EUR-Lex Piekļuve Eiropas Savienības tiesību aktiem

Atpakaļ uz EUR-Lex sākumlapu

Šis dokuments ir izvilkums no tīmekļa vietnes EUR-Lex.

Dokuments 31991L0068

Padomes direktīva (1991. gada 28. janvāris) par dzīvnieku veselības prasībām, kas ietekmē aitu un kazu tirdzniecību Kopienā

OV L 46, 19.2.1991., 19./36. lpp. (ES, DA, DE, EL, EN, FR, IT, NL, PT)
Speciālizdevums somu valodā: Nodaļa 03 Sējums 036 Lpp. 155 - 172
Speciālizdevums zviedru valodā: Nodaļa 03 Sējums 036 Lpp. 155 - 172
Īpašais izdevums čehu valodā: Nodaļa 03 Sējums 011 Lpp. 146 - 164
Īpašais izdevums igauņu valodā: Nodaļa 03 Sējums 011 Lpp. 146 - 164
Īpašais izdevums latviešu valodā: Nodaļa 03 Sējums 011 Lpp. 146 - 164
Īpašais izdevums lietuviešu valodā: Nodaļa 03 Sējums 011 Lpp. 146 - 164
Īpašais izdevums ungāru valodā Nodaļa 03 Sējums 011 Lpp. 146 - 164
Īpašais izdevums maltiešu valodā: Nodaļa 03 Sējums 011 Lpp. 146 - 164
Īpašais izdevums poļu valodā: Nodaļa 03 Sējums 011 Lpp. 146 - 164
Īpašais izdevums slovāku valodā: Nodaļa 03 Sējums 011 Lpp. 146 - 164
Īpašais izdevums slovēņu valodā: Nodaļa 03 Sējums 011 Lpp. 146 - 164
Īpašais izdevums bulgāru valodā: Nodaļa 03 Sējums 009 Lpp. 144 - 162
Īpašais izdevums rumāņu valodā: Nodaļa 03 Sējums 009 Lpp. 144 - 162
Īpašais izdevums horvātu valodā: Nodaļa 03 Sējums 016 Lpp. 13 - 30

Dokumenta juridiskais statuss Vairs nav spēkā, Datums, līdz kuram ir spēkā: 20/04/2021; Atcelts un aizstāts ar 32016R0429

ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/1991/68/oj

31991L0068



Oficiālais Vēstnesis L 046 , 19/02/1991 Lpp. 0019 - 0036
Speciālizdevums somu valodā: Nodaļa 3 Sējums 36 Lpp. 0155
Speciālizdevums zviedru valodā: Nodaļa 3 Sējums 36 Lpp. 0155


Padomes direktīva

(1991. gada 28. janvāris)

par dzīvnieku veselības prasībām, kas ietekmē aitu un kazu tirdzniecību Kopienā

(91/68/EEK)

EIROPAS KOPIENU PADOME,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 43. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu [1],

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu [2],

ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu [3],

tā kā aitu un kazu tirgus kopīgās organizācijas saskaņota darbība nedos gaidītos rezultātus tikmēr, kamēr atšķirības starp dalībvalstīm attiecībā uz veselības nosacījumiem ierobežos Kopienas iekšējo tirdzniecību;

tā kā, lai veicinātu šādu tirdzniecību, ir vēlams likvidēt šīs atšķirības un visas Kopienas līmenī ieviest noteikumus par aitu uz kazu tirdzniecību šādā sistēmā; tā kā šis mērķis sekmēs arī vienotā tirgus izveidi;

tā kā, lai aitas un kazas būtu piemērotas Kopienas iekšējai tirdzniecībai, tām būtu jāatbilst zināmām dzīvnieku veselības prasībām, kas ir izstrādātas, lai izvairītos no infekcijas un lipīgām slimībām;

tā kā piemērojamās dzīvnieku veselības prasības būtu jāmaina atkarībā no tā, kādā nolūkā dzīvniekus pārdod;

tā kā aitu un kazu veselības stāvoklis nav vienāds visā Kopienas teritorijā; tā kā tāpēc attiecībā uz šīs teritorijas daļām būtu jāvērš uzmanība uz reģioniem, kas definēti Padomes 1964. gada 26. jūnija Direktīvā 64/432/EEK par dzīvnieku veselības problēmām, kas ietekmē Kopienas iekšējo tirdzniecību ar liellopiem un cūkām [4], kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 90/425/EEK [5];

tā kā starp reģioniem, kur dzīvnieku veselības nosacījumi ir vienādi, nedrīkst būt tirdzniecības ierobežojumu;

tā kā, ievērojot sasniegumus, ko kāda dalībvalsts ir panākusi zināmu slimību izskaušanā, būtu jāizstrādā noteikumi, lai atļautu Komisijai apstiprināt zināmas papildu prasības ar noteikumu, ka šīs prasības nekādā ziņā nepārsniedz prasības, ko attiecīgā dalībvalsts piemēro valsts mērogā;

tā kā, lai novērstu infekcijas vai lipīgo slimību izplatību, būtu jāizstrādā nosacījumi attiecībā uz dzīvnieku pārvadājumiem uz galamērķi;

tā kā, lai nodrošinātu, ka piemērojamās prasības ievēro, būtu jāizstrādā noteikums par tādu veterinārā sertifikāta ieviešanu, kuru izsniegtu valsts pilnvarots veterinārārsts un kuru pievienotu aitu un kazu sūtījumam, līdz tas sasniedz galamērķi;

tā kā attiecībā uz pārbaužu organizēšanu un izpildes koordinēšanu, kas jāveic dalībvalstīm, un attiecībā uz aizsargpasākumiem, kas jāievieš, būtu jāatsaucas uz vispārīgiem noteikumiem, kas izklāstīti Padomes 1990. gada 26. jūnija Direktīvā 90/425/EEK par veterinārajām un zootehniskajām pārbaudēm, kas piemērojamas Kopienā iekšējā tirdzniecībā ar noteiktiem dzīviem dzīvniekiem un produktiem, lai izveidotu iekšējo tirgu;

tā kā būtu jāizstrādā noteikums, kas ļautu Komisijai veikt pašai savas pārbaudes;

tā kā būtu jāievieš kārtība, kas Pastāvīgajā veterinārajā komitejā paredz ciešu un efektīvu sadarbību starp dalībvalstīm un Komisiju,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Šajā direktīvā ir noteikti dzīvnieku veselības nosacījumi, kuros reglamentēta Kopienas iekšējā tirdzniecība ar aitām un kazām.

2. pants

Šajā direktīvā piemēro definīcijas, kas noteiktas Direktīvas 64/432/EEK 2. pantā, ar šādiem papildinājumiem:

1. Kaujamās aitas vai kazas nozīmē aitu vai kazu sugas dzīvniekus, ko ir paredzēts tieši vai arkāda apstiprināta tirgus vai savākšanas centra starpniecību nogādāt lopkautuvē, lai turnokautu saskaņā ar nosacījumiem, kas noteikti Direktīvas 64/432/EEK 6. pantā.

2. Vaislas un nobarojamās aitas vai kazas: aitas un kazas, izņemot aitas un kazas, kas minētas 1. punktā, kuras paredzēts pārvest uz galamērķi vai nu tieši, vai ar apstiprināta tirgus vai savākšanas centra starpniecību.

3. Saimniecība: saimniecība, kas definēta Direktīvas 90/425/EEK 2. panta 4. punktā.

4. Aitu vai kazu saimniecība, kas ir oficiāli brīva no brucelozes, nozīmē saimniecību, kas atbilst nosacījumiem, kuri izklāstīti A pielikuma 1. nodaļas I pozīcijā.

5. Aitu vai kazu saimniecība, kas ir brīva no brucelozes, nozīmē saimniecību, kas atbilst nosacījumiem, kas izklāstīti A pielikuma 2. nodaļā.

6. Tirdzniecība nozīmē tirdzniecību starp dalībvalstīm Līguma 9. panta 2. punkta nozīmē.

7. Obligāti paziņojama slimība nozīmē slimību, kas minēta B pielikuma I un II iedaļā par aizdomām, par kuru jāpaziņo dalībvalsts kompetentajām iestādēm.

8. Valsts pilnvarots veterinārārsts nozīmē veterinārārsts, ko ir norīkojusi kompetenta centrālā dalībvalsts iestāde.

9. Apstiprināts tirgus vai savākšanas centrs nozīmē jebkuru vietu, izņemot saimniecību, kur aitas vai kazas pārdod, pērk un/vai savāc vai iekrauj un kas atbilst Direktīvas 64/432/EEK 3. panta 7. punktam un Direktīvas 90/425/EEK 5. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) punktam par apstiprinātiem tirgiem vai savākšanas centriem.

10. Reģions nozīmē Kopienas teritorijas daļu, kas definēta Direktīvas 64/432/EEK 2. panta o) apakšpunktā.

3. pants

1. Kaujamās aitas un kazas drīkst būt tirdzniecības priekšmets tikai tad, ja tās atbilst nosacījumiem, kas izklāstīti 4. pantā.

2. Vaislas un nobarojamās aitas un kazas drīkst būt tirdzniecības objekts tikai tad, ja tās atbilst nosacījumiem, kas izklāstīti 4., 5. un 6. pantā, neierobežojot nekādas papildu garantijas, ko var pieprasīt saskaņā ar 7. un 8. pantu.

Galamērķa dalībvalstu kompetentās iestādes tomēr drīkst piešķirt vispārēju vai ierobežotu izņēmuma statusu attiecībā uz vaislas un nobarojamo aitu un kazu pārvietošanu, ko ir paredzēts tikai uz laiku laist ganībās pie Kopienas iekšējām robežām. Dalībvalstis, kuras izmanto šādu izņēmuma statusu, informē Komisiju par piešķirtā izņēmuma statusa saturu.

4. pants

1. Aitas un kazas:

a) jāidentificē un jāreģistrē saskaņā ar Direktīvas 90/425/EEK 3. panta 1. punkta c) apakšpunkta prasībām; termiņš, lai brīdinātu valsts sistēmas par aitu un kazu identificēšanu un reģistrēšanu, sākas no šīs direktīvas pieņemšanas datuma;

b) kad tās pārbauda valsts pilnvarots veterinārārsts, nedrīkst būt ar klīniskām slimības pazīmēm, šādai pārbaudei jānotiek 48 stundu laikā pirms aitu un kazu iekraušanas;

c) nedrīkst nākt no saimniecības, uz ko attiecas kāds aizliegums, kas pamatots ar veselības apsvērumiem, un nedrīkst būt bijušas saskarē ar dzīvniekiem no šādas saimniecības ar to saprotot, ka:

i) šāds aizliegums ir saistīts ar jebkuras šādas slimības uzliesmojumu, pret ko dzīvnieki ir uzņēmīgi:

- bruceloze,

- trakumsērga,

- Sibīrijas mēris;

ii) pēc pēdējā dzīvnieka nokaušanas, kas slimo vai ir uzņēmīgs pret kādu no iepriekš minētajām slimībām, aizlieguma laikam jābūt vismaz:

- 42 dienām attiecībā uz brucelozi,

- 30 dienām attiecībā uz trakumsērgu,

- 15 dienām attiecībā uz Sibīrijas mēri,

un tās nedrīkst nākt vai būt bijušas saskarē ar dzīvniekiem no saimniecības, kura atrodas noteiktā aizsardzības zonā un no kuras ir aizliegts izvest dzīvniekus, ievērojot Direktīvas 64/432/EEK 3. panta 2. punkta b) apakšpunkta ii) punktu;

d) nedrīkst būt pakļautas dzīvnieku veselības ierobežojumiem, ko piemēro, ievērojot Padomes 1985. gada 18. novembra Direktīvu 85/511/EEK, kas ievieš Kopienas pasākumus mutes un nagu sērgas apkarošanai [6], kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 90/423/EEK [7].

Turklāt piemēro Direktīvas 64/432/EEK 4.a panta noteikumus.

2. Dalībvalstis nodrošina arī to, lai nelaistu tirgū:

- aitas un kazas, kas varētu būt jānokauj saskaņā ar to slimību izskaušanas valsts programmu, kuras nav minētas Direktīvas 90/425/EEK C pielikumā vai šīs direktīvas B pielikuma I nodaļā,

- aitas un kazas, ko nevar laist tirgū to teritorijā veselības vai dzīvnieku veselības apsvērumu dēļ, kas pamatoti Līguma 36. pantā.

3. Aitām un kazām ir arī:

- jābūt dzimušām un kopš dzimšanas audzētām Kopienas teritorijā,

- vai, ja tās ir importētas, jānāk no kādas trešās valsts, kas ir minēta sarakstā, kurš sastādīts saskaņā ar Padomes 1972. gada 12. decembra Direktīvu 72/462/EEK par veselības un veterināro pārbaužu problēmām importējot liellopus un cūkas, un svaigu gaļu, un gaļas produktus no trešajām valstīm [8], kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 90/425/EEK, un:

i) vai nu jāatbilst dzīvnieku veselības nosacījumiem, kas noteikti saskaņā ar Direktīvas 72/462/EEK 8. pantu;

ii) vai, ja šādu nosacījumu nav, jāatbilst nosacījumiem, kas izklāstīti Direktīvas 90/425/EEK 7. panta 2. punkta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā.

5. pants

Neierobežojot nekādas papildu garantijas, ko var pieprasīt saskaņā ar 7. un 8. pantu, vaislas un nobarojamām aitām un kazām papildus nosacījumiem, kas izklāstīti 4. pantā, lai tās ievestu saimniecībā, kas ir brīva no brucelozes vai oficiāli brīva no brucelozes, jāatbilst attiecīgi A pielikuma 1. D nodaļas vai 2. D nodaļas prasībām.

6. pants

Neierobežojot nekādas papildu garantijas, ko var pieprasīt saskaņā ar 7. un 8. pantu, vaislas dzīvniekiem turklāt jāatbilst šādām prasībām:

a) tiem jābūt iegūtiem no saimniecības, un tie drīkst būt bijuši saskarē tikai ar dzīvniekiem no tādas saimniecības;

i) kur klīniski nav diagnosticētas šādas slimības:

- iepriekšējos sešos mēnešos aitu infekciozā agalaktija (mycoplasma agalactiae) vai kazu infekciozā agalaktija (mycoplasma agalactiae, M. capricolum, M. Mycoidesvar. mycoides, kas veido lielu koloniju),

- iepriekšējos 12 mēnešos paratuberkuloze vai kazeozais limfadenīts,

- iepriekšējos trīs gados plaušu adenomatoze, Medi-Visna slimība vai vīrusa ierosinātais kazu artrīts/encefalīts. Tomēr šo periodu samazina līdz 12 mēnešiem, ja dzīvnieki, kas inficēti ar Medi-Visna slimību vai vīrusa ierosināto kazu artrītu/encefalītu, ir nokauti, un pārējiem dzīvniekiem ir bijusi negatīva reakcija divos testos, kuri atzīti saskaņā ar kārtību, kasnoteikta 15. pantā vai arī kas vienai vai vairākām iepriekš minētajām slimībām, saskaņā ar programmu,

kas apstiprināta saskaņā ar 7. un 8. pantu, paredz veselības garantijas, kuras atbilst minētajai slimībai vai slimībām, tai pašā laikā neierobežojot atbilstību prasībām attiecībā uz citām slimībām;

ii) kur valsts pilnvarota veterinārārsta uzmanība, kurš atbild par veterinārā sertifikāta izsniegšanu, nav vērsta ne uz kādiem faktiem, kas varētu liecināt, ka i) punkta prasības nav izpildītas;

iii) kā īpašnieks apliecina, ka viņam nav zināmi šādi fakti un turklāt rakstiski apliecina, ka dzīvnieks vai dzīvnieki(-s), kas paredzēts(-i) Kopienas iekšējai tirdzniecībai, atbilst kritērijiem, kas izklāstīti i) punktā;

b) turklāt attiecībā uz skrepi slimību tiem:

i) jānāk no saimniecības, kas atbilst šādām prasībām:

- saimniecība ir pakļauta oficiālām pārbaudēm saskaņā ar Direktīvas 90/425/EEK 3. panta 1. punkta b) apakšpunktu,

- dzīvniekiem jābūt iezīmētiem,

- jābūt apstiprinājumam, ka vismaz divus gadus nav bijis neviena skrepi slimības gadījuma,

- pārbaude, ņemot paraugus, jāveic, nokaujot vecas sieviešu dzimuma aitas, ko paredzēts izbrāķēt un nokaut un kas nāk no šīs saimniecības, izņemot gadījumu, kad saimniecība atrodas reģionā vai dalībvalstī, kura gūst labumu no nosacījumiem, kas jāpieņem saskaņā ar 8. pantu,

- sieviešu dzimuma dzīvniekus drīkst ievest šādā saimniecībā tikai tad, ja tie nāk no saimniecības, kas atbilst tām pašām prasībām;

ii) kopš dzimšanas vai pēdējos divus gadus jābūt nepārtraukti turētiem saimniecībā vai saimniecībās, kas atbilst prasībām, kuras noteiktas i) punktā;

iii) ja tie ir paredzēti dalībvalstij, kuras visa teritorija vai tās daļa gūst labumu no noteikumiem, kas izklāstīti 7. vai 8. pantā, tad tiem jāatbilst garantijām, kas sniegtas, ievērojot šos pantus;

c) attiecībā uz infekciozo epididimītu (B. ovis) nekastrētiem vaislas auniem:

- jānāk no saimniecības, kur iepriekšējos 12 mēnešos nav diagnosticēts neviens infekciozā epididimīta (B. ovis) gadījums,

- jābūt nepārtraukti turētiem šajā saimniecībā 60 dienas pirms nosūtīšanas,

- 30 dienu laikā pirms nosūtīšanas jābūt izdarītam seroloģiskajam testam, kura rezultāts bijis negatīvs un kurš veikts saskaņā ar D pielikumu, vai arī tiem jāatbilst līdzvērtīgām veselības garantijām, kas jāatzīst saskaņā ar kārtību, kas noteikta 15. pantā;

d) sertifikātā, kas atbilst E pielikuma III paraugam, ir apliecināts, ka šīs prasības ir izpildītas.

7. pants

1. Dalībvalsts, kurai ir obligāta vai brīvprātīga valsts kontroles programma vai valsts pārraudzības programma attiecībā uz vienu vai vairākām infekcijas vai lipīgajām slimībām, kas minētas B pielikuma II un III iedaļā, attiecībā uz visu teritoriju vai tās daļu, drīkst iesniegt minēto programmu Komisijai, jo īpaši norādot:

- šīs slimības izplatību dalībvalstī,

- programmas iemeslus, ņemot vērā slimības nozīmīgumu un iespējamo labumu no programmas attiecībā uz izmaksām,

- ģeogrāfisko apgabalu, kurā programmu ieviesīs,

- dažāda statusa kategorijas, kas jāpiemēro saimniecībām, standartiem, kas jāsasniedz katrā kategorijā, un testu procedūras, kas jālieto,

- programmas pārraudzības kārtību,

- darbības, kas jāveic, ja kāda iemesla dēļ saimniecība zaudē savu statusu,

- pasākumus, kas jāveic, ja saskaņā ar programmas noteikumiem veikto testu rezultāti ir pozitīvi.

2. Komisija izskata programmas, ko iesniegušas dalībvalstis. Programmas, kas minētas 1. punktā, var apstiprināt saskaņā ar kritērijiem, kas izklāstīti 1. punktā, saskaņā ar kārtību, kas noteikta 15. pantā. Saskaņā ar to pašu kārtību vispārējas vai ierobežotas papildu garantijas, ko var pieprasīt Kopienas iekšējā tirdzniecībā, nosaka vienlaikus vai vēlākais trīs mēnešus pēc programmu pieņemšanas. Šādas garantijas nedrīkst pārsniegt garantijas, ko dalībvalsts ievieš valsts mērogā.

3. Dalībvalstu iesniegtās programmas var grozīt vai papildināt saskaņā ar kārtību, kas noteikta 15. pantā. Grozījumus vai papildinājumus programmām, kas jau ir apstiprinātas, vai garantijām, kuras jau ir noteiktas saskaņā ar 2. punktu, var apstiprināt saskaņā ar to pašu kārtību.

4. Programmas, kuras ir apstiprinātas saskaņā ar šo pantu, gūst labumu no Kopienas finansējuma, kas paredzēts Padomes 1990. gada 26. jūnija Lēmumā 90/424/EEK par izdevumiem veterinārajā jomā [9], attiecībā uz slimībām un saskaņā ar nosacījumiem, kas tajā noteikti.

8. pants

1. Ja dalībvalsts uzskata, ka tās teritorija vai daļa tās teritorijas ir brīva no kādas slimības, kas minēta B pielikuma II un III iedaļā un pret ko aitas un kazas ir uzņēmīgas, tad tā iesniedz Komisijai atbilstošus pamatojošos dokumentus, jo īpaši izklāstot:

- slimības raksturu un iepriekš reģistrētus gadījumus tās teritorijā,

- uzraudzības testēšanas rezultātus, kas pamatoti ar seroloģisko, mikrobioloģisko, patoloģisko vai epidemioloģisko izmeklēšanu un faktu, ka par konkrēto slimību pēc likuma jāziņo kompetentajām iestādēm,

- laiku, kurā veikta uzraudzība,

- vajadzības gadījumā laiku, kad bijusi aizliegta vakcinācija pret attiecīgo slimību, un ģeogrāfisko apgabalu, uz kuru attiecies šāds aizliegums,

- pasākumus, kas jāveic, lai pārliecinātos par slimības neesamību.

2. Komisija izskata pamatojošos dokumentus, ko ir iesniegušas dalībvalstis. Vispārējas vai ierobežotas papildu garantijas, ko var pieprasīt Kopienas iekšējā tirdzniecībā, nosaka saskaņā ar kārtību, kas izklāstīta 15. pantā. Šādas garantijas nedrīkst pārsniegt garantijas, ko dalībvalsts piemēro valsts mērogā. Ja pamatojošos dokumentus iesniedz līdz 1992. gada 1. janvārim, tad lēmumus par papildu garantijām pieņem līdz 1992. gada 1. jūlijam.

3. Attiecīgā dalībvalsts attiecībā uz slimību paziņo Komisijai par jebkurām izmaiņām pamatojošajos dokumentos, kas precizēti 1. punktā. Garantijas, kas noteiktas, kā paredzēts 2. punktā, ievērojot šādu paziņojumu, drīkst grozīt vai atsaukt saskaņā ar kārtību, kas noteikta 15. pantā.

9. pants

Dalībvalstīm tirgojoties savā starpā, aitu un kazu sūtījumiem, tās pārvedot uz galamērķi, jābūt pievienotam veterinārajam sertifikātam, ko parakstījis valsts pilnvarots veterinārārsts un kas atbilst E pielikumam (I, II un III paraugs), un kas jāsastāda tās pārbaudes dienā, kura paredzēta 4. panta 1. punkta b) apakšpunktā, vismaz vienā no galamērķa dalībvalsts oficiālajām valodām, un kas derīga 10 dienas. Šis sertifikāts sastāv no vienas lapas.

10. pants

1. Noteikumus, kas izklāstīti Direktīvā 90/425/EEK, piemēro jo īpaši izcelsmes pārbaudēm, to pārbaužu organizēšanai un izpildes koordinēšanai, kuras jāveic galamērķa dalībvalstij, un aizsargpasākumiem, kas jāievieš.

2. Direktīvas 90/425/EEK A pielikuma I pozīcijai pievieno šādu atsauci:

"Padomes 1991. gada 28. janvāra Direktīva 91/68/EEK par dzīvnieku veselības nosacījumiem, kas reglamentē Kopienas iekšējo tirdzniecību ar aitām un kazām.

OV L 46, 19.2.1991., 19. lpp."

3. Direktīvas 90/425/EEK B pielikuma A punkta pirmo ievilkumu svītro.

11. pants

1. Veterinārijas eksperti no Komisijas tiktāl, cik tas ir vajadzīgs, lai nodrošinātu šīs direktīvas vienādu piemērošanu, un sadarbībā ar kompetentām valsts iestādēm var veikt pārbaudes uz vietas. Tā dalībvalsts, kuras teritorijā veic pārbaudes, sniedz ekspertiem visu vajadzīgo palīdzību, lai viņi varētu veikt savu uzdevumu. Komisija informē dalībvalstis par šādu pārbaužu rezultātiem.

2. Vispārējos pasākumus šī panta piemērošanai paredz saskaņā ar kārtību, kas noteikta 15. pantā.

Attiecībā uz pārbaudēm, kas minētas šajā pantā, piemērojamos noteikumus izstrādā saskaņā ar to pašu kārtību.

12. pants

Dalībvalstis, kas ievieš alternatīvu kontroles sistēmu, kurā paredz garantijas, kas ir līdzvērtīgas garantijām, kas noteiktas 5. pantā un 6. panta a) un c) apakšpunktā attiecībā uz aitu un kazu pārvietošanu to teritorijā, savstarpēji vienojoties, var cita citai piešķirt atbrīvojumu no pārbaudes, kas paredzēta 4. panta 1. punkta b) apakšpunktā, un no pienākuma uzrādīt sertifikātu, kas paredzēts 9. pantā. Dalībvalstis informē par to Komisiju.

13. pants

Šīs direktīvas noteikumus atkārtoti izskata līdz 1993. gada 1. janvārim saistībā ar priekšlikumiem, kas attiecas uz iekšējā tirgus izveidi, par ko Padome pieņems lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu.

14. pants

Padome groza A pielikumu, pēc Komisijas priekšlikuma pieņemot lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu.

B, C un D pielikumu groza saskaņā ar kārtību, kas noteikta 15. pantā.

15. pants

1. Ja jārīkojas saskaņā ar kārtību, kas noteikta šajā pantā, tad priekšsēdētājs vai nu pēc savas ierosmes, vai pēc kādas dalībvalsts pārstāvja lūguma steidzami nodod jautājumu Pastāvīgajai veterinārijas komitejai, kas izveidota ar Lēmumu 68/361/EEK [10], šeit turpmāk "Komiteja".

2. a) Komisijas pārstāvis Komitejai iesniedz veicamo pasākumu projektu. Komiteja sniedz atzinumu par projektu termiņā, ko drīkst noteikt tās priekšsēdētājs atkarībā no jautājuma steidzamības. Atzinumu sniedz ar balsu vairākumu, kas noteikts Līguma 148. panta 2. punktā attiecībā uz lēmumiem, kas Padomei jāpieņem pēc Komisijas priekšlikuma. Dalībvalstu pārstāvju balsis Komitejā vērtē tā, kā noteikts šajā pantā. Priekšsēdētājs nebalso.

Komisija pieņem paredzētos pasākumus, ja tie saskan ar Komitejas atzinumu;

b) ja paredzētie pasākumi nesaskan ar Komitejas atzinumu vai arī ja atzinumu nesniedz, tad Komisija steidzami iesniedz Padomei priekšlikumu attiecībā uz pasākumiem, kas jāveic. Padome pieņem lēmumus ar kvalificētu balsu vairākumu.

Ja trīs mēnešu laikā pēc jautājuma nodošanas Padomei tā nav pieņēmusi lēmumu, tad ierosinātos pasākumus nosaka Komisija, izņemot gadījumus, kad Padome ar vienkāršu balsu vairākumu ir nobalsojusi pret minētajiem pasākumiem.

16. pants

Komisija saskaņā ar kārtību, kas noteikta 15. pantā, uz trīs gadiem var paredzēt pagaidu pasākumus, kas vajadzīgi, lai atvieglotu pāreju uz jauno sistēmu, kas paredzēta šajā direktīvā.

17. pants

1. Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvi un administratīvi akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu:

i) šīs direktīvas 7. un 8. pantu divus mēnešus pēc to izziņošanas datuma ar to saprotot, ka attiecīgos valsts noteikumus turpina piemērot, līdz apstiprina programmas, un, ja programmu nav, tad līdz datumam, kas minēts ii) punktā;

ii) pārējie šīs direktīvas noteikumi ne vēlāk kā 1992. gada 31. decembrī.

2. Kad dalībvalstis pieņem šos pasākumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu, vai arī tiem pievieno šādu atsauci, kad tos oficiāli publicē. Dalībvalstis nosaka metodes, kā veikt šādas atsauces.

18. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 1991. gada 28. janvārī

Komisijas vārdā —

priekšsēdētājs

J.-C. Juncker

[1] OV C 48, 27.2.1989., 21. lpp.

[2] OV C 96, 17.4.1989., 187. lpp.

[3] OV C 194, 31.7.1989., 9. lpp.

[4] OV 121, 29.7.1964., 1977./64. lpp.

[5] OV L 224, 18.8.1990., 29. lpp.

[6] OV L 315, 26.11.1985., 11. lpp.

[7] OV L 224, 18.8.1990., 13. lpp.

[8] OV L 302, 31.12.1972., 28. lpp.

[9] OV L 224, 18.8.1990., 19. lpp.

[10] OV L 255, 18.10.1968., 23. lpp.

--------------------------------------------------

A PIELIKUMS

1. NODAĻA

I. Aitu vai kazu saimniecība, kas ir oficiāli brīva no brucelozes (B. melitensis).

A. Statusa piešķiršana.

No brucelozes (B. melitensis) oficiāli brīva aitu vai kazu saimniecība nozīmē:

1) saimniecību:

a) kur nevienam dzīvniekam, kas ir uzņēmīgs pret brucelozi (B. melitensis), nav novērotas ne klīniskas, ne jebkuras citas brucelozei (B. melitensis) raksturīgas pazīmes vismaz 12 mēnešus;

b) kur nav aitu vai kazu, kas ir vakcinētas pret brucelozi (B. melitensis), izņemot aitas un kazas, kas ir vakcinētas vismaz pirms diviem gadiem ar rev. 1 vakcīnu vai jebkuru citu vakcīnu, kas ir apstiprināta saskaņā ar kārtību, kas noteikta šīs direktīvas 15. pantā;

c) kur ar sešu mēnešu vai lielāku starplaiku visām aitām un kazām saimniecībā, kuras testēšanas laikā ir vecākas par sešiem mēnešiem saskaņā ar C pielikumu veikti divi atsevišķi testi, kuru rezultāti bijuši negatīvi;

d) kur pēc testiem, kas minēti c) apakšpunktā, ir tikai tādas aitas vai kazas, kuras ir dzimušas saimniecībā vai kuras nāk no saimniecības, kas ir oficiāli brīva no brucelozes, vai no saimniecības, kas ir brīva no brucelozes saskaņā ar D punktā noteiktajiem nosacījumiem,

un kur pēc kvalifikācijas joprojām pilda prasības, kas noteiktas B punktā;

2) saimniecību, kas atrodas oficiāli atzītā no brucelozes brīvā dalībvalstī vai reģionā saskaņā ar II punktu.

B. Statusa saglabāšana.

1. Attiecībā uz aitu vai kazu saimniecībām, kas ir oficiāli brīvas no brucelozes (B. melitensis) un kas neatrodas tās teritorijas daļā, kura ir atzīta par oficiāli brīvu no brucelozes un kurā pēc kvalifikācijas dzīvniekus ieved saskaņā ar D punkta prasībām, ik gadu jāpārbauda reprezentatīvs aitu un kazu, kas ir vecākas par sešiem mēnešiem, daudzums. Saimniecība drīkst saglabāt no brucelozes (B. melitensis) oficiāli brīvas aitu vai kazu saimniecības statusu, ja testu rezultāti ir negatīvi.

Reprezentatīvajā to dzīvnieku daudzumā, kuri jātestē, katrā saimniecībā jāietilpst šādiem dzīvniekiem:

- visiem nekastrētajiem vīriešu dzimuma dzīvniekiem, kas ir vecāki par sešiem mēnešiem,

- visiem dzīvniekiem, kas ievesti saimniecībā pēc iepriekšējā testa,

- 25 % sieviešu kārtas dzīvnieku, kas sasnieguši reproduktīvo vecumu (t.i., tiem, kuri sasnieguši dzimumbriedumu) vai kas ir laktācijas periodā, vismaz 50 dzīvniekiem katrā saimniecībā, izņemot saimniecības, kur ir mazāk nekā 50 šādu sieviešu dzimuma dzīvnieku, tādā gadījumā jāpārbauda visi sieviešu dzimuma dzīvnieki.

2. Reģionam, kas nav oficiāli brīvs no brucelozes, kur vairāk nekā 99 % aitu un kazu saimniecību ir pasludinātas par oficiāli brīvām no brucelozes (B. melitensis), pārbaužu biežumu aitu vai kazu saimniecībās, kas ir oficiāli brīvas no brucelozes, var pagarināt līdz trim gadiem ar noteikumu, ka saimniecības, kas nav oficiāli brīvas no brucelozes, pakļauj oficiālai kontrolei vai arī izskaušanas programmai.

C. Iespējamie vai faktiskie brucelozes gadījumi.

1. Ja aitu vai kazu saimniecībā, kas ir oficiāli brīva no brucelozes:

a) par vienu vai vairākām aitām vai kazām ir aizdomas, ka tām ir bruceloze (B. melitensis), tad kompetentajai iestādei jāatsauc no brucelozes oficiāli brīvas saimniecības statuss. Tomēr šo statusu var uz laiku apturēt, ja dzīvnieku vai dzīvniekus tūlīt iznīcina vai izolē, līdz saņem oficiālu slimības apstiprinājumu, vai arī aizdomas par šo slimību oficiāli anulē;

b) apstiprina brucelozi (B. melitensis), tad kompetentā iestāde drīkst atcelt pagaidu apturējumu tikai tad, ja visus inficētos dzīvniekus vai visus tādas sugas, kas ir uzņēmīgas pret infekciju, nokauj un visiem saimniecības dzīvniekiem, kas ir vecāki par sešiem mēnešiem, ar trīs mēnešu vai lielāku starplaiku un saskaņā ar C pielikumu veic divus testus, kuru rezultāts ir negatīvs.

2. Ja saimniecība, kas minēta 1. punktā, atrodas reģionā, kas ir atzīts par reģionu, kas ir oficiāli brīvs no brucelozes (B. melitensis), tad attiecīgajai dalībvalstij ir tūlīt jāinformē Komisija un pārējās dalībvalstis.

Attiecīgās dalībvalsts kompetentajai iestādei:

a) attiecīgajā saimniecībā jānokauj visi inficētie dzīvnieki un visi tādas sugas dzīvnieki, kura ir uzņēmīga pret infekciju. Attiecīgajai dalībvalstij jāziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm par situācijas izmaiņām;

b) jāveic epidemioloģisks pētījums un jāveic testi, kas noteikti 1. punkta b) apakšpunktā, ganāmpulkiem, kas epidemioloģiski ir saistīti ar inficēto ganāmpulku.

3. Ja brucelozes uzliesmojumu apstiprina saskaņā ar 2. punktu, tad Komisija, novērtējusi atkārtotā brucelozes (B. melitensis) uzliesmojuma apstākļus, ja novērtējums to attaisno, saskaņā ar kārtību, kas noteikta 15. pantā, pieņem lēmumu, ar kuru aptur vai atceļ šā reģiona statusu. Ja statusu atceļ, tad nosacījumus jaunai kvalifikācijai precizē saskaņā ar to pašu kārtību.

D. Dzīvnieku ievešana aitu vai kazu saimniecībā, kas ir oficiāli brīva no brucelozes (B. melitensis).

Aitas vai kazas nedrīkst ievest aitu vai kazu saimniecībā, kas ir oficiāli brīva no brucelozes, ja vien tās:

1) - nenāk no aitu vai kazu saimniecības, kas ir oficiāli brīva no brucelozes;

2) vai:

- nenāk no saimniecības, kas ir brīva no brucelozes, un

- nav individuāli identificētas saskaņā ar šīs direktīvas 4. panta 1. punkta a) apakšpunktu,

- nekad nav bijušas vakcinētas pret brucelozi vai, ja tās ir bijušas vakcinētas, tas ir noticis vairāk nekā pirms diviem gadiem. Tomēr sieviešu dzimuma dzīvniekus, kas vecāki par diviem gadiem un kas vakcinēti pirms septiņu mēnešu vecuma, arī drīkst ievest saimniecībā, un

- nav tikušas izolētas oficiālā saimniecībā izcelsmes saimniecībā un šādas izolācijas laikā tām saskaņā ar C pielikumu ar vismaz sešu nedēļu starplaiku nav veikti divi atsevišķi testi, kuru rezultāti bijuši negatīvi.

II. Dalībvalsts vai reģions, kas ir oficiāli brīvs no brucelozes.

Saskaņā ar kārtību, kas noteikta 15. pantā, var atzīt par oficiāli brīvu no brucelozes dalībvalsti vai jebkuras dalībvalsts reģionu, kas ir oficiāli brīvs no brucelozes, vai reģionu šīs direktīvas 2. panta 10. punkta nozīmē:

1. a) kur vismaz 99,8 % aitu vai kazu saimniecību ir no brucelozes oficiāli brīvas saimniecības;

vai

b) kas atbilst šādiem nosacījumiem:

i) aitu vai kazu bruceloze ir slimība, kas ir bijusi oficiāli paziņojama vismaz piecus gadus;

ii) vismaz piecus gadus nav bijis neviena oficiāli apstiprināta aitu vai kazu brucelozes gadījuma;

iii) vakcinācija ir aizliegta jau vismaz trīs gadus, un

c) kam atbilstība šiem nosacījumiem ir noteikta saskaņā ar kārtību, kas izklāstīta šīs direktīvas 15. pantā;

2. Kur ievēro nosacījumus, kas noteikti 1. punktā, un

i) pirmajā gadā pēc dalībvalsts vai reģiona atzīšanas par brīvu no brucelozes (Br. melitensis) izlases veida pārbaudēs, ko veic vai nu saimniecībās, vai lopkautuvēs ar uzticamības koeficientu 99 % izrādās, ka inficētas ir mazāk nekā 0,2 % saimniecību, vai vismaz 10 % aitām un kazām, kas ir vecākas par sešiem mēnešiem, saskaņā ar C pielikumu veikts tests, kura rezultāts bijis negatīvs;

ii) joprojām jāievēro kvalifikācijas nosacījumi.

2. NODAĻA

No brucelozes (B. melitensis) brīva aitu vai kazu saimniecība

A. Statusa piešķiršana.

Aitu vai kazu saimniecību uzskata par brīvu no brucelozes (B. melitensis):

1) ja tajā:

a) vismaz 12 mēnešus nevienam dzīvniekam, kas ir uzņēmīgs pret brucelozi (B. melitensis), nenovēro klīniskas vai jebkuras citas brucelozei (B. melitensis) raksturīgas pazīmes;

b) visas aitas vai kazas vai daļa no tām ir vakcinēta ar rev. 1 vakcīnu vai jebkuru citu vakcīnu, kas ir apstiprināta saskaņā ar kārtību, kas noteikta šīs direktīvas 15. pantā. Vakcinētajiem dzīvniekiem jābūt vakcinētiem pirms septiņu mēnešu vecuma;

c) visām vakcinētajām aitām un kazām saimniecībā, kuras testēšanas laikā ir vecākas par 18 mēnešiem, ar sešu mēnešu vai lielāku starplaiku saskaņā ar C pielikumu veic divus atsevišķus testus, kuru rezultāti ir negatīvi;

d) visām nevakcinētajām aitām un kazām saimniecībā, kuras testēšanas laikā ir vecākas par sešiem mēnešiem, ar sešu mēnešu vai lielāku starplaiku saskaņā ar C pielikumu veic divus atsevišķus testus, kuru rezultāti ir negatīvi, un

e) pēc testiem, kas minēti c) vai d) apakšpunktā, visas aitas un kazas saimniecībā ir vai nu dzimušas, vai nāk no saimniecības, kas ir brīva no brucelozes saskaņā ar nosacījumiem, kas noteikti D iedaļā, un

2) ja tajā pēc tam, kad to atzīst par brīvu no brucelozes, joprojām izpilda prasības, kas noteiktas b) apakšpunktā.

B. Statusa saglabāšana.

Ik gadu katrā saimniecībā jātestē reprezentatīvs aitu un kazu daudzums. Saimniecība var saglabāt savu statusu tikai tad, ja testu rezultāti ir negatīvi.

Reprezentatīvajā testējamo dzīvnieku daudzumā katrā saimniecībā jāietilpst šādiem dzīvniekiem:

- visiem nekastrētajiem vīriešu dzimuma dzīvniekiem, kas ir vecāki par sešiem mēnešiem un kas nav vakcinēti,

- visiem nekastrētajiem vīriešu dzimuma dzīvniekiem, kas ir vecāki par 18 mēnešiem un kas ir vakcinēti,

- visiem dzīvniekiem, kas ir ievesti saimniecībā pēc iepriekšējā testa,

- 25 % sieviešu dzimuma dzīvnieku, kas ir sasnieguši reproduktīvo vecumu (dzimumbriedumu) vai kas ir laktācijas periodā, vismaz 50 dzīvniekiem saimniecībā, izņemot saimniecības, kur ir mazāk nekā 50 šādu sieviešu dzimuma dzīvnieku, tādā gadījumā jāpārbauda visi sieviešu dzimuma dzīvnieki.

C. Iespējamie vai faktiskie brucelozes gadījumi.

1. No brucelozes brīvas aitu vai kazu saimniecības statuss jāatceļ, ja saimniecībā ir viena vai vairākas aitas vai kazas, par kurām ir aizdomas, ka tām ir bruceloze (B. melitensis). Tomēr šo statusu var uz laiku apturēt, ja dzīvnieku vai dzīvniekus tūlīt iznīcina vai izolē, līdz saņem oficiālu slimības apstiprinājumu vai arī aizdomas par slimību oficiāli anulē.

2. Ja apstiprina brucelozi (B. melitensis), tad pagaidu aizliegumu drīkst atcelt tikai tad, ja visus inficētos dzīvniekus vai visus tādas sugas, kas ir uzņēmīga pret infekciju, dzīvniekus nokauj un saskaņā ar C pielikumu ar trīs mēnešu vai lielāku starplaiku veic divus testus:

- visiem vakcinētajiem dzīvniekiem, kas ir vecāki par 18 mēnešiem,

- visiem nevakcinētajiem dzīvniekiem, kas ir vecāki par sešiem mēnešiem, un

abu testu rezultāti ir negatīvi.

D. Dzīvnieku ievešana no brucelozes (B. melitensis) brīvā aitu vai kazu saimniecībā.

Aitu vai kazu saimniecībā, kas ir brīva no brucelozes, drīkst ievest tikai šādus dzīvniekus:

1) aitas vai kazas, kas nāk no aitu vai kazu saimniecības, kas ir oficiāli brīva no brucelozes (B. melitensis);

2) līdz datumam, kas ir noteikts saimniecībām, lai pieteiktos uz tādas saimniecības statusu, kas ir brīva no brucelozes, ar izskaušanas plāniem, kas pieņemti saskaņā ar Lēmumu 90/242/EEK [1], aitas vai kazas no saimniecībām, kas nav minētas 1. punktā, ar noteikumu, ka tās atbilst šādiem nosacījumiem:

a) tām jābūt individuāli identificētām saskaņā ar šīs direktīvas 4. panta 1. punkta a) apakšpunktu;

b) to izcelsmes saimniecībā nevienam tādas sugas, kas ir uzņēmīga pret brucelozi (B. melitensis), dzīvniekam vismaz 12 mēnešus nav novērotas ne klīniskas, ne jebkuras citas brucelozei (B. melitensis) raksturīgas pazīmes;

c) i) - tās nedrīkst būt vakcinētas iepriekšējo divu gadu laikā;

- izcelsmes saimniecībā tās jātur izolācijā veterināra uzraudzībā, un šajā laikā ar vismaz sešu nedēļu starplaiku saskaņā ar C pielikumu jāveic tām divi testi, kuru rezultāts ir negatīvs, vai

ii) tām pirms septiņu mēnešu vecuma un ne mazāk kā 15 dienas pirms ievešanas galamērķa saimniecībā jābūt vakcinētām ar rev.1 vakcīnu vai jebkuru citu vakcīnu, kas ir apstiprināta saskaņā ar kārtību, kas noteikta šīs direktīvas 15. pantā.

E. Statusa maiņa.

Aitu vai kazu saimniecība, kas ir brīva no brucelozes (B. melitensis), ir tiesība pretendēt uz saimniecības, kas ir oficiāli brīva no brucelozes (B. melitensis), statusu pēc vismaz diviem gadiem, ja:

a) vismaz divus iepriekšējos gadus tajā nav dzīvnieku, kas vakcinēti pret brucelozi (B. melitensis);

b) nosacījumus, kas izklāstīti D iedaļas 2. punktā, ievēro visu šo laiku;

c) otrā gada beigās testam, ko veic saskaņā ar C pielikumu visiem dzīvniekiem, kas ir vecāki par sešiem mēnešiem, ir negatīvs rezultāts.

[1] OV L 140, 1.6.1990., 123. lpp.

--------------------------------------------------

B PIELIKUMS

I. [1]

- Mutes un nagu sērga

- Bruceloze (B. melitensis)

- Infekciozais epididimīts (B. ovis)

- Sibīrijas mēris

- Trakumsērga

II. [2]

- Skrepi slimība

III.

- Infekciozā agalaktija

- Paratuberkuloze

- Kazeozais limfadenīts

- Plaušu adenomatoze

- Medi-Visna slimība

- Vīrusa ierosinātais kazu artrīts/encefalīts

[1] Obligāti paziņojamās slimības.

[2] Obligāti paziņojamās slimības.

--------------------------------------------------

C PIELIKUMS

Brucelozes (B. melitensis) testi

Lai saimniecība pretendētu uz saimniecības, kas ir brīva no brucelozes, statusu, testu, lai noteiktu brucelozi (B. melitensis), veic, izmantojot krāsošanas metodi ar Bengālijas rozā vai ar komplementa saistīšanas metodi, kas aprakstīta Lēmuma 90/242/EEK pielikumā, vai ar jebkuru citu metodi, kas atzīta saskaņā ar kārtību, kas noteikta šīs direktīvas 15. pantā. Komplementa saistīšanas metodi izmanto, veicot testu atsevišķiem dzīvniekiem.

Ja veic testu ar krāsošanas metodi ar Bengālijas rozā un vairāk nekā 5 % dzīvnieku saimniecībā ir pozitīva reakcija, tad nākamos testus katram dzīvniekam saimniecībā veic ar komplementa saistīšanas metodi.

Serums, kas satur 20 vai vairāk ICFT vienību/ml, komplementa saistīšanas testā jāuzskata par pozitīvu.

Izmantotajiem antigēniem jābūt apstiprinātiem valsts laboratorijā un jābūt standartizētiem ar otrā starptautiskā standarta anti-brucella abortus serumu.

--------------------------------------------------

D PIELIKUMS

Oficiālais tests, lai noteiktu infekciozo epididimītu (Brucella ovis)

Komplementa saistīšanas tests:

Izmantotajam konkrētajam antigēnam jābūt apstiprinātam valsts laboratorijā un standartizētam ar otrā starptautiskā standarta anti-brucella ovis serumu.

Darba serumam jābūt standartizētam ar starptautiskā standarta anti-brucella ovis serumu, ko sagatavojusi centrālā veterinārā laboratorija, Weibridge, Surrey, United Kingdom.

Serums, kas satur 50 vai vairāk starptautisko vienību uz ml, jāuzskata par pozitīvu.

--------------------------------------------------

E PIELIKUMS

I PARAUGS

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

II PARAUGS

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

III PARAUGS

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

--------------------------------------------------

Augša