EUR-Lex Piekļuve Eiropas Savienības tiesību aktiem

Atpakaļ uz EUR-Lex sākumlapu

Šis dokuments ir izvilkums no tīmekļa vietnes EUR-Lex.

Dokuments 32002L0055

Padomes Direktīva 2002/55/EK (2002. gada 13. jūnijs) par dārzeņu sēklu tirdzniecību

OV L 193, 20.7.2002., 33./59. lpp. (ES, DA, DE, EL, EN, FR, IT, NL, PT, FI, SV)
Īpašais izdevums čehu valodā: Nodaļa 03 Sējums 036 Lpp. 313 - 339
Īpašais izdevums igauņu valodā: Nodaļa 03 Sējums 036 Lpp. 313 - 339
Īpašais izdevums latviešu valodā: Nodaļa 03 Sējums 036 Lpp. 313 - 339
Īpašais izdevums lietuviešu valodā: Nodaļa 03 Sējums 036 Lpp. 313 - 339
Īpašais izdevums ungāru valodā Nodaļa 03 Sējums 036 Lpp. 313 - 339
Īpašais izdevums maltiešu valodā: Nodaļa 03 Sējums 036 Lpp. 313 - 339
Īpašais izdevums poļu valodā: Nodaļa 03 Sējums 036 Lpp. 313 - 339
Īpašais izdevums slovāku valodā: Nodaļa 03 Sējums 036 Lpp. 313 - 339
Īpašais izdevums slovēņu valodā: Nodaļa 03 Sējums 036 Lpp. 313 - 339
Īpašais izdevums bulgāru valodā: Nodaļa 03 Sējums 043 Lpp. 171 - 197
Īpašais izdevums rumāņu valodā: Nodaļa 03 Sējums 043 Lpp. 171 - 197
Īpašais izdevums horvātu valodā: Nodaļa 03 Sējums 058 Lpp. 26 - 52

Dokumenta juridiskais statuss Spēkā: Šis tiesību akts ticis izmainīts. Pašreizējā konsolidētā versija: 01/09/2022

ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2002/55/oj

32002L0055



Official Journal L 193 , 20/07/2002 P. 0033 - 0059


PADOMES DIREKTĪVA 2002/55/EK

(2002. gada 13. jūnijs)

par dārzeņu sēklu tirdzniecību

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 37. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu1,

apspriedusies ar Ekonomikas un sociālo lietu komiteju,

tā kā:

(1) Padomes 1970. gada 29. septembra Direktīva 70/458/EEK par dārzeņu sēklu tirdzniecību 2 ir bieži un būtiski grozīta3. Skaidrības un lietderības labad minētā direktīva būtu jāsistematizē.

(2) Dārzeņu sēklu ražošana ieņem nozīmīgu vietu Kopienas lauksaimniecībā.

(3) Apmierinoši dārzeņu audzēšanas rezultāti lielā mērā ir atkarīgi no piemērotu sēklu izmantošanas.

(4) Kopienas dārzeņu audzēšanā tiks sasniegts lielāks ražīgums, ja attiecībā uz tirdzniecībā pieļaujamo šķirņu izvēli dalībvalstis piemēros vienotus un cik iespējams stingrus noteikumus.

(5) Būtu jāsastāda kopējs dārzeņu sugu šķirņu katalogs. Šo katalogu var sastādīt vienīgi, pamatojoties uz valsts katalogiem.

(6) Tādēļ visām dalībvalstīm būtu jāsastāda viens vai vairāki valsts katalogi, kur būtu sistematizētas šķirnes, kas apstiprinātas sertificēšanai, kontrolei un tirdzniecībai to teritorijā.

(7) Šie katalogi ir jāsastāda pēc vienotiem noteikumiem tā, lai apstiprinātās šķirnes būtu atšķirīgas, stabilas un pietiekami viendabīgas.

(8) Dažu ar šķirņu apstiprināšanu valsts līmenī saistītu noteikumu sakarā būtu jāņem vērā noteikumi, kas paredzēti starptautiskā līmenī.

(9) Šķirņu apstiprināšanas pārbaužu nolūkiem ir jāpieņem liels skaits vienotu kritēriju un obligāto prasību.

(10) Jāstandartizē noteikumi attiecībā uz šķirnes apstiprinājuma ilgumu, apstiprinājuma anulēšanas faktoriem, kā arī šķirnes uzturēšanu un būtu jāparedz, ka dalībvalstis informē cita citu par šķirņu apstiprināšanu un anulēšanu.

(11) Jāpieņem noteikumi attiecībā uz šķirņu apzīmējumu piemērotību un informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm.

(12) Kopējā šķirņu katalogā iekļautu šķirņu sēklām Kopienā būtu jābūt brīvām no kādiem tirdzniecības ierobežojumiem attiecībā uz šķirni.

(13) Cita starpā dalībvalstīm būtu jābūt iespējai izvirzīt iebildumus sakarā ar kādu šķirni.

(14) Komisijai jāgādā par to, ka kopējā katalogā iekļautās šķirnes publicē Eiropas Kopienu Oficiālā Vēstneša C sērijā.

(15) Būtu jāparedz pasākumi, pēc kuriem tiek atzīta trešās valstīs veiktu šķirņu pārbaužu un kontroles ir līdzvērtība.

(16) Ņemot vērā zinātnes un tehnikas sasniegumus, tagad šķirnes var radīt ģenētiskas modificēšanas ceļā. Tāpēc, nosakot, vai ģenētiski modificētas šķirnes atbilstīgi Padomes 1990. gada 23. aprīļa Direktīvai 90/220/EEK par ģenētiski modificētu organismu apzinātu izplatīšanu vidē 4 apstiprināmas, dalībvalstīm būtu jāņem vērā visi riski, ko rada to apzināta izplatīšana vidē. Turklāt būtu jāparedz nosacījumi, ar kādiem tiek apstiprinātas šādas ģenētiski modificētas šķirnes.

(17) Jaunu pārtikas produktu un to sastāvdaļu tirdzniecību Kopienas līmenī regulē Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 258/975. Tāpēc dalībvalstīm, kad tās pieņem šķirņu apstiprināšanas lēmumu, būtu jāņem vērā visi riski, ko pārtikas produkti rada veselībai. Turklāt būtu jāparedz nosacījumi, pēc kuriem tiek apstiprinātas šādas šķirnes.

(18) Ņemot vērā pārmaiņas zinātnē un tehnikā, būtu jāparedz noteikumi attiecībā uz tādu šķirņu apstiprināšanu, kuru sēklas un pavairošanas materiāls tiek ķīmiski apstrādāts.

(19) Principā dārzeņu sēklu tirdzniecība būtu pieļaujama tikai tad, ja tās saskaņā ar sertificēšanas noteikumiem ir oficiāli pārbaudītas un sertificētas kā bāzes sēklas vai sertificētas sēklas. Dažos īpašos gadījumos būtu jābūt iespējai laist tirgū selekcionētas sēklas no sēklu paaudzēm, kas audzētas pirms bāzes sēklām, un neapstrādātas sēklas.

(20) Dažām dārzeņu sugām nav iespējama vienīgi sertificētu sēklu tirdzniecība. Tāpēc jāpieļauj, ka tiek tirgotas pārbaudītas standarta sēklas, kurām piemīt šķirnes identitāte un tīrība, kas apstiprināma vienīgi, izlases veidā īstenojot oficiālo pēckontroli uz lauka.

(21) Lai uzlabotu Kopienas dārzeņu sēklu kvalitāti, jānosaka dažas prasības attiecībā uz obligāto analītisko tīrību un dīgtspēju.

(22) Lai nodrošinātu sēklu identitāti, ir jāparedz Kopienas noteikumi par iepakojumu, paraugu ņemšanu, aizzīmogošanu un marķēšanu. Jāparedz arī oficiāla sertificētu sēklu pirmskontrole un jānosaka pienākumi, kas veicami personai, kas pārdod standarta sēklas un sertificētas sēklas nelielos iepakojumos.

(23) Būtu jāievieš noteikumi attiecībā uz ķīmiski apstrādātu sēklu un bioloģiskai audzēšanai piemērotu sēklu tirdzniecību, kā arī noteikumi attiecībā uz to šķirņu saglabāšanu, ko apdraud ģenētiskā erozija, paredzot lietošanu in situ.

(24) Neskarot Līguma 14. panta noteikumus, ir jāpieļauj atkāpes no dažiem nosacījumiem. Dalībvalstis, kuras izmanto šīs atkāpes, obligāti sniedz cita citai administratīvu palīdzību attiecībā uz kontroli.

(25) Lai nodrošinātu to, ka tirdzniecībā tiek ievērotas gan prasības attiecībā uz sēklu kvalitāti, gan noteikumi, kas nodrošināšana to identitāti, dalībvalstīm būtu jāparedz atbilstīgi kontroles pasākumi.

(26) Neskarot Līguma 30. pantu, uz sēklām, kas atbilst minētajām prasībām, nebūtu jāattiecina nekādi tirdzniecības ierobežojumi, izņemot tos, kas paredzēti Kopienas noteikumos.

(27) Ievērojot atsevišķus nosacījumus, sēklas, kas citā valstī pavairotas no kādā dalībvalstī sertificētām bāzes sēklām, būtu jāsertificē kā sēklas, kas pavairotas minētajā dalībvalstī.

(28) Būtu jāparedz, ka trešās valstīs novāktu dārzeņu sēklu tirdzniecība Kopienā ir atļauta tikai tad, ja šīm sēklām ir tādas pašas garantijas kā sēklām, kas Kopienā ir oficiāli sertificētas un tiek tirgotas kā standarta sēklas un atbilst Kopienas noteikumiem.

(29) Laikposmos, kad apgāde ar dažādu kategoriju sertificētām sēklām ir apgrūtināta, uz laiku būtu jāpieļauj, ka tiek tirgotas tādu kategoriju sēklas, uz kurām attiecas prasības, kas nav tik stingras, un sēklu šķirnes, kas nav iekļautas kopējā šķirņu katalogā vai attiecīgās valsts šķirņu katalogā.

(30) Lai saskaņotu sertificēšanas un kontroles tehniskās metodes, ko izmanto dalībvalstīs, un varētu salīdzināt Kopienas teritorijā sertificētas un no trešām valstīm ievestas sēklas, dalībvalstīs būtu jāievieš Kopienas salīdzinošās pārbaudes, lai ik gadus a posteriori varētu pārbaudīt dažu šķirņu sēklas, kas atzītas par "bāzes sēklām", "sertificētām sēklām" un "standarta sēklām".

(31) Kopienas noteikumi nebūtu jāpiemēro sēklām, kas paredzētas eksportam uz trešām valstīm.

(32) Šīs direktīvas darbības jomai būtu jāaptver dažas sugas, kuras vienlaicīgi var būt rupjās barības augi vai eļļas augi, kā arī dārzeņi. Tomēr, ja kādas dalībvalsts teritorijā nav ierasta dažu sugu sēklu pavairošana vai tirdzniecība, būtu jāparedz, ka šī dalībvalsts tiek atbrīvota no pienākuma piemērot šo direktīvu konkrētajām sugām.

(33) Ir vēlams organizēt īslaicīgus eksperimentus, lai rastu labākus alternatīvus variantus dažiem šīs direktīvas noteikumiem.

(34) Šīs direktīvas izpildei vajadzīgie pasākumi būtu jāparedz saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto izpildes pilnvaru īstenošanas kārtību 6.

(35) Šī direktīva nevar ietekmēt dalībvalstu pienākumus attiecībā uz VI pielikuma B daļā minēto direktīvu pārņemšanas termiņiem,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Šī direktīva attiecas uz dārzeņu sēklu audzēšanu, kuras mērķis ir šo sēklu tirdzniecība, kā arī uz sēklu tirdzniecību Kopienā.

Tā neattiecas uz dārzeņu sēklām, attiecībā uz ko ir pierādīts, ka tās ir paredzētas eksportam uz trešām valstīm.

2. pants

1. Šajā direktīvā:

a) "tirdzniecība": izmantošanai komerciālos nolūkos paredzētu sēklu pārdošana, glabāšana ar mērķi pārdot, piedāvāšana pārdošanai un jebkura veida realizēšana, piegāde vai nodošana trešām personām par atlīdzību vai bez tās.

Par tirdzniecību neuzskata tādu sēklu apmaiņu, kas nav domātas šķirnes komerciālai izmantošanai, piemēram, turpmāk minētās darbības:

- sēklu piegāde oficiālām pārbaudes un kontroles iestādēm,

- sēklu piegāde pakalpojumu sniedzējiem pārstrādei vai iepakošanai ar noteikumu, ka pakalpojumu sniedzējs neiegūst īpašumtiesības uz šādi piegādātām sēklām.

Sēklu piegādi pakalpojumu sniedzējiem saskaņā ar atsevišķiem nosacījumiem, lai ražotu atsevišķas lauksaimniecības izejvielas rūpnieciskiem mērķiem, vai sēklu pavairošanu minētajiem mērķiem neuzskata par tirdzniecību ar noteikumu, ka pakalpojumu sniedzējs neiegūst īpašumtiesības nedz uz šādi piegādātām sēklām, nedz uz ievākto produktu. Sēklu piegādātājs iesniedz sertificēšanas iestādei ar pakalpojumu sniedzēju noslēgtā līguma attiecīgo daļu kopiju, kur norādīti standarti un nosacījumi, kam pašlaik atbilst piegādātās sēklas.

Nosacījumus šo noteikumu piemērošanai paredz saskaņā ar 46. panta 2. punktā paredzēto procedūru;

b) "dārzeņi": turpmāk minēto sugu augi, kas paredzēti lauksaimnieciskai vai dārzkopības ražošanai, bet ne dekoratīvam mērķiem:

Allium cepa L. Sīpoli

Allium porrum L. Puravi

Anthriscus cerefolium (L.) Hoffm. Kārveles

Apium graveolens L. Selerijas

Asparagus officinalis L. Sparģeļi

Beta vulgaris L. šķirne vulgaris Lapu bietes, mangoldi

Beta vulgaris L. šķirne conditiva Alef. Sarkanās bietes

Brassica oleracea L. convar. acephala (DC.) Alef. šķirne sabellica L. Virziņkāposti

Brassica oleracea L. convar. botrytis (L.) Alef. šķirne botrytis L. Ziedkāposti

Brassica oleracea L. convar. botrytis (L.) Alef. šķirne cymosa Duch. Sparģeļu kāposti

Brassica oleracea L. convar. oleracea šķirne gemmifera DC. Briseles kāposti

Brassica oleracea L. convar. capitata (L.) Alef. šķirne sabauda L. Savojas kāposti

Brassica oleracea L. convar. capitata (L.) Alef. šķirne alba DC. Galviņkāposti

Brassica oleracea L. convar. capitata (L.) Alef. šķirne rubra DC. Sarkanie galviņkāposti

Brassica oleracea L. convar. acephala (DC.) Alef. šķirne gongylodes L. Kolrābji

Brassica pekinensis (Lour.) Rupr. Ķīnas kāposti

Brassica rapa L. šķirne rapa Rāceņi

Capsicum annuum L. Sīvie dārzeņpipari

Cichorium endivia L. Endīvijas

Cichorium intybus L. (partim) Lapu cigoriņi, liellapu cigoriņi (itāļu cigoriņi), rūpnieciskie cigoriņi

Citrullus lanatus (Thunb.) Matsum. et Nakai Arbūzi

Cucumis melo L. Melones

Cucumis sativus L. Gurķi, kornišoni

Cucurbita maxima Duchesne Lielaugļu ķirbji

Cucurbita pepo L. Kabači

Cynara cardunculus L. Lapu artišoki

Daucus carota L. Burkāni

Foeniculum vulgare Miller Fenheļi

Lactuca sativa L. Dārza salāti

Lycopersicon lycopersicum (L.) Karsten ex Farw. Tomāti

Petroselinum crispum (Miller) Nyman ex A. W. Hill Pētersīļi

Phaseolus coccineus L. Ugunssarkanās pupiņas

Phaseolus vulgaris L. Baltās pupiņas

Pisum sativum L. (partim) Zirņi, izņemot lauka zirņus

Raphanus sativus L. Redīsi

Scorzonera hispanica L. Melnās saknes

Solanum melongena L. Baklažāni

Spinacia oleracea L. Spināti

Valerianella locusta (L.) Laterr. Lauka salāti

Vicia faba L. (partim) Cūku pupas

c) "bāzes sēklas": sēklas,

i) kas audzētas selekcionāra pārziņā saskaņā ar pieņemto šķirnes saglabāšanas praksi;

ii) kas paredzētas tādu sēklu ražošanai, kas ietilpst "sertificētu sēklu" kategorijā;

iii) kas, ievērojot 22. panta noteikumus, atbilst I un II pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem attiecībā uz bāzes sēklām, un

iv) kas oficiālā pārbaudē ir atzītas par iepriekš minētajiem nosacījumiem atbilstošām;

d) "sertificētas sēklas": sēklas,

i) kas iegūtas tieši no bāzes sēklām vai, pēc selekcionāra pieprasījuma, no sēklām, kuras iegūtas vienu paaudzi pirms bāzes sēklām, kuras var atbilst nosacījumiem, kas I un II pielikumā paredzēti bāzes sēklām, un kuras oficiālā pārbaudē ir atzītas par minētajiem nosacījumiem atbilstošām;

ii) kas galvenokārt paredzētas dārzeņu ražošanai;

iii) kas, ievērojot 22. panta b) punkta noteikumus, atbilst nosacījumiem, kas I un II pielikumā paredzēti attiecībā uz sertificētām sēklām;

iv) kas oficiālā pārbaudē ir atzītas par iepriekš minētajiem nosacījumiem atbilstošām;

v) uz ko attiecas oficiāla pēckontrole, ko veic izlases veidā, lai pārbaudītu šķirnes identitāti un tīrību;

e) "standarta sēklas": sēklas,

i) kam piemīt pietiekama šķirnes identitāte un tīrība;

ii) kas galvenokārt paredzētas dārzeņu ražošanai;

iii) kas atbilst II pielikuma nosacījumiem, un

iv) uz ko attiecas oficiāla pēckontrole, ko veic izlases veidā, lai pārbaudītu šķirnes identitāti un tīrību;

f) "oficiāli noteikumi": noteikumi, kurus paredzējušas

i) valsts iestādes; vai

ii) jebkura juridiska persona, kuras darbību reglamentē publiskās vai privātās tiesības un kas darbojas valsts pakļautībā; vai

iii) attiecībā uz palīgdarbībām, ko arī kontrolē valsts, jebkura fiziska persona, kas šim nolūkam ir atbilstoši zvērināta,

ar noteikumu, ka ii) un iii) apakšpunktā minētās personas negūst personisko labumu no šādiem pasākumiem;

g) "EK nelielie iepakojumi": sēklu iepakojumi, nepārsniedzot neto svara limitu

i) 5 kg dārzeņiem;

ii) 500 g sīpoliem, kārvelēm, sparģeļiem, lapu bietēm vai mangoldiem, sarkanajām bietēm, rāceņiem, arbūziem, lielaugļu ķirbjiem, kabačiem, burkāniem, redīsiem, melnām saknēm, spinātiem un lauka salātiem;

iii) 100 g visām pārējām dārzeņu sugām.

2. Grozījumus, kas izdarāmi sugu sarakstā 1.b punkta, pieņem saskaņā ar procedūru, kas paredzēta 46. panta 2. punktā.

3. Dažādu šķirņu tipus, komponentus ieskaitot, var precizēt un definēt saskaņā ar procedūru, kas paredzēta 46. panta 2. punktā.

3. pants

1. Dalībvalstis paredz, ka dārzeņu sēklas var sertificēt, pārbaudīt kā standarta sēklas un tirgot tikai tad, ja attiecīgā šķirne oficiāli apstiprināta vienā vai vairākās dalībvalstīs.

2. Katra dalībvalsts izveido vienu vai vairākus katalogus, kur sistematizētas šķirnes, kas ir oficiāli apstiprinātas sertificēšanai un standarta sēklām noteiktajai kontrolei un tirdzniecībai tās teritorijā. Katalogus sīkāk iedala:

a) pēc šķirnēm, kuru sēklas var sertificēt vai nu kā "bāzes sēklas" vai "sertificētās sēklas", vai arī pakļaut "standarta sēklām" noteiktajai kontrolei, un

b) pēc šķirnēm, kuru sēklas var kontrolēt vienīgi kā standarta sēklas.

Katalogus var izmantot jebkura persona.

3. Kopējo dārzeņu sugu šķirņu katalogu izveido, pamatojoties uz dalībvalstu nacionālajiem katalogiem, saskaņā ar 16. un 17. panta noteikumiem.

4. Dalībvalstis var paredzēt, ka kādas šķirnes apstiprināšana iekļaušanai kopējā katalogā vai kādas citas dalībvalsts katalogā ir līdzvērtīga apstiprinājumam, ko piešķir iekļaušanai pašu katalogos. Dalībvalstis, kas pieņem šādu noteikumu, ir brīvas no pienākumiem, kas paredzēti 7. pantā, 9. panta 4. punktā un 10. panta 2. līdz 5. punktā.

4. pants

1. Dalībvalstis gādā par to, lai šķirnes tiktu apstiprinātas tikai tad, ja tās ir atšķirīgas, stabilas un pietiekami viendabīgas.

Attiecībā uz rūpnieciskajiem cigoriņiem šķirnei jābūt pietiekami vērtīgai, lai to kultivētu un izmantotu.

2. Padomes Direktīvas 90/220/EEK 2. panta 1. un 2. punktā paredzēto ģenētiski modificēto šķirņu gadījumā attiecīgo šķirni apstiprina tikai tad, ja ir veikti visi attiecīgie pasākumi, lai novērstu apdraudējumus attiecībā uz cilvēku veselību un apkārtējo vidi.

3. Turklāt gadījumā, kad kāda auga šķirnes sēklas ir paredzēts izmantot kā pārtikas produktus vai pārtikas produkta sastāvdaļas, uz ko attiecas Regula (EK) Nr. 258/97, šie pārtikas produkti vai pārtikas sastāvdaļas nevar:

- apdraudēt patērētāju,

- maldināt patērētāju,

- atšķirties no pārtikas produktiem vai pārtikas sastāvdaļām, kuru aizstāšanai tās ir paredzētas, tādā mērā, ka to normāla lietošana uzturā uzturvielu ziņā būtu neizdevīga patērētājam.

4. Augu ģenētisko resursu saglabāšanai, kā precizēts 44. panta 2. punktā, dalībvalstis var atkāpties no apstiprināšanas kritērijiem, kas izklāstīti 1. punkta pirmajā daļā, ciktāl ir pieņemti īpaši nosacījumi saskaņā ar 46. pantā izklāstīto procedūru, ņemot vērā noteikumus 44. panta 3. punktā.

5. pants

1. Šķirne ir uzskatāma par atšķirīgu, ja neatkarīgi no tā, vai tās izcelsme no sākotnējās šķirnes būtu dabīga vai mākslīga, tā pēc vienas vai vairākām būtiskām pazīmēm skaidri nošķirama no jebkuras citas Kopienā pazīstamas šķirnes.

Šīm pazīmēm ir jābūt precīzi atpazīstamām un precīzi definējamām.

Kopienā pazīstama šķirne ir jebkura šķirne, kas brīdī, kad novērtējamās šķirnes apstiprināšanas pieteikums ir pienācīgi iesniegts:

- ir vai nu atrodama kopējā dārzeņu sugu šķirņu katalogā vai lauksaimniecības augu sugu šķirņu kopējā katalogā,

- vai arī, nebūdama iekļauta vienā no minētajiem katalogiem, konkrētajā dalībvalstī vai kādā citā dalībvalstī ir apstiprināta vai pieteikta apstiprināšanai vai nu sertificēšanai un tirdzniecībai, vai arī sertificēšanai attiecībā uz citām valstīm, vai arī standarta sēklām noteiktajai kontrolei,

ja vien visās attiecīgajās dalībvalstīs iepriekš minētie nosacījumi vairs nav spēkā pirms lēmums par novērtējamās šķirnes apstiprināšanas pieteikumu ir pieņemts.

2. Šķirne ir uzskatāma par stabilu, ja pēc secīgām pavairošanas darbībām vai katra cikla beigās (ja selekcionārs ir noteicis atsevišķu pavairošanas darbību ciklu) tā joprojām atbilst tās būtisko pazīmju definējumam.

3. Šķirne ir uzskatāma par pietiekami viendabīgu, ja augi, kas to veido, neņemot vērā retas novirzes, atbilstīgi šo augu vairošanās sistēmas īpatnībām, ir līdzīgi vai ģenētiski identiski attiecībā uz pazīmju kopumu, ko novērtē šim nolūkam.

6. pants

Dalībvalstis gādā par to, lai uz šķirnēm, kas nāk no citām dalībvalstīm, jo īpaši attiecībā uz apstiprināšanas procedūru attiektos tādas pašas prasības, kā tās, ko piemēro vietējām šķirnēm.

7. pants

1. Dalībvalstis paredz, ka šķirnes apstiprina pēc iznākumiem, kas oficiālās pārbaudēs, jo īpaši audzēšanas izmēģinājumos, gūti attiecībā uz pietiekamu pazīmju skaitu, lai šķirni varētu aprakstīt. Metodēm, ko izmanto pazīmju noteikšanai, ir jābūt precīzām un uzticamām. Lai noteiktu atšķirīgumu, audzēšanas izmēģinājumos iekļauj vismaz pieejamās salīdzināmās šķirnes, kas ir Kopienā pazīstamas šķirnes atbilstīgi 5. panta 1. punktam. Direktīvas 9. panta piemērošanas nolūkā iekļauj citas pieejamas salīdzināmas šķirnes. Attiecībā šķirnēm, kuru sēklas var kontrolēt vienīgi kā standarta sēklas, neoficiālo pārbaužu iznākumus un praktisku informāciju, kas gūta audzēšanas izmēģinājumos, var ņemt vērā attiecībā uz oficiālas pārbaudes rezultātiem.

Tomēr saskaņā ar procedūru, kas paredzēta 46. panta 2. punktā, var noteikt, ka no paredzētas dienas dažu dārzeņu šķirņu tipus apstiprina vienīgi, pamatojoties uz oficiālām pārbaudēm.

2. Saskaņā ar procedūru, kas paredzēta 46. panta 2. punktā, ņemot vērā pašreizējās zināšanas zinātnes un tehnoloģijas jomā, nosaka:

a) pazīmes, ko obligāti aptver dažādo šķirņu pārbaudes;

b) obligātās prasības attiecībā uz pārbaužu veikšanu.

3. Ja hibrīdu un sintētisko šķirņu pētīšanai ir jāveic ģenealoģisko komponentu pārbaude, dalībvalstis gādā par to, lai šīs pārbaudes rezultātus un ģenealoģisko komponentu aprakstu pēc selekcionāra pieprasījuma uzskatītu par konfidenciālu.

4. a) Attiecībā uz ģenētiski modificētu šķirni, kas minēta 4. panta 4. punktā, veic vides apdraudējuma novērtējumu, kas ir līdzvērtīgs tam, kas paredzēts Direktīvā 90/220/EEK.

b) Procedūras, kas garantē Direktīvā 90/220/EEK ieviestajam līdzvērtīgu vides apdraudējuma un citu attiecīgo elementu novērtējumu pēc Komisijas priekšlikuma ievieš ar Padomes regulu, balstoties uz atbilstīgu tiesisko pamatojumu Līgumā. Līdz šīs regulas spēkā stāšanās dienai ģenētiski modificētas šķirnes apstiprina iekļaušanai valsts katalogā tikai pēc tam, kad tās ir apstiprinātas tirdzniecībai saskaņā ar Direktīvu 90/220/EEK.

c) Direktīvas 90/220/EEK 11. līdz 18. pantu vairs nepiemēro ģenētiski modificētām šķirnēm pēc tam, kad stājusies spēkā b) apakšpunktā minētā regula.

d) Sīki izstrādātus tehniskos un zinātniskos noteikumus par to, kā īstenojams apdraudējuma novērtējums, pieņem saskaņā ar 46. panta 2. punktā minēto procedūru.

5. a) Dalībvalstis gādā par to, lai šķirne, ko paredzēts izmantot šajā punktā izklāstītajam mērķim, apstiprinātu tikai tad,

- ja attiecīgais pārtikas produkts vai pārtikas sastāvdaļa jau ir atļauta saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 258/97 vai

- ja Regulā (EK) Nr. 258/97 minētos lēmumus par atļauju piešķiršanu pieņem saskaņā ar procedūru, kas paredzēta 46. panta 2. punktā.

b) Gadījumā, kas paredzēts a) apakšpunkta otrajā ievilkumā, vērā ņem 4. panta 5. punktā noteiktos kritērijus un Regulā (EK) 258/97 izvirzītos novērtēšanas principus.

c) Sīki izstrādātus tehniskos un zinātniskos noteikumus par to, kā īstenojami b) apakšpunktā paredzētie pasākumi, pieņem saskaņā ar procedūru, kas paredzēta 46. panta 2. punktā.

8. pants

Dalībvalstis paredz, ka pieteikuma iesniedzējs, iesniedzot šķirnes apstiprinājuma pieteikumu, obligāti norāda, vai apstiprinājuma pieteikums nav jau sniegts kādā citā dalībvalstī, uz kuru dalībvalsti tas attiecās un šā pieteikuma iznākumu.

9. pants

1. Dalībvalstis gādā par to, lai oficiāli tiktu publicēts to teritorijā apstiprināto šķirņu katalogs, un, ja ir vajadzīga šķirnes uzturoša audzēšana, pašu valstī atbildīgo personu vārdi. Ja vairākas personas atbild par kādas šķirnes uzturēšanu, to vārdi nav jāpublicē. Ja vārdi netiek publicēti, katalogā norāda iestādi, kuras rīcībā ir par šķirnes uzturēšanu atbildīgo personu vārdu saraksts.

2. Apstiprinot kādu šķirni, dalībvalstis gādā par to, ka šai šķirnei citās dalībvalstīs, ciktāl tas ir iespējams, ir viens un tas pats nosaukums.

Ja ir zināms, ka kādas šķirnes sēklas vai pavairošanas materiālu realizē citā valstī ar citu nosaukumu, tad šo nosaukumu arī norāda katalogā.

Attiecībā uz šķirnēm, kas iegūtas no šķirnēm, kuru oficiālais apstiprinājums noteikts saskaņā ar 12. panta 3. punkta otro un trešo daļu un kas apstiprinātas vienā vai vairākās dalībvalstīs, piemērojot oficiālos pasākumus, kas paredzēti minētajā noteikumā, saskaņā ar procedūru, kas paredzēta 46. panta 2. punktā, var nolemt, ka visas dalībvalstis, kas īstenojušas šo apstiprinājumu, nodrošina, ka šīm šķirnēm ir nosaukumi, kas noteikti pēc vienas un tās pašas procedūras un atbilstīgi principiem še turpmāk.

3. Dalībvalstis, ņemot vērā pieejamo informāciju, cita starpā gādā par to, lai šķirnei, kas nav skaidri nošķirama:

- no kādas šķirnes, kas iepriekš apstiprināta konkrētajā dalībvalstī vai kādā citā dalībvalstī, vai

- no kādas citas šķirnes, kura ir novērtēta attiecībā uz atšķirīgumu, stabilitāti un viendabīgumu saskaņā ar noteikumiem, kas atbilst šīs direktīvas noteikumiem, bet nav Kopienā zināma šķirne atbilstīgi 5. panta 1. punktam,

būtu minētās šķirnes nosaukums. Šo noteikumu nepiemēro, ja minētais nosaukums varētu maldināt vai radīt neizpratni par attiecīgo šķirni vai arī ja citi fakti, ievērojot attiecīgās dalībvalsts noteikumu kopumu attiecībā uz šķirņu nosaukumiem, liedz tā izmantojumu, vai arī ja šā nosaukuma brīvs izmantojums attiecībā uz šo šķirni nav iespējams sakarā ar trešo pušu tiesībām.

4. Dalībvalstis par katru apstiprināto šķirni sagatavo īpašu datni, kurā ir šķirnes apraksts un skaidrs visu to faktu kopsavilkums, pamatojoties uz kuriem sniegts apstiprinājums. Šķirņu apraksts attiecas uz augiem, kas tieši cēlušies no sēklām, kas ietilpst kategorijā "sertificētas sēklas" vai "standarta sēklas".

5. Dalībvalstis gādā par to, lai apstiprinātas ģenētiski modificētas šķirnes kā tādas tiktu skaidri norādītas šķirņu katalogā. Tās gādā arī par to, lai katra persona, kas tirgo šādu šķirni, savā pārdošanas katalogā skaidri norādītu, ka šķirne ir ģenētiski modificēta.

6. Attiecībā uz šķirnes nosaukuma atbilstību piemēro 63. pantu Padomes 1994. gada 27. jūlija Regulā (EK) Nr. 2100/94 par Kopienas augu šķirņu aizsardzības tiesībām 7.

Sīki izstrādātus īstenošanas noteikumus attiecībā uz šķirņu nosaukuma atbilstību var pieņemt saskaņā ar procedūru, kas paredzēta 46. panta 2. punktā.

10. pants

1. Par katru iesniegtu vai atsauktu kādas šķirnes apstiprinājuma pieteikumu, katru ierakstu kādā šķirņu katalogā, kā arī dažādus tā grozījumus tūlīt paziņo pārējām dalībvalstīm un Komisijai.

2. Dalībvalstis attiecībā uz katru jaunu apstiprinātu šķirni nosūta pārējām dalībvalstīm un Komisijai īsu apstiprināšanas procedūrā konstatēto tai raksturīgo pazīmju aprakstu. Pēc pieprasījuma tās paziņo arī pazīmes, kas šo šķirni ļauj nošķirt no citām līdzīgām šķirnēm.

3. Katra dalībvalsts glabā pārējām dalībvalstīm un Komisijai pieejamas 9. panta 4. punktā minētās datnes par apstiprinātajām šķirnēm un šķirnēm, kuru apstiprinājums ir anulēts. Attiecībā uz šīm datnēm savstarpēji sniegtā informācija uzskatāma par konfidenciālu.

4. Dalībvalstis gādā par to, lai apstiprinājuma datnes personīgi un ekskluzīvi būtu pieejamas katrai personai, kas pierādījusi likumīgu interesi šajā sakarā. Šie noteikumi nav piemērojami, kad saskaņā ar 7. panta 3. punktu dati uzskatāmi par konfidenciāliem.

5. Kad tiek noraidīts vai anulēts kādas šķirnes apstiprinājums, attiecīgo pārbaužu rezultātus paziņo attiecīgajām personām ar pieņemto lēmumu.

11. pants

1. Dalībvalstis paredz, ka apstiprinātās šķirnes saglabājamas saskaņā ar pieņemto šķirnes uzturēšanas praksi.

2. Šķirnes uzturēšanai vienmēr ir jābūt kontrolējamai, pateicoties ierakstiem reģistros, ko veic par šķirni atbildīgā persona vai personas. Šiem ierakstiem ir jāaptver arī visu to paaudžu produkcija, kas izaudzētas pirms bāzes sēklām.

3. Paraugus var prasīt personai, kura atbild par šķirni. Vajadzības gadījumā šādus paraugus var ņemt oficiāli.

4. Ja uzturēšanu veic kādā dalībvalstī, kas nav dalībvalsts, kur šķirne apstiprināta, attiecīgās dalībvalstis cita citai sniedz administratīvu palīdzību attiecībā uz kontroli.

12. pants

1. Apstiprinājums ir spēkā uz laiku, kura termiņš ir desmitā kalendārā gada beigas pēc apstiprinājuma.

Apstiprinājumi, ko bijušās Vācijas Demokrātiskās Republikas iestādes pirms Vācijas apvienošanās piešķīrušas šķirnēm, ir spēkā vēlākais līdz brīdim, kad beidzas desmitais kalendāra gads pēc to iekļaušanas šķirņu katalogā, kuru saskaņā ar 3. panta 1. punktu ir sastādījusi Vācijas Federatīvā Republika.

2. Šķirnes apstiprinājumus var periodiski atjaunot, ja to attaisno tas, ka šķirne joprojām tiek audzēta pietiekami plaši, vai arī ja tā būtu jāsaglabā auga ģenētisko resursu saglabāšanas nolūkiem, ja vien joprojām ir izpildītas prasības, kas noteiktas attiecībā uz atšķirīgumu, viendabīgumu un stabilitāti, vai kritēriji, kas noteikti saskaņā ar 44. panta 2. un 3. punktu. Izņemot gadījumu attiecībā uz augu ģenētiskajiem resursiem 44. panta nozīmē pieteikumus par atjaunošanu iesniedz ne vēlāk kā divus gadus pirms apstiprinājuma termiņa beigām.

3. Apstiprinājuma termiņu provizoriski pagarina līdz brīdim, kamēr pieņem lēmumu par apstiprinājuma atjaunojuma pieteikumu.

Šķirnēm, kuras ir apstiprinātas līdz 1972. gada 1. jūlijam vai, Dānijā, Īrijā un Apvienotajā Karalistē, līdz 1973. gada 1. janvārim, 1. punkta pirmajā daļā minēto laika posmu saskaņā ar procedūru, kas paredzēta 46. panta 2. punktā, atsevišķām šķirnēm var pagarināt vēlākais līdz 1990. gada 30. jūnijam, ja līdz 1982. gada 1. jūlijam ir paredzēti Kopienas līmenī organizētie oficiālie pasākumi, lai nodrošinātu to, ka tiek ievēroti nosacījumi, kas paredzēti to apstiprinājuma atjaunošanai vai atvasināto šķirņu apstiprinājumam.

Attiecībā uz Grieķiju, Spāniju un Portugāli, pēc šo dalībvalstu lūguma un saskaņā ar procedūru, kas paredzēta 46. panta 2. punktā, var noteikt, ka apstiprinājuma perioda termiņš dažām šķirnēm, kuras šajās dalībvalstīs ir apstiprinātas līdz 1986. gada 1. janvārim, ir 1990. gada 30. jūnijs, un attiecīgās šķirnes var iekļaut otrajā daļā minētajos oficiālajos pasākumos.

13. pants

1. Dalībvalstis gādā par to, lai tiktu novērstas jebkādas šaubas, kas pēc kādas šķirnes apstiprinājuma radušās attiecībā uz tās atšķirīguma vai nosaukuma novērtējumu brīdī, kad to apstiprināja.

2. Kad pēc kādas šķirnes apstiprināšanas tiek konstatēts, ka atšķirīguma nosacījums atbilstoši 5. pantam nav izpildīts apstiprinājuma brīdī, apstiprinājumu aizstāj ar kādu citu lēmumu, vajadzības gadījumā ar atsaukumu, atbilstoši šai direktīvai.

Ar šo citu lēmumu attiecīgo šķirni no sākotnējā apstiprinājuma dienas vairs neuzskata par Kopienā pazīstamu šķirni atbilstoši 5. panta 1. punktam.

3. Kad pēc kādas šķirnes apstiprināšanas tiek konstatēts, ka tās nosaukums atbilstoši 9. pantam nebija pieņemams apstiprinājuma brīdī, nosaukumu pielāgo tā, lai tas atbilstu šai direktīvai. Dalībvalstis var pieļaut, ka iepriekšējais nosaukums uz laiku tiek izmantots kā papildu nosaukums. Sīki izstrādātus noteikumus, saskaņā ar kuriem iepriekšējo nosaukumu var izmantot kā papildu nosaukumu, var noteikt saskaņā ar procedūru, kas paredzēta 46. panta 2. punktā.

4. Sīki izstrādātus īstenošanas noteikumus 1., 2. un 3. apakšpunktam, var noteikt saskaņā ar procedūru, kas paredzēta 46. panta 2. punktā.

14. pants

1. Dalībvalstis gādā par to, ka kādas šķirnes apstiprinājums tiek anulēts:

a) ja, veicot pārbaudes, tiek pierādīts, ka šķirne vairs nav atšķirīga, stabila vai pietiekami viendabīga;

b) ja to pieprasa par šķirni atbildīgā persona vai personas, ja vien netiek nodrošināta šķirnes uzturēšana.

2. Dalībvalstis var anulēt kādas šķirnes apstiprinājumu,

a) ja netiek ievēroti normatīvie un administratīvie akti, kas pieņemti, ievērojot šo direktīvu;

b) ja apstiprinājuma pieteikuma iesniegšanas brīdī vai veicot pārbaudi, tika sniegtas nepatiesas vai maldinošas ziņas par faktiem, pamatojoties uz kuriem tika piešķirts apstiprinājums.

15. pants

1. Dalībvalstis gādā par to, ka kāda šķirne tiktu svītrota no to katalogiem, ja šīs šķirnes apstiprinājums ir anulēts vai ja ir beidzies apstiprinājuma termiņš.

2. Dalībvalstis attiecībā uz pašu teritoriju var piešķirt periodu sertificēšanai un standarta sēklu kontrolei un sēklu tirdzniecībai vēlākais līdz 30. jūnijam trešajā gada pēc apstiprinājuma termiņa beigām.

Šķirnēm, kas saskaņā ar 16. panta 1. apakšpunktu ir atrodamas kopējā šķirņu katalogā, kas minēts 17. pantā, termiņu, kas izbeidzas vēlākais atbilstoši termiņiem, kurus saskaņā ar pirmo daļu ir piešķīrušas dažādās apstiprinājuma dalībvalstis, piemēro tirdzniecībai visās dalībvalstīs, ja vien attiecīgās šķirnes sēklām nepiemēro nekādu tirdzniecības ierobežojumu attiecībā uz šķirni.

3. Attiecībā uz šķirnēm, kuru apstiprinājums atjaunots saskaņā ar 12. panta 3. punktu, dalībvalstis var atļaut līdz 1994. gada 30. jūnijam izmantot nosaukumus, kas ir izmantoti līdz atjaunošanai.

16. pants

1. Dalībvalstis nodrošina, ka no 17. pantā minētās publikācijas dienas uz to šķirņu sēklām, kas ir apstiprinātas saskaņā ar šo direktīvu vai saskaņā ar principiem, kas atbilst šīs direktīvas principiem, neattiecas nekādi tirdzniecības ierobežojumi attiecībā uz šķirni.

2. Var pieļaut, ka dalībvalstis pēc pieteikuma, ko izskata saskaņā ar procedūru, kas paredzēta 46. panta 2. punktā, un procedūru, kas paredzēta 46. panta 3. punktā, attiecībā uz ģenētiski modificētām šķirnēm, var aizliegt šķirnes izmantojumu visā savā teritorijā vai tās daļā vai paredzēt atbilstošus nosacījumus šķirnes audzēšanai vai, b) apakšpunktā paredzētajos gadījumos, nosacījumus to produktu izmantošanai, kas iegūti šādā audzēšanā:

a) ja ir konstatēts, ka šķirnes audzēšana varētu no fitosanitārā viedokļa kaitēt citu šķirņu vai sugu audzēšanai, vai

b) ja ir citi iepriekš neminēti pamatoti iemesli vai tādi iemesli, kas, iespējams, ir izvirzīti 10. panta 2. punktā minētās procedūras laikā, uzskatīt, ka šķirne apdraud cilvēku veselību vai vidi.

17. pants

Atbilstoši dalībvalstu sniegtajai informācijai un pēc tās saņemšanas, Komisija gādā par to, lai Eiropas Kopienu Oficiālā Vēstneša C sērijā ar nosaukumu "Kopējais lauksaimniecības augu sugu šķirņu katalogs" tiktu publicētas visas tās šķirnes, uz kuru sēklām saskaņā ar 16. pantu nepiemēro tirdzniecības ierobežojumus attiecībā uz šķirni, kā arī 9. panta 1. punktā paredzētās norādes attiecībā uz personu vai personām, kuras atbild par šķirnes uzturēšanu. Publicētajā paziņojumā norāda dalībvalstis, kuras ir saņēmušas atļauju saskaņā ar 16. panta 2. punktu vai saskaņā ar 18. pantu.

Publicētajā paziņojumā uzskaita tās šķirnes, kam piemēro periodu saskaņā ar 15. panta 2. punkta otro daļu. Šajā sarakstā norāda šā perioda ilgumu un, vajadzības gadījumā, arī dalībvalstis, attiecībā uz ko šis periods nav spēkā.

Publicētajā paziņojumā skaidri norāda tās šķirnes, kas ir ģenētiski modificētas.

18. pants

Ja ir konstatēts, ka kādas kopējā šķirņu katalogā iekļautas šķirnes audzēšana kādā dalībvalstī varētu būt no fitosanitārā viedokļa kaitīga citu šķirņu vai sugu audzēšanai vai apdraudēt vidi vai cilvēku veselību, var pieļaut, ka šī dalībvalsts pēc pieprasījuma saskaņā ar saskaņā ar procedūru, kas paredzēta 46. panta 2. punktā, vai procedūru, kas paredzēta 46. panta 3. punktā, attiecībā uz ģenētiski modificētu šķirni, aizliedz minētās šķirnes sēklu vai pavairošanas materiāla tirdzniecību visā tās teritorijā vai tās daļā. Kritiskā gadījumā, kad pastāv kaitīgu organismu izplatīšanās draudi vai ir apdraudēta cilvēku veselība vai vide, attiecīgā dalībvalsts, tiklīdz ir iesniegts pieteikums, var ieviest šo aizliegumu līdz brīdim, kad pieņemts galīgais lēmums. Šo lēmumu pieņem trijos mēnešos saskaņā ar procedūru, kas paredzēta 46. panta 2. punktā, vai procedūru, kas paredzēta 46. panta 3. punktā, attiecībā uz ģenētiski modificētu šķirni.

19. pants

Ja apstiprinājums attiecībā uz kādu šķirni vairs nav spēkā kādā dalībvalstī, kura sākotnēji apstiprinājusi minēto šķirni, viena vai vairākas citas dalībvalstis var saglabāt šīs šķirnes apstiprinājumu, ar noteikumu, ka to teritorijā joprojām tiek ievērotas apstiprinājumam izvirzītās prasības. Ja attiecīgā šķirne ir šķirne, kurai ir vajadzīga šķirni uzturošā audzēšana, tai ir jābūt nodrošinātai arī turpmāk.

20. pants

1. Dalībvalstis paredz, ka rūpniecisko cigoriņu sēklas var laist tirgū tikai tad, ja tās ir oficiāli sertificētas kā "bāzes sēklas" vai "sertificētas sēklas".

2. Dalībvalstis paredz, ka citu dārzeņu sugu sēklas var laist tirgū tikai tad, ja tās ir vai nu oficiāli sertificētas "bāzes sēklas" vai "sertificētas sēklas", vai arī standarta sēklas.

3. Tomēr saskaņā ar procedūru, kas paredzēta 46. panta 2. punktā, var paredzēt, ka no noteiktas dienas dažu sugu dārzeņu sēklas var laist tirgū tikai tad, ja tās ir oficiāli sertificētas "bāzes sēklas" vai "sertificētas sēklas".

4. Dalībvalstis gādā par to, lai sēklu oficiālās pārbaudes tiktu veiktas saskaņā ar pašreiz starptautiski izmantotajām metodēm tiktāl, cik šādas metodes pastāv.

21. pants

Neatkarīgi no 20. panta 1. un 2. punkta dalībvalstis paredz, ka tirgū var laist:

- sēklas, ko izaudzē paaudzēs pirms bāzes sēklām, un

- neapstrādātas sēklas, kas audzētas un tirgotas pārstrādei, ar noteikumu, ka ir nodrošināta sēklu identitāte.

22. pants

Atkāpjoties no 20. panta noteikumiem, dalībvalstis tomēr var pieļaut:

a) tādu bāzes sēklu oficiālu sertificēšanu un tirdzniecību, kas neatbilst nosacījumiem II pielikumā attiecībā uz dīgtspēju. Šajā gadījumā paredz visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka piegādātājs garantē konkrētu dīgtspēju, ko tas tirdzniecības mērķiem norāda uz īpašas etiķetes, uz kuras ir viņa vārds, adrese un sēklu partijas identifikācijas numurs;

b) lai nodrošinātu ātru apgādi ar sēklām, "bāzes sēklu" un "sertificētu sēklu" kategorijai atbilstošu sēklu oficiālu sertificēšanu un laišanu tirgū līdz pirmajam pircējam, neraugoties uz to, ka nav pabeigta oficiālā pārbaude par atbilstību II pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem attiecībā uz dīdzību. Sertificējumu piešķir tikai, ja ir iesniegts pagaidu analītisks ziņojums par sēklām un ar noteikumu, ka ir norādīts pirmā saņēmēja vārds un adrese; veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka piegādātājs garantē pagaidu analīzē apliecināto dīdzību; šo dīdzību tirdzniecības mērķiem norāda uz īpašas etiķetes, uz kuras ir piegādātāja vārds, adrese un partijas identifikācijas numurs.

Šie noteikumi neattiecas uz sēklām, kas ir ievestas no trešām valstīm, izņemot gadījumus, kad 36. pantā attiecībā uz pavairošanu ārpus Kopienas ir noteikts citādi.

Dalībvalstis, kas izmanto atkāpi, kura paredzēta a) vai b) apakšpunktā, cita citai sniedz administratīvu palīdzību attiecībā uz kontroli.

23. pants

1. Neatkarīgi no 20. panta 1. un 2. punkta dalībvalstis var:

a) atļaut to teritorijā reģistrētiem ražotājiem laist tirgū nelielus sēklu daudzumus zinātniskiem mērķiem vai selekcijai;

b) atļaut to teritorijā reģistrētiem selekcionāriem un to pārstāvjiem uz laiku tirgot sēklas, kas pieder šķirnei, attiecībā uz ko vismaz vienā dalībvalstī ir iesniegts pieteikums iekļaušanai valsts katalogā un par kuru ir iesniegta speciāla tehniska informācija.

2. Nosacījumus, ar kādiem dalībvalstis var piešķirt iepriekš b) apakšpunktā minētās atļaujas, nosaka saskaņā ar procedūru, kas paredzēta 46. panta 2. punktā, jo īpaši attiecībā uz datu savākšanu, datu veidu, šķirnes uzglabāšanu un nosaukumu, kā arī iepakojumu marķēšanu.

3. Atļaujas, ko līdz 1998. gada 14. decembrim dalībvalstis ir piešķīrušas pašu teritorijā reģistrētiem ražotājiem 1. punktā definētajiem nolūkiem, paliek spēkā līdz 2. punktā minēto noteikumu pieņemšanai. Pēc tam visām šīm atļaujām jāsaskan ar noteikumiem, kas paredzēti saskaņā ar 2. punktu.

24. pants

Attiecībā uz I un II pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem, dalībvalstis var izvirzīt papildu vai stingrākas prasības to teritorijā ražotu sēklu sertificēšanai.

25. pants

1. Dalībvalstis paredz, ka paraugus sēklu pārbaudei sertificēšanas nolūkā un pēckontrolei ņem oficiāli, izmantojot atbilstošas metodes.

Šos noteikumus piemēro arī tad, kad standarta sēklu paraugi tiek oficiāli ņemti pēckontrolei.

2. Sēklu pārbaudei sertificēšanas nolūkā un pēckontroles testu veikšanai paraugus ņem no viendabīgām partijām; partijas maksimālais svars un parauga minimālais svars ir norādīts III pielikumā.

26. pants

1. Dalībvalstis pieprasa, lai bāzes sēklas, sertificētās sēklas un standarta sēklas pārdotu tikai pietiekami viendabīgās partijās un zīmogotos iepakojumos, uz kuriem ir plomba un marķējumi, kā noteikts 27. un 28. pantā.

2. Dalībvalstis attiecībā uz nelielu daudzumu tirdzniecību galapatērētājam var paredzēt atkāpes no 1. punkta noteikumiem attiecībā uz iepakojumu, zīmogošanu un marķēšanu.

3. Neatkarīgi no 1. punkta dalībvalstis var atļaut pašu ražotājiem laist tirgū vienas tās pašas sugas dažādu šķirņu standarta sēklu maisījumu nelielus iepakojumus. Sugas, uz kurām attiecas šis noteikums, noteikumus par nelielo iepakojumu maksimālo izmēru un marķēšanas prasības nosaka saskaņā ar procedūru, kas paredzēta 46. panta 2. punktā.

27. pants

1. Dalībvalstis pieprasa, lai bāzes sēklu un sertificētu sēklu iepakojumi, kas nav EK nelielie iepakojumi, būtu aizzīmogoti oficiāli vai oficiālā uzraudzībā tādā veidā, lai tos nevarētu atvērt, nesabojājot iepakojuma zīmogošanas sistēmu vai neatstājot aizskāruma pēdas vai nu uz oficiālās etiķetes, kas minēta 28. panta 1. punktā, vai arī uz iepakojuma.

Lai nodrošinātu iepakojuma aizzīmogošanu, zīmogošanas sistēmā obligāti ietilpst vai nu oficiālā etiķete, vai arī oficiāla zīmoga uzlikšana.

Otrajā daļā noteiktie pasākumi nav vajadzīgi, ja lieto vienreizēju zīmogošanas sistēmu.

Saskaņā ar 46. panta 2. punktā minēto procedūru var noteikt, vai konkrētā iepakojuma zīmogošanas sistēma atbilst šīs daļas noteikumiem.

2. Oficiāli aizzīmogotus iepakojumus nevar zīmogot atkārtoti, vienu reizi vai vairākkārt, ja vien to nedara oficiāli vai oficiālā uzraudzībā. Ja iepakojumus aizzīmogo atkārtoti, uz 28. panta 1. punktā paredzētās etiķetes norāda atkārtotas aizzīmogošanas faktu, datumu un atbildīgo iestādi.

3. Dalībvalstis pieprasa, lai standarta sēklu iepakojumi un nelielie sertificētu sēklu iepakojumi būtu aizzīmogoti tā, ka tos nevar atvērt, nesabojājot iepakojuma zīmogošanas sistēmu vai neatstājot aizskāruma pēdas vai nu uz 28. panta 3. punktā minētās etiķetes, vai arī uz iepakojuma. Izņemot nelielos iepakojumus, tiem ir arī plomba vai līdzvērtīgs aizzīmogojums, ko piestiprina persona, kas atbild par etiķešu piestiprināšanu. Saskaņā ar procedūru, kas paredzēta 46. panta 2. punktā, var noteikt, vai konkrēta iepakojuma zīmogošanas sistēma atbilst šīs daļas noteikumiem. Sertificēto sēklu nelielos iepakojumus aizzīmogo atkārtoti tikai oficiālā uzraudzībā.

4. Dalībvalstis var paredzēt atkāpes no 1. un 2. punkta attiecībā uz nelieliem pašu teritorijā aizzīmogotiem bāzes sēklu iepakojumiem. Nosacījumus attiecībā uz šīm atkāpēm var noteikt saskaņā ar procedūru, kas paredzēta 46. panta 2. punktā.

28. pants

1. Izņemot gadījumus, kad sertificētas sēklas ir mazos EK iepakojumos, dalībvalstis pieprasa, lai bāzes sēklu un sertificētu sēklu iepakojumi:

a) ārpusē būtu marķēti ar oficiālu etiķeti, kas nav iepriekš lietota, atbilst IV pielikuma A daļā izklāstītajiem nosacījumiem un sniedz ziņas vienā no Kopienas oficiālajām valodām. Caurspīdīgiem iepakojumiem etiķete var būt iekšpusē ar noteikumu, ka to var izlasīt. Etiķetes krāsa bāzes sēklām ir balta un sertificētām sēklām - zila. Lietojot etiķeti ar caurumu auklai, tās piestiprināšana vienmēr ir jānodrošina ar oficiālu zīmogu. Ja 22. pantā paredzētajos gadījumos bāzes sēklas neatbilst II pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem attiecībā uz dīgtspēju, šo faktu norāda uz etiķetes. Ir atļauta oficiālu uzlīmju lietošana. Saskaņā ar 46. panta 2. punktā minēto procedūru var atļaut, ka uz iepakojuma oficiālā uzraudzībā neizdzēšami pēc etiķetes parauga tiek iespiestas paredzētās norādes;

b) ietvertu oficiālu dokumentu tādā pašā krāsā, kā etiķete, kurā būtu norādīta vismaz IV pielikuma A daļas a) punkta 4. līdz 7. apakšpunktā prasītā informācija. Šo dokumentu sastāda tā, lai to nevarētu sajaukt ar a) apakšpunktā minēto oficiālo etiķeti. Šis dokuments nav obligāts, ja informācija ir neizdzēšamā drukā iespiesta uz iepakojuma vai ja saskaņā ar a) apakšpunkta noteikumiem ir lietota uzlīme vai etiķete no nenoplēšama materiāla.

2. Dalībvalstis var paredzēt atkāpes no 1. punkta attiecībā uz pašu teritorijā zīmogotiem nelieliem iepakojumiem. Nosacījumus attiecībā uz šīm atkāpēm var noteikt saskaņā ar procedūru, kas paredzēta 46. panta 2. punktā.

3. Uz standarta sēklu iepakojumiem un uz nelieliem "sertificētu sēklu" sēklu iepakojumiem saskaņā ar norādēm IV pielikuma B daļā ir piegādātāja etiķete vai drukāts vai iespiests uzraksts vienā no oficiālajām Kopienas valodām. Sertificētām sēklām etiķetes krāsa ir zila, bet standarta sēklām - tumši dzeltena.

Izņemot nelielos standarta sēklu iepakojumus, ar šo noteikumu paredzēto vai atļauto informāciju strikti nošķir no jebkuras citas informācijas uz etiķetes vai iepakojuma, tostarp 30. pantā minētās informācijas.

Pēc 1992. gada 30. jūnija saskaņā ar procedūru, kas paredzēta 46. panta 2. punktā, var nolemt, ka visu vai dažu sugu standarta sēklu nelieliem iepakojumiem būtu jāpiemēro šī prasība un ka paredzētā vai atļautā informācija kā citādi būtu jānošķir no kādas citas informācijas, ja uz etiķetes vai iepakojuma ir skaidri norādīta raksturīgā pazīme.

4. Šķirnēm, kuras 1970. gada 1. jūlijā ir plaši pazīstamas, etiķetē cita starpā var būt norāde uz šķirnes uzturēšanu, kas deklarēta vai tiks deklarēta saskaņā ar 41. panta 2. punkta noteikumiem. Ir aizliegts atsaukties uz kādām īpašām pazīmēm, kas varētu būt saistītas ar šķirnes uzturēšanu.

Attiecīgais datums ir:

- 1973. gada 1. janvāris Dānijai, Īrijai un Apvienotajai Karalistei,

- 1986. gada 1. marts Spānijai.

Šī atsauce seko šķirnes nosaukumam, no kura tā ir skaidri nodalīta, vēlams ar domuzīmi. Tai nepiešķir lielāku nozīmi, kā šķirnes nosaukumam.

29. pants

Dalībvalstis paredz visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu sēklu identitātes kontroli sertificētu sēklu nelielo iepakojumu gadījumā, jo īpaši brīdī, kad tiek nošķirtas sēklu partijas. Šajā sakarā tās var pieprasīt, lai nelielos iepakojumus, ko fasē to teritorijā, aizzīmogo oficiāli vai oficiālā pārraudzībā.

30. pants

1. Saskaņā ar 46. panta 2. punktā minēto procedūru var noteikt, ka gadījumos, kas nav paredzēti šajā direktīvā, uz visu veidu bāzes sēklu, sertificētu sēklu vai standarta sēklu iepakojumiem ir piegādātāja etiķete (kas var būt vai nu atsevišķi no oficiālās etiķetes, vai arī kā piegādātāja informācija, kas uzdrukāta tieši iepakojumam).

Ziņas, kam jābūt uz visām šīm etiķetēm, arī nosaka saskaņā ar 46. panta 2. punktā minēto procedūru.

2. Attiecībā uz bāzes sēklām un sertificētām sēklām, etiķetei vai 1. punktā minētajai uzdrukai jābūt tā izstrādātām, lai tās nevarētu sajaukt ar 28. panta 1. punktā minēto oficiālo etiķeti.

31. pants

Attiecībā uz ģenētiski modificētas šķirnes sēklām uz jebkādas oficiālas vai citādas etiķetes vai dokumenta, kas ir piestiprināts vai pievienots sēklu partijai, saskaņā ar šīs direktīvas noteikumiem ir skaidri norādīts, ka šķirne ir ģenētiski modificēta.

32. pants

Dalībvalstis paredz, ka vai nu uz oficiālās etiķetes, vai arī uz piegādātāja etiķetes, kā arī uz iepakojuma vai tā iekšpusē ir jābūt norādei uz katru bāzes sēklu, sertificētu sēklu vai standarta sēklu ķīmisku apstrādi. Nelieliem iepakojumiem šīs norādes var būt tieši uz iepakojuma vai tā iekšpusē.

33. pants

Meklējot labākus alternatīvos variantus dažiem šīs direktīvas noteikumiem, var tikt pieņemts lēmums uz laiku un ar īpašiem nosacījumiem organizēt eksperimentus Kopienas līmenī saskaņā ar 46. panta 2. punktā minētajiem noteikumiem.

Šādu eksperimentu sakarā dalībvalstis var atbrīvot no dažām šajā direktīvā paredzētām saistībām. Šāda atbrīvojuma darbības jomu nosaka, atsaucoties uz noteikumiem, uz kuriem to attiecina. Eksperimenta ilgums nepārsniedz septiņus gadus.

34. pants

1. Dalībvalstis nodrošina, ka sēklas, kas laistas tirgū saskaņā ar šīs direktīvas noteikumiem, ne obligāti, ne fakultatīvi netiek pakļautas nekādiem tirdzniecības ierobežojumiem saistībā ar to pazīmēm, pārbaudes nosacījumiem, marķēšanu un zīmogošanu, izņemot ierobežojumus, kas paredzēti šajā vai kādā citā direktīvā.

2. Līdz brīdim, kad saskaņā ar 20. panta 3. punktu ir pieņemts lēmums, katra dalībvalsts pēc pašas iesniegta pieprasījuma saskaņā ar 46. panta 2. punktā minēto procedūru var saņemt atļauju noteikt, ka no šim nolūkam paredzētiem datumiem dažu dārzeņu sugu sēklas var laist tirgū vienīgi tad, ja tās ir oficiāli sertificētas kā "bāzes sēklas" vai "sertificētas sēklas".

35. pants

Nosacījumi, ar kādiem selekcionētas sēklas no sēklu paaudzēm, kas audzētas pirms bāzes sēklām, var laist tirgū saskaņā ar 21. panta pirmo ievilkumu, ir šādi:

a) tām ir jābūt kompetentas sertifikācijas iestādes oficiāli pārbaudītām saskaņā ar noteikumiem, ko piemēro bāzes sēklu sertificēšanai;

b) tām ir jābūt iepakotām saskaņā ar šo direktīvu; un

c) uz iepakojumiem ir jābūt oficiālai etiķetei, uz kuras ir vismaz šādas ziņas:

- sertificēšanas iestāde un dalībvalsts vai to atšķirības abreviatūra,

- partijas identifikācijas numurs,

- aizzīmogošanas mēnesis un gads, vai

- mēnesis un gads, kad pēdējoreiz veikta oficiāla paraugu ņemšana sertificēšanas nolūkā,

- suga, kas norādīta vismaz ar tās botāniskā nosaukumu, kas var būt saīsināts un bez autoru vārdiem, latīņu burtiem,

- šķirne, kas norādīta vismaz ar latīņu burtiem,

- norāde "pirmsbāzes sēklas",

- paaudžu skaits pirms sēklām, kas ietilpst kategorijā "sertificētu sēklas".

Etiķete ir balta ar diagonālu violetu līniju.

36. pants

1. Dalībvalstis nodrošina, ka dārzeņu sēklas:

- kuras ir iegūtas tieši no bāzes sēklām vai sertificētām sēklām, kuras ir oficiāli sertificētas vai nu vienā vai vairākās dalībvalstīs, vai arī kādā trešā valstī, kurai piešķirta līdzvērtība saskaņā ar 37. panta 1. punkta d) apakšpunktu, vai kuras ir tieši iegūtas, dalībvalstī oficiāli sertificētas bāzes sēklas sakrustojot ar bāzes sēklām, kuras ir oficiāli sertificētas kādā trešā valstī, un

- kuras ir novāktas kādā citā dalībvalstī,

pēc pieprasījuma un neskarot citus šīs direktīvas noteikumus, oficiāli sertificē kā sēklas, kas sertificētas katrā dalībvalstī, ja attiecīgās sēklas izturējušas pārbaudi uz lauka atbilstoši nosacījumiem, kas I pielikumā paredzēti attiecīgajai kategorijai, un ja oficiālā pārbaudē ir konstatēts, ka ir izpildīti nosacījumi II pielikumā, kas paredzēti attiecībā uz šo pašu kategoriju.

Ja šādos gadījumos sēklas ir iegūtas tieši no oficiāli sertificētām sēklām, kas audzētas paaudzēs pirms bāzes sēklām, dalībvalstis var atļaut tās oficiāli sertificēt kā bāzes sēklas, ja ir izpildīti minētajai kategorijai paredzētie nosacījumi.

2. Dārzeņu sēklas, kas ir novāktas Kopienā un ir paredzētas sertificēšanai saskaņā ar 1. punktu:

- iepako un marķē ar oficiālu etiķeti, kas atbilst V pielikuma A un B daļā izklāstītajiem nosacījumiem, saskaņā ar 27. panta 1. punktu, un

- tām ir pievieno oficiālu dokumentu, kas atbilst V pielikuma C daļā izklāstītajiem nosacījumiem.

Pirmā ievilkuma noteikumus par iepakošanu un marķēšanu var nepiemērot, ja iestādes, kas ir atbildīgas par pārbaudēm uz lauka, iestādes, kas sastāda dokumentus to sēklu sertificēšanai, kuru sertificēšana nav pabeigta, un iestādes, kas ir atbildīgas par sertificēšanu, ir vienas un tās pašas, vai ja šīs iestādes vienojas par atbrīvojumu.

3. Dalībvalstis arī nodrošina, ka dārzeņu sēklas,

- kas ir iegūtas tieši no bāzes sēklām vai sertificētām sēklām, kuras ir oficiāli sertificētas vai nu vienā vai vairākās dalībvalstīs, vai arī kādā trešā valstī, kurai piešķirta līdzvērtība saskaņā ar 37. panta 1. punkta d) apakšpunktu, vai kuras ir tieši iegūtas, dalībvalstī oficiāli sertificētas bāzes sēklas sakrustojot ar bāzes sēklām, kuras ir oficiāli sertificētas kādā no šādām trešām valstīm, un

- kuras ir novāktas kādā trešā dalībvalstī,

pēc pieprasījuma oficiāli sertificē kā sēklas, kas ir sertificētas katrā dalībvalstī, kur bāzes sēklas ir vai nu iegūtas, vai oficiāli sertificētas, ja attiecīgās sēklas ir izturējušas pārbaudi uz lauka atbilstoši attiecīgās kategorijas nosacījumiem, kas izklāstīti lēmumā par līdzvērtību, kurš pieņemts saskaņā ar 37. panta 1. punkta a) apakšpunktu, un ja oficiālā pārbaudē ir konstatēts, ka izpildīti II pielikumā paredzētie nosacījumi attiecībā uz šo pašu kategoriju. Arī citas dalībvalstis var atļaut šādu sēklu oficiālu sertificēšanu.

37. pants

1. Padome pēc Komisijas priekšlikuma ar kvalificētu balsu vairākumu nosaka:

a) vai oficiālās šķirņu pārbaudes, kas veiktas trešās valstīs, nodrošina tās pašas garantijas, kā tās, ko saskaņā ar 7. pantu īsteno dalībvalstīs;

b) vai kādā trešā valstī īstenotas kontroles attiecībā uz šķirņu uzturēšanu nodrošina tās pašas garantijas, kā kontroles, ko ir īstenojušas dalībvalstis;

c) vai direktīvas 36. pantā paredzētajos gadījumos pārbaudes uz lauka trešā valstī atbilst I pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem;

d) vai dārzeņu sēklas, kas novāktas kādā trešā valstī un kam ir tādas pašas garantijas attiecībā uz to pazīmēm un pasākumiem, kas paredz šo sēklu pārbaudi, identitātes nodrošināšanu, marķēšanu un kontroli, šajā ziņā ir līdzvērtīgas bāzes sēklām, sertificētām sēklām vai standarta sēklām, kas ir novāktas Kopienā un atbilst šīs direktīvas noteikumiem.

2. Šā panta 1. punktu piemēro arī visām jaunajām dalībvalstīm no tās pievienošanās datuma līdz datumam, kad tajās stājas spēkā normatīvi un administratīvi akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības.

38. pants

1. Lai novērstu jebkādus pagaidu sarežģījumus vispārējā apgādē ar bāzes sēklām, sertificētām sēklām vai standarta sēklām, kas rodas Kopienā un ko nevar citādi pārvarēt, saskaņā ar 46. panta 2. punktā minēto procedūru var nolemt, ka dalībvalstis uz noteiktu laiku pieļauj to, visā Kopienā tādā daudzumā, kas vajadzīgs, lai atrisinātu apgādes sarežģījumus, tirgo tādas kategorijas sēklas, kas pakļauta mazāk stingrām prasībām, vai tādu šķirņu sēklas, kas nav iekļautas kopējā dārzeņu šķirņu katalogā vai dalībvalstu šķirņu katalogos.

2. Visu attiecīgo šķirņu sēklu kategorijām oficiālā etiķete ir tāda, kāda paredzēta atbilstīgajai kategorijai; iepriekš minētajos katalogos neiekļautu šķirņu sēklām oficiālās etiķetes krāsa ir brūna. Etiķetē vienmēr ir norādīts, ka attiecīgās sēklas atbilst mazāk stingrām prasībām.

3. Noteikumus 1. punkta piemērošanai var pieņemt saskaņā ar 46. panta 2. punktā minēto procedūru.

39. pants

1. Dalībvalstis nodrošina, lai saistībā ar dārzeņu sēklu tirdzniecību tiek veiktas oficiālas pārbaudes vismaz izlases pārbaužu veidā, lai pārbaudītu atbilstību šīs direktīvas nosacījumiem un prasībām.

2. Neskarot sēklu brīvu kustību Kopienas teritorijā, dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka tirgojot no trešajām valstīm ievestas sēklas daudzumos, kas pārsniedz divus kilogramus, par tām ir sniegtas šādas ziņas:

a) suga;

b) šķirne;

c) kategorija;

d) ražošanas valsts un oficiālā pārbaudes iestāde;

e) nosūtīšanas valsts;

f) importētājs;

g) sēklu daudzums.

Šo ziņu sniegšanas veidu var noteikt saskaņā ar 46. panta 2. punktā minēto procedūru.

40. pants

Dalībvalstis gādā par to, lai sēklas, kas atbilst kategorijai "sertificētas sēklas" un "standarta sēklas", tiktu pakļautas oficiālai pēckontrolei uz lauka, ko veic izlases veidā attiecībā uz šķirnes identitāti un tīrību, salīdzinot ar kontroles paraugu rādītājiem.

41. pants

1. Dalībvalstis gādā par to, lai personas, kuras atbild par etiķešu piestiprināšanu attiecībā uz standarta sēklām, kas paredzētas tirdzniecībai;

a) informē tās par savu darbību sākumu un beigām;

b) kārto uzskaiti attiecībā uz visām standarta sēklu partijām un glabā to pieejamu visām dalībvalstīm vismaz trīs gadus;

c) vismaz divus gadus glabā dalībvalstīm pieejamu to šķirņu sēklu kontrolparaugu, kam uzturēšana nav vajadzīga;

d) ņem paraugus no katras tirdzniecībai paredzētas partijas un glabā tos dalībvalstīm pieejamus vismaz divus gadus.

Uz darbībām, kas minētas b) un d) apakšpunktā, attiecas oficiāla uzraudzība, ko veic izlases veidā. Pienākumu, kas paredzēts c) apakšpunktā, piemēro vienīgi ražotājiem.

2. Dalībvalstis gādā par to, lai katra persona, kura saskaņā ar 28. panta 4. punktu ir paredzējusi veikt šķirnes uzturēšanas norādi, par šo nodomu paziņo iepriekš.

42. pants

1. Ja, veicot pēckontroles testus uz lauka, vairākas reizes konstatēts, ka kādas šķirnes sēklas pietiekami neapmierina nosacījumus, kas izvirzīti attiecībā uz šķirnes identitāti un tīrību, dalībvalstis gādā par to, lai personai, kas atbild par to tirdzniecību, pilnīgi vai daļēji (vajadzības gadījumā uz laiku) tiktu aizliegts pārdot šādas sēklas.

2. Pasākumus, kas paredzēti, piemērojot 1. punktu, anulē, tiklīdz pietiekami droši konstatēts, ka sēklas, kas paredzētas tirdzniecībai, nākotnē apmierinās nosacījumus attiecībā uz šķirnes identitāti un tīrību.

43. pants

1. Kopienā veic salīdzinošos testus, lai a posteriori kontrolētu izlases veidā paņemtus bāzes sēklu paraugus, izņemot hibrīdo vai sintētisko šķirņu sēklas, kā arī sertificēto vai standarta dārzeņu sēklu paraugus.To, kā šīs sēklas atbilst tām paredzētajiem nosacījumiem, var pārbaudīt a posteriori. Pārbaužu organizāciju un iznākumus paziņo 46. panta 1. punktā minētajai komitejai.

2. Šīs salīdzināmās pārbaudes izmanto, lai saskaņotu sertificēšanas un pēckontroles tehniskās metodes tā, lai iegūtie rezultāti būtu līdzvērtīgi. Tiklīdz šis mērķis ir sasniegts, par salīdzināmajām pārbaudēm dalībvalstīm un Komisijai konfidenciāli nosūta ikgadējus progresa ziņojumus. Komisija saskaņā ar procedūru, kas paredzēta 46. panta 2. punktā, nosaka dienu, kad iesniedzams pirmais ziņojums.

3. Noteikumus, kas vajadzīgi salīdzināmo pārbaužu veikšanai, pieņem saskaņā ar procedūru, kas paredzēta 46. panta 2. punktā. Salīdzināmajās pārbaudēs var izmantot dārzeņu sēklas, kas novāktas trešās valstīs.

44. pants

1. Saskaņā ar 46. panta 2. punktā minēto procedūru var paredzēt īpašus nosacījumus, lai ņemtu vērā pārmaiņas attiecībā uz nosacījumiem, atbilstoši kuriem ķīmiski apstrādātas sēklas var tirgot.

2. Saskaņā ar 46. panta 2. punktā minēto procedūru tiek paredzēti īpaši nosacījumi, lai ņemtu vērā pārmaiņas attiecībā uz šķirnes saglabāšanu in situ un augu ģenētisko resursu ilgtspējīgu izmantošanu, audzējot un realizējot sēklas, kas iegūtas no:

a) primitīvām šķirnēm un šķirnēm, kas ir tradicionāli audzētas noteiktos apvidos un reģionos un ko apdraud ģenētiskā erozija, neskarot noteikumus Padomes 1994. gada 20. jūnija Regulā (EK) Nr. 1467/94 par ģenētisko resursu saglabāšanu, raksturošanu, vākšanu un izmantošanu lauksaimniecībā 8;

b) šķirnēm, kam nav būtiskas vērtības attiecībā uz komerciālu augkopību, bet kas ir izveidotas audzēšanai noteiktos apstākļos.

3. Īpašie nosacījumi, kas minēti 2. punktā, jo īpaši ietver šādus punktus:

a) attiecībā uz 2. punkta a) apakšpunktu, primitīvās un pārējās šķirnes apstiprina saskaņā ar šīs direktīvas noteikumiem. Jo īpaši ņem vērā neoficiālu izmēģinājumu rezultātus un praktiskas zināšanas, pateicoties pieredzei, kas gūta, audzēšanas, pavairošanas un izmantošanas procesā, kā arī sīkus šķirņu un to attiecīgo apzīmējumu aprakstus, kas paziņoti attiecīgajai dalībvalstij, un, ja tie ir izsmeļoši, tiek noteikts atbrīvojums no oficiālas pārbaudes. Apstiprinot šādu primitīvu šķirni vai standarta šķirni, kopējā katalogā to iekļauj kā "saglabāšanas šķirni";

b) attiecībā uz 2. punkta a) un b) apakšpunktu, atbilstoši kvantitatīvi ierobežojumi.

45. pants

Grozījumus, kas izdarāmi pielikumos, ņemot vērā zinātnes vai tehnikas attīstību, pieņem saskaņā ar 46. panta 2. punktā minēto procedūru.

46. pants

1. Komisijai palīdz Pastāvīgā lauksaimniecības, dārzkopības un mežsaimniecības sēklu un reproduktīvā materiāla komiteja, kas izveidota saskaņā ar Padomes Lēmuma 66/399/EEK 1. pantu 9.

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 4. un 7. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 4. panta 3. punktā paredzētais laika posms ir viens mēnesis.

3. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā paredzētais termiņš ir trīs mēneši.

4. Komiteja pieņem savu reglamentu.

47. pants

Izņemot gadījumus, kad 18. pantā un I un II pielikumā ir paredzēts citādi, šī direktīva neskar valstu likumu noteikumus, ko pamato apsvērumi sakarā ar uz cilvēku un dzīvnieku veselības un dzīvības aizsardzību, augu aizsardzību vai rūpnieciskā vai komerciālā īpašuma aizsardzību.

48. pants

1. Īpašus nosacījumus var pieņemt saskaņā ar 46. panta 2. punktā minēto procedūru, lai ņemtu vērā pārmaiņas šādās jomās:

a) nosacījumi, ar kādiem var tirgot ķīmiski apstrādātas sēklas;

b) nosacījumi, ar kādiem sēklas var tirgot saistībā ar saglabāšanu in situ un augu ģenētisko resursu ilgtspējīgu izmantošanu, ieskaitot tādu sēklu maisījumu, kurā ir arī sugas, kas ir uzskaitītas Padomes Direktīvas 2002/53/EEK 10 1. pantā, kas ir saistītas ar īpašām dabīgām un pa daļai dabīgām dzīvotnēm, un ko apdraud ģenētiskā erozija;

c) nosacījumi, ar kādiem var tirgot sēklas, kas ir derīgas bioloģiskajai ražošanai.

2. Īpašie nosacījumi, kas minēti 1.b punktā, jo īpaši ietver šādus punktus:

a) šo sugu sēklas ir zināmas izcelsmes sēklas, ko katrā dalībvalstī apstiprinājusi attiecīgā iestāde, kas atbild par sēklu realizēšanu noteiktos apgabalos;

b) attiecīgi kvantitatīvi ierobežojumi.

49. pants

Dalībvalsti pēc pieprasījuma, kas izskatāms saskaņā ar 46. panta 2. punktā minēto procedūru, var pilnīgi vai daļēji atbrīvot no pienākuma piemērot šo direktīvu dažām sugām, ko parasti nepavairo un netirgo tās teritorijā, izņemot gadījumus, kad tas būtu pretrunā ar 16. panta 1. punktu un 34. panta 1. punktu.

50. pants

Dalībvalstis dara Komisijai zināmus galvenos savu normatīvo aktu noteikumus, ko tās pieņem jomā, kuru reglamentē šī direktīva.

Komisija par to informē pārējās dalībvalstis.

51. pants

1. Direktīvu 70/458/EEK, kas grozīta ar VI pielikuma A daļā minētajām direktīvām, atceļ, neskarot dalībvalstu saistības attiecībā uz pārņemšanas termiņiem VI pielikuma B daļā.

2. Norādes uz atcelto direktīvu uzskata par norādēm uz šo direktīvu, un tās jālasa saskaņā ar VII korelācijas tabulu VII pielikumā.

52. pants

Šī direktīva stājas spēkā 20. dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

53. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Luksemburgā, 2002. gada 13. jūnijā

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

M. Rajoy Brey

1 Atzinums saņemts 2002. gada 9. aprīlī (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

2 OV L 225, 12.10.1970., 7. lpp.. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 98/96/EK (OV L 25, 1.2.1999., 27. lpp.).

3 Sk. VI pielikuma A daļu.

4 OV L 117, 8.5.1990., 15. lpp. Direktīva ir atsaukta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/18/EK (OV L 106, 17.4.2001., 1. lpp.).

5 OV L 43, 14.2.1997., 1. lpp.

6 OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

7 OV L 227, 1.9.1999., 1. lpp. Regula grozīta ar Regulu (EK) Nr. 2506/95 (OV L 258, 28.10.1995., 3. lpp.).

8 OV L 159, 28.6.1994., 1. lpp.

9 OV 125, 11.7.1966., 2289./66. lpp.

10 Sk. OV L 193, 20.7.2002., 1. lpp.

I PIELIKUMS

NOSACĪJUMI KULTŪRU SERTIFICĒŠANAI

1. Kultūrai piemīt pietiekama šķirnes identitāte un tīrība.

2. Bāzes sēklu gadījumā tiek veikta vismaz viena oficiālā pārbaude uz lauka. Sertificētu sēklu gadījumā tiek veikta vismaz viena pārbaude uz lauka, ko oficiāli kontrolē, pakļaujot pārbaudei vismaz 20 % katras sugas kultūraugu.

3. Lauka stāvoklis un kultūru attīstības stadija ir tāda, kas ļauj pienācīgi pārbaudīt šķirnes identitāti un tīrību un veselības stāvokli.

4. Minimālais attālums no kaimiņos esošajiem augiem, kas var izraisīt nevēlamu svešapputi ir šāds.

A. Beta vulgaris

1) attiecībā uz visiem Beta ģints putekšņu avotiem, kas nav minēti turpmāk 1000 metri;

2) attiecībā uz vienas un tās pašas pasugas šķirņu putekšņu avotiem, kas pieskaitāmi atšķirīgai šķirņu grupai:

a) bāzes sēklām 1 000 metri;

b) sertificētām sēklām 600 metri;

3) attiecībā uz vienas un tās pašas pasugas šķirņu putekšņu avotiem, kas pieskaitāmi vienai un tai pašai šķirņu grupai:

a) bāzes sēklām 600 metri;

b) sertificētām sēklām 300 metri.

Šķirņu grupas, kas minētas 2) un 3) punktā, nosaka saskaņā ar 46. panta 2. punktā minēto procedūru.

B. Brassica sugas

1) attiecībā uz svešapputes avotiem, kas var izraisīt ievērojamu Brassica sugas šķirņu pasliktināšanos:

a) bāzes sēklām 1 000 metri;

b) sertificētām sēklām 600 metri;

2) attiecībā uz citiem svešapputes avotiem, kas var krustoties ar Brassica sugas šķirnēm:

a) bāzes sēklām 500 metri;

b) sertificētām sēklām 300 metri.

C. Rūpnieciskie cigoriņi

1) attiecībā uz citām tās pašas ģints vai pasugas sugām 1 000 metri;

2) attiecībā uz citām rūpniecisko cigoriņu šķirnēm:

a) bāzes sēklām 600 metri;

b) sertificētām sēklām 300 metri.

D. Pārējās sugas

1) attiecībā uz svešapputes avotiem, kas var izraisīt būtisku pārējo sugu šķirņu pasliktināšanos svešapputes dēļ:

a) bāzes sēklām 500 metri;

b) sertificētām sēklām 300 metri;

2) attiecībā uz svešapputes avotiem, kas svešapputes rezultātā var izraisīt krustošanos ar pārējo sugu šķirnēm:

a) bāzes sēklām 300 metri;

b) sertificētām sēklām 100 metri.

Šos attālumus var neievērot, ja ir pietiekama aizsardzība pret nevēlamu svešapputi.

5. Slimības un kaitīgi organismi, kas samazina sēklu lietderību, pieļaujami vienīgi iespējami viszemākajā līmenī.

II PIELIKUMS

NOSACĪJUMI, KURIEM SĒKLAS OBLIGĀTI ATBILST

1. Sēklām piemīt pietiekama šķirnes identitāte un tīrība.

2. Slimības un kaitīgi organismi, kas samazina sēklu lietderību, pieļaujami vienīgi iespējami viszemākajā līmenī.

3. Sēklas atbilst arī šādiem nosacījumiem.

a) Standarti

Sugas Minimālā analītiskā tīrība (% no svara) Maksimālais citu augu sugu sēklu saturs (% no svara) Minimālā dīgtspēja (% čemuru vai tīru sēklu)

Allium cepa 97 0,5 70

Allium porrum 97 0,5 65

Anthriscus cerefolium 96 1 70

Apium graveolens 97 1 70

Asparagus officinalis 96 0,5 70

Beta vulgaris (Čeltenhamas bietes) 97 0,5 50 (čemuri)

Beta vulgaris (izņemot Čeltenhamas bietes) 97 0,5 70 (čemuri)

Brassica oleracea (ziedkāposti) 97 1 70

Brassica oleracea (citas pasugas) 97 1 75

Brassica pekinensis 97 1 75

Brassica rapa 97 1 80

Capsicum annuum 97 0,5 65

Cichorium intybus (partim) (lapu cigoriņi, liellapu cigoriņi (itāļu cigoriņi)) 95 1,5 65

Cichorium intybus (partim) (rūpnieciskie cigoriņi) 97 1 80

Cichorium endivia 95 1 65

Citrullus lanatus 98 0,1 75

Cucumis melo 98 0,1 75

Cucumis sativus 98 0,1 80

Cucurbita maxima 98 0,1 80

Cucurbita pepo 98 0,1 75

Cynara cardunculus 96 0,5 65

Daucus carota 95 1 65

Foeniculum vulgare 96 1 70

Lactuca sativa 95 0,5 75

Lycopersicon lycopersicum 97 0,5 75

Petroselinum crispum 97 1 65

Phaseolus coccineus 98 0,1 80

Phaseolus vulgaris 98 0,1 75

Pisum sativum 98 0,1 80

Raphanus sativus 97 1 70

Scorzonera hispanica 95 1 70

Solanum melongena 96 0,5 65

Spinacia oleracea 97 1 75

Valerianella locusta 95 1 65

Vicia faba 98 0,1 80

b) Papildu prasības

i) nav pieļaujami, ka pākšaugu sēklām ir bojājumi, ko izraisa šādi dzīvi insekti:

Acanthoscelides obtectus Sag.

Bruchus affinis Froel.

Bruchus atomarius L.

Bruchus pisorum L.

Bruchus rufimanus Boh.

ii) nav pieļaujami, ka sēklām ir bojājumi, ko izraisa dzīvas ērces.

III PIELIKUMS

25. PANTA 2. PUNKTĀ MINĒTAIS SVARS

1. Maksimālais sēklu partijas svars ir šāds:

a) Phaseolus vulgaris, Pisum sativum un Vicia faba sēklas, 25 tonnas;

b) sēklas, kuru izmērs nav mazāks par kviešu graudu, izņemot Phaseolus vulgaris, Pisum sativum un Vicia faba , 20 tonnas;

c) sēklas, kuru izmērs ir mazāks par kviešu graudu, 10 tonnas.

Maksimālais partijas svars nepārsniedz 5 %.

2. Minimālais parauga svars

Sugas Svars (g)

Allium cepa 25

Allium porrum 20

Anthricus cerefolium 20

Apium graveolens 5

Asparagus officinalis 100

Beta vulgaris 100

Brassica oleracea 25

Brassica pekinensis 20

Brassica rapa 20

Capsicum annuum 40

Cichorium intybus (partim) (lapu cigoriņi, liellapu cigoriņi (itāļu cigoriņi)) 15

Cichorium intybus (partim) (rūpnieciskie cigoriņi) 50

Cichorium endivia 15

Citrullus lanatus 250

Cucumis melo 100

Cucumis sativus 25

Cucurbita maxima 250

Cucurbita pepo 150

Cynara cardunculus 50

Daucus carota 10

Foeniculum vulgare 25

Lactuca sativa 10

Lycopersicon lycopersicum 20

Petroselinum crispum 10

Phaseolus coccineus 1 000

Phaseolus vulgaris 700

Pisum sativum 500

Raphanus sativus 50

Scorzonera hispanica 30

Solanum melongena 20

Spinacia oleracea 75

Valerianella locusta 20

Vicia faba 1 000

Iepriekš minēto F-1 hibrīdšķirņu gadījumā parauga minimālo svaru var samazināt par vienu ceturto daļu no paredzētā svara. Taču parauga svaram jābūt vismaz 5 g, un tajā jābūt vismaz 400 sēklām.

IV PIELIKUMS

ETIĶETE

A. Oficiālā etiķete (bāzes sēklas un sertificētas sēklas, izņemot nelielos iepakojumus)

I. Nepieciešamā informācija

1. "EK noteikumi un standarti".

2. Sertificēšanas iestāde un dalībvalsts vai to sākumburti.

3. Aizzīmogošanas mēnesis un gads, ko izsaka šādi: "aizzīmogots... (mēnesis un gads)", vai

mēnesis un gads, kad pēdējoreiz veikta oficiālā paraugu ņemšana sertificēšanas nolūkā, ko izsaka šādi: "paraugs ņemts... (mēnesis un gads)".

4. Partijas atsauces numurs.

5. Suga, kas norādīta vismaz ar latīņu burtiem, tās botāniskais nosaukums, ko var norādīt saīsinātā veidā un bez autoru vārdiem, vai tās parastais nosaukums, vai abi.

6. Šķirne, kas norādīta vismaz ar latīņu burtiem.

7. Kategorija.

8. Ražotāja valsts.

9. Deklarētais neto vai bruto svars, vai deklarētais sēklu skaits.

10. Ja ir norādīts svars un ir izmantotas pesticīdu granulas, vielas lodīšu ieguvei vai citas cietas piedevas, tādā gadījumā jānorāda šo piedevu īpašības, kā arī aptuvenā attiecība starp sēklu čemuru vai tīro sēklu svaru un kopsvaru.

11. Attiecībā uz šķirnēm, kas ir hibrīdi vai vecākaugu līnijas:

- bāzes sēklām, ja hibrīds vai vecākaugu līnija, kurai sēklas pieskaitāmas, ir oficiāli apstiprināta saskaņā ar šo Direktīvu:

šā komponenta nosaukums, ar kuru tā ir oficiāli apstiprināta, ar vai bez atsauces uz galīgo šķirni, hibrīda vai vecākaugu līnijas gadījumā, kas paredzētas vienīgi kā galīgās šķirnes komponenti, pievieno vārdu "komponents",

- citos gadījumos bāzes sēklām:

komponenta nosaukums, kam bāzes sēklas ir pieskaitāmas, kas var būt koda veidā, kopā ar atsauci uz galīgo šķirni, ar vai bez atsauces uz tās (vīrišķo vai sievišķo) funkciju, un kopā ar vārdu "komponents",

- sertificētām sēklām:

šķirnes nosaukums, kurai sēklas ir pieskaitāmas, kopā ar vārdu "hibrīds".

12. Ja dīgtspēja pārbaudīta ir atkārtoti, var pievienot vārdus "atkārtoti pārbaudīta..."; var norādīt (mēnesi un gadu).

II. Minimālie izmēri

110 x 67 mm

B. Piegādātāja etiķete vai uzraksts uz iepakojumiem (standarta sēklām un nelieliem "sertificētu sēklu" kategorijas iepakojumiem)

I. Nepieciešamā informācija

1. "EK noteikumi un standarti".

2. Personas, kas atbild par etiķešu piestiprināšanu, vārds un adrese vai pazīšanas zīme.

3. Tirdzniecības gads, kad veikta aizzīmogošana vai pēdējā dīgtspējas pārbaude. Var norādīt tirdzniecības gada beigas.

4. Suga, kas norādīta vismaz ar latīņu burtiem.

5. Šķirne, kas norādīta vismaz ar latīņu burtiem.

6. Kategorija: mazo iepakojumu gadījumā sertificētas sēklas var apzīmēt ar burtu "C" vai "Z", un standarta sēklas ar burtiem "ST".

7. Standarta sēklām - atsauces numurs, ko piešķir persona, kas atbild par etiķešu piestiprināšanu.

8. Sertificētām sēklām - atsauces numurs, kas ļauj atpazīt sertificēto partiju.

9. Deklarētais neto vai bruto svars vai deklarētais tīro sēklu skaits, izņemot mazajiem iepakojumiem līdz 500 gramiem.

10. Ja ir norādīts svars un ir izmantotas pesticīdu granulas, vielas lodīšu ieguvei vai citas cietas piedevas, tādā gadījumā jānorāda šo piedevu īpašības, kā arī aptuvenā attiecība starp tīro sēklu čemuru svaru un kopsvaru.

II. Minimālie etiķetes izmēri (izņemot nelielus iepakojumus)

110 × 67 mm.

V PIELIKUMS

ETIĶETE UN DOKUMENTS, KAS SAGATAVOTS GADĪJUMĀ, JA SĒKLAS SERTIFICĒŠANA NAV PABEIGTA UN SĒKLAS NOVĀKTAS KĀDĀ CITĀ DALĪBVALSTĪ

A. Informācija, kas jānorāda uz etiķetes

- iestāde, kas atbild par pārbaudi uz lauka, un dalībvalsts vai to sākumburti,

- suga pēc tās botāniskā nosaukuma vismaz ar latīņu burtiem, to var norādīt saīsinātā veidā un bez autoru vārdiem, vai tās parastais nosaukums, vai abi,

- šķirne, kas norādīta vismaz ar latīņu burtiem,

- kategorija,

- lauka vai partijas atsauces numurs,

- deklarētais neto vai bruto svars,

- teksts "sēklu sertificēšana nav pabeigta".

B. Etiķetes krāsa

Etiķete ir pelēka.

C. Informācija, kas jānorāda dokumentā

- iestāde, kas izsniegusi šo dokumentu,

- suga pēc tās botāniskā nosaukuma vismaz ar latīņu burtiem, to var norādīt saīsinātā veidā un bez autoru vārdiem, vai tās parastais nosaukums, vai abi,

- šķirne, kas norādīta vismaz ar latīņu burtiem,

- kategorija,

- lauka apsēšanai izmantoto sēklu atsauces numurs un tās valsts vai to valstu nosaukumi, kuras ir sertificējušas šīs sēklas,

- lauka vai partijas atsauces numurs,

- platība, kas apstrādāta partijas iegūšanai, uz ko attiecas šis dokuments,

- novākto sēklu daudzums un iepakojumu skaits,

- apliecinājums tam, ka ir izpildīti nosacījumi, kas attiecas uz kultūru, no kuras ir iegūtas sēklas,

- vajadzības gadījumā provizoriskās sēklu analīzes rezultāti.

VI PIELIKUMS

A DAĻA

ATCELTĀ DIREKTĪVA UN TĀS SECĪGIE GROZĪJUMI

(kas minēti 51. pantā)

Direktīva 70/458/EEK (OV L 225, 12.10.1970., 7. lpp.)

Padomes Direktīva 71/162/EEK (OV L 87, 17.4.1971., 24. lpp.) tikai 6. pants

Padomes Direktīva 72/274/EEK (OV L 171, 29.7.1972., 37. lpp.) vienīgi attiecībā uz atsaucēm, kas 1. un 2. pantā izdarītas attiecībā uz Direktīvas 70/458/EEK noteikumiem

Padomes Direktīva 72/418/EEK (OV L 287, 26.12.1972., 22. lpp.) tikai 6. pants

Padomes Direktīva 73/438/EEK (OV L 356, 27.12.1973., 79. lpp.) tikai 6. pants

Padomes Direktīva 76/307/EEK (OV L 72, 18.3.1976., 16. lpp.) tikai 2. pants

Padomes Direktīva 78/55/EEK (OV L 16, 20.1.1978., 23. lpp.) tikai 7. pants

Padomes Direktīva 78/692/EEK (OV L 236, 26.8.1978., 13. lpp.) tikai 7. pants

Komisijas Direktīva 79/641/EEC (OV L 183, 19.7.1979., 13. lpp.) tikai 4. pants

Padomes Direktīva 79/692/EEK (OV L 205, 13.8.1979., 1. lpp.) tikai 4. pants

Padomes Direktīva 79/967/EEK (OV L 293, 20.11.1979., 16. lpp.) tikai 3. pants

Padomes Direktīva 80/1141/EEK (OV L 341, 16.12.1980., 27. lpp.) tikai 2. pants

Padomes Direktīva 86/155/EEK (OV L 118, 7.5.1986., 23. lpp.) tikai 6. pants

Komisijas Direktīva 87/120/EEK (OV L 49, 18.2.1987., 39. lpp.) tikai 5. pants

Komisijas Direktīva 87/481/EEK (OV L 273, 26.9.1987., 45. lpp.)

Padomes Direktīva 88/332/EEK (OV L 151, 17.6.1988., 82. lpp.) tikai 8. pants

Padomes Direktīva 88/380/EEK (OV L 187, 16.7.1988., 31. lpp.) tikai 7. pants

Padomes Direktīva 90/654/EEK (OV L 353, 17.12.1990., 48. lpp.) tikai attiecībā uz atsaucēm, kas 2. pantā un II pielikuma I daļas 7. punktā izdarītas attiecībā uz Direktīvas 70/458/EEK noteikumiem

Komisijas Direktīva 96/18/EK (OV L 76, 26.3.1996., 21. lpp.) tikai 3. pants

Komisijas Direktīva 96/72/EK (OV L 304, 27.11.1996., 10. lpp.) tikai 1. panta 6. punkts

Padomes Direktīva 98/95/EK (OV L 25, 1.2.1999., 1. lpp.) tikai 7. pants

Padomes Direktīva 98/96/EK (OV L 25, 1.2.1999., 27. lpp.) tikai 7. pants

B DAĻA

TERMIŅI PĀRŅEMŠANAI VALSTU LIKUMOS

(kas minēti 51. pantā)

Direktīva Pārņemšanas termiņš

70/458/EEK 1972. gada 1. jūlijs 1 2

71/162/EEK 1972. gada 1. jūlijs

72/274/EEK 1972. gada 1. jūlijs (1. pants)

1973. gada 1. janvāris (2. pants)

72/418/EEK 1973. gada 1. janvāris (6. panta 13. un 18. punkts)

1972. gada 1. jūlijs (citi noteikumi)

73/438/EEK 1974. gada 1. janvāris (6. panta 4. punkts)

1974. gada 1. jūlijs (citi noteikumi)

76/307/EEK 1975. gada 1. jūlijs

78/55/EEK 1977. gada 1. jūlijs (7. panta 5. punkts)

1979. gada 1. jūlijs (citi noteikumi)

78/692/EEK 1977. gada 1. jūlijs (7. pants)

1979. gada 1. jūlijs (citi noteikumi)

79/641/EEK 1980. gada 1. jūlijs

79/692/EEK 1977. gada 1. jūlijs

79/967/EEK 1982. gada 1. jūlijs

80/1141/EEK 1980. gada 1. jūlijs

86/155/EEK 1986. gada 1. marts (6. panta 3. un 8. punkts)

1987. gada 1. jūlijs (citi noteikumi)

87/120/EEK 1988. gada 1. jūlijs

87/481/EEK 1989. gada 1. jūlijs

88/332/EEK

88/380/EEK 1982. gada 1. jūlijs (7. panta 9. punkts)

1986. gada 1. janvāris (7. panta 6. un 10. punkts)

1992. gada 1. jūlijs (7. panta 18. punkts)

1990. gada 1. jūlijs (citi noteikumi)

90/654/EEK

96/18/EK 1996. gada 1. jūlijs

96/72/EK 1997. gada 1. jūlijs 3

98/95/EK 2000. gada 1. februāris (Iespiedkļūda OV L 126, 20.5.1999., 23. lpp.)

98/96/EK 2000. gada 1. februāris

1 Dānijai, Īrijai un Apvienotajai Karalistei 1973. gada 1. jūlijs, Grieķijai 1986. gada 1. janvāris, Spānijai 1986. gada 1. marts un Portugālei 1991. gada 1. janvāris. 2 1995. gada 1. janvāris Austrijai, Somijai un Zviedrijai. Tomēr: - Somija un Zviedrija ne vēlāk kā līdz 1995. gada 31. decembrim var atlikt šīs direktīvas piemērošanu savā teritorijā attiecībā uz to šķirņu sēklu tirdzniecību savā teritorijā, kuras ir iekļautas to attiecīgajos lauksaimniecības augu sugu šķirņu un dārzeņu augu sugu šķirņu valsts katalogos, kuri nav oficiāli apstiprināti saskaņā ar šīs direktīvas noteikumiem. Šajā laika posmā šādu šķirņu sēklas nav atļauts tirgot pārējo dalībvalstu teritorijā, - uz lauksaimniecības augu un dārzeņu sugu šķirnēm, kuras pievienošanās datumā vai pēc tam ir minētas attiecīgajos Somijas un Zviedrijas valsts katalogos un kopējos katalogos, neattiecas tirdzniecības ierobežojumi attiecībā uz šķirni, - uz visu pirmajā ievilkumā minēto laiku attiecīgajos Somijas un Zviedrijas valsts katalogos iekļautās šķirnes, kas oficiāli apstiprinātas saskaņā ar iepriekš minētās direktīvas noteikumiem, attiecīgi iekļauj lauksaimniecības augu un dārzeņu sugu šķirņu kopējos katalogos. 3 Atlikušās etiķešu rezerves, uz kurām ir saīsinājums "EEK", var izmantot līdz 2001. gada 31. decembrim.

VII PIELIKUMS

KORELĀCIJAS TABULA

Direktīva 70/458/EEK Šajā direktīvā

1. pants 1. panta pirmā daļa

34. pants 1. panta otrā daļa

1.a pants 2. panta 1. punkta a) apakšpunkts

2. panta 1. punkta a) apakšpunkts 2. panta 1. punkta b) apakšpunkts

2. panta 1. punkta B daļas a) apakšpunkts 2. panta 1. punkta c) i) apakšpunkts

2. panta 1. punkta B daļas b) apakšpunkts 2. panta 1. punkta c) ii) apakšpunkts

2. panta 1. punkta B daļas c) apakšpunkts 2. panta 1. punkta c) iii) apakšpunkts

2. panta 1. punkta B daļas d) apakšpunkts 2. panta 1. punkta c) iv) apakšpunkts

2. panta 1. punkta C daļas a) apakšpunkts 2. panta 1. punkta d) i) apakšpunkts

2. panta 1. punkta C daļas b) apakšpunkts 2. panta 1. punkta d) ii) apakšpunkts

2. panta 1. punkta C daļas c) apakšpunkts 2. panta 1. punkta d) iii) apakšpunkts

2. panta 1. punkta C daļas d) apakšpunkts 2. panta 1. punkta d) iv) apakšpunkts

2. panta 1. punkta C daļas e) apakšpunkts 2. panta 1. punkta d) v) apakšpunkts

2. panta 1. punkta D daļas a) apakšpunkts 2. panta 1. punkta e) i) apakšpunkts

2. panta 1. punkta D daļas b) apakšpunkts 2. panta 1. punkta e) ii) apakšpunkts

2. panta 1. punkta D daļas c) apakšpunkts 2. panta 1. punkta e) iii) apakšpunkts

2. panta 1. punkta D daļas d) apakšpunkts 2. panta 1. punkta e) iv) apakšpunkts

2. panta 1. punkta E daļas a) apakšpunkts 2. panta 1. punkta f) i) apakšpunkts

2. panta 1. punkta E daļas b) apakšpunkts 2. panta 1. punkta f) ii) apakšpunkts

2. panta 1. punkta E daļas c) apakšpunkts 2. panta 1. punkta f) iii) apakšpunkts

2. panta 1. punkta F daļas a) apakšpunkts 2. panta 1. punkta g) i) apakšpunkts

2. panta 1. punkta F daļas b) apakšpunkts 2. panta 1. punkta g) ii) apakšpunkts

2. panta 1. punkta F daļas c) apakšpunkts 2. panta 1. punkta g) iii) apakšpunkts

2. panta 1. punkta a) apakšpunkts 2. panta 2. punkts

2. panta 1. punkta b) apakšpunkts 2. panta 3. punkts

3. līdz 8. pants 3. līdz 8. pants

9. pants -

10. pants 9. pants

11. pants 10. pants

12. pants 11. pants

13. pants 12. pants

13.a pants 13. pants

14. pants 14. pants

15. panta 1. punkts 15. panta 1. punkts

15. panta 2. punkts 15. panta 2. punkts

15. panta 3. punkts -

16. panta 1. punkts 16. panta 1. punkts

16. panta 2. punkts 16. panta 2. punkts

16. panta 3. līdz 5. punkts -

17. līdz 19. pants 17. līdz 19. pants

20. panta 1. punkts 20. panta 1. punkts

20. panta 1. punkta a) apakšpunkts 20. panta 2. punkts

20. panta 2. punkts 20. panta 3. punkts

20. panta 3. punkts 20. panta 4. punkts

20. panta 5. punkts -

20.a pants 21. pants

21. pants 22. pants

21.a pants 23. pants

22. pants 24. pants

23. pants 25. pants

24. pants 26. pants

25. pants 27. pants

26. panta 1. punkts 28. panta 1. punkts

26. panta 1. punkta a) apakšpunkts 28. panta 2. punkts

26. panta 1. punkta b) apakšpunkts 28. panta 3. punkts

26. panta 2. punkta pirmā līdz trešā daļa 28. panta 4. punkta pirmā līdz trešā daļa

26. panta 2. līdz 4. punkts -

27. pants 29. pants

28. pants 30. pants

28.a pants 31. pants

29. pants 32. pants

29.a pants 33. pants

30. pants 34. pants

30.a pants 35. pants

31. pants 36. pants

32. panta 1. punkts 37. panta 1. punkts

32. panta 3. punkts 37. panta 2. punkts

33. pants 38. pants

35. pants 39. pants

36. pants 40. pants

37. pants 41. pants

38. pants 42. pants

39. pants 43. pants

39.a panta 1. un 2. punkts 44. panta 1. un 2. punkts

39.a panta 3. punkta i) apakšpunkts 44. panta 3. punkta a) apakšpunkts

39.a panta 3. punkta ii) apakšpunkts 44. panta 3. punkta b) apakšpunkts

40.b pants 45. pants

40. pants 46. panta 1., 2. un 4. punkts

40.a pants 46. panta 1., 2. un 3. punkts

41. pants 47. pants

41.a panta 1. punkts 48. panta 1. punkts

41.a panta 2. punkta i) apakšpunkts 48. panta 2. punkta a) apakšpunkts

41.a panta 2. punkta ii) apakšpunkts 48. panta 2. punkta b) apakšpunkts

42. pants 49. pants

- 50. panta 1

- 51. pants

- 52. pants

- 53. pants

I PIELIKUMA 1. punkts I PIELIKUMA 1. punkts

I PIELIKUMA 2. punkts I PIELIKUMA 2. punkts

I PIELIKUMA 3. punkts I PIELIKUMA 3. punkts

I PIELIKUMA 4. punkta A) apakšpunkts I PIELIKUMA 4. punkta A) apakšpunkts

I PIELIKUMA 4. punkta A) a) apakšpunkts I PIELIKUMA 4. punkta B) apakšpunkts

I PIELIKUMA 4. punkta A) b) apakšpunkts I PIELIKUMA 4. punkta C) apakšpunkts

I PIELIKUMA 4. punkta B) apakšpunkts I PIELIKUMA 4. punkta D) apakšpunkts

I PIELIKUMA 5. punkts I PIELIKUMA 5. punkts

II PIELIKUMS II PIELIKUMS

III PIELIKUMS III PIELIKUMS

IV PIELIKUMA A daļas a) punkta 1) apakšpunkts IV PIELIKUMA A daļas a) punkta 1) apakšpunkts

IV PIELIKUMA A daļas a) punkta 2) apakšpunkts IV PIELIKUMA A daļas a) punkta 2) apakšpunkts

IV PIELIKUMA A daļas a) punkta 3) apakšpunkts IV PIELIKUMA A daļas a) punkta 3) apakšpunkts

IV PIELIKUMA A daļas a) punkta 4) apakšpunkts IV PIELIKUMA A daļas a) punkta 4) apakšpunkts

IV PIELIKUMA A daļas a) punkta 5) apakšpunkts IV PIELIKUMA A daļas a) punkta 5) apakšpunkts

IV PIELIKUMA A daļas a) punkta 6) apakšpunkts IV PIELIKUMA A daļas a) punkta 6) apakšpunkts

IV PIELIKUMA A daļas a) punkta 7) apakšpunkts IV PIELIKUMA A daļas a) punkta 7) apakšpunkts

IV PIELIKUMA A daļas a) punkta 8) apakšpunkts IV PIELIKUMA A daļas a) punkta 8) apakšpunkts

IV PIELIKUMA A daļas a) punkta 9) apakšpunkts IV PIELIKUMA A daļas a) punkta 9) apakšpunkts

IV PIELIKUMA A daļas a) punkta 10) apakšpunkts IV PIELIKUMA A daļas a) punkta 10) apakšpunkts

IV PIELIKUMA A daļas a) punkta 10.a apakšpunkts IV PIELIKUMA A daļas a) punkta 11) apakšpunkts

IV PIELIKUMA A daļas a) punkta 11. apakšpunkts IV PIELIKUMA A daļas a) punkta 12) apakšpunkts

IV PIELIKUMA A daļas b) punkts IV PIELIKUMA A daļas b) punkts

IV PIELIKUMA B daļa IV PIELIKUMA B daļa

V PIELIKUMS V PIELIKUMS

- VI PIELIKUMS

- VII PIELIKUMS

1 98/95/EK 9. panta 2. punkts un 98/96/EK 8. panta 2. punkts.

Augša