31990L0415

Padomes Direktīva

(1990. gada 27. jūlijs),

ar ko groza II pielikumu Direktīvai 86/280/EEK par emisiju robežvērtībām un kvalitātes mērķiem attiecībā uz dažām bīstamām vielām, kas iekļautas Direktīvas 76/464/EEK pielikuma I sarakstā

(90/415/EEK)

EIROPAS KOPIENU PADOME,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 130.s pantu,

ņemot vērā Padomes Direktīvu 76/464/EEK (1976. gada 4. maijs) par piesārņojumu, ko rada dažas bīstamas vielas, kuras novada Kopienas ūdens vidē [1], un jo īpaši tās 6. un 12. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu [2],

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu [3],

ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu [4],

tā kā, lai aizsargātu Kopienas ūdens vidi no piesārņojuma ar dažām bīstamām vielām, Direktīvas 76/464/EEK 3. pantā paredzēta iepriekšēju atļauju sistēma, kas nosaka emisijas standartus attiecībā uz to vielu izplūdēm, kas uzskaitītas minētās direktīvas pielikuma I sarakstā; tā kā tās pašas direktīvas 6. pantā paredzēts, ka tādiem emisijas standartiem nosaka robežvērtības un attiecībā uz ūdens vidi, ko ietekmē minēto vielu izplūdes, nosaka kvalitātes mērķus;

tā kā dalībvalstīm ir jāpiemēro robežvērtības, izņemot gadījumus, kad tās var izmantot kvalitātes mērķus;

tā kā Direktīva 86/280/EEK [5], kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 88/347/EEK [6], pēc Komisijas priekšlikumiem būs jāgroza un jāpapildina atbilstīgi zinātnes atziņu attīstībai galvenokārt attiecībā uz minēto vielu toksicitāti, noturību un akumulāciju dzīvajos organismos un nosēdumos vai gadījumā, ja uzlabosies labākie pieejamie tehniskie līdzekļi; tā kā šajā nolūkā ir jāparedz minētās direktīvas papildinājumi sakarā ar pasākumiem, kas attiecas uz citām bīstamām vielām, un II pielikuma satura grozījumi;

tā kā Direktīvas 86/280/EEK 5. pantā paredzēts, ka attiecībā uz dažiem vērā ņemamiem avotiem, kas izraisa piesārņojumu ar minētajām vielām, uz kuriem neattiecas Kopienas robežvērtības vai valstu emisijas standarti, jāizstrādā īpašas programmas, lai likvidētu piesārņojumu;

tā kā nelielas izplūdes, uz ko attiecas Direktīvas 86/280/EEK 5. panta noteikumi, būtu lietderīgi atbrīvot no Direktīvas 76/464/EEK 3. panta prasībām;

tā kā, pamatojoties uz Direktīvā 76/464/EEK noteiktajiem kritērijiem, uz 1–2-dihloretānu, trihloretilēnu, perhloretilēnu un trihlorbenzolu jāattiecina Direktīvas 86/280/EEK noteikumi,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Ar šo Direktīvas 86/280/EEK II pielikumu groza, kā izklāstīts šīs direktīvas pielikumā.

2. pants

1. Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvi un administratīvi akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības 18 mēnešu laikā pēc tās paziņošanas [7]. Par to dalībvalstis tūlīt informē Komisiju.

2. Dalībvalstis dara zināmus Komisijai to savu tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

3. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 1990. gada 27. jūlijā

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

E. Rubbi

[1] OV L 129, 18.5.1976., 23. lpp.

[2] OV C 253, 29.9.1988., 4. lpp.

[3] OV C 96, 17.4.1989., 188. lpp.

[4] OV C 23, 30.1.1989., 4. lpp.

[5] OV L 181, 4.7.1986., 16. lpp.

[6] OV L 158, 25.6.1988., 35. lpp.

[7] Šī direktīva ir paziņota dalībvalstīm 1990. gada 31. jūlijā.

--------------------------------------------------

PIELIKUMS

DIREKTĪVAS 86/280/EEK II PIELIKUMA GROZĪJUMI

1. Aiz virsraksta pievieno šādus punktus:

"8. Attiecībā uz 1,2-dihloretānu (EDC)

9. Attiecībā uz trihloretilēnu (TRI)

10. Attiecībā uz perhloretilēnu (PER)

11. Attiecībā uz trihlorbenzolu (TCB)"

.

2. Pievieno šādu iedaļu:

VIII. Īpaši noteikumi attiecībā uz 1,2-dihloretānu (EDC) (Nr. 59) [1]

CAS — Nr. 107–06–2

A daļa (59): emisijas standartu robežvērtības [2]

Rūpniecības uzņēmuma veids | Vidējā lieluma veids | Robežvērtības, izteiktas kā | Jāsasniedz atbilstība no |

svars (g tonnā) | koncentrācija (mg litrā) |

a)Tikai 1,2-dihloretāna ražošana (bez pārstrādes vai izmantošanas tajā pašā vietā) | Mēneša | 4 | 2 | 1.1.1993. |

| 2,5 | 1,25 | 1.1.1995. |

| Dienas | 8 | 4 | 1.1.1993. |

| 5 | 2,5 | 1.1.1995. |

b)1,2-dihloretāna ražošana un pārstrāde vai izmantošana tajā pašā vietā, izņemot izmantošanu, kas turpmāk minēta e) punktā | Mēneša | 12 | 6 | 1.1.1993. |

| 5 | 2,5 | 1.1.1995. |

| Dienas | 24 | 12 | 1.1.1993. |

| 10 | 5 | 1.1.1995. |

c)1,2-dihloretāna pārstrāde vielās, kas nav vinilhlorīds | Mēneša | 2,5 | 1 | 1.1.1993. |

| Dienas | 5 | 2 | 1.1.1993. |

d)EDC izmantošana metālu attaukošanai (ārpus ražošanas vietas, kas minēta b) punktā) | Mēneša | — | 0,1 | 1.1.1993. |

| Dienas | — | 0,2 | 1.1.1993. |

e)EDC izmantošana jonu apmainītāju ražošanā | Mēneša | — | — | — |

| Dienas | — | — | — |

B daļa (59): kvalitātes mērķi

Vide | Kvalitātes mērķi (μg litrā) | Jāsasniedz atbilstība no |

Iekšējie virszemes ūdeņi | 10 | 1.1.1993. |

Estuāra ūdeņi |

Iekšējie piekrastes ūdeņi, kas nav estuāra ūdeņi |

Teritoriālie ūdeņi |

Komisija salīdzinās saskaņā ar Direktīvas 76/464/EEK 13. panta 1. punkta trešo ievilkumu veiktā monitoringa rezultātus ar mērķa koncentrāciju 2,5 μg litrā.

Līdz 1998. gadam Komisija pārskatīs kvalitātes mērķus, pamatojoties uz pieredzi, kas gūta, piemērojot šos pasākumus.

C daļa (59): mērīšanas standartmetode

1. Mērīšanas standartmetode, kas jāizmanto 1,2-dihloretāna klātbūtnes noteikšanai notekūdeņos un ūdens vidē, ir gāzu hromatogrāfija ar elektronu satveres detektoru pēc ekstrahēšanas ar piemērotu šķīdinātāju vai gāzu hromatogrāfija pēc izolēšanas adsorbcijas-desorbcijas ("purge and trap") procesā un uztveršanas, izmantojot kriogēni dzesētu kapilāra uztvērēju. Noteikšanas robeža ir 10 μg litrā notekūdeņiem un 1 μg litrā ūdens videi.

2. Metodes ticamībai un precizitātei jābūt ± 50 % koncentrācijā, kas ir divreiz lielāka par noteikšanas robežu.

3. Dalībvalstis var noteikt EDC koncentrācijas attiecībā pret AOX, EOX vai VOX daudzumu ar nosacījumu, ka vispirms Komisija atbilstīgi tās prasībām ir pārliecināta, ka minētās metodes dod līdzvērtīgus rezultātus, un līdz laikam, kad būs pieņemta vispārēja direktīva par šķīdinātājiem.

Attiecīgās dalībvalstis regulāri pārbauda sakarību starp EDC koncentrāciju un izmantojamo parametru.

IX. Īpaši noteikumi attiecībā uz trihloretilēnu (TRI) (Nr. 121) [12]

CAS 79.01.6

A daļa (121): emisijas standartu robežvērtības [13]

Rūpniecības uzņēmuma veids | Vidējā lieluma veids | Robežvērtības, izteiktas kā | Jāsasniedz atbilstība no |

svars (g tonnā) | koncentrācija (mg litrā) |

a)Trihloretilēna (TRI) un perhloretilēna (PER) ražošana | Mēneša | 10 | 2 | 1.1.1993. |

| 2,5 | 0,5 | 1.1.1995. |

| Dienas | | | |

| | 20 | 4 | 1.1.1993. |

| | 5 | 1 | 1.1.1995. |

b)TRI lietošana metālu attaukošanai | Mēneša | | 0,1 | 1.1.1993. |

| Dienas | | 0,2 | 1.1.1993. |

B daļa (121): kvalitātes mērķi

Vide | Kvalitātes mērķi (μg litrā) | Jāsasniedz atbilstība no |

Iekšējie virszemes ūdeņi | 10 | 1.1.1993. |

Estuāra ūdeņi |

Iekšējie piekrastes ūdeņi, kas nav estuāra ūdeņi |

Teritoriālie ūdeņi |

Komisija salīdzinās saskaņā ar Direktīvas 76/464/EEK 13. panta 1. punkta trešo ievilkumu veiktā monitoringa rezultātus ar mērķa koncentrāciju 2,5 μg litrā.

Komisija līdz 1988. gadam pārskatīs kvalitātes mērķus, pamatojoties uz pieredzi, kas gūta, īstenojot šos pasākumus.

C daļa (121): mērīšanas standartmetode

1. Mērīšanas standartmetode, kas jāizmanto trihloretilēna (TRI) klātbūtnes noteikšanai notekūdeņos un ūdens vidē, ir gāzu hromatogrāfija ar elektronu satveres detektoru pēc ekstrahēšanas ar piemērotu šķīdinātāju.

Noteikšanas robeža ir 10 μg litrā notekūdeņiem un 0,1 μg litrā ūdens videi.

2. Metodes ticamībai un precizitātei jābūt ± 50 % koncentrācijā, kas ir divreiz lielāka par noteikšanas robežu.

3. Dalībvalstis var noteikt TRI koncentrācijas attiecībā pret AOX, EOX vai VOX daudzumu ar nosacījumu, ka vispirms Komisija atbilstoši tās prasībām ir pārliecināta, ka minētās metodes dod līdzvērtīgus rezultātus, un līdz laikam, kad būs pieņemta vispārēja direktīva par šķīdinātājiem.

Attiecīgās dalībvalstis regulāri pārbauda sakarību starp TRI koncentrāciju un izmantojamo parametru.

X. Īpaši noteikumi attiecībā uz perhloretilēnu (PER) (Nr. 111) [18]

CAS — 127–18–4

A daļa (111): emisijas standartu robežvērtības [19]

Rūpniecības uzņēmuma veids | Vidējā lieluma veids | Robežvērtības, izteiktas kā | Jāsasniedz atbilstība no |

svars (g tonnā) | koncentrācija (mg litrā) |

a)Trihloretilēna (TRI) un perhloretilēna (PER) ražošana (TRI — PER procesi) | Mēneša | 10 | 2 | 1.1.1993. |

| 2,5 | 0,5 | 1.1.1995. |

| Dienas | 20 | 4 | 1.1.1993. |

| 5 | 1 | 1.1.1995. |

b)Tetrahloroglekļa un perhloretilēna ražošana (TETRA — PER procesi) | Mēneša | 10 | 5 | 1.1.1993. |

| 2,5 | 1,25 | 1.1.1995. |

| Dienas | 20 | 10 | 1.1.1993. |

| 5 | 2,5 | 1.1.1995. |

c)PER lietošana metālu attaukošanai | Mēneša | — | 0,1 | 1.1.1993. |

| Dienas | — | 0,2 | 1.1.1993. |

d)Hlorfluoroglekļa ražošana | Mēneša | — | — | — |

| Dienas | — | — | — |

B daļa (111): kvalitātes mērķi

Vide | Kvalitātes mērķi (μg litrā) | Jāsasniedz atbilstība no |

Iekšējie virszemes ūdeņi | 10 | 1.1.1993. |

Estuāra ūdeņi |

Iekšējie piekrastes ūdeņi, kas nav estuāra ūdeņi |

Teritoriālie ūdeņi |

Komisija salīdzinās saskaņā ar Direktīvas 76/464/EEK 13. panta 1. punkta trešo ievilkumu veiktā monitoringa rezultātus ar mērķa koncentrāciju 2,5 μg litrā.

Līdz 1998. gadam Komisija pārskatīs kvalitātes mērķus, pamatojoties uz pieredzi, kas gūta piemērojot šos pasākumus.

C daļa (111): mērīšanas standartmetode

1. Mērīšanas standartmetode, kas jāizmanto perhloretilēna (PER) klātbūtnes noteikšanai notekūdeņos un ūdens vidē, ir gāzu hromatogrāfija ar elektronu satveres detektoru pēc ekstrahēšanas ar piemērotu šķīdinātāju.

Noteikšanas robeža ir 10 μg litrā notekūdeņiem un 0,1 μg litrā ūdens videi.

2. Metodes ticamībai un precizitātei jābūt ± 50 % koncentrācijā, kas ir divreiz lielāka par noteikšanas robežu.

3. Dalībvalstis var noteikt PER koncentrācijas attiecībā pret AOX, EOX vai VOX daudzumu ar nosacījumu, ka vispirms Komisija atbilstoši tās prasībām ir pārliecināta, ka minētās metodes dod līdzvērtīgus rezultātus, un līdz laikam, kad būs pieņemta vispārēja direktīva par šķīdinātājiem.

Attiecīgās dalībvalstis regulāri pārbauda sakarību starp PER koncentrāciju un izmantojamo parametru.

Īpaši noteikumi attiecībā uz trihlorbenzolu [25](TCB) (117, 118) [26]

A daļa (117, 118): emisijas standartu robežvērtības

Standstill:

Nav pieļaujami, ka tieši vai netieši laika gaitā jūtami pieaugtu piesārņojums, ko rada TCB izplūdes un kas ietekmē koncentrācijas nosēdumos un/vai gliemjos, un/vai gliemenēs, un/vai zivīs.

Rūpniecības uzņēmuma veids | Vidējā lieluma veids | Robežvērtības, izteiktas kā | Jāsasniedz atbilstība no |

svars (g tonnā) | koncentrācija (mg litrā) |

a)TCB ražošana, dehidrohlorējot HCH, un/vai TCB pārstrāde | Mēneša | 25 | 2,5 | 1.1.1993. |

| 10 | 1 | 1.1.1995. |

| Dienas | 50 | 5 | 1.1.1993. |

| 20 | 2 | 1.1.1995. |

b)Hlorbenzolu ražošana un/vai pārstrāde, hlorējot benzolu | Mēneša | 5 | 0,5 | 1.1.1993. |

| 0,5 | 0,05 | 1.1.1995. |

| Dienas | 10 | 1 | 1.1.1993. |

| 1 | 0,1 | 1.1.1995. |

B daļa (117, 118): kvalitātes mērķi

Standstill:

Nav pieļaujami, ka laika gaitā jūtami pieaugtu TCB koncentrācijas nosēdumos un/ vai gliemjos, un/vai gliemenēs, un/vai zivīs.

Vide | Kvalitātes mērķi (μg litrā) | Jāsasniedz atbilstība no |

Iekšējie virszemes ūdeņi | 0,4 | 1.1.1993. |

Estuāra ūdeņi |

Iekšējie piekrastes ūdeņi, kas nav estuāra ūdeņi |

Teritoriālie ūdeņi |

Komisija salīdzinās saskaņā ar Direktīvas 76/464/EEK 13. panta 1. punkta trešo ievilkumu veiktā monitoringa rezultātus ar mērķa koncentrāciju 0,1 μg litrā.

Līdz 1998. gadam Komisija pārskatīs kvalitātes mērķus, pamatojoties uz pieredzi, kas gūta piemērojot šos pasākumus.

C daļa (117, 118): mērīšanas standartmetode

1. Mērīšanas standartmetode, kas jāizmanto trihlorbenzola (TCB) klātbūtnes noteikšanai notekūdeņos un ūdens vidē, ir gāzu hromatogrāfija ar elektronu satveres detektoru pēc ekstrahēšanas ar piemērotu šķīdinātāju. Noteikšanas robeža ir 1 μg litrā notekūdeņiem un 10 ng litrā ūdens videi.

2. Mērīšanas standartmetode, kas jāizmanto TCB noteikšanai nosēdumos un organismos, ir gāzu hromatogrāfija ar elektronu satveres detektoru pēc piemērotas parauga sagatavošanas. Noteikšanas robeža katram izomēram atsevišķi ir 1 μg/kg sausas vielas.

3. Dalībvalstis var noteikt TCB koncentrācijas attiecībā pret AOX vai EOX daudzumu ar nosacījumu, ka vispirms Komisija atbilstoši tās prasībām ir pārliecināta, ka minētās metodes dod līdzvērtīgus rezultātus, un līdz laikam, kad būs pieņemta vispārēja direktīva par šķīdinātājiem.

Attiecīgās dalībvalstis regulāri pārbauda sakarību starp TCB koncentrāciju un izmantojamo parametru.

4. Metodes ticamībai un precizitātei jābūt ± 50 % koncentrācijā, kas ir divreiz lielāka par noteikšanas robežu.

[1] Direktīvas 86/280/EEK 5. pantu piemēro jo īpaši EDC, ko izmanto kā šķīdinātāju ārpus ražošanas vai pārstrādes vietas, ja gada izplūžu daudzums ir mazāks par 30 kg gadā. Šādas nelielas izplūdes var atbrīvot no Direktīvas 76/464/EEK 3. panta prasībām. Neskarot Direktīvas 86/280/EEK 5. panta 3. punktu, dalībvalstīm ir jāīsteno savas īpašās programmas ne vēlāk par 1993. gada 1. janvāri. Vienlaikus tām minētās programmas ir jāpaziņo Komisijai.

[12] Direktīvas 86/280/EEK 5. pantu piemēro jo īpaši trihloretilēnam, ko izmanto kā šķīdinātāju ķīmiskajā tīrīšanā, tauku vai smaržvielu ekstrahēšanā un metālu attaukošanā, ja gada izplūžu daudzumi ir mazāki par 30 kg gadā. Šādas nelielas izplūdes var atbrīvot no Direktīvas 76/464/EEK 3. panta prasībām. Neskarot Direktīvas 86/280/EEK 5. panta 3. punktu, dalībvalstīm ir jāīsteno savas īpašās programmas vēlākais līdz 1993. gada 1. janvārim. Tajā pašā laikā dalībvalstīm ir pienākums tās paziņot Komisijai.

[18] Direktīvas 86/280/EEK 5. pantu piemēro jo īpaši perhloretilēnam, ko izmanto kā šķīdinātāju ķīmiskajā tīrīšanā, tauku vai smaržvielu ekstrahēšanā un metālu attaukošanā, ja gada izplūžu daudzumi ir mazāki par 30 kg gadā. Šādas nelielas izplūdes var atbrīvot no Direktīvas 76/464/EEK 3. panta prasībām. Neskarot Direktīvas 86/280/EEK 5. panta 3. punktu, dalībvalstīm ir jāīsteno savas īpašās programmas vēlākais līdz 1993. gada 1. janvārim. Tajā pašā dalībvalstīm ir pienākums tās paziņot Komisijai.

[25] Direktīvas 86/280/EEK 5. pantu piemēro jo īpaši TCB, ko izmanto kā šķīdinātāju vai kā krāsvielu nesēju tekstilrūpniecībā, vai kā sastāvdaļu transformatoru eļļās, līdz tam laikam, kad šajā jautājumā būs īpaši Kopienas tiesību akti. Neskarot 5. panta 3. punktu, dalībvalstīm ir jāīsteno savas īpašās programmas vēlākais līdz 1993. gada 1. janvārim. Tajā pašā laikā dalībvalstīm ir pienākums tās paziņot Komisijai.

[26] TCB var būt sastopams kā viens no šādiem trim izomēriem:

- 1,2,3-TCB – CAS 87/61–6

- 1,2,4-TCB – CAS 120–82–1 (Nr. 118 EEK sarakstā)

- 1,3,5-TCB – CAS 180–70–3.Tehniskais TCB (EEK saraksta Nr. 117) ir šo trīs izomēru maisījums, kurā 1,2,4-TCB ir pārsvarā, un maisījums var saturēt arī nedaudz di- un tetrahlorbenzola.Katrā gadījumā šie noteikumi attiecas uz kopējo TCB (trīs izomēru summu).

--------------------------------------------------