EUR-Lex Piekļuve Eiropas Savienības tiesību aktiem

Atpakaļ uz EUR-Lex sākumlapu

Šis dokuments ir izvilkums no tīmekļa vietnes EUR-Lex.

Dokuments 31998L0026

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 98/26/EK (1998. gada 19. maijs) par norēķinu galīgumu maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmās

OV L 166, 11.6.1998., 45./50. lpp. (ES, DA, DE, EL, EN, FR, IT, NL, PT, FI, SV)
Īpašais izdevums čehu valodā: Nodaļa 06 Sējums 003 Lpp. 107 - 112
Īpašais izdevums igauņu valodā: Nodaļa 06 Sējums 003 Lpp. 107 - 112
Īpašais izdevums latviešu valodā: Nodaļa 06 Sējums 003 Lpp. 107 - 112
Īpašais izdevums lietuviešu valodā: Nodaļa 06 Sējums 003 Lpp. 107 - 112
Īpašais izdevums ungāru valodā Nodaļa 06 Sējums 003 Lpp. 107 - 112
Īpašais izdevums maltiešu valodā: Nodaļa 06 Sējums 003 Lpp. 107 - 112
Īpašais izdevums poļu valodā: Nodaļa 06 Sējums 003 Lpp. 107 - 112
Īpašais izdevums slovāku valodā: Nodaļa 06 Sējums 003 Lpp. 107 - 112
Īpašais izdevums slovēņu valodā: Nodaļa 06 Sējums 003 Lpp. 107 - 112
Īpašais izdevums bulgāru valodā: Nodaļa 06 Sējums 003 Lpp. 33 - 38
Īpašais izdevums rumāņu valodā: Nodaļa 06 Sējums 003 Lpp. 33 - 38
Īpašais izdevums horvātu valodā: Nodaļa 06 Sējums 011 Lpp. 3 - 8

Dokumenta juridiskais statuss Spēkā: Šis tiesību akts ticis izmainīts. Pašreizējā konsolidētā versija: 27/06/2019

ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/1998/26/oj

31998L0026



Oficiālais Vēstnesis L 166 , 11/06/1998 Lpp. 0045 - 0050


Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 98/26/EK

(1998. gada 19. maijs)

par norēķinu galīgumu maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmās

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 100.a pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu [1],

ņemot vērā Eiropas Monetārā institūta atzinumu [2],

ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu [3],

pieņemot aktu saskaņā ar Līguma 189.b pantā paredzēto procedūru [4],

(1) tā kā Lamfalussy 1990. gada ziņojums Desmit valstu grupas centrālo banku vadītājiem pierāda, ka maksājumu sistēmas, kuru darbības pamatā ir dažādi maksājumu ieskaita juridiskie veidi, jo īpaši daudzpusējais ieskaits, ir pakļautas nozīmīgiem sistēmiskiem riskiem; tā kā īpaši svarīgi ir mazināt tiesisko nedrošību, kas saistīta ar dalību reālā laika bruto norēķinu sistēmās, ņemot vērā arvien straujāku šo sistēmu attīstību;

(2) tā kā ārkārtīgi svarīgi ir arī mazināt risku, kas saistīts ar dalību vērtspapīru norēķinu sistēmās, jo īpaši, ja šādas sistēmas ir cieši saistītas ar maksājumu sistēmām;

(3) tā kā šīs direktīvas nolūks ir Kopienā sekmēt pārrobežu maksājumu un vērtspapīru norēķinu mehānismu efektīvu un rentablu darbību, kas stiprina kapitāla aprites brīvību iekšējā tirgū; tā kā tādējādi šī direktīva turpina virzību uz iekšējā tirgus izveidi, jo īpaši pakalpojumu sniegšanas brīvību un kapitāla aprites liberalizāciju, lai īstenotu ekonomisko un monetāro savienību;

(4) tā kā dalībvalstu tiesību aktiem būtu jātiecas līdz minimumam samazināt sistēmas traucējumus, ko rada maksātnespējas procedūras pret kādu attiecīgās sistēmas dalībnieku;

(5) tā kā Padome joprojām izskata priekšlikumu direktīvai par kredītiestāžu sanāciju un likvidāciju, kas iesniegts 1985. gadā un grozīts 1988. gada 8. februārī; tā kā Konvencijā par maksātnespējas procedūrām, ko 1995. gada 23. novembrī, sanākot Padomē, pieņēma dalībvalstis, noteikti norādīts, ka tā neattiecas uz apdrošināšanas sabiedrībām, kredītiestādēm un ieguldījumu sabiedrībām;

(6) tā kā minētās direktīvas mērķis ir aptvert iekšzemes, kā arī pārrobežu maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmas; tā kā šī direktīva piemērojama Kopienas sistēmām un nodrošinājumam, ko sniedz sistēmu dalībnieki, Kopienas vai trešo valstu dalībnieki, sakarā ar dalību šajās sistēmās;

(7) tā kā dalībvalstis var piemērot šīs direktīvas noteikumus savām iestādēm, kas tieši piedalās trešo valstu sistēmās, un nodrošinājumam, kas sniegts sakarā ar dalību šādās sistēmās;

(8) tā kā dalībvalstīm būtu jāatļauj noteikt, ka tāda sistēma, uz kuru attiecas šī direktīva, ir sistēma, kura galvenokārt nodarbojas ar vērtspapīru norēķiniem, pat tad, ja tā ierobežotā apjomā veic arī darījumus ar preču atvasinātiem finanšu instrumentiem;

(9) tā kā sistēmiska riska samazināšanai jo īpaši vajadzīgs norēķinu galīgums un iespēja nodrošinājumu realizēt; tā kā nodrošinājums ir visi līdzekļi, ko maksājumu un/vai vērtspapīru norēķinu sistēmas dalībnieks sniedz pārējiem dalībniekiem, lai nodrošinātu tiesības un pienākumus, saistībā ar minēto sistēmu, tostarp atpirkuma līgumi, likumiskais nodrošinājums un fiduciāri pārvedumi; tā kā šīs direktīvas nodrošinājuma definīcija neiespaido valstu tiesisko regulējumu attiecībā uz to, kāda veida nodrošinājumus var izmantot;

(10) tā kā šī direktīva, reglamentējot nodrošinājumu, kas sniegts sakarā ar darbībām, kuras dalībvalstu centrālās bankas veic kā centrālās bankas, tostarp monetārās politikas darbībām, palīdz Eiropas Monetārajam institūtam sekmēt pārrobežu maksājumu efektivitāti, lai sagatavotu ekonomiskās un monetārās savienības trešo posmu, un tādējādi veicina vajadzīgā tiesiskā regulējuma izveidi, pamatojoties uz kuru vēlākā Eiropas Centrālā banka varēs īstenot savu politiku;

(11) tā kā pārvedumu rīkojumiem un to ieskaitam visās dalībvalstīs jābūt tiesiskam spēkam, un tam ir jābūt saistošam attiecībā pret trešām personām;

(12) tā kā noteikumi par ieskaita galīgumu neliedz pirms ieskaita pārbaudīt, vai sistēmā ievadītie rīkojumi atbilst minētās sistēmas noteikumiem un ļauj veikt sistēmas norēķinu;

(13) tā kā nekas šajā direktīvā nevar liegt dalībniekam vai trešai personai attiecībā uz pārveduma rīkojumu, kas ievadīts sistēmā, īstenot visas likumīgās tiesības vai prasījumus uz piedziņu vai kompensāciju, kas rodas no pamata darījuma, piemēram, krāpšanas vai tehniskas kļūmes gadījumā, ciktāl tas neatceļ ne ieskaitu, ne sistēmā ievadīto pārveduma rīkojumu;

(14) tā kā ir jānodrošina tas, ka pārveduma rīkojumus nevar atsaukt pēc brīža, kas noteikts sistēmas noteikumos;

(15) tā kā ir vajadzīgs, lai dalībvalsts tūlīt paziņotu pārējām dalībvalstīm par maksātnespējas procedūru sākšanu attiecībā uz kādu sistēmas dalībnieku;

(16) tā kā maksātnespējas procedūrām nevajadzētu būt ar atpakaļejošu iedarbību attiecībā uz sistēmas dalībnieku tiesībām un pienākumiem;

(17) tā kā gadījumā, kad sāktas maksātnespējas procedūras attiecībā uz kādu sistēmas dalībnieku, šīs direktīvas mērķis ir arī noteikt, kuri maksātnespējas tiesību akti piemērojami minētā dalībnieka tiesībām un pienākumiem sakarā ar tā dalību sistēmā;

(18) tā kā nodrošinājums būtu jāatbrīvo no maksātnespējīgajam dalībniekam piemērojamā maksātnespējas tiesību akta iedarbības;

(19) tā kā 9. panta 2. punkta noteikumi attiecas tikai uz reģistru, kontu vai centralizētu depozītu sistēmu, kas apliecina īpašumtiesību pastāvēšanu uz attiecīgajiem vērtspapīriem vai tiesības šos vērtspapīrus izsniegt vai nodot;

(20) tā kā 9. panta 2 punkta noteikumu nolūks ir nodrošināt to, ka, ja attiecīgais dalībnieks, kādas dalībvalsts centrālā banka vai vēlākā Eiropas Centrālā banka sniedz derīgu un efektīvu nodrošinājumu, saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā atrodas attiecīgais reģistrs, konts vai centralizētā depozītu sistēma, tad šāda nodrošinājuma spēkā esamība un iespēja to attiecināt pret šo sistēmu (un operatoru), kā arī pret jebkuru citu personu, kas tieši vai netieši ar to pamato savas tiesības, nosakāma tikai saskaņā ar šīs dalībvalsts tiesību aktiem;

(21) tā kā 9. panta 2. punkta noteikumu mērķis nav ietekmēt tās dalībvalsts tiesību darbību vai spēku, atbilstīgi kuras tiesību aktiem vērtspapīrus emitē, vai tās dalībvalsts tiesību darbību vai spēku, kurā vērtspapīri var citādā veidā atrasties (ieskaitot bez ierobežojuma tiesības, kas regulē šādu vērtspapīru vai ar tiem saistītu tiesību rašanos, īpašumu vai nodošanu), un tos nevar interpretēt tā, ka tie nozīmē, ka jebkāds šāds nodrošinājums ir tieši realizējams vai var tikt atzīts jebkurā dalībvalstī, ja tas neatbilst minētās dalībvalsts tiesībām;

(22) tā kā dalībvalstīm būtu jāmēģina nodibināt pietiekamas saiknes starp visām vērtspapīru norēķinu sistēmām, uz ko attiecas šī direktīva, lai sekmētu atklātību un tiesisko drošību darījumos ar vērtspapīriem;

(23) tā kā šī direktīva ir piemērotākais līdzeklis, lai sasniegtu minētos mērķus, un ir samērīga ar šiem mērķiem,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

I IEDAĻA

PIEMĒROŠANAS JOMA UN DEFINĪCIJAS

1. pants

Šī direktīva attiecas uz:

a) visām 2. panta a) apakšpunktā definētajām sistēmām, ko regulē kādas dalībvalsts tiesības un kas darbojas jebkurā valūtā, ECU vai dažādās valūtās, ko attiecīgā sistēma savstarpēji konvertē;

b) visiem šādas sistēmas dalībniekiem;

c) nodrošinājumu, kas sniegts sakarā ar:

- dalību sistēmā vai

- darbībām, ko dalībvalstu centrālās bankas veic kā centrālās bankas.

2. pants

Šajā direktīvā:

a) "sistēma" ir oficiāla vienošanās:

- starp trim vai vairāk dalībniekiem, neskaitot iespējamo norēķina iestādi, iespējamo galveno darījumu otru pusi, iespējamo ieskaita iestādi vai iespējamo netiešo dalībnieku, kurā ir kopīgi noteikumi un standartizētas procedūras pārveduma rīkojumu izpildei dalībnieku starpā,

- ko regulē tās dalībvalsts tiesības, kuru izvēlējušies dalībnieki; tomēr dalībnieki var izvēlēties tikai tās dalībvalsts tiesības, kurā vismaz vienam no tiem atrodas vadība, un

- kas, neietekmējot citas, stingrākas vispārpiemērojamas attiecīgās valsts tiesību normas, noteikta par sistēmu, un ko dalībvalsts, kuras tiesību akti ir piemērojami, ir darījusi zināmu Komisijai, iepriekš pārliecinoties par to, ka sistēmas noteikumi atbilst mērķim.

Ievērojot pirmās daļas nosacījumus, dalībvalsts par sistēmu var noteikt tādu oficiālu vienošanos, kuras uzdevums ir pārveduma rīkojumu izpilde atbilstoši i) apakšpunkta otrajam ievilkumam un kura ierobežotā apjomā izpilda rīkojumus attiecībā uz citiem finanšu instrumentiem, ja attiecīgā dalībvalsts uzskata, ka šādas sistēmas noteikšanu pamato sistēmisks risks.

Atsevišķos gadījumos dalībvalsts var par sistēmu noteikt šādu oficiālu vienošanos divu dalībnieku starpā, neskaitot iespējamo norēķina iestādi, iespējamo galveno darījumu otru pusi, iespējamo ieskaita iestādi vai iespējamo netiešo dalībnieku, ja tā uzskata, ka šādas sistēmas noteikšanu pamato sistēmisks risks;

b) "iestāde" ir:

- kredītiestāde, kas definēta Direktīvas 77/780/EEK [5] 1. panta pirmajā ievilkumā, tostarp iestādes, kas uzskaitītas tās 2. panta 2. punktā, vai

- ieguldījumu sabiedrība, kas definēta Direktīvas 93/22/EEK [6] 1. panta 2. punktā, izņemot iestādes, kas uzskaitītas tās 2. panta 2. punkta a) līdz k) apakšpunktā, vai

- publisko tiesību iestādes un uzņēmumi, kuru darbību garantē valsts, vai

- visi uzņēmumi, kuru vadība atrodas ārpus Kopienas un kuru uzdevumi atbilst to Kopienas kredītiestāžu vai ieguldījuma sabiedrību uzdevumiem, kas definētas pirmajā un otrajā ievilkumā,

kas piedalās kādā sistēmā un kas atbild par to finanšu saistību izpildi, kas izriet no pārveduma rīkojumiem šajā sistēmā.

Ja sistēmu uzrauga saskaņā ar valsts tiesību aktiem un izpilda tikai i) apakšpunkta otrā ievilkumā definētos pārveduma rīkojumus, kā arī maksājumus, kas izriet no šādiem rīkojumiem, dalībvalsts var nolemt, ka uzņēmumus, kas piedalās šādā sistēmā un atbild par finanšu saistību izpildi, kuras izriet no pārveduma rīkojumiem šajā sistēmā, var uzskatīt par iestādēm, ja vien vismaz trīs šīs sistēmas dalībnieki pieder pirmajā daļā minētajām kategorijām un šādu lēmumu pamato sistēmisks risks;

c) "galvenā darījumu otra puse" ir sistēmas iestāžu starpniekiestāde, kas ir šo iestāžu vienīgā darījumu otra puse attiecībā uz to pārveduma rīkojumiem;

d) "norēķinu iestāde" ir iestāde, kas iestādēm un/vai galvenajām darījumu otrām pusēm, kas piedalās sistēmā, atvēl norēķinu kontus, ar kuru starpniecību tiek izpildīti pārveduma rīkojumi šādās sistēmās un vajadzības gadījumā izsniedz kredītu minētajām iestādēm un/vai galvenajām darījumu otrām pusēm norēķina nolūkiem;

e) "ieskaita iestāde" ir iestāde, kas atbild par iestāžu, iespējamās galvenās darījumu otras puses un/vai iespējamās norēķinu iestādes neto pozīciju aprēķinu;

f) "dalībnieks" ir iestāde, galvenā darījumu otra puse, norēķinu iestāde vai ieskaita iestāde.

Saskaņā ar sistēmas noteikumiem viens un tas pats dalībnieks var darboties kā galvenā darījumu otra puse, norēķinu iestāde vai ieskaita iestāde vai veikt daļu no šiem uzdevumiem, vai visus šos uzdevumus.

Dalībvalstis var nolemt, ka saskaņā ar šo direktīvu netiešu dalībnieku var uzskatīt par dalībnieku, ja to pamato sistēmisks risks, un ar nosacījumu, ka minētais netiešais dalībnieks ir sistēmai pazīstams;

g) "netiešais dalībnieks" ir kredītiestāde, kas definēta b) apakšpunkta pirmajā ievilkumā un kam ir līgumattiecības ar iestādi, kura ir dalībniece sistēmā, kas izpilda i) apakšpunkta pirmajā ievilkumā definētos pārveduma rīkojumus, kuri ļauj minētai kredītiestādei izdarīt pārveduma rīkojumus, izmantojot sistēmu;

h) "vērtspapīri" ir visi dokumenti, kas minēti Direktīvas 93/22/EEK pielikuma B iedaļā;

i) "pārveduma rīkojums" ir:

- visi dalībnieka norādījumi nodot saņēmēja rīcībā naudas summu, izmantojot reģistra ierakstu kredītiestādes, centrālās bankas vai norēķinu iestādes kontos, vai jebkurš norādījums, kas liek uzņemties vai izpildīt maksājuma saistības saskaņā ar sistēmas noteikumiem, vai

- dalībnieka norādījums nodot īpašumtiesības uz vērtspapīru vai vērtspapīriem vai tiesības uz vērtspapīru vai vērtspapīriem, izmantojot ierakstu reģistrā, vai citā formā;

j) "maksātnespējas procedūras" ir kolektīvs pasākums, ko paredz kādas dalībvalsts vai kādas trešās valsts tiesības attiecīgā dalībnieka likvidēšanai vai sanācijai, ja tas ietver pārvedumu vai maksājumu apturēšanu vai ierobežošanu;

k) "ieskaits" ir prasījumu un saistību, kas izriet no pārveduma rīkojumiem, ko izdara viens vai vairāki dalībnieki par labu vienam vai vairākiem citiem dalībniekiem vai ko tie saņem no tiem, pārvēršana vienā neto prasījumā vai vienā neto saistībā tā, ka tikai neto prasījumu var pieprasīt un neto saistība ir jāizpilda;

l) "norēķinu konts" ir konts centrālajā bankā, norēķinu iestādē vai galvenajā darījumu otrā pusē, ko izmanto naudas līdzekļu un vērtspapīru noguldījumiem un norēķiniem par darījumiem sistēmas dalībnieku starpā;

m) "nodrošinājums" ir visi realizējamie aktīvi, ko dod kā nodrošinājumu (ieskaitot naudu, ko sniedz nodrošinājuma sakarā) saskaņā ar atpirkuma vai līdzīgu līgumu vai citādi, lai nodrošinātu tiesības un saistības, kas var rasties sakarā ar sistēmu, vai ko dod dalībvalstu centrālajām bankām vai vēlākai Eiropas Centrālajai bankai.

II IEDAĻA

IESKAITS UN PĀRVEDUMA RĪKOJUMI

3. pants

1. Pārveduma rīkojumiem un ieskaitam ir tiesisks spēks, un arī tad, ja attiecībā uz kādu dalībnieku sāktas maksātnespējas procedūras, tie ir saistoši trešām personām, ja vien pārveduma rīkojumi ievadīti sistēmā pirms 6. panta 1. punktā definēto maksātnespējas procedūru sākšanas.

Ja izņēmuma kārtā pārveduma rīkojumi ir ievadīti sistēmā pēc maksātnespējas procedūru sākšanas un tos izpilda šādu procedūru sākšanas dienā, tiem ir tiesisks spēks un tie ir saistoši trešām personām vienīgi tad, ja pēc norēķina brīža norēķinu iestāde, galvenā darījumu otra puse vai ieskaita iestāde var pierādīt, ka tā nezināja un tai nevajadzēja zināt par šādu procedūru sākšanu.

2. Nekādi akti, noteikumi, normas vai prakse, kas paredz tādu līgumu un darījumu anulēšanu, kuri noslēgti pirms 6. panta 1. punktā definēto maksātnespējas procedūru sākšanas brīža, nevar atcelt ieskaitu.

3. Brīdi, kad sistēmā ievadīts pārveduma rīkojums, definē minētās sistēmas noteikumi. Ja valsts tiesību aktos, kas regulē sistēmu, ir nosacījumi par attiecīgo ievadīšanas brīdi, minētās sistēmas noteikumiem jāsaskan šiem nosacījumiem.

4. pants

Dalībvalstis var paredzēt to, ka maksātnespējas procedūru sākšana attiecībā uz dalībnieku neliedz izmantot naudas līdzekļus vai vērtspapīrus, kas pieejami minētā dalībnieka norēķinu kontā, lai dalībniekam ļautu izpildīt saistības, kas tam ir sistēmā maksātnespējas procedūru sākšanas dienā. Turklāt dalībvalstis var paredzēt arī to, ka pret pieejamu, pastāvošu nodrošinājumu var izmantot šāda dalībnieka ar sistēmu saistītu kredītu, lai izpildītu minētā dalībnieka saistības sistēmā.

5. pants

Ne sistēmas dalībnieks, ne trešā persona nevar atsaukt pārveduma rīkojumu pēc brīža, kas definēts minētās sistēmas noteikumos.

III IEDAĻA

NOTEIKUMI PAR MAKSĀTNESPĒJAS PROCEDŪRĀM

6. pants

1. Šajā direktīvā maksātnespējas procedūru sākšanas brīdis ir brīdis, kad attiecīgā tiesu vai administratīvā iestāde ir pieņēmusi attiecīgu lēmumu.

2. Kad pieņemts lēmums saskaņā ar 1. punktu, attiecīgā tiesu vai administratīvā iestāde to tūlīt dara zināmu attiecīgai iestādei, kuru izraudzījusi tās dalībvalsts.

3. Dalībvalsts, kas minēta 2. punktā, tūlīt informē pārējās dalībvalstis.

7. pants

Maksātnespējas procedūrām nav atpakaļejošas iedarbības attiecībā uz tām dalībnieka tiesībām un saistībām, kas izriet no dalības sistēmā vai ir saistītas ar to, kas radušās pirms 6. panta 1. punktā definētā brīža, kad sāktas šādas procedūras.

8. pants

Ja sāktas maksātnespējas procedūras attiecībā uz sistēmas dalībnieku, tiesības un saistības, kas izriet no minētā dalībnieka dalības sistēmā vai ir saistītas ar to, nosaka saskaņā ar tiesībām, kas piemērojamas minētai sistēmai.

IV IEDAĻA

NODROŠINĀJUMA SAŅĒMĒJA TIESĪBU AIZSARDZĪBA PRET NODROŠINĀJUMA DEVĒJA MAKSĀTNESPĒJAS SEKĀM

9. pants

1. Tiesības:

- uz nodrošinājumu, kas par labu dalībniekam sniegts sistēmā, un

- uz nodrošinājumu, kas sniegts par labu dalībvalstu centrālajām bankām vai vēlākai Eiropas Centrālajai bankai,

neiespaido maksātnespējas procedūra, kas sākta attiecībā uz dalībnieku vai dalībvalstu centrālo banku vai vēlākās Eiropas Centrālās bankas darījumu otru pusi, kas sniegusi nodrošinājumu. Šādu nodrošinājumu var realizēt minēto tiesību apmierināšanai.

2. Ja vērtspapīrus (tostarp tiesības, kas izriet no vērtspapīriem) sniedz kā nodrošinājumu par labu dalībniekiem un/vai dalībvalstu centrālajām bankām vai vēlākai Eiropas Centrālajai bankai, kā norādīts 1. punktā, un viņu tiesības (vai viņu pārstāvju, aģentu vai trešo personu, kas darbojas viņu labā, tiesības) attiecībā uz vērtspapīriem ir likumīgi ierakstītas reģistrā, kontā vai centralizētā depozītu sistēmā, kas atrodas dalībvalstī, šādu subjektu kā nodrošinājuma saņēmēju tiesības attiecībā uz minētajiem vērtspapīriem regulē minētās dalībvalsts tiesības.

V IEDAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

10. pants

Dalībvalstis precizē sistēmas, kas ir jāiekļauj šīs direktīvas piemērojuma jomā, un dara tās zināmas Komisijai, kā arī informē Komisiju par iestādēm, ko tās izraudzījušas saskaņā ar 6. panta 2. punktu.

Sistēma norāda dalībvalstij, kuras valsts tiesību akti ir piemērojami, sistēmas dalībniekus, arī visus iespējamos netiešos dalībniekus, kā arī visas pārmaiņas attiecībā uz tiem.

Papildus norādei, kas paredzēta otrajā apakšpunktā, dalībvalstis var sistēmām, kas pakļautas to tiesībām, noteikt prasības par uzraudzību vai atļauju.

Ikviens, kam ir likumīgas intereses, var prasīt, lai iestāde viņu informētu par sistēmām, kurās tā piedalās, vai sniegtu ziņas par galvenajiem noteikumiem, kas regulē minēto sistēmu darbību.

11. pants

1. Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai līdz 1999. gada 11. decembrim izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis par to tūlīt informē Komisiju.

Kad dalībvalstis paredz šādas normas, tajās ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka metodes, kā izdarīt šādas atsauces.

2. Dalībvalstis nosūta Komisijai to savu tiesību aktu tekstus, kurus tās pieņēmušas jomā, uz ko attiecas šī direktīva. Dalībvalstis tiem pievieno atbilstības tabulu, kas rāda esošos vai ieviestos valsts noteikumus attiecībā uz katru šīs direktīvas pantu.

12. pants

Ne vēlāk kā trīs gadus pēc dienas, kas minēta 11. panta 1. punktā, Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs direktīvas piemērojumu, vajadzības gadījumā kopā ar attiecīgiem priekšlikumiem tās grozīšanai.

13. pants

Šī direktīva stājas spēkā dienā, kad tā publicēta Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

14. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 1998. gada 19. maijā

Eiropas Parlamenta vārdā —

priekšsēdētājs

J. M. Gil-robles

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

G. Brown

[1] OV C 207, 18.7.1996., 13. lpp. un OV C 259, 26.8.1997., 6. lpp.

[2] Atzinums sniegts 1996. gada 21. novembrī.

[3] OV C 56, 24.2.1997., 1. lpp.

[4] Eiropas Parlamenta 1997. gada 9. aprīļa Atzinums (OV C 132, 28.4.1997., 74. lpp.), Padomes 1997. gada 13. oktobra Kopējā nostāja (OV C 375, 10.12.1997., 34. lpp.) un Eiropas Parlamenta 1998. gada 29. janvāra Lēmums (OV C 56, 23.2.1998.). Padomes 1998. gada 27. aprīļa Lēmums.

[5] Padomes Pirmā direktīva 77/780/EEK (1977. gada 12. decembris) par normatīvo un administratīvo aktu saskaņošanu attiecībā uz kredītiestāžu darbības sākšanu un veikšanu (OV L 322, 17.12.1977., 30. lpp.). Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 96/13/EK (OV L 66, 16.3.1996., 15. lpp.).

[6] Padomes Direktīva 93/22/EEK (1993. gada 10. maijs) par ieguldījumu pakalpojumiem vērtspapīru jomā (OV L 141, 11.6.1993., 27. lpp.). Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 97/9/EK (OV L 84, 26.3.1997., 22. lpp.).

--------------------------------------------------

Augša