31985L0591

Padomes Direktīva

(1985. gada 20. decembris)

par Kopienas metožu ieviešanu attiecībā uz paraugu ņemšanu un analīzi cilvēku uzturā lietojamo pārtikas produktu kontrolei

(85/591/EEK)

EIROPAS KOPIENU PADOME,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 100. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu [1],

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu [2],

ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu [3],

tā kā Eiropas Ekonomikas kopienā būtiski svarīga ir cilvēku uzturā lietojamo pārtikas produktu ražošana, izstrāde, realizācija un lietošana;

tā kā metodes, ko izmanto šim nolūkam, ņemot paraugus un veicot analīzi, var tieši atsaukties uz kopējā tirgus veidošanos un darbību; tā kā tās tādēļ būtu jāsaskaņo;

tā kā šo metožu, ar kurām tiek ņemti paraugi un veiktas analīzes, noteikšanai lielā mērā ir zinātnisks un tehnisks raksturs; tā kā ir vajadzīga ātra procedūra, kas ļautu attīstīt, uzlabot un papildināt šādas metodes; tā kā, lai atvieglotu šādu pasākumu pieņemšanu, būtu jānosaka kārtība ciešai sadarbībai starp dalībvalstīm un Komisiju Pārtikas produktu pastāvīgajā komitejā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

1. Ja ir vajadzība ieviest Kopienas metodes paraugu ņemšanai un analīzei, lai noteiktu pārtikas produktu sastāvu, ražošanas nosacījumus, iesaiņojumu vai marķējumu, šādas metodes pieņem Komisija vai Padome, kā tas paredzēts 4. pantā noteiktajā kārtībā.

2. Šā panta 1. apakšpunkts neskar nekādus īpašus noteikumus, kas ir spēkā patlaban vai tiks pieņemti turpmāk saskaņā ar īpašajiem Kopienas noteikumiem.

3. Lai noteiktu, vai ir vajadzība ieviest 1. punktā paredzētos pasākumus, konkrēti ņem vērā šādus kritērijus:

a) vajadzību nodrošināt Kopienas tiesību vienādu piemērojumu;

b) pastāvošos šķēršļus Kopienas iekšējā tirdzniecībā;

c) šā panta a) un b) apakšpunktos minēto kritēriju ilgstošo un periodisko raksturu.

2. pants

1. Direktīvas, ko paredz 1. pants, ņem vērā zinātniskās un tehniskās domas stāvokli, jo īpaši attiecībā uz pārbaudītām paraugu ņemšanas un analīžu metodēm.

2. Šādas direktīvas nosaka dalībvalstīm termiņus, kuros tās jāievieš.

3. Šīs direktīvas 1. panta 1. punktā minēto pasākumu ieviešana neliedz dalībvalstīm izmantot citas pārbaudītas un zinātniski pamatotas metodes, ja vien tas nekavē brīvu apriti tādiem produktiem, kas pēc Kopienā pieņemtajām metodēm atzīti par noteikumiem atbilstīgiem. Tomēr, ja rodas nesaskaņas rezultātu interpretācijā, noteicošā loma ir rezultātiem, kas gūti, izmantojot Kopienas metodes.

4. Ieviestās analīžu metodes atbilst kritērijiem, kas izklāstīti pielikumā.

5. Neskarot 3. pantu, vajadzīgos grozījumus pastāvošajām direktīvām, ciktāl tie atbilst jaunākajam zinātniskās un tehnoloģiskās domas stāvoklim, pēc dalībvalsts pieprasījuma var pieņemt 4. pantā paredzētajā kārtībā.

3. pants

1. Ja dalībvalstij ir detalizēti pierādījumi, ka pasākumi, kas pieņemti saskaņā ar 1. pantu, nav piemēroti konkrētajam gadījumam tehnisku iemeslu dēļ vai tāpēc, ka tie nav pietiekami pārliecinoši, izšķirot veselībai svarīgus jautājumus, šī dalībvalsts var uz laiku apturēt attiecīgo pasākumu savā teritorijā, bet tikai attiecībā uz konkrēto gadījumu. Tādēļ tā nekavējoties informē par to citas dalībvalstis un Komisiju, pamatojot savu lēmumu.

2. Komisija cik drīz vien iespējams pārbauda dalībvalsts sniegto pierādījumu un tad konsultējas ar dalībvalstīm Pārtikas produktu pastāvīgajā komitejā, kas minēta 4. pantā, un pēc tam tūlīt sniedz savu atzinumu, un veic nepieciešamos pasākumus.

3. Ja Komisija uzskata, ka pasākumiem, kas pieņemti saskaņā ar 1. pantu, vajadzīgi grozījumi, lai atrisinātu sarežģījumus, kas minēti 1. punktā, tā uzsāk 4. pantā noteikto procedūru. Dalībvalsts, kas ir apturējusi Kopienas pasākumu, šajā gadījumā turpina to nepielietot, kamēr grozījumi stājas spēkā.

4. pants

1. Ja tiek pieprasīta šajā pantā noteiktā procedūra, priekšsēdētājs nodod jautājumu izskatīšanai Pārtikas produktu pastāvīgajai komitejai, kas ir izveidota ar Lēmumu 69/414/EEK [4], (turpmāk tekstā "Komiteja") vai nu pēc savas iniciatīvas, vai pēc dalībvalsts pārstāvja pieprasījuma.

2. Komisijas pārstāvis iesniedz Komitejai veicamo pasākumu projektu. Komiteja sniedz savu atzinumu par šo projektu termiņā, ko nosaka priekšsēdētājs, ņemot vērā jautājuma steidzamību. Atzinumus pieņem ar 45 % balsu vairākumu, dalībvalstu balsis vērtē tā, kā to paredz Līguma 148. panta 2. punkts. Priekšsēdētājs nebalso.

3. a) Ja paredzētie pasākumi saskan ar Komitejas atzinumu, Komisija tos pieņem;

b) ja paredzētie pasākumi nesaskan ar Komitejas atzinumu vai ja atzinums netiek sniegts, Komisija nekavējoties iesniedz Padomei priekšlikumu par veicamajiem pasākumiem. Padome rīkojas saskaņā ar kvalificētu balsu vairākumu;

c) ja Padome nav rīkojusies triju mēnešu laikā pēc priekšlikuma iesniegšanas, Komisija pieņem ierosinātos pasākumus.

5. pants

Divu gadu laikā pēc šīs direktīvas izziņošanas [5] dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Tās nekavējoties par to informē Komisiju.

6. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 1985. gada 20. decembrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

R. Steichen

[1] OV C 53, 24.2.1984., 9. lpp.

[2] OV C 46, 18.2.1985., 95. lpp.

[3] OV C 44, 15.2.1985., 1. lpp.

[4] OV L 291, 19.11.1969., 9. lpp.

[5] Šī direktīva tika izziņota dalībvalstīm 1985. gada 23. decembrī.

--------------------------------------------------

PIELIKUMS

1. Analīzes metodēs, kas jāapsver pieņemšanai saskaņā ar direktīvas noteikumiem, jāizskata šādi kritēriji:

i) specifiskums,

ii) pareizība,

iii) precizitāte; atkārtojamība laboratorijas iekšienē un starplaboratoriju reproducējamība (laboratorijās un starp laboratorijām),

iv) noteikšanas robeža,

v) jutība,

vi) praktiskums un pielietojamība,

vii) citi kritēriji, ko var izvēlēties pēc vajadzības.

2. Precizitātes lielumus, kas minēti 1. punkta iii) apakšpunktā, iegūst sadarbības eksperimentos, kas veikti saskaņā ar starptautiski atzītu protokolu par sadarbībā veiktiem eksperimentiem (piem., Starptautiskā Standartizācijas organizācija "Testu metožu precizitāte" (ISO 5725/1981)). Atkārtojamības un reproducējamības lielumus izsaka starptautiski atzītā formā (piem., kā 95 % ticamības intervālu, kas definēts ISO 5725/1981). Sadarbībā veiktā eksperimenta rezultātus publicē vai dara brīvi pieejamus.

3. Analīzes metodēm, kas ir vienveidīgi pielietojamas dažādām izstrādājumu grupām, ir jādod priekšroka pār metodēm, kas pielietojamas tikai atsevišķiem izstrādājumiem.

4. Analīzes metodes, kas pieņemtas saskaņā ar šo direktīvu, ir jārediģē Starptautiskās Standartizācijas organizācijas ieteiktajā analīzes metožu standartizkārtojumā.

--------------------------------------------------