EUR-Lex Piekļuve Eiropas Savienības tiesību aktiem

Atpakaļ uz EUR-Lex sākumlapu

Šis dokuments ir izvilkums no tīmekļa vietnes EUR-Lex.

Dokuments 32002L0087

Eiropas parlamenta un padomes direktīva 2002/87/EK (2002. gada 16. decembris) par papildu uzraudzību kredītiestādēm, apdrošināšanas uzņēmumiem un ieguldījumu sabiedrībām finanšu konglomerātos un par grozījumiem Padomes Direktīvās 73/239/EEK, 79/267/EEK, 92/49/EEK, 92/96/EEK, 93/6/EEK un 93/22/EEK, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvās 98/78/EK un 2000/12/EK

OV L 35, 11.2.2003., 1./27. lpp. (ES, DA, DE, EL, EN, FR, IT, NL, PT, FI, SV)
Īpašais izdevums čehu valodā: Nodaļa 06 Sējums 004 Lpp. 340 - 366
Īpašais izdevums igauņu valodā: Nodaļa 06 Sējums 004 Lpp. 340 - 366
Īpašais izdevums latviešu valodā: Nodaļa 06 Sējums 004 Lpp. 340 - 366
Īpašais izdevums lietuviešu valodā: Nodaļa 06 Sējums 004 Lpp. 340 - 366
Īpašais izdevums ungāru valodā Nodaļa 06 Sējums 004 Lpp. 340 - 366
Īpašais izdevums maltiešu valodā: Nodaļa 06 Sējums 004 Lpp. 340 - 366
Īpašais izdevums poļu valodā: Nodaļa 06 Sējums 004 Lpp. 340 - 366
Īpašais izdevums slovāku valodā: Nodaļa 06 Sējums 004 Lpp. 340 - 366
Īpašais izdevums slovēņu valodā: Nodaļa 06 Sējums 004 Lpp. 340 - 366
Īpašais izdevums bulgāru valodā: Nodaļa 06 Sējums 005 Lpp. 183 - 209
Īpašais izdevums rumāņu valodā: Nodaļa 06 Sējums 005 Lpp. 183 - 209
Īpašais izdevums horvātu valodā: Nodaļa 06 Sējums 008 Lpp. 31 - 57

Dokumenta juridiskais statuss Spēkā

ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2002/87/oj

32002L0087



Oficiālais Vēstnesis L 035 , 11/02/2003 Lpp. 0001 - 0027


Eiropas Parlamenta un padomes Direktīva 2002/87/EK

(2002. gada 16. decembris)

par papildu uzraudzību kredītiestādēm, apdrošināšanas uzņēmumiem un ieguldījumu sabiedrībām finanšu konglomerātos un par grozījumiem Padomes Direktīvās 73/239/EEK, 79/267/EEK, 92/49/EEK, 92/96/EEK, 93/6/EEK un 93/22/EEK, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvās 98/78/EK un 2000/12/EK

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 47. panta 2. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu [1],

ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu [2],

pēc apspriedes ar Reģionu komiteju,

ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas atzinumu [3],

saskaņā ar Līguma 251. pantā izklāstīto procedūru [4],

tā kā:

(1) Pašreizējie Kopienas tiesību akti paredz visaptverošu noteikumu kopumu attiecībā uz atsevišķu kredītiestāžu, apdrošināšanas uzņēmumu un ieguldījumu sabiedrību konsultatīvu uzraudzību, kā arī tādu kredītiestāžu, apdrošināšanas uzņēmumu un ieguldījumu sabiedrību konsultatīvu uzraudzību, kas attiecīgi ir piederīgas kādai banku un/vai ieguldījumu sabiedrību grupai vai kādai apdrošināšanas grupai, t.i., kādai grupai, kas īsteno viendabīgu finansiālo darbību.

(2) Sakarā ar neseno attīstību finanšu tirgos ir izveidojušās finanšu grupas, sauktas par finanšu konglomerātiem, kas sniedz pakalpojumus un piedāvā produktus, kuri attiecas uz dažādām finanšu tirgu nozarēm. Līdz šim joprojām nav izstrādāta nekāda konsolidētas konsultatīvas uzraudzības forma kredītiestādēm, apdrošināšanas uzņēmumiem un ieguldījumu sabiedrībām, kas ir piederīgas šāda tipa konglomerātam, jo īpaši attiecībā uz maksātspēju un riska koncentrāciju konglomerāta līmenī, grupas iekšējiem darījumiem, iekšējās riska vadības procedūrām konglomerāta līmenī, kā arī uz vadības piemērotību un atbilstību. Daži no šiem konglomerātiem ir starp lielākajām finanšu grupām, kas darbojas finanšu tirgos un sniedz pakalpojumus globālā mērogā. Ja šādi konglomerāti, un jo īpaši kredītiestādes, apdrošināšanas uzņēmumi un ieguldījumu sabiedrības, kas ir to daļa, nonāktu finansiālās grūtībās, tas varētu radīt nopietnus traucējumus finanšu sistēmas darbībā un skart atsevišķus noguldītājus, apdrošinājuma ņēmējus un ieguldītājus.

(3) Komisijas rīcības plānā finanšu pakalpojumu sniegšanai norādīts uz virkni pasākumu, kas vajadzīgi, lai pilnīgotu finanšu pakalpojumu vienoto tirgu, un paredzēta finanšu konglomerātu papildu uzraudzības tiesību aktu izstrāde, lai novērstu trūkumus pašreizējos nozaru tiesību aktos un uzraudzības riskus un nodrošinātu stabilu uzraudzības režīmu attiecībā uz finanšu grupām, kas īsteno starpnozaru finansiālo darbību. Tik ambiciozu mērķi var sasniegt tikai pa atsevišķiem posmiem. Papildu uzraudzības ieviešana attiecībā uz kredītiestādēm, apdrošināšanas uzņēmumiem un ieguldījumu sabiedrībām finanšu konglomerātā ir viens no šiem posmiem.

(4) Citos starptautiskos forumos arī atzīts par vajadzīgu izstrādāt piemērotu konsultatīvas uzraudzības sistēmu attiecībā uz finanšu konglomerātiem.

(5) Lai tā būtu efektīva, papildu uzraudzība kredītiestādēm, apdrošināšanas uzņēmumiem un ieguldījumu sabiedrībām finanšu konglomerātā jāpiemēro visiem šādiem konglomerātiem, kuru starpnozaru finansiālā darbība ir ievērojama, tas ir gadījumā, kad sasniegti zināmi sliekšņi, neatkarīgi no šo konglomerātu struktūras. Papildu uzraudzībai jāaptver visas finanšu darbības, kas norādītas nozaru finanšu tiesību aktos, kā arī visas vienības, kas šā tipa darbības īsteno kā savu galveno darbību, tostarp aktīvu pārvaldīšanas sabiedrības.

(6) Lēmumus, neiekļaujot kādu atsevišķu vienību papildu uzraudzības darbības jomā, jāpieņem, cita starpā pārbaudot to, vai uz šo vienību attiecas konsolidēta grupas uzraudzība atbilstīgi noteikumiem konkrētajā nozarē.

(7) Kompetentajām iestādēm jāspēj visas grupas līmenī novērtēt kādā finanšu konglomerātā esošu kredītiestāžu, apdrošināšanas uzņēmumu un ieguldījumu sabiedrību finanšu stāvokli, jo īpaši attiecībā uz to maksātspēju (tostarp pašu kapitāla divkārša izmantojuma novēršanu), riska koncentrāciju un grupas iekšējiem darījumiem.

(8) Finanšu konglomerātus bieži vada atbilstīgi to darbības nozarēm, kas pilnā mērā nav saskaņā ar konglomerāta juridiskajām struktūrām. Lai ņemtu vērā šo tendenci, tālāk jāpaplašina prasības attiecībā uz vadību, īpaši attiecībā uz jauktu finanšu kontrolakciju sabiedrību vadību.

(9) Visiem finanšu konglomerātiem, kam piemēro papildu uzraudzību, jābūt koordinatoram, ko ieceļ no iesaistīto kompetento iestāžu vidus.

(10) Koordinatora uzdevumiem nav jāietekmē kompetento iestāžu uzdevumi un pienākumi, kas noteikti nozaru tiesību aktos.

(11) Attiecīgajām kompetentajām iestādēm, un jo īpaši koordinatoram, ir jābūt iespējai no vienībām finanšu konglomerātā vai no citām kompetentām iestādēm iegūt informāciju, kas vajadzīga to papildu uzraudzības uzdevuma veikšanai.

(12) Ir būtiski svarīgi nostiprināt sadarbību starp iestādēm, kas atbildīgas par kredītiestāžu, apdrošināšanas uzņēmumu un ieguldījumu sabiedrību uzraudzību, jo īpaši, izmantojot īpašus sadarbības līgumus starp iestādēm, kam ir jāuzrauga vienības, kuras ir piederīgas vienam un tam pašam finanšu konglomerātam.

(13) Kredītiestādes, apdrošināšanas uzņēmumi un ieguldījumu sabiedrības, kuru galvenie biroji ir Kopienā, var būt daļa no finanšu konglomerāta, kura vadība atrodas ārpus Kopienas. Arī šīm regulētajām vienībām jāpiemēro līdzvērtīga un piemērota papildu uzraudzība, ar kuru paredzēts sasniegt tos pašus mērķus un rezultātus, ko paredzēts sasniegt ar šīs direktīvas noteikumiem. Tādēļ ir ļoti svarīga noteikumu caurskatāmība un informācijas apmaiņa ar trešo valstu iestādēm visos attiecīgajos jautājumos.

(14) Līdzvērtīga un piemērota papildu uzraudzība ir iespējama tikai tad, ja trešo valstu uzraudzības iestādes ir piekritušas sadarboties ar attiecīgajām kompetentajām iestādēm jautājumā par to, ar kādiem līdzekļiem īstenojama kādam finanšu konglomerātam piederīgu regulētu vienību papildu uzraudzība, un par to, kādiem nolūkiem tā īstenojama.

(15) Šī direktīva neliek kompetentajām iestādēm atklāt finanšu konglomerātu komitejai informāciju, kas ir konfidenciāla atbilstīgi šai direktīvai vai citām nozaru direktīvām.

(16) Ņemot vērā to, ka paredzētās darbības mērķi, proti, izstrādāt noteikumus par papildu uzraudzību kredītiestādēm, apdrošināšanas uzņēmumiem un ieguldījumu sabiedrībām finanšu konglomerātā, dalībvalstis nevar pienācīgi sasniegt, un ka tādējādi šīs darbības mēroga un ietekmes dēļ to var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā paredzēto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šī direktīva nepārsniedz to, kas ir vajadzīgs šā mērķa sasniegšanai. Tā kā šajā direktīvā ir noteikti obligātie standarti, dalībvalstis var pieņemt stingrākus noteikumus.

(17) Šī direktīva ievēro pamattiesības un principus, kas ir atzīti jo īpaši Eiropas Savienības Pamattiesību hartā.

(18) Šīs direktīvas īstenošanai vajadzīgie pasākumi ir jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību [5].

(19) Lai ņemtu vērā pārmaiņas finanšu tirgos, laiku pa laikam var būt vajadzība pēc tehniskām pamatnostādnēm un īstenošanas pasākumiem attiecībā uz šajā direktīvā paredzētajiem noteikumiem. Tādēļ Komisijai jābūt pilnvarotai pieņemt īstenošanas pasākumus, ar noteikumu, ka tie neizmaina šīs direktīvas būtiskos elementus.

(20) Pastāvošie nozaru noteikumi attiecībā uz kredītiestādēm, apdrošināšanas uzņēmumiem un ieguldījumu sabiedrībām, nepārsniedzot vajadzīgo pasākumu minimumu, jāpapildina tā, lai, jo īpaši, novērstu juridisku kompromisu starp nozaru noteikumiem un finanšu konglomerātu noteikumiem. Tādēļ ir attiecīgi jāgroza Padomes Pirmā direktīva 73/239/EEK (1973. gada 24. jūlijs) par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz uzņēmējdarbības sākšanu un veikšanu tiešās apdrošināšanas nozarē, kas nav dzīvības apdrošināšana [6], Padomes Pirmā direktīva 79/267/EEK (1979. gada 5. marts) par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz uzņēmējdarbības sākšanu un veikšanu tiešajā dzīvības apdrošināšanā [7], Padomes Direktīva 92/49/EEK (1992. gada 18. jūnijs) par normatīvo un administratīvo aktu koordinēšanu attiecībā uz tiešo apdrošināšanu, kas nav dzīvības apdrošināšana (Trešā nedzīvības apdrošināšanas direktīva) [8], Padomes Direktīva 92/96/EEK (1992. gada 10. novembris) par normatīvo un administratīvo aktu koordinēšanu attiecībā uz tiešo dzīvības apdrošināšanu (Trešā dzīvības apdrošināšanas direktīva) [9], Padomes Direktīva 93/6/EEK (1993. gada 15. marts) par ieguldījumu sabiedrību un kredītiestāžu kapitāla pietiekamību [10] un Padomes Direktīva 93/22/EEK (1993. gada 10. maijs) par ieguldījumu pakalpojumiem vērtspapīru jomā [11], kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 98/78/EK (1998. gada 27. oktobris) par apdrošināšanas grupu apdrošināšanas uzņēmumu papildu uzraudzību [12] un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/12/EK (2000. gada 20. marts) par kredītiestāžu darbības sākšanu un veikšanu [13]. Turpmākas saskaņošanas mērķi tomēr var sasniegt tikai atsevišķos posmos, un tam jābalstās uz rūpīgu analīzi.

(21) Lai novērtētu, vai noteikumi, kas piemērojami aktīvu pārvaldīšanas sabiedrībām, būs jāsaskaņo ar nozaru noteikumiem, un lai tai sagatavotos, Komisijai jāziņo par dalībvalstu praksi šajā jomā,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

I NODAĻA

MĒRĶIS UN DEFINĪCIJAS

1. pants

Mērķis

Šajā direktīvā ir paredzēti noteikumi tādu regulētu vienību papildu uzraudzībai, kas ir saņēmušas licenci atbilstīgi 6. pantam Direktīvā 73/239/EEK, 6. pantam Direktīvā 79/267/EEK, 3. panta 1. punktam Direktīvā 93/22/EEK vai 4. pantam Direktīvā 2000/12/EK un kas ir piederīgas kādam finanšu konglomerātam. Tā arī groza attiecīgos nozaru noteikumus, ko piemēro minēto direktīvu regulētām vienībām.

2. pants

Definīcijas

Šajā direktīvā:

1) "kredītiestāde" ir kredītiestāde Direktīvas 2000/12/EK 1. panta 1. punkta otrās daļas nozīmē;

2) "apdrošināšanas uzņēmums" ir apdrošināšanas uzņēmums Direktīvas 73/239/EEK 6. panta, Direktīvas 79/267/EEK 6. panta un Direktīvas 98/79/EK 1. panta b) punkta nozīmē;

3) "ieguldījumu sabiedrība" ir ieguldījumu sabiedrība Direktīvas 93/22/EEK 1. panta 2. punkta nozīmē, tostarp Direktīvas 93/6/EEK 2. panta 4. punktā minētie uzņēmumi;

4) "regulēta vienība" ir kredītiestāde, apdrošināšanas uzņēmums vai ieguldījumu sabiedrība;

5) "aktīvu pārvaldīšanas sabiedrība" ir pārvaldīšanas sabiedrība atbilstīgi 1.a panta 2. punktam Padomes Direktīvā 85/611/EEK (1985. gada 20. decembris) par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvu ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU) [14], kā arī uzņēmums, kura juridiskā adrese ir ārpus Kopienas un kuram būtu jāsaņem licence saskaņā ar minētās direktīvas 5. panta 1. punktu, ja tā juridiskā adrese būtu Kopienā;

6) "pārapdrošināšanas uzņēmums" ir pārapdrošināšanas uzņēmums Direktīvas 98/78/EK 1. panta c) punkta nozīmē;

7) "nozaru noteikumi" ir Kopienas tiesību akti attiecībā uz regulētu vienību konsultatīvu uzraudzību, kas jo īpaši minēti Direktīvās 73/239/EEK, 79/267/EEK, 98/78/EK, 93/6/EEK, 93/22/EEK un 2000/12/EK;

8) "finanšu nozare" ir nozare, kurā ir viena vai vairākas šādas vienības:

a) kredītiestāde, finanšu iestāde vai banku palīgpakalpojumu uzņēmums Direktīvas 2000/12/EK 1. panta 5. un 23. punkta nozīmē (banku nozare);

b) apdrošināšanas uzņēmums, pārapdrošināšanas uzņēmums vai apdrošināšanas kontrolakciju sabiedrība Direktīvas 98/78/EK 1. panta i) punkta nozīmē (apdrošināšanas nozare);

c) ieguldījumu sabiedrība vai finanšu iestāde Direktīvas 93/6/EEK 2. panta 7. punkta nozīmē (ieguldījumu pakalpojumu nozare);

d) jaukta finanšu kontrolakciju sabiedrība;

9) "mātesuzņēmums" ir mātesuzņēmums Padomes Septītās direktīvas 83/349/EEK (1983. gada 13. jūnijs), kas attiecas uz konsolidētajiem pārskatiem [15], 1. panta nozīmē, kā arī jebkurš uzņēmums, kam pēc kompetento iestāžu uzskatiem faktiski ir dominējoša ietekme citā uzņēmumā;

10) "meitasuzņēmums" ir meitasuzņēmums Direktīvas 83/349/EEK 1. panta nozīmē, kā arī jebkurš uzņēmums, kurā mātesuzņēmumam pēc kompetento iestāžu uzskatiem faktiski ir dominējoša ietekme. Arī visus meitasuzņēmumu meitasuzņēmumus uzskata par mātesuzņēmuma meitasuzņēmumiem;

11) "līdzdalība" ir līdzdalība Padomes Ceturtās direktīvas 78/660/EEK (1978. gada 25. jūlijs), kas attiecas uz noteiktu veidu sabiedrību gada pārskatiem [16], 17. panta pirmā teikuma nozīmē, vai fakts, ka kādā uzņēmumā tieši vai netieši pieder vismaz 20 % balsstiesību vai kapitāla;

12) "grupa" ir uzņēmumu grupa, kas sastāv no mātesuzņēmuma, tā meitasuzņēmumiem un vienībām, kurās mātesuzņēmumam vai meitasuzņēmumiem ir līdzdalība, kā arī uzņēmumi, kuru savstarpējās attiecības ir definētas Direktīvas 83/349/EEK 12. panta 1. punktā;

13) "cieša saistība" ir stāvoklis, kad divas vai vairāk fiziskas vai juridiskas personas saista:

a) "līdzdalība", tas nozīmē, ka vismaz 20 % balsstiesību vai kapitāla kādā uzņēmumā pieder tieši vai atrodas pārraudzībā, vai

b) "kontrole", kas ir saistība starp mātesuzņēmumu un meitasuzņēmumu visos gadījumos, kuri minēti Direktīvas 83/349/EEK 1. panta 1. un 2. punktā, vai līdzīga saistība starp kādu fizisku vai juridisku personu un uzņēmumu. Meitasuzņēmumu meitasuzņēmumus arī uzskata par galvenā mātesuzņēmuma meitasuzņēmumiem.

Situāciju, kad divas vai vairāk fiziskas vai juridiskas personas ir pastāvīgi saistītas ar vienu un to pašu personu kontroles attiecībās, arī uzskata par stāvokli, kad šīm personām pastāv cieša saistība;

14) "finanšu konglomerāts" ir grupa, kas, ievērojot 3. pantu, atbilst šādiem nosacījumiem:

a) grupu vada regulēta vienība 1. panta nozīmē, vai vismaz viens no meitasuzņēmumiem grupā ir regulēta vienība 1. panta nozīmē;

b) ja grupu vada regulēta vienība 1. panta nozīmē, tā ir vai nu mātesuzņēmums kādai vienībai finanšu nozarē, kādai vienībai, kam ir līdzdalība kādā finanšu nozares vienībā, vai vienībai, kam ir saistība ar vienību finanšu nozarē Direktīvas 83/349/EEK 12. panta 1. punkta nozīmē;

c) ja grupu nevada regulēta vienība 1. panta nozīmē, grupa darbojas galvenokārt finanšu nozarē 3. panta 1. punkta nozīmē;

d) vismaz viena no grupas vienībām darbojas apdrošināšanas nozarē, un vismaz viena darbojas banku vai ieguldījumu pakalpojumu nozarē;

e) grupas vienību konsolidētās un/vai apkopotās darbības apdrošināšanas nozarē un vienību konsolidētās un/vai apkopotās darbības banku un ieguldījumu pakalpojumu nozarē ir nozīmīgas 3. panta 2. vai 3. punkta nozīmē.

Jebkuru apakšgrupu grupai 12. punkta nozīmē, kas atbilst šā punkta nosacījumiem, uzskata par finanšu konglomerātu;

15) "jaukta finanšu kontrolakciju sabiedrība" ir mātesuzņēmums, kas nav regulēta vienība un kas kopā ar saviem meitasuzņēmumiem, no kuriem vismaz viens ir regulēta vienība ar galveno biroju Kopienā, un citām vienībām veido finanšu konglomerātu;

16) "kompetentās iestādes" ir dalībvalstu iestādes, kas ar normatīviem aktiem ir pilnvarotas uzraudzīt kredītiestādes un/vai apdrošināšanas uzņēmumus un/vai ieguldījumu sabiedrības atsevišķi vai grupas līmenī;

17) "attiecīgās kompetentās iestādes" ir:

a) dalībvalstu kompetentās iestādes, kas atbildīgas par kādam finanšu konglomerātam piederīgu regulētu vienību konsolidētu uzraudzību nozarē;

b) koordinators, kas iecelts saskaņā ar 10. pantu, ja tas nav kāda no a) apakšpunktā minētajām iestādēm;

c) citas iesaistītās kompetentās iestādes, ja tās par attiecīgajām kompetentajām iestādēm uzskata a) un b) apakšpunktā minētās iestādes; pēdējās īpaši ņem vērā konglomerāta regulēto vienību tirgus daļu citās dalībvalstīs, jo īpaši, ja tā pārsniedz 5 %, kā arī kādas citā dalībvalstī reģistrētas regulētas vienības nozīmību konglomerātā;

18) "grupas iekšējie darījumi" ir visi darījumi, ar kuriem regulētas vienības finanšu konglomerātā tieši vai netieši paļaujas uz to, ka citi uzņēmumi tajā pašā grupā vai kāda fiziska vai juridiska persona, kas ar šīs grupas uzņēmumiem ir "cieši saistīta", izpildīs saistības, kas ir ne tikai līgumsaistības, par samaksu vai bez samaksas;

19) "riska koncentrācija" ir visi riska darījumi ar zaudējuma iespēju, ko uzņemas vienības finanšu konglomerātā un kas ir pietiekoši nozīmīgi, lai varētu apdraudēt finanšu konglomerātā esošo regulēto vienību maksātspēju vai to finansiālo stāvokli kopumā; šādi riska darījumi var būt saistīti ar darījuma partnera risku/kredītrisku, ieguldījumu risku, apdrošināšanas risku, tirgus risku, citiem riskiem vai šo risku kombinācijām vai mijiedarbību.

3. pants

Finanšu konglomerāta noteikšanas sliekšņi

1. Uzskata, ka grupa darbojas galvenokārt finanšu nozarē 2. panta 14. punkta c) apakšpunkta nozīmē, ja attiecība starp grupas regulēto un neregulēto finanšu nozares vienību konsolidēto bilanci un visas grupas konsolidēto bilanci pārsniedz 40 %.

2. Attiecībā uz katru finanšu nozari uzskata, ka darbības dažādās finanšu nozarēs ir nozīmīgas 2. panta 14. punkta e) apakšpunkta nozīmē, ja vidējā vērtība attiecībai starp atsevišķas finanšu nozares konsolidēto bilanci un grupas finanšu nozares vienību konsolidēto bilanci un attiecībai starp maksātspējas normu, kas noteikta tai pašai finanšu nozarei, un kopējo maksātspējas normu attiecībā uz grupas finanšu nozares vienībām pārsniedz 10 %.

Šīs direktīvas nolūkos maznozīmīgākā finanšu nozare finanšu konglomerātā ir nozare ar vismazāko vidējo vērtību, un visnozīmīgākā finanšu nozare finanšu konglomerātā ir nozare ar visaugstāko vidējo vērtību. Aprēķinot vidējo vērtību un nosakot maznozīmīgāko un visnozīmīgāko finanšu nozari, banku nozari un ieguldījumu pakalpojumu nozari apskata kopā.

3. Starpnozaru darbību arī uzskata par nozīmīgu 2. panta 14. punkta e) apakšpunkta nozīmē, ja grupas maznozīmīgākās finanšu nozares bilances kopsavilkums pārsniedz 6 miljardus eiro. Ja grupa nesasniedz 2. punktā minēto slieksni, attiecīgās kompetentās iestādes var pēc kopējas vienošanās nolemt neuzskatīt grupu par finanšu konglomerātu, kā arī nepiemērot 7., 8. vai 9. panta noteikumus, ja tās uzskata, ka grupas iekļaušana šīs direktīvas darbības jomā vai šo noteikumu piemērošana nav vajadzīga vai būtu nepiemērota vai maldinoša attiecībā pret papildu uzraudzības mērķiem, ņemot vērā, piemēram, to,

a) ka tās maznozīmīgākās finanšu nozares relatīvais lielums nepārsniedz 5 %, mērot to vai nu ar 2. punktā minēto vidējo vērtību vai ar bilances kopsavilkumu, vai maksātspējas normu šajā finanšu sektorā; vai

b) ka tirgus daļa nevienā dalībvalstī nepārsniedz 5 %, mērot to ar bilances kopsavilkumu banku vai ieguldījumu pakalpojumu nozarēs un ar bruto parakstītajām prēmijām apdrošināšanas nozarē.

Lēmumus, ko pieņem saskaņā ar šo punktu, paziņo pārējām iesaistītajām kompetentajām iestādēm.

4. Piemērojot 1., 2. un 3. punktu, attiecīgās kompetentās iestādes pēc kopējas vienošanās var:

a) aprēķinot attiecības, neņemt vērā kādu vienību 6. panta 5. punktā minētajos gadījumos;

b) ņemt vērā 1. un 2. punktā paredzēto sliekšņu ievērošanu trīs gadus pēc kārtas, lai izvairītos no pēkšņām režīma maiņām, un to neņemt vērā, ja grupas struktūrā notiek ievērojamas izmaiņas.

Ja finanšu konglomerāts ir noteikts atbilstīgi 1., 2. un 3. punktam, šā punkta pirmajā daļā minētos lēmumus pieņem pēc šā finanšu konglomerāta koordinatora priekšlikuma.

5. Piemērojot 1. un 2. punktu, attiecīgās kompetentās iestādes ārkārtas gadījumos un pēc kopējas vienošanās var aizstāt bilances konsolidēto kritēriju ar vienu vai abiem turpmāk minētajiem parametriem, vai pievienot vienu vai abus šos parametrus, ja tās uzskata, ka šie parametri ir īpaši svarīgi papildu uzraudzībai atbilstīgi šai direktīvai; minētie parametri ir ienākumu struktūra un ārpusbilances darījumi.

6. Piemērojot 1. un 2. punktu, ja tajos minētās attiecības krītas zemāk par, attiecīgi, 40 % un 10 %, tādiem konglomerātiem, uz ko jau attiecas papildu uzraudzība, nākošajos trīs gados piemēro zemāku attiecību, attiecīgi, 35 % un 8 %, lai izvairītos no pēkšņām režīma maiņām.

Tāpat, piemērojot 3. punktu, ja grupas maznozīmīgākās finanšu nozares bilances kopsavilkums krītas zemāk par 6 miljardiem eiro, tādiem konglomerātiem, uz ko jau attiecas papildu uzraudzība, nākošajos trīs gados piemēro slieksni 5 miljardi eiro, lai izvairītos no pēkšņām režīma maiņām.

Šajā punktā minētajā laikposmā koordinators ar pārējo attiecīgo kompetento iestāžu piekrišanu var nolemt, ka pārtrauc piemērot šajā punktā minētās zemākās attiecības vai zemāko slieksni.

7. Šajā pantā minētos aprēķinus attiecībā uz bilanci veic, pamatojoties uz grupas vienību apkopoto konsolidēto bilanci atbilstīgi to gada pārskatiem. Šajos aprēķinos uzņēmumus, kuros ir līdzdalība, ņem vērā atbilstoši konsolidētās bilances apjomam, kas atbilst grupas pārvaldībā esošajai apkopotajai proporcionālajai daļai. Tomēr, ja ir pieejami konsolidētie pārskati, tos izmanto apkopoto pārskatu vietā.

Šā panta 2. un 3. punktā minētās maksātspējas normas aprēķina saskaņā ar attiecīgajiem nozaru noteikumiem.

4. pants

Finanšu konglomerāta noteikšana

1. Kompetentās iestādes, kas ir izdevušas licences regulētām vienībām, pamatojoties uz 2., 3. un 5. pantu, nosaka visas grupas, kuras ietilpst direktīvas piemērošanas jomā.

Šim nolūkam:

- kompetentās iestādes, kas ir izdevušas licences regulētām vienībām grupā, vajadzības gadījumā cieši sadarbojas,

- ja kompetentā iestāde uzskata, ka kāda regulēta vienība, kam šī iestāde izdevusi licenci, ietilpst tādā grupā, kura var būt finanšu konglomerāts, kas jau nav noteikts atbilstīgi šai direktīvai, kompetentā iestāde paziņo savu viedokli pārējām iesaistītajām kompetentajām iestādēm.

2. Saskaņā ar 10. pantu ieceltais koordinators informē grupu vadošo mātesuzņēmumu, vai ja mātesuzņēmuma nav, to regulēto vienību, kuras bilances kopsavilkums ir lielākais vissvarīgākajā finanšu nozarē grupā, ka grupa ir noteikta kā finanšu konglomerāts un ir iecelts koordinators. Koordinators arī informē kompetentās iestādes, kas ir izdevušas licences regulētajām vienībām grupā, un tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kurā jauktajai finanšu kontrolakciju sabiedrībai ir galvenais birojs, kā arī Komisiju.

II NODAĻA

PAPILDU UZRAUDZĪBA

1. IEDAĻA

DARBĪBAS JOMA

5. pants

Direktīvas 1. pantā minēto regulēto vienību papildu uzraudzības piemērošanas joma

1. Neskarot nozaru noteikumos paredzēto uzraudzību, dalībvalstis nodrošina 1. pantā minēto regulēto vienību papildu uzraudzību, ciktāl un kā tas paredzēts šajā direktīvā.

2. Saskaņā ar 6. līdz 17. panta noteikumiem papildu uzraudzībai finanšu konglomerāta līmenī pakļauj šādas regulētas vienības:

a) visas regulētās vienības, kas vada finanšu konglomerātu;

b) visas regulētās vienības, kuru mātesuzņēmums ir jaukta finanšu kontrolakciju sabiedrība, kuras galvenais birojs atrodas Kopienā;

c) visas regulētās vienības, kas saistītas ar citām finanšu nozares vienībām Direktīvas 83/349/EEK 12. panta 1. punkta nozīmē.

Ja finanšu konglomerāts ir apakšgrupa citam finanšu konglomerātam, kas atbilst pirmās daļas kritērijiem, dalībvalstis var piemērot 6. līdz 17. pantu tikai regulētām vienībām šajā pēdējā grupā, un visas atsauces direktīvā uz terminiem "grupa" un "finanšu konglomerāts" tad saprot kā atsauces uz šo grupu.

3. Visas regulētās vienības, kuras nepakļauj papildu uzraudzībai atbilstīgi 2. punktam un kuru mātesuzņēmums ir regulēta vienība vai jaukta finanšu kontrolakciju sabiedrība ar galveno biroju Kopienā, pakļauj papildu uzraudzībai finanšu konglomerāta līmenī atbilstīgi 18. pantam.

4. Ja personām ir līdzdalība vienā vai vairākās regulētās vienībās vai līdzdalības saiknes ar šīm vienībām, vai ja tām ir ievērojama ietekme pār šīm vienībām, neskatoties uz to, ka tām nav ne līdzdalības, līdzdalības saikņu, izņemot 2. un 3. punktā minētos gadījumus, attiecīgās kompetentās iestādes pēc kopējas vienošanās un saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem nosaka to, vai un ciktāl šīs regulētās vienības jāpakļauj papildu uzraudzībai, it kā tās veidotu finanšu konglomerātu.

Lai šo papildu uzraudzību piemērotu, vismaz vienai no šīm vienībām jābūt regulētai vienībai saskaņā ar 1. pantu, un šīs direktīvas 2. panta 14. punkta d) un e) apakšpunkta nosacījumiem ir jābūt izpildītiem. Attiecīgās kompetentās iestādes pieņem lēmumu, ievērojot papildu uzraudzības mērķus kā noteikts šajā direktīvā.

Piemērojot pirmās daļas noteikumus "kooperatīvām grupām", kompetentajām iestādēm jāņem vērā šo grupu publiskās finanšu saistības attiecībā pret citām finanšu vienībām.

5. Neskarot 13. panta noteikumus, papildu uzraudzības piemērošana finanšu konglomerāta līmenī nekādā veidā nenozīmē, ka kompetentajām iestādēm jāveic individuālas uzraudzības funkcijas saistībā ar jauktām finanšu kontrolakciju sabiedrībām, trešo valstu regulētām vienībām finanšu konglomerātā vai neregulētām vienībām finanšu konglomerātā.

2. IEDAĻA

FINANSIĀLAIS STĀVOKLIS

6. pants

Kapitāla pietiekamība

1. Neskarot nozaru noteikumus, finanšu konglomerāta regulēto vienību kapitāla pietiekamības papildu pārraudzību veic saskaņā ar šīs nodaļas 3. iedaļas 9. panta 2. līdz 5. punkta noteikumiem un I pielikuma noteikumiem.

2. Dalībvalstis liek finanšu konglomerāta regulētajām vienībām nodrošināt to, ka finanšu konglomerāta līmenī ir pieejams pašu kapitāls, kas ir vismaz atbilstīgs kapitāla pietiekamības prasībām, kuras aprēķina saskaņā ar I pielikuma noteikumiem.

Dalībvalstis arī liek regulētajām vienībām ieviest piemērotu kapitāla pietiekamības politiku finanšu konglomerāta līmenī.

Pirmajā un otrajā daļā minētās prasības pakļauj koordinatora papildu uzraudzībai saskaņā ar 3. iedaļas noteikumiem.

Koordinators nodrošina, lai regulētās iestādes vai jaukta finanšu kontrolakciju sabiedrība pirmajā daļā minētos aprēķinus veiktu vismaz reizi gadā.

Regulētā iestāde 1. panta nozīmē, kas vada finanšu konglomerātu, vai ja finanšu konglomerātu nevada regulēta iestāde 1. panta nozīmē, jaukta finanšu kontrolakciju sabiedrība vai regulēta vienība finanšu konglomerātā, kuru koordinators noteicis pēc apspriešanās ar pārējām attiecīgajām kompetentajām iestādēm un ar finanšu konglomerātu, iesniedz koordinatoram aprēķinu rezultātus un aprēķiniem vajadzīgo informāciju.

3. Veicot 2. punkta pirmajā daļā minētos kapitāla pietiekamības prasību aprēķinus, papildu uzraudzības piemērošanas jomā atbilstīgi I pielikuma noteikumiem ietver šādas vienības:

a) kredītiestādi, finanšu iestādi vai banku palīgpakalpojumu uzņēmumu Direktīvas 2000/12/EK 1. panta 5. un 23. punkta nozīmē;

b) apdrošināšanas uzņēmumu, pārapdrošināšanas uzņēmumu vai apdrošināšanas kontrolakciju sabiedrību Direktīvas 98/78/EK 1. panta i) punkta nozīmē;

c) ieguldījumu sabiedrību vai finanšu iestādi Direktīvas 93/6/EEK 2. panta 7. punkta nozīmē;

d) jauktas finanšu kontrolakciju sabiedrības.

4. Aprēķinot finanšu konglomerāta papildu kapitāla pietiekamības prasības ar I pielikumā minēto 1. metodi (grāmatvedības konsolidācija), grupā esošo vienību pašu kapitālu un maksātspējas normas aprēķina, piemērojot attiecīgos nozaru noteikumus attiecībā uz konsolidācijas veidu un apjomu, kā noteikts, jo īpaši, Direktīvas 2000/12/EK 54. pantā un Direktīvas 98/78/EK I pielikuma 1. punkta B. apakšpunktā.

Piemērojot I pielikumā minēto 2. un 3. metodi (atskaitīšana un summēšana, uzskaites vērtība/prasības atskaitījums), aprēķinos ņem vērā mātesuzņēmuma vai uzņēmuma, kam ir līdzdalība citā grupas vienībā, proporcionālo daļu. "Proporcionālā daļa" ir parakstītā kapitāla daļa, kas tieši vai netieši pieder šim uzņēmumam.

5. Aprēķinot kapitāla pietiekamības prasības, koordinators var nolemt neņemt vērā kādu konkrētu vienību šādos gadījumos:

a) ja vienība atrodas trešā valstī, kur pastāv juridiski šķēršļi vajadzīgās informācijas nodošanai, neskarot nozaru noteikumus attiecībā uz kompetento iestāžu pienākumu neizsniegt licenci, ja tās nevar efektīvi pildīt savus uzraudzības pienākumus;

b) ja vienība ir nenozīmīga attiecībā pret mērķiem, kas izvirzīti kādam finanšu konglomerātam piederīgu regulētu vienību papildu uzraudzībai;

c) ja tas, ka vienību ņemtu vērā, būtu nepiemēroti vai maldinoši attiecībā pret papildu uzraudzības mērķiem.

Tomēr, ja vairākas vienības var neņemt vērā atbilstīgi pirmās daļas b) apakšpunktam, tās tomēr jāņem vērā, ja, kopā ņemot, tās vairs nav nenozīmīgas.

Izņemot steidzamus gadījumus, pirmās daļas c) apakšpunktā minētajā gadījumā koordinators pirms lēmuma pieņemšanas apspriežas ar pārējām attiecīgajām kompetentajām iestādēm.

Ja pirmās daļas b) un c) apakšpunktā minētajos gadījumos koordinators neņem vērā kādu regulētu vienību, kompetentās iestādes tajā dalībvalstī, kur šī vienība atrodas, var lūgt vienībai, kas finanšu konglomerātu vada, informāciju, kura var atvieglot tām regulētās vienības uzraudzību.

7. pants

Riska koncentrācija

1. Neskarot nozaru noteikumus, finanšu konglomerāta regulēto vienību riska koncentrācijas papildu pārraudzību veic saskaņā ar šīs nodaļas 3. iedaļas 9. panta 2. līdz 4. punkta noteikumiem un II pielikuma noteikumiem.

2. Dalībvalstis liek regulētām vienībām vai jauktām finanšu kontrolakciju sabiedrībām regulāri un vismaz reizi gadā paziņot koordinatoram katru nozīmīga riska koncentrācijas gadījumu finanšu konglomerāta līmenī saskaņā ar šajā pantā un II pielikumā izstrādātajiem noteikumiem. Regulētā iestāde 1. panta nozīmē, kas vada finanšu konglomerātu, vai, ja finanšu konglomerātu nevada regulēta iestāde 1. panta nozīmē, jaukta finanšu kontrolakciju sabiedrība vai regulēta vienība finanšu konglomerātā, kuru koordinators noteicis pēc apspriešanās ar pārējām attiecīgajām kompetentajām iestādēm un ar finanšu konglomerātu, iesniedz koordinatoram vajadzīgo informāciju.

Uz šīm riska koncentrācijām attiecina koordinatora papildu uzraudzību saskaņā ar 3. iedaļas noteikumiem.

3. Līdz Kopienas tiesību aktu turpmākai saskaņošanai, dalībvalstis var noteikt kvantitatīvus ierobežojumus riska koncentrācijai vai atļaut savām kompetentajām iestādēm noteikt kvantitatīvos ierobežojumus vai veikt citus uzraudzības pasākumus, ar kuriem varētu sasniegt papildu uzraudzības mērķus attiecībā uz riska koncentrāciju finanšu konglomerāta līmenī.

4. Ja finanšu konglomerātu vada jaukta finanšu kontrolakciju sabiedrība, nozaru noteikumus attiecībā uz riska koncentrāciju finanšu konglomerāta visnozīmīgākajā finanšu nozarē, ja tādi ir, piemēro visai šai nozarei, ietverot jaukto finanšu kontrolakciju sabiedrību.

8. pants

Grupas iekšējie darījumi

1. Neskarot nozaru noteikumus, finanšu konglomerāta regulēto vienību grupas iekšējo darījumu papildu uzraudzību veic saskaņā ar šīs nodaļas 3. iedaļas 9. panta 2. līdz 4. punkta noteikumiem un II pielikuma noteikumiem.

2. Dalībvalstis liek regulētām vienībām vai jauktām finanšu kontrolakciju sabiedrībām regulāri un vismaz reizi gadā informēt koordinatoru par visiem nozīmīgiem grupas iekšējiem darījumiem, ko regulētas vienības īstenojušas finanšu konglomerāta robežās, saskaņā ar šajā pantā un II pielikumā izstrādātajiem noteikumiem. Kamēr nav izstrādāta II pielikuma pirmās rindkopas pēdējā teikumā minēto sliekšņu definīcija, grupas iekšēju darījumu uzskata par nozīmīgu, ja tā apjoms pārsniedz 5 % no kapitāla pietiekamības prasību kopējā apjoma finanšu konglomerāta līmenī.

Regulētā iestāde 1. panta nozīmē, kas vada finanšu konglomerātu, vai — ja finanšu konglomerātu nevada regulēta iestāde 1. panta nozīmē — jaukta finanšu kontrolakciju sabiedrība vai regulēta vienība finanšu konglomerātā, kuru koordinators noteicis pēc apspriešanās ar pārējām attiecīgajām kompetentajām iestādēm un ar finanšu konglomerātu, iesniedz koordinatoram vajadzīgo informāciju.

Uz šiem grupas iekšējiem darījumiem attiecina koordinatora papildu uzraudzību.

3. Līdz Kopienas tiesību aktu turpmākai saskaņošanai, dalībvalstis var noteikt kvantitatīvus ierobežojumus un kvalitatīvas prasības grupas iekšējiem darījumiem vai atļaut savām kompetentajām iestādēm noteikt kvantitatīvus ierobežojumus un kvalitatīvas prasības vai veikt citus uzraudzības pasākumus, ar kuriem varētu sasniegt papildu uzraudzības mērķus attiecībā uz regulētu vienību grupas iekšējiem darījumiem finanšu konglomerāta līmenī.

4. Ja finanšu konglomerātu vada jaukta finanšu kontrolakciju sabiedrība, nozaru noteikumus attiecībā uz grupas iekšējiem darījumiem finanšu konglomerāta visnozīmīgākajā finanšu nozarē piemēro visai šai nozarei, ietverot jaukto finanšu kontrolakciju sabiedrību.

9. pants

Iekšējās kontroles mehānismi un riska vadības procedūras

1. Dalībvalstis liek regulētajām vienībām finanšu konglomerāta līmenī ieviest piemērotas riska vadības procedūras un iekšējās kontroles mehānismus, tostarp pareizas administratīvās un grāmatvedības procedūras.

2. Riska vadības procedūras ietver:

a) pareizu vadība un pārvaldību ar stratēģiju un politikas apstiprināšanu un periodisku pārskatīšanu, ko attiecībā uz visiem iesaistītajiem riskiem veic vadošās iestādes finanšu konglomerāta līmenī;

b) piemērotu kapitāla pietiekamības politiku, lai paredzētu savu uzņēmējdarbības stratēģiju ietekmi uz riska profilu un kapitāla prasībām, kas noteiktas saskaņā ar 6. pantu un I pielikumu;

c) piemērotas procedūras, lai nodrošinātu to, ka riska uzraudzības sistēmas ir pielāgotas organizācijai un ka tiek veikti visi pasākumi, nodrošinot to, ka visos uzņēmumos, uz ko attiecas papildu uzraudzība, ieviestās sistēmas ir vienotas, lai riskus varētu novērtēt, uzraudzīt un kontrolēt finanšu konglomerāta līmenī.

3. Iekšējās kontroles mehānismi ietver;

a) piemērotus mehānismus attiecībā uz kapitāla pietiekamību, lai identificētu un novērtētu visus pieņemtos riskus, kas ir būtiski, un noteiktu riskiem atbilstīgu pašu kapitāla apjomu;

b) pareizas pārskatu un grāmatvedības procedūras, lai identificētu, novērtētu, uzraudzītu un kontrolētu grupas iekšējos darījumus un riska koncentrāciju.

4. Dalībvalstis nodrošina, lai visos uzņēmumos, uz ko atbilstīgi 5. pantam attiecas papildu uzraudzība, būtu ieviesti piemēroti iekšējās kontroles mehānismi, kas ļautu iegūt datus un informāciju, kura varētu būt vajadzīga papildu uzraudzības nolūkiem.

5. Koordinators rūpīgi kontrolē šā panta 1. līdz 4. punktā minētās procedūras un mehānismus.

3. IEDAĻA

PASĀKUMI PAPILDU UZRAUDZĪBAS ATVIEGLOŠANAI

10. pants

Par papildu uzraudzības veikšanu atbildīgā kompetentā iestāde (koordinators)

1. Lai nodrošinātu finanšu konglomerātā esošu regulēto vienību atbilstīgu papildu uzraudzību, no attiecīgo dalībvalstu kompetentajām iestādēm, ietverot tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kurā jauktajai finanšu kontrolakciju sabiedrībai ir galvenais birojs, ieceļ vienu koordinatoru, kas ir atbildīgs par papildu uzraudzības koordināciju un veikšanu.

2. Iecelšana notiek, pamatojoties uz šādiem kritērijiem:

a) ja finanšu konglomerātu vada regulēta vienība, koordinatora pienākumus veic tā kompetentā iestāde, kas atbilstīgi attiecīgajiem nozaru noteikumiem ir izdevusi šai regulētajai vienībai licenci;

b) ja finanšu konglomerātu nevada regulēta vienība, koordinatora pienākumus veic kompetentā iestāde, kuru nosaka pēc šādiem principiem:

i) ja regulētas vienības mātesuzņēmums ir jaukta finanšu kontrolakciju sabiedrība, koordinatora pienākumus veic tā kompetentā iestāde, kas atbilstīgi attiecīgajiem nozaru noteikumiem ir šai regulētajai vienībai izdevusi licenci;

ii) ja viena un tā pati jaukta finanšu kontrolakciju sabiedrība ir mātesuzņēmums vairāk nekā vienai regulētai vienībai ar galveno biroju Kopienā un ja viena no šīm vienībām ir saņēmusi licenci tajā dalībvalstī, kurā jauktajai finanšu kontrolakciju sabiedrībai ir galvenais birojs, koordinatora pienākumus veic tā kompetentā iestāde, kas regulētajai vienībai šajā dalībvalstī ir izsniegusi licenci.

Ja tajā dalībvalstī, kurā jauktajai finanšu kontrolakciju sabiedrībai ir galvenais birojs, ir saņēmušas licenci vairākas regulētas vienības, kas darbojas dažādās finanšu nozarēs, koordinatora pienākumus veic tās regulētās vienības kompetentā iestāde, kura darbojas visnozīmīgākajā finanšu nozarē.

Ja finanšu konglomerātu vada vairāk nekā viena jaukta finanšu kontrolakciju sabiedrība ar galveno biroju dažādās dalībvalstīs un katrā no šīm valstīm ir regulēta vienība, koordinatora pienākumus veic tās regulētās vienības kompetentā iestāde, kuras konsolidētā bilance ir vislielākā, ja šīs vienības ir vienā un tajā pašā finanšu nozarē, vai arī tās regulētās vienības kompetentā iestāde, kura darbojas visnozīmīgākajā finanšu nozarē;

iii) ja viena un tā pati jaukta finanšu kontrolakciju sabiedrība ir mātesuzņēmums vairāk nekā vienai regulētai vienībai ar galveno biroju Kopienā un ja neviena no šīm vienībām nav saņēmusi licenci tajā dalībvalstī, kurā jauktajai finanšu kontrolakciju sabiedrībai ir galvenais birojs, koordinatora pienākumus veic tā kompetentā iestāde, kas ir izsniegusi licenci regulētajai vienībai ar vislielāko konsolidēto bilanci visnozīmīgākajā finanšu nozarē;

iv) ja finanšu konglomerāts ir grupa bez vadošā mātesuzņēmuma, kā arī citos gadījumos, koordinatora pienākumus veic tā kompetentā iestāde, kas ir izsniegusi licenci regulētajai vienībai ar vislielāko konsolidēto bilanci visnozīmīgākajā finanšu nozarē.

3. Īpašos gadījumos attiecīgās kompetentās iestādes pēc kopējas vienošanās var atcelt 2. punktā minētos kritērijus, ja to piemērošana būtu neatbilstīga, ņemot vērā konglomerāta struktūru un tās darbību relatīvo nozīmīgumu dažādās valstīs, un var par koordinatoru iecelt citu kompetento iestādi. Šādos gadījumos kompetentās iestādes pirms lēmuma pieņemšanas dod konglomerātam iespēju izteikt savu viedokli par šo lēmumu.

11. pants

Koordinatora pienākumi

1. Koordinatora pienākumi attiecībā uz papildu uzraudzību ir šādi:

a) koordinēt attiecīgās vai svarīgās informācijas savākšanu un izplatīšanu parastā darba gaitā un ārkārtas situācijās, ietverot tādas informācijas izplatīšanu, kas ir svarīga kompetentās iestādes uzraudzības pienākumu veikšanai atbilstīgi nozaru noteikumiem;

b) nodrošināt finanšu konglomerāta finanšu stāvokļa rūpīgu kontroli un novērtējumu;

c) novērtēt to, kā tiek piemēroti noteikumi par kapitāla pietiekamību, riska koncentrāciju un grupas iekšējiem darījumiem, kas paredzēti 6., 7. un 8. pantā;

d) novērtēt finanšu konglomerāta struktūru, organizāciju un iekšējās kontroles sistēmu, kā tas noteikts 9. pantā;

e) plānot un koordinēt uzraudzību parastā darba gaitā un ārkārtas situācijās, sadarbojoties ar citām iesaistītajām attiecīgajām kompetentajām iestādēm;

f) veikt citus pienākumus, pasākumus un pieņemt lēmumus, kas koordinatoram jāveic saskaņā ar šo direktīvu vai tās piemērošanas rezultātā.

Lai veicinātu un izveidotu papildu uzraudzību ar plašu juridisko bāzi, koordinators un pārējās attiecīgās kompetentās iestādes un, ja vajadzīgs, citas kompetentās iestādes ievieš koordinācijas pasākumus. Ar koordinācijas pasākumiem koordinatoram var uzticēt papildu uzdevumus, un tajos var noteikt lēmumu pieņemšanas procesa kārtību attiecīgajām kompetentajām iestādēm, kā minēts 3. un 4. pantā, 5. panta 4. punktā, 6. pantā, 12. panta 2. punktā, 16. un 18. pantā, kā arī sadarbības kārtību ar citām kompetentajām iestādēm.

2. Ja koordinatoram ir vajadzīga informācija, kas jau ir sniegta citai kompetentajai iestādei saskaņā ar nozaru noteikumiem, tam, ja iespējams, ir jāsazinās ar šo iestādi, lai novērstu to, ka dublējas ziņojumi dažādajām uzraudzībā iesaistītajām kompetentajām iestādēm.

3. Neskarot iespēju deleģēt konkrētas uzraudzības pilnvaras un pienākumus, kā paredzēts Kopienas tiesību aktos, tas, ka ir koordinators, kam uzticēti konkrēti uzdevumi attiecībā uz finanšu konglomerātam piederīgu regulētu vienību papildu uzraudzību, neskar kompetento iestāžu uzdevumus un pienākumus, kuri izstrādāti nozaru noteikumos.

12. pants

Kompetento iestāžu sadarbība un informācijas apmaiņa

1. Kompetentās iestādes, kas atbildīgas par finanšu konglomerātā esošu regulēto vienību uzraudzību, un kompetentā iestāde, kas šim finanšu konglomerātam iecelta par koordinatoru, cieši sadarbojas. Neskarot to attiecīgos pienākumus, kas izstrādāti nozaru noteikumos, šīs iestādes — neatkarīgi no tā, vai tās ir vai nav reģistrētas tajā pašā dalībvalstī — viena otrai sniedz informāciju, kas ir būtiski svarīga vai nozīmīga, lai citas iestādes varētu veikt savus uzraudzības pienākumus atbilstīgi nozaru noteikumiem un šai direktīvai. Šajā nolūkā kompetentās iestādes un koordinators pēc pieprasījuma paziņo visu attiecīgo informāciju un pēc savas ierosmes paziņo visu būtiski svarīgo informāciju.

Šī sadarbība aptver vismaz informācijas vākšanu un apmaiņu šādos jautājumos:

a) grupas struktūra, visas finanšu konglomerāta galvenās vienības un grupas regulēto vienību kompetentās iestādes;

b) finanšu konglomerāta stratēģija;

c) finanšu konglomerāta finanšu situācija, īpaši saistībā ar kapitāla pietiekamību, grupas iekšējiem darījumiem, riska koncentrāciju un rentabilitāti;

d) finanšu konglomerāta galvenie akcionāri un vadība;

e) organizācija, riska vadība un iekšējās kontroles sistēmas finanšu konglomerāta līmenī;

f) procedūras informācijas savākšanai no finanšu konglomerāta vienībām, kā arī šīs informācijas pārbaude;

g) nelabvēlīga notikumu attīstība finanšu konglomerāta regulētās vienībās vai citās vienībās, kas varētu negatīvi ietekmēt regulētās vienības;

h) lielas sankcijas un ārkārtas pasākumi, ko kompetentās iestādes pieņem saskaņā ar nozaru noteikumiem vai šo direktīvu.

Kompetentās iestādes var arī griezties turpmāk uzskaitītajās iestādes, lai apmainītos ar informāciju, kas var būt vajadzīga to pienākumu veikšanai attiecībā uz finanšu konglomerātā esošām regulētām vienībām saskaņā ar nozaru noteikumiem: centrālās bankas, Eiropas Centrālo banku sistēma un Eiropas Centrālā banka.

2. Neskarot to attiecīgos pienākumus, kas izstrādāti nozaru noteikumos, attiecīgās kompetentās iestādes pirms lēmumu pieņemšanas, ja šie lēmumi ir svarīgi citu kompetento iestāžu uzraudzības pienākumiem, savstarpēji apspriežas attiecībā uz šādiem jautājumiem:

a) izmaiņas finanšu konglomerātā esošu regulētu vienību akcionāru, organizatoriskajā vai vadības struktūrā, kam vajadzīga kompetento iestāžu piekrišana vai atļauja;

b) galvenās sankcijas vai ārkārtas pasākumi, ko noteikušas kompetentās iestādes.

Kompetentā iestāde var izlemt neapspriesties steidzamības gadījumos vai tad, ja apspriešanās varētu apdraudēt lēmumu efektivitāti. Šādā gadījumā kompetentā iestāde nekavējoties par to informē pārējās kompetentās iestādes.

3. Koordinators var aicināt tās dalībvalsts, kurā mātesuzņēmumam ir galvenais birojs, kompetentās iestādes, kas pašas neveic papildu uzraudzību atbilstīgi 10. pantam, lūgt mātesuzņēmumam visu informāciju, kura varētu būt nozīmīga tā koordinācijas pasākumu veikšanai saskaņā ar 11. pantu, kā arī tam nosūtīt šo informāciju.

Ja 14. panta 2. punktā minētā informācija kādai kompetentajai iestādei jau ir iesniegta atbilstīgi nozaru noteikumiem, kompetentās iestādes, kas ir atbildīgas par papildu uzraudzības veikšanu, var vērsties pie šīs pirmās kompetentās iestādes informācijas iegūšanai.

4. Dalībvalstis atļauj savas valsts kompetentajām iestādēm apmainīties ar 1., 2. un 3. punktā paredzēto informāciju kā savā starpā, tā ar citām iestādēm. Tas, ka tiek vākta vai glabāta informācija par kāda finanšu konglomerāta vienībām, kas nav regulētas vienības, nekādā veidā nenozīmē, ka kompetentajām iestādēm attiecībā uz šīm vienībām būtu jāveic individuāla uzraudzība.

Uz informāciju, kas saņemta saistībā ar papildu uzraudzību, un, jo īpaši, uz šajā direktīvā paredzēto informācijas apmaiņu starp kompetentajām iestādēm un starp kompetentajām iestādēm un citām iestādēm attiecina noteikumus par dienesta noslēpumu un konfidenciālas informācijas izplatīšanu, kuri izstrādāti nozaru noteikumos.

13. pants

Jauktu finanšu kontrolakciju sabiedrību vadība

Dalībvalstis prasa, lai personām, kas faktiski vada kādu jauktu finanšu kontrolakciju sabiedrību, būtu pietiekami laba reputācija un pietiekama pieredze šo pienākumu veikšanai.

14. pants

Piekļuve informācijai

1. Dalībvalstis nodrošina, ka to teritorijā nav nekādu juridisku šķēršļu, kas kavētu tās fiziskās un juridiskās personas, kuras īsteno papildu uzraudzību, neatkarīgi no tā, vai tās ir vai nav regulētas vienības, savstarpēji apmainīties ar informāciju, kas ir svarīga papildu uzraudzības nolūkos.

2. Dalībvalstis nodrošina, ka to kompetentajām iestādēm, kas ir atbildīgas par papildu uzraudzības veikšanu, tieši vai netieši vēršoties pie finanšu konglomerāta regulētām vai neregulētām vienībām, būtu pieejama visa informācija, kura ir svarīga papildu uzraudzības nolūkos.

15. pants

Pārbaude

Ja, piemērojot šo direktīvu, kompetentās iestādes konkrētos gadījumos vēlas pārbaudīt informāciju attiecībā uz kādu regulētu vai neregulētu vienību, kas ir finanšu konglomerāta daļa un atrodas citā dalībvalstī, tās lūdz šo pārbaudi veikt šīs citas dalībvalsts kompetentajām iestādēm.

Iestādes, kas šādu lūgumu saņem, savas kompetences ietvaros atbild uz to, veicot pārbaudi vai ļaujot to darīt iestādēm, kas lūgumu izteikušas, vai kādam revidentam vai ekspertam.

Kompetentā iestāde, kas lūgumu izteikusi, pēc savas vēlēšanās var piedalīties pārbaudē, ja tā pati pārbaudi neveic.

16. pants

Izpildes pasākumi

Ja kādam finanšu konglomerātam piederīgas regulētās vienības nenodrošina atbilstību 6. līdz 9. panta prasībām vai ja prasības tiek ievērotas, tomēr maksātspēja var būt apdraudēta, vai ja grupas iekšējie darījumi vai riska koncentrācija apdraud regulēto vienību finanšu stāvokli, vajadzīgie pasākumi stāvokļa uzlabošanai iespējami drīz jāveic:

- koordinatoram — attiecībā uz jauktu finanšu kontrolakciju sabiedrību,

- kompetentajām iestādēm — attiecībā uz regulētām vienībām; šim nolūkam koordinators informē šīs kompetentās iestādes par savu atzinumu.

Neskarot 17. panta 2. punkta noteikumus, dalībvalstis var noteikt, kādus pasākumus attiecībā uz jauktām finanšu kontrolakciju sabiedrībām to kompetentās iestādes var veikt.

Iesaistītās kompetentās iestādes, tostarp koordinators, ja vajadzīgs, saskaņo savas uzraudzības darbības.

17. pants

Kompetento iestāžu papildu pilnvaras

1. Līdz nozaru noteikumu turpmākai saskaņošanai, dalībvalstis nodrošina, ka to kompetentās iestādes ir pilnvarotas veikt visus uzraudzības pasākumus, ko tās uzskata par vajadzīgiem, lai novērstu to, ka kādam finanšu konglomerātam piederīgas regulētās iestādes neievēro nozaru noteikumus, vai lai labotu šādu stāvokli.

2. Neatkarīgi no to krimināltiesību normām, dalībvalstīm ir jānodrošina, lai jauktām finanšu kontrolakciju sabiedrībām vai to faktiskajiem vadītājiem, kas pārkāpj normatīvos vai administratīvos aktus, kuri pieņemti šīs direktīvas īstenošanai, varētu piemērot sankcijas vai noteikt pasākumus, kas paredzēti šādu pārkāpumu vai to cēloņu novēršanai. Atsevišķos gadījumos šādiem pasākumiem var būt nepieciešama tiesas iejaukšanās. Kompetentās iestādes cieši sadarbojas, lai nodrošinātu to, ka šīs sankcijas vai pasākumi rada vēlamos rezultātus.

4. IEDAĻA

TREŠĀS VALSTIS

18. pants

Mātesuzņēmumi ārpus Kopienas

1. Neskarot nozaru noteikumus, 5. panta 3. punktā minētajā gadījumā kompetentās iestādes pārbauda, vai uz regulētām vienībām, kuru mātesuzņēmuma galvenais birojs atrodas ārpus Kopienas, attiecas trešo valstu kompetento iestāžu uzraudzība, kas ir līdzvērtīga tai uzraudzībai, kuru paredz šīs direktīvas noteikumi par regulēto vienību papildu uzraudzību, kas paredzēti 5. panta 2. punktā. Pārbaudi pēc lūguma, ko iesniedzis mātesuzņēmums vai kāda regulēta vienība, kas ir saņēmusi licenci Kopienā, vai pēc savas ierosmes veic tā kompetentā iestāde, kura būtu koordinators, ja būtu piemērojami 10. panta 2. punktā izstrādātie kritēriji. Šī kompetentā iestāde apspriežas ar pārējām attiecīgajām kompetentajām iestādēm un ņem vērā pamatnostādnes, ko saskaņā ar 21. panta 5. punktu ir sagatavojusi Finanšu konglomerātu komiteja. Šim nolūkam kompetentā iestāde pirms lēmuma pieņemšanas apspriežas ar minēto komiteju.

2. Ja 1. punktā minētā līdzvērtīgā uzraudzība nepastāv, dalībvalstis pēc analoģijas regulētajām vienībām piemēro noteikumus attiecībā uz regulēto vienību papildu uzraudzību, kas paredzēti 5. panta 2. punktā. Kā alternatīvu kompetentās iestādes var piemērot kādu no 3. punktā paredzētajām metodēm.

3. Dalībvalstis ļauj savām kompetentajām iestādēm piemērot citas metodes, kas nodrošina finanšu konglomerātā esošu regulētu vienību atbilstīgu papildu uzraudzību. Koordinatoram pēc apspriešanās ar pārējām attiecīgajām kompetentajām iestādēm šīs metodes jāapstiprina. Kompetentās iestādes var, jo īpaši, noteikt, ka jāizveido jaukta finanšu kontrolakciju sabiedrība ar galveno biroju Kopienā, un piemērot šo direktīvu regulētajām vienībām finanšu konglomerātā, ko vada minētā sabiedrība. Ar šīm metodēm jāsasniedz šajā direktīvā noteiktie papildu uzraudzības mērķi, un par tām jāpaziņo pārējām iesaistītajām kompetentajām iestādēm un Komisijai.

19. pants

Sadarbība ar trešo valstu kompetentajām iestādēm

1. Direktīvas 2000/12/EK 25. panta 1. un 2. punktu un Direktīvas 98/78/EK 10.a pantu piemēro mutatis mutandis, sarunu ceļā izstrādājot nolīgumus ar vienu vai vairākām trešām valstīm attiecībā uz finanšu konglomerātā esošu regulētu vienību papildu uzraudzības veikšanas līdzekļiem.

2. Komisija, Banku padomdevēja komiteja, Apdrošināšanas komiteja un Finanšu konglomerātu komiteja izskata 1. punktā minēto sarunu rezultātus un radušos situāciju.

III NODAĻA

KOMISIJAI PIEŠĶIRTĀS PILNVARAS UN KOMITEJAS PROCEDŪRA

20. pants

Komisijai piešķirtās pilnvaras

1. Komisija saskaņā ar 21. panta 2. punktā paredzēto procedūru pieņem šīs direktīvas tehniskos pielāgojumus šādās jomās:

a) precīzāki 2. pantā paredzēto definīciju formulējumi, lai šīs direktīvas piemērošanā ievērotu pārmaiņas finanšu tirgos;

b) precīzāki 2. pantā paredzēto definīciju formulējumi, lai nodrošinātu šīs direktīvas vienādu piemērošanu visā Kopienā;

c) terminoloģijas un direktīvas definīciju formulējumu pielāgošana atbilstoši vēlākiem Kopienas tiesību aktiem par regulētām vienībām un saistītiem jautājumiem;

d) precīzāka I pielikumā izstrādāto aprēķina metožu definīcija, lai ņemtu vērā pārmaiņas finanšu tirgos un uzraudzības metodes;

e) to noteikumu koordinācija, kas pieņemti saskaņā ar 7. un 8. pantu un II pielikumu, lai veicinātu to vienādu piemērošanu visā Kopienā.

2. Komisija informē sabiedrību par visiem priekšlikumiem, kas iesniegti saskaņā ar šo pantu, un apspriežas ar ieinteresētajām personām, pirms tā iesniedz 21. pantā minētajai Finanšu konglomerātu komitejai pasākumu projektu.

21. pants

Komiteja

1. Komisijai palīdz Finanšu konglomerātu komiteja, turpmāk tekstā — "komiteja".

2. Ja ir norāde uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. panta noteikumus.

Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā paredzētais laikposms ir trīs mēneši.

3. Komiteja pieņem savu reglamentu.

4. Neskarot jau pieņemtos īstenošanas pasākumus, pēc četriem gadiem no brīža, kad šī direktīva stājusies spēkā, pārtrauc to šīs direktīvas noteikumu piemērošanu, kuri nosaka tehnisku pasākumu un lēmumu pieņemšanu saskaņā ar procedūru, kas minēta 2. punktā. Pēc Komisijas priekšlikuma Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar Līguma 251. pantā paredzēto procedūru attiecīgo noteikumu piemērošanu var atjaunot, un šajā nolūkā minētās iestādes šos noteikumus pirms minētā laikposma beigām pārskata.

5. Komiteja var sniegt vispārējas pamatnostādnes attiecībā uz to, vai ar trešo valstu kompetento iestāžu papildu uzraudzības režīmu varētu sasniegt šajā direktīvā noteiktos papildu uzraudzības mērķus attiecībā uz kādam finanšu konglomerātam piederīgām regulētām vienībām, kura galvenais birojs atrodas ārpus Kopienas. Komiteja pastāvīgi pārskata šīs pamatnostādnes un ņem vērā izmaiņas šo kompetento iestāžu veiktajā papildu uzraudzībā.

6. Dalībvalstis informē komiteju par principiem, ko tās piemēro attiecībā uz grupas iekšējo darījumu un riska koncentrācijas uzraudzību.

IV NODAĻA

ESOŠO DIREKTĪVU GROZĪJUMI

22. pants

Direktīvas 73/239/EEK grozījumi

Direktīvu 73/239/EEK groza šādi:

1. Iekļauj šādu pantu:

"12.a pants

1. Ir jāapspriežas ar otras iesaistītās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, pirms piešķirt licenci apdrošināšanas uzņēmumam,

a) kas ir meitasuzņēmums apdrošināšanas uzņēmumam, kuram licence piešķirta citā dalībvalstī; vai

b) kas ir meitasuzņēmums apdrošināšanas uzņēmuma mātesuzņēmumam, kuram licence piešķirta citā dalībvalstī; vai

c) ko kontrolē kāda fiziska vai juridiska persona, kura kontrolē arī kādu apdrošināšanas uzņēmumu, kam licence piešķirta citā dalībvalstī.

2. Ir jāapspriežas ar iesaistītās dalībvalsts kompetento iestādi, kas ir atbildīga par kredītiestāžu vai ieguldījumu sabiedrību uzraudzību, pirms piešķirt licenci apdrošināšanas uzņēmumam,

a) kas ir meitasuzņēmums kredītiestādei vai ieguldījumu sabiedrībai, kurai licence piešķirta Kopienā; vai

b) kas ir meitasuzņēmums kredītiestādes vai ieguldījumu sabiedrības mātesuzņēmumam, kuram licence piešķirta Kopienā; vai

c) ko kontrolē kāda fiziska vai juridiska persona, kura kontrolē arī kredītiestādi vai ieguldījumu sabiedrību, kam licence piešķirta Kopienā.

3. Attiecīgās kompetentās iestādes, kas minētas 1. un 2. punktā, jo īpaši, savstarpēji apspriežas, lai novērtētu akcionāru piemērotību un tās pašas grupas citas vienības vadībā iesaistīto vadītāju reputāciju un pieredzi. Tās sniedz viena otrai visu informāciju attiecībā uz akcionāru piemērotību un vadītāju reputāciju un pieredzi, kas ir svarīga pārējām kompetentajām iestādēm kā licences piešķiršanai, tā arī nolūkā īstenot pastāvīgu kontroli attiecībā uz to, kā ievērota atbilstība darbības nosacījumiem.".

2. Direktīvas 16. panta 2. punktu papildina ar šādām daļām:

"No pieejamās maksātspējas normas atskaita arī šādus elementus:

a) līdzdalības apjomu, kas apdrošināšanas uzņēmumam ir

- apdrošināšanas uzņēmumos šīs direktīvas 6. panta nozīmē, Padomes Pirmās direktīvas 79/267/EEK (1979. gada 5. marts) par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz uzņēmējdarbības sākšanu un veikšanu tiešajā dzīvības apdrošināšanā [17] 6. panta nozīmē vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 98/78/EK [18] 1. panta b) punkta nozīmē,

- pārapdrošināšanas uzņēmumos Direktīvas 98/78/EK 1. panta c) punkta nozīmē,

- apdrošināšanas kontrolakciju sabiedrībās Direktīvas 98/78/EK 1. panta i) punkta nozīmē,

- kredītiestādēs un finanšu iestādēs Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/12/EK [19] 1. panta 1. un 5. punkta nozīmē,

- ieguldījumu sabiedrībās un finanšu iestādēs Direktīvas 93/22/EEK [20] 1. panta 2. punkta nozīmē un Direktīvas 93/6/EEK [21] 2. panta 4. un 7. punkta nozīmē;

b) katru no elementiem še turpmāk, kas apdrošināšanas uzņēmumam ir attiecībā uz a) apakšpunktā definētajām vienībām, kurās tam ir līdzdalība:

- instrumentus, kas minēti 3. punktā,

- instrumentus, kas minēti Direktīvas 79/267/EEK 18. panta 3. punktā,

- subordinētus prasījumus un instrumentus, kas minēti Direktīvas 2000/12/EK 35. pantā un 36. panta 3. punktā.

Ja akcijas citā kredītiestādē, ieguldījumu sabiedrībā, finanšu iestādē, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas uzņēmumā, vai apdrošināšanas kontrolakciju sabiedrībā tiek turētas īslaicīgi sakarā ar finansiālas palīdzības operāciju, kuras nolūks ir reorganizēt un glābt šo vienību, kompetentā iestāde var atkāpties no noteikumiem attiecībā uz atskaitījumu, kas paredzēti ceturtās daļas a) un b) apakšpunktā.

Kā alternatīvu atskaitījumam, kas noteikts elementiem, kuri paredzēti ceturtās daļas a) un b) apakšpunktā un kuri apdrošināšanas uzņēmumam ir kredītiestādēs, ieguldījumu sabiedrībās un finanšu iestādēs, dalībvalstis var atļaut apdrošināšanas uzņēmumiem piemērot mutatis mutandis 1., 2. vai 3. metodi I pielikumā, kas pievienots Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2002/87/EK par papildu uzraudzību kredītiestādēm, apdrošināšanas uzņēmumiem un ieguldījumu sabiedrībām finanšu konglomerātos [22]. Minēto 1. metodi (grāmatvedības konsolidācija) piemēro tikai tad, ja kompetentā iestāde ir pārliecinātapar vienotās pārvaldes un iekšējās kontroles līmeni tajās vienībās, kas tiktu iekļautas konsolidācijas piemērošanas jomā. Izvēlēto metodi konsekventi piemēro ilgtermiņā.

Dalībvalstis var noteikt, ka šajā direktīvā paredzētās maksātspējas normas aprēķināšanai apdrošināšanas uzņēmumiem, uz ko attiecas papildu uzraudzība saskaņā ar Direktīvu 98/78/EK vai papildu uzraudzība saskaņā ar Direktīvu 2002/87/EK, nav jāatskaita ceturtās daļas a) un b) apakšpunktā minētie elementi, kas šādiem uzņēmumiem ir kredītiestādēs, ieguldījumu sabiedrībās, finanšu iestādēs, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas uzņēmumos, vai apdrošināšanas kontrolakciju sabiedrībās, uz kurām attiecas papildu uzraudzība.

Šajā punktā minētās līdzdalības atskaitīšanas nolūkos līdzdalība ir līdzdalība Direktīvas 98/78/EK 1. panta f) punkta nozīmē.".

23. pants

Direktīvas 79/267/EEK grozījumi

Direktīvu 79/267/EEK groza šādi:

1. Iekļauj šādu pantu:

"12.a pants

1. Ir jāapspriežas ar otras iesaistītās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, pirms piešķirt licenci dzīvības apdrošināšanas uzņēmumam,

a) kas ir meitasuzņēmums apdrošināšanas uzņēmumam, kuram licence piešķirta citā dalībvalstī; vai

b) kas ir meitasuzņēmums apdrošināšanas uzņēmuma mātesuzņēmumam, kuram licence piešķirta citā dalībvalstī; vai

c) ko kontrolē kāda fiziska vai juridiska persona, kura kontrolē arī apdrošināšanas uzņēmumu, kam licence piešķirta citā dalībvalstī.

2. Ir jāapspriežas ar iesaistītās dalībvalsts kompetento iestādi, kas ir atbildīga par kredītiestāžu vai ieguldījumu sabiedrību uzraudzību, pirms piešķirt licenci dzīvības apdrošināšanas uzņēmumam,

a) kas ir meitasuzņēmums kredītiestādei vai ieguldījumu sabiedrībai, kurai licence piešķirta Kopienā; vai

b) kas ir meitasuzņēmums kredītiestādes vai ieguldījumu sabiedrības mātesuzņēmumam, kuram licence piešķirta Kopienā; vai

c) ko kontrolē kāda fiziska vai juridiska persona, kura kontrolē arī kredītiestādi vai ieguldījumu sabiedrību, kam licence piešķirta Kopienā.

3. Attiecīgās kompetentās iestādes, kas minētas 1. un 2. punktā, jo īpaši, savstarpēji apspriežas, lai novērtētu akcionāru piemērotību un tās pašas grupas citas vienības vadībā iesaistīto vadītāju reputāciju un pieredzi. Tās sniedz viena otrai visu informāciju attiecībā uz akcionāru piemērotību un vadītāju reputāciju un pieredzi, kas ir svarīga pārējām kompetentajām iestādēm kā licences piešķiršanai, tā arī nolūkā īstenot pastāvīgu kontroli attiecībā uz to, kā ievērota atbilstība darbības nosacījumiem.".

2. Direktīvas 18. panta 2. punktu papildina ar šādām daļām:

"No pieejamās maksātspējas normas atskaita arī šādus elementus:

a) līdzdalības apjomu, kas apdrošināšanas uzņēmumam ir

- apdrošināšanas uzņēmumos šīs direktīvas 6. panta nozīmē, Direktīvas 79/239/EEK [23] 6. panta nozīmē vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 98/78/EK [24] 1. panta b) punkta nozīmē,

- pārapdrošināšanas uzņēmumos Direktīvas 98/78/EK 1. panta c) punkta nozīmē,

- apdrošināšanas kontrolakciju sabiedrībās Direktīvas 98/78/EK 1. panta i) punkta nozīmē,

- kredītiestādēs un finanšu iestādēs Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/12/EK [25] 1. panta 1. un 5. punkta nozīmē,

- ieguldījumu sabiedrībās un finanšu iestādēs Direktīvas 93/22/EEK [26] 1. panta 2. punkta nozīmē un Direktīvas 93/6/EEK [27] 2. panta 4. un 7. punkta nozīmē;

b) katru no elementiem še turpmāk, kas apdrošināšanas uzņēmumam ir attiecībā uz a) apakšpunktā definētajām vienībām, kuros tam ir līdzdalība:

- instrumentus, kas minēti 3. punktā,

- instrumentus, kas minēti Direktīvas 73/239/EEK 16. panta 3. punktā,

- subordinētus prasījumus un instrumentus, kas minēti Direktīvas 2000/12/EK 35. pantā un 36. panta 3. punktā.

Ja akcijas citā kredītiestādē, ieguldījumu sabiedrībā, finanšu iestādē, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas uzņēmumā, vai apdrošināšanas kontrolakciju sabiedrībā tiek turētas īslaicīgi sakarā ar finansiālas palīdzības operāciju, kuras nolūks ir reorganizēt un glābt šo vienību, kompetentā iestāde var atkāpties no noteikumiem attiecībā uz atskaitījumu, kas paredzēti trešās daļas a) un b) apakšpunktā.

Kā alternatīvu atskaitījumam, kas noteikts elementiem, kuri paredzēti trešās daļas a) un b) apakšpunktā un kuri apdrošināšanas uzņēmumam ir kredītiestādēs, ieguldījumu sabiedrībās un finanšu iestādēs, dalībvalstis var atļaut apdrošināšanas uzņēmumiem piemērot mutatis mutandis 1., 2. vai 3. metodi I pielikumā, kas pievienots Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2002/87/EK par papildu uzraudzību kredītiestādēm, apdrošināšanas uzņēmumiem un ieguldījumu sabiedrībām finanšu konglomerātos [28]. Minēto 1. metodi (grāmatvedības konsolidācija) piemēro tikai tad, ja kompetentā iestāde ir pārliecināta par vienotās pārvaldes un iekšējās kontroles līmeni tajās vienībās, kas tiktu iekļautas konsolidācijas piemērošanas jomā. Izvēlēto metodi konsekventi piemēro ilgtermiņā.

Dalībvalstis var noteikt, ka šajā direktīvā paredzētās maksātspējas normas aprēķināšanai apdrošināšanas uzņēmumiem, uz ko attiecas papildu uzraudzība saskaņā ar Direktīvu 98/78/EK vai papildu uzraudzība saskaņā ar Direktīvu 2002/87/EK, nav jāatskaita trešās daļas a) un b) apakšpunktā minētie elementi, kas šādiem uzņēmumiem ir kredītiestādēs, ieguldījumu sabiedrībās, finanšu iestādēs, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas uzņēmumos, vai apdrošināšanas kontrolakciju sabiedrībās, uz kurām attiecas papildu uzraudzība.

Šajā punktā minētās līdzdalības atskaitīšanas nolūkos līdzdalība ir līdzdalība Direktīvas 98/78/EK 1. panta f) punkta nozīmē.".

24. pants

Direktīvas 92/49/EEK grozījumi

Direktīvu 92/49/EEK groza šādi:

1. Direktīvas 15. pantā iekļauj šādu punktu:

"1.a. Ja 1. punktā minētās līdzdalības iegādātājs ir citā dalībvalstī licencēts apdrošināšanas uzņēmums, kredītiestāde vai ieguldījumu sabiedrība, vai arī šādas vienības mātesuzņēmums vai fiziska vai juridiska persona, kura šo vienību kontrolē, un ja sakarā ar šo iegādi uzņēmums, kur iegādātājs gatavojas piedalīties ar savu līdzdalību, kļūtu par meitasuzņēmumu vai nonāktu iegādātāja kontrolē, iegādes novērtējumam jāveic iepriekšējas konsultācijas, kā paredzēts Direktīvas 73/239/EEK 12.a pantā.".

2. Direktīvas 16. panta 5.c punktu aizstāj ar šādu punktu:

"5.c Šis pants neierobežo to, ka kompetentās iestādes nosūta

- centrālajām bankām un citām organizācijām ar līdzīgām funkcijām, kas ir monetārās iestādes,

- ja vajadzīgs, citām valsts iestādēm, kas ir atbildīgas par maksājumu sistēmu pārraudzību,

informāciju, kas paredzēta to pienākumu veikšanai, kā arī to, ka šīs iestādes vai organizācijas nosūta kompetentajām iestādēm tādu informāciju, kas tām varētu būt vajadzīga 4. punkta nolūkos. Uz šajā kontekstā saņemto informāciju attiecina šajā pantā paredzētos noteikumus par dienesta noslēpumu.".

25. pants

Direktīvas 92/96/EEK grozījumi

Direktīvu 92/96/EEK groza šādi:

1. Direktīvas 14. pantā iekļauj šādu punktu:

"1.a. Ja 1. punktā minētās līdzdalības iegādātājs ir citā dalībvalstī licencēts apdrošināšanas uzņēmums, kredītiestāde vai ieguldījumu sabiedrība, vai arī šādas vienības mātesuzņēmums vai fiziska vai juridiska persona, kura šo vienību kontrolē, un ja sakarā ar šo iegādi uzņēmums, kur iegādātājs gatavojas piedalīties ar savu līdzdalību, kļūtu par meitasuzņēmumu vai nonāktu iegādātāja kontrolē, iegādes novērtējumam jāveic iepriekšējas konsultācijas, kā paredzēts Direktīvas 79/267/EEK 12.a pantā.".

2. Direktīvas 15. panta 5.c punktu aizstāj ar šādu punktu:

"5.c Šis pants neierobežo to, ka kompetentās iestādes nosūta

- centrālajām bankām un citām organizācijām ar līdzīgām funkcijām, kas ir monetārās iestādes,

- ja vajadzīgs, citām valsts iestādēm, kas ir atbildīgas par maksājumu sistēmu pārraudzību,

informāciju, kas paredzēta to pienākumu veikšanai, kā arī to, ka šīs iestādes vai organizācijas nosūta kompetentajām iestādēm tādu informāciju, kas tām varētu būt vajadzīga 4. punkta nolūkos. Uz šajā kontekstā saņemto informāciju attiecina šajā pantā paredzētos noteikumus par dienesta noslēpumu.".

26. pants

Direktīvas 93/6/EEK grozījumi

Direktīvas 93/6/EEK 7. panta 3. punkta pirmo un otro ievilkumu aizstāj ar šādiem ievilkumiem:

"— "finanšu līdzdalības sabiedrība" ir finanšu iestāde, kuras meitasuzņēmumi ir vienīgi vai galvenokārt ieguldījumu sabiedrības vai citas finanšu iestādes, tostarp vismaz viena ir ieguldījumu sabiedrība, un kura nav jaukta finanšu kontrolakciju sabiedrība atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2002/87/EK (2002. gada 16. decembris) par papildu uzraudzību kredītiestādēm, apdrošināšanas uzņēmumiem un ieguldījumu sabiedrībām finanšu konglomerātos [29],

— "jauktas darbības līdzdalības sabiedrība" ir mātesuzņēmums, kas nav finanšu līdzdalības sabiedrība, ieguldījumu sabiedrība vai jaukta finanšu kontrolakciju sabiedrība Direktīvas 2002/87/EK nozīmē, starp kuras meitasuzņēmumiem ir vismaz viena ieguldījumu sabiedrība."

.

27. pants

Direktīvas 93/22/EEK grozījumi

Direktīvu 93/22/EEK groza šādi:

1. Direktīvas 6. pantu papildina ar šādām daļām:

"Ir jāapspriežas ar iesaistītās dalībvalsts kompetento iestādi, kas ir atbildīga par kredītiestāžu vai apdrošināšanas uzņēmumu uzraudzību, pirms piešķirt licenci ieguldījumu sabiedrībai,

a) kas ir meitasuzņēmums kredītiestādei vai apdrošināšanas uzņēmumam, kuram licence piešķirta Kopienā; vai

b) kas ir meitasuzņēmums kredītiestādes vai apdrošināšanas uzņēmuma mātesuzņēmumam, kuram licence piešķirta Kopienā; vai

c) ko kontrolē kāda fiziska vai juridiska persona, kura kontrolē arī kredītiestādi vai apdrošināšanas uzņēmumu, kam licence piešķirta Kopienā.

Attiecīgās kompetentās iestādes, kas minētas 1. un 2. punktā, jo īpaši, savstarpēji apspriežas, lai novērtētu akcionāru piemērotību un tās pašas grupas citas vienības vadībā iesaistīto vadītāju reputāciju un pieredzi. Tās sniedz viena otrai visu informāciju attiecībā uz akcionāru piemērotību un vadītāju reputāciju un pieredzi, kas ir svarīga pārējām kompetentajām iestādēm kā licences piešķiršanai, tā arī nolūkā īstenot pastāvīgu kontroli attiecībā uz to, kā ievērota atbilstība darbības nosacījumiem.".

2. Direktīvas 9. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

"2. Ja 1. punktā minētās līdzdalības iegādātājs ir citā dalībvalstī licencēta ieguldījumu sabiedrība, kredītiestāde vai apdrošināšanas uzņēmums, vai arī šādas vienības mātesuzņēmums vai fiziska vai juridiska persona, kura šo vienību kontrolē, un ja sakarā ar šo iegādi uzņēmums, kur iegādātājs gatavojas piedalīties ar savu līdzdalību, kļūtu par meitasuzņēmumu vai nonāktu iegādātāja kontrolē, iegādes novērtējumam jāveic iepriekšējas konsultācijas, kā paredzēts 6. pantā.".

28. pants

Direktīvas 98/78/EK grozījumi

Direktīvu 98/78/EK groza šādi:

1. Direktīvas 1. panta g), h), i) un j) punktu aizstāj ar šādiem punktiem:

"g) "dalībuzņēmums". ir uzņēmums, kas ir vai nu mātesuzņēmums vai cits uzņēmums, kuram ir līdzdalība, vai arī uzņēmums, kas ar citu uzņēmumu ir saistīts atbilstīgi Direktīvas 83/349/EEK 12. panta 1. punktam;

h) "saistīts uzņēmums". ir vai nu meitasuzņēmums vai cits uzņēmums, kurā ir līdzdalība, vai arī uzņēmums, kas ar citu uzņēmumu ir saistīts atbilstīgi Direktīvas 83/349/EEK 12. panta 1. punktam;

i) "apdrošināšanas kontrolakciju sabiedrība". ir mātesuzņēmums, kura galvenais darbības virziens ir iegādāties un turēt līdzdalības meitasuzņēmumos, ja šie meitasuzņēmumi ir vienīgi vai galvenokārt apdrošināšanas uzņēmumi, pārapdrošināšanas uzņēmumi vai trešo valstu apdrošināšanas uzņēmumi un vismaz viens no šiem meitasuzņēmumiem ir apdrošināšanas uzņēmums, un kurš nav jaukta finanšu kontrolakciju sabiedrība atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2002/87/EK (2002. gada 16. decembris) par papildu uzraudzību kredītiestādēm, apdrošināšanas uzņēmumiem un ieguldījumu sabiedrībām finanšu konglomerātos [30];

j) "jauktas darbības apdrošināšanas kontrolakciju sabiedrība". ir mātesuzņēmums, kas nav apdrošināšanas uzņēmums, trešās valsts apdrošināšanas uzņēmums, pārapdrošināšanas uzņēmums vai apdrošināšanas kontrolakciju sabiedrība Direktīvas 2002/87/EK nozīmē, un kam vismaz viens no meitasuzņēmumiem ir apdrošināšanas uzņēmums.".

2. Direktīvas 6. panta 3. punktam pievieno šādu teikumu:

"Kompetentā iestāde, kas izteikusi lūgumu, pēc savas vēlēšanās var piedalīties pārbaudē, ja tā pati pārbaudi neveic.".

3. Direktīvas 8. panta 2. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu daļu:

"Dalībvalstis liek apdrošināšanas uzņēmumiem ieviest piemērotas riska vadības procedūras un iekšējās kontroles mehānismus, tostarp pareizas administratīvās un grāmatvedības procedūras, lai atbilstīgi noteiktu, novērtētu, novērotu un kontrolētu darījumus saskaņā ar 1. punktu. Dalībvalstis arī liek apdrošināšanas uzņēmumiem vismaz reizi gadā ziņot par nozīmīgiem darījumiem. Kompetentās iestādes kontrolē šīs procedūras un mehānismus.".

4. Direktīvā iekļauj šādus pantus:

"10.a pants

Sadarbība ar trešo valstu kompetentajām iestādēm

1. Komisija pēc kādas dalībvalsts lūguma vai pēc savas iniciatīvas var iesniegt Padomei priekšlikumus, lai sarunu ceļā izstrādātu nolīgumus ar vienu vai vairākām trešām valstīm par līdzekļiem papildu uzraudzības veikšanai attiecībā uz:

a) apdrošināšanas uzņēmumiem, kuru dalībuzņēmumi ir tādi uzņēmumi 2. panta nozīmē, kuru galvenais birojs atrodas trešā valstī; un

b) trešo valstu apdrošināšanas uzņēmumiem, kuru dalībuzņēmumi ir tādi uzņēmumi 2. panta nozīmē, kuru galvenais birojs atrodas Kopienā.

2. Ar 1. punktā minētajiem nolīgumiem cenšas nodrošināt gan to,

a) ka dalībvalstu kompetentās iestādes spēj iegūt informāciju, kas vajadzīga tādu apdrošināšanas uzņēmumu papildu uzraudzībai, kuru galvenais birojs atrodas Kopienā un kuriem ir meitasuzņēmumi vai līdzdalība uzņēmumos ārpus Kopienas, gan to,

b) ka trešo valstu kompetentās iestādes var iegūt informāciju, kas vajadzīga tādu apdrošināšanas uzņēmumu papildu uzraudzībai, kuru galvenais birojs atrodas šo valstu teritorijā un kuriem ir meitasuzņēmumi vai līdzdalība uzņēmumos vienā vai vairākās dalībvalstīs.

3. Komisija un Apdrošināšanas komiteja izskata 1. punktā minēto sarunu iznākumu un radušos situāciju.

10.b pants

Apdrošināšanas kontrolakciju sabiedrību vadība

Dalībvalstis prasa, lai personām, kas faktiski vada apdrošināšanas kontrolakciju sabiedrību, būtu pietiekami laba reputācija un pietiekama pieredze šo pienākumu veikšanai.".

5. Direktīvas I pielikuma 1. punkta B. apakšpunktam pievieno šādu daļu:

"Ja starp dažiem apdrošināšanas grupas uzņēmumiem nav kapitāla saiknes, kompetentā iestāde nosaka, kādu proporcionālo daļu ņem vērā.".

6. Direktīvas I pielikuma 2. punktu papildina ar šādu apakšpunktu:

"2.4. Saistītās kredītiestādes, ieguldījumu sabiedrības un finanšu iestādes

Aprēķinot koriģēto maksātspēju apdrošināšanas uzņēmumam, kas ir dalībuzņēmums kredītiestādē, ieguldījumu sabiedrībā vai finanšu iestādē, mutatis mutandis piemēro noteikumus par šo līdzdalību atskaitīšanu, kuri paredzēti 16. panta 1. punktā Direktīvā 73/239/EEK un 18. pantā Direktīvā 79/267/EEK, kā arī noteikumus par dalībvalstu iespēju zināmos apstākļos atļaut alternatīvas metodes, kā arī to, ka šīs līdzdalības var neatskaitīt.".

29. pants

Direktīvas 2000/12/EK grozījumi

Direktīvu 2000/12/EK groza šādi:

1. Direktīvas 1. pantu groza šādi:

a) panta 9. punktu aizstāj ar šādu punktu:

"9. "līdzdalība"; konsolidētas uzraudzības nolūkos un 34. panta 2. punkta 15. un 16. punkta nolūkos ir līdzdalība Direktīvas 78/660/EEK 17. panta pirmā teikuma nozīmē, vai fakts, ka kādā uzņēmumā tieši vai netieši pieder 20 % vai vairāk balsstiesību vai kapitāla;";

b) panta 21. un 22. punktu aizstāj ar šādiem punktiem:

"21. "finanšu līdzdalības sabiedrība". ir finanšu iestāde, kuras meitasuzņēmumi ir vienīgi vai galvenokārt kredītiestādes vai finanšu iestādes, no kurām vismaz viena ir kredītiestāde, un kura nav jaukta finanšu kontrolakciju sabiedrība atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2002/87/EK (2002. gada 16. decembris) par papildu uzraudzību kredītiestādēm, apdrošināšanas uzņēmumiem un ieguldījumu sabiedrībām finanšu konglomerātos [31];

22. "jauktas darbības līdzdalības sabiedrība". ir mātesuzņēmums, kas nav finanšu līdzdalības sabiedrība, kredītiestāde vai jaukta finanšu kontrolakciju sabiedrība Direktīvas 2002/87/EK nozīmē, starp kuras meitasuzņēmumiem ir vismaz viena kredītiestāde.".

2. Direktīvas 12. pantu papildina ar šādām daļām:

"Ir jāapspriežas ar iesaistītās dalībvalsts kompetento iestādi, kas ir atbildīga par apdrošināšanas uzņēmumu vai ieguldījumu sabiedrību uzraudzību, pirms piešķirt licenci kredītiestādei,

a) kas ir meitasuzņēmums apdrošināšanas uzņēmumam vai ieguldījumu sabiedrībai, kurai licence piešķirta Kopienā; vai

b) kas ir meitasuzņēmums apdrošināšanas uzņēmuma vai ieguldījumu sabiedrības mātesuzņēmumam, kuram licence piešķirta Kopienā; vai

c) ko kontrolē kāda fiziska vai juridiska persona, kura kontrolē arī apdrošināšanas uzņēmumu vai ieguldījumu sabiedrību, kam licence piešķirta Kopienā.

Attiecīgās kompetentās iestādes, kas minētas 1. un 2. punktā, jo īpaši, savstarpēji apspriežas, lai novērtētu akcionāru piemērotību un tās pašas grupas citas vienības vadībā iesaistīto vadītāju reputāciju un pieredzi. Tās sniedz viena otrai visu informāciju attiecībā uz akcionāru piemērotību un vadītāju reputāciju un pieredzi, kas ir svarīga pārējām kompetentajām iestādēm kā licences piešķiršanai, tā arī nolūkā īstenot pastāvīgu kontroli attiecībā uz to, kā ievērota atbilstība darbības nosacījumiem.".

3. Direktīvas 16. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

"2. Ja 1. punktā minētās līdzdalības iegādātājs ir citā dalībvalstī licencēta kredītiestāde, apdrošināšanas uzņēmums vai ieguldījumu sabiedrība, vai arī šādas vienības mātesuzņēmums vai fiziska vai juridiska persona, kura šo vienību kontrolē, un ja sakarā ar šo iegādi uzņēmums, kur iegādātājs gatavojas piedalīties ar savu līdzdalību, kļūtu par meitasuzņēmumu vai nonāktu iegādātāja kontrolē, iegādes novērtējumam jāveic iepriekšējas konsultācijas, kā paredzēts 12. pantā.".

4. Direktīvas 34. panta 2. punktu groza šādi:

a) pirmajā daļā 12. un 13. apakšpunktu aizstāj ar šādiem apakšpunktiem:

"12. Līdzdalība citās kredītiestādēs un finanšu iestādēs pārsniedz 10 % šo iepriekšminēto iestāžu kapitāla;

13. Subordinēti prasījumi un instrumenti, kas minēti 35. pantā un 36. panta 3. punktā un kas kredītiestādei ir attiecībā uz kredītiestādēm un finanšu iestādēm, kurās tai ir līdzdalība, kas katrā atsevišķā gadījumā pārsniedz 10 % to kapitāla;

14. Līdzdalība citās kredītiestādēs un finanšu iestādēs, kas nepārsniedz 10 % no to kapitāla, kā arī subordinēti prasījumi un instrumenti, kas minēti 35. pantā un 36. panta 3. punktā un kas kredītiestādei ir attiecībā uz kredītiestādēm un finanšu iestādēm, izņemot šā punkta 12. un 13. apakšpunktā minētās iestādes, par šādas līdzdalības, subordinētu prasījumu un instrumentu kopējo summu, kura pārsniedz 10 % no šīs kredītiestādes pašu kapitāla, kas aprēķināts pirms 12. līdz 16. apakšpunktā minēto elementu atskaitīšanas;

15. Līdzdalība 1. panta 9. punkta nozīmē, kas kredītiestādei ir

- apdrošināšanas uzņēmumos Direktīvas 79/239/EEK 6. panta nozīmē, Direktīvas 79/267/EEK 6. panta nozīmē vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 98/78/EK [32] 1. panta b) punkta nozīmē,

- pārapdrošināšanas uzņēmumos Direktīvas 98/78/EK 1. panta c) punkta nozīmē,

- apdrošināšanas kontrolakciju sabiedrībās Direktīvas 98/78/EK 1. panta i) punkta nozīmē;

16. Katrs no še turpmāk minētajiem elementiem, kas apdrošināšanas uzņēmumam ir attiecībā uz 15. apakšpunktā definētajām vienībām, kuros tam ir līdzdalība:

- instrumenti, kas minēti Direktīvas 73/239/EEK 16. panta 3. punktā,

- instrumenti, kas minēti Direktīvas 79/267/EEK 18. panta 3. punktā;";

b) punkta otro daļu aizstāj ar šādu daļu:

"Ja akcijas citā kredītiestādē, ieguldījumu sabiedrībā, finanšu iestādē, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas uzņēmumā, vai apdrošināšanas kontrolakciju sabiedrībā tiek turētas īslaicīgi sakarā ar finansiālas palīdzības operāciju, kuras nolūks ir reorganizēt un glābt šo vienību, kompetentā iestāde var atkāpties no noteikumiem attiecībā uz atskaitījumu, kas paredzēti 12. līdz 16. apakšpunktā.

Kā alternatīvu atskaitījumam, kas noteikts elementiem, kuri paredzēti 15. un 16. apakšpunktā, dalībvalstis var atļaut savām kredītiestādēm mutatis mutandis piemērot 1., 2. un 3. metodi I pielikumā, kas pievienots Direktīvai 2002/87/EK. Minēto 1. metodi (grāmatvedības konsolidācija) piemēro tikai tad, ja kompetentā iestāde ir pārliecināta par vienotās pārvaldes un iekšējās kontroles līmeni tajās vienībās, kas tiktu iekļautas konsolidācijas piemērošanas jomā. Izvēlēto metodi konsekventi piemēro ilgtermiņā.

Dalībvalstis var paredzēt, ka pašu kapitāla individuālam aprēķinam kredītiestādēm, uz ko attiecas konsolidēta uzraudzībai saskaņā ar 3. nodaļu vai papildu uzraudzība saskaņā ar Direktīvu 2002/87/EK, nav jāatskaita 12. līdz 16. punktā minētie elementi, kas tām ir kredītiestādēs, finanšu iestādēs, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas uzņēmumos vai apdrošināšanas kontrolakciju sabiedrībās, uz kurām attiecas konsolidēta vai papildu uzraudzība.

Šis noteikums attiecas uz visām uzraudzības normām, kas ir saskaņotas ar Kopienas tiesību aktiem.".

5. Direktīvas 51. panta 3. punktu aizstāj ar šādu punktu:

"3. Dalībvalstis var nepiemērot 1. un 2. punktā noteiktos ierobežojumus attiecībā uz līdzdalību apdrošināšanas uzņēmumos atbilstīgi Direktīvai 73/239/EEK un Direktīvai 79/267/EEK vai pārapdrošināšanas uzņēmumos atbilstīgi Direktīvai 98/78/EK.".

6. Direktīvas 52. panta 2. punkta pēdējo teikumu aizstāj ar šādu teikumu:

"Neskarot 54.a panta noteikumus, finanšu līdzdalības sabiedrības finanšu stāvokļa konsolidācija nekādā veidā nenozīmē, ka kompetentajām iestādēm būtu individuāli jāuzrauga finanšu līdzdalības sabiedrība.".

7. Direktīvas 54. pantu groza šādi:

a) panta 1. punktu papildina ar šādu daļu:

"Ja uzņēmumi ir saistīti atbilstīgi 12. panta 1. punktam Direktīvā 83/349/EEK, kompetentās iestādes nosaka to, kā veicama konsolidācija.";

b) panta 4. punkta pirmajā daļā svītro trešo ievilkumu.

8. Iekļauj šādu pantu:

"54.a pants

Finanšu līdzdalības sabiedrību vadība

Dalībvalstis prasa, lai personām, kas faktiski vada finanšu līdzdalības sabiedrības, būtu pietiekami laba reputācija un pietiekama pieredze šo pienākumu veikšanai.".

9. Iekļauj šādu pantu:

"55.a pants

Grupas iekšējie darījumi ar jauktas darbības līdzdalības sabiedrībām

Neskarot šīs direktīvas V daļas 2. nodaļas 3. iedaļas noteikumus, dalībvalstis nosaka, ka gadījumos, kad vienas vai vairāku kredītiestāžu mātesuzņēmums ir jauktas darbības līdzdalības sabiedrība, kompetentās iestādes, kas ir atbildīgas par šo kredītiestāžu uzraudzību, vispārēji uzrauga darījumus, ko tās veic ar jauktas darbības līdzdalības sabiedrību un tās meitasuzņēmumiem.

Kompetentās iestādes liek kredītiestādēm ieviest piemērotas riska vadības procedūras un iekšējās kontroles mehānismus, tostarp pareizas administratīvās un grāmatvedības procedūras, lai atbilstīgi noteiktu, novērtētu, novērotu un kontrolētu darījumus ar jauktas darbības līdzdalības sabiedrību, kas ir to mātesuzņēmums, un tās meitasuzņēmumiem. Kompetentās iestādes kredītiestādēm liek ziņot par visiem nozīmīgiem darījumiem ar šīm vienībām, izņemot gadījumus, kas minēti 48. pantā. Kompetentās iestādes kontrolē šīs procedūras un nozīmīgos darījumus.

Ja šie grupas iekšēji darījumi apdraud kredītiestādes finanšu stāvokli, par iestādes uzraudzību atbildīgā kompetentā iestāde veic atbilstīgus pasākumus.".

10. Direktīvas 56. panta 7. punktu papildina ar šādu teikumu:

"Kompetentā iestāde, kas lūgumu izteikusi, pēc savas vēlēšanās var piedalīties pārbaudē, ja tā pati pārbaudi neveic.".

11. Iekļauj šādu pantu:

"56.a pants

Mātesuzņēmumi trešās valstīs

Ja uz kredītiestādi, kuras mātesuzņēmums ir kredītiestāde vai finanšu līdzdalības sabiedrība ar galveno biroju ārpus Kopienas, neattiecas konsolidēta uzraudzība atbilstīgi 52. pantam, kompetentās iestādes pārbauda, vai uz kredītiestādi attiecas trešās valsts kompetentas iestādes konsolidēta uzraudzība, kas ir līdzvērtīga tai uzraudzībai, kuru paredz 52. pantā izstrādātie principi. Pārbaudi pēc lūguma, ko iesniedzis mātesuzņēmums vai kāda regulēta vienība, kas ir saņēmusi licenci Kopienā, vai pēc savas ierosmes veic tā kompetentā iestāde, kura būtu atbildīga par konsolidēto uzraudzību, ja būtu piemērojama ceturtā daļa. Šī kompetentā iestāde apspriežas ar pārējām attiecīgajām kompetentajām iestādēm.

Banku padomdevēja komiteja var sniegt vispārējas pamatnostādnes attiecībā uz to, vai trešo valstu kompetento iestāžu konsolidētās uzraudzības režīms varētu sasniegt šajā nodaļā noteiktos konsolidētās uzraudzības mērķus attiecībā uz kredītiestādēm, kuru mātesuzņēmuma galvenais birojs atrodas ārpus Kopienas. Komiteja pastāvīgi pārskata šīs pamatnostādnes un ievēro izmaiņas šo kompetento iestāžu veiktajā konsolidētās uzraudzības režīmā.

Kompetentā iestāde, kas veic otrajā daļā paredzēto pārbaudi, ņem vērā minētās pamatnostādnes. Šim nolūkam kompetentā iestāde pirms lēmuma pieņemšanas apspriežas ar minēto komiteju.

Ja līdzvērtīgā uzraudzība nepastāv, dalībvalstis kredītiestādei pēc analoģijas piemēro 52. panta noteikumus.

Alternatīvai dalībvalstis atļauj savām kompetentajām iestādēm piemērot citas piemērotas uzraudzības metodes, ar ko sasniedz kredītiestāžu konsolidētas uzraudzības mērķus. Kompetentajai iestādei, kas būtu atbildīga par konsolidēto uzraudzību, pēc apspriešanās ar pārējām attiecīgajām kompetentajām iestādēm šīs metodes jāapstiprina. Kompetentās iestādes var, jo īpaši, noteikt, ka jāizveido finanšu līdzdalības sabiedrība ar galveno biroju Kopienā, un piemērot noteikumus par konsolidētu uzraudzību šīs finanšu līdzdalības sabiedrības stāvoklim kopumā. Ar šīm metodēm jāsasniedz šajā nodaļā noteiktie konsolidētās uzraudzības mērķi, un par tām jāpaziņo pārējām iesaistītajām kompetentajām iestādēm un Komisijai.".

V NODAĻA

AKTĪVU PĀRVALDĪŠANAS UZŅĒMUMI

30. pants

Aktīvu pārvaldīšanas uzņēmumi

Līdz turpmākai nozaru noteikumu saskaņošanai dalībvalstis nodrošina aktīvu pārvaldīšanas uzņēmumu iekļaušanu:

a) kredītiestāžu un ieguldījumu sabiedrību konsolidētās uzraudzības piemērošanas jomā un/vai apdrošināšanas grupā esošu apdrošināšanas uzņēmumu papildu uzraudzības piemērošanas jomā; un

b) papildu uzraudzības piemērošanas jomā šīs direktīvas nozīmē, ja grupa ir finanšu konglomerāts.

Piemērojot pirmo daļu, dalībvalstis paredz vai pilnvaro savas kompetentās iestādes izlemt to, atbilstīgi kādiem nozaru noteikumiem (banku nozare, apdrošināšanas nozare vai ieguldījumu pakalpojumu nozare) aktīvu pārvaldīšanas uzņēmumiem piemēro konsolidēto un/vai papildu uzraudzību, kas minēta pirmās daļas a) punktā. Šim nolūkam attiecīgos nozaru noteikumus par finanšu iestāžu (ja aktīvu pārvaldīšanas uzņēmumus iekļauj kredītiestāžu un ieguldījumu sabiedrību konsolidētās uzraudzības piemērošanas jomā) un pārapdrošināšanas uzņēmumu (ja aktīvu pārvaldīšanas uzņēmumus iekļauj apdrošināšanas uzņēmumu papildu uzraudzības piemērošanas jomā) uzraudzības veidu un apjomu aktīvu pārvaldīšanas uzņēmumiem piemēro mutatis mutandis. Attiecībā uz pirmās daļas b) punktā minēto papildu uzraudzību aktīvu pārvaldīšanas uzņēmumu uzskata par tās nozares daļu, kurā tas ir ietverts atbilstīgi pirmās daļas a) punktam.

Ja aktīvu pārvaldīšanas uzņēmums ir finanšu konglomerāta daļa, atsauces uz regulētu vienību un atsauces uz kompetentajām iestādēm un attiecīgajām kompetentajām iestādēm šīs direktīvas nolūkos uzskata par tādām, kas ietver, attiecīgi, aktīvu pārvaldīšanas uzņēmumus un kompetentās iestādes, kuras ir atbildīgas par aktīvu pārvaldīšanas uzņēmumu uzraudzību. Šos noteikumus mutatis mutandis piemēro grupām, kas minētas pirmās daļas a) punktā.

VI NODAĻA

PĀREJAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

31. pants

Komisijas ziņojums

1. Komisija līdz 2007. gada 11. augustam iesniedz 21. pantā minētajai Finanšu konglomerātu komitejai ziņojumu par dalībvalstu praksi un, ja vajadzīgs, par vajadzību veikt turpmāku saskaņošanu šādās jomās:

- aktīvu pārvaldīšanas uzņēmumu iekļaušana grupas līmeņa konsolidētajā uzraudzībā,

- šīs direktīvas I pielikumā izstrādāto kapitāla pietiekamības metožu izvēle un piemērošana,

- definējumi tādiem šīs direktīvas II pielikumā minētiem jēdzieniem kā nozīmīgi grupas iekšējie darījumi, nozīmīga risku koncentrācija, grupas iekšējo darījumu uzraudzība un riska koncentrācija, īpaši saistībā ar kvantitatīvo ierobežojumu un kvalitatīvu prasību ieviešanu šim nolūkam,

- laikposmi, kad finanšu konglomerāti veic kapitāla pietiekamības prasību aprēķināšanu atbilstīgi 6. panta 2. punktam un paziņo koordinatoram par nozīmīgu risku koncentrāciju atbilstīgi 7. panta 2. punktam.

Komisija pirms priekšlikumu iesniegšanas apspriežas ar komiteju.

2. Gada laikā pēc kāda starptautiska nolīguma noslēgšanas attiecībā uz noteikumiem divkārša pašu kapitāla izmantojuma novēršanai finanšu grupās, Komisija izskata to, kā saskaņot šīs direktīvas noteikumus ar šiem attiecīgajiem starptautiskajiem nolīgumiem un, ja vajadzīgs, iesniedz attiecīgus priekšlikumus.

32. pants

Pārņemšana

Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvi un administratīvi akti, kas vajadzīgi, lai līdz 2004. gada 11. augustam izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis par to tūlīt informē Komisiju.

Dalībvalstis nodrošina, ka pirmajā daļā minētos noteikumus pirmoreiz piemēro pārskatu uzraudzībai finanšu gadā, kurš sākas 2005. gada 1. janvārī vai minētā kalendārā gada laikā.

Kad dalībvalstis pieņem šos pasākumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāmas šādas atsauces.

33. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

34. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 1998. gada 17. jūlijā

Eiropas Parlamenta vārdā —

priekšsēdētājs

P. Cox

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

M. Fischer Boel

[1] OV C 213 E, 31.7.2001., 227. lpp.

[2] OV C 36, 8.2.2002., 1. lpp.

[3] OV C 271, 26.9.2001., 10. lpp.

[4] Eiropas Parlamenta 2002. gada 14. marta atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts), Padomes 2002. gada 12. septembra kopējā nostāja (OV C 253 E, 22.10.2002., 1. lpp.) un Eiropas Parlamenta 2002. gada 20. novembra lēmums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

[5] OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

[6] OV L 228, 16.8.1973., 3. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/13/EK (OV L 77, 20.3.2002., 17. lpp.).

[7] OV L 63, 13.3.1979., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/12/EK (OV L 77, 20.3.2002., 11. lpp.).

[8] OV L 228, 11.8.1992., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/64/EK (OV L 290, 17.11.2000., 27. lpp.).

[9] OV L 360, 9.12.1992., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2000/64/EK.

[10] OV L 141, 11.6.1993., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 98/33/EK (OV L 204, 21.7.1998., 29. lpp.).

[11] OV L 141, 11.6.1993., 27. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2000/64/EK.

[12] OV L 330, 5.12.1998., 1. lpp.

[13] OV L 126, 26.5.2000., 1. lpp. Direktīva grozīta ar Direktīvu 2000/28/EK (OV L 275, 27.10.2000., 37. lpp.).

[14] OV L 375, 31.12.1985., 3. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/108/EK (OV L 41, 13.2.2002., 35. lpp.).

[15] OV L 193, 18.7.1983., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/65/EK (OV L 283, 27.10.2001., 28. lpp.).

[16] OV L 222, 14.8.1978., 11. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2001/65/EK.

[17] OV L 63, 13.3.1979., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/12/EK (OV L 77, 20.3.2002., 11. lpp.).

[18] OV L 330, 5.12.1998., 1. lpp.

[19] OV L 126, 26.5.2000., 1. lpp. Direktīva, ko groza ar Direktīvu 2000/28/EEK (OV L 275, 27.10.2000., 37. lpp.).

[20] OV L 141, 11.6.1993., 27. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/64/EK (OV L 290, 17.11.2000., 27. lpp.).

[21] OV L 141, 11.6.1993., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 98/33/EK (OV L 204, 21.7.1998., 29. lpp.).

[22] OV L 35, 11.2.2003.

[23] OV L 228, 16.8.1973., 3. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/13/EK (OV L 77, 20.3.2002., 17. lpp.).

[24] OV L 330, 5.12.1998., 1. lpp.

[25] OV L 126, 26.5.2000., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2000/28/EK (OV L 275, 27.10.2000., 37. lpp.).

[26] OV L 141, 11.6.1993., 27. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/64/EK (OV L 290, 17.11.2000., 27. lpp.).

[27] OV L 141, 11.6.1993., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 98/33/EK (OV L 204, 21.7.1998., 29. lpp.).

[28] OV L 35, 11.2.2003.

[29] OV L 35, 11.2.2003.

[30] OV L 35, 11.2.2003.

[31] OV L 35, 11.2.2003.

[32] OV L 330, 5.12.1998., 1. lpp.

--------------------------------------------------

I PIELIKUMS

KAPITĀLA PIETIEKAMĪBA

Papildu kapitāla pietiekamības prasību aprēķināšanu direktīvas 6. panta 1. punktā paredzētām regulētām vienībām, kas ir piederīgas kādam finanšu konglomerātam, veic saskaņā ar šajā pielikumā aprakstītajiem tehniskajiem principiem un vienu no norādītajām metodēm.

Neskarot nākošās daļas noteikumus, dalībvalstis ļauj savām kompetentajām iestādēm gadījumā, kad tās attiecībā uz konkrētu finanšu konglomerātu uzņemas koordinatora pienākumus, pēc apspriešanās ar pārējām attiecīgajām kompetentajām iestādēm un pašu konglomerātu izlemt to, kura metode šim finanšu konglomerātam jāizmanto.

Dalībvalstis var prasīt, lai aprēķini tiktu veikti pēc vienas no šajā pielikumā aprakstītajām metodēm, ja finanšu konglomerātu vada regulēta vienība, kam licence piešķirta šajā dalībvalstī. Ja finanšu konglomerātu nevada regulēta vienība 1. panta nozīmē, dalībvalstis atļauj piemērot jebkuru no šajā pielikumā aprakstītajām metodēm, izņemot gadījumus, kad attiecīgās kompetentās iestādes atrodas tajā pašā dalībvalstī, un tad šī dalībvalsts var noteikt, ka jāpiemēro kāda konkrēta metode.

I. Tehniskie principi

1. Papildu kapitāla pietiekamības prasību aprēķināšanas apmērs un veids

Neatkarīgi no tā, kuru metodi izmanto, ja vienība ir meitasuzņēmums un tai ir maksātspējas nepietiekamība vai, neregulētas finanšu nozares vienības gadījumā, nosacīta maksātspējas nepietiekamība, ņem vērā kopējo meitasuzņēmuma maksātspējas nepietiekamību. Ja šādā gadījumā pēc koordinatora uzskata tāda mātesuzņēmuma, kam pieder noteikta kapitāla daļa, atbildība ir stingri un nepārprotami ierobežota ar minēto kapitāla daļu, koordinators var atļaut meitasuzņēmuma maksātspējas nepietiekamību ņemt vērā proporcionāli.

Ja starp finanšu konglomerāta vienībām nepastāv kapitāla saikne, koordinators pēc apspriešanās ar pārējām attiecīgajām kompetentajām iestādēm nosaka, kādu proporcionālo daļu ņem vērā, ievērojot saistības, ko izraisa pastāvošās attiecības.

2. Citi tehniskie principi

Neatkarīgi no izmantotās finanšu konglomerātā esošu regulēto vienību papildu kapitāla pietiekamības prasību aprēķināšanas metodes atbilstīgi šā pielikuma II iedaļai, koordinators un, ja vajadzīgs, pārējās iesaistītās kompetentās iestādes nodrošina šādu principu piemērošanu:

i) jānovērš tas, ka vairākkārtēji izmanto elementus, kurus var iekļaut pašu kapitālu aprēķinā finanšu konglomerāta līmenī (pašu kapitāla vairākkārtējs izmantojums), kā arī neatbilstīga pašu kapitāla izveide grupas iekšienē; lai novērstu pašu kapitāla vairākkārtēju izmantojumu un to, ka pašu kapitāls tiek radīts grupas iekšienē, kompetentās iestādes pēc analoģijas piemēro attiecīgos principus, kas noteikti attiecīgajos nozaru noteikumos;

ii) līdz nozaru noteikumu turpmākai saskaņošanai, maksātspējas normas, kas piemērojamas dažādajām finanšu nozarēm kādā finanšu konglomerātā, sedz ar pašu kapitāla elementiem saskaņā ar attiecīgajiem nozaru noteikumiem; ja finanšu konglomerāta līmenī pastāv pašu kapitāla nepietiekamība, lai pārbaudītu atbilstību papildu maksātspējas normām, vērā ņem tikai tos pašu kapitāla elementus, kas ir atbilstīgi saskaņā ar konkrētajiem nozaru noteikumiem (starpnozaru kapitāls);

ja nozaru noteikumos ir paredzēti ierobežojumi tādu konkrētu pašu kapitāla instrumentu atbilstībai, kas būtu uzskatāmi par starpnozaru kapitālu, šos ierobežojumus mutatis mutandis jāpiemēro, aprēķinot pašu kapitālu finanšu konglomerāta līmenī;

aprēķinot pašu kapitālu finanšu konglomerāta līmenī, kompetentās iestādes arī ņem vērā pašu kapitāla faktisko pārvedamību un pieejamību dažādo grupas juridisko vienību starpā, ievērojot kapitāla pietiekamības noteikumu mērķus;

ja, attiecībā uz neregulētu finanšu nozares vienību, nosacītu maksātspējas normu aprēķina saskaņā ar šā pielikuma II iedaļas noteikumiem, nosacīta maksātspējas norma ir pašu kapitāla prasība, kas vienībai jāievēro atbilstīgi attiecīgajiem nozaru noteikumiem, it kā tā būtu šīs konkrētās finanšu nozares regulēta vienība; attiecībā uz aktīvu pārvaldīšanas uzņēmumiem, maksātspējas norma ir kapitāla prasība, kas izstrādāta Direktīvas 85/611/EEK 5.a panta 1. punkta a) apakšpunktā; nosacīto maksātspējas normu jauktai finanšu kontrolakciju sabiedrībai aprēķina saskaņā ar finanšu konglomerāta visnozīmīgākās finanšu nozares noteikumiem.

II. Tehniskās aprēķināšanas metodes

1. metode: "Grāmatvedības konsolidācijas" metode

Finanšu konglomerātā esošu regulēto vienību papildu kapitāla pietiekamības prasību aprēķināšanu veic, pamatojoties uz konsolidētajiem pārskatiem.

Papildu kapitāla pietiekamības prasības aprēķina kā starpību starp:

i) finanšu konglomerāta pašu kapitālu, ko aprēķina, pamatojoties uz grupas konsolidēto stāvokli; atbilstīgie elementi ir tie elementi, ko par tādiem uzskata saskaņā ar attiecīgajiem nozaru noteikumiem;

un

ii) katrai konkrētajai grupā pārstāvētajai finanšu nozarei noteikto maksātspējas normu summu; maksātspējas normas katrā konkrētajā finanšu nozarē aprēķina saskaņā ar attiecīgajiem nozaru noteikumiem.

Minētie nozaru noteikumi ir, jo īpaši, Direktīvas 2000/12/EK V daļas 3. nodaļa attiecībā uz kredītiestādēm, Direktīva 98/78/EK attiecībā uz apdrošināšanas uzņēmumiem un Direktīva 93/6/EEK attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu sabiedrībām.

Attiecībā uz neregulētām finanšu nozares vienībām, kas nav ietvertas minētajos nozaru maksātspējas normas aprēķinos, aprēķina nosacīto maksātspējas normu.

Starpība nav negatīva.

2. metode: "Atskaitīšanas un summēšanas" metode

Finanšu konglomerātā esošu regulēto vienību papildu kapitāla pietiekamības prasību aprēķināšanu veic, pamatojoties uz katras grupā esošās vienības pārskatiem.

Papildu kapitāla pietiekamības prasības aprēķina kā starpību starp:

i) visu finanšu konglomerātā esošo regulēto un neregulēto finanšu nozares vienību pašu kapitāla summu; atbilstīgie elementi ir tie elementi, ko par tādiem uzskata saskaņā ar attiecīgajiem nozaru noteikumiem;

un

ii) kopsummu, kas iegūta, saskaitot

- maksātspējas normas katrai grupā esošajai regulētajai un neregulētajai finanšu nozares vienībai; maksātspējas normas aprēķina saskaņā ar attiecīgajiem nozaru noteikumiem, un

- citās grupas vienībās turēto līdzdalību uzskaites vērtību.

Attiecībā uz neregulētām finanšu nozares vienībām aprēķina nosacīto maksātspējas normu. Pašu kapitālu un maksātspējas normas ņem vērā saistībā ar to proporcionālo dalību atbilstīgi 6. panta 4. punktam un šā pielikuma I iedaļai.

Starpība nav negatīva.

3. metode: "Uzskaites vērtības/prasības atskaitījuma" metode

Finanšu konglomerātā esošu regulēto vienību papildu kapitāla pietiekamības prasību aprēķināšanu veic, pamatojoties uz katras grupā esošās vienības pārskatiem.

Papildu kapitāla pietiekamības prasības aprēķina kā starpību starp:

i) mātesuzņēmuma vai finanšu konglomerātu vadošās vienības pašu kapitālu; atbilstīgie elementi ir tie elementi, ko par tādiem uzskata saskaņā ar attiecīgajiem nozaru noteikumiem;

un

ii) kopsummu, kas iegūta, saskaitot

- iepriekšējā ievilkumā minētā mātesuzņēmuma vai vadošās vienības maksātspējas normu, un

- uzskaites vērtību minētās vienības līdzdalībai citās grupas vienībās vai šo vienību maksātspējas normai, ņemot vērā tikai lielāko no šīm abām vērtībām; minēto vienību maksātspējas normas ņem vērā saistībā ar to proporcionālo dalību atbilstīgi 6. panta 4. punktam un šā pielikuma I iedaļai.

Attiecībā uz neregulētām finanšu nozares vienībām aprēķina nosacīto maksātspējas normu. Vērtējot elementus, kas izmantojami papildu kapitāla pietiekamības prasību aprēķināšanai, līdzdalību var vērtēt pēc pašu kapitāla metodes, saskaņā ar iespēju, kas paredzēta Direktīvas 78/660/EEK 59. panta 2. punkta b) apakšpunktā.

Starpība nav negatīva.

4. metode: 1., 2. un 3. metodes kombinācija

Kompetentās iestādes var atļaut izmantot 1., 2. un 3. metodes kombināciju, vai divu šo metožu kombināciju.

--------------------------------------------------

II PIELIKUMS

NOTEIKUMU PAR GRUPAS IEKŠĒJIEM DARĪJUMIEM UN RISKA KONCENTRĀCIJU TEHNISKĀ PIEMĒROŠANA

Pēc apspriešanās ar pārējām attiecīgajām kompetentajām iestādēm, koordinators nosaka tos darījumu veidus un riskus, par ko regulētajām vienībām konkrētā finanšu konglomerātā jāpaziņo saskaņā ar 7. panta 2. punktu un 8. panta 2. punktu par grupas iekšējo darījumu un riska koncentrācijas paziņošanu. Nosakot vai sniedzot savu atzinumu par darījumu un risku veidiem, koordinators un attiecīgās kompetentās iestādes ņem vērā konkrētā finanšu konglomerāta struktūru un tā riska vadību. Lai noteiktu nozīmīgus grupas iekšējos darījumus un nozīmīgu riska koncentrāciju, par ko jāpaziņo saskaņā ar 7. un 8. panta noteikumiem, koordinators pēc apspriešanās ar pārējām attiecīgajām kompetentajām iestādēm un pašu konglomerātu nosaka atbilstīgus sliekšņus, pamatojoties uz reglamentēto pašu kapitālu un/vai tehniskiem noteikumiem.

Īstenojot kontroli attiecībā uz grupas iekšējiem darījumiem un riska koncentrāciju, koordinators jo īpaši uzrauga iespējamu kaitīgas ietekmes risku finanšu konglomerātā, interešu konflikta risku, nozaru noteikumu apiešanas risku un risku līmeni vai apjomu.

Dalībvalstis var atļaut savām kompetentajām iestādēm finanšu konglomerāta līmenī piemērot nozaru noteikumus par grupas iekšējiem darījumiem un riska koncentrāciju, lai, jo īpaši, izvairītos no nozaru noteikumu apiešanas.

--------------------------------------------------

Augša