(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2001/95/EK (3) ir noteikta prasība, ka patēriņa precēm jābūt drošām un ka dalībvalstu tirgus uzraudzības iestādēm jārīkojas attiecībā uz bīstamiem ražojumiem, kā arī šajā nolūkā jāapmainās ar informāciju, izmantojot Savienības ātrās ziņošanas sistēmu (RAPEX).

(2)

Direktīva 2001/95/EK ir jāpārskata un jāatjaunina, ņemot vērā norises saistībā ar jaunajām tehnoloģijām un pārdošanu tiešsaistē, lai nodrošinātu saskanību ar izmaiņām Savienības saskaņošanas tiesību aktos un standartizācijas tiesību aktos, lai nodrošinātu, ka labāk darbojas ražojumu atsaukšana drošuma dēļ, kā arī lai nodrošinātu skaidrāku regulējumu attiecībā uz pārtikas imitācijām, ko līdz šim reglamentēja Padomes Direktīva 87/357/EEK (4). Skaidrības labad Direktīvas 2001/95/EK un 87/357/EEK būtu jāatceļ un jāaizstāj ar šo regulu.

(3)

Regula ir piemērots juridisks instruments, jo ar to paredz skaidrus un sīki izstrādātus noteikumus, līdz ar to šo tiesību aktu nav iespējams atšķirīgi transponēt dalībvalstīs. Izvēle par labu regulai, nevis direktīvai, arī ļauj labāk sasniegt mērķi nodrošināt saskaņotību ar tirgus uzraudzības tiesisko regulējumu ražojumiem, uz kuriem attiecas Savienības saskaņošanas tiesību aktu darbības joma, kur piemērojamais juridiskais instruments arī ir regula, proti, Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1020 (5). Visbeidzot, šāda izvēle vēl vairāk samazinās regulatīvo slogu, konsekventi piemērojot ražojumu drošuma noteikumus visā Savienībā.

(4)

Šīs regulas mērķis ir veicināt Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 169. pantā minēto mērķu sasniegšanu. Ar to jo īpaši būtu jātiecas nodrošināt patērētāju veselību un drošību un iekšējā tirgus darbību attiecībā uz patērētājiem paredzētiem ražojumiem.

(5)

Šīs regulas mērķim vajadzētu būt patērētāju un viņu drošības aizsardzībai kā vienam no Savienības tiesiskā regulējuma pamatprincipiem, kā noteikts Eiropas Savienības Pamattiesību hartā (“Harta”). Bīstamiem ražojumiem var būt ļoti negatīva ietekme uz patērētājiem un iedzīvotājiem. Visiem patērētājiem, arī visneaizsargātākajiem, piemēram, bērniem, vecāka gadagājuma cilvēkiem vai personām ar invaliditāti, ir tiesības uz drošiem ražojumiem. Patērētāju rīcībā vajadzētu būt pietiekamiem līdzekļiem, lai īstenotu minētās tiesības, un dalībvalstu rīcībā – atbilstīgiem instrumentiem un pasākumiem, lai īstenotu šo regulu.

(6)

Neraugoties uz to, ka ir izstrādāti nozarēm specifiski Savienības saskaņošanas tiesību akti, kas vērsti uz konkrētu ražojumu vai ražojumu kategoriju drošuma aspektiem, ir praktiski neiespējami pieņemt Savienības tiesību aktus attiecībā uz visām patēriņa precēm, kuras jau ir vai var tikt izstrādātas. Tāpēc ir vajadzība pēc plaša horizontāla tiesiskā regulējuma, lai novērstu nepilnības un papildinātu noteikumus spēkā esošajos vai gaidāmajos nozarēm specifiskajos Savienības saskaņošanas tiesību aktos nolūkā ar minētajiem tiesību aktiem nodrošināt patērētāju tiesību aizsardzību, kas citādi nav nodrošināta, un it īpaši lai panāktu augstu līmeni patērētāju veselības un drošības aizsardzībā, kā prasīts LESD 114. un 169. pantā.

(7)

Vienlaikus attiecībā uz ražojumiem, kuriem piemēro nozarēm specifiskus Savienības saskaņošanas tiesību aktus, būtu skaidri jānosaka šīs regulas dažādo daļu darbības joma, lai izvairītos no noteikumu pārklāšanās un nodrošinātu skaidru tiesisko regulējumu.

(8)

Lai gan daži šīs regulas noteikumi, piemēram, lielākā daļa uzņēmēju pienākumu, nebūtu jāpiemēro ražojumiem, uz kuriem attiecas Savienības saskaņošanas tiesību akti, daži citi šīs regulas noteikumi papildina Savienības saskaņošanas tiesību aktus un tāpēc būtu jāpiemēro šādiem ražojumiem. Jo īpaši ražojumu vispārējā drošuma prasība un saistītie noteikumi būtu jāpiemēro patēriņa precēm, uz kurām attiecas Savienības saskaņošanas tiesību akti, ja minētie tiesību akti neattiecas uz konkrētiem risku veidiem. Šīs regulas noteikumi par tiešsaistes tirdzniecības vietu nodrošinātāju pienākumiem, uzņēmēju pienākumiem negadījumu gadījumā, patērētāju tiesībām uz informāciju un tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, kā arī ražojumu atsaukšanu drošuma dēļ būtu jāpiemēro ražojumiem, uz kuriem attiecas Savienības saskaņošanas tiesību akti, ciktāl šādos tiesību aktos nav īpašu noteikumu ar tādu pašu mērķi. Līdzīgi RAPEX jau tiek izmantota Savienības saskaņošanas tiesību aktu nolūkos, kā minēts Regulas (ES) 2019/1020 20. pantā, tāpēc šīs regulas noteikumi, kas reglamentē Safety Gate un tās darbību, būtu jāpiemēro ražojumiem, uz kuriem attiecas Savienības saskaņošanas tiesību akti.

(9)

Šī regula būtu jāattiecina uz ražojumiem, kas izstrādāti vienīgi profesionālai lietošanai, taču vēlāk nokļuvuši patēriņa tirgū, jo tie saprātīgi paredzamos apstākļos varētu radīt risku patērētāju veselībai un drošībai.

(10)

Pirms zāļu laišanas tirgū veic to novērtējumu, kas ietver īpašu riska un ieguvumu analīzi. Tāpēc zāles būtu jāizslēdz no šīs regulas darbības jomas.

(11)

Savienības tiesību akti par pārtiku, barību un saistītām jomām veido īpašu sistēmu, kas nodrošina to aptverto ražojumu drošumu. Pārtikas un barības produktiem ir paredzēts īpašs tiesiskais regulējums, jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 178/2002 (6). Turklāt pārtikas un barības produktus reglamentē arī Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/625 (7), ar ko nodrošina saskaņotu pieeju attiecībā uz oficiālajām kontrolēm, kurās pārbauda atbilstību barības un pārtikas aprites tiesību aktiem un dzīvnieku veselības un labturības noteikumiem. Tāpēc pārtikas un barības produkti būtu jāizslēdz no šīs regulas darbības jomas, izņemot pārtikas kontaktmateriālus un izstrādājumus, ciktāl tie attiecas uz riskiem, uz kuriem neattiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1935/2004 (8) vai citi pārtikas nozarei specifiski tiesību akti, kas attiecas tikai uz ķīmiskiem un bioloģiskiem ar pārtiku saistītiem riskiem.

(12)

Uz dzīviem augiem attiecas īpašs tiesiskais regulējums, kas it sevišķi paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2016/2031 (9), kurā nolūkā nodrošināt patērētāju drošību ņemtas vērā minēto produktu īpatnības.

(13)

Dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti ir dzīvnieku izcelsmes materiāli, kurus cilvēki nepatērē. Uz minētajiem produktiem, piemēram, dzīvnieku barību, attiecas īpašs tiesiskais regulējums, kas it sevišķi paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1069/2009 (10).

(14)

Uz augu aizsardzības līdzekļiem, ko dēvē arī par pesticīdiem, attiecas īpaši noteikumi to atļaušanai valsts līmenī, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009 (11), un tāpēc arī tie būtu jāizslēdz no šīs regulas darbības jomas.

(15)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1139 (12) 2. panta 3. punkta d) apakšpunktā minētie gaisa kuģi, ņemot vērā to ierobežoto risku civilās aviācijas drošumam, ir pakļauti dalībvalstu regulatīvajai kontrolei. Tāpēc minētie gaisa kuģi būtu jāizslēdz no šīs regulas darbības jomas.

(16)

Šajā regulā noteiktās prasības būtu jāpiemēro attiecībā uz lietotiem ražojumiem vai ražojumiem, kas tiek remontēti, atjaunoti vai reciklēti un kas komercdarbības gaitā atgriežas piegādes ķēdē, izņemot tos ražojumus, attiecībā uz kuriem patērētājs nevar pamatoti sagaidīt, ka tie atbilst jaunākajiem drošuma standartiem, piemēram, ražojumus, kas tiek nepārprotami piedāvāti kā remontējami vai atjaunojami vai ko dara pieejamus tirgū kā kolekcionējamus priekšmetus ar vēsturisku nozīmi.

(17)

Šai regulai nebūtu jāattiecas uz pakalpojumiem. Taču, lai aizsargātu patērētāju veselību un drošību, šīs regulas darbības jomā būtu jāiekļauj ražojumi, kurus piegādā vai dara pieejamus patērētājiem saistībā ar pakalpojumu sniegšanu, tostarp ražojumi, kuri pakalpojuma sniegšanas laikā tieši iedarbojas uz patērētājiem. Tomēr no šīs regulas darbības jomas būtu jāizslēdz iekārtas, ar kurām vai kurās patērētāji pārvietojas, ja tās tieši ekspluatē pakalpojuma sniedzējs saistībā ar transporta pakalpojumiem, jo tās jāaplūko saistībā ar sniegtā pakalpojuma drošumu.

(18)

Senlietas, piemēram, mākslas darbi vai kolekciju priekšmeti, ir īpašas ražojumu kategorijas, attiecībā uz kurām nevar sagaidīt, ka tās atbildīs šajā regulā noteiktajām drošuma prasībām, un tāpēc tās būtu jāizslēdz no regulas darbības jomas. Tomēr, lai nepieļautu, ka citus ražojumus kļūdaini uzskata par tādiem, kas pieder pie minētajām kategorijām, ir jāņem vērā, ka mākslas darbi ir ražojumi, kas radīti tikai mākslinieciskiem mērķiem, ka kolekciju priekšmeti ir pietiekami reti un ar vēsturisku vai zinātnisku nozīmi, lai pamatotu to kolekcionēšanu un saglabāšanu, un ka senlietas, ja tās jau nav mākslas darbi vai kolekciju priekšmeti, vai abi minētie, ir īpaši vecas. Novērtējot, vai ražojums ir senlieta, piemēram, mākslas darbs vai kolekciju priekšmets, varētu ņemt vērā Padomes Direktīvas 2006/112/EK (13) IX pielikumu.

(19)

Pasaules Veselības organizācija veselību definē kā pilnīgas fiziskas, garīgas un sociālas labklājības stāvokli, nevis vienkārši kā stāvokli, kad cilvēks nejūtas slims vai novārdzis.

(20)

Šīs regulas darbības jomā būtu jāiekļauj arī tālpārdošana, tostarp pārdošana tiešsaistē. Pārdošana tiešsaistē ir nepārtraukti un vienmērīgi pieaugusi, radot jaunus uzņēmējdarbības modeļus, jaunus uzdevumus saistībā ar ražojumu drošumu un jaunus tirgus dalībniekus, piemēram, tiešsaistes tirdzniecības vietu nodrošinātājus.

(21)

Ja ražojumu piedāvā pārdošanai tiešsaistē vai izmantojot citus tālpārdošanas veidus, ražojums būtu jāuzskata par darītu pieejamu tirgū, ja pārdošanas piedāvājums ir paredzēts patērētājiem Savienībā. Saskaņā ar piemērojamajiem Savienības noteikumiem par starptautiskajām privāttiesībām būtu jāveic katra atsevišķa gadījuma analīze, lai noteiktu, vai piedāvājums ir paredzēts patērētājiem Savienībā. Pārdošanas piedāvājums būtu jāuzskata par paredzētu patērētājiem Savienībā, ja attiecīgais uzņēmējs jebkādā veidā vērš savu darbību uz kādu no dalībvalstīm. Analizējot katru gadījumu atsevišķi, būtu jāņem vērā būtiski faktori, piemēram, ģeogrāfiskie apgabali, uz kuriem ir iespējama nosūtīšana, pieejamās valodas, ko izmanto piedāvājumam vai pasūtījumam, maksāšanas līdzekļi, dalībvalsts valūtas vai kādā no dalībvalstīm reģistrēta domēna nosaukuma izmantošana. Attiecībā uz pārdošanu tiešsaistē nepietiek ar to, ka uzņēmēju vai tiešsaistes tirdzniecības vietu nodrošinātāju saskarne ir pieejama dalībvalstī, kurā ir reģistrēts vai dzīvo patērētājs.

(22)

Saskaņā ar šajā regulā noteikto vispārējā drošuma prasību uzņēmējiem vajadzētu būt pienākumam laist tirgū tikai drošus ražojumus. Šāds augsts drošuma līmenis galvenokārt būtu jāsasniedz ar ražojuma konstrukciju un iezīmēm, ņemot vērā ražojuma paredzēto un paredzamo lietojumu un lietošanas nosacījumus. Atlikušie riski, ja tādi ir, būtu jāmazina, izmantojot konkrētus aizsardzības pasākumus, piemēram, brīdinājumus un instrukcijas.

(23)

Ražojuma drošums būtu jānovērtē, ņemot vērā visus attiecīgos ražojuma aspektus, jo sevišķi tā raksturlielumus, piemēram, fizikālās, mehāniskās un ķīmiskās īpašības, un noformējumu, kā arī īpašās vajadzības un riskus, ko ražojums rada konkrētām tādu patērētāju kategorijām, kuri varētu ražojumu lietot, jo īpaši bērniem, vecāka gadagājuma cilvēkiem un personām ar invaliditāti. Minētie riski var ietvert arī vides risku, ciktāl tas apdraud patērētāju veselību un drošību. Minētajā novērtējumā būtu jāņem vērā digitāli savienotu ražojumu radītais risks veselībai, tostarp garīgajai veselībai, jo īpaši attiecībā uz neaizsargātiem patērētājiem un it sevišķi bērniem. Tāpēc, novērtējot to digitāli savienoto ražojumu drošumu, kas varētu ietekmēt bērnus, ražotājiem būtu jānodrošina, ka ražojumi, kurus tie dara pieejamus tirgū, atbilst visaugstākajiem drošuma, drošības un integrēta privātuma standartiem, pievēršot īpašu vērību bērna interesēm. Turklāt, ja ir vajadzīga noteikta informācija, lai ražojumus padarītu drošus konkrētai personu kategorijai, ražojumu drošuma novērtējumā būtu jāņem vērā arī minētās informācijas esība un pieejamība. Visu ražojumu drošums būtu jānovērtē, ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt ražojuma drošumu visā tā kalpošanas laikā.

(24)

Priekšmeti, ko var savienot ar citiem priekšmetiem, vai neiegulti priekšmeti, kuri ietekmē cita priekšmeta darbības veidu, var radīt risku ražojuma drošumam. Minētais aspekts būtu pienācīgi jāņem vērā kā iespējams risks. Savienojumiem un savstarpējai saistībai, kas kādam priekšmetam varētu būt ar ārējiem priekšmetiem, nevajadzētu apdraudēt tā drošumu.

(25)

Jaunās tehnoloģijas var radīt jaunus riskus patērētāju veselībai un drošībai vai mainīt veidu, kādā esošie riski varētu materializēties, piemēram, ārēja iejaukšanās, kas uzlauž ražojumu vai maina tā raksturlielumus. Jaunās tehnoloģijas varētu būtiski pārveidot sākotnējo ražojumu, piemēram, veicot programmatūras atjauninājumus, kam attiecīgi būtu jāveic jauns riska novērtējums, ja šādai būtiskai pārveidošanai būtu ietekme uz ražojuma drošumu.

(26)

Specifiskus kiberdrošības riskus, kas ietekmē patērētāju drošību, kā arī protokolus un sertifikācijas jautājumus var risināt ar nozaru tiesību aktu palīdzību. Tomēr gadījumos, kad šādus nozaru tiesību aktus nepiemēro, būtu jānodrošina, ka attiecīgie uzņēmēji un valstu iestādes, izstrādājot un attiecīgi novērtējot ražojumus, ņem vērā riskus, kas saistīti ar jaunajām tehnoloģijām, lai nodrošinātu, ka ražojumā ieviestās izmaiņas neapdraud tā drošumu.

(27)

Lai veicinātu šajā regulā noteiktās vispārējā drošuma prasības efektīvu un saskanīgu piemērošanu, ir svarīgi izmantot Eiropas standartus, kas aptver konkrētus ražojumus un riskus. Eiropas standartiem, uz kuriem publicētas atsauces saskaņā ar Direktīvu 2001/95/EK, arī turpmāk būtu jānodrošina pieņēmums par atbilstību vispārējā drošuma prasībai, kas noteikta šajā regulā. Standartizācijas pieprasījumi, kurus Komisija izdevusi saskaņā ar Direktīvu 2001/95/EK, būtu jāuzskata par standartizācijas pieprasījumiem, kas izdoti saskaņā ar šo regulu. Ja viens un tas pats standarts attiecas uz dažādiem riskiem vai riska kategorijām, ražojuma atbilstība standarta daļai, ko piemēro attiecīgajam riskam vai riska kategorijai, nodrošinātu pieņēmumu par drošumu arī pašam ražojumam, ciktāl ir runa par attiecīgo risku vai riska kategoriju.

(28)

Ja Komisija konstatē, ka ir vajadzīgs Eiropas standarts, kas nodrošina konkrētu ražojumu atbilstību šajā regulā noteiktajai vispārējā drošuma prasībai, tai būtu jāpiemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1025/2012 (14) paredzētie attiecīgie noteikumi, lai pieprasītu vienai vai vairākām Eiropas standartizācijas organizācijām vai nu izstrādāt, vai norādīt piemērotu standartu, kas garantē, ka tam atbilstoši ražojumi ir uzskatāmi par drošiem.

(29)

Ražojumi var radīt atšķirīgus riskus atšķirīgiem dzimumiem, un standartizācijas darbībās tas būtu jāņem vērā, lai izvairītos no neatbilstības drošuma prasību jomā un tādējādi no dzimumu nelīdztiesības. Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas Dzimumresponsīvu standartu deklarācijā izklāstītas vairākas darbības, kas valstu standartizācijas iestādēm un standartu izstrādes organizācijām būtu jāiekļauj savā dzimumu līdztiesības rīcības plānā attiecībā uz dzimumresponsīviem standartiem un standartu izstrādē, lai panāktu, ka tiek izstrādāti un pieņemti dzimumu ziņā līdzsvaroti, reprezentatīvi un iekļaujoši standarti.

(30)

Līdz ar Regulas (ES) Nr. 1025/2012 pielāgošanu būtu jāievieš īpaša procedūra īpašu drošuma prasību pieņemšanai ar šajā regulā paredzētās specializētās komitejas palīdzību.

(31)

Ja nav Eiropas standartu, veselības un drošuma prasību noteikšanai tās dalībvalsts tiesību aktos, kurā ražojums tiek darīts pieejams tirgū, būtu jāatbilst Savienības tiesību aktiem, jo īpaši LESD 34. un 36. pantam.

(32)

Lai nodrošinātu augstu patērētāju veselības un drošības aizsardzības līmeni, vajadzētu paredzēt uzņēmējiem atkarībā no viņu uzdevumiem piegādes ķēdē samērīgus pienākumus attiecībā uz ražojuma drošumu, kā arī vienlaikus nodrošināt efektīvu iekšējā tirgus darbību. Visiem uzņēmējiem, kas iesaistīti piegādes un izplatīšanas ķēdē, būtu jāveic atbilstīgi pasākumi, lai nodrošinātu, ka tie dara pieejamus tirgū tikai tādus ražojumus, kas ir droši un atbilst šai regulai. Ir jāparedz skaidra un samērīga pienākumu sadale atbilstīgi katra uzņēmēja uzdevumiem piegādes un izplatīšanas procesā. Piemēram, attiecībā uz pārbaudi par to, vai ražotājs un attiecīgā gadījumā importētājs ir izpildījis savus pienākumus, būtu jāprasa, lai izplatītājs veiktu tikai faktu pārbaudes, nevis ražotāja vai importētāja sniegtās informācijas novērtējumu. Informāciju par ražojuma identifikāciju un uzņēmēju identifikāciju, kā arī instrukcijas un drošuma informāciju uzņēmēji papildus varētu sniegt digitālā formātā, izmantojot elektroniskus risinājumus, piemēram, QR vai datu matricas kodu.

(33)

Ražotājiem būtu saviem ražojumiem, ko tie laiž tirgū, jāizstrādā tehniskā dokumentācija, kurā jāiekļauj informācija, kas vajadzīga, lai pierādītu minēto ražojumu drošumu. Tehniskās dokumentācijas pamatā vajadzētu būt ražotāja veiktai iekšējai riska analīzei. Tehniskajā dokumentācijā sniedzamās informācijas apjomam vajadzētu būt samērīgam ar ražojuma sarežģītību un ražotāja identificētajiem iespējamajiem riskiem. Ražotājiem jo īpaši būtu jāsniedz vispārīgs ražojuma apraksts un jānorāda ražojuma drošuma novērtēšanai vajadzīgie elementi. Attiecībā uz kompleksiem ražojumiem vai ražojumiem, kas rada iespējamus riskus, sniedzamajā informācijā var būt jāiekļauj plašāks ražojuma apraksts. Šādos gadījumos būtu jāiekļauj arī šo risku analīze un tehniskie līdzekļi, kas pieņemti, lai mazinātu vai likvidētu riskus. Ja ražojums atbilst Eiropas standartiem vai citiem elementiem, ko piemēro, lai izpildītu šajā regulā noteikto vispārējā drošuma prasību, būtu jānorāda arī attiecīgo Eiropas standartu vai citu elementu saraksts.

(34)

Ikviena fiziska vai juridiska persona, kas vai nu laiž tirgū kādu ražojumu ar savu nosaukumu, vārdu vai preču zīmi, vai būtiski pārveido ražojumu tā, ka izmaiņas varētu ietekmēt atbilstību šīs regulas prasībām, būtu jāuzskata par ražotāju, un tai būtu jāuzņemas ražotāja pienākumi.

(35)

Ražojuma pārveidošana ar fiziskiem vai digitāliem līdzekļiem var ietekmēt ražojumu un tā īpašības tādā veidā, kas nav paredzēts sākotnējā ražojuma riska novērtējumā un kas varētu apdraudēt ražojuma drošumu. Tāpēc šāda pārveidošana būtu jāuzskata par būtisku pārveidošanu, un, ja to neveic patērētājs vai cita persona patērētāja vārdā, tās rezultātā ražojums būtu jāuzskata par jaunu cita ražotāja ražojumu. Lai nodrošinātu atbilstību šajā regulā noteiktajai vispārējā drošuma prasībai, persona, kas veic minēto būtisko pārveidošanu, būtu jāuzskata par ražotāju un tai jāpiemēro tādi paši pienākumi. Minētā prasība būtu jāpiemēro tikai attiecībā uz ražojuma pārveidoto daļu, ja vien pārveidošana neietekmē visu ražojumu kopumā. Lai izvairītos no nevajadzīga un nesamērīga sloga, personai, kas veic minēto būtisko pārveidošanu, nevajadzētu pieprasīt atkārtoti veikt testus un sagatavot jaunu dokumentāciju attiecībā uz ražojuma aspektiem, kurus pārveidošana neietekmē. Pienākumam pierādīt, ka pārveidošana neietekmē ražojumu kopumā, vajadzētu būt tās personas ziņā, kas veic būtisko pārveidošanu.

(36)

Pašiem uzņēmējiem būtu jāievieš iekšējas atbilstības procedūras, ar kuru palīdzību uzņēmēji iekšēji nodrošina savu pienākumu efektīvu un ātru izpildi, kā arī nosacījumi savlaicīgai reaģēšanai bīstama ražojuma gadījumā.

(37)

Lai novērstu bīstamu ražojumu laišanu tirgū, uzņēmējiem būtu obligāti savās ražošanas vai tirdzniecības darbībās jāiekļauj iekšējie procesi, ar ko nodrošina atbilstību attiecīgajām šīs regulas prasībām. Šādi iekšējie procesi būtu jānosaka pašiem uzņēmējiem, ņemot vērā viņu lomu piegādes ķēdē un attiecīgā ražojuma veidu, un to pamatā var būt, piemēram, organizatoriskas procedūras, pamatnostādnes, standarti vai ad hoc vadītāja iecelšana. Šādu iekšējo procesu izveidei un formātam vajadzētu būt vienīgi attiecīgo uzņēmēju atbildībai.

(38)

Būtiska ir visu uzņēmēju un tiešsaistes tirdzniecības vietu nodrošinātāju sadarbība ar tirgus uzraudzības iestādēm nolūkā novērst vai mazināt riskus saistībā ar attiecīgajiem ražojumiem, kas darīti pieejami tirgū. Tomēr tirgus uzraudzības iestādēm pieprasījumi uzņēmējiem un tiešsaistes tirdzniecības vietu nodrošinātājiem būtu jāpielāgo to lomai piegādes ķēdē un to attiecīgajiem juridiskajiem pienākumiem.

(39)

Tiešā pārdošana, ko veic ārpus Savienības iedibinātie uzņēmēji, izmantojot tiešsaistes kanālus, kavē tirgus uzraudzības iestāžu darbu, tām cenšoties apturēt bīstamu ražojumu pārdošanu Savienībā, jo daudzos gadījumos uzņēmēji var nebūt iedibināti Savienībā un tiem var nebūt arī oficiāla pārstāvja Savienībā. Tāpēc ir jānodrošina, ka tirgus uzraudzības iestādēm ir pienācīgas pilnvaras un līdzekļi, lai efektīvi cīnītos pret bīstamu ražojumu pārdošanu tiešsaistē. Lai nodrošinātu šīs regulas efektīvu īstenošanu, Regulas (ES) 2019/1020 4. panta 1., 2. un 3. punktā noteiktie pienākumi būtu jāattiecina arī uz ražojumiem, kas nav ietverti Savienības saskaņošanas aktu tvērumā, lai nodrošinātu, ka Savienībā ir iedibināts atbildīgais uzņēmējs, kuram uzticēti uzdevumi attiecībā uz šādiem ražojumiem un kurš tirgus uzraudzības iestādēm būtu kontaktpersona un vajadzības gadījumā attiecībā uz iespējamiem ar ražojumu saistītiem riskiem savlaicīgi veiktu konkrētus uzdevumus, lai nodrošinātu, ka ražojumi ir droši. Minētajiem konkrētajiem uzdevumiem būtu jāietver regulāras pārbaudes attiecībā uz atbilstību tehniskajai dokumentācijai, ražojuma un ražotāja informācijai, instrukcijām un drošības informācijai.

(40)

Lai atvieglotu pārbaudes visā piegādes ķēdē, uz ražojuma būtu jānorāda tā uzņēmēja kontaktinformācija, kas iedibināts Savienībā un ir atbildīgs par ražojumiem, uz kuriem attiecas šīs regulas darbības joma.

(41)

Lai uzņēmēji, kas ir mazie un vidējie uzņēmumi (MVU), tostarp mikrouzņēmumi, varētu izpildīt jaunos pienākumus, ko paredz šīs regula, un ņemot vērā nepieciešamību vienkāršot un ierobežot viņu administratīvo slogu, Komisijai būtu jāsniedz praktiskas pamatnostādnes un pielāgotas norādes, piemēram, iespēja tieši sazināties ar ekspertiem, ja rodas jautājumi.

(42)

Ja ir nodrošināta ražojuma identifikācija un informācija par ražotāju un citiem attiecīgajiem uzņēmējiem visā piegādes ķēdē, ir vieglāk identificēt uzņēmējus un attiecīgā gadījumā veikt iedarbīgus un samērīgus korektīvos pasākumus pret bīstamiem ražojumiem, piemēram, konkrētu ražojumu atsaukšanu. Tādējādi ražojumu identifikācija un informācija par ražotāju un citiem attiecīgajiem uzņēmējiem garantē to, ka patērētāji, tostarp personas ar invaliditāti, un tirgus uzraudzības iestādes saņem precīzu informāciju par bīstamiem ražojumiem, un tas veicina uzticēšanos tirgū un novērš nevajadzīgus tirdzniecības pārtraukumus. Tāpēc uz ražojumiem vajadzētu būt informācijai, kas ļauj identificēt ražojumu, ražotāju un attiecīgā gadījumā importētāju, kā arī citus attiecīgos uzņēmējus. Šādas prasības varētu padarīt stingrākas attiecībā uz dažiem ražojumu veidiem, kas var radīt nopietnu risku patērētāju veselībai un drošībai, un šajā nolūkā izmantot datu vākšanas un glabāšanas sistēmu, kura papildus ražojuma identifikācijai ļautu identificēt tā komponentus vai tā piegādes ķēdē iesaistītos uzņēmējus. Tam nebūtu jāskar informācijas prasības, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2011/83/ES (15), saistībā ar preču galvenajām īpašībām, ciktāl tas ir piemēroti konkrētajam informācijas nesējam un preču veidam. Par attēlu būtu jāuzskata fotogrāfija, ilustrācija vai cits piktogrāfisks elements, kas viegli ļauj identificēt ražojumu vai potenciālu ražojumu.

(43)

Nodrošinot, ka ražotāji ziņo par negadījumiem, ko izraisījis ražojums, kuru tie darījuši pieejamu tirgū, tiks uzlabota tirgus uzraudzības iestādēm pieejamā informācija, un tas ļaus labāk identificēt potenciāli bīstamas ražojumu kategorijas. Noteikumi par uzņēmēju produktatbildību attiecībā uz defektīviem ražojumiem ir paredzēti īpašos Savienības tiesību aktos, un tāpēc šāda paziņošana un datu vākšana nebūtu jāuzskata par atbildības atzīšanu par defektīvu ražojumu vai par atbildības apliecinājumu saskaņā ar attiecīgajiem Savienības vai valsts tiesību aktiem.

(44)

Lai varētu laikus atklāt jaunus riskus un citas ar ražojumu drošumu saistītas tirgus tendences, visas ieinteresētās personas, tostarp patērētāju vai uzņēmēju organizācijas, būtu jāmudina ziņot tirgus uzraudzības iestādēm un Komisijai visu informāciju, kas tām ir pieejama, lai būtu iespējams atklāt un izmeklēt šīs regulas pārkāpumus.

(45)

Tiešsaistes tirdzniecības vietu nodrošinātājiem ir būtiska nozīme piegādes ķēdē, kā rezultātā uzņēmēji var sasniegt lielāku patērētāju skaitu, un tādējādi arī būtiska nozīme ražojumu drošuma sistēmā.

(46)

Saskaņā ar jaunajiem sarežģītajiem uzņēmējdarbības modeļiem, kas saistīti ar pārdošanu tiešsaistē, viens un tas pats subjekts var sniegt dažādus pakalpojumus. Atkarībā no to pakalpojumu veida, ko sniedz saistībā ar konkrētu ražojumu, viens un tas pats subjekts var ietilpt dažādās šajā regulā paredzētajās uzņēmējdarbības modeļu kategorijās. Ja subjekts sniedz tikai tiešsaistes starpniecības pakalpojumus saistībā ar konkrētu ražojumu, tas būtu uzskatāms tikai par minētā ražojuma tiešsaistes tirdzniecības vietas nodrošinātāju. Ja viens un tas pats subjekts sniedz gan tiešsaistes tirdzniecības vietas pakalpojumus konkrēta ražojuma pārdošanai, gan arī darbojas kā uzņēmējs saskaņā ar šo regulu, tas būtu uzskatāms arī par relevanto uzņēmēju. Šādā gadījumā attiecīgajam subjektam tādējādi būtu jāpilda pienākumi, kas piemērojami attiecīgajam uzņēmējam. Piemēram, ja tiešsaistes tirdzniecības vietas nodrošinātājs arī izplata ražojumu, tad attiecībā uz izplatītā ražojuma pārdošanu tas tiktu uzskatīts par izplatītāju. Līdzīgi, ja attiecīgais subjekts pārdod savu zīmolu ražojumus, tas darbotos kā ražotājs un tādējādi tam būtu jāievēro ražotājiem piemērojamās prasības. Dažus subjektus var kvalificēt arī kā izpildes pakalpojumu sniedzējus, ja tie piedāvā izpildes pakalpojumus. Tādējādi šādi gadījumi būtu jāizvērtē katrs atsevišķi.

(47)

Ņemot vērā tiešsaistes tirdzniecības vietu nodrošinātāju svarīgo lomu, ko tie pilda kā ražojumu tirdzniecības starpnieki starp tirgotājiem un patērētājiem, šādiem dalībniekiem vajadzētu būt lielākai atbildībai, lai apturētu bīstamu ražojumu pārdošanu tiešsaistē. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/31/EK (16) nodrošina vispārēju e-komercijas regulējumu un nosaka konkrētus pienākumus tiešsaistes platformām. Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2022/2065 (17) reglamentē starpniecības pakalpojumu sniedzēju tiešsaistē atbildību un pārskatatbildību attiecībā uz nelikumīgu saturu, tostarp bīstamiem ražojumiem. Minēto regulu piemēro, neskarot noteikumus, kas paredzēti Savienības tiesību aktos par patērētāju tiesību aizsardzību un ražojumu drošumu. Attiecīgi, pamatojoties uz minētajā regulā paredzēto horizontālo tiesisko regulējumu, saskaņā ar minētās regulas 2. panta 4. punkta f) apakšpunktu būtu jāievieš īpašas prasības, kas ir būtiskas, lai efektīvi novērstu bīstamu ražojumu pārdošanu tiešsaistē. Ciktāl šajā regulā ir precizētas prasības saistībā ar ražojumu drošumu, kuras tiešsaistes tirdzniecības vietu nodrošinātājiem ir jāievēro, lai nodrošinātu atbilstību konkrētiem Regulas (ES) 2022/2065 noteikumiem, minētajām prasībām nebūtu jāietekmē tas, kā piemēro Regulu (ES) 2022/2065, kuru turpina piemērot minētajiem tiešsaistes tirdzniecības vietu nodrošinātājiem.

(48)

Produktu drošuma solījums, kas pirmo reizi parakstīts 2018. gadā un kam kopš tā laika pievienojušies vairāki tiešsaistes tirdzniecības vietu nodrošinātāji, paredz vairākas brīvprātīgas saistības ražojumu drošuma jomā. Produktu drošuma solījums ir apliecinājis savu loģisko pamatojumu, uzlabojot patērētāju aizsardzību pret bīstamiem ražojumiem, ko pārdod tiešsaistē. Lai stiprinātu patērētāju aizsardzību, nepieļaujot kaitējumu viņu dzīvībai, veselībai un drošībai, un lai nodrošinātu godīgu konkurenci iekšējā tirgū, tiešsaistes tirdzniecības vietu nodrošinātāji tiek mudināti uzņemties šīs brīvprātīgās saistības novērst jau atsauktu bīstamu ražojumu atkārtotu iekļaušanu sarakstos. Tehnoloģiju un digitālo procesu izmantošana un uzlabojumi brīdināšanas sistēmās, jo īpaši Safety Gate portālā, var ļaut automātiski identificēt paziņotus bīstamus ražojumus un ziņot par tiem, kā arī veikt automātiskas izlases veida pārbaudes, veicot salīdzināšanu ar Safety Gate portāla datiem.

(49)

Saskaņā ar šajā regulā noteiktajiem konkrētajiem pienākumiem tiešsaistes tirdzniecības vietu nodrošinātājiem būtu jārīkojas ar pienācīgu rūpību attiecībā uz saturu, kas mitināts to tiešsaistes saskarnēs un kas attiecas uz ražojumu drošumu. Attiecīgi šajā regulā būtu jānosaka uzticamības pārbaudes pienākumi visiem tiešsaistes tirdzniecības vietu nodrošinātājiem attiecībā uz saturu, kas mitināts to tiešsaistes saskarnēs un kas attiecas uz ražojumu drošumu.

(50)

Turklāt efektīvas tirgus uzraudzības nolūkā tiešsaistes tirdzniecības vietu nodrošinātājiem būtu jāreģistrējas Safety Gate portālā un Safety Gate portālā jānorāda informācija par savu vienoto kontaktpunktu, lai atvieglotu informācijas sniegšanu par ražojumu drošumu. Komisijai būtu jānodrošina, ka reģistrācija ir vienkārša un lietotājdraudzīga. Vienotais kontaktpunkts saskaņā ar šo regulu varētu būt tas pats, kas noteikts saskaņā ar Regulas (ES) 2022/2065 11. pantu, neapdraudot mērķi ātri un konkrēti risināt ar ražojumu drošumu saistītus jautājumus.

(51)

Tiešsaistes tirdzniecības vietu nodrošinātājiem būtu patērētāju vajadzībām jāizraugās vienots kontaktpunkts. Minētajam vienotajam kontaktpunktam būtu jākalpo par vienloga vidi patērētāju saziņai par ražojumu drošuma jautājumiem, kurus pēc tam var novirzīt atbilstīgajai tiešsaistes tirdzniecības vietas pakalpojumu nodaļai. Tam nevajadzētu kavēt darīt patērētājiem pieejamus papildu kontaktpunktus attiecībā uz konkrētiem pakalpojumiem. Vienotais kontaktpunkts saskaņā ar šo regulu varētu būt tas pats, kas Regulas (ES) 2022/2065 12. pantā noteiktais kontaktpunkts.

(52)

Lai varētu izpildīt savus pienākumus saskaņā ar šo regulu, it īpaši attiecībā uz publisko iestāžu rīkojumu savlaicīgu un efektīvu izpildi, citu trešo personu paziņojumu apstrādi un sadarbību ar tirgus uzraudzības iestādēm saistībā ar korektīviem pasākumiem pēc pieprasījuma, tiešsaistes tirdzniecības vietu nodrošinātājiem vajadzētu būt iekšējam mehānismam ar ražojumu drošumu saistītu jautājumu risināšanai.

(53)

Regulas (ES) 2019/1020 14. panta 4. punktā tirgus uzraudzības iestādēm ir piešķirtas pilnvaras gadījumos, kad nav pieejami citi efektīvi līdzekļi, lai novērstu nopietnu risku, pieprasīt izņemt no tiešsaistes saskarnes saturu, kurā ir atsauce uz saistītajiem ražojumiem, vai pieprasīt, lai tiktu ievietots skaidrs brīdinājums tiešajiem lietotājiem, ko viņi ierauga, kad piekļūst tiešsaistes saskarnei. Pilnvaras, kas tirgus uzraudzības iestādēm uzticētas ar Regulas (ES) 2019/1020 14. panta 4. punktu, būtu jāpiemēro arī šajā regulā. Lai nodrošinātu efektīvu tirgus uzraudzību saskaņā ar šo regulu un izvairītos no tā, ka Savienības tirgū ir pieejami bīstami ražojumi, šīs pilnvaras būtu jāpiemēro visos nepieciešamajos un samērīgajos gadījumos, kā arī attiecībā uz ražojumiem, kuri rada risku, kas ir mazāks nekā nopietns risks. Ir svarīgi, lai tiešsaistes tirdzniecības vietu nodrošinātāji šādus rīkojumus izpildītu steidzamības kārtā. Tāpēc šajā sakarībā ar šo regulu būtu jāievieš saistoši termiņi. Minētās pilnvaras būtu jāīsteno saskaņā ar Regulas (ES) 2022/2065 9. pantu.

(54)

Rīkojumos, kuros noteikts, ka tiešsaistes tirdzniecības vietas nodrošinātājam jāizņem no savas tiešsaistes saskarnes viss identiskais saturs, kas attiecas uz rīkojumā norādītā bīstamā ražojuma piedāvājumu, būtu jāidentificē elementi, kas nosaka un ļauj tiešsaistes tirdzniecības vietas nodrošinātājam izņemt identiskus piedāvājumus, pamatojoties uz tirgotāju sniegto informāciju, ciktāl tiešsaistes tirdzniecības vietas nodrošinātājam netiek prasīts veikt minētā satura neatkarīgu novērtējumu.

(55)

Ja informācija no Safety Gate ātrās brīdināšanas sistēmas nesatur precīzu vienotu resursu vietrādi (URL) un vajadzības gadījumā papildu informāciju, kas ļauj identificēt saturu, kurš attiecas uz bīstamu ražojumu piedāvājumu, tiešsaistes tirdzniecības vietu nodrošinātājiem tomēr būtu jāņem vērā nosūtītā informācija, piemēram, ražojumu identifikatori, ja tādi ir, un cita izsekojamības informācija saistībā ar pasākumiem, kurus tirdzniecības vietu nodrošinātāji pieņēmuši pēc savas iniciatīvas, lai attiecīgā gadījumā atklātu, identificētu, dzēstu vai liegtu piekļuvi šādiem bīstamu ražojumu piedāvājumiem to tiešsaistes saskarnes vietā. Tomēr Safety Gate portāls būtu jāmodernizē un jāatjaunina, lai tiešsaistes tirdzniecības vietu nodrošinātājiem atvieglotu nedrošu ražojumu atklāšanu, un šajā nolūkā vajadzētu būt iespējai īstenot šīs regulas noteikumus par nelikumīga, ar bīstamu ražojumu saistīta satura izņemšanu no tiešsaistes tirdzniecības saskarnēm, izmantojot Safety Gate portālā izveidoto un izstrādāto paziņošanas sistēmu.

(56)

Pienākumiem, kas šajā regulā noteikti tiešsaistes tirdzniecības vietu nodrošinātājiem, nevajadzētu nozīmēt vispārēju pienākumu pārraudzīt informāciju, kuru tie nosūta vai uzglabā, nedz arī prasīt, lai tiešsaistes tirdzniecības vietu nodrošinātāji aktīvi meklētu faktus vai apstākļus, kas norāda uz nelikumīgām darbībām, piemēram, bīstamu ražojumu pārdošanu tiešsaistē. Tomēr, lai gūtu labumu, ko sniedz atbrīvojums attiecībā uz mitināšanas pakalpojumiem saskaņā ar Direktīvu 2000/31/EK un Regulu (ES) 2022/2065, tiešsaistes tirdzniecības vietu nodrošinātājiem no savām tiešsaistes saskarnēm būtu ātri jāizņem saturs, kas attiecas uz bīstamu ražojumu piedāvājumu, tiklīdz tie saņem faktiskas ziņas vai – zaudējumu atlīdzināšanas prasību gadījumā – tiek informēti par saturu, kurā ir atsauce uz bīstamu ražojumu piedāvājumu, it īpaši gadījumos, kad tiešsaistes tirdzniecības vietas nodrošinātājs ir informēts par faktiem vai apstākļiem, uz kuru pamata rūpīgam uzņēmējam būtu bijis jākonstatē attiecīgais pārkāpums. Tiešsaistes tirdzniecības vietu nodrošinātājiem šajā regulā noteiktajos papildu termiņos būtu jāapstrādā paziņojumi par saturu, kuros ir atsauce uz bīstama ražojuma piedāvājumu un kuri saņemti saskaņā ar Regulas (ES) 2022/2065 16. pantu. Turklāt tiešsaistes tirdzniecības vietu nodrošinātāji tiek mudināti pārbaudīt ražojumus Safety Gate portālā, pirms tos ievieto savā saskarnē.

(57)

Regulas (ES) 2022/2065 22. panta nolūkā un attiecībā uz tiešsaistē pārdoto ražojumu drošumu digitālo pakalpojumu koordinatoram par uzticamiem signalizētājiem būtu jo īpaši jāuzskata patērētāju organizācijas, patērētāju interešu pārstāvības apvienības un citas attiecīgās ieinteresētās personas pēc to pieprasījuma, ja ir izpildīti minētajā pantā izklāstītie nosacījumi.

(58)

Ražojumu izsekojamība ir būtiska efektīvai tirgus uzraudzībai attiecībā uz bīstamiem ražojumiem un korektīviem pasākumiem. Patērētāji būtu arī jāaizsargā pret bīstamiem ražojumiem vienādā veidā gan bezsaistes, gan tiešsaistes pārdošanas kanālos, arī tad, kad viņi iegādājas ražojumus tiešsaistes tirdzniecības vietās. Pamatojoties uz Regulas (ES) 2022/2065 noteikumiem par tirgotāju izsekojamību, tiešsaistes tirdzniecības vietu nodrošinātājiem nevajadzētu pieļaut konkrēta ražojuma piedāvājuma iekļaušanu sortimentā to platformās, izņemot gadījumus, kad tirgotājs ir sniedzis visu informāciju, kas saistīta ar ražojumu drošumu un izsekojamību, kā paredzēts šajā regulā. Šāda informācija būtu jāizvieto kopā ar ražojumu sarakstu, lai patērētāji varētu saņemt to pašu informāciju, kas darīta pieejama tiešsaistē un bezsaistē. Tomēr tiešsaistes tirdzniecības vietas nodrošinātājiem nevajadzētu būt atbildīgiem par informācijas pilnīguma, pareizības un precizitātes pārbaudi, jo pienākums nodrošināt ražojumu izsekojamību paliek attiecīgā tirgotāja ziņā.

(59)

Ir svarīgi arī, ka tiešsaistes tirdzniecības vietu nodrošinātāji ražojumu drošuma jautājumos cieši sadarbojas ar tirgus uzraudzības iestādēm, tirgotājiem un attiecīgajiem uzņēmējiem. Regulas (ES) 2019/1020 7. panta 2. punktā informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzējiem ir noteikts pienākums sadarboties ar tirgus uzraudzības iestādēm to ražojumu sakarā, uz kuriem attiecas minētā regula. Tādēļ šis pienākums būtu jāattiecina uz visām patēriņa precēm. Piemēram, tirgus uzraudzības iestādes pastāvīgi pilnveido tehnoloģiskos rīkus, ko tās izmanto tiešsaistes tirgus uzraudzībā, lai identificētu bīstamos ražojumus, kurus pārdod tiešsaistē. Lai šie rīki darbotos, tiešsaistes tirdzniecības vietu nodrošinātājiem būtu jānodrošina piekļuve savām saskarnēm. Turklāt ražojumu drošuma nolūkā tirgus uzraudzības iestādēm vajadzētu būt arī iespējai pēc pamatota pieprasījuma norasmot datus no tiešsaistes saskarnes, ja tiešsaistes tirdzniecības vietu nodrošinātāji vai tiešsaistes pārdevēji ir ieviesuši tehniskus šķēršļus. Tiešsaistes tirdzniecības vietu nodrošinātājiem būtu jāsadarbojas arī attiecībā uz ražojumu atsaukšanu un ziņošanu par negadījumiem.

(60)

Tirgus uzraudzības tiesiskajam regulējumam, kas izklāstīts Regulā (ES) 2019/1020 un ko piemēro ražojumiem, uz kuriem attiecas Savienības saskaņošanas tiesību akti, un to ražojumu tirgus uzraudzības tiesiskajam regulējumam, uz kuriem attiecas šī regula, vajadzētu būt pēc iespējas labāk saskaņotam. Tāpēc ir jāsaskaņo abi minētie noteikumu kopumi attiecībā uz tirgus uzraudzības darbībām, pienākumiem, pilnvarām, pasākumiem un sadarbību starp tirgus uzraudzības iestādēm. Šajā nolūkā Regulas (ES) 2019/1020 10. pants, 11. panta 1.–7. punkts, 12.–15. pants, 16. panta 1.–5. punkts, 18. un 19. pants un 21.–24. pants būtu jāpiemēro arī ražojumiem, uz kuriem attiecas šī regula.

(61)

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 952/2013 (18) (“Savienības Muitas kodekss”) ražojumiem no trešām valstīm, kurus paredzēts darīt pieejamus Savienības tirgū vai kuri paredzēti privātai lietošanai vai patēriņam Savienības muitas teritorijā, piemēro muitas procedūru “laišana brīvā apgrozībā”. Minētās procedūras mērķis ir izpildīt formalitātes, kas noteiktas attiecībā uz preču importu, tostarp piemērojamo Savienības tiesību aktu noteikumu izpildi, lai minētās preces varētu darīt pieejamas Savienības tirgū tāpat kā jebkuru Savienībā ražotu ražojumu. Ciktāl tas attiecas uz patērētāju drošību, minētajiem ražojumiem ir jāatbilst šai regulai un jo īpaši šajā regulā noteiktajai vispārējā drošuma prasībai.

(62)

Regulas (ES) 2019/1020 VII nodaļa, kurā izklāstīti noteikumi par Savienības tirgū ievesto ražojumu kontroli, jau ir tieši piemērojama ražojumiem, uz kuriem attiecas šī regula. Par minētajām kontrolēm atbildīgajām iestādēm būtu tās jāveic, pamatojoties uz riska analīzi, kā minēts Regulas (ES) Nr. 952/2013 46. un 47. pantā, īstenošanas tiesību aktiem un attiecīgajiem norādījumiem. Tādēļ šī regula nekādā veidā negroza Regulas (ES) 2019/1020 VII nodaļu un to, kā iestādes, kas atbild par Savienības tirgū ievesto ražojumu kontroli, organizē un veic savas darbības.

(63)

Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka uz visiem pasākumiem, ko to kompetentās iestādes veic saskaņā ar šo regulu, attiecas efektīvi tiesiskās aizsardzības līdzekļi saskaņā ar Hartas 47. pantu.

(64)

Valstu iestādēm būtu jādod iespēja papildināt tradicionālās tirgus uzraudzības darbības, kas vērstas uz ražojumu drošumu, ar tirgus uzraudzības darbībām, kurās galvenā uzmanība pievērsta iekšējām atbilstības procedūrām, ko uzņēmēji izveidojuši, lai nodrošinātu ražojumu drošumu. Tirgus uzraudzības iestādēm vajadzētu būt iespējai pieprasīt ražotājam identificēt, kuri citi ražojumi, kas ražoti, izmantojot tādu pašu procedūru, vai kas satur tādas pašas sastāvdaļas, kuras uzskata par tādām, kas rada risku, vai kuras ir tās pašas produkcijas partijas daļa, ir pakļauti tādam pašam riskam.

(65)

Dalībvalstīm arī būtu jānodrošina, ka tirgus uzraudzības iestādēm ir pietiekamas zināšanas un resursi visu izpildes darbību veikšanai.

(66)

Informācijas apmaiņa starp dalībvalstīm un Komisiju par šīs regulas piemērošanu būtu jānosaka, pamatojoties uz iznākuma rādītājiem, kas ļautu izmērīt Savienībā pieņemto tiesību aktu efektivitāti.

(67)

Jābūt efektīvai, ātrai un precīzai informācijas apmaiņai par bīstamiem ražojumiem, lai nodrošinātu, ka saistībā ar minētajiem ražojumiem tiek veikti piemēroti pasākumi, un tādējādi aizsargātu patērētāju veselību un drošību.

(68)

RAPEX būtu jāmodernizē, lai saistībā ar ražojumiem, kas rada risku, varētu veikt efektīvākus korektīvos pasākumus visas Savienības, ne tikai vienas dalībvalsts teritorijā. Ir lietderīgi saīsināto nosaukumu mainīt no RAPEX uz Safety Gate, lai panāktu lielāku skaidrību un labāk sasniegtu patērētājus. Safety Gate sastāv no trim elementiem: pirmkārt, ātrās brīdināšanas sistēma bīstamu nepārtikas preču jomā, ar kuras palīdzību valstu iestādes un Komisija var apmainīties ar informāciju par šādiem ražojumiem (Safety Gate ātrās brīdināšanas sistēma); otrkārt, tīmekļa portāls sabiedrības informēšanai, kas dod arī iespēju iesniegt sūdzības (Safety Gate portāls); un, treškārt, tīmekļa portāls, kas ļauj uzņēmumiem izpildīt savu pienākumu informēt iestādes un patērētājus par bīstamiem ražojumiem un negadījumiem (Safety Business Gateway). Starp dažādiem Safety Gate elementiem jābūt saskarnēm. Safety Gate ātrās brīdināšanas sistēma ir iekšējā sistēma, ar kuras palīdzību iestādes un Komisija apmainās ar informāciju par pasākumiem attiecībā uz bīstamiem ražojumiem un kurā var būt konfidenciāla informācija. Izvilkums no brīdinājumiem būtu jāpublicē Safety Gate portālā, lai informētu sabiedrību par bīstamiem ražojumiem. Safety Business Gateway ir tīmekļa portāls, kurā uzņēmumi informē dalībvalstu tirgus uzraudzības iestādes par bīstamiem ražojumiem un negadījumiem. Komisijai būtu jāizstrādā tehnisks risinājums, lai nodrošinātu, ka informāciju, ko uzņēmumi ievada Safety Business Gateway un kas paredzēta patērētāju brīdināšanai, bez nepamatotas kavēšanās var darīt pieejamu patērētājiem Safety Gate portālā. Turklāt Komisijai būtu jāizstrādā sadarbspējīga saskarne, lai tiešsaistes tirdzniecības vietu nodrošinātāji varētu viegli, ātri un uzticami sasaistīt savas saskarnes ar Safety Gate portālu.

(69)

Dalībvalstīm Safety Gate ātrās brīdināšanas sistēmā būtu jāpaziņo gan obligātie, gan brīvprātīgie korektīvie pasākumi, ar kuriem novērš, ierobežo vai izvirza īpašus nosacījumus iespējamai ražojuma tirdzniecībai, jo pastāv nopietns risks patērētāju veselībai un drošībai, vai – Regulā (ES) 2019/1020 aptverto produktu gadījumā – arī citām attiecīgām sabiedrības interesēm.

(70)

Saskaņā ar Regulas (ES) 2019/1020 34. pantu dalībvalstu iestādēm ar šajā pantā minētās informācijas un saziņas sistēmas starpniecību ir jāpaziņo par pasākumiem, kas veikti attiecībā uz ražojumiem, uz kuriem attiecas minētā regula un kuri rada mazāku nekā nopietnu risku, savukārt korektīvie pasākumi, kas veikti attiecībā uz ražojumiem, uz kuriem attiecas šī regula un kuri rada mazāku nekā nopietnu risku, varētu tikt paziņoti arī Safety Gate ātrās brīdināšanas sistēmā. Dalībvalstīm un Komisijai būtu jādara sabiedrībai pieejama informācija par ražojumu radīto risku patērētāju veselībai un drošībai. Patērētājiem un uzņēmumiem ir lietderīgi, ka visa informācija par korektīvajiem pasākumiem, kas veikti attiecībā uz ražojumiem, kuri rada nopietnu risku, ir ietverta Safety Gate ātrās brīdināšanas sistēmā, ļaujot attiecīgu informāciju par bīstamiem ražojumiem darīt pieejamu sabiedrībai, izmantojot portālu Safety Gate. Ir svarīgi nodrošināt, lai visa šī informācija būtu pieejama patērētāja mītnes valsts oficiālajā(-ās) valodā(-ās) un tā būtu rakstīta skaidrā un saprotamā veidā. Tāpēc dalībvalstis tiek mudinātas Safety Gate ātrās brīdināšanas sistēmā ziņot par visiem korektīvajiem pasākumiem attiecībā uz ražojumiem, kas rada risku patērētāju veselībai un drošībai.

(71)

Ja informācija ir jāpaziņo informācijas un saziņas sistēmā saskaņā ar Regulu (ES) 2019/1020, šādus paziņojumus var tieši ievadīt Safety Gate ātrās brīdināšanas sistēmā vai ģenerēt no tirgus uzraudzības informācijas un saziņas sistēmas, kas paredzēta Regulas (ES) 2019/1020 34. pantā. Šajā nolūkā Komisijai būtu jāuztur un jāpilnveido saskarne, kas izveidota informācijas pārsūtīšanai starp minēto informācijas un saziņas sistēmu un Safety Gate ātrās brīdināšanas sistēmu, lai novērstu datu dubultu ievadīšanu un atvieglotu šādu pārsūtīšanu.

(72)

Komisijai būtu jāuztur un jāpilnveido Safety Business Gateway tīmekļa portāls, lai uzņēmēji varētu pildīt savus pienākumus informēt tirgus uzraudzības iestādes un patērētājus par bīstamiem ražojumiem, ko tie darījuši pieejamus tirgū. Tam būtu jānodrošina ātra un efektīva informācijas apmaiņa starp uzņēmējiem un valstu iestādēm un jāatvieglo uzņēmēju rīcībā esošās informācijas nodošana patērētājiem.

(73)

Var būt gadījumi, kad nopietna riska novēršana ir nepieciešama Savienības līmenī, ja risku nevar apmierinoši novērst ar attiecīgās dalībvalsts veiktajiem pasākumiem vai jebkuru citu procedūru saskaņā ar Savienības tiesību aktiem. Tas jo īpaši varētu attiekties uz jauniem riskiem vai tādiem, kas ietekmē neaizsargātus patērētājus. Šā iemesla dēļ Komisijai vajadzētu būt iespējai pieņemt pasākumus vai nu pēc savas iniciatīvas, vai pēc dalībvalstu pieprasījuma. Šādi pasākumi būtu jāpielāgo situācijas nopietnībai un steidzamībai. Turklāt ir jāparedz atbilstošs mehānisms, ar kura palīdzību Komisija varētu pieņemt nekavējoties piemērojamus pagaidu pasākumus.

(74)

Ar ražojumu saistītā riska un tā līmeņa noteikšanas pamatā ir attiecīgo dalībnieku veikts riska novērtējums. Dalībvalstis, veicot šādu riska novērtējumu, varētu iegūt atšķirīgus rezultātus attiecībā uz riska klātbūtni vai tā līmeni. Tas varētu apdraudēt iekšējā tirgus pareizu darbību un vienlīdzīgus konkurences apstākļus gan patērētājiem, gan uzņēmējiem. Tādēļ būtu jāizveido mehānisms, kas ļautu Komisijai sniegt atzinumu par strīdīgo jautājumu.

(75)

Komisijai periodiski būtu jāsagatavo ziņojums par 29. pantā minētā mehānisma piemērošanu, un tas būtu jāiesniedz par ražojumu drošumu atbildīgo dalībvalstu iestāžu Eiropas tīklam (“patērētāju drošības tīkls”). Minētajā ziņojumā būtu jānosaka galvenie dalībvalstu piemērotie riska novērtējuma kritēriji un to ietekme uz iekšējo tirgu un vienādu patērētāju aizsardzības līmeni, lai dalībvalstis un Komisija varētu saskaņot riska novērtējuma pieejas un kritērijus.

(76)

Patērētāju drošības tīkls uzlabo dalībvalstu sadarbību ražojumu drošuma prasību izpildes jomā. Tas jo īpaši atvieglo informācijas apmaiņas darbības, kopīgu tirgus uzraudzības darbību organizēšanu un apmaiņu ar zināšanām un paraugpraksi. Tam būtu arī jāveicina datu par ražojumu drošumu vākšanas metodikas saskaņošana, kā arī jāuzlabo reģionālo, nozaru, valsts un Eiropas informācijas sistēmu ražojumu drošuma jomā sadarbspēja. Patērētāju drošības tīklam vajadzētu būt pienācīgi pārstāvētam, un tam būtu jāpiedalās Regulā (ES) 2019/1020 paredzētajās Savienības produktu atbilstības tīkla koordinācijas un sadarbības darbībās, ja to efektivitātes nodrošināšanai ir nepieciešams koordinēt tās darbības, uz kurām attiecas abu regulu darbības joma.

(77)

Lai saglabātu tirgus uzraudzības tiesiskā regulējuma saskaņotību un vienlaikus nodrošinātu patērētāju drošības tīkla un Savienības produktu atbilstības tīkla efektīvu sadarbību nolūkā īstenot strukturētu koordināciju un sadarbību starp dalībvalstu izpildiestādēm un Komisiju, kā paredzēts Regulā (ES) 2019/1020, ir nepieciešams patērētāju drošības tīklu iesaistīt Savienības produktu atbilstības tīkla darbībās, kas minētas Regulas (ES) 2019/1020 11., 12., 13. un 21. pantā.

(78)

Tirgus uzraudzības iestādēm būtu jāveic kopīgas darbības ar citām iestādēm vai organizācijām, kas pārstāv uzņēmējus vai patērētājus, lai veicinātu ražojumu drošumu un identificētu bīstamus ražojumus, tostarp tos, kurus piedāvā pārdošanai tiešsaistē. To darot, tirgus uzraudzības iestādēm un Komisijai attiecīgā gadījumā būtu jānodrošina, ka ražojumu un ražotāju izvēle, kā arī veiktās darbības nerada situācijas, kas varētu izkropļot konkurenci vai ietekmēt pušu objektivitāti, neatkarību un neitralitāti. Tirgus uzraudzības iestādēm pēc iespējas drīzāk būtu jādara publiski pieejami nolīgumi par kopīgām darbībām, ja vien šāda publicēšana neapdraud veicamo darbību efektivitāti.

(79)

Komisijai būtu regulāri jāorganizē kopīga darbība, saskaņā ar kuru tirgus uzraudzības iestādēm būtu jāveic tādu ražojumu pārbaudes, kuri iegādāti tiešsaistē vai bezsaistē, izmantojot slēptu identitāti, jo īpaši tādu ražojumu pārbaudes, par kuriem visbiežāk tiek ziņots Safety Gate.

(80)

Vienlaicīgi veiktas koordinētas kontroles darbības (“kontrolreidi”) ir īpašas izpildes darbības, kas varētu vēl vairāk uzlabot ražojumu drošumu, un tāpēc šādas darbības būtu jāveic regulāri, lai atklātu šīs regulas pārkāpumus tiešsaistē un bezsaistē. Jo īpaši kontrolreidi būtu jāveic gadījumos, kad tirgus tendences, patērētāju sūdzības vai citas pazīmes liecina par bieži konstatētu nopietnu risku, ko rada konkrēti ražojumi vai ražojumu kategorijas.

(81)

Parastos apstākļos būtu jānodrošina iestāžu rīcībā esošās informācijas par ražojumu drošumu pieejamība sabiedrībai. Taču, informāciju par ražojumu drošumu darot pieejamu sabiedrībai, LESD 339. pantā minētais dienesta noslēpums jāsargā saderīgi ar vajadzību nodrošināt tirgus uzraudzības un aizsardzības pasākumu efektivitāti.

(82)

Sūdzības ir svarīgas, lai palielinātu valsts iestāžu informētību par tādu uzraudzības un kontroles darbību drošumu un efektivitāti, kas saistītas ar bīstamiem ražojumiem. Tāpēc dalībvalstīm būtu jādod patērētājiem un citām ieinteresētajām personām, piemēram, patērētāju apvienībām un uzņēmējiem, iespēja iesniegt šādas sūdzības.

(83)

Safety Gate portāls, kas ir Safety Gate ātrās brīdināšanas sistēmas publiskā saskarne, ļauj plašai sabiedrībai, tostarp patērētājiem, uzņēmējiem un tiešsaistes tirdzniecības vietu nodrošinātājiem, saņemt informāciju par korektīvajiem pasākumiem, kas veikti pret bīstamiem ražojumiem, kuri atrodas Savienības tirgū. Atsevišķa sadaļa Safety Gate portālā ļauj patērētājiem informēt Komisiju par tirgū konstatētiem ražojumiem, kas rada risku patērētāju veselībai un drošībai. Attiecīgā gadījumā Komisijai būtu jāveic atbilstīgi turpmāki pasākumi, jo īpaši nosūtot šādu informāciju attiecīgajām valstu iestādēm. Safety Gate datubāzei un tīmekļa vietnei vajadzētu būt viegli pieejamai personām ar invaliditāti.

(84)

Pēc tam, kad Komisija pārbaudījusi no patērētājiem un citām ieinteresētajām personām saņemtās informācijas pareizību, tai būtu jānodrošina attiecīgi turpmāki pasākumi. Komisijai minētā informācija jo īpaši būtu jāpārsūta attiecīgajām dalībvalstīm, lai kompetentā tirgus uzraudzības iestāde var veikt atbilstīgos un vajadzīgos pasākumus. Ir svarīgi, lai patērētāji un citas ieinteresētās personas būtu pienācīgi informētas par Komisijas rīcību.

(85)

Ja ražojums, kas jau tiek pārdots patērētājiem, izrādās bīstams, var būt nepieciešams to atsaukt, lai aizsargātu patērētājus Savienībā. Patērētāji, iespējams, nezina, ka viņiem pieder atsaukts ražojums. Tāpēc, lai palielinātu atsaukšanas efektivitāti, ir svarīgi labāk sasniegt attiecīgos patērētājus. Tieša saziņa ir visefektīvākā metode, kā palielināt patērētāju informētību par atsaukšanu un mudināt uz rīcību. Tas ir arī vēlamais saziņas kanāls starp visām patērētāju grupām. Lai nodrošinātu patērētāju drošību, ir svarīgi, lai patērētāji tiktu informēti ātri un uzticamā veidā. Tāpēc uzņēmējiem un attiecīgā gadījumā tiešsaistes tirdzniecības vietu nodrošinātājiem būtu jāizmanto to rīcībā esošie klientu dati, lai informētu patērētājus par atsaukšanu un drošuma brīdinājumiem saistībā ar iegādātajiem ražojumiem. Tādēļ ir nepieciešams juridisks pienākums, kas paredzētu, ka uzņēmējiem un tiešsaistes tirdzniecības vietu nodrošinātājiem ir jāizmanto visi to rīcībā esošie klientu dati, lai informētu patērētājus par atsaukšanu un drošuma brīdinājumiem. Šajā sakarībā uzņēmējiem un tiešsaistes tirdzniecības vietu nodrošinātājiem būtu jānodrošina, ka pastāvošās klientu lojalitātes programmās un ražojumu reģistrācijas sistēmās, ar kuru palīdzību patērētāji tiek aicināti pēc ražojuma iegādes brīvprātīgi paziņot ražotājam attiecīgu informāciju, piemēram, savu vārdu un uzvārdu, kontaktinformāciju, ražojuma modeli vai sērijas numuru, pastāv iespēja tieši sazināties ar klientiem gadījumā, ja tiek saņemts brīdinājums par atsaukšanu vai drošumu, kas viņus skar. Pats fakts, ka atsaukšana ir vērsta uz patērētājiem, neliedz uzņēmējiem un tiešsaistes tirdzniecības vietu nodrošinātājiem informēt visus klientus par ražojuma atsaukšanas paziņojumu, nedz arī piedāvāt tiešajiem lietotājiem tiesiskās aizsardzības līdzekļus. Uzņēmēji un tiešsaistes tirdzniecības vietu nodrošinātāji būtu jāmudina veikt šādus pasākumus, jo īpaši attiecībā uz mikrouzņēmumiem un mazajiem uzņēmumiem, kuri darbojas kā patērētāji.

(86)

Patērētāji būtu jāmudina reģistrēt nopirktos ražojumus, lai viņi varētu saņemt informāciju par ražojumu atsaukšanu un drošuma brīdinājumus. Komisijai vajadzētu būt pilnvarām pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem precizē, ka attiecībā uz dažiem konkrētiem ražojumiem vai ražojumu kategorijām patērētājiem vienmēr vajadzētu būt iespējai reģistrēt ražojumu, ko tie nopirkuši, jo tad viņi tiks tieši informēti par minētā ražojuma atsaukšanu vai saņems drošuma brīdinājumu. Nosakot to, uz kuriem konkrētiem ražojumiem vai ražojumu kategorijām šī prasība attiecas, būtu pienācīgi jāņem vērā attiecīgo ražojumu vai ražojumu kategoriju dzīves cikls, kā arī to radītais risks, atsaukšanas gadījumu skaits un ražojumu lietotāju kategorija, jo īpaši neaizsargāti patērētāji.

(87)

Trešdaļa patērētāju turpina izmantot bīstamus ražojumus, neraugoties uz to, ka ir saņemts atsaukšanas paziņojums, it īpaši tāpēc, ka atsaukšanas paziņojumi ir sagatavoti sarežģītā veidā vai iespējamais risks tajos tiek samazināts. Tāpēc atsaukšanas paziņojumam vajadzētu būt skaidram, pārredzamam un tajā skaidri jāapraksta riski, izvairoties no jebkādiem terminiem, izteicieniem vai citiem elementiem, kas var mazināt patērētāju izpratni par risku. Patērētājiem arī vajadzētu būt iespējai vajadzības gadījumā, izmantojot bezmaksas tālruņa numuru vai citu interaktīvu instrumentu, saņemt plašāku informāciju.

(88)

Lai mudinātu patērētājus reaģēt uz ražojumu atsaukšanu, ir svarīgi, lai no patērētājiem prasītā rīcība būtu pēc iespējas vienkārša un piedāvātie tiesiskās aizsardzības līdzekļi būtu efektīvi, bezmaksas un savlaicīgi. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/771 (19) paredz patērētājiem līgumiskos tiesiskās aizsardzības līdzekļus tādas fizisku preču neatbilstības gadījumā, kas pastāvēja piegādes brīdī un kļuva redzama atbildības laikposmā, kuru dalībvalstis noteikušas saskaņā ar minētās direktīvas 10. panta 3. punktu. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2019/770 (20) 14. pants attiecas arī uz materiālajiem informācijas nesējiem, piemēram, DVD, CD, USB zibatmiņām un atmiņas kartēm, ko izmanto digitālā satura pārnēsāšanai. Tomēr situācijas, kad bīstami produkti tiek atsaukti no tirgus, attaisno īpašu noteikumu kopumu, kas būtu jāpiemēro, neskarot līgumiskos tiesiskās aizsardzības līdzekļus, jo to mērķi ir atšķirīgi. Līgumiski tiesiskās aizsardzības līdzekļi ir paredzēti, lai novērstu preču neatbilstību līgumam, savukārt tiesiskās aizsardzības līdzekļi atsaukšanas gadījumā kalpo gan tam, lai nodrošinātu bīstamu ražojumu izņemšanu no tirgus, gan kā pienācīgs tiesiskās aizsardzības līdzeklis patērētājam. Līdz ar to pastāv būtiskas atšķirības starp abiem iespējamo tiesiskās aizsardzības līdzekļu kopumiem: pirmkārt, gadījumā, ja ražojums tiek atsaukts saskaņā ar šo regulu, tiesiskās aizsardzības līdzekļu aktivizēšanai nevajadzētu būt laika ierobežojumam; otrkārt, patērētājam vajadzētu būt tiesībām pieprasīt tiesiskās aizsardzības līdzekļus no attiecīgā uzņēmēja, kas var nebūt tirgotājs. Turklāt atsaukšanas gadījumā patērētājam nebūtu jāpierāda, ka ražojums ir bīstams.

(89)

Ņemot vērā dažādos mērķus, kādi ir tiesiskās aizsardzības līdzekļiem bīstama ražojuma atsaukšanas gadījumā un tiesiskās aizsardzības līdzekļiem gadījumā, ja preces neatbilst līgumam, patērētājiem būtu jāizmanto sistēma, kas atbilst attiecīgajai situācijai. Piemēram, ja patērētājs saņem atsaukšanas paziņojumu, kurā ir apraksts par patērētājam pieejamajiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, patērētājam būtu jārīkojas saskaņā ar norādījumiem atsaukšanas paziņojumā. Tomēr nevajadzētu liegt patērētājam iespēju pieprasīt pārdevējam tiesiskās aizsardzības līdzekļus, pamatojoties uz bīstamo preču neatbilstību līgumam.

(90)

Ja patērētājam ir nodrošināts tiesiskās aizsardzības līdzeklis sakarā ar ražojuma atsaukšanu, patērētājam nevar būt tiesību izmantot tiesiskās aizsardzības līdzekli sakarā ar preces neatbilstību līgumam tādu iemeslu dēļ, kas saistīti ar ražojuma bīstamību, jo neatbilstība vairs nepastāv. Līdzīgi, ja patērētājs izmanto patērētāja tiesības uz tiesiskās aizsardzības līdzekli saskaņā ar Direktīvu (ES) 2019/770 vai Direktīvu (ES) 2019/771, patērētājam nav tiesību uz tiesiskās aizsardzības līdzekli saskaņā ar šo regulu attiecībā uz to pašu drošuma problēmu. Tomēr, ja nav izpildītas citas atbilstības prasības attiecībā uz to pašu preci, pārdevējs joprojām ir atbildīgs par šādu preces neatbilstību līgumam, pat ja patērētājam pēc bīstama ražojuma atsaukšanas ir nodrošināts tiesiskās aizsardzības līdzeklis.

(91)

Uzņēmējiem, kas sāk ražojuma atsaukšanu, būtu jāpiedāvā patērētājiem vismaz divas no šādām iespējām: remonts, nomaiņa vai atbilstīgas atsauktā ražojuma vērtības atmaksa, izņemot gadījumus, kad tas nav iespējams vai ir nesamērīgi. Piedāvājot patērētājiem iespēju izvēlēties tiesiskās aizsardzības līdzekli, var uzlabot atsaukšanas efektivitāti. Turklāt, lai palielinātu atsaukšanas efektivitāti, būtu jāveicina stimuli, lai motivētu patērētājus piedalīties atsaukšanā, piemēram, atlaides vai vaučeri. Ražojuma remonts būtu jāuzskata par iespējamu tiesiskās aizsardzības līdzekli tikai tad, ja ir iespējams nodrošināt remontētā ražojuma drošumu. Kompensācijas summai vajadzētu būt vismaz vienādai ar cenu, ko maksā patērētājs, neskarot turpmāku kompensāciju, kas paredzēta valsts tiesību aktos. Ja pierādījumi par samaksāto cenu nav pieejami, tik un tā būtu jāizmaksā atbilstīga atsauktā ražojuma vērtības kompensācija. Ja tiek atsaukts digitālā satura taustāms informācijas nesējs Direktīvas (ES) 2019/770 2. panta 1. punkta nozīmē, kompensācijai būtu jāaptver visas summas, ko patērētājs samaksājis saskaņā ar līgumu, kā paredzēts minētās direktīvas 16. panta 1. punktā. Nekādiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem nebūtu jāskar patērētāju tiesības uz zaudējumu atlīdzību saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

(92)

Ja ražojumu atsauc drošuma dēļ, piedāvātajiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem nebūtu jārada pārmērīgs slogs patērētājiem, nedz arī jāpakļauj patērētāji riskam. Ja tiesiskās aizsardzības līdzeklis ietver arī atsauktā ražojuma iznīcināšanu, šāda iznīcināšana būtu jāveic, pienācīgi ņemot vērā Savienības un valstu līmenī noteiktos vides un ilgtspējas mērķus. Turklāt remonts, ko veic patērētāji, būtu jāuzskata par iespējamu tiesiskās aizsardzības līdzekli tikai tad, ja patērētājs to var viegli un droši veikt, piemēram, nomainot bateriju vai nogriežot pārmērīgi garas bērnu apģērba gabala auklas, ja tas paredzēts atsaukšanas paziņojumā. Turklāt patērētāja veiktajam remontam nebūtu jāskar patērētāju tiesības saskaņā ar Direktīvām (ES) 2019/770 un (ES) 2019/771. Tāpēc šādās situācijās uzņēmējiem nebūtu jāuzliek patērētājiem pienākums remontēt bīstamu ražojumu.

(93)

Šai regulai būtu arī jāmudina uzņēmēji un tiešsaistes tirdzniecības vietu nodrošinātāji noslēgt brīvprātīgus saprašanās memorandus ar kompetentajām iestādēm, Komisiju vai patērētāju vai uzņēmēju pārstāvības organizācijām, lai uzņemtos ar ražojumu drošumu saistītas brīvprātīgas saistības, kas pārsniedz Savienības tiesību aktos noteiktos juridiskos pienākumus.

(94)

Patērētājiem vajadzētu būt tiesīgiem īstenot savas tiesības saistībā ar pienākumiem, kas uzņēmējiem vai tiešsaistes tirdzniecības vietu nodrošinātājiem noteikti saskaņā ar šo regulu, un to darīt, izmantojot pārstāvības prasības saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2020/1828 (21). Minētajā nolūkā šajā regulā būtu jāparedz, ka Direktīva (ES) 2020/1828 ir piemērojama pārstāvības prasībām par šīs regulas pārkāpumiem, kas kaitē vai var kaitēt patērētāju kolektīvajām interesēm. Attiecīgi būtu jāgroza minētās direktīvas I pielikums. Dalībvalstīm ir jānodrošina, ka minētais grozījums tiek atspoguļots to transponēšanas pasākumos, ko pieņem saskaņā ar minēto direktīvu, lai gan valsts transponēšanas pasākumu pieņemšana šajā sakarā nav nosacījums tam, lai minēto direktīvu piemērotu šīm pārstāvības prasībām. Minētās direktīvas piemērojamībai pārstāvības prasībām, kas celtas sakarā ar uzņēmēju vai tiešsaistes tirdzniecības vietu nodrošinātāju izdarītiem šīs regulas noteikumu pārkāpumiem, kuri kaitē vai var kaitēt patērētāju kolektīvajām interesēm, būtu jāsākas no šīs regulas piemērošanas dienas. Līdz minētajam datumam patērētājiem vajadzētu būt iespējai paļauties uz Direktīvas (ES) 2020/1828 piemērojamību saskaņā ar minētās direktīvas I pielikuma 8. punktu.

(95)

Savienībai vajadzētu būt iespējai sadarboties un apmainīties ar informāciju par ražojumu drošumu ar trešo valstu regulatīvajām iestādēm vai starptautiskām organizācijām saskaņā ar nolīgumiem, kas noslēgti starp Savienību un trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām, vai kārtību, par ko notikusi vienošanās starp Komisiju un trešo valstu iestādēm vai starptautiskām organizācijām, arī ar mērķi novērst bīstamu ražojumu apriti tirgū. Šādā sadarbībā un informācijas apmaiņā būtu jāievēro Savienības konfidencialitātes un persondatu aizsardzības noteikumi. Persondatus nosūta tikai tādā apmērā, kādā šāda apmaiņa ir vajadzīga vienīgi patērētāju veselības vai drošības aizsardzības nolūkā.

(96)

Sistemātiskai informācijas apmaiņai starp Komisiju un trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām par patēriņa preču drošumu un par preventīviem, ierobežojošiem un korektīviem pasākumiem vajadzētu būt balstītai uz savstarpīgumu, kas ietver līdzvērtīgu, bet ne obligāti identisku informācijas apmaiņu savstarpējam labumam. Informācijas apmaiņa ar trešo valsti, kas ražo Savienības tirgum paredzētas preces, varētu izpausties tādā veidā, ka Komisija nosūta no Safety Gate ātrās brīdināšanas sistēmas atlasītu informāciju par ražojumiem, kuru izcelsme ir minētajā trešā valstī. Apmaiņā minētā trešā valsts varētu nosūtīt informāciju par turpmākiem pasākumiem, kas veikti, pamatojoties uz saņemtajiem paziņojumiem. Šāda sadarbība varētu palīdzēt sasniegt mērķi apturēt bīstamus ražojumus to izcelsmes vietā un nepieļaut to nonākšanu Savienības tirgū.

(97)

Lai uzņēmējiem un attiecīgā gadījumā tiešsaistes tirdzniecības vietu nodrošinātājiem būtu ievērojama atturoša ietekme un tādējādi novērstu bīstamu ražojumu laišanu tirgū, sankcijām būtu jāatbilst pārkāpuma veidam, uzņēmēja vai tiešsaistes tirdzniecības vietas nodrošinātāja iespējamām priekšrocībām un patērētājam nodarītā kaitējuma veidam un smagumam. Sankcijām vajadzētu būt efektīvām, samērīgām un atturošām.

(98)

Piemērojot sankcijas, būtu pienācīgi jāņem vērā attiecīgā pārkāpuma būtība, smagums un ilgums. Sankciju piemērošanai vajadzētu būt samērīgai un jāatbilst Savienības un valstu tiesību aktiem, tostarp piemērojamajām procesuālajām garantijām un Hartas principiem.

(99)

Lai saglabātu augstu patērētāju veselības un drošības līmeni, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz tādu ražojumu identificēšanu un izsekojamību, kas var nopietni apdraudēt patērētāju veselību un drošumu, un attiecībā uz Safety Gate ātrās brīdināšanas sistēmas darbību, jo īpaši nolūkā pieņemt kārtību un procedūras informācijas apmaiņai par pasākumiem, kas paziņoti, izmantojot Safety Gate ātrās brīdināšanas sistēmu, un kritērijus riska līmeņa novērtēšanai. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (22). Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(100)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras pieņemt īpašas drošuma prasības, noteikt iznākuma rādītājus, pamatojoties uz kuriem dalībvalstīm ir jāpaziņo dati par šīs regulas īstenošanu; precizēt vienoto valsts kontaktpunktu uzdevumus un funkcijas; veikt pasākumus attiecībā uz Savienības rīcību pret ražojumiem, kas rada nopietnu risku; pieņemt kārtību, kādā patērētāji var nosūtīt informāciju Safety Gate portālā; precizēt sadarbspējas saskarnes ieviešanu Safety Gate portālā; noteikt prasības, kā ražojumu reģistrēt ražojuma drošuma izraisītas atsaukšanas nolūkā; un pieņemt atsaukšanas paziņojuma veidni. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (23).

(101)

Komisijai būtu jāpieņem īstenošanas akti, kas jāpiemēro nekavējoties, ja pienācīgi pamatotos gadījumos saistībā ar patērētāju veselību un drošību tas vajadzīgs nenovēršamu un steidzamu iemeslu dēļ.

(102)

Komisijai būtu jāveic novērtējums par šajā regulā noteikto sankciju īstenošanu attiecībā uz to efektivitāti un atturošo ietekmi un attiecīgā gadījumā jāpieņem tiesību akta priekšlikums attiecībā uz to izpildi.

(103)

Daži Regulas (ES) Nr. 1025/2012 noteikumi būtu jāgroza, lai ņemtu vērā šīs regulas specifiku un it īpaši nepieciešamību noteikt īpašās drošuma prasības saskaņā ar šo regulu pirms pieprasījuma iesniegšanas Eiropas standartizācijas organizācijai.

(104)

Direktīva 87/357/EEK, kas attiecas uz patēriņa precēm, kuras nav pārtikas produkti, taču atgādina pārtikas produktus, un kuras viegli var sajaukt ar pārtikas produktiem, kā rezultātā patērētāji, it īpaši bērni, var paņemt tās mutē, sūkāt vai norīt, un tas varētu izraisīt, piemēram, smakšanu, saindēšanos vai gremošanas trakta perforāciju vai aizsprostošanos, ir izraisījusi pretrunīgu interpretāciju. Turklāt minētā direktīva tika pieņemta laikā, kad patēriņa preču drošuma tiesiskā regulējuma darbības joma bija ļoti ierobežota. Minēto iemeslu dēļ Direktīva 87/357/EEK būtu jāatceļ un jāaizstāj ar šo regulu, jo īpaši šīs regulas noteikumiem, kas nodrošina, ka pēc riska novērtēšanas par bīstamiem uzskata ražojumus, kuri var būt kaitīgi, ja tos paņem mutē, sūkā vai norij, un kurus to formas, smaržas, krāsas, izskata, iepakojuma, marķējuma, tilpuma, izmēra vai citu īpašību dēļ var sajaukt ar pārtikas produktiem. Veicot novērtējumu, tirgus uzraudzības iestādēm cita starpā būtu jāņem vērā, ka, kā atzinusi Eiropas Savienības Tiesa, nav ar objektīviem un pamatotiem datiem jāpierāda, ka pārtiku imitējošu ražojumu paņemšana mutē, sūkāšana vai norīšana var radīt tādus riskus kā smakšana, saindēšanās vai gremošanas trakta perforācija vai aizsprostošanās. Tomēr kompetentajām valsts iestādēm katrā atsevišķā gadījumā būtu jānovērtē, vai šādi ražojumi ir bīstami, un jāpamato minētais novērtējums.

(105)

Lai uzņēmējiem un tiešsaistes tirdzniecības vietu nodrošinātājiem dotu pietiekami daudz laika pielāgoties šīs regulas prasībām, tostarp informācijas sniegšanas prasībām, ir jāparedz pietiekams pārejas periods pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas, kura laikā ražojumus, uz kuriem attiecas Direktīva 2001/95/EK un kuri atbilst minētajai direktīvai, joprojām var laist tirgū. Tādēļ dalībvalstīm nevajadzētu kavēt to, ka šādus produktus, tostarp pārdošanas piedāvājumus, dara pieejamus tirgū.

(106)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, uzlabot iekšējā tirgus darbību, vienlaikus nodrošinot augstu patērētāju aizsardzības līmeni, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, jo ir nepieciešams, lai dalībvalstu kompetentās iestādes iesaistītos augsta līmeņa sadarbībā un saskaņotā rīcībā, kā arī ir nepieciešams mehānisms ātrai un efektīvai informācijas apmaiņai par bīstamiem ražojumiem Savienībā, bet problēmas Savienības mēroga dēļ šo mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(107)

Ja šīs regulas nolūkos ir jāapstrādā persondati, šāda apstrāde būtu jāveic saskaņā ar Savienības tiesību aktiem par persondatu aizsardzību. Jebkādai persondatu apstrādei saskaņā ar šo regulu piemēro attiecīgi Regulas (ES) 2016/679 (24) un (ES) 2018/1725 (25) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/58/EK (26). Kad patērētāji ziņo par ražojumu Safety Gate portālam, būtu jāglabā tikai tie persondati, kas vajadzīgi, lai ziņotu par bīstamo ražojumu, un ne ilgāk kā piecus gadus pēc šādu datu ievadīšanas. Ražotājiem un importētājiem patērētāju sūdzību reģistrs būtu jāuztur tikai tik ilgi, cik tas ir nepieciešams šīs regulas mērķiem. Ražotājiem un importētājiem, ja tie ir fiziskas personas, būtu jāatklāj savs vārds un uzvārds, lai nodrošinātu, ka patērētājs var identificēt ražojumu tā izsekojamības nolūkā.

(108)

Saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1725 42. pantu ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju,