EUR-Lex Piekļuve Eiropas Savienības tiesību aktiem

Atpakaļ uz EUR-Lex sākumlapu

Šis dokuments ir izvilkums no tīmekļa vietnes EUR-Lex.

Dokuments 32004L0103

Komisijas Direktīva 2004/103/EK (2004. gada 7. oktobris) par Padomes Direktīvas 2000/29/EK V pielikuma B daļā minēto augu, augu produktu un citu priekšmetu identitātes un augu veselības pārbaudēm, ko var veikt vietā, kas nav punkts ievešanai Kopienā, vai vietā tā tuvumā, un ar kuru paredz ar šīm pārbaudēm saistītos nosacījumus

OV L 313, 12.10.2004., 16./20. lpp. (ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, NL, PL, PT, SK, SL, FI, SV)
OV L 183M, 5.7.2006., 251./255. lpp. (MT)
Īpašais izdevums bulgāru valodā: Nodaļa 03 Sējums 060 Lpp. 80 - 84
Īpašais izdevums rumāņu valodā: Nodaļa 03 Sējums 060 Lpp. 80 - 84
Īpašais izdevums horvātu valodā: Nodaļa 03 Sējums 054 Lpp. 67 - 71

Dokumenta juridiskais statuss Vairs nav spēkā, Datums, līdz kuram ir spēkā: 13/12/2020; Atcelts ar 32019R2123

ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2004/103/oj

12.10.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 313/16


KOMISIJAS DIREKTĪVA 2004/103/EK

(2004. gada 7. oktobris)

par Padomes Direktīvas 2000/29/EK V pielikuma B daļā minēto augu, augu produktu un citu priekšmetu identitātes un augu veselības pārbaudēm, ko var veikt vietā, kas nav punkts ievešanai Kopienā, vai vietā tā tuvumā, un ar kuru paredz ar šīm pārbaudēm saistītos nosacījumus

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2000. gada 8. maija Direktīvu 2000/29/EK par aizsardzības pasākumiem pret tādu organismu ievešanu, kas kaitīgi augiem vai augu produktiem, un pret to izplatību Kopienā (1), un jo īpaši tās 13.c panta 2. punkta d) apakšpunktu un 13.c panta 2. punkta e) apakšpunktu, un 13.c panta 4. punkta ceturto un piekto daļu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Direktīvu 2000/29/EK augiem, augu produktiem un citiem priekšmetiem, kas minēti V pielikuma B daļā un ko ieved no trešām valstīm, principā jāveic identitātes un augu veselības pārbaudes punktā, caur kuru tos ieved Kopienā, vai vietā tā tuvumā.

(2)

Ārpuskopienas preču tranzīta gadījumā šīs identitātes un augu veselības pārbaudes var veikt arī galamērķa oficiālā iestādē vai citā vietā tās tuvumā; dažos citos gadījumos šīs pārbaudes var veikt galapunktā, piemēram, ražošanas vietā, ja vien ir nodrošinātas īpašas garantijas un dokumenti, kas nepieciešami augu, augu produktu un citu izstrādājumu pārvadāšanai.

(3)

Jākonkretizē gadījumi, kad identitātes un augu veselības pārbaudes var veikt galapunktā.

(4)

Lai izvairītos no kaitīgu organismu izplatīšanās riska transportēšanas laikā, jāparedz noteikumi vai konkrētas garantijas un dokumenti attiecībā uz transportu.

(5)

Identitātes un augu veselības pārbaužu veikšanai jānosaka minimālie nosacījumi attiecībā uz tehniskajām prasībām, ko piemēro attiecīgās oficiālās iestādes, kuras atbild par pārbaudēm galamērķī, kā arī attiecībā uz telpām, instrumentiem un iekārtām, ar kurām minētās atbildīgās oficiālās iestādes var veikt identitātes un augu veselības pārbaudes.

(6)

Jāparedz sīki noteikumi par sadarbību starp oficiālajām atbildīgajām iestādēm un muitas iestādēm, tostarp šajā sadarbībā izmantojamo dokumentu paraugi, šo dokumentu aprites līdzekļi un informācijas aprites procedūras.

(7)

Šajā direktīvā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pastāvīgās augu veselības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

1.   Šī direktīva attiecas uz augiem, augu produktiem un citiem izstrādājumiem, ko ieved no trešām valstīm un kas minēti Direktīvas 2000/29/EK V pielikuma B daļā (turpmāk – “attiecīgie produkti”). Tādos gadījumos un apstākļos, kas noteikti šajā direktīvā, dalībvalstis var paredzēt, ka attiecīgo produktu pārbaudes, kuras minētas Direktīvas 2000/29/EK 13.a panta 1. punkta b) apakšpunkta ii) un iii) daļā, var veikt citā vietā. Ārpuskopienas preču tranzīta gadījumā, kas minēts Direktīvas 2000/29/EK 13.c panta 2. punkta c) apakšpunktā, pārbaudi var veikt galamērķa oficiālās iestādes telpās vai citā vietā tās tuvumā, ja tiek izpildīti 2. punktā paredzētie nosacījumi. Gadījumos, kas minēti Direktīvas 2000/29/EK 13.c panta 2. punkta d) apakšpunktā, pārbaudi var veikt galamērķa vietā, piemēram, ražošanas vietā, ja tiek izpildīti 2. punktā paredzētie nosacījumi.

2.   Nosacījumi, kas minēti 1. punktā, ir šādi:

a)

ja ievešanas punkta un galamērķa oficiālās iestādes nolemj, attiecīgā gadījumā dalībvalstu atbildīgajām iestādēm vienojoties, ka identitātes pārbaudes un augu veselības pārbaudes (turpmāk – “pārbaudes”) varētu rūpīgāk veikt vietā, kas nav ievešanas punkts Kopienā vai vieta tā tuvumā,

un

b)

ja attiecīgo produktu sūtījuma importētājs vai cita persona, kas atbild par veicamo pārbaužu vietām vai telpām (turpmāk – “pieteikuma iesniedzējs”), ir saņēmusi apstiprinājumu, izmantojot 2. panta 2. punktā paredzēto procedūru, pārbaužu veikšanai “apstiprinātā pārbaudes vietā”, kas ir viena no minētajām:

ārpuskopienas preču tranzīta gadījumā, kas minēts Direktīvas 2000/29/EK 13.c panta 2. punkta c) apakšpunktā:

galamērķa oficiālās iestādes telpās vai

vietā šo telpu tuvumā, ko izraudzījušās vai apstiprinājušas muitas un atbildīgās oficiālās iestādes, vai

gadījumos, kas minēti Direktīvas 2000/29/EK 13.c panta 2. punkta d) apakšpunktā:

galamērķa vietā, ko apstiprinājusi oficiālā iestāde un muitas iestādes, kas atbild par teritoriju, kurā atrodas galamērķa vieta,

un

c)

ja ir sagatavotas īpašās garantijas un dokumenti par attiecīgo produktu sūtījuma (turpmāk – “sūtījums”) transportu uz apstiprinātu pārbaudes vietu un attiecīgā gadījumā izpildīti minimālie nosacījumi attiecībā uz šo produktu glabāšanu šajās pārbaudes vietās.

3.   Īpašās garantijas, dokumenti un minimālie nosacījumi, kas minēti 2. punkta c) apakšpunktā, ir šādi:

a)

šim sūtījumam izmantotajam iepakojumam vai transportlīdzeklim jābūt tā aizvērtam vai aizzīmogotam, lai attiecīgie produkti nevarētu izraisīt invāziju vai infekciju transportēšanas laikā uz apstiprināto pārbaudes vietu, un tam jābūt tādam, lai produktu identitāte paliktu neskarta. Atbilstīgi pamatotos gadījumos dalībvalstu atbildīgās oficiālās iestādes var pieļaut neaizvērtus vai neaizzīmogotus sūtījumus, ja attiecīgie produkti nevar radīt invāziju vai infekciju transportēšanas laikā uz apstiprināto pārbaudes vietu;

b)

sūtījumu sūta uz apstiprināto pārbaudes vietu. Nav pieļaujama pārbaudes vietas maiņa, izņemot, ja ir saņemts apstiprinājums no ievešanas punkta un galamērķa attiecīgajām oficiālajām iestādēm un no muitas iestādēm, kas atbild par teritoriju, kurā atrodas galamērķa vieta;

c)

sūtījumam pievieno “fitosanitāro pārvadājuma dokumentu”, neierobežojot Direktīvas 2000/29/EK 13. panta 1. punktā paredzētos sertifikātus un sniedzot nepieciešamo informāciju saskaņā ar šīs direktīvas pielikumā pievienoto paraugu; dokumentu aizpilda mašīnrakstā vai rokrakstā ar salasāmiem lielajiem burtiem vai elektroniski, vienojoties ar ievešanas punkta vai galamērķa atbildīgajām oficiālajām iestādēm, un tiem jābūt vismaz vienā Kopienas oficiālajā valodā;

d)

attiecīgās pozīcijas 3. panta c) punktā minētajā dokumentā aizpilda un paraksta sūtījuma importētājs ievešanas punkta atbildīgās oficiālās iestādes uzraudzībā;

e)

gadījumos, kas minēti 2. punkta b) apakšpunkta otrajā ievilkumā, sūtījuma glabāšanai apstiprinātā pārbaudes vietā jānotiek tā, lai tas būtu nošķirts gan no Kopienas precēm, gan sūtījumiem, kuri ir invadēti vai pastāv aizdomas par invāziju.

2. pants

1.   Dalībvalstis nodrošina, lai tiktu izveidota apstiprināšanas procedūra, kā noteikts 2., 3. un 4. punktā, lai izvērtētu un attiecīgā gadījumā apstiprinātu, vai pārbaužu veikšana vietās, ko iesaka kā apstiprinātas pārbaudes vietas, ir piemērota no fitosanitārā viedokļa.

2.   Procedūrai, kas minēta 1. punktā, jānorāda, ka gadījumā, ja pārbaudes veicamas apstiprinātās pārbaudes vietās, jāiesniedz pieteikums oficiālajām iestādēm, kas atbild par šādu pārbaužu veikšanu, lūdzot veikt pārbaudes pieprasījumā minētajās vietās.

3.   Pieteikumā jāiekļauj tehniskā dokumentācija, kurā sniegta informācija, kas nepieciešama, lai novērtētu ieteikto vietu kā apstiprināto pārbaudes vietu piemērotību, un kas jo īpaši ietver:

a)

informāciju, kas saistīta ar attiecīgajiem produktiem, kurus paredzēts importēt, un vietām, kurās attiecīgie importētie produkti tiks glabāti vai kurās tie gaidīs pārbaužu galīgos rezultātus, un jo īpaši informāciju par to, kā tiks nodrošināta 1. panta 3. punkta e) apakšpunktā paredzētā nošķirtība, un

b)

attiecīgā gadījumā, ja attiecīgie produkti paredzēti personai, kurai piešķirts “pilnvarotā kravas saņēmēja” statuss, un ja ir izpildīti Komisijas Regulas (EEK) Nr. 2454/93 (2) 406. pantā paredzētie nosacījumi, vai ja uz attiecīgajām vietām attiecas minētās regulas 497. pantā minētā atļauja, attiecīgs pierādījums.

4.   Dalībvalstis nodrošina 2. punktā minēto pieteikumu reģistrēšanu un to, ka oficiālās iestādes:

a)

pārbauda pieteikumā sniegto informāciju;

b)

novērtē, cik piemērotas pārbaužu veikšanai ir ieteiktās pārbaudes vietas, kam jāizpilda minimālās prasības, kuras ir vismaz tās, kas noteiktas Komisijas Direktīvas 98/22/EK (3) pielikuma 3. punkta b) un c) apakšpunktā, vai jebkuras sīkākas prasības, kuras dalībvalstis var noteikt nediskriminējošā veidā un kuras ir pamatotas efektīvai pārbaužu veikšanai;

c)

atbild pieteikuma iesniedzējam, vai nu

i)

norādot, ka pieteikums ir pieņemams un ka attiecīgās vietas ir izraudzītas kā apstiprinātas pārbaudes vietas, vai

ii)

norādot, ka pieteikums nav pieņemams, un sniedzot tam pamatojumu.

5.   Dalībvalstis uztur un pēc pieprasījuma iesniedz Komisijai un dalībvalstīm apstiprinātu pārbaudes vietu atjauninātu sarakstu.

6.   Dalībvalstis nodrošina, ka atbildīgās oficiālās iestādes veic nepieciešamos pasākumus, ja tās konstatē lietas, kas kavē pārbaužu veikšanas pienācīgu darbību apstiprinātās pārbaudes vietās to teritorijā.

Dalībvalstis paziņo Komisijai un attiecīgajām dalībvalstīm par visiem būtiskiem gadījumiem, kuros nav ievēroti nosacījumi, kas attiecas uz apstiprinātām pārbaudes vietām.

3. pants

Dalībvalstis nodrošina, ka uz to sūtījumu importētājiem, par kuriem ir pieņemts lēmums, ka šo sūtījumu pārbaudi var veikt apstiprinātā pārbaudes vietā, attiecas šādi pienākumi, neierobežojot Komisijas Direktīvā 92/90/EEK (4) noteiktos:

a)

importētājs pietiekami laicīgi paziņo par attiecīgo produktu ievešanu attiecīgajai galamērķa iestādei un paziņojumā jo īpaši norāda:

i)

apstiprinātās pārbaudes vietas nosaukumu, adresi un atrašanās vietu;

ii)

paredzēto datumu un laiku, kad attiecīgās preces tiks nogādātas apstiprinātajā pārbaudes vietā;

iii)

ja zināms, 1. panta 3. punkta c) apakšpunktā minētā fitosanitārā pārvadājuma dokumenta individuālo sērijas numuru;

iv)

ja zināms, 1. panta 3. punkta c) apakšpunktā minētā fitosanitārā pārvadājuma dokumenta sagatavošanas datumu un vietu;

v)

importētāja nosaukumu, adresi un oficiālo reģistrācijas numuru;

vi)

fitosanitārā sertifikāta un/vai reeksporta fitosanitārā sertifikāta vai cita nepieciešamā fitosanitārā dokumenta uzskaites numuru;

b)

importētājs galamērķa atbildīgajai oficiālajai iestādei paziņo par visām izmaiņām, kas attiecas uz informāciju, kura sniegta saskaņā ar a) apakšpunktu.

4. pants

Dalībvalstis nodrošina, ka attiecīgo produktu pārbaudes, kuras veiktas apstiprinātās pārbaudes vietās, izpilda minimālās prasības, kuras ir vismaz tās, kas noteiktas Direktīvas 98/22/EK pielikuma 1. punktā, 2. punktā un 3. punkta a) apakšpunktā, vai jebkuras sīkākas prasības, kuras dalībvalstis var noteikt nediskriminējošā veidā un kuras ir pamatotas efektīvai pārbaužu veikšanai.

5. pants

Dalībvalstis var noteikt papildu prasības, kuras uzskatāmas par nepieciešamām, lai izraudzītos ieteikto vietu kā apstiprinātu pārbaudes vietu.

6. pants

1.   Dalībvalstis attiecīgā gadījumā nodrošina sadarbību starp:

a)

ievešanas punkta oficiālo iestādi un galamērķa oficiālo iestādi,

un

b)

ievešanas punkta oficiālo iestādi un ievešanas punkta muitas iestādi,

un

c)

galamērķa oficiālo iestādi un galamērķa muitas iestādi,

un

d)

ievešanas punkta oficiālo iestādi un galamērķa muitas iestādi,

izmantojot attiecīgās informācijas apmaiņu par augiem, augu produktiem vai citiem izstrādājumiem, ko paredzēts importēt, to iepakojumu un transporta veidu rakstiskā vai elektroniskā formā, izmantojot 1. panta 3. punkta c) apakšpunktā minēto fitosanitārā pārvadājuma dokumentu.

2.   Ja attiecīgo produktu ievešanas punkts Kopienā un apstiprinātā pārbaudes vieta atrodas dažādās dalībvalstīs, uz apstiprināto pārbaudes vietu var sūtīt sūtījumu un tajā var veikt pārbaudes, pamatojoties uz vienošanos starp attiecīgo dalībvalstu atbildīgajām oficiālajām iestādēm. Vienošanās pierādījums starp attiecīgo dalībvalstu atbildīgajām oficiālajām iestādēm jāreģistrē fitosanitārajā pārvadājuma dokumentā.

3.   Pēc tam, kad produkti ir pārbaudīti apstiprinātā pārbaudes vietā, galamērķa oficiālā iestāde ar iestādes zīmogu un datumu uz fitosanitārā pārvadājuma dokumenta apliecina, ka ir veiktas augu veselības pārbaudes, kas minētas Direktīvas 2000/29/EK 13.a panta 1. punkta b) apakšpunkta ii) un iii) daļā. Šo pārbaužu galīgo rezultātu norāda ailē “Lēmums”. Šo noteikumu mutatis mutandis piemēro, ja jāveic arī Direktīvas 2000/29/EK 13.c panta 2. punkta a) apakšpunktā minētās dokumentu pārbaudes.

4.   Ja 3. punktā minēto pārbaužu rezultāts ir “Atļaut”, sūtījumu un pavadošo fitosanitāro pārvadājuma dokumentu uzrāda muitas iestādēm, kas atbild par “apstiprinātas pārbaudes vietas” teritoriju, lai tādējādi attiecībā uz šo sūtījumu varētu veikt Direktīvas 2000/29/EK 13. panta 1. punktā paredzētās attiecīgās muitas procedūras. Fitosanitārais pārvadājuma dokuments vairs nav jāpievieno sūtījumam, un šo dokumentu vai tā kopiju galamērķa oficiālā iestāde glabā vismaz vienu gadu.

5.   Ja 3. punktā minēto pārbaužu rezultāts ir prasība pārvietot attiecīgos produktus, kas atrodas Kopienā, uz galamērķi ārpus Kopienas, tie paliek muitas uzraudzībā, līdz produkti ir reeksportēti.

7. pants

Šo direktīvu pārskata vēlākais līdz 2007. gada 1. janvārim.

8. pants

1.   Vēlākais līdz 2004. gada 31. decembrim dalībvalstis pieņem un publicē normatīvus un administratīvus aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis tūlīt dara zināmus Komisijai minēto aktu tekstus, kā arī minēto aktu un šīs direktīvas korelācijas tabulu.

Dalībvalstis piemēro šos tiesību aktus no 2005. gada 1. janvāra.

Kad dalībvalstis pieņem minētos aktus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāmas šādas atsauces.

2.   Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to savu tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņēmušas jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

9. pants

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

10. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 2004. gada 7. oktobrī

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

David BYRNE


(1)  OV L 169, 10.7.2000., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 2004/70/EK (OV L 127, 29.4.2004., 97. lpp.).

(2)  OV L 253, 11.10.1993., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2286/2003 (OV L 343, 31.12.2003., 1. lpp.).

(3)  OV L 126, 28.4.1998., 26. lpp.

(4)  OV L 344, 26.11.1992., 38. lpp.


PIELIKUMS

Image


Augša