veikt izmaiņas, kas noteikti vajadzīgas, lai kompetentajai iestādei sniegtu iespēju nodrošināt to saistību izpildi, kas paredzētas 19., 21., 22., 25., 27. un 28. pantā un atbilstoši šiem pantiem noteiktajos pasākumos attiecībā uz pakalpojumiem un/vai darbībām, ko filiāle veic tās teritorijā.

8. Katra dalībvalsts nosaka, ka, ja ieguldījumu sabiedrība, kam atļauja piešķirta citā dalībvalstī, ir izveidojusi filiāli tās teritorijā, ieguldījumu sabiedrības piederības dalībvalsts kompetentā iestāde, pildot savus pienākumus, pēc uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes informēšanas var veikt pārbaudes uz vietas minētajā filiālē.

9. Ja notiek izmaiņas informācijā, kas darīta zināma saskaņā ar 2. punktu, ieguldījumu sabiedrība vismaz mēnesi pirms izmaiņu ieviešanas sniedz rakstisku paziņojumu par šīm izmaiņām piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei. Piederības dalībvalsts kompetentā iestāde par šīm izmaiņām informē arī uzņēmējas dalībvalsts kompetento iestādi.

33. pants

Piekļuve regulētiem tirgiem

1. Dalībvalstis pieprasa, lai tām ieguldījumu sabiedrībām no citām dalībvalstīm, kam ir atļauja izpildīt klientu pasūtījumus vai veikt darījumus savā vārdā, ir tiesības līdzdarboties regulētā tirgū, kas izveidots to teritorijā, vai ir piekļuve šādam tirgum ar jebkuru šādu pasākumu starpniecību:

a) tieši, izveidojot filiāles uzņēmējās dalībvalstīs;

b) kļūstot par regulētā tirgus attāliem locekļiem vai izmantojot attālu piekļuvi regulētajam tirgum bez vajadzības reģistrēties regulētā tirgus piederības dalībvalstī, ja attiecīgā tirgus tirdzniecības procedūras un sistēmas neparedz, ka darījumu slēgšanai tirgū vajadzīga fiziska klātbūtne.

2. Dalībvalstis attiecībā uz tiem jautājumiem, uz kuriem attiecas šī direktīva, neievieš papildu normatīvās vai administratīvās prasības ieguldījumu sabiedrībām, kas izmanto ar 1. punktu piešķirtās tiesības.

34. pants

Piekļuve centrālajam darījumu starpniekam, mijieskaita un norēķinu sistēmām un tiesības izraudzīties norēķinu sistēmu

1. Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu sabiedrībām no citām dalībvalstīm ir tiesības piekļūt centrālajam darījumu starpniekam, mijieskaita un norēķinu sistēmām to teritorijā, lai pabeigtu darījumus ar finanšu instrumentiem vai sagatavotu minēto darījumu pabeigšanu.

Dalībvalstis pieprasa, lai uz šo ieguldījumu sabiedrību piekļuvi šādām sistēmām attiecinātu tos pašus nediskriminējošos, pārskatāmos un objektīvos kritērijus, ko piemēro vietējiem dalībniekiem. Dalībvalstis neierobežo minēto sistēmu izmantošanu, atļaujot tikai mijieskaitu un norēķinus par tiem darījumiem ar finanšu instrumentiem, kas veikti regulētā tirgū vai daudzpusējā tirdzniecības sistēmā to teritorijā.

2. Dalībvalstis pieprasa, lai regulēti tirgi to teritorijā piedāvā visiem to locekļiem un dalībniekiem tiesības izraudzīties norēķinu sistēmu attiecībā uz tiem darījumiem ar finanšu instrumentiem, ko veic attiecīgajā regulētajā tirgū, ievērojot:

a) tādas saistības un vienošanās starp izraudzīto norēķinu sistēmu un jebkuru citu sistēmu vai infrastruktūru, kas vajadzīgas, lai nodrošinātu efektīvu un ekonomisku norēķināšanos par attiecīgo darījumu;

b) tās kompetentās iestādes piekrišanu, kas atbildīga par regulētā tirgus uzraudzību, lai tehniskie nosacījumi tā darījuma norēķiniem, kas noslēgts regulētajā tirgū, izmantojot norēķinu sistēmu, ko nav izraudzījies regulētais tirgus, ir tādi, lai finanšu tirgiem ļautu darboties nevainojami un pareizi.

Šis regulētā tirgus kompetentās iestādes novērtējums neskar valstu centrālo banku kā norēķinu sistēmu pārraugu kompetenci vai citu uzraudzības iestāžu kompetenci attiecībā uz šādām sistēmām. Kompetentā iestāde ņem vērā pārraudzību/uzraudzību, ko minētās iestādes jau veikušas, lai novērstu nevajadzīgu kontroles dublēšanos.

3. Ieguldījumu sabiedrību tiesības, kas paredzētas 1. un 2. punktā, neskar centrālā darījuma starpnieka, mijieskaita vai vērtspapīru norēķinu sistēmu dalībnieku tiesības ar likumīgi komerciālu pamatojumu atteikties padarīt pieejamu pieprasītos pakalpojumus.

35. pants

Noteikumi attiecībā uz vienošanos ar centrālo darījumu starpnieku un attiecībā uz vienošanos par mijieskaitu un norēķiniem saistībā ar daudzpusējām tirdzniecības sistēmām

1. Dalībvalstis neliedz ieguldījumu sabiedrībām un tirgus dalībniekiem, kas izmanto daudzpusēju tirdzniecības sistēmu, noslēgt atbilstīgas vienošanās ar citas dalībvalsts centrālo darījumu starpnieku vai mijieskaita iestādi un norēķinu sistēmu, lai paredzētu dažu vai visu to darījumu mijieskaitu un/vai norēķinus, ko noslēguši tirgus dalībnieki to sistēmās.

2. To ieguldījumu sabiedrību un tirgus dalībnieku kompetentā iestāde, kas izmanto daudzpusēju tirdzniecības sistēmu, nevar iebilst pret centrālā darījumu starpnieka, mijieskaita iestāžu un/vai norēķinu sistēmu izmantošanu citā dalībvalstī, ja vien nav šāda rīcība nav acīmredzami vajadzīga, lai saglabātu minētās daudzpusējās tirdzniecības sistēmas sakārtoto darbību, ņemot vērā 34. panta 2. punktā noteiktos nosacījumus attiecībā uz norēķinu sistēmām

Lai novērstu nevajadzīgu kontroles dublēšanos, kompetentā iestāde ņem vērā mijieskaita un norēķinu sistēmas pārraudzību/uzraudzību, ko jau veikušas valstu centrālās bankas kā mijieskaita un norēķinu sistēmu pārraugi vai citas uzraudzības iestādes, kuru kompetencē ir šādas sistēmas.

III SADAĻA

REGULĒTI TIRGI

36. pants

Atļaujas piešķiršana un piemērojamie tiesību akti

1. Dalībvalstis atļauju kā regulētam tirgum piešķir tikai tām sistēmām, kas atbilst šīs sadaļas noteikumiem.

Atļauju kā regulētam tirgum piešķir tikai tad, ja kompetentā iestāde ir pārliecināta, ka gan regulētā tirgus dalībnieks, gan tā sistēmas atbilst vismaz šajā sadaļā noteiktajām prasībām.

Attiecībā uz regulētu tirgu, kas ir juridiska persona un ko vada vai izmanto tirgus dalībnieks, kurš pats nav regulētais tirgus, dalībvalstis nosaka, kā dažādie pienākumi, kas šajā direktīvā noteikti tirgus dalībniekiem, jāsadala starp regulēto tirgu un tirgus dalībnieku.

Regulētā tirgus dalībnieks sniedz visu vajadzīgo informāciju, tostarp darbības programmu, norādot, inter alia, paredzētos darbības veidus un organizatorisko struktūru, kas vajadzīga, lai kompetentā iestāde varētu pārliecināties, ka regulētais tirgus līdz sākotnējās atļaujas piešķiršanas brīdim ir veicis visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai izpildītu savus pienākumus, ko paredz šīs sadaļas noteikumi.

2. Dalībvalstis pieprasa regulētā tirgus dalībniekam uzdevumus, kas attiecas uz regulētā tirgus organizāciju un darbību, veikt kompetentās iestādes uzraudzībā. Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes regulāri pārskata regulēto tirgu atbilstību šīs sadaļas noteikumiem. Tās arī nodrošina, ka kompetentās iestādes uzrauga, lai regulētie tirgi vienmēr atbilstu nosacījumiem, kas šajā sadaļā paredzēti attiecībā uz sākotnējās atļaujas piešķiršanu.

3. Dalībvalstis nodrošina, ka tirgus dalībnieks ir atbildīgs par to, lai nodrošinātu, ka regulētais tirgus, ko tas pārvalda, atbilst visām šīs sadaļas prasībām.

Dalībvalstis arī nodrošina, ka tirgus dalībnieks ir tiesīgs īstenot tiesības, kas atbilst regulētajam tirgum, kuru tas pārvalda atbilstīgi šai direktīvai.

4. Neskarot attiecīgos Direktīvas 2003/6/EK noteikumus, regulētā tirgus sistēmās veikto tirdzniecību reglamentē regulētā tirgus piederības dalībvalsts publiskās tiesības.

5. Kompetentā iestāde var atsaukt atļauju, kas izsniegta regulētam tirgum, ja tas:

a) 12 mēnešu laikā neizmanto atļauju, skaidri atsakās no atļaujas vai sešus iepriekšējos mēnešus nav veicis darbību, ja vien attiecīgā dalībvalsts nav noteikusi, ka šādos gadījumos atļauja zaudē spēku;

b) ir saņēmis atļauju, iesniedzot nepatiesas ziņas izmantojot citus nelikumīgus līdzekļus;

c) vairs neatbilst nosacījumiem, ar kādiem atļauja piešķirta;

d) ir nopietni un sistemātiski pārkāpis noteikumus, kas pieņemti atbilstoši šai direktīvai;

e) atbilst kādam no gadījumiem, kad attiecīgās valsts tiesību akti paredz atļaujas atsaukšanu.

37. pants

Prasības attiecībā uz regulētā tirgus vadību

1. Dalībvalstis pieprasa, lai personām, kas faktiski vada regulētā tirgus uzņēmējdarbību un darbības, ir pietiekami laba reputācija un pietiekama pieredze, lai nodrošinātu regulētā tirgus pareizu un piesardzīgu vadību un darbību. Dalībvalstis arī pieprasa regulētā tirgus dalībniekam informēt kompetento iestādi par to personu identitāti, kas faktiski vada regulētā tirgus uzņēmējdarbību un darbības, un visām citām turpmākajām šo personu maiņām.

Kompetentā iestāde atsakās apstiprināt ierosinātās izmaiņas, ja ir objektīvs un pierādāms iemesls uzskatīt, ka tās rada būtiskus draudus regulētā tirgus pareizai un piesardzīgai vadībai un darbībai.

2. Dalībvalstis nodrošina, ka, izsniedzot atļauju regulētam tirgum, uzskata, ka persona vai personas, kas faktiski vada tāda regulēta tirgus uzņēmējdarbību un darbības, kuram jau piešķirta atļauja saskaņā ar šīs direktīvas nosacījumiem, atbilst 1. punktā noteiktajām prasībām.

38. pants

Prasības saistībā ar personām, kurām ir būtiska ietekme uz regulētā tirgus vadību

1. Dalībvalstis pieprasa, lai personas, kas var tieši vai netieši būtiski ietekmēt regulētā tirgus vadību, ir tam piemērotas.

2. Dalībvalstis pieprasa regulētā tirgus dalībniekam:

a) sniegt kompetentajai iestādei un darīt zināmu atklātībai informāciju par regulētā tirgus un/vai tirgus dalībnieka īpašumtiesībām un jo īpaši par visu to personu identitāti un interešu apjomu, kuras var būtiski ietekmēt vadību;

b) sniegt kompetentajai iestādei un darīt zināmu atklātībai informāciju par visiem īpašumtiesību nodošanas gadījumiem, kad rodas izmaiņas to personu identitātē, kurām ir būtiska ietekme uz regulētā tirgus darbību.

3. Kompetentā iestāde atsakās apstiprināt ierosinātās izmaiņas attiecībā uz regulētā tirgus un/vai tirgus dalībnieka kontrolpaketi, ja ir objektīvs un pierādāms iemesls uzskatīt, ka tās varētu apdraudēt regulētā tirgus pareizu un piesardzīgu vadību.

39. pants

Organizatoriskas prasības

Dalībvalstis pieprasa regulētajam tirgum:

a) lai tas veic pasākumus, lai skaidri identificētu un pārvaldītu to interešu konfliktu nelabvēlīgo ietekmi uz regulētā tirgus darbību vai tā dalībniekiem, kas notiek starp regulēto tirgu, tā īpašniekiem vai dalībnieku un regulētā tirgus pareizu darbību, jo īpaši, ja šādi interešu konflikti var izrādīties kaitīgi jebkuru to funkciju veikšanai, ko kompetentā iestāde deleģējusi regulētajam tirgum;

b) lai tas ir atbilstoši aprīkots, lai vadītu riskus, kam tas pakļauts, ieviestu attiecīgus pasākumus un sistēmas, lai identificētu visus būtiskos riskus tā darbībai, un ieviestu efektīvus pasākumus šo risku mazināšanai;

c) lai tas veic pasākumus attiecībā uz sistēmas tehnisko darbību atbilstīgu vadību, tostarp efektīvus ārkārtas pasākumus, lai kontrolētu sistēmas traucējumu riskus;

d) lai tam ir pārskatāmi un nediskrecionāri noteikumi un procedūras, kas paredz godīgu un sakārtotu tirdzniecību un nosaka objektīvus kritērijus efektīvai pasūtījumu izpildei;

e) lai tam ir efektīvi pasākumi, lai veicinātu efektīvu un savlaicīgu tā sistēmās veikto darījumu pabeigšanu;

f) lai tam atļaujas piešķiršanas brīdī un turpmāk ir pieejami pietiekami finanšu resursi, lai veicinātu tā sakārtotu darbību, ņemot vērā to darījumu veidu un apjomu, kas noslēgti tirgū, un to risku apjomu un pakāpi, kam tas pakļauts.

40. pants

Finanšu instrumentu tirdzniecības atļaušana

1. Dalībvalstis pieprasa, lai regulētajiem tirgiem ir skaidri un pārskatāmi noteikumi attiecībā uz to, kā atļauj finanšu instrumentu tirdzniecību.

Šie noteikumi nodrošina, ka visi finanšu instrumenti, kurus atļauts tirgot regulētā tirgū, var būt godīgi, precīzi un efektīvi tirgojami un attiecībā uz pārvedamiem vērtspapīriem ir brīvi apgrozāmi.

2. Attiecībā uz atvasinātiem instrumentiem noteikumi nodrošina jo īpaši to, ka atvasinātā līguma modelis pieļauj pareizu cenas noteikšanu, kā arī efektīvu norēķinu nosacījumu esamību.

3. Papildus nosacījumiem, kas norādīti 1. un 2. punktā, dalībvalstis pieprasa regulētajam tirgum izveidot un uzturēt efektīvus pasākumus, lai pārbaudītu, vai tādu pārvedamo vērtspapīru emitenti, kurus atļauts tirgot regulētā tirgū, izpilda savus pienākumus, kas Kopienas tiesību aktos paredzēti attiecībā uz informācijas sākotnējas, regulāras un ad hoc atklāšanas pienākumiem.

Dalībvalstis nodrošina, ka regulētais tirgus ievieš pasākumus, kas sekmē tā locekļu vai dalībnieku piekļuvi informācijai, kura ir darīta zināma atklātībai saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem.

4. Dalībvalstis nodrošina, ka regulētie tirgi ir ieviesuši pasākumus, kas vajadzīgi, lai regulāri pārskatītu atbilstību to finanšu instrumentu tirgošanas atļaušanas prasībām, kurus tie atļauj tirgot.

5. Tādu pārvedamu vērtspapīru, kuru atļauts tirgot regulētā tirgū, pēc tam var atļaut tirgot citos regulētos tirgos pat bez emitenta piekrišanas saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2003/71/EK (2003. gada 4. novembris) par prospektu, kurš jāpublicē, publiski piedāvājot vērtspapīrus vai atļaujot to tirdzniecību, un par Direktīvas 2001/34/EK grozījumiem [23]. Regulētais tirgus informē emitentu par faktu, ka tā vērtspapīrus tirgo konkrētajā regulētajā tirgū. Emitentam nav pienākums sniegt 3. punktā paredzēto informāciju jebkuram regulētam tirgum, kas bez emitenta piekrišanas ir atļāvis tā vērtspapīru tirdzniecību.

6. Lai nodrošinātu 1. līdz 5. punkta vienādu piemērošanu, Komisija saskaņā ar 64. panta 2. punktā minēto procedūru nosaka īstenošanas pasākumus, ar ko:

a) precizē dažādo instrumentu kategoriju pazīmes, kas regulētajam tirgum jāņem vērā, novērtējot to, vai instruments ir emitēts saskaņā ar 1. punkta pirmo daļu attiecībā uz atļaušanu tirgot dažādos tirgus segmentos, ko tas izmanto;

b) precizē pasākumus, kas regulētajam tirgum jāievieš, lai uzskatītu, ka tas ir izpildījis savu pienākumu pārbaudīt to, vai pārvedamā vērtspapīra emitents pilda savus pienākumus, kas paredzēti Kopienas tiesību aktos attiecībā uz informācijas sākotnējas, regulāras vai ad hoc atklāšanas pienākumiem;

c) precizē pasākumus, kas regulētajam tirgum ir jāveic atbilstoši 3. punktam, lai sekmētu tā locekļu vai dalībnieku piekļuvi informācijai, kas darīta zināma atklātībai saskaņā ar Kopienas tiesību aktos paredzētajiem nosacījumiem.

41. pants

Instrumentu tirdzniecības apturēšana un to atsaukšana no tirdzniecības

1. Neskarot kompetentās iestādes 50. panta 2. punkta j) un k) apakšpunktā paredzētās tiesības pieprasīt instrumenta tirdzniecības apturēšanu un tā atsaukšanu no tirdzniecības, regulētā tirgus dalībnieks var apturēt tā finanšu instrumenta tirdzniecību, kas vairs neatbilst regulētā tirgus noteikumiem, vai atsaukt to no tirdzniecības, ja vien šāda rīcība nevar radīt būtisku kaitējumu ieguldītāju interesēm vai sakārtotai tirgus darbībai.

Neatkarīgi no regulēto tirgu dalībnieku iespējas tieši informēt citu regulēto tirgu dalībniekus dalībvalstis pieprasa, lai regulētā tirgus dalībnieks, kas aptur finanšu instrumenta tirdzniecību vai atsauc to no tirdzniecības, šo lēmumu dara zināmu atklātībai un paziņo attiecīgo informāciju kompetentajai iestādei. Kompetentā iestāde informē pārējo dalībvalstu kompetentās iestādes.

2. Kompetentā iestāde, kas pieprasa finanšu instrumenta tirdzniecības apturēšanu vai tā atsaukšanu no tirdzniecības vienā vai vairākos regulētos tirgos, tūlīt dara zināmu atklātībai savu lēmumu un informē pārējo dalībvalstu kompetentās iestādes. Ja vien tas nevar radīt būtisku kaitējumu ieguldītāju interesēm vai sakārtotai tirgus darbībai, pārējo dalībvalstu kompetentās iestādes pieprasa minētā finanšu instrumenta tirdzniecības apturēšanu vai tā atsaukšanu no tirdzniecības regulētajos tirgos un daudzpusējās tirdzniecības sistēmās, kas darbojas to pārziņā.

42. pants

Piekļuve regulētajam tirgum

1. Dalībvalstis pieprasa regulētajam tirgum pastāvīgi īstenot pārskatāmus un nediskriminējošus noteikumus, kas pamatojas uz objektīviem kritērijiem un ar ko reglamentē piekļuvi regulētajam tirgum vai līdzdalību tajā.

2. Šajos noteikumos precizē visas locekļu vai dalībnieku saistības, ko paredz:

a) regulētā tirgus uzbūve un vadība;

b) noteikumi attiecībā uz darījumiem tirgū;

c) profesionāli standarti, ko piemēro attiecībā uz to ieguldījumu sabiedrību vai kredītiestāžu personālu, kuras darbojas tirgū;

d) nosacījumi, kas paredzēti 3. punktā attiecībā uz locekļiem vai dalībniekiem, kas nav ieguldījumu sabiedrības vai kredītiestādes;

e) to darījumu mijieskaita un norēķinu noteikumi un procedūras, kas noslēgti regulētajā tirgū.

3. Regulēti tirgi var atzīt par locekļiem vai dalībniekiem ieguldījumu sabiedrības, kredītiestādes, kas pilnvarotas saskaņā ar Direktīvu 2000/12/EK, un citas personas:

a) kas ir piemērotas un atbilstošas;

b) kam ir pietiekams prasmju un kompetences līmenis attiecībā uz tirdzniecību;

c) kam attiecīgā gadījumā ir atbilstoši organizatoriski pasākumi;

d) kam ir pietiekami resursi, lai veiktu funkcijas, kas tām jāveic, ņemot vērā dažādos finanšu pasākumus, ko regulētais tirgus var būt noteicis, lai garantētu atbilstīgos norēķinus par darījumiem.

4. Dalībvalstis nodrošina, ka locekļiem un dalībniekiem attiecībā uz regulētā tirgū noslēgtiem darījumiem nav pienākums savstarpēji piemērot pienākumus, kas paredzēti 19., 21. un 22. pantā. Tomēr regulētā tirgus locekļi vai dalībnieki piemēro pienākumus, kas paredzēti 19., 21. un 22. pantā attiecībā uz saviem klientiem, ja tie, rīkojoties klientu vārdā, izpilda to pasūtījumus regulētā tirgū.

5. Dalībvalstis nodrošina, ka noteikumi par piekļuvi regulētajam tirgum vai līdzdalību tajā paredz ieguldījumu iestāžu un kredītiestāžu tiešo vai attālo līdzdalību.

6. Dalībvalstis, neizvirzot papildu tiesiskas vai administratīvas prasības, ļauj regulētiem tirgiem no citām dalībvalstīm veikt attiecīgus pasākumus to teritorijā, lai veicinātu to teritorijā reģistrētu attālu locekļu vai dalībnieku piekļuvi šiem tirgiem un to tirdzniecību tajos.

Regulētais tirgus informē tās piederības dalībvalsts kompetento iestādi par dalībvalsti, kurā tas plāno veikt šādus pasākumus. Piederības dalībvalsts kompetentā iestāde viena mēneša laikā dara zināmu šo informāciju dalībvalstij, kurā regulētais tirgus plāno veikt šādus pasākumus.

Regulētā tirgus piederības dalībvalsts kompetentā iestāde atbilstīgā termiņā pēc uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes lūguma dara zināmas to regulētā tirgus locekļu un dalībnieku identitātes, kas reģistrēti minētajā dalībvalstī.

7. Dalībvalstis pieprasa regulētā tirgus dalībniekam regulāri darīt zināmu regulētā tirgus locekļu un dalībnieku sarakstu regulētā tirgus kompetentajai iestādei.

43. pants

Regulētā tirgus noteikumu un citu juridisku pienākumu ievērošanas uzraudzība

1. Dalībvalstis pieprasa, lai regulētie tirgi pastāvīgi nosaka efektīvus pasākumus un procedūras, lai regulāri uzraudzītu to, vai to locekļi vai dalībnieki ievēro to noteikumus. Regulētie tirgi uzrauga darījumus, ko veic to locekļi vai dalībnieki to sistēmās, lai identificētu šo noteikumu pārkāpumus, nesakārtotus tirdzniecības nosacījumus vai rīcību, kas var būt tirgus ļaunprātīga izmantošana.

2. Dalībvalstis pieprasa regulēto tirgu dalībniekiem par būtiskiem noteikumu pārkāpumiem, nesakārtotiem tirdzniecības nosacījumiem vai rīcību, kas var būt tirgus ļaunprātīga izmantošana, ziņot regulētā tirgus kompetentajai iestādei. Dalībvalstis arī pieprasa regulētā tirgus dalībniekam tūlīt sniegt attiecīgo informāciju iestādei, kuras kompetencē ir tirgus ļaunprātīgas izmantošanas izmeklēšana un saukšana pie atbildības par to, un pilnībā palīdzēt iepriekšminētajai iestādei, veicot izmeklēšanu un kriminālvajāšanu attiecībā uz tirgus ļaunprātīgu izmantošanu, kas veikta regulētā tirgus sistēmās vai ar šo sistēmu starpniecību.

44. pants

Pārskatāmības prasības regulētiem tirgiem pirms tirdzniecības

1. Dalībvalstis vismaz pieprasa regulētiem tirgiem darīt zināmas atklātībai pašreizējās piedāvājumu un piedāvātās cenas un tirdzniecības interešu apjomu par šīm cenām, kas ir darītas zināmas, izmantojot to tirdzniecībai atļauto akciju sistēmas. Dalībvalstis pieprasa, lai šī informācija būtu pastāvīgi publiski pieejama, pamatojoties uz saprātīgiem komerciāliem nosacījumiem, parastā tirdzniecības laikā.

Regulēti tirgi, pamatojoties uz saprātīgiem komerciāliem nosacījumiem, nediskriminējoši var nodrošināt piekļuvi pasākumiem, ko tie izmanto, lai informāciju, kas paredzēta pirmajā daļā, darītu zināmu ieguldījumu sabiedrībām, kuru pienākums ir publicēt savas noteiktās cenas par akcijām atbilstoši 27. pantam.

2. Dalībvalstis paredz, ka kompetentajām iestādēm jābūt spējīgām atcelt regulēto tirgu pienākumu darīt zināmu atklātībai 1. punktā minēto informāciju, pamatojoties uz tirgus modeli vai pasūtījuma veidu un apjomu, gadījumos, kas definēti saskaņā ar 3. punktu. Jo īpaši kompetentās iestādes spēj atcelt pienākumu attiecībā uz darījumiem, kuru apjoms ir lielāks, salīdzinot ar parastu attiecīgās akcijas vai attiecīgo akciju veida tirgus apjomu.

3. Lai nodrošinātu 1. un 2. punkta vienādu piemērošanu, Komisija saskaņā ar 64. panta 2. punktā minēto procedūru nosaka īstenošanas pasākumus attiecībā uz:

a) piedāvājuma un piedāvāto cenu kategoriju vai izraudzītā tirgus līdera noteiktās cenas un tirdzniecības intereses apjomu par šīm cenām, kas jādara zināmas atklātībai;

b) to pasūtījumu apjomu vai veidu, attiecībā uz kuriem informācijas atklāšanu pirms tirdzniecības var nepieprasīt saskaņā ar 2. punktu;

c) tirgus modeli, attiecībā uz kuru informācijas atklāšanu pirms tirdzniecības var nepieprasīt saskaņā ar 2. punktu, un jo īpaši šā pienākuma piemērojamību tirdzniecības metodēm, ko izmanto regulēti tirgi, kuri noslēdz darījumus saskaņā ar to noteikumiem, atsaucoties uz cenām, kas noteiktas ārpus regulētā tirgus vai noteiktas, rīkojot periodiskas izsoles.

45. pants

Pārskatāmības prasības regulētiem tirgiem pēc tirdzniecības

1. Dalībvalstis vismaz pieprasa regulētiem tirgiem darīt zināmu atklātībai to darījumu cenu, apjomu un laiku, kas veikti saistībā ar tirdzniecībai atļautām akcijām. Dalībvalstis pieprasa, lai informācija par visiem šādiem darījumiem pēc iespējas tuvāk reālajam laikam būtu darīta zināma atklātībai, pamatojoties uz saprātīgiem komerciāliem nosacījumiem.

Regulēti tirgi, pamatojoties uz saprātīgiem komerciāliem nosacījumiem, nediskriminējoši var nodrošināt piekļuvi pasākumiem, ko tie izmanto, lai informāciju, ko paredz pirmā daļa, darītu zināmu ieguldījumu sabiedrībām, kuru pienākums ir publicēt informāciju par saviem darījumiem ar akcijām atbilstoši 28. pantam.

2. Dalībvalstis paredz, ka kompetentā iestāde var ļaut regulētiem tirgiem informāciju par darījumiem publicēt vēlāk, ņemot vērā darījumu veidu vai apjomu. Jo īpaši kompetentās iestādes var ļaut vēlāk publicēt informāciju par darījumiem, kuru apjoms ir liels, salīdzinot ar parastu attiecīgās akcijas vai attiecīgās akciju kategorijas tirgus apjomu. Dalībvalstis pieprasa, lai regulēti tirgi saņem iepriekšēju kompetentās iestādes apstiprinājumu par ierosinātajiem pasākumiem attiecībā uz atliktu informācijas publicēšanu saistībā ar tirdzniecību, un pieprasa, lai šie pasākumi ir skaidri darīti zināmi tirgus dalībniekiem un iedzīvotājiem, kas veic ieguldījumus.

3. Lai paredzētu finanšu tirgu efektīvo un sakārtoto darbību un nodrošinātu 1. un 2. punkta vienādu piemērošanu, Komisija saskaņā ar 64. panta 2. punktā minēto procedūru nosaka īstenošanas pasākumus attiecībā uz:

a) tās informācijas apjomu un saturu, kas jādara publiski pieejama;

b) nosacījumiem, saskaņā ar kuriem regulēts tirgus var vēlāk publicēt informāciju par tirdzniecību un kritērijiem, kas jāpiemēro, lemjot par to, attiecībā uz kādiem darījumiem to apjoma vai iesaistīto akciju veida dēļ ir atļauta atlikta publikācija.

46. pants

Noteikumi attiecībā uz vienošanos ar centrālo darījumu partneru un vienošanos par mijieskaitu un norēķiniem

1. Dalībvalstis neliedz regulētiem tirgiem noslēgt atbilstīgu vienošanos ar citas dalībvalsts centrālo darījumu starpnieku vai mijieskaita iestādi un norēķinu sistēmu, lai paredzētu mijieskaitu un/vai norēķinus par dažiem vai visiem darījumiem, ko noslēguši tirgus dalībnieki to sistēmās.

2. Regulēta tirgus kompetentā iestāde nevar iebilst pret centrālā darījumu partnera, mijieskaita iestādes un/vai norēķinu sistēmu izmantošanu citā dalībvalstī, ja vien nav pierādāms, ka šāda rīcība ir vajadzīga, lai saglabātu attiecīgā regulētā tirgus sakārtoto darbību, ņemot vērā 34. panta 2. punktā noteiktos norēķinu sistēmu nosacījumus.

Lai novērstu nevajadzīgu kontroles dublēšanos, kompetentā iestāde ņem vērā mijieskaita un norēķinu sistēmas pārraudzību/uzraudzību, ko jau veic valstu centrālās bankas kā mijieskaita un norēķinu sistēmu pārraugi vai citas uzraudzības iestādes, kas kompetentas attiecībā uz šādām sistēmām.

47. pants

Regulētu tirgu saraksts

Katra dalībvalsts izveido to regulēto tirgu sarakstu, kuriem tā ir piederības dalībvalsts, un nosūta šo sarakstu pārējām dalībvalstīm un Komisijai. Līdzīgi paziņo par visām izmaiņām minētajā sarakstā. Komisija visu regulēto tirgu sarakstu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un atjaunina to vismaz reizi gadā. Komisija arī publicē un atjaunina sarakstu savā tīmekļa vietnē ikreiz, kad dalībvalstis paziņo par izmaiņām savos sarakstos.

IV SADAĻA

KOMPETENTĀS IESTĀDES

I NODAĻA

IZRAUDZĪŠANA, PILNVARAS UN PRASĪBU PROCEDŪRAS

48. pants

Kompetento iestāžu izraudzīšana

1. Katra dalībvalsts izraugās kompetentās iestādes, kam jāveic visi pienākumi, kuri paredzēti šīs direktīvas dažādajos noteikumos. Dalībvalstis informē Komisiju un citu dalībvalstu kompetentās iestādes par to kompetento iestāžu identitāti, kas atbildīgas par visu minēto pienākumu izpildi un par jebkādu minēto pienākumu sadalījumu.

2. Kompetentās iestādes, kas minētas 1. punktā, ir valsts iestādes, neierobežojot iespēju deleģēt uzdevumus citām vienībām, ja tas ir skaidri paredzēts 5. panta 5. punktā, 16. panta 3. punktā, 17. panta 2. punktā un 23. panta 4. punktā.

Uzdevumu deleģēšana vienībām, kas nav 1. punktā minētās iestādes, nevar ietvert valsts varas īstenošanu vai lēmumu pieņemšanu pēc saviem ieskatiem. Dalībvalstis pieprasa kompetentām iestādēm pirms deleģēšanas veikt visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka vienībai, kam jādeleģē uzdevumi, ir attiecīga spēja un resursi, lai efektīvi izpildītu visus uzdevumus, un ka deleģēšana notiek tikai tad, ja ir izveidota skaidri definēta un dokumentēta sistēma visu deleģēto uzdevumu īstenošanai, norādot uzdevumus, kas jāuzņemas, un nosacījumus, saskaņā ar kuriem tiem jāveic. Šajos nosacījumos iekļauj klauzulu, kas paredz, ka attiecīgajai iestādei jārīkojas un jābūt organizētai tā, lai novērstu interešu konfliktu, un tā, lai informāciju, kas iegūta, pildot deleģētos uzdevumus, neizmantotu negodīgi vai konkurences aizkavēšanai. Jebkurā gadījumā galīgā atbildība par šīs direktīvas ievērošanas un īstenošanas pasākumu uzraudzību ir uzticēta kompetentajai iestādei vai iestādēm, kas izraudzītas saskaņā ar 1. punktu.

Dalībvalstis paziņo Komisijai un citu dalībvalstu kompetentajām iestādēm par pasākumiem, kas veikti attiecībā uz uzdevumu deleģēšanu, tostarp par precīziem nosacījumiem, kas reglamentē šādu deleģēšanu.

3. Komisija 1. un 2. punktā minēto kompetento iestāžu sarakstu vismaz reizi gadā publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un pastāvīgi atjaunina to savā tīmekļa vietnē.

49. pants

Sadarbība starp iestādēm vienā dalībvalstī

Ja dalībvalsts izraugās vairāk nekā vienu kompetento iestādi, lai izpildītu šīs direktīvas noteikumus, skaidri definē to attiecīgās funkcijas, un šīs iestādes cieši sadarbojas.

Katra dalībvalsts pieprasa, lai šāda sadarbība ir arī starp šīs direktīvas kompetentajām iestādēm un kompetentajām iestādēm, kas konkrētajā dalībvalstī ir atbildīgas par kredītiestāžu un citu finanšu iestāžu, pensiju fondu, PVKIU, apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku un apdrošināšanas uzņēmumu uzraudzību.

Dalībvalstis pieprasa, lai kompetentās iestādes apmainās ar visu informāciju, kas ir būtiska vai saistoša attiecībā uz funkciju un pienākumu izpildi.

50. pants

Pilnvaras, kas jādara pieejamas kompetentām iestādēm

1. Kompetentām iestādēm piešķir visas uzraudzības un izmeklēšanas pilnvaras, kas ir vajadzīgas to funkciju izpildei. Ievērojot ierobežojumus, kas paredzēti šo iestāžu valstu tiesiskajā regulējumā, tās šādas pilnvaras īsteno:

a) tieši; vai

b) sadarbībā ar citām iestādēm; vai

c) uz savu atbildību, deleģējot uzdevumus vienībām, kam tie ir deleģēti saskaņā ar 48. panta 2. punktu; vai

d) vēršoties kompetentajās tiesu iestādēs.

2. Pilnvaras, kas minētas 1. punktā, īsteno saskaņā ar valstu tiesību aktiem, un tās ietver vismaz tiesības:

a) piekļūt jebkuram dokumentam jebkādā formātā un saņemt tā kopiju;

b) pieprasīt informāciju no jebkuras personas un vajadzības gadījumā izsaukt un nopratināt personu, lai gūtu informāciju;

c) veikt pārbaudes uz vietas;

d) pieprasīt telefonsarunu ierakstus un datu plūsmas ierakstus;

e) pieprasīt izbeigt jebkuru darbību vai praksi, kas ir pretrunā noteikumiem, kuri pieņemti, īstenojot šo direktīvu;

f) pieprasīt aktīvu iesaldēšanu un/vai sekvestrāciju;

g) pieprasīt profesionālās darbības pagaidu aizliegšanu;

h) pieprasīt pilnvarotajām ieguldījumu sabiedrībām un regulēto tirgu revidentiem sniegt informāciju;

i) noteikt jebkāda veida pasākumus, lai nodrošinātu, ka ieguldījumu sabiedrības un regulēti tirgi turpina izpildīt tiesiskās prasības;

j) pieprasīt finanšu instrumenta tirdzniecības apturēšanu;

k) pieprasīt finanšu instrumenta atsaukšanu no tirdzniecības regulētos tirgos vai citos tirdzniecības režīmos;

l) nodot lietas kriminālvajāšanai;

m) ļaut revidentiem vai speciālistiem veikt pārbaudes vai izmeklēšanu.

51. pants

Administratīvi sodi

1. Neskarot atļaujas atsaukšanas procedūras vai dalībvalstu tiesības piespriest kriminālsodus, dalībvalstis saskaņā ar saviem tiesību aktiem nodrošina, ka var veikt attiecīgos administratīvos pasākumus vai piemērot administratīvus sodus atbildīgajām personām, ja nav ievēroti noteikumi, kas pieņemti, īstenojot šo direktīvu. Dalībvalsts nodrošina, ka šie pasākumi ir efektīvi, samērīgi un preventīvi.

2. Dalībvalstis nosaka sodus, kas piemērojami, ja nav nodrošināta sadarbība 50. pantā paredzētajā izmeklēšanā.

3. Dalībvalstis paredz, ka attiecīgā kompetentā iestāde var darīt zināmus atklātībai jebkurus pasākumus vai sodus, ko piemēro par tādu noteikumu neievērošanu, kas ir pieņemti, īstenojot šo direktīvu, izņemot gadījumus, kad šādu pasākumu vai sodu nodošana atklātībai varētu radīt nopietnus traucējumus finanšu tirgos vai nesamērīgu kaitējumu iesaistītajām pusēm.

52. pants

Pārsūdzības tiesības

1. Dalībvalstis nodrošina to, ka jebkurš lēmums, kas pieņemts saskaņā ar normatīvajiem un administratīvajiem aktiem, kuri pieņemti saskaņā ar šo direktīvu, ir attiecīgi pamatots un ka par to ir tiesības vērsties tiesā. Tiesības vērsties tiesā piemēro arī tad, ja attiecībā uz atļaujas pieteikumu, kurā sniegta visa vajadzīgā informācija, nav pieņemts lēmums sešus mēnešu laikā pēc tā iesniegšanas.

2. Dalībvalstis paredz, ka viena vai vairākas no šādām iestādēm, kā noteikts attiecīgajos valstu tiesību aktos, patērētāju interesēs un saskaņā ar valstu tiesību aktiem var iesniegt prasību tiesā vai kompetentajās administratīvajās iestādēs, lai nodrošinātu, ka ir piemēroti valstu noteikumi šīs direktīvas īstenošanai:

a) valstu iestādes vai to pārstāvji;

b) patērētājorganizācijas, kam ir likumīgas intereses patērētāju aizsardzībā;

c) profesionālas organizācijas, kam ir likumīgas intereses rīkoties, lai aizstāvētu savus locekļus.

53. pants

Ārpustiesas mehānisms, kas regulē ieguldītāju sūdzības

1. Dalībvalstis sekmē sūdzību un prasību lietderīgu un efektīvu procedūru izveidi patērētāju strīdu izšķiršanai attiecībā uz to ieguldījumu pakalpojumu un papildpakalpojumu sniegšanu, ko sniedz ieguldījumu sabiedrības, attiecīgā gadījumā izmantojot esošās iestādes.

2. Dalībvalstis nodrošina, ka tiesību normas un reglamentējoši noteikumi nekavē šo iestāžu efektīvu sadarbību, izšķirot pārrobežu strīdus.

54. pants

Dienesta noslēpums

1. Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentajām iestādēm, visām personām, kas strādā vai ir strādājušas to kompetento iestāžu vai to vienību labā, kurām uzdevumi ir deleģēti atbilstoši 48. panta 2. punktam, kā arī revidentiem un speciālistiem, ko instruējušas kompetentās iestādes, ir saistošs pienākums glabāt dienesta noslēpumu. Konfidenciālu informāciju, ko tās var saņemt, pildot savus pienākumus, nevar izpaust nevienai personai vai iestādei, izņemot pārskata vai apkopojuma veidā tā, lai nevar identificēt atsevišķas ieguldījumu sabiedrības, tirgus dalībniekus, regulētus tirgus vai jebkuru citu personu, izņemot gadījumus, uz kuriem attiecas krimināltiesības vai pārējie šīs direktīvas noteikumi.

2. Ja ieguldījumu sabiedrība, tirgus dalībnieks vai regulēts tirgus ir atzīts par maksātnespējīgu vai obligāti likvidējamu, konfidenciālu informāciju, kas neattiecas uz trešām personām, var izpaust civillietās vai komerciālā tiesvedībā, ja tas ir vajadzīgs tiesvedības veikšanai.

3. Neskarot gadījumus, uz ko attiecas krimināltiesības, kompetentās iestādes, struktūras vai fiziskas vai juridiskas personas, kas nav kompetentās iestādes un kas saņem konfidenciālu informāciju atbilstoši šai direktīvai, to var izmantot tikai, veicot savus pienākumus un funkcijas, attiecībā uz kompetentajām iestādēm, ievērojot šīs direktīvas darbības jomu, vai – attiecībā uz citām iestādēm, struktūrām vai fiziskām vai juridiskām personām – mērķim, kādam šī informācija tām sniegta, un/vai saistībā ar administratīvo tiesvedību vai tiesvedību, kas ir īpaši saistīta ar minēto funkciju veikšanu. Tomēr, ja kompetentā iestāde vai cita iestāde, struktūra vai persona, kas sniedz informāciju, piekrīt, tad kompetentā iestāde, kas saņem informāciju, var izmantot to citiem mērķiem.

4. Uz visu konfidenciālu informāciju, kas saņemta, ar ko veikta apmaiņa vai kas nosūtīta atbilstoši šai direktīvai, attiecas dienesta noslēpuma nosacījumi, kas noteikti šajā pantā. Tomēr šis pants neliedz kompetentajām iestādēm apmainīties ar konfidenciālu informāciju vai nosūtīt to saskaņā ar šo direktīvu un citām direktīvām, kas piemērojamas ieguldījumu sabiedrībām, kredītiestādēm, pensiju fondiem, PVKIU, apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpniekiem, apdrošināšanas uzņēmumiem, regulētiem tirgiem vai tirgus dalībniekiem, vai citādi, saņemot piekrišanu no kompetentās iestādes vai citas iestādes vai struktūras vai fiziskas vai juridiskas personas, kas darījusi zināmu attiecīgo informāciju.

5. Šis pants neliedz kompetentajām iestādēm saskaņā ar valsts tiesību aktiem apmainīties ar konfidenciālu informāciju vai nosūtīt konfidenciālu informāciju, kas nav saņemta no citas dalībvalsts kompetentās iestādes.

55. pants

Attiecības ar revidentiem

1. Dalībvalstis paredz vismaz to, ka jebkura persona, kas ir pilnvarota, kā noteikts Padomes Astotajā direktīvā 84/253/EEK (1984. gada 10. aprīlis), kas attiecas uz personu apstiprināšanu grāmatvedības dokumentu obligāto revīziju veikšanai [24], un kas ieguldījumu sabiedrībā veic uzdevumu, kurš izklāstīts 51. pantā Padomes Ceturtajā direktīvā 78/660/EEK (1978. gada 25. jūlijs), kas attiecas uz noteiktu veidu sabiedrību gada pārskatiem [25], Direktīvas 83/349/EEK 37. pantā vai Direktīvas 85/611/EEK 31. pantā, vai kādu citu uzdevumu, kas noteikts tiesību aktos, ir pienākums uzreiz ziņot kompetentajām iestādēm par jebkādu faktu vai lēmumu, kas saistīts ar konkrēto uzņēmumu un ko attiecīgā persona ir uzzinājusi, pildot minēto uzdevumu, un kas var:

a) būt būtiskā pretrunā normatīvajiem vai administratīvajiem aktiem, kuri paredz nosacījumus, kas reglamentē atļauju piešķiršanu vai īpaši reglamentē ieguldījumu sabiedrību darbībām;

b) ietekmēt ieguldījumu sabiedrības pastāvīgo darbību;

c) būt par iemeslu atteikumam apstiprināt grāmatvedības datus vai atrunām.

Minētajai personai ir arī pienākums ziņot par visiem faktiem un lēmumiem, kas personai kļūst zināmi, veicot kādu no pirmajā daļā minētajiem uzdevumiem uzņēmumā, kam ir cieša saistība ar ieguldījumu sabiedrību, kurā tā veic attiecīgo uzdevumu.

2. Ja personas, kas ir pilnvarotas Direktīvas 84/253/EEK nozīmē, labā ticībā atklāj kompetentajām iestādēm jebkuru 1. punktā minēto faktu vai lēmumu, tās nepārkāpj informācijas atklāšanas ierobežojumu, kas noteikts līgumā vai tiesību aktos, un šādām personām nav jāuzņemas atbildība.

II NODAĻA

SADARBĪBA STARP DAŽĀDU DALĪBVALSTU KOMPETENTAJĀM IESTĀDĒM

56. pants

Pienākums sadarboties

1. Dažādu dalībvalstu kompetentās iestādes savstarpēji sadarbojas vienmēr, kad tas ir vajadzīgs, lai izpildītu to pienākumus, kas paredzēti šajā direktīvā, izmantojot pilnvaras, kas tām piešķirtas vai nu ar šo direktīvu, vai ar valstu tiesību aktiem.

Kompetentās iestādes sniedz palīdzību pārējo dalībvalstu kompetentajām iestādēm. Jo īpaši tās apmainās ar informāciju un sadarbojas jebkurā izmeklēšanā vai uzraudzības darbībās.

Lai sekmētu un paātrinātu sadarbību un jo īpaši veiktu informācijas apmaiņu, dalībvalstis izraugās tikai vienu kompetento iestādi par kontaktpunktu attiecībā uz šo direktīvu. Dalībvalstis paziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm to iestāžu nosaukumus, kas ir izraudzītas saņemt pieprasījumus veikt informācijas apmaiņu vai sadarboties atbilstoši šim punktam.

2. Ja, ņemot vērā uzņēmējas dalībvalsts vērtspapīru tirgu situāciju, tāda regulēta tirgus darbības, kas ir veicis pasākumus uzņēmējā dalībvalstī, ir kļuvušas par darbībām, kam ir būtiska nozīme vērtspapīru tirgu darbībā un ieguldītāju aizsardzībā minētajā uzņēmējā dalībvalstī, regulēto tirgu piederības un uzņēmējas valsts kompetentās iestādes veic samērīgus sadarbības pasākumus.

3. Dalībvalstis veic administratīvos un organizatoriskos pasākumus, kas vajadzīgi, lai sekmētu 1. punktā paredzēto palīdzību.

Kompetentās iestādes var izmantot savas pilnvaras sadarbības mērķiem, pat gadījumos, kad rīcība, ko izmeklē, nav attiecīgajā dalībvalstī spēkā esošu noteikumu pārkāpums.

4. Ja kompetentai iestādei ir pietiekams iemesls uzskatīt, ka rīcību, kas ir pretrunā šīs direktīvas noteikumiem un ko veic vienības, uz kurām neattiecas tās uzraudzība, veic vai tā ir veikta citas dalībvalsts teritorijā, tā paziņo to pēc iespējas precīzāk attiecīgās citas dalībvalsts kompetentajai iestādei. Attiecīgā kompetentā iestāde atbilstoši rīkojas. Tā informē kompetento iestādi, kas to informējusi, par veiktās rīcības rezultātiem un, ciktāl tas iespējams, arī būtiskajiem starpposma notikumiem. Šis punkts neskar tās kompetentās iestādes pilnvaras, kura nosūtījusi informāciju.

5. Lai nodrošinātu 2. punkta vienādu piemērošanu, Komisija atbilstoši 64. panta 2. punktā minētajai procedūrai var noteikt īstenošanas pasākumus, lai noteiktu kritērijus, saskaņā ar kuriem regulēta tirgus darbības uzņēmējā dalībvalstī varētu uzskatīt par darbībām, kam ir būtiska nozīme vērtspapīru tirgu darbībā un ieguldītāju aizsardzībā attiecīgajā uzņēmējā dalībvalstī.

57. pants

Sadarbība uzraudzības darbībās, pārbaudēs uz vietas vai izmeklēšanā

Dalībvalsts kompetentā iestāde var lūgt citas dalībvalsts kompetento iestādi iesaistīties uzraudzības darbībā, pārbaudē uz vietas vai izmeklēšanā. Attiecībā uz ieguldījumu sabiedrībām, kas ir attāli regulēta tirgus locekļi, regulētā tirgus kompetentā iestāde var izvēlēties tieši vērsties pie tām, un šādā gadījumā tā atbilstīgi informē attālā locekļa piederības dalībvalsts kompetento iestāde.

Ja kompetentā iestāde saņem lūgumu attiecībā uz pārbaudi uz vietas vai izmeklēšanu, tā, ievērojot savas pilnvaras:

a) veic pārbaudes vai izmeklēšanas pati; vai

b) atļauj lūguma iesniedzējai iestādei veikt pārbaudi vai izmeklēšanu; vai

c) atļauj revidentiem vai ekspertiem veikt pārbaudi vai izmeklēšanu.

58. pants

Informācijas apmaiņa

1. Dalībvalstu kompetentās iestādes, kas ir izraudzītas par kontaktpunktiem šīs direktīvas mērķiem atbilstoši 56. panta 1. punktam, tūlīt sniedz cita citai informāciju, kas pieprasīta, lai veiktu saskaņā ar 48. panta 1. punktu izraudzīto kompetento iestāžu pienākumus, kas norādīti noteikumos, kuri pieņemti atbilstoši šai direktīvai.

Kompetentās iestādes, kas apmainās ar informāciju ar citām kompetentām iestādēm saskaņā ar šo direktīvu, darot zināmu minēto informāciju, var norādīt, ka to nevar atklāt bez skaidras to piekrišanas, tādējādi šādas informācijas apmaiņu var veikt tikai tiem mērķiem, attiecībā uz kuriem šīs iestādes devušas piekrišanu.

2. Kompetentā iestāde, kas ir izraudzīta par kontaktpunktu, saskaņā ar 1. punktu un 55. un 63. pantu saņemto informāciju var nosūtīt 49. pantā minētajām iestādēm. Tās nesūta to citām iestādēm vai fiziskām vai juridiskām personām bez to kompetento iestāžu skaidras piekrišanas, kas atklājušas šo informāciju, un to var nosūtīt tikai, lai sasniegtu mērķus, attiecībā uz kuriem minētās iestādes ir devušas piekrišanu, izņemot attiecīgi pamatotus gadījumus. Tādā gadījumā kontaktpunkts tūlīt informē kontaktpunktu, kas nosūtījis attiecīgo informāciju.

3. Iestādes, kas minētas 49. pantā, kā arī citas struktūras vai fiziskas vai juridiskas personas, kas saņem konfidenciālu informāciju saskaņā ar šā panta 1. punktu vai saskaņā ar 55. un 63. pantu, var izmantot to tikai, pildot savus pienākumus, jo īpaši:

a) lai pārbaudītu, ka ir izpildīti nosacījumi, kas reglamentē ieguldījumu sabiedrību darbības uzsākšanu, un veicinātu šādas darbības vienotu vai individuālu uzraudzību, jo īpaši attiecībā uz prasībām par kapitāla pietiekamību, kas noteiktas ar Direktīvu 93/6/EEK, administratīvajām un grāmatvedības procedūrām un iekšējās kontroles mehānismiem;

b) lai uzraudzītu tirdzniecības vietu pareizu darbību;

c) lai noteiktu sodus;

d) pārsūdzēšanā administratīvā kārtā pret kompetento iestāžu lēmumiem;

e) tiesas procesos, ko uzsāk saskaņā ar 52. pantu; vai

f) ārpustiesas mehānismā attiecībā uz ieguldītāju sūdzībām, kas paredzēts 53. pantā.

4. Komisija saskaņā ar 64. panta 2. punktā minēto procedūru var noteikt īstenošanas pasākumus attiecībā uz informācijas apmaiņas procedūrām starp kompetentām iestādēm.

5. Šīs direktīvas 54., 58. un 63. pants neliedz kompetentai iestādei nosūtīt centrālajām bankām, Eiropas Centrālo banku sistēmai un Eiropas Centrālajai bankai kā monetārām iestādēm un, attiecīgā gadījumā, citām valsts iestādēm, kas atbildīgas par maksājumu un norēķinu sistēmu pārzināšanu, konfidenciālu informāciju, kas paredzēta to uzdevumu izpildei; līdzīgi šīm iestādēm vai struktūrām neliedz paziņot kompetentajām iestādēm šādu informāciju, kas tām var būt vajadzīga, lai pildītu savas šajā direktīvā paredzētās funkcijas.

59. pants

Atteikums sadarboties

Kompetentā iestāde var atteikties sadarboties, kā izteikts lūgumā, veicot izmeklēšanu, pārbaudi uz vietas vai uzraudzības darbību, kā paredzēts 57. pantā, vai apmainīties ar informāciju, kā paredzēts 58. pantā, tikai tad, ja:

a) šāda izmeklēšana, pārbaude uz vietas, uzraudzības darbība vai informācijas apmaiņa var nelabvēlīgi ietekmēt tās valsts suverenitāti, drošību vai sabiedrisko kārtību, kam adresēts lūgums;

b) attiecībā uz tām pašām darbībām un attiecībā uz tām pašām personām jau ir uzsākta tiesvedība tās dalībvalsts iestādēs, kam adresēts lūgums;

c) attiecībā uz tām pašām personām un tām pašām darbībām galīgais spriedums jau izdarīts dalībvalstī, kam adresēts lūgums.

Par šādu atteikumu kompetentā iestāde attiecīgi paziņo kompetentajai lūguma iesniedzējai iestādei, sniedzot iespējami sīkāku informāciju.

60. pants

Iestāžu savstarpēja apspriešanās pirms atļaujas piešķiršanas

1. Piešķirot atļauju ieguldījumu sabiedrībai, iepriekš apspriežas ar citas iesaistītās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, ja ieguldījumu sabiedrība ir:

a) ieguldījumu sabiedrības vai kredītiestādes meitasuzņēmums, kam atļauja piešķirta citā dalībvalstī; vai

b) ieguldījumu sabiedrības vai kredītiestādes mātesuzņēmuma meitasuzņēmums, kam atļauja piešķirta citā dalībvalstī; vai

c) to pašu fizisko vai juridisko personu pakļautībā, kas kontrolē ieguldījumu sabiedrību vai kredītiestādi, kurai atļauja piešķirta citā dalībvalstī.

2. Piešķirot atļauju ieguldījumu sabiedrībai, iepriekš apspriežas ar dalībvalsts kompetento iestādi, kas ir atbildīga par kredītiestāžu vai apdrošināšanas uzņēmumu uzraudzību, ja ieguldījumu sabiedrība ir:

a) tādas kredītiestādes vai apdrošināšanas uzņēmuma meitasuzņēmums, kam atļauja piešķirta Kopienā; vai

b) tādas kredītiestādes vai apdrošināšanas uzņēmuma mātesuzņēmuma meitasuzņēmums, kam atļauja piešķirta Kopienā; vai

c) tās pašas fiziskās vai juridiskās personas pakļautībā, kas kontrolē kredītiestādi vai apdrošināšanas uzņēmumu, kuram atļauja piešķirta Kopienā.

3. Attiecīgās 1. un 2. punktā minētās kompetentās iestādes jo īpaši savstarpēji apspriežas, novērtējot akcionāru vai dalībnieku piemērotību un to personu reputāciju un pieredzi, kas faktiski vada uzņēmējdarbību un kas ir iesaistītas tās pašas grupas citas vienības vadībā. Tās apmainās ar visu informāciju, kas attiecas uz akcionāru vai dalībnieku piemērotību un to personu reputāciju un pieredzi, kuras faktiski vada uzņēmējdarbību, un kas ir būtiska pārējām iesaistītajām kompetentajām iestādēm saistībā ar atļaujas piešķiršanu, kā arī saistībā ar pastāvīgo novērtējumu attiecībā uz atbilstību darbības nosacījumiem.

61. pants

Uzņēmēju dalībvalstu pilnvaras

1. Uzņēmējas dalībvalstis statistikas mērķiem var pieprasīt visām ieguldījumu sabiedrībām, kam ir filiāles to teritorijās, regulāri ziņot tām par šo filiāļu darbībām.

2. Pildot savus šajā direktīvā paredzētos pienākumus, uzņēmējas dalībvalstis var pieprasīt ieguldījumu sabiedrību filiālēm sniegt informāciju, kas vajadzīga, lai gadījumos, kas minēti 32. panta 7. punktā, uzraudzītu to atbilstību standartiem, ko noteikusi uzņēmēja dalībvalsts un kas attiecas uz tām. Šīs prasības nevar būt stingrākas par prasībām, ko tā pati dalībvalsts noteikusi reģistrētām sabiedrībām, lai uzraudzītu to atbilstību tiem pašiem standartiem.

62. pants

Drošības pasākumi, kas jāveic uzņēmējām dalībvalstīm

1. Ja uzņēmējas dalībvalsts kompetentajai iestādei ir pamatots un uzskatāms iemesls uzskatīt, ka ieguldījumu sabiedrība, kas darbojas tās teritorijā saskaņā ar brīvību sniegt pakalpojumus, rīkojas pretrunā pienākumiem, kas paredzēti noteikumos, kuri pieņemti atbilstoši šai direktīvai, vai ka ieguldījumu sabiedrība, kam ir filiāle tās teritorijā, rīkojas pretrunā pienākumiem, kas paredzēti noteikumos, kuri pieņemti atbilstoši šai direktīvai un kuri nepiešķir pilnvaras uzņēmējas dalībvalsts kompetentajai iestādei, tā vēršas ar šiem secinājumiem pie piederības dalībvalsts kompetentās iestādes.

Ja, neņemot vērā piederības dalībvalsts kompetentās iestādes veiktos pasākumus, vai tādēļ, ka šie pasākumi izrādās nepiemēroti, ieguldījumu sabiedrība turpina darbību tā, ka tas acīmredzami kaitē uzņēmējas dalībvalsts ieguldītāju interesēm vai sakārtotai tirgu darbībai, uzņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde pēc tam, kad tā ir informējusi piederības dalībvalsts kompetento iestādi, veic visus attiecīgos pasākumus, kas vajadzīgi, lai aizsargātu ieguldītājus un tirgu pareizu darbību. Šie pasākumi ietver iespēju liegt pārkāpējām ieguldījumu sabiedrībām uzsākt turpmākus darījumus to teritorijā. Par šādiem pasākumiem tūlīt informē Komisiju.

2. Ja uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes pārliecinās, ka ieguldījumu sabiedrība, kam ir filiāle tās teritorijā, pārkāpj tiesību normas vai reglamentējošus noteikumus, kas šajā valstī pieņemti, piemērojot šīs direktīvas noteikumus, ar kuriem pilnvaro uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes, minētās iestādes pieprasa attiecīgajai ieguldījumu sabiedrībai novērst pārkāpumu.

Ja attiecīgā ieguldījumu sabiedrība neveic vajadzīgos pasākumus, uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes veic visus attiecīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka attiecīgā ieguldījumu sabiedrība novērš pārkāpumu. Šo pasākumu veidu dara zināmu piederības dalībvalsts kompetentajām iestādēm.

Ja, neņemot vērā uzņēmējas dalībvalsts veiktos pasākumus, ieguldījumu sabiedrība turpina pārkāpt tiesību normas vai reglamentējošus noteikumus, kas minēti pirmajā daļā un kas ir spēkā uzņēmējā dalībvalstī, uzņēmēja dalībvalsts pēc tam, kad tā ir informējusi piederības dalībvalsts kompetentās iestādes, var veikt attiecīgus pasākumus, lai novērstu turpmākus pārkāpumus vai noteiktu sodus par tiem un, ciktāl vajadzīgs, liegtu šai ieguldījumu sabiedrībai tās teritorijā uzsākt turpmākus darījumus. Par šādiem pasākumiem tūlīt informē Komisiju.

3. Ja regulētā tirgus vai daudzpusējas tirdzniecības sistēmas uzņēmējas dalībvalsts kompetentajai iestādei ir pamatots un uzskatāms iemesls uzskatīt, ka šāds regulēts tirgus vai daudzpusēja tirdzniecības sistēma rīkojas pretrunā pienākumiem, kas paredzēti noteikumos, kuri pieņemti atbilstoši šai direktīvai, tā vēršas ar šiem secinājumiem pie regulētā tirgus vai daudzpusējās tirdzniecības sistēmas piederības dalībvalsts kompetentās iestādes.

Ja, neņemot vērā piederības dalībvalsts kompetentās iestādes veiktos pasākumus, vai tādēļ, ka šie pasākumi izrādās nepiemēroti, minētais regulētais tirgus vai daudzpusējā tirdzniecības sistēma turpina darbību tā, ka tas acīmredzami kaitē uzņēmējas dalībvalsts ieguldītāju interesēm vai sakārtotai tirgu darbībai, uzņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde pēc tam, kad tā ir informējusi piederības dalībvalsts kompetento iestādi, veic visus attiecīgos pasākumus, kas vajadzīgi, lai aizsargātu ieguldītājus un tirgu pareizu darbību. Šādi pasākumi ietver iespēju liegt minētajam regulētajam tirgum vai daudzpusējajai tirdzniecības sistēmai darīt pieejamus savus pasākumus attāliem locekļiem vai dalībniekiem, kas reģistrēti uzņēmējā dalībvalstī. Par šādiem pasākumiem tūlīt informē Komisiju.

4. Visi pasākumi, kas pieņemti atbilstoši 1., 2. vai 3. punktam un kas paredz sodus vai ieguldījumu sabiedrības vai regulēta tirgus darbības ierobežojumus, attiecīgi jāpamato un jādara zināmi attiecīgajai ieguldījumu sabiedrībai vai regulētajam tirgum.

III NODAĻA

SADARBĪBA AR TREŠĀM VALSTĪM

63. pants

Informācijas apmaiņa ar trešām valstīm

1. Sadarbības nolīgumus, kas paredz veikt informācijas apmaiņu ar trešo valstu kompetentajām iestādēm, dalībvalstis var slēgt tikai tad, ja uz atklājamo informāciju attiecas dienesta noslēpuma garantijas, kas ir vismaz līdzvērtīgas tām, kuras paredzētas 54. pantā. Šādai informācijas apmaiņai jābūt paredzētai, lai veiktu minēto kompetento iestāžu uzdevumus.

Personas datus trešai valstij dalībvalstis var nosūtīt saskaņā ar Direktīvas 95/46/EK IV nodaļu.

Dalībvalstis var arī slēgt sadarbības nolīgumus, kas paredz veikt informācijas apmaiņu ar trešo valstu iestādēm, struktūrām un fiziskām vai juridiskām personām, kas atbildīgas:

i) par kredītiestāžu, citu finanšu organizāciju, apdrošināšanas uzņēmumu un finanšu tirgu uzraudzību;

ii) par ieguldījumu sabiedrību likvidēšanu un bankrota procedūrām un citām līdzīgām procedūrām;

iii) par likumā noteikto grāmatvedības dokumentu revīziju veikšanu ieguldījumu sabiedrībās un citās finanšu iestādēs, kredītiestādēs un apdrošināšanas uzņēmumos, pildot savas uzraudzības funkcijas, vai kas, pildot savas funkcijas, pārvalda kompensēšanas shēmas;

iv) par to struktūru pārraudzību, kas iesaistītas ieguldījumu sabiedrību likvidēšanā un bankrota procedūrās un citās līdzīgās procedūrās;

v) par to personu pārraudzību, kam uzticēts veikt likumā noteiktās grāmatvedības dokumentu revīzijas apdrošināšanas sabiedrībās, kredītiestādēs, ieguldījumu sabiedrībās un citās finanšu iestādēs,

tikai tad, ja uz sniedzamo informāciju attiecas dienesta noslēpuma garantijas, kas ir vismaz līdzvērtīgas tām, kas noteiktas 54. pantā. Šādai informācijas apmaiņai jābūt paredzētai, lai veiktu minēto iestāžu, struktūru vai fizisko vai juridisko personu uzdevumus.

2. Ja informācijas izcelsme ir citā dalībvalstī, šo informāciju nevar atklāt bez to kompetento iestāžu skaidras piekrišanas, kuras to nosūtījušas, un attiecīgā gadījumā to atklāj tikai, lai sasniegtu mērķus, attiecībā uz kuriem šīs iestādes ir devušas piekrišanu. Tas pats noteikums attiecas uz informāciju, ko sniedz trešo valstu kompetentās iestādes.

V SADAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

64. pants

Komitejas procedūra

1. Komisijai palīdz Eiropas vērtspapīru komiteja, kas izveidota ar Komisijas Lēmumu 2001/528/EK [26] (še turpmāk – "Komiteja").

2. Ja ir norāde uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. panta noteikumus, ja saskaņā ar minēto procedūru noteiktie īstenošanas pasākumi nemaina šīs direktīvas pamatnoteikumus.

Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā noteiktais termiņš ir trīs mēneši.

3. Neskarot jau noteiktos īstenošanas pasākumus, beidzoties četru gadu laikposmam no dienas, kad stājās spēkā šī direktīva, pārtrauc piemērot tos direktīvas noteikumus, kas paredz pieņemt tehniskos noteikumus un lēmumus saskaņā ar 2. punktā paredzēto procedūru. Pēc Komisijas priekšlikuma Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar Līguma 251. pantā paredzēto procedūru var atjaunot attiecīgos noteikumus, un tālab minētās iestādes šos noteikumus pārskata līdz minētā perioda beigām.

65. pants

Ziņojumi un pārskatīšana

1. Līdz… [27] Komisija, pamatojoties uz sabiedrisku apspriešanu un ņemot vērā apspriedes ar kompetentām iestādēm, ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par to direktīvas noteikumu iespējamo darbības jomas paplašināšanu, kas attiecas uz pārskatāmības saistībām pirms un pēc tirdzniecības attiecībā uz darījumiem ar finanšu instrumentu kategorijām, kas nav akcijas.

2. Līdz … [28] Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par 27. panta piemērošanu.

3. Līdz … [29] Komisija, pamatojoties uz sabiedrisku apspriešanu un ņemot vērā apspriešanos ar kompetentām iestādēm, ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei:

a) par turpmāko tā atbrīvojuma lietderību, kas paredzēts 2. panta 1. punkta k) apakšpunktā attiecībā uz uzņēmumiem, kuru pamatdarbība ir darījumu veikšana savā vārdā ar atvasinātiem preču instrumentiem;

b) par samērīgu prasību saturu un veidu attiecībā uz atļauju piešķiršanu tādiem uzņēmumiem kā ieguldījumu sabiedrības šīs direktīvas nozīmē un šādu uzņēmumu uzraudzību;

c) par noteikumu piemērotību attiecībā uz saistīto aģentu izraudzīšanu ieguldījumu pakalpojumu un/vai darbību veikšanai, jo īpaši attiecībā uz to uzraudzību;

d) 2. panta 1. punkta i) apakšpunktā paredzētā atbrīvojuma pastāvīgo piemērotību.

4. Līdz … [30] Komisija iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par situāciju attiecībā uz to šķēršļu atcelšanu, kas var liegt tās informācijas konsolidāciju Eiropas līmenī, kura jāpublicē tirdzniecības vietām.

5. Pamatojoties uz 1. līdz 4. punktā minētajiem ziņojumiem, Komisija var iesniegt priekšlikumus par atbilstošu šīs direktīvas grozījumu izdarīšanu.

6. Līdz … [31] Komisija, ņemot vērā apspriedes ar kompetentām iestādēm, ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par to profesionālās darbības civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas prasību pastāvīgo piemērotību, kas starpniekiem noteiktas saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem.

66. pants

Direktīvas 85/611/EEK grozījumi

Direktīvas 85/611/EEK 5. panta 4. punktu aizstāj ar šādu punktu:

"4. Uz to pārvaldības sabiedrību pakalpojumu sniegšanu, kuri minēti šā panta 3. punktā, attiecas 2. panta 2. punkts un 12., 13. un 19. pants Eiropas Parlamenta un Padomes … Direktīvā 2004/39/EK [32] par finanšu instrumentu tirgiem [33]."

.

67. pants

Direktīvas 93/6/EEK grozījumi

Direktīvu 93/6/EEK groza šādi:

1) direktīvas 2. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

"2. Ieguldījumu sabiedrības ir visas iestādes, kas atbilst definīcijai 4. panta 1. punktā Eiropas Parlamenta un Padomes … Direktīvā 2004/39/EK [34] par finanšu instrumentu tirgiem [35] un uz ko attiecas ar minēto direktīvu noteiktās prasības, izņemot:

a) kredītiestādes;

b) vietējās sabiedrības, kas definētas 20. punktā;

c) sabiedrības, kas ir pilnvarotas sniegt ieguldījumu konsultāciju pakalpojumus un/vai saņemt un pārsūtīt ieguldītāju rīkojumus, abos gadījumos neuzglabājot saviem klientiem piederošu naudu vai vērtspapīrus, un kas tādēļ nekad nevar būt savu klientu debitori.";

2) direktīvas 3. panta 4. punktu aizstāj ar šādu punktu:

"4. Sabiedrībām, kas minētas 2. panta 2. punkta b) apakšpunktā, jābūt sākuma kapitālam EUR 50000 apjomā, ciktāl tās izmanto uzņēmējdarbības vai pakalpojumu sniegšanas brīvību saskaņā ar Direktīvas 2004/39/EK 31. vai 32. pantu.";

3) direktīvas 3. pantā iekļauj šādus punktus:

"4.a Līdz Direktīvas 93/6/EK pārskatīšanai 2. panta 2. punkta c) apakšpunktā minētajām sabiedrībām jābūt:

a) sākuma kapitālam EUR 50000 apjomā; vai

b) profesionālās darbības civiltiesiskās atbildības apdrošināšanai, kura attiecas uz visu Kopienas teritoriju, vai kādai citai salīdzināmai garantijai attiecībā uz saistībām, kas rodas profesionālās nolaidības dēļ, un kura ir vismaz EUR 1000000 par katru prasību un kopumā EUR 1500000 gadā par visām prasībām; vai

c) tāda veida sākuma kapitāla un profesionālās darbības civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas apvienojumam, kas garantē nodrošinājuma līmeni, kurš līdzvērtīgs iepriekš a) vai b) apakšpunktā minētajam nodrošinājuma līmenim.

Šajā punktā minētās summas regulāri pārskata Komisija, lai ņemtu vērā izmaiņas Eiropas patēriņa cenu indeksā, ko publicē Eurostat, atbilstoši korekcijām, kas izdarītas saskaņā ar 4. panta 7. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2000/92/EK (2002. gada 9. decembris) par apdrošināšanas starpniecību [36], brīdī, kad šīs korekcijas izdarītas.

4.b Ja 2. panta 2. punkta c) apakšpunktā minētā ieguldījumu sabiedrība ir arī reģistrēta saskaņā ar Direktīvu 2002/92/EK, tai jāizpilda prasības, kas noteiktas minētās direktīvas 4. panta 3. punktā, un turklāt tai ir jābūt:

a) EUR 25000 sākuma kapitālam; vai

b) profesionālās darbības civiltiesiskās atbildības apdrošināšanai, kura attiecas uz visu Kopienas teritoriju, vai kādai citai salīdzināmai garantijai attiecībā uz atbildību, kas rodas profesionālās nolaidības dēļ, un kura ir vismaz EUR 500000 par katru prasību un kopumā EUR 750000 gadā par visām prasībām; vai

c) tāda veida sākuma kapitāla un profesionālās darbības civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas apvienojumam, kas nodrošina tādu nodrošinājuma līmeni, kurš līdzvērtīgs iepriekš a) vai b) apakšpunktā minētajam nodrošinājuma līmenim.".

68. pants

Direktīvas 2000/12/EK grozījumi

Direktīvas 2000/12/EK I pielikumu groza šādi:

Direktīvas I pielikuma beigās iekļauj šādu teikumu:

"Uz pakalpojumiem un darbībām, kas paredzētas A un B iedaļā Eiropas Parlamenta un Padomes … Direktīvā 2004/39/EK [37] par finanšu instrumentu tirgiem [38], ja tie attiecas uz minētās direktīvas I pielikuma C iedaļā paredzētajiem finanšu instrumentiem, attiecas savstarpēja atzīšana saskaņā ar šo direktīvu.".

69. pants

Direktīvas 93/22/EEK atcelšana

Direktīvu 93/22/EEK atceļ no … [39]. Atsauces uz Direktīvu 93/22/EEK uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu. Atsauces uz noteikumiem, kas definēti Direktīvā 93/22/EEK, vai tās pantiem uzskata par atsaucēm uz līdzvērtīgajiem noteikumiem, kas definēti šajā direktīvā, vai šīs direktīvas pantiem.

70. pants

Transponēšana

Dalībvalstis pieņem normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības, vēlākais … [40]. Dalībvalstis par to tūlīt informē Komisiju.

Kad dalībvalstis pieņem šos aktus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāmas šādas atsauces.

71. pants

Pārejas noteikumi

1. Ieguldījumu sabiedrības, kam līdz … [41] piederības dalībvalstī jau ir piešķirta atļauja sniegt ieguldījumu pakalpojumus, uzskata par ieguldījumu sabiedrībām, kas saņēmušas atļauju saskaņā ar šo direktīvu, ja minēto dalībvalstu tiesību akti paredz, ka, lai uzsāktu šādas darbības, tām jāievēro nosacījumi, kas ir salīdzināmi ar tiem, ko paredz 9. līdz 14. pants.

2. Regulētu tirgu vai tirgus dalībnieku, kam līdz… [42] tā piederības dalībvalstī jau ir piešķirta atļauja, uzskata par regulētu tirgu vai tirgus dalībnieku, kas saņēmis atļauju saskaņā ar šo direktīvu, ja šīs dalībvalsts tiesību akti paredz, ka regulētajam tirgum vai (attiecīgā gadījumā) tirgus dalībniekam jāievēro nosacījumi, kas ir salīdzināmi ar tiem, kas paredzēti III sadaļā.

3. Saistītos aģentus, kas līdz … [43] jau reģistrēti publiskajā reģistrā, uzskata par reģistrētiem saskaņā ar šo direktīvu, ja minēto dalībvalstu tiesību akti paredz, ka saistītiem aģentiem jāievēro nosacījumi, kas ir salīdzināmi ar tiem, kas paredzēti 23. pantā.

4. Informāciju, kas līdz… [44] darīta zināma saskaņā ar Direktīvas 93/22/EEK 17., 18. vai 30. pantu, uzskata par informāciju, kas darīta zināma saskaņā ar šīs direktīvas 31. un 32. pantu.

5. Jebkuru sistēmu, kas atbilst tās daudzpusējās tirdzniecības sistēmas definīcijai, kuru izmanto regulēta tirgus dalībnieks, pilnvaro kā daudzpusēju tirdzniecības sistēmu pēc regulētā tirgus dalībnieka pieprasījuma, ja tā atbilst noteikumiem, kas līdzvērtīgi tiem, kuri noteikti šajā direktīvā attiecībā uz daudzpusēju tirdzniecības sistēmu pilnvarošanu un darbību, un ja attiecīgais pieprasījums ir iesniegts 18 mēnešos no 70. pantā minētās dienas.

6. Ieguldījumu sabiedrības ir tiesīgas arī turpmāk profesionālos klientus uzskatīt par profesionāliem klientiem, ja ieguldījumu sabiedrība šo iedalījumu ir izveidojusi, pamatojoties uz klienta kompetences, pieredzes un zināšanu atbilstīgu novērtējumu, kas, ņemot vērā iecerēto darījumu vai pakalpojumu būtību, sniedz pietiekamu apliecinājumu par to, ka klients ir spējīgs pieņemt pats savus lēmumus par ieguldījumiem un ka klients izprot saistīto risku. Minētās ieguldījumu sabiedrības informē savus klientus par nosacījumiem, kas noteikti direktīvā attiecībā uz klientu iedalījumu.

72. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

73. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Strasbūrā, 2004. gada 21. aprīlī

Eiropas Parlamenta vārdā —

priekšsēdētājs

P. Cox

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

D. Roche

[1] OV C 71 E, 25.3.2003., 62. lpp.

[2] OV C 220, 16.9.2003., 1. lpp.

[3] OV C 144, 20.6.2003., 6. lpp.

[4] Eiropas Parlamenta 2003. gada 25. septembra Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts), Padomes 2003. gada 8. decembra Kopējā nostāja (OV C 60 E, 9.3.2004., 1. lpp.), Eiropas Parlamenta 2004. gada 30. marta Nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2004. gada 7. aprīļa Lēmums.

[5] OV L 141, 11.6.1993., 27. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/87/EK (OV L 35, 11.2.2003., 1. lpp.).

[6] OV L 56, 4.4.1964., 878/64. lpp. Direktīvā grozījumi izdarīti ar 1972. gada Pievienošanās aktu.

[7] OV L 228, 16.8.1973., 3. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2002/87/EK.

[8] OV L 345, 19.12.2002., 1. lpp.

[9] OV L 126, 26.5.2000., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2002/87/EK.

[10] OV L 141, 11.6.1993., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2002/87/EK.

[11] OV L 9, 15.1.2003., 3. lpp.

[12] OV L 168, 27.6.2002., 43. lpp.

[13] OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.

[14] OV L 184, 6.7.2001., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/71/EK (OV L 345, 31.12.2003., 64. lpp.).

[15] OV L 115, 17.4.1998., 31. lpp.

[16] OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

[17] OV L 26, 31.1.1977., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar 1994. gada Pievienošanās aktu.

[18] OV L 375, 31.12.1985., 3. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/108/EK (OV L 41, 13.2.2002., 35. lpp.).

[19] OV L 193, 18.7.1983., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/51/EK (OV L 178, 17.7.2003., 16. lpp.).

[20] OV L 84, 26.3.1997., 22. lpp.

[21] OV L 96, 12.4.2003., 16. lpp.

[22] OV L 166, 28.6.1991., 77. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/97/EK (OV L 344, 28.12.2001., 76. lpp.).

[23] OV L

[24] OV L 126, 12.5.1984., 20. lpp.

[25] OV L 222, 14.8.1978., 11. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/51/EK (OV L 178, 17.7.2003., 16. lpp.).

[26] OV L 191, 13.7.2001., 45. lpp.

[27] 2 gadus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā.

[28] 3 gadus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā.

[29] 30 mēnešus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā.

[30] 30 mēnešus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā.

[31] 1 gadu pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā.

[32] Publikāciju birojs iekļauj atsauci uz šo direktīvu.

[33] OV L

[34] Publikāciju birojs iekļauj atsauci uz šo direktīvu.

[35] OV L

[36] OV L 9, 15.1.2003., 3. lpp.

[37] Publikāciju birojs iekļauj atsauci uz šo direktīvu.

[38] OV L

[39] 24 mēnešus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā.

[40] 24 mēnešus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā.

[41] 24 mēnešus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā.

[42] 24 mēnešus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā.

[43] 24 mēnešus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā.

[44] 24 mēnešus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā.

--------------------------------------------------

I PIELIKUMS

PAKALPOJUMU, DARBĪBU UN FINANŠU INSTRUMENTU SARAKSTS

A iedaļa

Ieguldījumu pakalpojumi un darbības

1) Pasūtījumu pieņemšana un nosūtīšana attiecībā uz vienu vai vairākiem finanšu instrumentiem.

2) Pasūtījumu izpilde klientu vārdā.

3) Darījumu veikšana savā vārdā.

4) Vērtspapīru portfeļa pārvaldība.

5) Ieguldījumu konsultācijas.

6) Finanšu instrumentu riska parakstīšana un/vai finanšu instrumentu izvietošana, pamatojoties uz stingri noteiktām saistībām.

7) Finanšu instrumentu izvietošana, nepamatojoties uz stingri noteiktām saistībām.

8) Daudzpusēju tirdzniecības sistēmu izmantošana.

B iedaļa

Papildpakalpojumi

1) Finanšu instrumentu uzraudzība un pārvaldīšana klientu vārdā, tostarp uzglabāšana un saistītie pakalpojumi, piemēram, skaidras naudas un nodrošinājuma pārvaldība;

2) Kredītu vai aizdevumu piešķiršana ieguldītājam, lai ļautu viņam veikt darījumu ar vienu vai vairākiem finanšu instrumentiem, ja sabiedrība, kas piešķir kredītu vai aizdevumu, ir iesaistīta darījumā;

3) Uzņēmumu konsultēšana par kapitāla struktūru, darbības stratēģiju un ar to saistītiem jautājumiem un konsultācijas un pakalpojumi attiecībā uz uzņēmējsabiedrību apvienošanu un uzņēmumu pirkšanu;

4) Ārvalstu valūtas maiņas pakalpojumi, ja tie ir saistīti ar ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu;

5) Ieguldījumu izpēte un finanšu analīze vai citi vispārīgu ieteikumu veidi attiecībā uz darījumiem ar finanšu instrumentiem;

6) Ar riska parakstīšanu saistīti pakalpojumi.

7) Ieguldījumu pakalpojumi un darbības, kā arī to veidu papildpakalpojumi, kas ietverti I pielikuma A vai B iedaļā un kas saistīti ar to atvasināto instrumentu pamattirgu, kuri ir ietverti C iedaļas 5., 6., 7. un 10. punktā, ja tie ir saistīti ar ieguldījumu pakalpojumu vai papildpakalpojumu sniegšanu.

C iedaļa

Finanšu instrumenti

1) Pārvedami vērtspapīri;

2) Naudas tirgus instrumenti;

3) Kolektīvu ieguldījumu uzņēmumu vienības;

4) Iespēju līgumi, standartizēti nākotnes līgumi, mijmaiņas līgumi, nestandartizēti procentu likmes nākotnes līgumi un jebkādi citi atvasināti līgumi, kas saistīti ar vērtspapīriem, valūtām, procentu likmēm vai ienesīgumu vai citiem atvasinātiem instrumentiem, finanšu indeksiem vai finansiāliem pasākumiem un par ko var norēķināties ar fizisku piegādi vai skaidrā naudā;

5) Iespēju līgumi, standartizēti nākotnes līgumi, mijmaiņas līgumi, nestandartizēti procentu likmes nākotnes līgumi un jebkādi citi atvasināti līgumi, kas saistīti ar precēm un par ko jānorēķinās skaidrā naudā vai par ko var norēķināties skaidrā naudā pēc kādas puses izvēles (citādi nekā saistību nepildīšanas vai citādas izbeigšanas dēļ);

6) Iespēju līgumi, standartizēti nākotnes līgumi, mijmaiņas līgumi un jebkādi citi atvasināti līgumi, kas saistīti ar precēm un par ko var norēķināties ar fizisku piegādi, ja tos tirgo regulētā tirgū un/vai daudzpusējā tirdzniecības sistēmā;

7) Iespēju līgumi, standartizēti nākotnes līgumi, mijmaiņas līgumi un jebkādi citi atvasināti līgumi, kas saistīti ar precēm un par ko aktīvos nevar norēķināties savādāk, kā minēts C iedaļas 6. punktā, un kas nav paredzēti komerciāliem mērķiem, un kam ir citu atvasinātu finanšu instrumentu īpašības, ņemot vērā, inter alia, to, vai par tām ir veikts mijieskaits un norēķini ar atzītu mijieskaita iestāžu starpniecību un vai uz tiem attiecas regulāri papildu seguma pieprasījumi;

8) Atvasināti kredītriska nodošanas instrumenti;

9) Finanšu līgumi attiecībā uz starpībām;

10) Iespēju līgumi, standartizēti nākotnes līgumi, mijmaiņas līgumi, nestandartizēti procentu likmes nākotnes līgumi un jebkādi citi atvasināti līgumi, kas saistīti ar klimatiskajiem mainīgajiem lielumiem, kravas vedmaksas likmēm, emisijas tiesībām, inflācijas līmeni vai citiem oficiāliem ekonomikas statistikas datiem un par ko jānorēķinās skaidrā naudā vai par ko var norēķināties skaidrā naudā pēc kādas puses izvēles (citādi nekā saistību nepildīšanas vai citādas izbeigšanas dēļ), kā arī jebkādi citi atvasināti līgumi, kas saistīti ar aktīviem, tiesībām, saistībām, indeksiem un pasākumiem, kas šajā iedaļā nav nekur citur minēti un kam ir citu atvasinātu finanšu instrumentu īpašības, ņemot vērā, inter alia, to, vai tos tirgo regulētā tirgū vai daudzpusējā tirdzniecības sistēmā, vai par tiem ir veikts mijieskaits un norēķini ar atzītu mijieskaita iestāžu starpniecību un vai uz tiem attiecas regulāri papildu seguma pieprasījumi.

--------------------------------------------------

II PIELIKUMS

PROFESIONĀLI KLIENTI ŠAJĀ DIREKTĪVĀ

Profesionāls klients ir klients, kam ir attiecīga pieredze, zināšanas un kompetence, lai pieņemtu savus lēmumus par ieguldījumiem un atbilstīgi novērtētu riskus, ko tas uzņemas. Lai klientu uzskatītu par profesionālu klientu, viņam jāatbilst šādiem kritērijiem.

I. To klientu kategorijas, ko uzskata par profesionāļiem

Šajā direktīvā visi turpmāk minētie klienti ir uzskatāmi par profesionāļiem visos ieguldījumu pakalpojumos un darbībās un finanšu instrumentos.

1) Vienības, kam jābūt pilnvarotām vai regulētām, lai darbotos finanšu tirgos. Turpmākais saraksts jāuzskata par sarakstu, kurā ietvertas visas pilnvarotās vienības, kas veic minēto vienību raksturīgās darbības: vienības, ko pilnvarojusi kāda dalībvalsts saskaņā ar kādu direktīvu, vienības, ko pilnvarojusi vai ko regulē dalībvalsts, neizdarot atsauci uz šo direktīvu, un vienības, ko pilnvarojusi vai ko regulē valsts, kas nav dalībvalsts:

a) Kredītiestādes

b) Ieguldījumu sabiedrības

c) Citas pilnvarotas vai regulētas finanšu iestādes

d) Apdrošināšanas sabiedrības

e) Kolektīvo ieguldījumu shēmas un šādu shēmu pārvaldības sabiedrības

f) Pensiju fondi un šādu fondu pārvaldības sabiedrības

g) Preču un atvasinātu preču instrumentu tirgotāji

h) Vietējie ieguldītāji

i) Citas ieguldītājinstitūcijas

2) Lielie uzņēmumi, kas uzņēmuma līmenī izpilda divas no šādām apjoma prasībām:

—kopsavilkuma bilance: | EUR 20000000, |

—tīrais apgrozījums: | EUR 40000000, |

—pašu kapitāls: | EUR 2000000. |

3) Valstu valdības, reģionu pašvaldības, valsts iestādes, kas pārvalda valsts parādu, centrālās bankas, starptautiskās un pārvalstiskās iestādes, piemēram, Pasaules banka, SVF, ECB, EIB un citas līdzīgas starptautiskās organizācijas.

4) Citas ieguldītājinstitūcijas, kuru pamatdarbība ir ieguldīšana finanšu instrumentos, tostarp vienības, kas nodarbojas ar finanšu aktīvu pārvēršanu vērtspapīros vai citiem finanšu darījumiem.

Iepriekšminētās vienības uzskata par profesionāļiem. Tomēr jāatļauj tām pieprasīt, lai pret tām izturas kā pret neprofesionāļiem, un ieguldījumu sabiedrības var piekrist nodrošināt augstāku aizsardzības līmeni. Ja ieguldījumu sabiedrības klients ir kāds no iepriekšminētajiem uzņēmumiem, ieguldījumu sabiedrībai pirms pakalpojumu sniegšanas tas jāinformē, ka, pamatojoties uz sabiedrībai pieejamo informāciju, to uzskata par profesionālu klientu un ka pret to izturēsies kā pret profesionālu klientu, ja vien sabiedrība un klients nevienojas citādi. Sabiedrībai arī jāinformē pircējs, ka viņš var pieprasīt vienošanās nosacījumu izmaiņas, lai nodrošinātu augstāku aizsardzības līmeni.

Augstāka aizsardzības līmeņa pieprasīšana ir tā klienta kompetencē, ko uzskata par profesionālu klientu, ja uzskata, ka tas nespēj atbilstīgi novērtēt vai vadīt attiecīgos riskus.

Augstāku aizsardzības līmeni nodrošina, ja klients, ko uzskata par profesionāli, rakstiski vienojas ar ieguldījumu sabiedrību par to, ka šo klientu piemērojamo profesionālās ētikas normu nozīmē neuzskata par profesionāli. Šādas vienošanās noteikumos jāprecizē, vai tas attiecas uz vienu vai vairākiem konkrētiem pakalpojumiem vai darījumiem vai uz vienu vai vairākiem produktu vai darījuma veidiem.

II Klienti, ko var uzskatīt par profesionāļiem pēc to pieprasījuma

II.1. Identifikācijas kritēriji

Klientiem, kas nav minēti I iedaļā, tostarp arī valsts sektora iestādēm un ieguldītājiem privātpersonām var ļaut atteikties no konkrēta veida aizsardzības, ko paredz profesionālās ētikas normas.

Tādēļ ieguldījumu sabiedrībām jāļauj jebkuru iepriekšminēto klientu uzskatīt par profesionāli, ja ir ievēroti attiecīgie kritēriji un procedūra, kas minēta turpmāk. Attiecībā uz šiem klientiem tomēr nevajadzētu uzskatīt, ka viņiem ir tirgus zināšanas un pieredze, kas ir salīdzināma ar I iedaļā minēto klientu kategoriju zināšanām un pieredzi.

Jebkādu atteikšanos no aizsardzības, ko nodrošina profesionālās ētikas normas, uzskata par spēkā esošu tikai tad, ja atbilstīgs klienta kompetences, pieredzes un zināšanu novērtējums, ko veic ieguldījumu sabiedrība, ņemot vērā paredzēto darījumu vai pakalpojumu specifiku, sniedz pamatotu apliecinājumu par to, ka klients pats spēj pieņemt lēmumus par ieguldījumiem un apzinās attiecīgos riskus.

Piemērotības pārbaudi, ko piemēro to vienību vadītājiem un direktoriem, kas pilnvarotas saskaņā ar direktīvām finanšu jomā, varētu uzskatīt par kompetences un zināšanu novērtējuma piemēru. Attiecībā uz mazām vienībām personai, attiecībā uz kuru jāveic iepriekšminētais novērtējums, jābūt personai, kas pilnvarota veikt darījumus vienības vārdā.

Veicot iepriekšminēto novērtējumu, jāievēro vismaz divi no šādiem kritērijiem:

- klients ir veicis būtiska apjoma darījumus attiecīgajā tirgū, vidēji veicot 10 darījumus vienā ceturksnī četru iepriekšējo ceturkšņu laikā,

- klienta tā finanšu instrumentu portfeļa apjoms, kas ir definēts kā apjoms, kurā ietverti skaidras naudas noguldījumi un finanšu instrumenti, pārsniedz 500000 EUR,

- klients strādā vai ir strādājis vismaz vienu gadu finanšu nozarē specialitātē, kurā vajadzīgas zināšanas par paredzētajiem darījumiem vai pakalpojumiem.

II.2. Procedūra

Iepriekš definētie klienti var atteikties no priekšrocībām, ko sniedz sīki izstrādātās profesionālās ētikas normas, tikai tad, ja ir ievērota šāda procedūra:

- tiem rakstiski, vispārīgi vai attiecībā uz konkrētu ieguldījumu pakalpojumu vai darījumu vai darījuma vai produkta veidu jāpaziņo ieguldījumu sabiedrībai, ka tie vēlas, lai tos uzskatītu par profesionāliem klientiem,

- ieguldījumu sabiedrībai jāsniedz tiem skaidrs rakstisks brīdinājums par aizsardzību un ieguldītāja kompensācijas tiesībām, ko tie var zaudēt,

- no līguma atsevišķā dokumentā tiem jāsniedz rakstisks paziņojums par to, ka tie apzinās šādas aizsardzības zaudēšanas sekas.

Pirms izlemšanas pieņemt pieprasījumu par atteikšanos jāpieprasa ieguldījumu sabiedrībai, lai tā veic visus attiecīgos pasākumus, lai nodrošinātu ka klients, kas pieprasa, lai to uzskatītu par profesionālu klientu, atbilst attiecīgajām prasībām, kas iepriekš minētas II iedaļas 1. punktā.

Tomēr, ja klienti jau ir kvalificēti kā profesionāļi saskaņā ar kritērijiem un procedūrām, kas līdzīgas iepriekšminētajām, nav paredzēts, ka to attiecības ar ieguldījumu sabiedrībām būtu jāietekmē jauniem noteikumiem, kas pieņemti saskaņā ar šo pielikumu.

Sabiedrībām jāievieš atbilstīga rakstiska iekšējā politika un procedūras, lai klientus iedalītu kategorijās. Profesionāli klienti ir atbildīgi par to, lai sabiedrība būtu informēta par visām izmaiņām, kas varētu ietekmēt to pašreizējo iedalījumu kategorijās. Ja tomēr ieguldījumu sabiedrībai kļūst zināms, ka klients vairs neatbilst sākotnējiem nosacījumiem, saskaņā ar kuriem to var uzskatīt par profesionāli, ieguldījumu sabiedrība veic attiecīgus pasākumus.

--------------------------------------------------

Augša