31996L0069

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 96/69/EK

(1996. gada 8. oktobris),

ar ko groza Direktīvu 70/220/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pasākumiem, kas jāveic, lai novērstu motorizēto transportlīdzekļu radīto gaisa piesārņojumu

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, jo īpaši tā 100.a pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu [1],

ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu [2],

saskaņā ar Līguma 189.b pantā izklāstīto procedūru [3],

(1) tā kā jāpieņem noteikumi iekšējā tirgus mērķu sasniegšanai; tā kā iekšējais tirgus ir teritorija bez iekšējām robežām, kurā ir nodrošināta preču, personu, pakalpojumu un kapitāla brīva aprite;

(2) tā kā pirmā Eiropas Kopienu rīcības programma par vides aizsardzību [4], ko Padome apstiprināja 1973. gada 22. novembrī, aicināja ņemt vērā jaunākos zinātnes sasniegumus mehānisko transportlīdzekļu izplūdes gāzu radītā gaisa piesārņojuma apkarošanā un attiecīgi grozīt iepriekš pieņemtas direktīvas; tā kā piektā rīcības programma, kuras vispārējo pieeju Padome apstiprināja ar 1993. gada 1. februāra rezolūciju [5], paredz papildu pasākumus, lai panāktu nozīmīgu pašreizējā līmeņa samazinājumu mehānisko transportlīdzekļu piesārņotāju emisijai.

(3) tā kā atsevišķas dalībvalstis nevar pietiekamā līmenī sasniegt mērķi samazināt piesārņojošo vielu emisiju no mehāniskajiem transportlīdzekļiem un nodrošināt transportlīdzekļu iekšējā tirgus darbību; tā kā šos mērķus var veiksmīgāk sasniegt Kopienas līmenī, tuvinot dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz pasākumiem, kas jāveic, lai novērstu gaisa piesārņošanu no mehāniskajiem transportlīdzekļiem;

(4) tā kā atzīst, ka transporta attīstība Kopienā rada nozīmīgus draudus videi un pastāv vides pastiprinātas sabrukšanas risks; tā kā faktiskās satiksmes blīvuma izmaiņas Kopienā pārsniegušas oficiālās prognozes, un tā kā tādēļ jānosaka ļoti stingras emisijas normas visiem mehāniskajiem transportlīdzekļiem;

(5) tā kā 1993. gadā Komisija pieņēma Eiropas programmu par emisijām, degvielu un dzinēja tehnoloģijām (Epefe); tā kā šī programma tika izveidota, lai nodrošinātu, ka priekšlikumi nākamajām direktīvām par piesārņojošu vielu emisijām rastu labākos risinājumus videi, patērētājiem un tautsaimniecībai; tā kā tas ietver piesārņotājus, ko rada mehāniskie transportlīdzekļi un tos darbinošas degvielas;

(6) tā kā Direktīva 70/220/EEK [6], kas attiecas uz pasākumiem, ko veic pret gaisa piesārņošanu ar piesārņotājiem no mehāniskajiem transportlīdzekļiem, ir viena no atsevišķām direktīvām par tipa apstiprināšanās procedūru, kas noteikta ar Direktīvu 70/156/EEK [7];

(7) tā kā ar Direktīvu 70/220/EEK nosaka robežlielumus oglekļa oksīda un nesadedzināta ogļūdeņraža izmešiem no šādiem transportlīdzekļiem; tā kā vispirms šos robežlielumus samazināja ar Padomes Direktīvu 74/290/EEK [8] un saskaņā ar Komisijas Direktīvu 77/102/EEK [9] papildināja ar robežlielumiem slāpekļa oksīdu pieļaujamajiem izmešiem; tā kā robežlielumus šiem trim piesārņotājiem secīgi samazināja ar Komisijas Direktīvu 78/665/EEK [10] un Padomes Direktīvām 83/351/EEK [11] un 88/76/EEK [12]; tā kā ar Direktīvu 88/436/EEK [13] noteica robežlielumus daļiņveida piesārņotāju emisijai no dīzeļdzinējiem; tā kā ar Direktīvu 89/458/EEK [14] noteica stingrākas Eiropas normas gāzveida piesārņotāju emisijai no mehanizētiem transportlīdzekļiem, kuri ir mazāki par 1400 cm³; tā kā šīs normas attiecināja uz visiem pasažieru automobiļiem neatkarīgi no to dzinēju tilpuma, pamatojoties uz uzlabotu Eiropas pārbaudes procedūru, kas ietver ārpilsētas braukšanas ciklu; tā kā ar Direktīvu 91/441/EEK [15] noteica prasības, kas attiecas uz iztvaikošanas emisijām un transportlīdzekļu izmešu samazināšanas detaļu izturīgumu, kā arī stingrākas daļiņveida piesārņotāju normas mehanizētiem transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar dīzeļdzinējiem; tā kā uz vieglajiem automobiļiem, kas paredzēti vairāk nekā sešiem pasažieriem, ieskaitot transportlīdzekļa vadītāju, vai kuru maksimālā masa pārsniedz 2500 kg, vieglajiem kravas automobiļiem un apvidus transportlīdzekļiem, kas ietverti Direktīvā 70/220/EEK, saskaņā ar Direktīvu 93/59/EEK [16] attiecas tikpat stingras normas, kā uz vieglajiem automobiļiem, ņemot vērā šo transportlīdzekļu īpatnības; tā kā ar Direktīvu 94/12/EK noteica stingrākas normas vieglajiem automobiļiem, kā arī ieviesa jaunu metodi ražojuma atbilstības pārbaudei; tā kā vieglo kravas automobiļu normas jāsaskaņo ar vieglo automobiļu normām, nosakot tās vismaz tikpat stingras kā vieglajiem automobiļiem;

(8) tā kā Komisijas uzsāktais darbs šajā jomā parāda, ka pašreiz labākās Kopienā pieejamās tehnoloģijas var tālāk pilnveidot, tā lai vieglie kravas automobiļi atbilstu ievērojami samazinātiem izmešu robežlielumiem; tā kā tas pats attiecas uz jaunām tehnoloģijām; tā kā ieteiktās normas attiecas gan uz jaunu transportlīdzekļu tipu apstiprināšanu, gan ražojumu atbilstības pārbaudēm, jo grozītā paraugu ņemšanas un statistiskās izvērtēšanas metode ļauj atcelt pielaides, kas noteiktas iepriekšējos lielumu samazināšanas posmos saskaņā ar Direktīvu 70/220/EEK;

(9) tā kā Komisija izpētījusi iespējamību apvienot transportlīdzekļu II un III klasi, faktiskos apstākļus, kādos ar vieglajiem kravas automobiļiem brauc pilsētas un ārpuspilsētas satiksmē, un šo transportlīdzekļu raksturīgās īpatnības;

(10) tā kā dalībvalstīm jāļauj, izmantojot nodokļu atvieglojumus, paātrināt to transportlīdzekļu laišanu tirgū, kas atbilst Kopienas līmenī pieņemtajām prasībām, un šādiem atvieglojumiem jāatbilst Līguma noteikumiem un dažiem nosacījumiem, kuri paredzēti, lai novērstu iekšējā tirgus traucējumus; tā kā šī direktīva neskar dalībvalstu tiesības piesārņotājvielu un citu vielu emisiju iekļaut mehānisko transportlīdzekļu transporta nodevas aprēķina bāzē;

(11) tā kā šīs direktīvas iepriekšēja izziņošana neierobežo paziņošanas prasības, kas noteiktas ar citiem Kopienu tiesību noteikumiem, īpaši ar Līguma 93. panta 3. punktu;

(12) tā kā Eiropas Parlamentam un Padomei līdz 1997. gada 31. decembrim jāpieņem prasības, kas būs spēkā posmam no 2000. gada, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu, kas jāiesniedz līdz 1996. gada 30. jūnijam un kura mērķis ir nozīmīgi samazināt izmešus no vieglajiem kravas automobiļiem;

(13) tā kā pasākumiem gaisa piesārņotāju emisijas samazināšanai no 2000. gada jāveido daļa no integrētas un daudzpusīgas pieejas, kas ietver visus pasākumus ceļu satiksmes radītā gaisa piesārņojuma samazināšanai; tā kā visi Direktīvas 94/12/EK 4. pantā noteiktie parametri ir atbilstoši; tā kā mērķis prasībām, kas stājas spēkā no 2000. gada, attiecībā uz vieglajiem kravas automobiļiem ir tādu normu noteikšana, kas ir tikpat stingras kā vieglajiem automobiļiem, ieviešot izmešu samazināšanas tehnoloģijas līdzvērtīgā tehniskā līmenī, ņemot vērā vieglo kravas automobiļu raksturīgās īpatnības un ņemot vērā N1 kategorijas II un III klases transportlīdzekļu atbilstošos izturīguma nosacījumus; tā kā Komisijai jāveic vides, tehnoloģijas un rentabilitātes aspektu analīze un līdz 1996. gada jūnija beigām jānodrošina skaitliski mērķi no 2000. gada piemērojamo Kopienas pasākumu noteikšanai,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Direktīvas 70/220/EEK I pielikumu groza saskaņā ar šīs direktīvas pielikumu.

2. pants

1. Sākot ar 1996. gada 1. oktobri dalībvalstis pieņem atbilstību prasībām Direktīvā 70/220/EEK, kas grozīta ar šo direktīvu, Direktīvas 70/156/EEK 4. panta 1. punkta un 7. panta 1. punkta vajadzībām.

2. No 1997. gada 1. janvāra attiecībā uz I klases transportlīdzekļiem un no 1998. gada 1. janvāra attiecībā uz II un III klases transportlīdzekļiem dalībvalstis vairs nepiešķir:

- EK tipa apstiprinājumu saskaņā ar Direktīvas 70/156/EEK 4. panta 1. punktu vai

- dalībvalsts tipa apstiprinājumu, izņemot gadījumu, kad pielieto Direktīvas 70/156/EEK 8. panta 2. punkta noteikumus,

par jaunu transportlīdzekļa tipu, pamatojoties uz iemesliem, kas saistīti ar gaisa piesārņošanu ar motora izmešiem, ja tas neatbilst ar šo direktīvu grozītās Direktīvas 70/220/EEK noteikumiem.

3. No 1997. gada 1. oktobra attiecībā uz I klases transportlīdzekļiem un no 1998. gada 1. oktobra attiecībā uz II un III klases transportlīdzekļiem dalībvalstis:

- uzskata, ka atbilstības sertifikāti, kas pievienoti jauniem transportlīdzekļiem saskaņā ar Direktīvas 70/156/EEK noteikumiem, vairs nav derīgi šīs direktīvas 7. panta 1. punkta mērķiem, un

- liedz reģistrēt, pārdot un uzsākt ekspluatēt jaunus transportlīdzekļus, kuriem nav atbilstības sertifikātu saskaņā ar Direktīvu 70/156/EEK, izņemot gadījumus, kad pielieto Direktīvas 70/156/EEK 8. panta 2. punktu,

pamatojoties uz iemesliem, kas saistīti ar gaisa piesārņošanu ar motora izmešiem, ja transportlīdzeklis neatbilst ar šo direktīvu grozītās Direktīvas 70/220/EEK prasībām.

3. pants

Dalībvalstis drīkst paredzēt nodokļu atvieglojumus tikai attiecībā uz tiem mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kas atbilst ar šo direktīvu grozītajai Direktīvai 70/220/EEK. Šādi atvieglojumi atbilst Līguma noteikumiem un šādiem nosacījumiem:

- tie attiecas uz visiem jauniem transportlīdzekļiem, kas piedāvāti pārdošanai dalībvalsts tirgū un jau iepriekš atbilst ar šo direktīvu grozītās Direktīvas 70/220/EEK prasībām,

- tos pārtrauc 2. panta 3. punktā minētajos datumos, kad pilnībā stājas spēkā izmešu robežlielumi jauniem mehāniskiem transportlīdzekļiem,

- attiecībā uz katru transportlīdzekļa tipu tie ir mazāki nekā papildu izmaksas par tehniskām ierīcēm, kas ieviestas, lai nodrošinātu atbilstību noteiktajiem lielumiem, un to uzstādīšanas izmaksām transportlīdzeklī.

Komisiju savlaicīgi informē par pirmajā daļā minēto nodokļu atvieglojumu ieviešanu vai izmaiņām, lai tā varētu sniegt savus apsvērumus.

4. pants

Eiropas Parlaments un Padome, darbojoties saskaņā ar Līgumā noteiktajiem nosacījumiem, līdz 1997. gada 31. decembrim lemj par priekšlikumiem, ko Komisija iesniedz līdz 1996. gada 30. jūnijam, par tālāku samazinājuma pakāpi, pieņemot Kopienas pasākumus, gaisa piesārņojumam, ko rada šajā direktīvā ietverto mehanizēto transportlīdzekļu emisija. Pasākumi stājas spēkā no 2000. gada.

Gatavojot priekšlikumus, Komisija ievēro pieeju, kas izklāstīta Direktīvas 94/12/EK 4. pantā.

5. pants

1. Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai līdz 1997. gada 1. aprīlim izpildītu šo direktīvu. Dalībvalstis par to tūlīt informē Komisiju.

Kad dalībvalstis pieņem šos pasākumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka paņēmienus, kā izdarīt šādu atsauci.

2. Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to savu tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

6. pants

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

7. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 1996. gada 8. oktobrī

Eiropas Parlamenta vārdā —

priekšsēdētājs

K. Hänsch

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

P. Rabbitte

[1] OV C 390, 31.12.1994., 26. lpp. un OV C 19, 23.1.1996., 13. lpp.

[2] OV C 201, 26.7.1993., 9. lpp.

[3] Eiropas Parlamenta 1995. gada 20. septembra atzinums (OV C 269, 16.10.1995., 82. lpp.), Padomes 1995. gada 22. decembra kopējā nostāja (OV C 37, 9.2.1996., 23. lpp.) un Eiropas Parlamenta 1996. gada 9. maija lēmums (OV C 152, 27.5.1996., 44. lpp.).

[4] OV C 112, 20.12.1973., 1. lpp.

[5] OV C 138, 17.5.1993., 1. lpp.

[6] OV L 76, 6.4.1970., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 94/12/EK (OV L 100, 19.4.1994., 42. lpp.).

[7] OV L 42, 23.2.1970., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 95/54/EK (OV L 266, 8.11.1995., 1. lpp.).

[8] OV L 159, 15.6.1974., 61. lpp.

[9] OV L 32, 3.2.1977., 32. lpp.

[10] OV L 223, 14.8.1978., 48. lpp.

[11] OV L 197, 20.7.1983., 1. lpp.

[12] OV L 36, 9.2.1988., 1. lpp.

[13] OV L 214, 6.8.1988., 1. lpp.

[14] OV L 226, 3.8.1989., 1. lpp.

[15] OV L 242, 30.8.1991., 1. lpp.

[16] OV L 186, 28.7.1993., 21. lpp.

--------------------------------------------------

PIELIKUMS

Grozījumi pielikumiem Direktīvā 70/220/EEK, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 93/59/EEK

Tabulu 5.3.1.4. nodaļā aizstāj ar šādu tabulu:

Transportlīdzekļa kategorija/klase | Robežvērtības |

Kategorija | Klase | Standartmasa RW (kg) | Oglekļa oksīda masa L1 (g/km) | Ogļūdeņražu un slāpekļa oksīdu kopējā masa L2 (g/km) | Mikrodaļiņu masa L3 (g/km) |

Benzīns | Dīzeļdegviela | Benzīns | Dīzeļdegviela [1] | Dīzeļdegviela [1] |

M [2] | — | visi | 2,2 | 1,0 | 0,5 | 0,7 | 0,08 |

N1 [3] | I | RW ≤ 1250 | 2,2 | 1,0 | 0,5 | 0,7 | 0,08 |

II | 1250 < RW ≤ 1700 | 4,0 | 1,25 | 0,6 | 1,0 | 0,12 |

III | 1700 < RW | 5,0 | 1,5 | 0,7 | 1,2 | 0,17 |

[1] Līdz 1999. gada 30. septembrim uz transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar dīzeļmotoriem ar tiešo iesmidzināšanu, attiecas šādi L2 un L3 robežlielumi:

[2] Izņemot:

- transportlīdzekļus, kas paredzēti vairāk nekā sešu pasažieru pārvadāšanai, ieskaitot transportlīdzekļa vadītāju,

- transportlīdzekļus, kuru maksimālā masa pārsniedz 2500 kg.

[3] Un tie M kategorijas transportlīdzekļi, kas noteikti 2. piezīmē.

--------------------------------------------------