31988L0347

Padomes Direktīva

(1988. gada 16. jūnijs),

ar ko groza II pielikumu Direktīvai 86/280/EEK par emisiju robežvērtībām un kvalitātes mērķiem attiecībā uz dažām bīstamām vielām, kas iekļautas Direktīvas 76/464/EEK pielikuma I sarakstā

(88/347/EEK)

EIROPAS KOPIENU PADOME,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 130.S pantu,

ņemot vērā Padomes Direktīvu 76/464/EEK (1976. gada 4. maijs) par piesārņojumu, ko rada dažas bīstamas vielas, kuras novada Kopienas ūdens vidē [1], un jo īpaši tās 6. un 12. pantu,

ņemot vērā Padomes Direktīvu 86/280/EEK (1986. gada 12. jūnijs) par emisiju robežvērtībām un kvalitātes mērķiem attiecībā uz dažām bīstamām vielām, kas iekļautas Direktīvas 76/464/EEK pielikuma I sarakstā [2],

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu [3],

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu [4],

ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu [5],

tā kā, lai aizsargātu Kopienas ūdens vidi no piesārņojuma ar dažām bīstamām vielām, Direktīvas 76/464/EEK 3. pantā paredzēta iepriekšēju atļauju sistēma, kas nosaka emisijas standartus attiecībā uz to vielu noplūdēm, kas uzskaitītas minētās direktīvas pielikuma I sarakstā; tā kā tās pašas direktīvas 6. pantā paredzēts, ka tādiem emisijas standartiem nosaka robežvērtības un attiecībā uz ūdens vidi, ko ietekmē minēto vielu izplūdes, nosaka kvalitātes mērķus;

tā kā dalībvalstīm ir jāpiemēro robežvērtības, izņemot gadījumus, kad tās var izmantot kvalitātes mērķus;

tā kā Direktīva 86/280/EEK pēc Komisijas priekšlikumiem būs jāgroza un jāpapildina atbilstīgi zinātnes atziņu attīstībai galvenokārt attiecībā uz minēto vielu toksicitāti, noturību un uzkrāšanos dzīvajos organismos un nosēdumos vai gadījumā, kad uzlaboti labākie pieejamie tehniskie līdzekļi; tā kā šajā nolūkā ir jāparedz šīs direktīvas papildināšana ar pasākumiem attiecībā uz citām bīstamām vielām un II pielikuma satura grozījumi;

tā kā, pamatojoties uz Direktīvā 76/464/EEK noteiktajiem kritērijiem, uz aldrīnu, dieldrīnu, endrīnu, izodrīnu, heksahlorbenzolu, heksahlorbutadiēnu un hloroformu ir jāattiecina Direktīvas 86/280/EEK noteikumi,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Padomes Direktīvas 86/280/EEK II pielikumu groza šādi.

1. Aiz virsraksta pievieno šādus punktus:

"4. Attiecībā uz aldrīnu, dieldrīnu, endrīnu un izodrīnu

5. Attiecībā uz heksahlorbenzolu

6. Attiecībā uz heksahlorbutadiēnu

7. Attiecībā uz hloroformu".

2. Pievieno šādas iedaļas:

"IV Īpaši noteikumi attiecībā uz:

–aldrīnu (Nr. 1) | CAS-Nr. 309–00–2 |

–dieldrīnu (Nr. 71) | CAS-Nr. 60–57–1 |

–endrīnu (Nr. 77) | CAS-Nr. 72–20–8 |

–izodrīnu (Nr. 130) | CAS-Nr. 465–73–6 |

A daļa (1, 71, 77, 130): emisijas standartu robežvērtības [10]

Rūpniecības uzņēmuma veids | Vidējā lieluma veids | Robežvērtība, izteikta kā | Jāsasniedz atbilstība no |

Svars | Koncentrācija notekūdeņos μg uz litru novadītā ūdens |

Aldrīna un/vai dieldrīna un/vai endrīna ražošana, iekļaujot šo vielu preparātu ražošanu tajā pašā vietā | Mēneša | 3 g uz kopējās ražošanas jaudas tonnu (g/t) | 2 | 1.1.1989. |

Dienas | 15 g uz kopējās ražošanas jaudas tonnu (g/t) | 10 | 1.1.1989. |

B daļa (1, 71, 77, 130): kvalitātes mērķi

Vide | Viela | Kvalitātes mērķi ng/l, kas jāsasniedz no |

1.1.1989. | 1.1.1994. |

Iekšējie virszemes ūdeņi | Aldrīns | 30 minētajām četrām vielām kopā, tostarp endrīnam, maksimums 5 | 10 |

Estuāra ūdeņi | Dieldrīns | | 10 |

Iekšējie piekrastes ūdeņi, kas nav estuāra ūdeņi | Endrīns | | 5 |

Teritoriālie ūdeņi | Izodrīns | | 5 |

Stacionārā stāvoklī:

nav pieļaujami, ka laika gaitā būtiski palielinās aldrīna un/vai dieldrīna, un/vai endrīna, un/vai izodrīna koncentrācija nosēdumos un/vai gliemjos, un/vai gliemenēs.

C daļa (1, 71, 77, 130): mērīšanas standartmetode

1. Mērīšanas standartmetode, kas jāizmanto aldrīna, dieldrīna, endrīna un/vai izodrīna noteikšanai notekūdeņos un ūdens vidē, ir gāzu hromatogrāfija ar elektronu satveres detektoru pēc ekstrahēšanas ar piemērotu šķīdinātāju. Noteikšanas robeža [14] katrai vielai ir 2,5 ng/l ūdens vidē un 400 ng/l notekūdeņos atkarībā no citu paraugā esošo vielu skaita.

2. Mērīšanas standartmetode, kas jāizmanto aldrīna, dieldrīna un/vai endrīna un/vai izodrīna noteikšanai nosēdumos un organismos, ir gāzu hromatogrāfija ar elektronu satveres detektoru pēc piemērotas paraugu sagatavošanas. Noteikšanas robeža ir 1 μg/kg sausa svara katrai atsevišķai vielai.

3. Metodes ticamībai un precizitātei koncentrācijā, kas ir divreiz lielāka par noteikšanas robežu, ir jābūt ± 50 %.

V Īpaši noteikumi attiecībā uz heksahlorbenzolu (HHB) (Nr. 83)

CAS– 118–74–1

A daļa (83): emisijas standartu robežvērtības

Stacionārā stāvoklī:

nav pieļaujami ka laika gaitā tieši vai netieši jūtami palielinātos piesārņojums, ko rada HHB noplūdes un kas ietekmē koncentrācijas nosēdumos un/vai gliemjos un/vai gliemenēs un/vai zivīs.

Rūpniecības uzņēmuma veids | Vidējā lieluma veids | Robežvērtības, izteiktas kā | Jāsasniedz atbilstība no |

svars | koncentrācija |

1.HHB ražošana un pārstrāde | Mēneša | 10 g HHB uz tonnu HHB ražošanas jaudas | | 1.1.1990. |

| Dienas | 20 g HHB uz tonnu HHB ražošanas jaudas | |

2.Perhloretilēna (PER) un tetrahloroglekļa (CCl4) ražošana perhlorēšanas procesā | Mēneša | 1,5 g HHB uz tonnu PER + CCl4 kopējās ražošanas jaudas | 1,5 mg/l HHB | 1.1.1990. |

| Dienas | 3 g HHB uz tonnu PER + CCl4 kopējās ražošanas jaudas | 3 mg/l HHB |

3.Trihloretilēna un/vai perhloretilēna ražošana citos procesos | Mēneša | – | – | – |

| Dienas | – | – | – |

B daļa (83): kvalitātes mērķi [19]

Stacionārā stāvoklī:

Stacionārā stāvoklī: nav pieļaujami, ka laika gaitā jūtami palielinātos kopējā HHB koncentrācija nosēdumos un/vai gliemjos un/vai gliemenēs un/vai zivīs.

Vide | Kvalitātes mērķis | Mērvienība | Jāsasniedz atbilstība no |

Iekšējie virszemes ūdeņi | 0,03 | μg/l | 1.1.1990. |

Estuāra ūdeņi |

Iekšējie piekrastes ūdeņi, kas nav estuāra ūdeņi |

Teritoriālie ūdeņi |

C daļa (83): mērīšanas standartmetode

1. Mērīšanas standartmetode, kas jāizmanto HHB klātbūtnes noteikšanai notekūdeņos un ūdens vidē, ir gāzu hromatogrāfija ar elektronu satveres detektoru pēc ekstrahēšanas ar piemērotu šķīdinātāju.

HHB noteikšanas robeža [20] ir diapazonā no 1 līdz 10 ng/l ūdens videi un 0,5 līdz 1 μg/l notekūdeņiem atkarībā no paraugā esošo pārējo vielu skaita.

2. Mērīšanas standartmetode, kas jāizmanto HHB klātbūtnes noteikšanai nosēdumos un organismu audos, ir gāzu hromatogrāfija ar elektronu satveres detektoru pēc piemērotas paraugu sagatavošanas. Noteikšanas robeža [21] ir diapazonā no 1 līdz 10 μg/kg sausas vielas.

3. Metodes ticamībai un precizitātei koncentrācijā, kas ir divreiz lielāka par noteikšanas robežu [22], ir jābūt ± 50 %.

VI Īpaši noteikumi attiecībā uz heksahlorbutadiēnu (HHBD) (Nr. 84)

CAS- 87–68–3

A daļa (84): emisijas standartu robežvērtības

Stacionārā stāvoklī:

nav pieļaujami, ka laika gaitā tieši vai netieši jūtami palielinātos piesārņojums, ko rada HHBD noplūdes un kas ietekmē koncentrācijas nosēdumos un/vai gliemjos, un/vai gliemenēs un/vai zivīs.

Rūpniecības uzņēmuma veids | Vidējā lieluma veids | Robežvērtības, izteiktas kā | Jāatbilst no |

svars | koncentrācija |

1.Perhloretilēna (PER) un tetrahloroglekļa (CCl4) ražošana perhlorēšanas procesā | Mēneša | 1,5 g HHBD uz tonnu PER + CCl4 kopējās ražošanas jaudas | 1,5 mg/l HHBD |

| | | | 1.1.1990. |

| Dienas | 3 g HHBD uz tonnuPER + CCl4 kopējās ražošanas jaudas | 3 mg/l HHBD | |

2.Trihloretilēna un/vai perhloretilēna ražošana citos procesos | Mēneša | — | — | — |

| Dienas | – | — | — |

B daļa (84): kvalitātes mērķi [27]

Stacionārā stāvoklī:

nav pieļaujami, ka laika gaitā jūtami palielinātos HHBD koncentrācija nosēdumos un/vai gliemjos, un/vai gliemenēs un/vai zivīs.

Vide | Kvalitātes mērķis | Mērvienība | Jāsasniedz atbilstība no |

Iekšējie virszemes ūdeņi | 0,1 | μg/l | 1.1.1990. |

Estuāra ūdeņi |

Iekšējie piekrastes ūdeņi, kas nav estuāra ūdeņi |

Teritoriālie ūdeņi |

C daļa (84): mērīšanas standartmetode

1. Mērīšanas standartmetode, kas jāizmanto HHBD klātbūtnes noteikšanai notekūdeņos un ūdens vidē, ir gāzu hromatogrāfija ar elektronu satveres detektoru pēc ekstrahēšanas ar piemērotu šķīdinātāju.

HHBD noteikšanas robeža [28] ir diapazonā no 1 līdz 10 ng/l ūdens videi un 0,5 līdz 1 μg/l notekūdeņiem atkarībā no paraugā klātesošo pārējo vielu skaita.

2. Mērīšanas standartmetode, kas jāizmanto HHBD klātbūtnes noteikšanai nosēdumos un organismu audos, ir gāzu hromatogrāfija ar elektronu satveres detektoru pēc piemērotas paraugu sagatavošanas. Noteikšanas robeža [29] ir mazākais daudzums, ko, izmantojot attiecīgo darba metodi, var kvantitatīvi noteikt paraugā un ko vēl var atšķirt no nulles,. ir diapazonā no 1 līdz 10 μg/kg sausas vielas.

3. Metodes ticamībai un precizitātei koncentrācijā, kas ir divreiz lielāka par noteikšanas robežu [30], ir jābūt ± 50 %.

VII Īpaši noteikumi attiecībā uz hloroformu (CHCl3) (Nr. 23) [31]

CAS- 67–66–3

A daļa (23): emisijas standartu robežvērtības

Rūpniecības uzņēmuma veids | Robežvērtības (mēneša vidējie lielumi), izteiktas kā | Jāsasniedz atbilstība no |

svars | koncentrācija |

1.Hlormetānu ražošana no metilspirta vai no metilspirta un metāna maisījuma | 10 g CHCl3 uz tonnu hlormetānu ražošanas jaudas | 1 mg/l | 1.1.1990. |

2.Hlormetānu ražošana, hlorējot metānu | 7,5 g CHCl3 uz tonnu hlormetānu ražošanas jaudas | 1 mg/l | 1.1.1990. |

3.Hlorfluoroglekļa (HFO) ražošana | — | — | — |

B daļa (23): kvalitātes mērķi [1] Neskarot Direktīvas 76/464/EEK 6. panta 3. punktu, nekas neliecina par to, ka pastāv problēmas iepriekš noteikto kvalitātes mērķu sasniegšanā un nepārtrauktā uzturēšanā, var ieviest vienkāršotu monitoringa procedūru.

Vide | Kvalitātes mērķis | Mērvienība | Jāsasniedz atbilstība no |

Iekšējie virszemes ūdeņi | 12 | μg/l | 1.1.1990. |

Estuāra ūdeņi |

Iekšējie piekrastes ūdeņi, kas nav estuāra ūdeņi |

Teritoriālie ūdeņi |

C daļa (23): mērīšanas standartmetode

1. Mērīšanas standartmetode, kas jāizmanto hloroforma klātbūtnes noteikšanai notekūdeņos un ūdens vidē, ir gāzu hromatogrāfija.

Ja koncentrāciju līmeņi ir mazāki par 0,5 mg/l, ir jālieto jutīgs detektors, un tādā gadījumā noteikšanas robeža [39] ir 0,1 μg/l. Koncentrāciju līmeņiem, kas pārsniedz 0,5 mg/l, ir pieņemama noteikšanas robeža 0,1 mg/l.

2. Metodes ticamībai un precizitātei koncentrācijā, kas ir divreiz lielāka par noteikšanas robežu, ir jābūt ± 50 %."

2. pants

Līdz 1989. gada 1. janvārim dalībvalstīs stājās spēkā pasākumi, kas ir vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības attiecībā uz aldrīnu, dieldrīnu, endrīnu un izodrīnu, un līdz 1990. gada 1. janvārim — prasības attiecībā uz citām vielām. Par to dalībvalstis tūlīt informē Komisiju.

Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to tiesību aktu noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

3. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Luksemburgā, 1988. gada 16. jūnijā

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

K. Töpfer

[1] OV L 129, 18.5.1976., 23. lpp.

[2] OV L 181, 4.7.1986., 16. lpp.

[3] OV C 146, 12.6.1979., 5. lpp., OV C 309, 3.12.1986., 3. lpp., OV C 314, 26.11.1987., 5. lpp. un OV C 70, 18.3.1985., 15. lpp.

[4] OV C 122, 9.5.1988. un OV C 120, 20.5.1986., 164. lpp.

[5] OV C 232, 31.8.1987., 2. lpp., OV C 356, 31.12.1987., 69. lpp. un OV C 188, 29.7.1985., 19. lpp.

[14] Attiecīgās vielas "noteikšanas robeža" xg ir mazākais daudzums, ko, izmantojot attiecīgo darba metodi, var kvantitatīvi noteikt paraugā un ko vēl var atšķirt no nulles.

[19] Komisija regulāri pārbauda iespēju noteikt stingrākus kvalitātes mērķus, ņemot vērā izmērītās HHB koncentrācijas nosēdumos un/vai gliemjos, un/vai gliemenēs un/vai zivīs, un līdz 1995. gada 1. janvārim ziņo Padomei attiecībā uz lēmumu, vai direktīvā būtu jāizdara grozījumi.

[20] Attiecīgās vielas "noteikšanas robeža" xg ir mazākais daudzums, ko, izmantojot attiecīgo darba metodi, var kvantitatīvi noteikt paraugā un ko vēl var atšķirt no nulles.

[21] Attiecīgās vielas "noteikšanas robeža" xg ir mazākais daudzums, ko, izmantojot attiecīgo darba metodi, var kvantitatīvi noteikt paraugā un ko vēl var atšķirt no nulles.

[22] Attiecīgās vielas "noteikšanas robeža" xg ir mazākais daudzums, ko, izmantojot attiecīgo darba metodi, var kvantitatīvi noteikt paraugā un ko vēl var atšķirt no nulles.

[27] Komisija regulāri pārbauda iespēju noteikt stingrākus kvalitātes mērķus, ņemot vērā izmērītās HHBD koncentrācijas nosēdumos un/vai gliemjos, un/vai gliemenēs un/vai zivīs, un līdz 1995. gada 1. janvārim ziņo Padomei attiecībā uz lēmumu, vai direktīvā būtu jāizdara grozījumi.

[28] Attiecīgās vielas "noteikšanas robeža" xg ir mazākais daudzums, ko, izmantojot attiecīgo darba metodi, var kvantitatīvi noteikt paraugā un ko vēl var atšķirt no nulles.

[29] Attiecīgās vielas "noteikšanas robeža" xg

[30] Attiecīgās vielas "noteikšanas robeža" xg ir mazākais daudzums, ko, izmantojot attiecīgo darba metodi, var kvantitatīvi noteikt paraugā un ko vēl var atšķirt no nulles.

[39] Attiecīgās vielas "noteikšanas robeža" xg ir mazākais daudzums, ko, izmantojot attiecīgo darba metodi, var kvantitatīvi noteikt paraugā un ko vēl var atšķirt no nulles.

--------------------------------------------------