|
|
Posizione (UE) n. 10/2010 del Consiglio definita in prima lettura
|
Padomes Nostāja (ES) Nr. 10/2010 pirmajā lasījumā,
|
|
in vista dell'adozione della direttiva del Parlamento europeo e del Consiglio sulla prestazione energetica nell'edilizia (Rifusione)
|
lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu par ēku energoefektivitāti (pārstrādāta versija)
|
|
Adottata dal Consiglio il 14 aprile 2010
|
Pieņēmta Padomē 2010. gada 14. aprīlī
|
|
2010/C 123 E/04
|
2010/C 123 E/04
|
|
IL PARLAMENTO EUROPEO E IL CONSIGLIO DELL'UNIONE EUROPEA,
|
EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
|
|
visto il trattato sul funzionamento dell'Unione europea, in particolare l'articolo 194, paragrafo 2,
|
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 194. panta 2. punktu,
|
|
vista la proposta della Commissione europea,
|
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
|
|
visto il parere del Comitato economico e sociale europeo [1],
|
ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu [1],
|
|
visto il parere del Comitato delle regioni [2],
|
ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu [2],
|
|
deliberando secondo la procedura legislativa ordinaria [3],
|
saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru [3],
|
|
considerando quanto segue:
|
tā kā:
|
|
(1) La direttiva 2002/91/CE del Parlamento europeo e del Consiglio, del 16 dicembre 2002, sul rendimento energetico nell'edilizia [4], è stata modificata [5]. Essa deve essere nuovamente sottoposta a modifiche sostanziali ed è quindi opportuno provvedere, per motivi di chiarezza, alla sua rifusione.
|
(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/91/EK ( 2002. gada 16. decembris) par ēku energoefektivitāti [4] ir grozīta [5]. Skaidrības labad tā būtu jāpārstrādā, jo ir paredzēts izdarīt vēl citus būtiskus grozījumus.
|
|
(2) Un'utilizzazione efficace, accorta, razionale e sostenibile dell'energia riguarda, tra l'altro, i prodotti petroliferi, il gas naturale e i combustibili solidi, che, pur costituendo fonti essenziali di energia, sono anche le principali sorgenti delle emissioni di biossido di carbonio.
|
(2) Efektīvs, apdomīgs, racionāls un ilgtspējīgs enerģijas izmantojums inter alia attiecas uz naftas produktiem, dabasgāzi un cietajiem kurināmajiem, kas ir ne tikai svarīgi enerģijas avoti, bet arī galvenie oglekļa dioksīda emisijas avoti.
|
|
(3) Gli edifici sono responsabili del 40 % del consumo globale di energia nell'Unione. Il settore è in espansione, e ciò è destinato ad aumentarne il consumo energetico. Pertanto, la riduzione del consumo energetico e l'utilizzo di energia da fonti rinnovabili nel settore dell'edilizia costituiscono misure importanti necessarie per ridurre la dipendenza energetica dell'Unione e le emissioni di gas a effetto serra. Unitamente ad un maggior utilizzo di energia da fonti rinnovabili, le misure adottate per ridurre il consumo di energia nell'Unione consentirebbero a quest'ultima di conformarsi al protocollo di Kyoto allegato alla convenzione quadro delle Nazioni Unite sui cambiamenti climatici (UNFCCC) e di rispettare sia l'impegno a lungo termine di mantenere l'aumento della temperatura globale al di sotto di 2 °C sia l'impegno di ridurre entro il 2020 le emissioni globali di gas a effetto serra di almeno il 20 % al di sotto dei livelli del 1990 e del 30 % qualora venga raggiunto un accordo internazionale. La riduzione del consumo energetico e il maggior utilizzo di energia da fonti rinnovabili rappresentano inoltre strumenti importanti per promuovere la sicurezza dell'approvvigionamento energetico e gli sviluppi tecnologici e per creare posti di lavoro e sviluppo regionale, in particolare nelle zone rurali.
|
(3) Ēku sektors izlieto 40 % no Savienības kopējā energopatēriņa. Šis sektors paplašinās, tas palielinās enerģijas patēriņu tajā. Tādēļ energopatēriņa samazinājums un atjaunojamo enerģijas avotu izmantojums ēku sektorā ir būtiski pasākumi, kas jāveic, lai samazinātu Savienības enerģētisko atkarību un siltumnīcefekta gāzu emisiju. Pastiprināti izmantojot atjaunojamos enerģijas avotus un vienlaikus veicot pasākumus energopatēriņa samazināšanai Savienībā, Savienība varētu izpildīt Kioto protokola prasības, kas pievienots Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējai konvencijai par klimata pārmaiņām (UNFCCC), un ievērot gan tās ilgtermiņa apņemšanos nepieļaut, ka temperatūra pasaulē paaugstinās vairāk nekā par 2 °C, gan apņemšanos līdz 2020. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisiju vismaz par 20 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni un starptautiska nolīguma noslēgšanas gadījumā – par 30 %. Samazinātam energopatēriņam un pastiprinātam atjaunojamo enerģijas avotu izmantojumam ir liela nozīme arī energoapgādes drošības un tehnoloģiju attīstības veicināšanā, kā arī nodarbinātības un reģionālās attīstības iespēju radīšanā, jo īpaši lauku apvidos.
|
|
(4) La gestione del fabbisogno energetico è un importante strumento che consente all'Unione di influenzare il mercato mondiale dell'energia e quindi la sicurezza dell'approvvigionamento energetico nel medio e lungo termine.
|
(4) Enerģijas pieprasījuma pārvaldība ir svarīgs instruments, kas dod Savienībai iespēju ietekmēt pasaules enerģijas tirgu un tādējādi arī energoapgādes drošību vidēji ilgā un ilgā termiņā.
|
|
(5) Il Consiglio europeo del marzo 2007 ha sottolineato la necessità di aumentare l'efficienza energetica nell'Unione per conseguire l'obiettivo di ridurre del 20 % il consumo energetico dell'Unione entro il 2020 e ha chiesto che venga data rapida e piena attuazione alle priorità definite nella comunicazione della Commissione intitolata "Piano d'azione per l'efficienza energetica: Concretizzare le potenzialità". Tale piano d'azione ha identificato le significative potenzialità di risparmio energetico efficaci in termini di costi nel settore dell'edilizia. Nella risoluzione del 31 gennaio 2008, il Parlamento europeo ha invitato a rafforzare le disposizioni della direttiva 2002/91/CE e in varie occasioni, da ultimo nella risoluzione del 3 febbraio 2009 sul secondo riesame strategico della politica energetica, ha chiesto di rendere vincolante l'obiettivo di migliorare l'efficienza energetica del 20 % entro il 2020. Inoltre, la decisione n. 406/2009/CE del Parlamento europeo e del Consiglio, del 23 aprile 2009, concernente gli sforzi degli Stati membri per ridurre le emissioni dei gas a effetto serra al fine di adempiere agli impegni della Comunità in materia di riduzione delle emissioni di gas a effetto serra entro il 2020 [6], fissa obiettivi nazionali vincolanti di riduzione delle emissioni di CO2 per i quali l'efficienza energetica nel settore edilizio rivestirà importanza cruciale e la direttiva 2009/28/CE del Parlamento europeo e del Consiglio, del 23 aprile 2009, sulla promozione dell’uso dell’energia da fonti rinnovabili [7], prevede la promozione dell'efficienza energetica nel quadro dell'obiettivo vincolante di fare in modo che l'energia da fonti rinnovabili copra il 20 % del consumo energetico totale dell'Unione entro il 2020.
|
(5) Eiropadome 2007. gada martā uzsvēra, ka Savienībā jāpaaugstina energoefektivitāte, lai līdz 2020. gadam sasniegtu mērķi samazināt Savienības energopatēriņu par 20 %, un aicināja drīz un pilnībā īstenot prioritātes, kas noteiktas Komisijas paziņojumā "Energoefektivitātes rīcības plāns: potenciāla izmantošana". Minētajā rīcības plānā konstatēja, ka būtisks potenciāls rentablam enerģijas ietaupījumam ir ēku sektorā. Eiropas Parlaments 2008. gada 31. janvāra rezolūcijā aicināja nostiprināt Direktīvas 2002/91/EK noteikumus, un jau vairākkārt, pēdējoreiz arī 2009. gada 3. februāra rezolūcijā par otro stratēģisko pārskatu enerģētikas jomā, ir aicinājis noteikt par saistošu mērķi - līdz 2020. gadam panākt 20 % energoefektivitāti. Turklāt Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumā Nr. 406/2009/EK ( 2009. gada 23. aprīlis) par dalībvalstu pasākumiem siltumnīcas efektu izraisošu gāzu emisiju samazināšanai, lai izpildītu Kopienas saistības siltumnīcas efektu izraisošu gāzu emisiju samazināšanas jomā līdz 2020. gadam [6], ir noteikti dalībvalstīm saistoši mērķi CO2 samazinājumam, kuru īstenošanai svarīga nozīme būs energoefektivitātei ēku sektorā, un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2009/28/EK ( 2009. gada 23. aprīlis) par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu [7] ir paredzēts sekmēt energoefektivitāti, ņemot vērā saistošo mērķi līdz 2020. gadam nodrošināt, ka 20 % no Savienības kopējā energopatēriņa veido atjaunojamie enerģijas avoti.
|
|
(6) Il Consiglio europeo del marzo 2007 ha riaffermato l'impegno dell'Unione a promuovere lo sviluppo dell'energia da fonti rinnovabili in tutta l'Unione approvando l'obiettivo vincolante di una quota del 20 % di energia da fonti rinnovabili entro il 2020. La direttiva 2009/28/CE stabilisce un quadro comune per la promozione dell'energia da fonti rinnovabili.
|
(6) Eiropadome 2007. gada martā atkārtoti apstiprināja Savienības apņemšanos visā Savienībā attīstīt atjaunojamos enerģijas avotus, apstiprinot obligātu mērķi panākt, ka atjaunojamie enerģijas avoti līdz 2020. gadam ir 20 % no izmantotās enerģijas. Direktīvā 2009/28/EK ir noteikta kopēja sistēma attiecībā uz to, kā veicināt atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanu.
|
|
(7) È necessario predisporre interventi più concreti al fine di realizzare il grande potenziale di risparmio energetico nell'edilizia, tuttora inattuato, e di ridurre l'ampio divario tra i risultati dei diversi Stati membri in questo settore.
|
(7) Jānosaka konkrētākas rīcības, lai izmantotu to ievērojamo potenciālu, ko piedāvā taupīgs enerģijas izmantojums ēkās, un jāsamazina atšķirības dalībvalstu starpā attiecībā uz rezultātiem šajā nozarē.
|
|
(8) Le misure per l'ulteriore miglioramento della prestazione energetica degli edifici dovrebbero tenere conto delle condizioni climatiche e locali, nonché dell'ambiente termico interno e dell'efficacia sotto il profilo dei costi. Tali misure non dovrebbero influire su altre prescrizioni relative agli edifici quali l'accessibilità, la sicurezza e l'uso cui è destinato l'edificio.
|
(8) Veicot turpmākus pasākumus, lai uzlabotu ēku energoefektivitāti, būtu jāņem vērā klimatiskie apstākļi un vietējās īpatnības, kā arī telpu mikroklimata vide un rentabilitāte. Šiem pasākumiem nebūtu jāietekmē citas prasības attiecībā uz ēkām, piemēram, ēkas pieejamību, drošumu un paredzēto izmantojumu.
|
|
(9) La prestazione energetica degli edifici dovrebbe essere calcolato in base ad una metodologia, che potrebbe essere differenziata a livello nazionale e regionale. Ciò comprende, oltre alle caratteristiche termiche, altri fattori che svolgono un ruolo di crescente importanza, come il tipo di impianto di riscaldamento e condizionamento, l'impiego di energia da fonti rinnovabili, gli elementi passivi di riscaldamento e raffrescamento, i sistemi di ombreggiamento, la qualità dell'aria interna, un'adeguata illuminazione naturale e le caratteristiche architettoniche dell'edificio. Tale metodologia di calcolo dovrebbe tener conto della prestazione energetica annuale di un edificio e non essere basata unicamente sul periodo in cui il riscaldamento è necessario. Essa dovrebbe tener conto delle norme europee vigenti.
|
(9) Ēku energoefektivitāte būtu jāaprēķina, ņemot par pamatu metodoloģiju, ko var diferencēt valsts vai reģionālā mērogā. Tas papildus termiskajiem parametriem aptver citus faktorus, kuriem ir arvien lielāka nozīme, piemēram, apkures un gaisa kondicionēšanas ierīces, atjaunojamo enerģijas avotu izmantojumu, pasīvās apkures un dzesēšanas elementus, aizēnojumu, gaisa kvalitāti telpās, piemērotu dabisko apgaismojumu un ēkas konstrukciju. Energoefektivitātes aprēķināšanas metodoloģijas pamatā nevajadzētu būt tikai apkures sezonai, bet tajā būtu jāiekļauj ēkas gada kopējā energoefektivitāte. Minētajā metodoloģijā būtu jāņem vērā pastāvošie Eiropas standarti.
|
|
(10) È di esclusiva competenza degli Stati membri fissare requisiti minimi di prestazione energetica degli edifici e degli elementi edilizi. Tali requisiti dovrebbero essere fissati in modo da conseguire un equilibrio ottimale in funzione dei costi tra gli investimenti necessari e i risparmi energetici realizzati nel ciclo di vita di un edificio, fatto salvo il diritto degli Stati membri di fissare requisiti minimi più efficienti sotto il profilo energetico dei livelli di efficienza energetica ottimali in funzione dei costi. Occorrerebbe prevedere la possibilità per gli Stati membri di sottoporre a revisione periodica i propri requisiti minimi di prestazione energetica per gli edifici alla luce del progresso tecnologico.
|
(10) Tikai un vienīgi dalībvalstīm būtu jānosaka minimālās ēku energoefektivitātes un būves elementu prasības. Šīs prasības būtu jānosaka tādēļ, lai panāktu izmaksu ziņā optimālu līdzsvaru starp iesaistītajiem ieguldījumiem un ēkas aprites cikla laikā ietaupītajām enerģijas izmaksām, neskarot dalībvalstu tiesības noteikt minimālās prasības, kas ir energoefektīvākas par izmaksu ziņā optimāliem energoefektivitātes līmeņiem. Būtu jāparedz, ka dalībvalstis var regulāri pārskatīt savas minimālās ēku energoefektivitātes prasības, ņemot vērā tehnikas attīstību.
|
|
(11) L'obiettivo dei livelli di efficienza energetica efficaci o ottimali in funzione dei costi può giustificare in determinate circostanze, per esempio sulla base di differenze climatiche, la fissazione da parte degli Stati membri di requisiti efficaci o ottimali in funzione dei costi per gli elementi edilizi che in pratica limiterebbero l'installazione di prodotti per l'edilizia conformi alle norme previste dalla legislazione dell'Unione, purché tali requisiti non costituiscano un'ingiustificata barriera di mercato.
|
(11) Mērķis rast rentablus vai izmaksu ziņā optimālus energoefektivitātes līmeņus var dažos apstākļos, piemēram, ņemot vērā klimata atšķirības, attaisnot to, ka dalībvalstis attiecībā uz būves elementiem nosaka rentablas vai izmaksu ziņā optimālas energoefektivitātes prasības, kas praktiski ierobežotu Savienības tiesību aktu standartiem atbilstīgu ēkā izmantojamu ražojumu uzstādīšanu, ja vien tādi ierobežojumi nerada nepamatotu šķērsli tirgum.
|
|
(12) Nel fissare i requisiti di prestazione energetica per i sistemi tecnici per l'edilizia, gli Stati membri dovrebbero avvalersi, se disponibili e appropriati, di strumenti armonizzati, in particolare dei metodi di prova e di calcolo e delle classi di efficienza energetica definiti nel quadro delle misure di attuazione della direttiva 2009/125/CE del Parlamento europeo e del Consiglio, del 21 ottobre 2009, relativa all’istituzione di un quadro per l’elaborazione di specifiche per la progettazione ecocompatibile dei prodotti connessi all’energia [8], e della direttiva 2010/9/UE del Parlamento europeo e del Consiglio, del 14 aprile 2010 [], concernente l'indicazione del consumo di energia e di altre risorse dei prodotti connessi all'energia, mediante l'etichettatura ed informazioni uniformi relative ai prodotti, al fine di assicurare la coerenza con iniziative correlate e ridurre per quanto possibile al minimo la potenziale frammentazione del mercato.
|
(12) Nosakot energoefektivitātes prasības inženiertehniskajām sistēmām, dalībvalstīm, ja tas ir iespējams un ir piemēroti, būtu jāizmanto saskaņoti instrumenti, jo īpaši pārbaudes un aprēķina metodoloģijas un energoefektivitātes klases, kas izstrādātas saskaņā ar pasākumiem, ar kuriem īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/125/EK ( 2009. gada 21. oktobris), ar ko izveido sistēmu, lai noteiktu ekodizaina prasības ar enerģiju saistītiem ražojumiem [8] un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/9/ES ( 2010. gada 14. aprīlī []) par enerģijas un citu resursu patēriņa norādīšanu ražojumiem, kas saistīti ar energopatēriņu, izmantojot etiķetes un standarta informāciju par precēm, lai nodrošinātu saskaņotību ar attiecīgām ierosmēm un, cik vien var, mazinātu iespējamu tirgus sadrumstalotību.
|
|
(13) La presente direttiva si applica fatti salvi gli articoli 107 e 108 del trattato sul funzionamento dell'Unione europea (TFUE). Pertanto il termine "incentivo" utilizzato nella presente direttiva non dovrebbe essere interpretato come inclusivo di aiuti di Stato.
|
(13) Šī direktīva neskar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 107. un 108. pantu. Tādēļ šajā direktīvā lietotais termins "stimuls" nebūtu jāinterpretē kā tāds, kas ietver valsts atbalstu.
|
|
(14) La Commissione dovrebbe elaborare un quadro metodologico comparativo che consenta di calcolare livelli ottimali in funzione dei costi per i requisiti minimi di prestazione energetica. Gli Stati membri dovrebbero avvalersi di tale quadro per comparare i risultati del calcolo con i requisiti minimi di prestazione energetica da essi adottati. In caso di significativa discrepanza, ossia superiore al 15 %, tra il risultato del calcolo dei livelli ottimali in funzione dei costi per i requisiti minimi di prestazione energetica e i requisiti minimi di prestazione energetica in vigore, gli Stati membri dovrebbero giustificare la differenza o pianificare misure adeguate per ridurre tale discrepanza. Gli Stati membri dovrebbero determinare il ciclo di vita economico stimato di un edificio o di un elemento edilizio tenendo conto delle pratiche attuali e dell'esperienza acquisita in materia di definizione di cicli di vita economici tipici. I risultati del raffronto e i dati a tal fine utilizzati dovrebbero formare oggetto di relazioni periodiche alla Commissione. Tali relazioni dovrebbero consentire alla Commissione di valutare e riferire i progressi compiuti dagli Stati membri per raggiungere livelli ottimali sotto il profilo dei costi per i requisiti minimi di prestazione energetica.
|
(14) Komisijai būtu jāizstrādā salīdzinošās metodoloģijas sistēma izmaksu ziņā optimāla minimālo energoefektivitātes prasību līmeņa aprēķināšanai. Dalībvalstīm būtu jāizmanto šī sistēma, lai salīdzinātu iegūtos rezultātus ar pieņemtajām minimālajām energoefektivitātes prasībām. Ja pastāv ievērojamas neatbilstības, piemēram, pārsniedzot 15 %, starp aprēķinātajiem izmaksu ziņā optimāliem minimālo energoefektivitātes prasību līmeņiem un spēkā esošajām minimālajām energoefektivitātes prasībām, dalībvalstīm būtu jāpamato šī neatbilstība vai būtu jāplāno piemēroti pasākumi, lai to samazinātu. Aplēstais ēkas vai būves elementa kalpošanas laiks būtu jānosaka dalībvalstīm, ņemot vērā pašreizējās metodoloģijas un pieredzi, lai noteiktu tipiskus kalpošanas laikus. Šāda salīdzinājuma rezultāti un dati, kas izmantoti minēto rezultātu ieguvei, būtu regulāri jāiesniedz Komisijai. Šiem ziņojumiem būtu jādod Komisijai iespēja novērtēt un ziņot, cik lielā mērā dalībvalstis sasniegušas izmaksu ziņā optimālu minimālo energoefektivitātes prasību līmeni.
|
|
(15) Gli edifici influiscono sul consumo energetico a lungo termine. Considerato il lungo ciclo di ristrutturazione degli edifici esistenti, gli edifici di nuova costruzione e gli edifici esistenti che subiscono una ristrutturazione importante dovrebbero pertanto essere assoggettati a requisiti minimi di prestazione energetica stabiliti in funzione delle locali condizioni climatiche. Dato che il potenziale dell'applicazione dei sistemi alternativi di approvvigionamento energetico non è generalmente analizzato appieno, dovrebbero essere presi in considerazione sistemi alternativi di approvvigionamento energetico per gli edifici di nuova costruzione, indipendentemente dalle loro dimensioni, in base al principio secondo cui si deve garantire in primo luogo la riduzione del fabbisogno energetico per il riscaldamento e il raffrescamento a livelli ottimali in funzione dei costi.
|
(15) Ēkas ietekmē ilgtermiņa enerģijas patēriņu. Ņemot vērā esošo ēku ilgo atjaunošanas ciklu, jaunbūvēm un esošajām ēkām, kurām veic nozīmīgu atjaunošanu, būtu jāatbilst minimālajām energoefektivitātes prasībām, kas pielāgotas vietējiem klimatiskajiem apstākļiem. Ņemot vērā to, ka pilnīgi netiek izmantotas visas tās iespējas, ko sniedz alternatīvu energoapgādes sistēmu izmantojums, būtu jāpēta alternatīvo energoapgādes sistēmu izmantojums jaunās ēkās, neatkarīgi no to platības, ievērojot principu, ka vispirms jānodrošina apkurei un dzesēšanai nepieciešamās enerģijas daudzuma samazinājums līdz izmaksu ziņā optimālam līmenim.
|
|
(16) A prescindere dalle dimensioni degli edifici, una ristrutturazione importante costituisce un'occasione per migliorare la prestazione energetica mediante misure efficaci sotto il profilo dei costi. Per motivi di efficacia in termini di costi dovrebbe essere possibile limitare i requisiti minimi di prestazione energetica alle parti ristrutturate che risultano più rilevanti per la prestazione energetica dell'edificio. Gli Stati membri dovrebbero poter scegliere di definire una "ristrutturazione importante" in termini di percentuale della superficie dell'involucro dell'edificio oppure in termini di valore dell'edificio. Se uno Stato membro decide di definire una ristrutturazione importante in termini di valore dell'edificio, si potrebbero utilizzare valori quali il valore attuariale o il valore attuale in base al costo di ricostruzione, escluso il valore del terreno sul quale l'edificio è situato.
|
(16) Nozīmīga atjaunošana, ko veic esošajās ēkās, neraugoties uz to platību, nodrošina iespēju veikt rentablus pasākumus, lai palielinātu energoefektivitāti. Rentabilitātes nolūkā būtu jārada iespēja ierobežot minimālās energoefektivitātes prasības attiecībā uz tām atjaunotajām ēkas daļām, kuras ir vissvarīgākās ēkas energoefektivitātei. Dalībvalstīm vajadzētu spēt izvēlēties definēt "nozīmīgu atjaunošanu" vai nu norobežojošo konstrukciju virsmas procentu izteiksmē, vai ēkas vērtības izteiksmē. Ja kāda dalībvalsts izvēlas definēt nozīmīgu atjaunošanu ēkas vērtības izteiksmē, varētu izmantot tādas vērtības kā aktuārā vērtība vai pašreizējā vērtība, ko pamato ar rekonstrukcijas izmaksu, izņemot zemes, uz kuras atrodas ēka, vērtību.
|
|
(17) È necessario istituire misure volte ad aumentare il numero di edifici che non solo rispettano i requisiti minimi vigenti, ma presentano una prestazione energetica ancora più elevata, riducendo in tal modo sia il consumo energetico sia le emissioni di biossido di carbonio. A tal fine gli Stati membri dovrebbero elaborare piani nazionali intesi ad aumentare il numero di edifici a energia quasi zero e provvedere alla trasmissione regolare di tali piani alla Commissione.
|
(17) Vajadzīgi pasākumi, lai palielinātu tādu ēku skaitu, kas ne tikai atbilst pašreizējām minimālajām energoefektivitātes prasībām, bet ir arī energoefektīvākas, tādējādi samazinot gan enerģijas patēriņu, gan oglekļa dioksīda emisiju. Šādā nolūkā dalībvalstīm būtu jāizstrādā valsts plāni par tādu gandrīz nulles enerģijas ēku skaita palielināšanu un regulāri jāziņo par šiem plāniem Komisijai.
|
|
(18) Sono in corso di istituzione o di adeguamento strumenti finanziari dell'Unione e altri provvedimenti con l'obiettivo di incentivare misure legate all'efficienza energetica. Tali strumenti finanziari a livello dell'Unione comprendono, tra l'altro, il regolamento (CE) n. 1080/2006 del Parlamento europeo e del Consiglio, del 5 luglio 2006, relativo al Fondo europeo di sviluppo regionale [10], modificato per consentire maggiori investimenti a favore dell’efficienza energetica nell’edilizia abitativa; il partenariato pubblico-privato su un'iniziativa europea per "edifici efficienti sul piano energetico", volta a promuovere le tecnologie verdi e lo sviluppo di sistemi e materiali ad alta efficienza energetica in edifici nuovi o ristrutturati; l'iniziativa CE-Banca europea per gli investimenti (BEI) per il finanziamento dell'energia sostenibile nell'Unione europea, volta a consentire, tra l'altro, investimenti per l'efficienza energetica, e il "fondo Marguerite" guidato dalla BEI: fondo europeo 2020 per l’energia, il cambiamento climatico e le infrastrutture; la direttiva 2009/47/CE del Consiglio, del 5 maggio 2009, recante modifica della direttiva 2006/112/CE per quanto riguarda le aliquote ridotte dell’imposta sul valore aggiunto [11]; lo strumento dei fondi strutturali e di coesione JEREMIE (risorse europee congiunte per le micro, le piccole e le medie imprese); lo strumento di finanziamento per l'efficienza energetica; il programma quadro per la competitività e l'innovazione, comprendente il programma "Energia intelligente per l'Europa II" incentrato specificamente sull'eliminazione di barriere di mercato connesse all'efficienza energetica e all'energia da fonti rinnovabili mediante ricorso, per esempio, allo strumento di assistenza tecnica ELENA (assistenza energetica europea a livello locale); il Patto dei sindaci; il programma per l’innovazione e l’imprenditorialità; il programma 2010 di sostegno alle politiche in materia di TIC, il settimo programma quadro di ricerca. La Banca europea per la ricostruzione e lo sviluppo fornisce altresì finanziamenti allo scopo di incentivare misure legate all'efficienza energetica.
|
(18) Tiek īstenoti vai pielāgoti Savienības finanšu instrumenti un citi pasākumi, lai veicinātu pasākumus energoefektivitātes jomā. Tādi finanšu instrumenti Savienības līmenī ir, inter alia, Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1080/2006 ( 2006. gada 5. jūlijs) par Eiropas Reģionālās attīstības fondu [10], kas ir grozīta, lai būtu iespējams izdarīt lielākus ieguldījumus mājokļu energoefektivitātē; publiskā un privātā sektora partnerība attiecībā uz ierosmi "Energoefektīvas ēkas Eiropā", lai veicinātu videi nekaitīgas tehnoloģijas un attīstītu energoefektīvas sistēmas un materiālus jaunās un atjaunotās ēkās; EK un Eiropas Investīciju bankas (EIB) ierosme "ES ilgtspējīgas enerģijas finansēšanas iniciatīva", kuras mērķis ir, inter alia, nodrošināt ieguldījumus energoefektivitātes jomā, un EIB vadītais fonds "Marguerite" – 2020. gada Eiropas Fonds enerģētikai, klimata pārmaiņām un infrastruktūrai; Padomes Direktīva 2009/47/EK ( 2009. gada 5. maijs), ar ko Direktīvu 2006/112/EK groza attiecībā uz samazinātām pievienotās vērtības nodokļa likmēm [11]; struktūrfondu un Kohēzijas fonda instruments JEREMIE (Eiropas apvienotie resursi mazajiem, vidējiem un mikrouzņēmumiem); Energoefektivitātes finanšu instruments, Konkurētspējas un inovāciju pamatprogramma, tostarp II programma "Saprātīga enerģija Eiropai" ar īpašu mērķi novērst tirgus šķēršļus saistībā ar energoefektivitāti un atjaunojamajiem enerģijas avotiem, piemēram, izmantojot tehniskās palīdzības instrumentu ELENA (European Local Energy Assistance); Pilsētas mēru pakts; Uzņēmējdarbības un inovāciju programma; IKT politikas atbalsta programma 2010. gadam un Septītā pētniecības pamatprogramma. Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka arī nodrošina finansējumu ar mērķi veicināt pasākumus energoefektivitātes jomā.
|
|
(19) Gli strumenti finanziari dell'Unione dovrebbero essere utilizzati per concretizzare gli obiettivi della presente direttiva, senza tuttavia sostituire le misure nazionali. In particolare, dovrebbero essere utilizzati al fine di fornire mezzi di finanziamento adeguati e innovativi per catalizzare gli investimenti in misure di efficienza energetica. Essi potrebbero svolgere un ruolo importante nello sviluppo di fondi, strumenti o meccanismi nazionali, regionali e locali per l'efficienza energetica che consentano di concedere tali possibilità di finanziamento ai proprietari immobiliari privati, alle piccole e medie imprese e alle società di servizi per l'efficienza energetica.
|
(19) Savienības finanšu instrumenti būtu jāizmanto, lai šīs direktīvas mērķus varētu praktiski realizēt, tomēr neaizvietojot valsts pasākumus. Konkrēti, tie būtu jāizmanto, lai nodrošinātu piemērotus un novatoriskus finansēšanas līdzekļus, ar ko sekmē ieguldījumu energoefektivitātes pasākumos. Tiem varētu būt svarīga nozīme, lai attīstītu valsts, reģionālus un vietējus energoefektivitātes fondus, instrumentus vai mehānismus, kas sniedz tādas finansēšanas iespējas privātīpašniekiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem un energoefektīvu pakalpojumu uzņēmumiem.
|
|
(20) Al fine di fornire informazioni adeguate alla Commissione, gli Stati membri dovrebbero redigere un elenco delle misure esistenti e proposte, anche di carattere finanziario, diverse da quelle richieste dalla presente direttiva ma che promuovono gli obiettivi della stessa. L'elenco delle misure esistenti e proposte degli Stati membri può comprendere, in particolare, misure finalizzate a ridurre le attuali barriere giuridiche e di mercato e ad incoraggiare investimenti e/o altre attività per accrescere l'efficienza energetica di edifici nuovi ed esistenti, così contribuendo potenzialmente alla riduzione della povertà energetica. Dette misure potrebbero includere, ma senza necessariamente limitarsi ad essi, l'assistenza e consulenza tecnica gratuita o sovvenzionata, sovvenzioni dirette, programmi di prestiti sovvenzionati o prestiti a tasso agevolato, programmi di aiuti e programmi di garanzia dei prestiti. Gli enti pubblici e le altre istituzioni preposti alla concessione di tali misure di carattere finanziario potrebbero collegare l'applicazione delle stesse alla prestazione energetica indicata e alle raccomandazioni contenute nei certificati di prestazione energetica.
|
(20) Lai sniegtu Komisijai atbilstīgu informāciju, dalībvalstīm būtu jāizveido saraksti ar pastāvošiem un ierosinātiem pasākumiem, tostarp finansiāliem, kas nav šajā direktīvā prasītie pasākumi un kas veicina šīs direktīvas mērķu sasniegšanu. Dalībvalstu uzskaitītie pastāvošie un ierosinātie pasākumi var ietvert, konkrēti, pasākumus ar mērķi samazināt esošos juridiskos un tirgus šķēršļus un sekmēt ieguldījumus un/vai citas darbības energoefektivitātes palielināšanas labad jaunbūvēs un esošās ēkās, tādējādi potenciāli palīdzot mazināt enerģētisku nabadzību. Tādi pasākumi varētu būt, bet ne tikai, bezmaksas vai subsidēta tehniska palīdzība un konsultācijas, tiešas subsīdijas, subsidētas aizdevumu shēmas vai aizdevumi ar zemu procentu likmi, dotāciju shēmas un aizdevumu garantiju shēmas. Valsts iestādes un citas iestādes, kas nodrošina minētos finansiāla veida pasākumus, varētu saistīt tādu pasākumu piemērošanu ar energoefektivitātes sertifikātos sniegtajiem energoefektivitātes rādītājiem un paustajiem ieteikumiem.
|
|
(21) Al fine di limitare gli oneri di comunicazione degli Stati membri, dovrebbe essere possibile integrare le relazioni prescritte dalla presente direttiva nei piani d'azione in materia di efficienza energetica previsti all'articolo 14, paragrafo 2, della direttiva 2006/32/CE del Parlamento europeo e del Consiglio, del 5 aprile 2006, concernente l'efficienza degli usi finali dell'energia e i servizi energetici [12]. In ogni Stato membro il settore pubblico dovrebbe svolgere un ruolo esemplare in materia di prestazione energetica nell'edilizia; i piani nazionali dovrebbero pertanto fissare obiettivi più ambiziosi per gli edifici occupati da enti pubblici.
|
(21) Lai ierobežotu informācijas sniegšanas slogu dalībvalstīs, būtu jārada iespēja ar šo direktīvu pieprasītos ziņojumus ietvert energoefektivitātes rīcības plānos, kuri minēti 14. panta 2. punktā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2006/32/EK ( 2006. gada 5. aprīlis) par enerģijas galapatēriņa efektivitāti un energoefektivitātes pakalpojumiem [12]. Katrā dalībvalstī vadošā loma ēku energoefektivitātes jomā būtu jāuzņemas publiskajam sektoram, un tādēļ valsts plānos būtu jānosaka tālejošāki mērķi attiecībā uz ēkām, ko izmanto valsts iestādes.
|
|
(22) Ai potenziali acquirenti e locatari di un edificio o di un'unità immobiliare dovrebbero essere forniti, nel certificato di prestazione energetica, dati corretti sulla prestazione energetica dell'edificio e consigli pratici per migliorare tale rendimento. Può essere utile condurre campagne d'informazione per incoraggiare ulteriormente i proprietari e i locatari a migliorare la prestazione energetica del loro edificio o della loro unità immobiliare. I proprietari e i locatari di edifici commerciali dovrebbero altresì essere incoraggiati a scambiare informazioni sul consumo energetico effettivo, al fine di assicurare che siano disponibili tutti i dati per prendere decisioni informate sui miglioramenti necessari. Il certificato di prestazione energetica dovrebbe recare anche informazioni riguardanti l'incidenza effettiva del riscaldamento e del raffrescamento sul fabbisogno energetico dell'edificio, sul consumo di energia primaria e sulle emissioni di biossido di carbonio.
|
(22) Izmantojot energoefektivitātes sertifikātu, būtu jāsniedz precīza informācija par ēkas energoefektivitāti un praktiski padomi par šīs energoefektivitātes uzlabošanu potenciālajam ēkas vai ēkas daļu pircējam vai īrniekam. Var izmantot informācijas kampaņas, lai īpašniekus un īrniekus aizvien mudinātu uzlabot savas ēkas vai ēkas daļas energoefektivitāti. Komerciālo ēku īpašnieki un īrnieki būtu arī jāmudina apmainīties ar informāciju par reālo energopatēriņu, lai nodrošinātu, ka ir pieejami visi dati pamatotu lēmumu pieņemšanai par nepieciešamiem uzlabojumiem. Energoefektivitātes sertifikātā būtu jānorāda arī informācija par apkures un dzesēšanas faktisko ietekmi uz ēkas enerģijas pieprasījumu, uz tās primārās enerģijas patēriņu un uz tās oglekļa dioksīda emisijām.
|
|
(23) Gli enti pubblici dovrebbero dare il buon esempio e adoperarsi per attuare le raccomandazioni contenute nel certificato di prestazione energetica. Gli Stati membri dovrebbero includere, nei loro piani nazionali, misure volte ad incitare gli enti pubblici ad adottare tempestivamente i miglioramenti in materia di efficienza energetica e ad attuare le raccomandazioni contenute nel certificato di prestazione energetica non appena fattibile.
|
(23) Valsts iestādēm būtu jārāda piemērs un jācenšas ieviest energoefektivitātes sertifikātā minētie ieteikumi. Dalībvalstīm savos valsts plānos būtu jāparedz pasākumi valsts iestāžu atbalstam, lai tās būtu vienas no pirmajām, kas veic energoefektivitātes uzlabojumus un ievieš energoefektivitātes sertifikātā minētos ieteikumus, cik drīz vien iespējams.
|
|
(24) Gli edifici occupati da enti pubblici e gli edifici abitualmente frequentati dal pubblico dovrebbero dare l'esempio dimostrando che gli aspetti riguardanti l'ambiente e l'energia sono presi in considerazione; tali edifici dovrebbero pertanto essere sottoposti alla certificazione energetica ad intervalli regolari. La pubblicazione dei dati sulle prestazioni energetiche dovrebbe essere potenziata affiggendo i certificati di prestazione energetica in luogo visibile, in particolare negli edifici di determinate dimensioni occupati da enti pubblici o abitualmente frequentati dal pubblico, come negozi e centri commerciali, supermercati, ristoranti, teatri, banche e alberghi.
|
(24) Ēkām, kurās atrodas valsts iestādes, un sabiedrības bieži apmeklētām ēkām vajadzētu būt par paraugu, demonstrējot, ka tiek ņemti vērā vides aizsardzības un enerģētikas apsvērumi, un tāpēc būtu jāveic šādu ēku regulāra energosertificēšana. Energoefektivitātes sertifikāti būtu izvietojami redzamā vietā, lai sabiedrība būtu labāk informēta, jo īpaši konkrēta lieluma ēkās, kurās atrodas valsts iestādes, vai bieži apmeklētās sabiedriskās vietās, piemēram, veikalos un tirdzniecības centros, lielveikalos, restorānos, teātros, bankās un viesnīcās.
|
|
(25) Negli ultimi anni si osserva una crescente proliferazione degli impianti di condizionamento dell'aria nei paesi europei. Ciò pone gravi problemi di carico massimo, che comportano un aumento del costo dell'energia elettrica e uno squilibrio del bilancio energetico. Dovrebbe essere accordata priorità alle strategie che contribuiscono a migliorare la prestazione termica degli edifici durante il periodo estivo. A tal fine, occorrerebbe concentrarsi sulle misure che evitano il surriscaldamento, come l'ombreggiamento e una sufficiente capacità termica dell'opera edilizia, nonché sull'ulteriore sviluppo e applicazione delle tecniche di raffrescamento passivo, soprattutto quelle che contribuiscono a migliorare le condizioni climatiche interne e il microclima intorno agli edifici.
|
(25) Pēdējos gados ir novērots gaisa kondicionēšanas sistēmu skaita pieaugums Eiropas valstīs. Tas rada nopietnas problēmas slodzes maksimuma laikā, palielinot elektroenerģijas izmaksas un izjaucot enerģijas bilanci. Priekšroka būtu jādod stratēģijām, kas uzlabo ēku termoefektivitāti vasarā. Šajā nolūkā būtu jāturpina izstrādāt pasākumi, ar ko novērš pārmērīgu sakaršanu, piemēram, aizēnošana un pietiekama siltumvadītspēja ēkas konstrukcijā, kā arī pasīvās dzesēšanas metožu turpmāka attīstīšana un piemērošana, galvenokārt to, kuras uzlabo telpu mikroklimatu un klimatiskos apstākļus ap ēkām.
|
|
(26) La manutenzione e l'ispezione regolari, da parte di personale qualificato, degli impianti di riscaldamento e condizionamento contribuiscono a garantire la corretta regolazione in base alle specifiche del prodotto e quindi una prestazione ottimale sotto il profilo ambientale, energetico e della sicurezza. È opportuno sottoporre l'intero impianto di riscaldamento e condizionamento ad una perizia indipendente a intervalli regolari durante il suo ciclo di vita, in particolare prima che sia oggetto di sostituzione o di interventi di miglioramento. Per ridurre al minimo gli oneri amministrativi gravanti sui proprietari e sui locatari degli edifici, gli Stati membri dovrebbero adoperarsi per combinare il più possibile le ispezioni e le certificazioni.
|
(26) Regulāra apkures un gaisa kondicionēšanas sistēmu apkope un inspicēšana, ko veic kvalificēts personāls, sekmē to pareizu noregulēšanu saskaņā ar produkta specifikāciju un tādējādi garantē optimālu sniegumu no vides, drošības un enerģētikas viedokļa. Visas apkures un gaisa kondicionēšanas sistēmas neatkarīgs novērtējums būtu jāveic regulāri tās aprites cikla laikā, jo īpaši pirms tās nomaiņas vai modernizēšanas. Lai samazinātu administratīvo slogu ēku īpašniekiem un īrniekiem, dalībvalstīm būtu jācenšas, cik vien iespējams, apvienot inspekciju un sertifikāciju.
|
|
(27) Un approccio comune in materia di certificazione della prestazione energetica degli edifici e di ispezione degli impianti di riscaldamento e condizionamento, svolte da esperti qualificati e/o accreditati, la cui indipendenza deve essere garantita in base a criteri obiettivi, contribuirà alla creazione di un contesto omogeneo per le iniziative di risparmio energetico degli Stati membri nel settore edile e introdurrà un elemento di trasparenza sul mercato immobiliare dell'Unione, a beneficio dei potenziali acquirenti o utilizzatori dell'immobile. Al fine di assicurare la qualità dei certificati di prestazione energetica e dell'ispezione degli impianti di riscaldamento e condizionamento in tutta l'Unione, ogni Stato membro dovrebbe istituire un sistema di controllo indipendente.
|
(27) Kopēja pieeja ēku energoefektivitātes sertifikācijai un apkures un gaisa kondicionēšanas sistēmu inspicēšanai, ko veic kvalificēti un /vai akreditēti eksperti, kuru neatkarība garantējama, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, sekmēs to noteikumu vienādošanu, kuri attiecas uz pūliņiem, ko dalībvalstīs pieliek, lai taupītu enerģiju ēku sektorā. Pateicoties šim procesam, pircējiem vai varbūtējiem izmantotājiem būs skaidrs priekšstats par energoefektivitāti Savienības nekustamā īpašuma tirgū. Lai nodrošinātu energoefektivitātes sertifikātu un apkures un gaisa kondicionēšanas sistēmu inspicēšanas kvalitāti visā Savienībā, katrā dalībvalstī būtu jāizveido neatkarīgs kontroles mehānisms.
|
|
(28) Gli enti locali e regionali, essendo fondamentali per l'efficace attuazione della presente direttiva, dovrebbero essere consultati e coinvolti, se e quando opportuno secondo la legislazione nazionale applicabile, in merito alle questioni di pianificazione, all'elaborazione di programmi di informazione, formazione e sensibilizzazione, nonché all'attuazione della presente direttiva a livello nazionale o regionale. Tali consultazioni possono servire anche per promuovere la fornitura ai pianificatori e agli ispettori edili locali di orientamenti adeguati per lo svolgimento delle operazioni necessarie. Inoltre, gli Stati membri dovrebbero autorizzare e incoraggiare i progettisti e i pianificatori a valutare adeguatamente la combinazione ottimale di miglioramenti in materia di efficienza energetica, di impiego di energia da fonti rinnovabili e di ricorso al teleriscaldamento e teleraffrescamento in sede di pianificazione, progettazione, costruzione e ristrutturazione di aree industriali o residenziali.
|
(28) Tā kā izšķiroša nozīme šīs direktīvas sekmīgā īstenošanā ir vietējām un reģionālām iestādēm, ar tām būtu jākonsultējas un tās būtu jāiesaista – attiecīgā gadījumā un saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem –, veicot jautājumu plānošanu, izstrādājot informēšanas, apmācības un izpratnes veicināšanas programmas un īstenojot šo direktīvu valsts vai reģionālā mērogā. Tādas konsultācijas var arī palīdzēt sekmēt to, ka vietējiem plānotājiem un būvuzraugiem sniedz atbilstīgu palīdzību nepieciešamo uzdevumu veikšanai. Turklāt dalībvalstīm būtu jādod iespēja un pamudinājums saviem arhitektiem un plānotājiem pienācīgi apsvērt, kā, plānojot, projektējot, būvējot un atjaunojot rūpnieciskus vai dzīvojamus rajonus, visoptimālāk kombinēt energoefektivitātes uzlabošanas, atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanas un centralizētas siltumapgādes un dzesēšanas pasākumus.
|
|
(29) Gli installatori e i costruttori sono fondamentali per l'efficace attuazione della presente direttiva. Pertanto, un numero congruo di installatori e costruttori dovrebbe possedere, attraverso la formazione ed altre misure, un adeguato livello di competenza per l'installazione e l'integrazione delle tecnologie delle energie rinnovabili e ad alta efficienza energetica richieste.
|
(29) Svarīga nozīme šīs direktīvas sekmīgā īstenošanā ir iekārtu uzstādītājiem un būvētājiem. Tādēļ pietiekamam skaitam iekārtu uzstādītāju un būvētāju būtu ar apmācībām un citiem pasākumiem jāiegūst pienācīgs kompetences līmenis, lai uzstādītu un integrētu vajadzīgās energoefektīvās un atjaunojamo enerģijas avotu tehniskās iekārtas.
|
|
(30) Gli Stati membri dovrebbero tener conto della direttiva 2005/36/CE del Parlamento europeo e del Consiglio, del 7 settembre 2005, relativa al riconoscimento delle qualifiche professionali [13], per quanto riguarda il reciproco riconoscimento delle figure professionali specializzate interessate dalla presente direttiva e la Commissione dovrebbe proseguire le attività da essa svolte nel quadro del programma "Energia intelligente per l'Europa" riguardo agli orientamenti e alle raccomandazioni concernenti le norme per la formazione di tali figure professionali specializzate.
|
(30) Dalībvalstīm būtu jāņem vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/36/EK ( 2005. gada 7. septembris) par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu [13] attiecībā uz to profesionālo ekspertu savstarpēju atzīšanu, uz kuriem attiecas šī direktīva, un Komisijai saistībā ar programmu "Saprātīga enerģija Eiropai" būtu jāturpina darbs ar pamatnostādnēm un ieteikumiem direktīvā šādu profesionālo ekspertu apmācības standartiem.
|
|
(31) Per rafforzare la trasparenza della prestazione energetica nel mercato immobiliare non residenziale dell'Unione, occorre stabilire criteri uniformi per un sistema comune volontario di certificazione della prestazione energetica degli edifici non residenziali. In conformità dell'articolo 291 TFUE, le regole e i principi generali relativi alle modalità di controllo da parte degli Stati membri dell'esercizio delle competenze di esecuzione attribuite alla Commissione sono stabiliti preventivamente mediante un regolamento adottato secondo la procedura legislativa ordinaria. In attesa dell'adozione di tale nuovo regolamento, continua ad applicarsi la decisione 1999/468/CE del Consiglio, del 28 giugno 1999, recante modalità per l'esercizio delle competenze di esecuzione conferite alla Commissione [14], ad eccezione della procedura di regolamentazione con controllo, che non è applicabile.
|
(31) Lai uzlabotu pārskatāmību, kas attiecas uz energoefektivitāti Savienības nedzīvojamā nekustamā īpašuma tirgū, būtu jāizveido brīvprātīga vienota sertifikācijas sistēma nedzīvojamo ēku energoefektivitātes sertificēšanai. Saskaņā ar LESD 291. pantu normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kas attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru piemērošanu, nosaka iepriekš ar regulu, ko pieņem saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru. Līdz jaunās regulas pieņemšanai turpina piemērot Padomes Lēmumu 1999/468/EK ( 1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību [14], izņemot regulatīvo kontroles procedūru, kura nav jāpiemēro.
|
|
(32) La Commissione dovrebbe avere il potere di adottare atti delegati a norma dell'articolo 290 TFUE per quanto riguarda l'adeguamento al progresso tecnico di determinate parti del quadro generale illustrato nell'allegato I e la definizione di un quadro metodologico per il calcolo dei livelli ottimali in funzione dei costi per i requisiti minimi di prestazione energetica. È particolarmente importante che durante i lavori preparatori la Commissione svolga consultazioni adeguate, anche a livello di esperti.
|
(32) Komisijai būtu jāpiešķir pilnvaras saskaņā ar Līguma 290. pantu pieņemt deleģētos aktus, lai tehnikas attīstībai pielāgotu konkrētas I pielikumā izklāstītā vispārējā regulējuma daļas un noteiktu metodisko sistēmu, ar ko aprēķina izmaksu ziņā optimālu minimālo energoefektivitātes prasību līmeni. Ir īpaši svarīgi, lai Komisija savā sagatavošanas darbā rīkotu attiecīgas apspriedes, tostarp apspriedes ar ekspertiem.
|
|
(33) Poiché l'obiettivo della presente direttiva, vale a dire il miglioramento della prestazione energetica degli edifici, non può essere conseguito in misura sufficiente dagli Stati membri, a causa della complessità del settore edile e dell'incapacità dei mercati immobiliari nazionali di rispondere in modo adeguato alle sfide in materia di efficienza energetica, e può dunque, a motivo della portata e degli effetti dell'azione, essere conseguito meglio a livello di Unione, l'Unione può intervenire, in base al principio di sussidiarietà sancito dall'articolo 5 del trattato sull'Unione europea. La presente direttiva si limita a quanto è necessario per conseguire tale obiettivo in ottemperanza al principio di proporzionalità enunciato nello stesso articolo.
|
(33) Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķi - proti, uzlabot ēku energoefektivitāti - nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs būvniecības nozares sarežģītības dēļ un tādēļ, ka valstu nekustamā īpašuma tirgus nespēj pienācīgi risināt energoefektivitātes problēmas, un to, ka rīcības mēroga un iedarbības dēļ šo mērķi var labāk sasniegt Savienības mērogā, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šā mērķa sasniegšanai.
|
|
(34) L'obbligo di recepire la presente direttiva nel diritto nazionale dovrebbe essere limitato alle disposizioni che costituiscono modificazioni sostanziali della direttiva 2002/91/CE. L'obbligo di recepire le disposizioni immutate deriva da tale direttiva.
|
(34) Pienākumam transponēt šo direktīvu valstu tiesību aktos būtu jāattiecas vienīgi uz noteikumiem, ar kuriem paredzētas ievērojamas pārmaiņas salīdzinājumā ar Direktīvu 2002/91/EK. Pienākums transponēt noteikumus, kas netiek grozīti, izriet no minētās direktīvas.
|
|
(35) La presente direttiva dovrebbe far salvi gli obblighi degli Stati membri relativi ai termini di recepimento nel diritto nazionale e di applicazione della direttiva 2002/91/CE.
|
(35) Šī direktīva nedrīkstētu iespaidot dalībvalstu pienākumus attiecībā uz termiņiem, kad tām Direktīva 2002/91/EK jātransponē savos tiesību aktos un jāpiemēro.
|
|
(36) Conformemente al punto 34 dell'accordo interistituzionale "Legiferare meglio" [15], gli Stati membri sono incoraggiati a redigere e a rendere pubblici, nell'interesse proprio e dell'Unione, prospetti indicanti, per quanto possibile, la concordanza tra la presente direttiva e i provvedimenti di recepimento,
|
(36) Saskaņā ar 34. punktu Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu [15] dalībvalstīm ir ieteikts gan savām vajadzībām, gan Savienības interesēs izstrādāt savas tabulas, kurās pēc iespējas precīzāk atspoguļota atbilstība starp šo direktīvu un tās transponēšanas pasākumiem, un padarīt tās publiski pieejamas,
|
|
HANNO ADOTTATO LA PRESENTE DIRETTIVA:
|
IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.
|
|
Articolo 1
|
1. pants
|
|
Oggetto
|
Priekšmets
|
|
1. La presente direttiva promuove il miglioramento della prestazione energetica degli edifici all'interno dell'Unione, tenendo conto delle condizioni locali e climatiche esterne, nonché delle prescrizioni relative al clima degli ambienti interni e all'efficacia sotto il profilo dei costi.
|
1. Šī direktīva sekmē ēku energoefektivitātes uzlabošanu Savienībā, ņemot vērā āra klimatiskos apstākļus un vietējās īpatnības, kā arī prasības attiecībā uz telpu mikroklimatu un rentabilitāti.
|
|
2. Le disposizioni della presente direttiva riguardano:
|
2. Šajā direktīvā ir noteiktas prasības attiecībā uz:
|
|
a) il quadro comune generale di una metodologia per il calcolo della prestazione energetica integrata degli edifici e delle unità immobiliari;
|
a) visaptverošas ēku un ēkas daļu energoefektivitātes aprēķina metodoloģijas kopēju vispārīgo regulējumu;
|
|
b) l'applicazione di requisiti minimi alla prestazione energetica di edifici e unità immobiliari di nuova costruzione;
|
b) to, kā jaunām ēkām un jaunām ēkas daļām piemērojamas minimālās energoefektivitātes prasības;
|
|
c) l'applicazione di requisiti minimi alla prestazione energetica di:
|
c) to, kā minimālās energoefektivitātes prasības piemēro:
|
|
i) edifici esistenti, unità immobiliari ed elementi edilizi sottoposti a ristrutturazioni importanti;
|
i) esošajām ēkām, ēkas daļām un būves elementiem, kad tajās veic nozīmīgu atjaunošanu;
|
|
ii) elementi edilizi che fanno parte dell'involucro dell'edificio e hanno un impatto significativo sulla prestazione energetica dell'involucro dell'edificio quando sono rinnovati o sostituiti; nonché
|
ii) būves elementiem, kas ir norobežojošo konstrukciju daļa un kas būtiski ietekmē norobežojošo konstrukciju energoefektivitāti, kad tos modernizē vai nomaina; un
|
|
iii) sistemi tecnici per l'edilizia quando sono installati, sostituiti o sono oggetto di un intervento di miglioramento;
|
iii) inženiertehniskajām sistēmām, kad kādu no tām uzstāda, aizstāj vai atjauno;
|
|
d) i piani nazionali destinati ad aumentare il numero di edifici a energia quasi zero;
|
d) valsts plāniem, kuros paredz palielināt gandrīz nulles enerģijas ēku skaitu;
|
|
e) la certificazione energetica degli edifici o delle unità immobiliari;
|
e) ēku vai ēkas daļu energosertificēšanu;
|
|
f) l'ispezione periodica degli impianti di riscaldamento e condizionamento d'aria negli edifici; e
|
f) regulārām apkures un gaisa kondicionēšanas sistēmu inspekcijām ēkās; un
|
|
g) i sistemi di controllo indipendenti per i certificati di prestazione energetica e i rapporti di ispezione.
|
g) neatkarīgām kontroles sistēmām, kuras attiecas uz energoefektivitātes sertifikātiem un inspekcijas ziņojumiem.
|
|
3. I requisiti stabiliti dalla presente direttiva sono requisiti minimi e non impediscono ai singoli Stati membri di mantenere o prendere provvedimenti più rigorosi. Tali provvedimenti devono essere compatibili con il trattato. Essi sono notificati alla Commissione.
|
3. Šajā direktīvā paredzētās prasības ir minimālās prasības, un tās neliedz dalībvalstīm uzturēt spēkā vai ieviest stingrākus aizsargpasākumus. Šie pasākumi ir saderīgi ar Līgumu. Šos pasākumus dara zināmus Komisijai.
|
|
Articolo 2
|
2. pants
|
|
Definizioni
|
Definīcijas
|
|
Ai fini della presente direttiva valgono le seguenti definizioni:
|
Šajā direktīvā piemēro šādas definīcijas:
|
|
1) "edificio" : costruzione provvista di tetto e di muri, per la quale l'energia è utilizzata per il condizionamento del clima degli ambienti interni;
|
1) "ēka" ir būve ar jumtu un sienām, kur enerģiju izmanto telpu mikroklimata regulēšanai;
|
|
2) "edificio a energia quasi zero" : edificio ad altissima prestazione energetica, determinata conformemente all'allegato I. Il fabbisogno energetico molto basso o quasi nullo dovrebbe essere coperto in misura molto significativa da energia da fonti rinnovabili, compresa l'energia da fonti rinnovabili prodotta in loco o nelle vicinanze;
|
2) "gandrīz nulles enerģijas ēka" ir ēka ar ļoti augstu energoefektivitāti, kā noteikts saskaņā ar I pielikumu. Gandrīz nulles vai ļoti maza daudzuma vajadzīgo enerģiju būtu ļoti lielā mērā jāsedz no atjaunojamajiem enerģijas avotiem, tostarp uz vietas vai netālu ražotu enerģiju no atjaunojamajiem avotiem;
|
|
3) "sistema tecnico per l'edilizia" : impianto tecnologico per il riscaldamento, il raffrescamento, la ventilazione, la produzione di acqua calda, l'illuminazione di un edificio o di un'unità immobiliare, o per una combinazione di tali funzioni;
|
3) "ēkas inženiertehniskā sistēma" ir ēkas vai ēkas daļas apkures, dzesēšanas, ventilācijas, karstā ūdens, apgaismojuma tehnisks aprīkojums vai tāds tehnisks aprīkojums, kurā apvienoti vairāki minētie elementi;
|
|
4) "prestazione energetica di un edificio" : quantità di energia, calcolata o misurata, necessaria per soddisfare il fabbisogno energetico connesso ad un uso normale dell'edificio, compresa, in particolare, l'energia utilizzata per il riscaldamento, il raffrescamento, la ventilazione, la produzione di acqua calda e l'illuminazione;
|
4) "ēkas energoefektivitāte" ir aprēķinātais vai uzskaitītais enerģijas daudzums, kas ir vajadzīgs, lai apmierinātu energopieprasījumu saistībā ar ēkas tipisku izmantojumu, kurā inter alia ietilpst enerģija, kas izmantota apkurei, dzesēšanai, ventilācijai, karstajam ūdenim un apgaismojumam;
|
|
5) "energia primaria" : energia da fonti rinnovabili e non rinnovabili che non ha subito alcun processo di conversione o trasformazione;
|
5) "primārā enerģija" ir enerģija no atjaunojamajiem un neatjaunojamajiem enerģijas avotiem, kas nav pārstrādāta vai pārveidota;
|
|
6) "energia da fonti rinnovabili" : energia proveniente da fonti rinnovabili non fossili, vale a dire energia eolica, solare, aerotermica, geotermica, idrotermica e oceanica, idraulica, biomassa, gas di discarica, gas residuati dai processi di depurazione e biogas;
|
6) "atjaunojamie enerģijas avoti" ir atjaunojami nefosili enerģijas avoti, proti, tā ir vēja, saules, aerotermālā, ģeotermālā, hidrotermālā un jūras enerģija, hidroenerģija, biomasas enerģija, atkritumu poligonu gāzes, notekūdeņu attīrīšanas iekārtu gāzes un biogāzes;
|
|
7) "involucro di un edificio" : elementi integrati di un edificio che ne separano l'interno dall'ambiente esterno;
|
7) "norobežojošās konstrukcijas" ir ēkas konstruktīvie elementi, kas atdala tās iekšējās telpas no āra vides;
|
|
8) "unità immobiliare" : parte, piano o appartamento di un edificio progettati o modificati per essere usati separatamente;
|
8) "ēkas daļa" ir ēkas sekcija, stāvs vai dzīvoklis, kas projektēta vai pielāgota patstāvīgai izmantošanai;
|
|
9) "elemento edilizio" : sistema tecnico per l'edilizia o componente dell'involucro di un edificio;
|
9) "būves elements" ir ēkas inženiertehniskā sistēma vai norobežojošo konstrukciju elements;
|
|
10) "ristrutturazione importante" :
|
10) "nozīmīga atjaunošana" ir ēkas atjaunošana, ja:
|
|
ristrutturazione di un edificio quando:
|
a) atjaunošanas kopējās izmaksas, kas attiecas uz norobežojošām konstrukcijām vai ēkas inženiertehniskajām sistēmām, pārsniedz 25 % no ēkas vērtības, izņemot zemes vērtību, uz kuras ēka atrodas; vai
|
|
a) il costo complessivo della ristrutturazione per quanto riguarda l'involucro dell'edificio o i sistemi tecnici per l'edilizia supera il 25 % del valore dell'edificio, escluso il valore del terreno sul quale questo è situato, oppure
|
b) atjaunošana jāveic vairāk nekā 25 % norobežojošās konstrukcijas virsmas.
|
|
b) la ristrutturazione riguarda più del 25 % della superficie dell'involucro dell'edificio;
|
Dalībvalstis var piemērot a) vai b) iespēju pēc izvēles;
|
|
gli Stati membri possono scegliere di applicare l'opzione di cui alla lettera a) o quella di cui alla lettera b);
|
11) "Eiropas standarts" ir standarts, ko pieņēmusi Eiropas Standartizācijas komiteja, Eiropas Elektrotehniskās standartizācijas komiteja vai Elektrosakaru standartizācijas institūts un kas ir darīts publiski pieejams;
|
|
11) "norma europea" : norma adottata dal Comitato europeo di normazione, dal Comitato europeo di normalizzazione elettrotecnica o dall'Istituto europeo per le norme di telecomunicazione e resa disponibile per uso pubblico;
|
12) "energoefektivitātes sertifikāts" ir sertifikāts, kuru atzinusi dalībvalsts vai šīs dalībvalsts izraudzīta juridiska persona un kurā ir raksturota ēkas vai ēkas daļas energoefektivitāte, kas aprēķināta pēc metodoloģijas, kura pieņemta saskaņā ar 3. pantu;
|
|
12) "certificato di prestazione energetica" : documento riconosciuto da uno Stato membro o da una persona giuridica da esso designata in cui figura il valore risultante dal calcolo della prestazione energetica di un edificio o di un'unità immobiliare effettuato seguendo una metodologia adottata in conformità dell'articolo 3;
|
13) "koģenerācija" ir siltumenerģijas un elektroenerģijas un/vai mehāniskās enerģijas vienlaicīga ražošana vienā procesā;
|
|
13) "cogenerazione" : produzione simultanea, nell'ambito di un unico processo, di energia termica e di energia elettrica e/o meccanica;
|
14) "izmaksu optimāls līmenis" ir energoefektivitātes līmenis, kas rada viszemākās izmaksas aplēstajā kalpošanas laikā, ja:
|
|
14) "livello ottimale in funzione dei costi" :
|
a) viszemākās izmaksas aprēķina, ņemot vērā ar enerģiju saistītās ieguldījuma izmaksas, apkopes un ekspluatācijas izmaksas (tostarp, attiecīgā gadījumā, enerģijas izmaksas un ietaupījumi, attiecīgās ēkas kategorija, ieguvumi no saražotās enerģijas), un, attiecīgā gadījumā, likvidēšanas izmaksas; un
|
|
livello di prestazione energetica che comporta il costo più basso durante il ciclo di vita economico stimato, dove:
|
b) aplēsto kalpošanas laiku nosaka katra dalībvalsts. Tas nozīmē vēl atlikušo aplēsto ēkas kalpošanas laiku, ja energoefektivitātes prasības ir noteiktas visai ēkai kopumā, vai arī aplēsto būves elementa kalpošanas laiku, ja energoefektivitātes prasības ir noteiktas attiecībā uz būves elementiem.
|
|
a) il costo più basso è determinato tenendo conto dei costi di investimento legati all'energia, dei costi di manutenzione e di funzionamento (compresi i costi e i risparmi energetici, la tipologia edilizia interessata e gli utili derivanti dalla produzione di energia), se del caso, e degli eventuali costi di smaltimento; e
|
Izmaksu ziņā optimāls līmenis ir viens no energoefektivitātes līmeņiem, kam raksturīga pozitīva izmaksu un ieguvumu attiecība, kuru aprēķina attiecībā uz aplēsto ēkas kalpošanas laiku;
|
|
b) il ciclo di vita economico stimato è determinato da ciascuno Stato membro. Esso si riferisce al ciclo di vita economico stimato rimanente di un edificio nel caso in cui siano stabiliti requisiti di prestazione energetica per l'edificio nel suo complesso oppure al ciclo di vita economico stimato di un elemento edilizio nel caso in cui siano stabiliti requisiti di prestazione energetica per gli elementi edilizi.
|
15) "gaisa kondicionēšanas sistēma" ir to sastāvdaļu kombinācija, kuras ir vajadzīgas, lai nodrošinātu telpu gaisa kondicionēšanu, kurā temperatūru tiek kontrolēta vai to var samazināt;
|
|
Il livello ottimale in funzione dei costi si situa all'interno della scala di livelli di prestazione in cui l'analisi costi-benefici calcolata sul ciclo di vita economico è positiva;
|
16) "apkures katls" ir katls ar degli, kas paredzēts tam, lai pārnestu uz šķidrumu degšanas procesā iegūto siltumu;
|
|
15) "impianto di condizionamento d'aria" : complesso dei componenti necessari per un impianto di trattamento dell'aria interna che permette di controllare o abbassare la temperatura;
|
17) "lietderīgā nominālā jauda" ir maksimālā siltuma atdeve (kW), ko ražotājs noteicis un garantējis kā tādu, kuru var piegādāt nepārtrauktas darbības laikā, tajā pašā laikā ievērojot ražotāja norādīto lietderīgo efektivitāti;
|
|
16) "caldaia" : complesso bruciatore-focolare concepito in modo da permettere di trasferire a fluidi il calore prodotto dalla combustione;
|
18) "siltumsūknis" ir mehānisms, ierīce vai iekārta, kas pārvada siltumu no dabiskās vides, piemēram, gaisa, ūdens vai zemes uz ēkām vai rūpnieciskām iekārtām, mainot siltuma dabisko plūsmu, t. i., no zemākas uz augstāku temperatūru. Ar reversīviem siltumsūkņiem siltumu var pārvadīt arī no ēkas uz dabisko vidi;
|
|
17) "potenza nominale utile" : potenza termica massima, espressa in kW, specificata e garantita dal costruttore come potenza che può essere sviluppata in regime di funzionamento continuo rispettando i rendimenti utili indicati dal costruttore;
|
19) "centralizēta siltumapgāde" vai "centralizēta dzesēšana" ir siltumenerģijas padeve tvaika, karsta ūdens vai atdzesētu šķidrumu veidā, izmantojot tīklu no centrāla enerģijas ražošanas avota uz vairākām ēkām vai teritorijām, izmantošanai telpu vai procesu apsildei vai dzesēšanai.
|
|
18) "pompa di calore" : macchina, dispositivo o impianto che trasferisce calore dall’ambiente naturale come l'aria, l'acqua o la terra verso edifici o applicazioni industriali, invertendo il flusso naturale del calore in modo tale che esso passi da una minore ad una maggiore temperatura. Nel caso di pompe di calore reversibili, può anche trasferire calore dall'edificio all'ambiente naturale;
|
3. pants
|
|
19) "teleriscaldamento" o "teleraffrescamento" : distribuzione di energia termica in forma di vapore, acqua calda o liquidi refrigerati da una fonte centrale di produzione verso una pluralità di edifici o siti tramite una rete, per il riscaldamento o il raffrescamento di spazi o di processi di lavorazione.
|
Metodoloģijas pieņemšana ēku energoefektivitātes aprēķināšanai
|
|
Articolo 3
|
Dalībvalstis piemēro ēku energoefektivitātes aprēķina metodoloģiju, kas atbilst I pielikumā noteiktajam kopējam vispārīgajam regulējumam.
|
|
Adozione di una metodologia di calcolo della prestazione energetica degli edifici
|
Šo metodoloģiju pieņem valsts vai reģionu līmenī.
|
|
Gli Stati membri applicano una metodologia di calcolo della prestazione energetica degli edifici in conformità del quadro generale comune di cui all'allegato I.
|
4. pants
|
|
Tale metodologia è adottata a livello nazionale o regionale.
|
Energoefektivitātes minimālo prasību noteikšana
|
|
Articolo 4
|
1. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka ēkām vai ēkas daļām tiek noteiktas minimālās energoefektivitātes prasības, lai sasniegtu izmaksu ziņā optimālu līmeni. Energoefektivitāti aprēķina saskaņā ar 3. pantā minēto metodoloģiju. Izmaksu ziņā optimālu līmeni aprēķina saskaņā ar 5. pantā minēto salīdzinošās metodoloģijas sistēmu, tiklīdz šī sistēma ir izstrādāta.
|
|
Fissazione di requisiti minimi di prestazione energetica
|
Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka tiek noteiktas minimālās energoefektivitātes prasības attiecībā uz būves elementiem, kas ir norobežojošo konstrukciju daļa un kas būtiski ietekmē norobežojošo konstrukciju energoefektivitāti, kad tos nomaina vai modernizē, un tādējādi sasniegtu izmaksu ziņā optimālu līmeni.
|
|
1. Gli Stati membri adottano le misure necessarie affinché siano fissati requisiti minimi di prestazione energetica per gli edifici o le unità immobiliari al fine di raggiungere livelli ottimali in funzione dei costi. La prestazione energetica è calcolata conformemente alla metodologia di cui all'articolo 3. I livelli ottimali in funzione dei costi sono calcolati conformemente al quadro metodologico comparativo di cui all'articolo 5, una volta che il quadro sia stabilito.
|
Kad dalībvalstis nosaka šīs prasības, tās var nošķirt jaunas ēkas un jau esošas ēkas, kā arī dažādu ēku kategorijas.
|
|
Gli Stati membri adottano le misure necessarie affinché siano fissati requisiti minimi di prestazione energetica per gli elementi edilizi che fanno parte dell'involucro dell'edificio e hanno un impatto significativo sulla prestazione energetica dell'involucro dell'edificio quando sono sostituiti o rinnovati, al fine di raggiungere livelli ottimali in funzione dei costi.
|
Šajās prasībās ņem vērā vispārējos iekšējā mikroklimata nosacījumus, lai novērstu tādu varbūtēju negatīvu ietekmi kā, piemēram, nepietiekama ventilācija, kā arī vietējos nosacījumus, projektēto funkciju un ēkas vecumu.
|
|
Nel fissare i requisiti, gli Stati membri possono distinguere tra gli edifici già esistenti e quelli di nuova costruzione, nonché tra diverse tipologie edilizie.
|
No dalībvalsts neprasa, lai tā noteiktu minimālās energoefektivitātes prasības, kas nav rentablas aplēstā kalpošanas laikā.
|
|
Tali requisiti tengono conto delle condizioni generali del clima degli ambienti interni allo scopo di evitare eventuali effetti negativi quali una ventilazione inadeguata, nonché delle condizioni locali, dell'uso cui l'edificio è destinato e della sua età.
|
Šīs prasības pārskata regulāros laikposmos, kas nav ilgāki par pieciem gadiem, un vajadzības gadījumā tās atjaunina, lai ņemtu vērā tehnikas attīstību būvniecības nozarē.
|
|
Gli Stati membri non sono tenuti a fissare requisiti minimi di prestazione energetica che non siano efficaci sotto il profilo dei costi rispetto al ciclo di vita economico stimato.
|
2. Dalībvalstis var pieņemt lēmumu nenoteikt vai nepiemērot 1. punktā minētās prasības šādām ēku kategorijām:
|
|
I requisiti minimi di prestazione energetica sono riveduti a scadenze regolari non superiori a cinque anni e, se necessario, aggiornati in funzione dei progressi tecnici nel settore edile.
|
a) ēkas, ko oficiāli aizsargā kā daļu no klasificētas vides vai to īpašās arhitektūras vai vēsturiskās vērtības dēļ, tiktāl, cik konkrētu minimālo energoefektivitātes prasību izpilde nepieņemami izmainītu to raksturu vai izskatu;
|
|
2. Gli Stati membri possono decidere di non fissare o di non applicare i requisiti di cui al paragrafo 1 per le seguenti categorie edilizie:
|
b) ēkas, kas kalpo par kulta vietām un ko izmanto reliģiskām darbībām;
|
|
a) edifici ufficialmente protetti come patrimonio designato o in virtù del loro particolare valore architettonico o storico, nella misura in cui il rispetto di determinati requisiti minimi di prestazione energetica implichi un'alterazione inaccettabile del loro carattere o aspetto;
|
c) pagaidu celtnes, ko izmanto ne ilgāk kā divus gadus, ražošanas vietas, darbnīcas un lauksaimniecības ēkas, kas nav dzīvojamās ēkas, ar zemu enerģijas pieprasījumu un nedzīvojamas lauksaimniecības ēkas, ko izmanto kādā nozarē, kuru aptver valsts nozaru nolīgums energoefektivitātes jomā;
|
|
b) edifici adibiti a luoghi di culto e allo svolgimento di attività religiose;
|
d) dzīvojamās ēkas, ko izmanto vai paredzēts izmantot vai nu mazāk par četriem mēnešiem gadā, vai arī, alternatīvi, izmantot uz ierobežotu laiku katru gadu un ar paredzamo energopatēriņu, kas ir mazāks nekā 25 % no energopatēriņa, kurš būtu vajadzīgs visa gada izmantojuma laikā;
|
|
c) fabbricati temporanei con un tempo di utilizzo non superiore a due anni, siti industriali, officine ed edifici agricoli non residenziali a basso fabbisogno energetico, nonché edifici agricoli non residenziali utilizzati in un settore disciplinato da un accordo nazionale settoriale sulla prestazione energetica;
|
e) brīvi stāvošas ēkas ar kopējo izmantojamo platību, kas ir mazāka nekā 50 m2.
|
|
d) edifici residenziali che sono utilizzati o sono destinati ad essere utilizzati meno di quattro mesi all'anno o, in alternativa, per un periodo limitato dell'anno e con un consumo energetico previsto inferiore al 25 % del consumo che risulterebbe dall'utilizzazione durante l'intero anno;
|
5. pants
|
|
e) fabbricati indipendenti con una metratura utile totale inferiore a 50 m2.
|
Izmaksu ziņā optimāla minimālo energoefektivitātes prasību līmeņa aprēķināšana
|
|
Articolo 5
|
1. Komisija, izmantojot deleģētus tiesību aktus saskaņā ar 23., 24. un 25. pantu, līdz 2011. gada 30. jūnijam izstrādā salīdzinošās metodoloģijas sistēmu izmaksu ziņā optimāla līmeņa aprēķināšanai attiecībā uz ēkām un būves elementiem piemērojamām minimālajām energoefektivitātes prasībām.
|
|
Calcolo dei livelli ottimali in funzione dei costi per i requisiti minimi di prestazione energetica
|
Salīdzinošās metodoloģijas sistēmu izstrādā saskaņā ar III pielikumu, un tajā ir noteikta atšķirība starp jaunām un esošajām ēkām, kā arī starp dažādām ēku kategorijām.
|
|
1. Entro il 30 giugno 2011 la Commissione stabilisce mediante atti delegati in conformità degli articoli 23, 24 e 25 un quadro metodologico comparativo per calcolare livelli ottimali in funzione dei costi per i requisiti minimi di prestazione energetica degli edifici e degli elementi edilizi.
|
2. Dalībvalstis aprēķina izmaksu ziņā optimālu minimālo energoefektivitātes prasību līmeni, izmantojot salīdzinošās metodoloģijas sistēmu, kas izstrādāta saskaņā ar 1. punktu, un attiecīgos parametrus, piemēram, klimatiskos apstākļus un praktiskas iespējas piekļūt enerģijas infrastruktūrai, un salīdzina šāda veiktā aprēķina rezultātus ar spēkā esošajām minimālajām energoefektivitātes prasībām.
|
|
Il quadro metodologico comparativo è stabilito conformemente all'allegato III e distingue tra edifici di nuova costruzione ed edifici esistenti e tra diverse tipologie edilizie.
|
Dalībvalstis ziņo Komisijai par visiem ievades datiem un pieņēmumiem, kas tika izmantoti minētajiem aprēķiniem, kā arī par šo aprēķinu rezultātiem. Šādu ziņojumu var ietvert energoefektivitātes rīcības plānos, kuri minēti Direktīvas 2006/32/EK 14. panta 2. punktā. Dalībvalstis iesniedz Komisijai šādus ziņojumus regulāros laikposmos, kas nav ilgāki par pieciem gadiem. Pirmo ziņojumu iesniedz līdz 2012. gada 30. jūnijam.
|
|
2. Gli Stati membri calcolano livelli ottimali in funzione dei costi per i requisiti minimi di prestazione energetica avvalendosi del quadro metodologico comparativo stabilito conformemente al paragrafo 1 e di parametri pertinenti, quali le condizioni climatiche e l'accessibilità pratica delle infrastrutture energetiche, e comparano i risultati di tale calcolo con i requisiti minimi di prestazione energetica in vigore.
|
3. Ja saskaņā ar 2. punktu veiktās salīdzināšanas rezultāts parāda, ka spēkā esošās minimālās energoefektivitātes prasības ir ar būtiski zemāku energoefektivitātes līmeni nekā izmaksu ziņā optimālas minimālās energoefektivitātes prasības, attiecīgā dalībvalsts rakstveidā pamato Komisijai šo atšķirību 2. punktā minētajā ziņojumā, pievienojot, ciktāl šāda atšķirība nav pamatojama, plānu, kurā norādīti atbilstīgie pasākumi, lai šo atšķirību būtiski samazinātu līdz nākamajam energoefektivitātes prasību pārskatam, kā minēts 4. panta 1. punktā.
|
|
Gli Stati membri trasmettono alla Commissione una relazione contenente tutti i dati e le ipotesi utilizzati per il calcolo, con i relativi risultati. La relazione può essere inclusa nei piani d'azione in materia di efficienza energetica di cui all'articolo 14, paragrafo 2, della direttiva 2006/32/CE. Gli Stati membri trasmettono tale relazione alla Commissione ad intervalli regolari non superiori a cinque anni. La prima relazione è trasmessa entro il 30 giugno 2012.
|
4. Komisija publicē ziņojumu par dalībvalstu progresu attiecībā uz to, cik lielā mērā tās sasniegušas izmaksu ziņā optimālu minimālo energoefektivitātes prasību līmeni.
|
|
3. Se il risultato della comparazione effettuata conformemente al paragrafo 2 indica che i requisiti minimi di prestazione energetica vigenti sono sensibilmente meno efficienti dei livelli ottimali in funzione dei costi dei requisiti minimi di prestazione energetica, gli Stati membri interessati devono giustificare tale differenza, per iscritto, alla Commissione, nella relazione di cui al paragrafo 2 corredata, nella misura in cui il divario non possa essere giustificato, di un piano che identifichi le misure idonee a ridurre sensibilmente il divario entro il termine per la revisione dei requisiti di prestazione energetica di cui all'articolo 4, paragrafo 1.
|
6. pants
|
|
4. La Commissione pubblica una relazione sui progressi compiuti dagli Stati membri per conseguire livelli ottimali in funzione dei costi per i requisiti minimi di prestazione energetica.
|
Jaunbūves
|
|
Articolo 6
|
1. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka jaunās ēkas atbilst minimālajām energoefektivitātes prasībām, kas noteiktas saskaņā ar 4. pantu.
|
|
Edifici di nuova costruzione
|
Attiecībā uz jaunām ēkām dalībvalstis nodrošina, ka pirms būvniecības uzsākšanas apsver un, ja iespējams, ņem vērā tādu alternatīvo augstas efektivitātes sistēmu tehnisko, vides un ekonomisko pamatojumu, kādas ir turpmāk minētās:
|
|
1. Gli Stati membri adottano le misure necessarie affinché gli edifici di nuova costruzione soddisfino i requisiti minimi di prestazione energetica fissati conformemente all'articolo 4.
|
a) decentralizētas energoapgādes sistēmas, kuru pamatā ir atjaunojamie enerģijas avoti;
|
|
Per gli edifici di nuova costruzione gli Stati membri garantiscono che, prima dell'inizio dei lavori di costruzione, sia valutata e tenuta presente la fattibilità tecnica, ambientale ed economica di sistemi alternativi ad alta efficienza come quelli indicati di seguito, se disponibili:
|
b) koģenerācija;
|
|
a) sistemi di fornitura energetica decentrati basati su energia da fonti rinnovabili;
|
c) centralizētas vai kopīgas siltumapgādes vai dzesēšanas sistēmas, īpaši sistēmas, kuru pamatā pilnīgi vai daļēji ir atjaunojamie enerģijas avoti;
|
|
b) cogenerazione;
|
d) siltumsūkņu sistēmas.
|
|
c) teleriscaldamento o teleraffrescamento urbano o collettivo, in particolare se basato interamente o parzialmente su energia da fonti rinnovabili;
|
2. Dalībvalstis nodrošina, ka 1. punktā minēto alternatīvo sistēmu analīze tiek dokumentēta un ir pieejama pārbaudei.
|
|
d) pompe di calore.
|
3. Minēto alternatīvo sistēmu analīzi var veikt atsevišķām ēkām vai līdzīgu ēku grupām vai vienotiem ēku tipiem vienā un tai pašā teritorijā. Attiecībā uz centrālām apkures un dzesēšanas sistēmām analīzi var veikt visām ēkām, kas ir savienotas ar sistēmu vienā un tai pašā teritorijā.
|
|
2. Gli Stati membri garantiscono che l'esame di sistemi alternativi di cui al paragrafo 1 sia documentato e disponibile a fini di verifica.
|
7. pants
|
|
3. Tale esame di sistemi alternativi può essere effettuato per singoli edifici, per gruppi di edifici analoghi o per tipologie comuni di edifici nella stessa area. Per quanto riguarda gli impianti di riscaldamento e raffrescamento collettivi, l'esame può essere effettuato per tutti gli edifici collegati all'impianto nella stessa area.
|
Esošās ēkas
|
|
Articolo 7
|
Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka gadījumos, kad ēkās veic nozīmīgu atjaunošanu, ēkas vai tās atjaunotās daļas energoefektivitāte tiktu uzlabota tā, lai varētu izpildīt minimālās energoefektivitātes prasības, kas noteiktas saskaņā ar 4. pantu, ciktāl tehniski, funkcionāli un ekonomiski tas ir iespējams.
|
|
Edifici esistenti
|
Šīs prasības piemēro atjaunotajai ēkai vai ēkas daļai kopumā. Papildus vai kā alternatīvu, prasības var piemērot atjaunotajiem būves elementiem.
|
|
Gli Stati membri adottano le misure necessarie per garantire che la prestazione energetica degli edifici o di loro parti destinati a subire ristrutturazioni importanti sia migliorato al fine di soddisfare i requisiti minimi di prestazione energetica fissati conformemente all'articolo 4 per quanto tecnicamente, funzionalmente ed economicamente fattibile.
|
Turklāt dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka tad, ja modernizē vai nomaina būves elementu, kas ir norobežojošo konstrukciju daļa un kas būtiski ietekmē norobežojošo konstrukciju energoefektivitāti, būves elementa energoefektivitāte atbilst minimālajām energoefektivitātes prasībām, ciktāl tas ir tehniski, funkcionāli un ekonomiski iespējams.
|
|
Tali requisiti si applicano all'edificio o all'unità immobiliare oggetto di ristrutturazione nel suo complesso. In aggiunta o in alternativa, i requisiti possono essere applicati agli elementi edilizi ristrutturati.
|
Dalībvalstis nosaka šīs minimālās energoefektivitātes prasības saskaņā ar 4. pantu.
|
|
Gli Stati membri adottano le misure necessarie, inoltre, per garantire che la prestazione energetica degli elementi edilizi che fanno parte dell'involucro dell'edificio e hanno un impatto significativo sulla prestazione energetica dell'involucro dell'edificio destinati ad essere sostituiti o rinnovati soddisfi i requisiti minimi di prestazione energetica per quanto tecnicamente, funzionalmente ed economicamente fattibile.
|
Ēku nozīmīgas atjaunošanas gadījumā dalībvalstis mudina apsvērt un ņemt vērā 6. panta 1. punktā minētās augsti efektīvās alternatīvās sistēmas, ciktāl tas ir tehniski, funkcionāli un ekonomiski iespējams.
|
|
Gli Stati membri stabiliscono i requisiti minimi di prestazione energetica conformemente all'articolo 4.
|
8. pants
|
|
Gli Stati membri incoraggiano, in relazione agli edifici destinati ad una ristrutturazione importante, a valutare e tener presenti i sistemi alternativi ad alto rendimento di cui all'articolo 6, paragrafo 1, per quanto tecnicamente, funzionalmente ed economicamente fattibile.
|
Ēkas inženiertehniskās sistēmas
|
|
Articolo 8
|
1. Lai varētu uzlabot ēkas inženiertehniskās sistēmas enerģijas izmantošanu, dalībvalstis nosaka sistēmas prasības attiecībā uz vispārējo energoefektivitāti, pareizu uzstādīšanu un pienācīgiem izmēriem, regulējumu un kontroli esošajās ēkās ierīkotajām inženiertehniskajām sistēmām. Dalībvalstis var arī piemērot šīs sistēmas prasības jaunām ēkām.
|
|
Sistemi tecnici per l'edilizia
|
Sistēmas prasības nosaka jaunām, nomainītām un modernizētām ēku inženiertehniskajām sistēmām, un tās piemēro, ciktāl tas ir tehniski, ekonomiski un funkcionāli iespējams.
|
|
1. Al fine di ottimizzare il consumo energetico dei sistemi tecnici per l'edilizia, gli Stati membri stabiliscono requisiti di sistema relativi alla prestazione energetica globale, alla corretta installazione e alle dimensioni, alla regolazione e al controllo adeguati dei sistemi tecnici per l'edilizia installati negli edifici esistenti. Gli Stati membri possono altresì applicare tali requisiti agli edifici di nuova costruzione.
|
Sistēmas prasības attiecas vismaz uz šādiem elementiem:
|
|
Tali requisiti sono stabiliti per il caso di nuova installazione, sostituzione o miglioramento di sistemi tecnici per l'edilizia e si applicano per quanto tecnicamente, economicamente e funzionalmente fattibile.
|
a) apkures sistēmas;
|
|
Detti requisiti riguardano almeno quanto segue:
|
b) karstā ūdens apgādes sistēmas;
|
|
a) impianti di riscaldamento;
|
c) gaisa kondicionēšanas sistēmas;
|
|
b) sistemi di produzione di acqua calda;
|
d) lielas ventilācijas sistēmas;
|
|
c) impianti di condizionamento d'aria;
|
vai šādu sistēmu apvienojums.
|
|
d) grandi impianti di ventilazione;
|
2. Dalībvalstis veicina to, lai ikreiz, kad tiek celta ēka vai tajā veic nozīmīgu atjaunošanu, tiktu ieviestas inteliģentās mērīšanas sistēmas, vienlaikus nodrošinot, ka šī veicināšana ir saskaņā ar I pielikuma 2. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2009/72/EK ( 2009. gada 13. jūlijs) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu [16]. Turklāt dalībvalstis var attiecīgā gadījumā mudināt, lai tiktu uzstādītas aktīvās kontroles sistēmas, piemēram, automātika, kontroles un uzraudzības sistēmas, kuru mērķis ir ietaupīt enerģiju.
|
|
o una combinazione di tali sistemi.
|
9. pants
|
|
2. Gli Stati membri promuovono l'introduzione di sistemi di misurazione intelligenti quando un edificio è in fase di costruzione o è oggetto di una ristrutturazione importante, provvedendo a che tale promozione sia in linea con l'allegato I, punto 2, della direttiva 2009/72/CE del Parlamento europeo e del Consiglio, del 13 luglio 2009, relativa a norme comuni per il mercato interno dell’energia elettrica [16]. Gli Stati membri possono inoltre promuovere, se del caso, l'installazione di sistemi di controllo attivo come i sistemi di automazione, controllo e monitoraggio finalizzati al risparmio energetico.
|
Gandrīz nulles enerģijas ēkas
|
|
Articolo 9
|
1. Dalībvalstis nodrošina, ka:
|
|
Edifici a energia quasi zero
|
a) līdz 2020. gada 31. decembrim visas jaunās ēkas ir gandrīz nulles enerģijas ēkas, un
|
|
1. Gli Stati membri provvedono affinché:
|
b) pēc 2018. gada 31. decembra jaunās ēkās, kurās atrodas valsts iestādes un kuru īpašnieces ir valsts iestādes, ir gandrīz nulles enerģijas ēkas.
|
|
a) entro il 31 dicembre 2020 tutti gli edifici di nuova costruzione siano edifici a energia quasi zero, e
|
Dalībvalstis izstrādā valsts plānus, ar kuriem paredz palielināt gandrīz nulles enerģijas ēku skaitu. Minētie valsts plāni var ietvert mērķus, kas var atšķirties atbilstīgi ēkas kategorijai.
|
|
b) a partire dal 31 dicembre 2018 gli edifici di nuova costruzione occupati da enti pubblici e di proprietà di questi ultimi siano edifici a energia quasi zero.
|
2. Turklāt dalībvalstis, ņemot vērā valsts sektora labo piemēru, izstrādā politikas jomas un pieņem pasākumus, piemēram, mērķu noteikšanu, lai veicinātu, ka ēkas atjaunojot pārveido par gandrīz nulles enerģijas ēkām, un par to ziņo Komisijai savos valsts plānos, kas minēti 1. punktā.
|
|
Gli Stati membri elaborano piani nazionali destinati ad aumentare il numero di edifici a energia quasi zero. Tali piani nazionali possono includere obiettivi differenziati per tipologia edilizia.
|
3. Valsts plānos, inter alia, ietver šādus elementus:
|
|
2. Gli Stati membri procedono inoltre, sulla scorta dell'esempio del settore pubblico, alla definizione di politiche e all'adozione di misure, quali la fissazione di obiettivi, finalizzate a incentivare la trasformazione degli edifici ristrutturati in edifici a energia quasi zero e ne informano la Commissione nei piani nazionali di cui al paragrafo 1.
|
a) dalībvalsts sīku aprakstu par to, kā ir praktiski pielietota gandrīz nulles enerģijas ēku definīcija, atspoguļojot savus valsts, reģionālos vai vietējos apstākļus, un iekļaujot skaitlisku norādi uz primārās enerģijas izmantojumu, izsakot to kWh/m2 gadā. Primārās enerģijas faktoru, ko izmanto primārās enerģijas izmantojuma noteikšanai, pamatā var būt valsts vai reģionālās vidējās gada vērtības, un tajos var ņemt vērā attiecīgus Eiropas standartus;
|
|
3. I piani nazionali comprendono, tra l'altro, i seguenti elementi:
|
b) starpposma mērķus, lai uzlabotu jaunu ēku energoefektivitāti laikā līdz 2015. gadam, nolūkā sagatavot 1. punkta īstenošanu;
|
|
a) l'applicazione dettagliata nella pratica, da parte degli Stati membri, della definizione di edifici a energia quasi zero, tenuto conto delle rispettive condizioni nazionali, regionali o locali e con un indicatore numerico del consumo di energia primaria espresso in kWh/m2 anno. I fattori di energia primaria usati per la determinazione del consumo di energia primaria possono basarsi sui valori medi nazionali o regionali annuali e tener conto delle pertinenti norme europee;
|
c) informāciju par politikas jomām un finansiāliem vai citiem pasākumiem, kuri pieņemti saistībā ar 1. un 2. punktu, lai veicinātu gandrīz nulles enerģijas ēku skaita palielināšanu, tostarp detalizētu aprakstu par valstī spēkā esošām prasībām un pasākumiem attiecībā uz atjaunojamo enerģijas avotu izmantojumu jaunās ēkās un esošās ēkās, kuras tiek nozīmīgi atjaunotas, kā noteikts Direktīvas 2009/28/EK 13. panta 4. punktā un šīs direktīvas 6. un 7. pantā.
|
|
b) obiettivi intermedi di miglioramento della prestazione energetica degli edifici di nuova costruzione entro il 2015, in preparazione dell'attuazione del paragrafo 1;
|
4. Komisija novērtē 1. punktā minētos valsts plānus, jo īpaši dalībvalsts paredzēto pasākumu atbilstību šīs direktīvas mērķiem. Komisija, pienācīgi ņemot vērā subsidiaritātes principu, var lūgt konkrētu sīkāku informāciju par 1., 2. un 3. punktā minētajām prasībām. Minētajā gadījumā attiecīgā dalībvalsts iesniedz lūgto informāciju vai deviņos mēnešos pēc Komisijas lūguma ierosina grozījumus. Komisija pēc tam, kad ir veikusi novērtējumu, var sniegt ieteikumu.
|
|
c) informazioni sulle politiche e sulle misure finanziarie o di altro tipo adottate in virtù dei paragrafi 1 e 2 per promuovere gli edifici a energia quasi zero, compresi dettagli relativi ai requisiti e alle misure nazionali concernenti l’uso di energia da fonti rinnovabili negli edifici di nuova costruzione e negli edifici esistenti sottoposti ad una ristrutturazione importante stabiliti nell'ambito dell'articolo 13, paragrafo 4, della direttiva 2009/28/CE e degli articoli 6 e 7 della presente direttiva.
|
5. Komisija līdz 2012. gada 31. decembrim, un pēc tam – ik pēc trīs gadiem, publicē ziņojumu par dalībvalstu progresu attiecībā uz gandrīz nulles enerģijas ēku skaita palielināšanu. Pamatojoties uz minēto ziņojumu, Komisija izstrādā rīcības plānu un vajadzības gadījumā ierosina veikt pasākumus, lai palielinātu šādu ēku skaitu un veicina apmaiņu ar labāko pieredzi par to, kā esošās ēkas rentabli pārveidot gandrīz nulles enerģijas ēkās.
|
|
4. La Commissione valuta i piani nazionali di cui al paragrafo 1, in particolare l'adeguatezza delle misure previste dagli Stati membri in relazione agli obiettivi della presente direttiva. La Commissione, tenendo debitamente conto del principio di sussidiarietà, può chiedere ulteriori informazioni specifiche in merito ai requisiti di cui ai paragrafi 1, 2 e 3. In tal caso, lo Stato membro interessato fornisce le informazioni richieste o propone modifiche entro nove mesi dalla richiesta della Commissione. In seguito alla valutazione, la Commissione può emettere una raccomandazione.
|
6. Dalībvalstis var nolemt nepiemērot 1. punkta a) un b) apakšpunktā izklāstītās prasības konkrētos un pamatotos gadījumos, ja izmaksu un ieguvumu analīze attiecībā uz ēkas kalpošanas laiku norāda uz zaudējumiem. Dalībvalstis informē Komisiju par attiecīgā tiesiskā regulējuma principiem.
|
|
5. Entro il 31 dicembre 2012 e successivamente ogni tre anni, la Commissione pubblica una relazione sui progressi realizzati dagli Stati membri per aumentare il numero di edifici a energia quasi zero. Sulla base di tale relazione la Commissione elabora un piano d'azione e, se necessario, propone misure intese ad aumentare il numero di tali edifici e promuove le migliori prassi per quanto concerne la trasformazione efficace in termini di costi di edifici esistenti in edifici a energia quasi zero.
|
10. pants
|
|
6. Gli Stati membri possono decidere di non applicare le disposizioni di cui al paragrafo 1, lettere a) e b), in casi specifici e giustificati in cui l'analisi costi-benefici calcolata sul ciclo di vita economico dell'edificio interessato è negativa. Gli Stati membri informano la Commissione in merito ai principi delle pertinenti discipline legislative.
|
Finansiālie stimuli un tirgus šķēršļi
|
|
Articolo 10
|
1. Dalībvalstis, ņemot vērā, cik svarīgi ir nodrošināt piemērotu finansējumu un citus instrumentus, ar ko sekmē ēku energoefektivitāti un pāreju uz gandrīz nulles enerģijas ēkām, veic atbilstīgus pasākumus, lai izskatītu, kādi būtu attiecīgas valsts apstākļiem vispiemērotākie instrumenti.
|
|
Incentivi finanziari e barriere di mercato
|
2. Dalībvalstis līdz 2011. gada 30. jūnijam izveido sarakstu ar pastāvošiem un, attiecīgā gadījumā, ierosinātiem pasākumiem un instrumentiem, tostarp finansiāliem, kas nav šajā direktīvā prasītie pasākumi un instrumenti un kas veicina šīs direktīvas mērķu sasniegšanu.
|
|
1. In considerazione dell'importanza di mettere a disposizione adeguati strumenti di finanziamento e di altro tipo per favorire la prestazione energetica degli edifici e il passaggio a edifici a energia quasi zero, gli Stati membri adottano gli opportuni provvedimenti per esaminare gli strumenti più pertinenti sulla base delle circostanze nazionali.
|
Dalībvalstis atjaunina šo sarakstu reizi trijos gados. Dalībvalstis dara zināmus šos sarakstus Komisijai, un var to darīt, sarakstus iekļaujot energoefektivitātes rīcības plānos, kas minēti Direktīvas 2006/32/EK 14. panta 2. punktā.
|
|
2. Entro il 30 giugno 2011 gli Stati membri redigono un elenco delle misure e degli strumenti esistenti ed eventualmente proposti, compresi quelli di carattere finanziario, diversi da quelli richiesti dalla presente direttiva ma che promuovono gli obiettivi della stessa.
|
3. Komisija izskata 2. punktā minēto uzskaitīto pastāvošo un ierosināto pasākumu efektivitāti, kā arī attiecīgus Savienības instrumentus šīs direktīvas īstenošanas atbalstam. Pamatojoties uz minētās izskatīšanas rezultātiem un pienācīgi ņemot vērā subsidiaritātes principu, Komisija var sniegt padomus vai ieteikumus attiecībā uz konkrētām valsts shēmām un koordināciju ar Savienību un starptautiskām finanšu iestādēm. Komisija var iekļaut šo izskatīšanu un iespējamos padomus vai ieteikumus tās ziņojumā par valsts energoefektivitātes plāniem, kas minēts Direktīvas 2006/32/EK 14. panta 5. punktā.
|
|
Gli Stati membri aggiornano tale elenco ogni tre anni. Essi comunicano l'elenco alla Commissione, eventualmente includendolo nei piani d'azione in materia di efficienza energetica di cui all'articolo 14, paragrafo 2, della direttiva 2006/32/CE.
|
4. Komisija vajadzības gadījumā pēc dalībvalstu lūguma palīdz tām izstrādāt valsts vai reģionālas finansiāla atbalsta programmas ar mērķi palielināt ēku, īpaši esošo ēku, energoefektivitāti, atbalstot labākās pieredzes apmaiņu starp atbildīgajām valsts vai reģionālām iestādēm vai struktūrām.
|
|
3. La Commissione valuta se le misure esistenti e proposte figuranti nell'elenco di cui al paragrafo 2 e i pertinenti strumenti dell'Unione siano efficaci nel sostenere l'attuazione della presente direttiva. Sulla base di tale valutazione, e tenuto debito conto del principio di sussidiarietà, la Commissione può fornire consulenza o raccomandazioni riguardo a specifici regimi nazionali e assicurare il coordinamento con l'Unione e le istituzioni finanziarie internazionali. La Commissione può includere la sua valutazione e le eventuali consulenza e raccomandazioni nella relazione sui piani d'azione in materia di efficienza energetica di cui all'articolo 14, paragrafo 5, della direttiva 2006/32/CE.
|
5. Lai uzlabotu finansējumu šīs direktīvas īstenošanas atbalstam un pienācīgi ņemtu vērā subsidiaritātes principu, Komisija, vēlams līdz 2011. gadam, iesniedz analīzi, konkrēti, par to, kāda ir:
|
|
4. Su richiesta, la Commissione fornisce, se del caso, assistenza agli Stati membri nell'elaborazione di programmi di sostegno finanziario nazionali o regionali con l'obiettivo di accrescere l'efficienza energetica degli edifici, in particolare di quelli esistenti, sostenendo lo scambio di migliori prassi tra gli enti o organismi nazionali o regionali competenti.
|
a) struktūrfondu un pamatprogrammu, kas bija izmantotas ēku, īpaši mājokļu, energoefektivitātes paaugstināšanai, lietderība, līmeņa piemērotība un faktiski izlietotais apjoms;
|
|
5. Al fine di migliorare il finanziamento a sostegno dell'attuazione della presente direttiva e tenuto debito conto del principio di sussidiarietà, la Commissione presenta, preferibilmente entro il 2011, un'analisi concernente, in particolare:
|
b) EIB un citu publisku finanšu iestāžu izmantoto fondu lietderība;
|
|
a) l'efficacia, l'adeguatezza del livello e l'ammontare effettivamente impiegato dei fondi strutturali e dei programmi quadro utilizzati per accrescere l'efficienza energetica degli edifici, specialmente nel settore dell'edilizia abitativa;
|
c) Savienības un valsts finansējuma koordinācija un citi atbalsta veidi, ar ko var sekmēt ieguldījumus energoefektivitātes jomā, un šādu fondu piemērotība Savienības mērķu sasniegšanai.
|
|
b) l'efficacia del ricorso ai fondi della BEI e di altre istituzioni finanziarie pubbliche;
|
Pamatojoties uz minēto analīzi un saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmu, Komisija pēc tam, ja uzskata par atbilstīgu, var iesniegt Eiropas Parlamentam un Padomei priekšlikumus attiecībā uz Savienības instrumentiem.
|
|
c) il coordinamento dei finanziamenti dell'Unione e nazionali e altre forme di sostegno che possono fungere da leva per incentivare gli investimenti nell'efficienza energetica nonché l'adeguatezza di tali finanziamenti per raggiungere gli obiettivi dell'Unione.
|
6. Dalībvalstis, nodrošinot stimulus ēku būvniecībai vai nozīmīgai atjaunošanai, ņem vērā izmaksu ziņā optimālu energoefektivitātes līmeni.
|
|
Sulla base di tale analisi e in conformità del quadro finanziario pluriennale, qualora lo ritenga opportuno la Commissione può in seguito presentare al Parlamento europeo e al Consiglio proposte relative a strumenti dell'Unione.
|
7. Šīs direktīvas noteikumi neliedz dalībvalstīm sniegt stimulus jaunu ēku būvniecībai, ēku renovācijai vai būvju elementiem, kuru energoefektivitātes līmenis ir augstāks par izmaksu ziņā optimālu līmeni.
|
|
6. Gli Stati membri tengono conto dei livelli di prestazione energetica ottimali in funzione dei costi in sede di concessione di incentivi per la costruzione o l'esecuzione di ristrutturazioni importanti di edifici.
|
11. pants
|
|
7. Le disposizioni della presente direttiva non ostano a che gli Stati membri offrano incentivi per edifici di nuova costruzione, ristrutturazioni o elementi edilizi che vadano oltre i livelli ottimali in funzione dei costi.
|
Energoefektivitātes sertifikāti
|
|
Articolo 11
|
1. Dalībvalstis nosaka vajadzīgos pasākumus, lai izveidotu ēku energoefektivitātes sertificēšanas sistēmu. Energoefektivitātes sertifikātā ir norādes uz ēkas energoefektivitāti un tādām atsauces vērtībām kā minimālās energoefektivitātes prasības, lai ēkas vai ēkas daļu īpašniekiem vai īrniekiem būtu iespēja salīdzināt un novērtēt tās energoefektivitāti.
|
|
Certificato di prestazione energetica
|
Energoefektivitātes sertifikātā var iekļaut papildinformāciju, piemēram, par nedzīvojamo ēku energopatēriņu gada laikā un par atjaunojamo enerģijas avotu procentuālo daudzumu no kopējā energopatēriņa.
|
|
1. Gli Stati membri adottano le misure necessarie per l'istituzione di un sistema di certificazione energetica degli edifici. Il certificato di prestazione energetica comprende la prestazione energetica di un edificio e valori di riferimento quali i requisiti minimi di prestazione energetica al fine di consentire ai proprietari o locatari dell'edificio o dell'unità immobiliare di valutare e raffrontare la prestazione energetica.
|
2. Energoefektivitātes sertifikātā iekļauj darbības ieteikumus, lai izmaksu ziņā optimālā vai rentablā veidā uzlabotu ēkas vai ēkas daļas energoefektivitāti, izņemot gadījumus, kad nav pamatotu iespēju veikt vēl lielākus uzlabojumus salīdzinājumā ar spēkā esošajām energoefektivitātes prasībām.
|
|
Il certificato di prestazione energetica può comprendere informazioni supplementari, quali il consumo energetico annuale per gli edifici non residenziali e la percentuale di energia da fonti rinnovabili nel consumo energetico totale.
|
Energoefektivitātes sertifikātā ietvertie ieteikumi attiecas uz:
|
|
2. Il certificato di prestazione energetica comprende raccomandazioni per il miglioramento efficace o ottimale in funzione dei costi della prestazione energetica dell'edificio o dell'unità immobiliare, a meno che manchi un ragionevole potenziale per tale miglioramento rispetto ai requisiti di prestazione energetica in vigore.
|
a) pasākumiem saistībā ar norobežojošo konstrukciju vai ēku inženiertehniskās(-o) sistēmas(-u) būtisku atjaunošanu; un
|
|
Le raccomandazioni che figurano nel certificato di prestazione energetica riguardano:
|
b) pasākumiem ēkas atsevišķiem elementiem, neatkarīgi no tā, vai ir veikta norobežojošo konstrukciju vai ēku inženiertehniskās sistēmas(-u) būtiska atjaunošana.
|
|
a) le misure attuate in occasione di una ristrutturazione importante dell'involucro di un edificio o dei sistemi tecnici per l'edilizia; e
|
3. Energoefektivitātes sertifikātā ietvertie ieteikumi ir tehniski iespējami konkrētai ēkai un tajos var iekļaut aplēsi par atmaksāšanas laikiem vai izmaksu un ieguvumu attiecību ēkas kalpošanas laikā.
|
|
b) le misure attuate per singoli elementi edilizi, a prescindere da ristrutturazioni importanti dell'involucro dell'edificio o dei sistemi tecnici per l'edilizia.
|
4. Energoefektivitātes sertifikātā sniedz norādi par to, vai ēkas īpašnieks vai īrnieks var saņemt precīzāku informāciju, tostarp par energoefektivitātes sertifikātā sniegto ieteikumu rentabilitāti. Rentabilitātes novērtējuma pamatā ir standarta apstākļu kopums, piemēram, enerģijas ietaupījumi un enerģijas cenas, kā arī provizoriska izmaksu prognoze. Turklāt tajā ietver informāciju par pasākumiem, kuri jāveic, lai īstenotu ieteikumus. Īpašniekam vai īrniekam var sniegt arī citu attiecīgu informāciju, piemēram, par energoauditiem vai finansiāliem vai citiem stimuliem un par finansēšanas iespējām.
|
|
3. Le raccomandazioni riportate nel certificato di prestazione energetica devono essere tecnicamente fattibili per l'edificio considerato e possono fornire una stima dei tempi di ritorno o del rapporto costi-benefici rispetto al ciclo di vita economico.
|
5. Ievērojot valsts noteikumus, dalībvalstis mudina valsts iestādes ņemt vērā to vadošo lomu ēku energoefektivitātes jomā, inter alia, īstenojot ieteikumus, kas minēti energoefektivitātes sertifikātā, kurš izdots par tām piederošām ēkām sertifikāta derīguma termiņa laikā.
|
|
4. Il certificato di prestazione energetica precisa se il proprietario o locatario può ottenere informazioni più particolareggiate, anche per quanto riguarda l'efficacia in termini di costi delle raccomandazioni formulate nel certificato di prestazione energetica. La valutazione dell'efficacia in termini di costi si basa su una serie di condizioni standard, quali la valutazione del risparmio energetico, i prezzi dell'energia e una stima preliminare dei costi. Contiene, inoltre, informazioni sui provvedimenti da adottare per attuare le raccomandazioni. Al proprietario o locatario possono essere fornite anche altre informazioni su aspetti correlati, quali diagnosi energetiche o incentivi di carattere finanziario o di altro tipo e possibilità di finanziamento.
|
6. Ēkas daļu sertificēšanā var izmantot:
|
|
5. Fatte salve le norme nazionali, gli Stati membri incoraggiano gli enti pubblici a tener conto del ruolo guida che dovrebbero svolgere nel settore della prestazione energetica degli edifici, tra l'altro attuando le raccomandazioni riportate nel certificato di prestazione energetica rilasciato per gli edifici di cui sono proprietari entro il suo periodo di validità.
|
a) kopīgu sertificējumu ēkai kopumā; vai
|
|
6. La certificazione per le unità immobiliari può fondarsi:
|
b) novērtējumu kādai citai līdzvērtīgai ēkas daļai ar tādām pašām iezīmēm enerģētikas jomā tajā pašā ēkā.
|
|
a) su una certificazione comune dell'intero edificio, ovvero
|
7. Vienģimenes māju sertificēšanas pamatā var būt tādu citu līdzvērtīgu ēku novērtējums, kurām ir līdzīgs projekts un platība un līdzīgi faktiskie energoefektivitātes rādītāji, ja šādu atbilstību var garantēt eksperts, kas izdod energoefektivitātes sertifikātu.
|
|
b) sulla valutazione di un un'altra unità immobiliare con le stesse caratteristiche energetiche rappresentativa dello stesso edificio.
|
8. Energoefektivitātes sertifikāta derīguma termiņš nepārsniedz 10 gadus.
|
|
7. La certificazione delle abitazioni monofamiliari può fondarsi sulla valutazione di un altro edificio rappresentativo che sia simile per struttura, dimensione e per qualità della prestazione energetica effettiva, sempre che l'esperto che rilascia il certificato sia in grado di garantire tale corrispondenza.
|
9. Komisija līdz 2011. gadam, apspriežoties ar attiecīgo nozaru pārstāvjiem, pieņem brīvprātīgu, vienotu Eiropas Savienības sertifikācijas sistēmu nedzīvojamo ēku energoefektivitātes sertificēšanai. Minēto pasākumu pieņem saskaņā ar 26. panta 2. punktā minēto konsultāciju procedūru. Dalībvalstis tiek mudinātas atzīt vai izmantot šo sistēmu vai tās daļu, to pielāgojot valsts apstākļiem.
|
|
8. La validità del certificato di prestazione energetica è di dieci anni al massimo.
|
12. pants
|
|
9. Entro il 2011 la Commissione, in consultazione con i settori interessati, adotta un sistema comune volontario a livello di Unione europea per la certificazione della prestazione energetica degli edifici non residenziali. Tale misura è adottata secondo la procedura di consultazione di cui all'articolo 26, paragrafo 2. Gli Stati membri sono incoraggiati a riconoscere o ad avvalersi di tale sistema, ovvero ad avvalersene in parte adattandolo alle circostanze nazionali.
|
Energoefektivitātes sertifikātu izsniegšana
|
|
Articolo 12
|
1. Dalībvalstis nodrošina, ka energoefektivitātes sertifikātu izsniedz:
|
|
Rilascio del certificato di prestazione energetica
|
a) ēkām vai ēkas daļām, kuras ir uzbūvētas, pārdotas vai izīrētas jaunam īrniekam; un
|
|
1. Gli Stati membri provvedono affinché un certificato di prestazione energetica sia rilasciato:
|
b) ēkām, kurās kopējo izmantojamo platību, kas pārsniedz 250 500 m2, izmanto valsts iestāde un kuras ir sabiedrības bieži apmeklētas. .. [] šo 500 m2 robežvērtību samazina līdz 250 m2.
|
|
a) per gli edifici o le unità immobiliari costruiti, venduti o locati ad un nuovo locatario; e
|
Prasību izdot energoefektivitātes sertifikātu nepiemēro, ja attiecībā uz ēku vai ēkas daļu ir pieejams un ir spēkā sertifikāts, kas izdots saskaņā vai nu ar Direktīvu 2002/91/EK, vai arī ar šo direktīvu.
|
|
b) per gli edifici in cui una metratura utile totale di oltre 500 m2 è occupata da enti pubblici e abitualmente frequentata dal pubblico. Il … [] la soglia di 500 m2 è abbassata a 250 m2.
|
2. Dalībvalstis pieprasa, lai tad, kad tiek celta, pārdota vai izīrēta kāda ēka vai ēkas daļa, energoefektivitātes sertifikātu vai tā kopiju parāda iespējamajam jaunajam īrniekam vai pircējam un nodod attiecīgajam pircējam vai jaunajam īrniekam.
|
|
L'obbligo di rilasciare un certificato di prestazione energetica viene meno ove sia disponibile e valido un certificato rilasciato conformemente alla direttiva 2002/91/CE o alla presente direttiva per l'edificio o l'unità immobiliare interessati.
|
3. Ja ēku pārdod vai izīrē, pirms tā ir uzcelta, dalībvalstis var prasīt, lai pārdevējs sniedz ēkas gaidāmās energoefektivitātes novērtējumu, atkāpjoties no 1. un 2. punkta; tādā gadījumā energoefektivitātes sertifikātu izdod vēlākais tad, kad ēka ir uzcelta.
|
|
2. Gli Stati membri dispongono che, in caso di costruzione, vendita o locazione di edifici o unità immobiliari, il certificato di prestazione energetica (o copia dello stesso) sia mostrato al potenziale acquirente o nuovo locatario e consegnato all'acquirente o al nuovo locatario.
|
4. Dalībvalstis pieprasa, lai tad, kad:
|
|
3. In caso di vendita o locazione di un edificio prima della sua costruzione, gli Stati membri possono disporre, in deroga ai paragrafi 1 e 2, che il venditore fornisca una valutazione della futura prestazione energetica dell'edificio; in tal caso, il certificato di prestazione energetica è rilasciato entro la fine della costruzione dell'edificio.
|
- ēkas, kurām ir energoefektivitātes sertifikāts,
|
|
4. Gli Stati membri dispongono che, in caso di offerta in vendita o in locazione di:
|
- ēkas daļas ēkā, kam ir energoefektivitātes sertifikāts, un
|
|
- edifici aventi un certificato di prestazione energetica;
|
- ēkas daļas, kam ir energoefektivitātes sertifikāts,
|
|
- unità immobiliari in edifici aventi un certificato di prestazione energetica; e
|
piedāvā pārdot vai izīrēt komerciālos plašsaziņas līdzekļos ievietotos sludinājumos, tajos tiktu norādīts energoefektivitātes sertifikātā iekļautais energoefektivitātes rādītājs.
|
|
- unità immobiliari aventi un certificato di prestazione energetica,
|
5. Šā panta noteikumus īsteno saskaņā ar piemērojamiem valsts noteikumiem par kopīgām īpašumtiesībām vai kopīpašumu.
|
|
l'indicatore di prestazione energetica che figura nel certificato di prestazione energetica dell'edificio o dell'unità immobiliare, secondo il caso, sia riportato in tutti gli annunci dei mezzi di comunicazione commerciali.
|
6. Dalībvalstis var neattiecināt šā panta 1., 2., 4. un 5. punktu uz 4. panta 2. punktā minētajām ēku kategorijām.
|
|
5. Le disposizioni del presente articolo sono attuate conformemente alle norme nazionali applicabili in materia di comproprietà o proprietà comune.
|
7. Par energoefektivitātes sertifikātu iespējamo ietekmi saistībā ar tiesvedību, ja tāda ir, lemj saskaņā ar valsts noteikumiem.
|
|
6. Gli Stati membri possono escludere le categorie edilizie di cui all'articolo 4, paragrafo2, dall'applicazione dei paragrafi 1, 2, 4 e 5 del presente articolo.
|
13. pants
|
|
7. I possibili effetti dei certificati di prestazione energetica in termini di eventuali procedimenti giudiziari sono decisi conformemente alle norme nazionali.
|
Energoefektivitātes sertifikātu izvietošana
|
|
Articolo 13
|
1. Dalībvalstis veic pasākumus, lai nodrošinātu, ka ēkā ar kopējo izmantojamo platību, kura pārsniedz 500 m2, par ko ir izdots energoefektivitātes sertifikāts saskaņā ar 12. panta 1. punktu un kur atrodas valsts iestādes, un kas ir sabiedrības bieži apmeklēta ēka, redzamā vietā tiktu novietots energoefektivitātes sertifikāts.
|
|
Affissione del certificato di prestazione energetica
|
.. [] šo 500 m2 robežvērtību samazina līdz 250 m2.
|
|
1. Gli Stati membri adottano le misure necessarie a garantire che il certificato di prestazione energetica sia affisso in un luogo chiaramente visibile per il pubblico negli edifici per i quali è stato rilasciato un certificato di prestazione energetica in conformità dell'articolo 12, paragrafo 1, e in cui una metratura utile totale di oltre 500 m2 è occupata da enti pubblici e abitualmente frequentata dal pubblico.
|
2. Dalībvalstis pieprasa, lai gadījumā, ja tādu ēku, kuras kopējā izmantojamā platība pārsniedz 500 m2 un par kuru izsniegts energoefektivitātes sertifikāts saskaņā ar 12. panta 1. punktu, bieži apmeklē sabiedrība, energoefektivitātes sertifikātu novieto sabiedrībai skaidri redzamā vietā.
|
|
Il … [] la soglia di 500 m2 è abbassata a 250 m2.
|
3. Šā panta noteikumi neietver pienākumu novietot redzamā vietā energoefektivitātes sertifikātā iekļautos ieteikumus.
|
|
2. Gli Stati membri dispongono che il certificato di prestazione energetica sia affisso in un luogo chiaramente visibile per il pubblico negli edifici per i quali è stato rilasciato un certificato di prestazione energetica in conformità dell'articolo 12, paragrafo 1, e in cui una metratura utile totale di oltre 500 m2 è abitualmente frequentata dal pubblico.
|
14. pants
|
|
3. Le disposizioni del presente articolo non comprendono l'obbligo di affiggere le raccomandazioni contenute nel certificato di prestazione energetica.
|
Apkures sistēmu inspicēšana
|
|
Articolo 14
|
1. Dalībvalstis nosaka vajadzīgos pasākumus, lai ieviestu regulāru inspicēšanu ēku apkures sistēmu pieejamām daļām, piemēram, siltuma ģeneratoram, kontroles sistēmai un cirkulācijas sūknim (sūkņiem), ja šo sistēmu apkures katlu lietderīgā nominālā jauda telpas apkures mērķim ir vairāk nekā 20 kW. Minētā inspicēšana ietver apkures katla efektivitātes novērtējumu un tā lieluma novērtējumu salīdzinājumā ar siltumenerģijas pieprasījumu ēkā. Apkures katla lieluma novērtējums nav jāizdara atkārtoti, kamēr vien apkures sistēmā nav izdarītas izmaiņas attiecībā uz ēkas apkures prasībām.
|
|
Ispezione degli impianti di riscaldamento
|
Dalībvalstis var attiecīgi samazināt šādu inspicēšanu biežumu vai tās vienkāršot, ja pastāv elektroniska uzraudzības un kontroles sistēma.
|
|
1. Gli Stati membri adottano le misure necessarie per prescrivere ispezioni periodiche delle parti accessibili degli impianti utilizzati per il riscaldamento degli edifici dotati di caldaie aventi una potenza nominale utile per il riscaldamento di ambienti superiore a 20 kW, quali il generatore di calore, il sistema di controllo e la pompa o le pompe di circolazione. Tale ispezione include una valutazione del rendimento della caldaia e del suo dimensionamento rispetto al fabbisogno termico dell'edificio. La valutazione del dimensionamento della caldaia non dev'essere ripetuta se nel frattempo non sono state apportate modifiche all'impianto di riscaldamento in questione o con riguardo al fabbisogno termico dell'edificio.
|
2. Dalībvalstis var noteikt, ka inspicēšanu veic dažādos intervālos, atkarībā no apkures sistēmas tipa un lietderīgās nominālās jaudas, vienlaikus ņemot vērā apkures sistēmas inspicēšanas izmaksas un aplēstos enerģijas izdevumu ietaupījumus, kas var rasties no inspicēšanas.
|
|
Gli Stati membri possono ridurre la frequenza di tali ispezioni o alleggerirle, secondo il caso, in presenza di un sistema di monitoraggio e controllo elettronico.
|
3. Apkures sistēmas ar apkures katliem, kuru lietderīgā nominālā jauda pārsniedz 100 kW, inspicē vismaz reizi divos gados.
|
|
2. Gli Stati membri possono fissare frequenze di ispezione diverse in funzione del tipo e della potenza nominale utile dell'impianto di riscaldamento, tenendo conto dei costi che comporta l'ispezione dell'impianto di riscaldamento e del risparmio energetico previsto che potrebbe derivarne.
|
Attiecībā uz gāzes apkures katliem šo laikposmu var pagarināt līdz četriem gadiem.
|
|
3. Gli impianti di riscaldamento dotati di caldaie la cui potenza nominale utile è superiore a 100 kW sono ispezionati almeno ogni due anni.
|
4. Kā alternatīvu iespējai, kas aprakstīta 1., 2. un 3. punktā, dalībvalstis var izvēlēties pasākumus, lai nodrošinātu, ka lietotāji saņem padomus attiecībā uz apkures katlu nomaiņu, citām iespējamām izmaiņām apkures sistēmā un alternatīviem risinājumiem, lai noteiktu apkures katla efektivitāti un piemēroto lielumu. Šī pieeja kopumā ir līdzvērtīga tai, kura izriet no 1., 2. un 3. punktā izklāstītajiem noteikumiem.
|
|
Per le caldaie a gas, questo periodo può essere esteso a quattro anni.
|
Ja dalībvalstis izvēlas piemērot pasākumus, kas minēti šā punkta pirmajā daļā, tās vēlākais līdz 2011. gada 30. jūnijam iesniedz Komisijai ziņojumu par minēto pasākumu līdzvērtīgumu pasākumiem, kas minēti šā panta 1., 2. un 3. punktā. Dalībvalstis iesniedz Komisijai šādus ziņojumus reizi trijos gados. Šādu ziņojumu var ietvert energoefektivitātes rīcības plānos, kuri minēti Direktīvas 2006/32/EK 14. panta 2. punktā.
|
|
4. Come alternativa ai paragrafi 1, 2 e 3, gli Stati membri possono optare per l'adozione di misure atte ad assicurare che sia fornita agli utenti una consulenza in merito alla sostituzione delle caldaie, ad altre modifiche dell'impianto di riscaldamento o a soluzioni alternative al fine di valutare l'efficienza e il corretto dimensionamento della caldaia. L'impatto globale di tale approccio deve essere equivalente a quello derivante dalle disposizioni di cui ai paragrafi 1, 2 e 3.
|
5. Komisija pēc tam, kad ir saņēmusi dalībvalsts ziņojumu par attiecīgas iespējas piemērošanu, kā aprakstīts 4. punktā, var lūgt konkrētu papildinformāciju saistībā ar minētajā punktā noteikto pasākumu prasībām un līdzvērtīgumu. Tādā gadījumā attiecīgā dalībvalsts sniedz lūgto informāciju vai deviņos mēnešos ierosina grozījumus.
|
|
Entro il 30 giugno 2011 gli Stati membri che decidono di applicare le misure di cui al primo comma presentano alla Commissione una relazione sull'equivalenza tra tali misure e le misure di cui ai paragrafi 1, 2 e 3 del presente articolo. Gli Stati membri trasmettono tale relazione alla Commissione ogni tre anni. Essa può essere inclusa nei piani d'azione in materia di efficienza energetica di cui all'articolo 14, paragrafo 2, della direttiva 2006/32/CE.
|
15. pants
|
|
5. Una volta ricevuta da uno Stato membro la relazione nazionale sull'applicazione dell'opzione di cui al paragrafo 4, la Commissione può chiedere ulteriori informazioni specifiche in merito ai requisiti e all'equivalenza delle misure di cui al suddetto paragrafo. In tal caso, lo Stato membro interessato presenta le informazioni richieste o propone modifiche entro nove mesi.
|
Gaisa kondicionēšanas sistēmu inspicēšana
|
|
Articolo 15
|
1. Dalībvalstis nosaka vajadzīgos pasākumus, lai tiktu ieviesta regulāra to gaisa kondicionēšanas sistēmu pieejamo daļu inspicēšana, kuru faktiskā nominālā jauda pārsniedz 12 kW. Šāda inspicēšana aptver gaisa kondicionēšanas sistēmas efektivitātes un tās lieluma novērtējumu salīdzinājumā ar dzesēšanas pieprasījumu ēkā. Lieluma novērtējums nav jāizdara atkārtoti, kamēr vien attiecīgajā gaisa kondicionēšanas sistēmā nav izdarītas izmaiņas attiecībā uz ēkas dzesēšanas vajadzībām.
|
|
Ispezione degli impianti di condizionamento d'aria
|
Dalībvalstis var attiecīgi samazināt šādu inspicēšanu biežumu vai tās vienkāršot, ja pastāv elektroniska uzraudzības un kontroles sistēma.
|
|
1. Gli Stati membri stabiliscono le misure necessarie affinché le parti accessibili degli impianti di condizionamento d'aria la cui potenza nominale utile è superiore a 12 kW siano periodicamente ispezionate. L'ispezione comprende una valutazione dell'efficienza dell'impianto di condizionamento d'aria e del suo dimensionamento rispetto al fabbisogno di raffrescamento dell'edificio. La valutazione del dimensionamento non dev'essere ripetuta se nel frattempo non sono state apportate modifiche a tale impianto di condizionamento d'aria o con riguardo al fabbisogno di raffrescamento dell'edificio.
|
2. Dalībvalstis var noteikt, ka inspicēšanu veic dažādos intervālos atkarībā no gaisa kondicionēšanas sistēmas tipa un lietderīgās nominālās jaudas, vienlaikus ņemot vērā gaisa kondicionēšanas sistēmas inspicēšanas izmaksas un aplēstos enerģijas izdevumu ietaupījumus, kas var rasties no inspicēšanas.
|
|
Gli Stati membri possono ridurre la frequenza di tali ispezioni o alleggerirle, secondo il caso, in presenza di un sistema di monitoraggio e controllo elettronico.
|
3. Nosakot šā panta 1. un 2. punktā minētos pasākumus, dalībvalstis tiktāl, cik vien tas ir ekonomiski un tehniski iespējams, nodrošina, ka inspicēšana notiek atbilstīgi apkures sistēmu un citu tehnisko sistēmu inspicēšanai, kas paredzēta šīs direktīvas 14. pantā, un noplūdes pārbaudēm, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 842/2006 ( 2006. gada 17. maijs) par dažām fluorētām siltumnīcefekta gāzēm [19].
|
|
2. Gli Stati membri possono fissare frequenze di ispezione diverse in funzione del tipo e della potenza nominale utile dell'impianto di condizionamento d'aria, tenendo conto dei costi che comporta l'ispezione dell'impianto di condizionamento d'aria e del risparmio energetico previsto che potrebbe derivarne.
|
4. Kā alternatīvu 1., 2. un 3. punktā aprakstītajai iespējai dalībvalstis var izvēlēties pasākumus, lai nodrošinātu padomu sniegšanu lietotājiem par gaisa kondicionēšanas sistēmu nomaiņu vai citām izmaiņām gaisa kondicionēšanas sistēmā, tostarp, iespējams, paredzot inspicēšanu, lai noteiktu gaisa kondicionēšanas sistēmas efektivitāti un piemēroto lielumu. Šī pieeja kopumā ir līdzvērtīga tam, kas izriet no 1., 2. un 3. punktā izklāstītajiem noteikumiem.
|
|
3. Nel definire le misure di cui ai paragrafi 1 e 2 del presente articolo, gli Stati membri garantiscono, per quanto economicamente e tecnicamente fattibile, che le ispezioni siano eseguite conformemente alle ispezioni degli impianti di riscaldamento ed altri sistemi tecnici di cui all’articolo 14 della presente direttiva e all'ispezione in materia di perdite di cui al regolamento (CE) n. 842/2006 del Parlamento europeo e del Consiglio, del 17 maggio 2006, su taluni gas fluorurati ad effetto serra [19].
|
Ja dalībvalstis piemēro šā punkta pirmajā daļā minētos pasākumus, tās, vēlākais, līdz 2011. gada 30. jūnijam iesniedz Komisijai ziņojumus par šo pasākumu līdzvērtīgumu šā panta 1., 2. un 3. punktā minētajiem pasākumiem. Minētos ziņojumus dalībvalstis iesniedz Komisijai reizi trijos gados. Šos ziņojumus var ietvert energoefektivitātes rīcības plānos, kas minēti Direktīvas 2006/32/EK 14. panta 2. punktā.
|
|
4. Come alternativa ai paragrafi 1, 2 e 3, gli Stati membri possono optare per l'adozione di misure atte ad assicurare che sia fornita agli utenti una consulenza in merito alla sostituzione degli impianti di condizionamento d'aria o ad altre modifiche degli stessi, che possono includere ispezioni per valutare l'efficienza e il corretto dimensionamento dell'impianto di condizionamento d'aria. L'impatto globale di tale approccio deve essere equivalente a quello derivante dalle disposizioni di cui ai paragrafi 1, 2 e 3.
|
5. Saņēmusi dalībvalsts ziņojumu par 4. punktā aprakstītās iespējas piemērošanu, Komisija var lūgt konkrētu papildinformāciju par minētajā punktā noteikto pasākumu prasībām un līdzvērtīgumu. Tādā gadījumā attiecīgā dalībvalsts sniedz lūgto informāciju vai deviņos mēnešos ierosina grozījumus.
|
|
Entro il 30 giugno 2011 gli Stati membri che decidono di applicare le misure di cui al primo comma presentano alla Commissione una relazione sull'equivalenza tra tali misure e le misure di cui ai paragrafi 1, 2 e 3 del presente articolo. Gli Stati membri trasmettono tale relazione alla Commissione ogni tre anni. Essa può essere inclusa nei piani d'azione in materia di efficienza energetica di cui all'articolo 14, paragrafo 2, della direttiva 2006/32/CE.
|
16. pants
|
|
5. Una volta ricevuta da uno Stato membro la relazione nazionale sull'applicazione dell'opzione di cui al paragrafo 4, la Commissione può chiedere ulteriori informazioni specifiche in merito ai requisiti e all'equivalenza delle misure di cui al suddetto paragrafo. In tal caso, lo Stato membro interessato presenta le informazioni richieste o propone modifiche entro nove mesi.
|
Ziņojumi par apkures un gaisa kondicionēšanas sistēmu inspicēšanu
|
|
Articolo 16
|
1. Pēc katras apkures un gaisa kondicionēšanas sistēmas inspicēšanas sniedz inspekcijas ziņojumu. Inspekcijas ziņojumā iekļauj rezultātus attiecībā uz inspicēšanu, kas veikta saskaņā ar 14. vai 15. pantu, un ziņojums ir arī ieteikumi par to, kā rentablā veidā uzlabot inspicētās sistēmas energoefektivitāti.
|
|
Rapporti di ispezione degli impianti di riscaldamento e condizionamento d'aria
|
Ieteikumu pamatā var būt inspicētās sistēmas energoefektivitātes salīdzinājums ar vislabāko pieejamo iespējamo sistēmu, kā arī līdzīga tipa sistēmu, kuras visi būtiskie elementi atbilst tādai energoefektivitātes pakāpei, kādu paredz piemērojamie tiesību akti.
|
|
1. Dopo ogni ispezione di un impianto di riscaldamento o condizionamento d'aria è elaborato un rapporto di ispezione. Il rapporto di ispezione contiene il risultato dell'ispezione effettuata in conformità degli articoli 14 o 15 e comprende raccomandazioni atte a migliorare la prestazione energetica dell'impianto ispezionato in modo economicamente conveniente.
|
2. Inspekcijas ziņojumu nodod attiecīgās ēkas īpašniekam vai īrniekam.
|
|
Le raccomandazioni possono essere basate su un raffronto della prestazione energetica dell'impianto ispezionato con quello del migliore impianto realizzabile disponibile e di un impianto di tipo analogo in cui tutti i componenti presentano il livello di prestazione energetica richiesto dalla normativa applicabile.
|
17. pants
|
|
2. Il rapporto di ispezione è trasmesso al proprietario o locatario dell'edificio.
|
Neatkarīgi eksperti
|
|
Articolo 17
|
Dalībvalstis nodrošina, lai ēku energoefektivitātes sertificēšanu, kā arī apkures sistēmu un gaisa kondicionēšanas sistēmu inspicēšanu veiktu neatkarīgi, kvalificēti un/vai akreditēti eksperti neatkarīgi no tā, vai viņi darbojas kā pašnodarbinātie, vai arī viņus nodarbina publiskas struktūras vai privātuzņēmumi.
|
|
Esperti indipendenti
|
Ekspertus akreditē, ņemot vērā viņu kompetenci.
|
|
Gli Stati membri garantiscono che la certificazione della prestazione energetica degli edifici e l'ispezione degli impianti di riscaldamento e condizionamento d'aria siano effettuate in maniera indipendente da esperti qualificati e/o accreditati, operanti in qualità di lavoratori autonomi o come dipendenti di enti pubblici o di imprese private.
|
Dalībvalstis dara sabiedrībai pieejamu informāciju par apmācību un akreditācijām. Dalībvalstis nodrošina, ka publiski pieejami ir vai nu regulāri atjaunināti saraksti ar kvalificētiem un/vai akreditētiem ekspertiem, vai regulāri atjaunināti saraksti ar akreditētiem uzņēmumiem, kas piedāvā šādu ekspertu pakalpojumus.
|
|
L'accreditamento degli esperti è effettuato tenendo conto della loro competenza.
|
18. pants
|
|
Gli Stati membri mettono a disposizione del pubblico informazioni sulla formazione e l'accreditamento. Gli Stati membri provvedono affinché siano messi a disposizione del pubblico elenchi periodicamente aggiornati di esperti qualificati e/o accreditati o elenchi periodicamente aggiornati di società accreditate che offrono i servizi di tali esperti.
|
Neatkarīga kontroles sistēma
|
|
Articolo 18
|
1. Dalībvalstis nodrošina, ka saskaņā ar II pielikumu ievieš neatkarīgas kontroles sistēmas, ko izmanto, lai pārbaudītu energoefektivitātes sertifikātus un ziņojumus par apkures un gaisa kondicionēšanas sistēmu inspicēšanu. Dalībvalstis var izveidot atsevišķas sistēmas energoefektivitātes sertifikātu kontrolei un ziņojumu par apkures un gaisa kondicionēšanas sistēmu kontrolei.
|
|
Sistema di controllo indipendente
|
2. Dalībvalstis var deleģēt pienākumus neatkarīgo kontroles sistēmu ieviešanai.
|
|
1. Gli Stati membri provvedono affinché siano istituiti sistemi di controllo indipendenti in conformità dell'allegato II per i certificati di prestazione energetica e i rapporti di ispezione degli impianti di riscaldamento e condizionamento d'aria. Gli Stati membri possono istituire sistemi distinti per il controllo dei certificati di prestazione energetica e per il controllo dei rapporti di ispezione degli impianti di riscaldamento e condizionamento d'aria.
|
Ja dalībvalstis nolemj šādi rīkoties, tās nodrošina, lai neatkarīgās kontroles sistēmas tiktu ieviestas saskaņā ar II pielikumu.
|
|
2. Gli Stati membri possono delegare l'attuazione del sistema di controllo indipendente.
|
3. Dalībvalstis pieprasa, lai energoefektivitātes sertifikātus un 1. punktā minētos inspekcijas ziņojumus pēc pieprasījuma darītu pieejamus kompetentajām iestādēm vai struktūrām.
|
|
Qualora decidano di avvalersi di questa possibilità, gli Stati membri garantiscono che il sistema di controllo indipendente sia attuato in conformità dell'allegato II.
|
19. pants
|
|
3. Gli Stati membri dispongono che i certificati di prestazione energetica e i rapporti di ispezione di cui al paragrafo 1 siano messi a disposizione delle autorità o degli organismi competenti che ne fanno richiesta.
|
Pārskatīšana
|
|
Articolo 19
|
Komisija, kam palīdz komiteja, kura izveidota saskaņā ar 26. pantu, izvērtē šo direktīvu, vēlākais, līdz 2017. gada 1. janvārim, ņemot vērā tās piemērošanas laikā gūto pieredzi un panākumus, un vajadzības gadījumā sagatavo priekšlikumus.
|
|
Revisione
|
20. pants
|
|
La Commissione, assistita dal comitato istituito dall'articolo 26, valuta la presente direttiva entro il 1o gennaio 2017 alla luce dell'esperienza acquisita e dei progressi compiuti nel corso della sua applicazione e, se necessario, presenta proposte.
|
Informācija
|
|
Articolo 20
|
1. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai informētu ēku vai ēkas daļu īpašniekus vai īrniekus par dažādām metodēm un praksi, kas kalpo energoefektivitātes palielināšanai.
|
|
Informazione
|
2. Dalībvalstis jo īpaši sniedz informāciju ēku īpašniekiem vai īrniekiem par energoefektivitātes sertifikātiem un inspekcijas ziņojumiem, to nolūkiem un mērķiem, par rentabliem veidiem, kā uzlabot attiecīgo ēku energoefektivitāti un, vajadzības gadījumā, par pieejamiem finanšu instrumentiem, lai uzlabotu attiecīgās ēkas energoefektivitāti.
|
|
1. Gli Stati membri adottano le misure necessarie per informare i proprietari o i locatari di edifici o unità immobiliari sui diversi metodi e sulle diverse prassi che contribuiscono a migliorare la prestazione energetica.
|
Pēc dalībvalstu pieprasījuma Komisija, piemērojot 1. punktu un šā punkta otro daļu, palīdz dalībvalstīm organizēt informācijas kampaņas, kuras var ietvert Savienības programmās.
|
|
2. In particolare, gli Stati membri forniscono ai proprietari o locatari di edifici informazioni sui certificati di prestazione energetica e sui rapporti di ispezione, le loro finalità e i loro obiettivi, sulle misure atte a migliorare la prestazione energetica degli edifici in modo economicamente conveniente e all'occorrenza sugli strumenti finanziari disponibili per migliorare la prestazione energetica degli edifici.
|
3. Dalībvalstis nodrošina, ka par šīs direktīvas īstenošanu atbildīgajām personām ir pieejami attiecīgi norādījumi un apmācība. Šādi norādījumi un apmācība pastiprina energoefektivitātes uzlabošanas nozīmi un, plānojot, projektējot, būvējot un atjaunojot rūpnieciskos vai dzīvojamos rajonus, ļauj apsvērt optimālo energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu, atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanas un centralizētas siltumapgādes un dzesēšanas kombināciju.
|
|
Su richiesta degli Stati membri, la Commissione li assiste nella realizzazione di campagne di informazione ai fini del paragrafo 1 e del primo comma del presente paragrafo, che possono essere oggetto di programmi dell'Unione.
|
4. Komisiju aicina pastāvīgi uzlabot savus informācijas dienestus, jo īpaši tīmekļa vietni, kurā ir izveidots iedzīvotājiem, speciālistiem un iestādēm paredzēts Eiropas portāls par ēku energoefektivitāti, tādējādi palīdzot dalībvalstīm attiecīgā informācijas un izglītošanas darbā. Tīmekļa vietnē dotajā informācijā varētu iekļaut saites uz attiecīgiem Eiropas Savienības un valsts, reģionāliem un vietējo pašvaldību tiesību aktiem, saites uz EUROPA tīmekļa vietnēm, kurās izklāstīti valstu energoefektivitātes rīcības plāni, saiknes uz pieejamiem finanšu instrumentiem, kā arī paraugprakses piemērus valsts, reģionālā un vietējā mērogā. Saistībā ar Eiropas Reģionālās attīstības fondu Komisija turpina un pastiprina informācijas dienestus ar mērķi palīdzēt izmantot pieejamos fondus, nodrošinot palīdzību un informāciju ieinteresētajām personām, tostarp valsts, reģionālām un vietējām iestādēm, par to, kādas ir finansējuma iespējas, ņemot vērā jaunākās izmaiņas tiesiskajā regulējumā.
|
|
3. Gli Stati membri garantiscono consulenza e formazione per i responsabili dell'attuazione della presente direttiva. Le iniziative di consulenza e formazione trattano dell'importanza di migliorare la prestazione energetica e consentono di valutare la combinazione ottimale di miglioramenti in materia di efficienza energetica, di impiego di energie da fonti rinnovabili e di utilizzo di impianti di teleriscaldamento e teleraffrescamento in sede di pianificazione, progettazione, costruzione e ristrutturazione di aree industriali o residenziali.
|
21. pants
|
|
4. La Commissione è invitata a migliorare costantemente i suoi servizi d'informazione, in particolare il sito Web concepito come portale europeo dedicato al tema dell'efficienza energetica in edilizia rivolto a cittadini, professionisti e autorità, finalizzato ad assistere gli Stati membri nella loro opera d'informazione e di sensibilizzazione. Le informazioni presentate in tale sito Web possono contenere collegamenti con la pertinente legislazione dell'Unione europea, oltre che nazionale, regionale e locale, collegamenti a siti Web EUROPA che presentano piani d'azione nazionali in materia di efficienza energetica, collegamenti agli strumenti finanziari disponibili, nonché a esempi di buone prassi a livello nazionale, regionale e locale. Nell'ambito del Fondo europeo di sviluppo regionale, la Commissione continua ad offrire i suoi servizi d'informazione e ad intensificarli ulteriormente allo scopo di agevolare l'utilizzo di fondi disponibili fornendo assistenza e informazioni sulle possibilità di finanziamento ai soggetti interessati, compresi gli enti nazionali, regionali e locali, tenendo conto delle ultime modifiche al quadro regolamentare.
|
Apspriedes
|
|
Articolo 21
|
Lai veicinātu šīs direktīvas efektīvu īstenošanu, vajadzības gadījumā dalībvalstis saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem apspriežas ar iesaistītajam personām, tostarp vietējām un reģionālām iestādēm. Šādas apspriedes ir īpaši svarīgas, lai piemērotu 9. un 20. pantu.
|
|
Consultazione
|
22. pants
|
|
Per facilitare l'efficace attuazione della direttiva, gli Stati membri consultano i soggetti interessati coinvolti, comprese le autorità locali e regionali, conformemente alla legislazione nazionale applicabile e laddove opportuno. Tale consultazione riveste particolare importanza per l'applicazione degli articoli 9 e 20.
|
I pielikuma pielāgošana tehnikas attīstībai
|
|
Articolo 22
|
Komisija pielāgo I pielikuma 3. un 4. punktu tehnikas attīstībai, izmantojot deleģētus tiesību aktus saskaņā ar 23., 24. un 25. pantu.
|
|
Adeguamento dell'allegato I al progresso tecnico
|
23. pants
|
|
La Commissione adegua al progresso tecnico i punti 3 e 4 dell'allegato I mediante atti delegati in conformità degli articoli 23, 24 e 25.
|
Deleģēšanas īstenošana
|
|
Articolo 23
|
1. Šīs direktīvas 22. pantā minētās pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir uz pieciem gadiem, sākot no .. []. Komisija sniedz ziņojumu par deleģētajām pilnvarām vēlākais sešus mēnešus pirms minētā piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšanu automātiski pagarina uz tikpat ilgiem laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome to neatsauc saskaņā ar 24. pantu.
|
|
Esercizio della delega
|
2. Neskarot 5. panta 1. punktā minēto termiņu, pilnvaras pieņemt 5. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir līdz 2012. gada 30. jūnijam.
|
|
1. Il potere di adottare gli atti delegati di cui all'articolo 22 è conferito alla Commissione per un periodo di cinque anni a decorrere dal … []. La Commissione presenta una relazione sui poteri delegati non oltre sei mesi prima della scadenza del periodo di cinque anni. La delega di poteri è automaticamente prorogata per periodi di identica durata, tranne in caso di revoca da parte del Parlamento europeo o del Consiglio ai sensi dell'articolo 24.
|
3. Līdzko Komisija ir pieņēmusi deleģēto aktu, tā par to vienlaikus paziņo Eiropas Parlamentam un Padomei.
|
|
2. Fatto salvo il termine di cui all'articolo 5, paragrafo 1, il potere di adottare gli atti delegati di cui all'articolo 5 è conferito alla Commissione fino al 30 giugno 2012.
|
4. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot 24. un 25. panta noteikumus.
|
|
3. Non appena adotta un atto delegato, la Commissione lo notifica simultaneamente al Parlamento europeo e al Consiglio.
|
24. pants
|
|
4. Il potere conferito alla Commissione di adottare atti delegati è soggetto alle condizioni stabilite dagli articoli 24 e 25.
|
Deleģēšanas atsaukšana
|
|
Articolo 24
|
1. Eiropas Parlaments vai Padome var atsaukt 5. un 20. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu.
|
|
Revoca della delega
|
2. Iestāde, kura ir uzsākusi iekšējo procedūru, lai pieņemtu lēmumu, vai tā paredz atsaukt pilnvaru deleģēšanu, cenšas informēt otru iestādi un Komisiju pietiekamu laiku pirms galīgā lēmuma pieņemšanas, norādot, kuras deleģētās pilnvaras varētu tikt atsauktas, kā arī šīs atsaukšanas iespējamos iemeslus.
|
|
1. La delega di poteri di cui agli articoli 5 e 22 può essere revocata dal Parlamento europeo o dal Consiglio.
|
3. Lēmums par atsaukšanu izbeidz attiecīgajā lēmumā minēto pilnvaru deleģēšanu. Tas stājas spēkā tūlītēji vai vēlākā datumā, kas norādīts lēmumā. Tas neietekmē jau spēkā esošo deleģēto aktu spēkā esamību. Lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
|
|
2. L'istituzione che ha avviato una procedura interna per decidere l'eventuale revoca della delega di poteri si adopera per informarne l'altra istituzione e la Commissione entro un periodo ragionevole prima di prendere la decisione definitiva, specificando i poteri delegati che potrebbero essere oggetto di revoca e gli eventuali motivi della revoca.
|
25. pants
|
|
3. La decisione di revoca pone fine alla delega dei poteri specificati nella decisione medesima. Gli effetti della decisione decorrono immediatamente o a una data successiva ivi precisata. La decisione di revoca non incide sulla validità degli atti delegati già in vigore. Essa è pubblicata nella Gazzetta ufficiale dell'Unione europea.
|
Iebildumi pret deleģētiem aktiem
|
|
Articolo 25
|
1. Eiropas Parlaments vai Padome var paust iebildumus pret deleģētu aktu divu mēnešu laikā no paziņošanas dienas.
|
|
Obiezioni agli atti delegati
|
Pamatojoties uz Eiropas Parlamenta vai Padomes ierosinājumu, minēto termiņu var pagarināt par diviem mēnešiem.
|
|
1. Il Parlamento europeo o il Consiglio possono sollevare obiezioni all'atto delegato entro due mesi dalla data di notifica.
|
2. Ja pēc minētā termiņa ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav pauduši iebildumus pret deleģēto aktu, to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, un deleģētais akts stājas spēkā dienā, kas noteikta minētajā aktā.
|
|
Su iniziativa del Parlamento europeo o del Consiglio, detto termine è prorogato di due mesi.
|
Deleģēto aktu var publicēt Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, un tas var stāties spēkā pirms minētā termiņa beigām, ja Eiropas Parlaments un Padome ir informējuši Komisiju par savu lēmumu nepaust iebildumus.
|
|
2. Se allo scadere di tale termine né il Parlamento europeo né il Consiglio hanno sollevato obiezioni all'atto delegato, esso è pubblicato nella Gazzetta ufficiale dell'Unione europea ed entra in vigore alla data fissata nell'atto medesimo.
|
3. Ja Eiropas Parlaments vai Padome iebilst pret deleģēto aktu, tas nestājas spēkā. Iestāde, kas pauž iebildumus pret deleģēto aktu, norāda šo iebildumu iemeslus.
|
|
L'atto delegato può essere pubblicato nella Gazzetta ufficiale dell'Unione europea ed entrare in vigore prima della scadenza di tale termine se il Parlamento europeo e il Consiglio hanno entrambi informato la Commissione della loro intenzione di non sollevare obiezioni.
|
26. pants
|
|
3. Se il Parlamento europeo o il Consiglio sollevano obiezioni a un atto delegato, quest'ultimo non entra in vigore. L'istituzione che solleva obiezioni all'atto delegato ne illustra le ragioni.
|
Komitejas procedūra
|
|
Articolo 26
|
1. Komisijai palīdz komiteja.
|
|
Procedura di comitato
|
2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 3. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.
|
|
1. La Commissione è assistita da un comitato.
|
27. pants
|
|
2. Nei casi in cui è fatto riferimento al presente paragrafo si applicano gli articoli 3 e 7 della decisione 1999/468/CE, tenendo conto delle disposizioni dell'articolo 8 della stessa.
|
Sankcijas
|
|
Articolo 27
|
Dalībvalstis paredz noteikumus par sankcijām, kas piemērojamas par to valsts tiesību aktu pārkāpumiem, kuri pieņemti atbilstīgi šai direktīvai, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to īstenošanu. Paredzētajām sankcijām ir jābūt iedarbīgām, samērīgām un atturošām. Dalībvalstis, vēlākais, līdz .. [] par šādiem noteikumiem ziņo Komisijai un nekavējoties ziņo tai par jebkuriem turpmākiem grozījumiem, kas tos skar.
|
|
Sanzioni
|
28. pants
|
|
Gli Stati membri stabiliscono le norme sulle sanzioni applicabili alle violazioni delle disposizioni nazionali adottate in forza della presente direttiva e adottano tutte le misure necessarie a garantirne l'attuazione. Le sanzioni previste devono essere effettive, proporzionate e dissuasive. Gli Stati membri notificano dette disposizioni alla Commissione entro e non oltre il … [] e la informano senza indugio di eventuali successive modifiche delle stesse.
|
Transponēšana
|
|
Articolo 28
|
1. Dalībvalstis, vēlākais, līdz .. [] pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu 2. līdz 18. panta, kā arī 20. un 27. panta prasības.
|
|
Recepimento
|
Dalībvalstis, vēlākais, no .. [] piemēro minētos tiesību aktus tiktāl, ciktāl tie attiecas uz 2., 3., 9., 11., 12., 13., 17., 18., 20. un 27. pantu.
|
|
1. Gli Stati membri adottano e pubblicano, entro e non oltre il … [], le disposizioni legislative, regolamentari e amministrative necessarie per conformarsi agli articoli da 2 a 18 e agli articoli 20 e 27.
|
Šīs direktīvas 4., 5., 6., 7., 8., 14., 15. un 16. pantu tās piemēro vēlākais no .. [] attiecībā uz ēkām, kurās atrodas valsts iestādes, un vēlākais no .. [] attiecībā uz citām ēkām.
|
|
Essi applicano le disposizioni relative agli articoli 2, 3, 9, 11, 12, 13, 17, 18, 20 e 27 al più tardi a decorrere dal … [].
|
Tās var līdz 2015. gada 31. decembrim atlikt 12. panta 1. un 2. punkta piemērošanu atsevišķām ēkas daļām, kas ir izīrētas. Tomēr tāpēc neizdod mazāk sertifikātu, nekā tas būtu noticis, ja attiecīgajā dalībvalstī piemērotu Direktīvu 2002/91/EK.
|
|
Essi applicano le disposizioni relative agli articoli 4, 5, 6, 7, 8, 14, 15 e 16 agli edifici occupati da enti pubblici al più tardi a decorrere dal … [] e agli altri edifici al più tardi a decorrere dal … [].
|
Kad dalībvalstis pieņem šos pasākumus, tajos iekļauj atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Tajos arī iekļauj norādi, ka atsauces uz Direktīvu 2002/91/EK esošajos normatīvajos un administratīvajos aktos uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāmas šādas atsauces un kā formulējama minētā norāde.
|
|
Essi possono rinviare fino al 31 dicembre 2015 l'applicazione dell'articolo 12, paragrafi 1 e 2, a singole unità immobiliari in locazione. Ciò non comporta, tuttavia, che nello Stato membro interessato si rilasci un minor numero di certificati rispetto a quello che sarebbe stato rilasciato a norma della direttiva 2002/91/CE.
|
2. Dalībvalstis paziņo Komisijai to tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.
|
|
Quando gli Stati membri adottano tali misure, queste contengono un riferimento alla presente direttiva o sono corredate di un siffatto riferimento all'atto della pubblicazione ufficiale. Esse recano altresì l'indicazione che i riferimenti alla direttiva 2002/91/CE contenuti nelle disposizioni legislative, regolamentari e amministrative vigenti devono essere intesi come riferimenti fatti alla presente direttiva. Le modalità di tale riferimento nonché la forma redazionale di tale indicazione sono decise dagli Stati membri.
|
29. pants
|
|
2. Gli Stati membri comunicano alla Commissione il testo delle disposizioni essenziali di diritto interno che essi adottano nel settore disciplinato dalla presente direttiva.
|
Atcelšana
|
|
Articolo 29
|
Ar šo Direktīvu 2002/91/EK, kurā grozījumi izdarīti ar regulu, kas norādīta IV pielikuma A daļā, atceļ no 2012. gada 1. februāra, neskarot dalībvalstu pienākumus attiecībā uz termiņiem, kad tām IV pielikuma B daļā norādītās direktīvas jātransponē savos tiesību aktos un jāpiemēro.
|
|
Abrogazione
|
Atsauces uz Direktīvu 2002/91/EK uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu, un tās lasa saskaņā ar atbilstības tabulu V pielikumā.
|
|
La direttiva 2002/91/CE, modificata dal regolamento indicato nell'allegato IV, parte A, è abrogata con effetto dal 1o febbraio 2012, fatti salvi gli obblighi degli Stati membri relativi ai termini di recepimento nel diritto nazionale e di applicazione della direttiva di cui all'allegato IV, parte B.
|
30. pants
|
|
I riferimenti alla direttiva 2002/91/CE si intendono fatti alla presente direttiva e si leggono secondo la tavola di concordanza di cui all'allegato V.
|
Stāšanās spēkā
|
|
Articolo 30
|
Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
|
|
Entrata in vigore
|
31. pants
|
|
La presente direttiva entra in vigore il ventesimo giorno successivo alla pubblicazione nella Gazzetta ufficiale dell'Unione europea.
|
Adresāti
|
|
Articolo 31
|
Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.
|
|
Destinatari
|
|
|
Gli Stati membri sono destinatari della presente direttiva.
|
.., ..
|
|
|
Eiropas Parlamenta vārdā –
|
|
Fatto a, il ….
|
priekšsēdētājs
|
|
Per il Parlamento europeo
|
..
|
|
Il presidente
|
Padomes vārdā –
|
|
…
|
priekšsēdētājs
|
|
Per il Consiglio
|
..
|
|
Il presidente
|
[1] OV C 277, 17.11.2009., 75. lpp.
|
|
…
|
[2] OV C 200, 25.8.2009., 41. lpp.
|
|
[1] GU C 277 del 17.11.2009, pag. 75.
|
[3] Eiropas Parlamenta 2009. gada 23. aprīļa nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta), Padomes .. pirmā lasījuma nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta), Eiropas Parlamenta .. nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes .. lēmums.
|
|
[2] GU C 200 del 25.8.2009, pag. 41.
|
[4] OV L 1, 4.1.2003., 65. lpp.
|
|
[3] Posizione del Parlamento europeo del 23 aprile 2009 (non ancora pubblicata nella Gazzetta ufficiale), posizione del Consiglio in prima lettura del … (non ancora pubblicata nella Gazzetta ufficiale), posizione del Parlamento europeo del … (non ancora pubblicata nella Gazzetta ufficiale) e decisione del Consiglio del …
|
[5] Skat. IV pielikuma A daļu.
|
|
[4] GU L 1 del 4.1.2003, pag. 65.
|
[6] OV L 140, 5.6.2009., 136. lpp.
|
|
[5] Cfr. allegato IV, parte A.
|
[7] OV L 140, 5.6.2009., 16. lpp.
|
|
[6] GU L 140 del 5.6.2009, pag. 136.
|
[8] OV L 285, 31.10.2009., 10. lpp.
|
|
[7] GU L 140 del 5.6.2009, pag. 16.
|
[] Sk. šī Oficiālā Vēstneša 17. lpp.
|
|
[8] GU L 285 del 31.10.2009, pag. 10.
|
[10] OV L 210, 31.7.2006., 1. lpp.
|
|
[] Cfr. la pagina 17 della presente Gazzetta ufficiale.
|
[11] OV L 116, 9.5.2009., 18. lpp.
|
|
[10] GU L 210 del 31.7.2006, pag. 1.
|
[12] OV L 114, 27.4.2006., 64. lpp.
|
|
[11] GU L 116 del 9.5.2009, pag. 18.
|
[13] OV L 255, 30.9.2005., 22. lpp.
|
|
[12] GU L 114 del 27.4.2006, pag. 64.
|
[14] OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.
|
|
[13] GU L 255 del 30.9.2005, pag. 22.
|
[15] OV C 321, 31.12.2003., 1. lpp.
|
|
[14] GU L 184 del 17.7.1999, pag. 23.
|
[16] OV L 211, 14.8.2009., 55. lpp.
|
|
[15] GU C 321 del 31.12.2003, pag. 1.
|
[] Piecus gadus pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas.
|
|
[16] GU L 211 del 14.8.2009, pag. 55.
|
[] Piecus gadus pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas.
|
|
[] Cinque anni dall'entrata in vigore della presente direttiva.
|
[19] OV L 161, 14.6.2006., 1. lpp.
|
|
[] Cinque anni dall'entrata in vigore della presente direttiva.
|
[] Lūdzu, ievietojiet šīs direktīvas spēkā stāšanās datumu.
|
|
[19] GU L 161 del 14.6.2006, pag. 1.
|
[] Divus gadus un sešus mēnešus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā.
|
|
[] Si prega di inserire la data di entrata in vigore della presente direttiva.
|
[] Divus gadus pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas.
|
|
[] Due anni e sei mesi dall'entrata in vigore della presente direttiva.
|
[] Divus gadus un sešus mēnešus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā.
|
|
[] Due anni dall'entrata in vigore della presente direttiva.
|
[] Trīs gadus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā.
|
|
[] Due anni e sei mesi dall'entrata in vigore della presente direttiva.
|
--------------------------------------------------
|
|
[] Tre anni dall'entrata in vigore della presente direttiva.
|
I PIELIKUMS
|
|
--------------------------------------------------
|
Kopējs vispārīgais regulējums ēku energoefektivitātes aprēķinam
|
|
ALLEGATO I
|
(minēta 3. pantā)
|
|
Quadro comune generale per il calcolo della prestazione energetica degli edifici
|
1. Ēkas energoefektivitāti nosaka, pamatojoties uz aprēķināto vai faktisko enerģiju, ko gadā patērē, lai izpildītu dažādas vajadzības, kas saistītas ar tās tipisku lietošanu, un tā atspoguļo apkures siltumenerģijas pieprasījumu un dzesēšanas siltumenerģijas pieprasījumu (enerģija, kas vajadzīga, lai novērstu pārkaršanu), lai uzturētu ēkai paredzētos temperatūras apstākļus un mājsaimniecības vajadzības pēc karstā ūdens.
|
|
(di cui all'articolo 3)
|
2. Ēkas energoefektivitāti izsaka pārredzamā veidā, un tajā ietver energoefektivitātes rādītāju un skaitlisku norādi par primārās enerģijas izmantošanu, pamatojoties uz katra enerģijas nesēja primārās enerģijas faktoriem, kā pamatā var būt valsts vai reģionālās vidēji aprēķinātās gada vērtības vai konkrēta vērtība ražošanai uz vietas.
|
|
1. La prestazione energetica di un edificio è determinata sulla base della quantità di energia, reale o calcolata, consumata annualmente per soddisfare le varie esigenze legate ad un uso normale dell'edificio e corrisponde al fabbisogno energetico per il riscaldamento e il raffrescamento (energia necessaria per evitare un surriscaldamento) che consente di mantenere la temperatura desiderata dell'edificio e coprire il fabbisogno di acqua calda nel settore domestico.
|
Ēku energoefektivitātes aprēķina metodoloģijā būtu jāņem vērā Eiropas standartus, un tā atbilst attiecīgiem Savienības tiesību aktiem, tostarp Direktīvai 2009/28/EK.
|
|
2. La prestazione energetica di un edificio è espressa in modo chiaro e comprende anche un indicatore di prestazione energetica e un indicatore numerico del consumo di energia primaria, basato su fattori di energia primaria per vettore energetico, eventualmente basati su medie ponderate annuali nazionali o regionali o un valore specifico per la produzione in loco.
|
3. Metodoloģiju nosaka, ņemot vērā vismaz šādus aspektus:
|
|
La metodologia di calcolo della prestazione energetica degli edifici dovrebbe tener conto delle norme europee ed essere coerente con la pertinente legislazione dell'Unione, compresa la direttiva 2009/28/CE.
|
a) šādi faktiskie ēkas siltuma rādītāji (tostarp tās iekšējās šķērssienas):
|
|
3. Ai fini della determinazione della metodologia di calcolo si deve tener conto almeno dei seguenti aspetti:
|
i) siltumvadītspēja;
|
|
a) le seguenti caratteristiche termiche effettive dell'edificio, comprese le sue divisioni interne:
|
ii) izolācija;
|
|
i) capacità termica;
|
iii) pasīvā apkure;
|
|
ii) isolamento;
|
iv) dzesēšanas elementi; un
|
|
iii) riscaldamento passivo;
|
v) termiskie tilti;
|
|
iv) elementi di raffrescamento; e
|
b) apkures iekārtas un apgāde ar karsto ūdeni, tostarp to siltumizolācijas rādītāji;
|
|
v) ponti termici;
|
c) gaisa kondicionēšanas ierīces;
|
|
b) impianto di riscaldamento e di produzione di acqua calda, comprese le relative caratteristiche di isolamento;
|
d) dabīgā un mehāniskā ventilācija, kas var ietvert gaisnecaurlaidību;
|
|
c) impianti di condizionamento d'aria;
|
e) iebūvētās apgaismes iekārtas (galvenokārt sektorā, kurā ietilpst ēkas, kas nav dzīvojamās ēkas);
|
|
d) ventilazione naturale e meccanica, compresa eventualmente l'ermeticità all'aria;
|
f) ēkas projekts, atrašanās vieta un orientācija, tostarp āra klimats;
|
|
e) impianto di illuminazione incorporato (principalmente per il settore non residenziale);
|
g) pasīvas solārās sistēmas un aizsardzība pret sauli;
|
|
f) progettazione, posizione e orientamento dell'edificio, compreso il clima esterno;
|
h) telpu mikroklimatiskie nosacījumi, tostarp projektētie;
|
|
g) sistemi solari passivi e protezione solare;
|
i) iekšējās slodzes.
|
|
h) condizioni climatiche interne, incluso il clima degli ambienti interni progettato;
|
4. Aprēķinā vajadzības gadījumā ņem vērā šādus pozitīvas ietekmes elementus:
|
|
i) carichi interni.
|
a) vietējie saules iedarbības apstākļi, aktīvas solārās sistēmas un citas siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanas sistēmas, kuru pamatā ir atjaunojamie enerģijas avoti;
|
|
4. Il calcolo deve tener conto, se del caso, dei vantaggi insiti nelle seguenti opzioni:
|
b) elektroenerģija, kas iegūta koģenerācijas procesā;
|
|
a) condizioni locali di esposizione al sole, sistemi solari attivi ed altri impianti di generazione di calore ed elettricità a partire da energia da fonti rinnovabili;
|
c) centralizētas vai kopīgas apkures un dzesēšanas sistēmas;
|
|
b) sistemi di cogenerazione dell'elettricità;
|
d) dabiskais apgaismojums.
|
|
c) impianti di teleriscaldamento e teleraffrescamento urbano o collettivo;
|
5. Piemērojot šo aprēķinu, ēkas būtu atbilstīgi jāklasificē šādās kategorijās:
|
|
d) illuminazione naturale.
|
a) dažāda tipa vienģimenes mājas;
|
|
5. Ai fini del calcolo gli edifici dovrebbero essere classificati adeguatamente secondo le seguenti categorie:
|
b) daudzdzīvokļu mājas;
|
|
a) abitazioni monofamiliari di diverso tipo;
|
c) biroji;
|
|
b) condomini (di appartamenti);
|
d) izglītības iestāžu ēkas;
|
|
c) uffici;
|
e) slimnīcas;
|
|
d) strutture scolastiche;
|
f) viesnīcas un restorāni;
|
|
e) ospedali;
|
g) sporta iestāžu ēkas;
|
|
f) alberghi e ristoranti;
|
h) vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības pakalpojumu ēkas;
|
|
g) impianti sportivi;
|
i) citu tipu enerģijas patērētājas ēkas.
|
|
h) esercizi commerciali per la vendita all'ingrosso o al dettaglio;
|
--------------------------------------------------
|
|
i) altri tipi di fabbricati impieganti energia.
|
II PIELIKUMS
|
|
--------------------------------------------------
|
Neatkarīgas kontroles sistēmas, ko izmanto energoefektivitātes sertifikātiem un inspekcijas ziņojumiem
|
|
ALLEGATO II
|
1. Kompetentās iestādes vai iestādes, kurām kompetentās iestādes ir deleģējušas pienākumu īstenot neatkarīgās kontroles sistēmas, nejaušas izlases veidā atlasa vismaz statistiski būtisku procentuālu daudzumu no visiem gadā izdotajiem energoefektivitātes sertifikātiem un šos sertifikātus verificē.
|
|
Sistemi di controllo indipendenti per i certificati di prestazione energetica e i rapporti di ispezione
|
Verifikācijas pamatā ir turpmāk minētās iespējas vai līdzvērtīgi pasākumi:
|
|
1. Le autorità competenti o gli organismi da esse delegati per l'attuazione del sistema di controllo indipendente selezionano in modo casuale e sottopongono a verifica almeno una percentuale statisticamente significativa di tutti i certificati di prestazione energetica rilasciati nel corso di un anno.
|
a) to datu, kurus izmantoja, lai izsniegtu ēkas energoefektivitātes sertifikātu, un sertifikātā norādīto rezultātu derīguma pārbaude;
|
|
La verifica si basa sulle opzioni indicate qui di seguito o su misure equivalenti:
|
b) datu pārbaude un energoefektivitātes sertifikātā norādīto rezultātu, tostarp sniegto ieteikumu verifikācija;
|
|
a) controllo della validità dei dati utilizzati ai fini della certificazione energetica dell'edificio e dei risultati riportati nel certificato di prestazione energetica;
|
c) tādu datu pilnīga pārbaude, kurus izmantoja, lai izsniegtu ēkas energoefektivitātes sertifikātu, pilnīga sertifikātā norādīto rezultātu, tostarp sniegto ieteikumu verifikācija, un ēkas apmeklējums uz vietas, ja iespējams, lai pārbaudītu atbilstību starp energoefektivitātes sertifikātā sniegtajām specifikācijām un sertificēto ēku.
|
|
b) controllo dei dati e verifica dei risultati riportati nel certificato di prestazione energetica, comprese le raccomandazioni formulate;
|
2. Kompetentās iestādes vai struktūras, kam kompetentās iestādes ir deleģējušas atbildību par neatkarīgās kontroles sistēmas ieviešanu, nejaušas izlases veidā atlasa vismaz statistiski būtisku procentuālu daudzumu no visiem gadā izdotajiem inspekcijas ziņojumiem un šos ziņojumus verificē.
|
|
c) controllo esaustivo dei dati utilizzati ai fini della certificazione energetica dell'edificio, verifica esaustiva dei risultati riportati nel certificato, comprese le raccomandazioni formulate, e visita in loco dell'edificio, ove possibile, per verificare la corrispondenza tra le specifiche indicate nel certificato di prestazione energetica e l'edificio certificato.
|
--------------------------------------------------
|
|
2. Le autorità competenti o gli organismi da esse delegati per l'attuazione del sistema di controllo indipendente selezionano in modo casuale e sottopongono a verifica almeno una percentuale statisticamente significativa di tutti i rapporti di ispezione rilasciati nel corso di un anno.
|
III PIELIKUMS
|
|
--------------------------------------------------
|
Salīdzinošās metodoloģijas sistēma, lai apzinātu izmaksu ziņā optimālu energoefektivitātes prasību līmeni ēkām un būves elementiem
|
|
ALLEGATO III
|
Salīdzinošās metodoloģijas sistēma dod iespēju dalībvalstīm noteikt ēku un būves elementu energoefektivitāti un ar energoefektivitāti saistītu pasākumu ekonomiskos aspektus, un sasaistīt tos, lai noteiktu izmaksu ziņā optimālu līmeni.
|
|
Quadro metodologico comparativo ai fini dell'individuazione dei livelli ottimali in funzione dei costi dei requisiti di prestazione energetica per edifici ed elementi edilizi
|
Salīdzinošās metodoloģijas sistēmu papildina pamatnostādnes par to, kā šo sistēmu piemērot, lai aprēķinātu izmaksu ziņā optimālos energoefektivitātes līmeņus.
|
|
Il quadro metodologico comparativo consente agli Stati membri di determinare la prestazione energetica di edifici ed elementi edilizi e gli aspetti economici delle misure legate alla prestazione energetica, e di collegarli al fine di individuare il livello ottimale in funzione dei costi.
|
Ar salīdzinošās metodoloģijas sistēmu ir iespējams ņemt vērā izmantošanas modeļus, āra klimatiskos apstākļus, ieguldījuma izmaksas, ēkas kategoriju, apkopes un ekspluatācijas izmaksas (tostarp enerģijas izmaksas un ietaupījumus), attiecīgā gadījumā – ieguvumus no saražotās enerģijas un likvidēšanas izmaksas. Tās pamatā vajadzētu būt attiecīgiem Eiropas standartiem saistībā ar šo direktīvu.
|
|
Il quadro metodologico comparativo è corredato di orientamenti per la sua applicazione nel calcolo dei livelli di rendimento ottimali in funzione dei costi.
|
Komisija sniedz arī:
|
|
Il quadro metodologico comparativo consente di prendere in considerazione modelli di consumo, condizioni climatiche esterne, costi di investimento, categoria edilizia, costi di manutenzione e di funzionamento (compresi i costi e il risparmio energetici), eventuali utili derivanti dalla produzione di energia e eventuali costi di smaltimento. Esso dovrebbe basarsi sulle pertinenti norme europee che fanno riferimento alla presente direttiva.
|
- pamatnostādnes, ar ko papildina salīdzinošās metodoloģijas sistēmu; minētās pamatnostādnes palīdz dalībvalstīm veikt turpmāk izklāstītās darbības;
|
|
Inoltre, la Commissione fornisce:
|
- informāciju par aplēstām enerģijas cenu ilgtermiņa tendencēm.
|
|
- orientamenti per accompagnare il quadro metodologico comparativo, volti a consentire agli Stati membri di intraprendere le misure elencate in appresso;
|
Lai dalībvalstis piemērotu salīdzinošās metodoloģijas sistēmu, dalībvalstu līmenī nosaka vispārējus nosacījumus, ko izsaka parametros.
|
|
- informazioni su una stima dell'evoluzione dei prezzi dell'energia nel lungo periodo.
|
Salīdzinošās metodoloģijas sistēma no dalībvalstīm prasa:
|
|
Ai fini dell'applicazione del quadro metodologico comparativo da parte degli Stati membri, sono stabilite a livello di Stato membro condizioni generali, espresse da parametri.
|
- noteikt references ēkas, kurām ir raksturīgas funkcijas un ģeogrāfiskais novietojums, tostarp telpu mikroklimats un āra klimatiskie apstākļi. References ēkas nosaka gan jaunbūvēm, gan esošām dzīvojamām un nedzīvojamām ēkām;
|
|
Il quadro metodologico comparativo richiede che gli Stati membri:
|
- noteikt attiecībā uz references ēkām novērtējamos energoefektivitātes pasākumus. Tie var būt pasākumi atsevišķām ēkām kopumā, atsevišķiem būves elementiem vai būves elementu apvienojumam;
|
|
- definiscano edifici di riferimento caratterizzati dalla loro funzionalità e posizione geografica, comprese le condizioni climatiche interne ed esterne, e rappresentativi di dette caratteristiche. Gli edifici di riferimento includono edifici residenziali e non residenziali, sia di nuova costruzione che già esistenti;
|
- novērtēt galīgās un primārās enerģijas vajadzības references ēkām un references ēkām ar piemērotiem noteiktajiem energoefektivitātes pasākumiem;
|
|
- definiscano le misure di efficienza energetica da valutare per gli edifici di riferimento. Può trattarsi di misure per singoli edifici nel loro insieme, per singoli elementi edilizi o una combinazione di elementi edilizi;
|
- aprēķināt izmaksas (t. i., pašreizējo neto vērtību) gaidāmajā kalpošanas laikā energoefektivitātes pasākumiem (kā minēts otrajā ievilkumā), ko piemēro references ēkām (kā minēts pirmajā ievilkumā), piemērojot salīdzinošās metodoloģijas sistēmas principus.
|
|
- valutino il fabbisogno di energia finale e primaria degli edifici di riferimento e degli edifici di riferimento in un contesto di applicazione delle misure di efficienza energetica definite;
|
Aprēķinot energoefektivitātes pasākumu izmaksas gaidāmajā kalpošanas laikā, dalībvalstis novērtē dažādo minimālo energoefektivitātes prasību līmeņu rentabilitāti. Tas dod iespēju noteikt izmaksu ziņā optimālus energoefektivitātes prasību līmeņus.
|
|
- calcolino i costi (ossia il valore attuale netto) delle misure di efficienza energetica (di cui al secondo trattino) durante il ciclo di vita economica atteso applicate agli edifici di riferimento (di cui al primo trattino) ricorrendo ai principi del quadro metodologico comparativo.
|
--------------------------------------------------
|
|
Dal calcolo dei costi delle misure di efficienza energetica durante il ciclo di vita economica atteso, gli Stati membri valutano l'efficacia in termini di costi dei vari livelli di requisiti minimi di prestazione energetica. Ciò consentirà di determinare i livelli ottimali in funzione dei costi dei requisiti di prestazione energetica.
|
IV PIELIKUMS
|
|
--------------------------------------------------
|
A DAĻA
|
|
ALLEGATO IV
|
Atceltā direktīva ar turpmāku grozījumu
|
|
PARTE A
|
(minēts 29. pantā)
|
|
Direttiva abrogata e sua modificazione successiva
|
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/91/EK (OV L 1, 4.1.2003., 65. lpp.) | |
|
|
(di cui all'articolo 29)
|
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1137/2008 (OV L 311, 21.11.2008., 1. lpp.) | tikai pielikuma 9.9. punkts |
|
|
Direttiva 2002/91/CE del Parlamento europeo e del Consiglio (GU L 1 del 4.1.2003, pag. 65) | |
|
B DAĻA
|
|
Regolamento n. 1137/2008 del Parlamento europeo e del Consiglio (GU L 311 del 21.11.2008, pag. 1) | unicamente il punto 9.9 dell'allegato |
|
Termiņi transponēšanai valstu tiesību aktos un piemērošanai
|
|
PARTE B
|
(minēti 29. pantā)
|
|
Termini di recepimento nel diritto nazionale e di applicazione
|
Direktīva | Termiņš transponēšanai | Piemērošanas datums |
|
|
(di cui all'articolo 29)
|
2002/91/EK | 2006. gada 4. janvāris | 2009. gada 4. janvāris tikai attiecībā uz 7., 8. un 9. pantu |
|
|
Direttiva | Termine di recepimento | Data di applicazione |
|
--------------------------------------------------
|
|
2002/91/CE | 4 gennaio 2006 | 4 gennaio 2009 unicamente per gli articoli 7, 8 e 9 |
|
V PIELIKUMS
|
|
--------------------------------------------------
|
Atbilstības tabula
|
|
ALLEGATO V
|
Direktīva 2002/91/EK | Šī direktīva |
|
|
Tavola di concordanza
|
1. pants | 1. pants |
|
|
Direttiva 2002/91/CE | Presente direttiva |
|
2. panta 1. punkts | 2. panta 1. punkts |
|
|
Articolo 1 | Articolo 1 |
|
— | 2. panta 2. un 3. punkts |
|
|
Articolo 2, punto 1 | Articolo 2, punto 1 |
|
2. panta 2. punkts | 2. panta 4. punkts un I pielikums |
|
|
— | Articolo 2, punti 2 e 3 |
|
— | 2. panta 5., 6., 7., 8., 9., 10. un 11. punkts |
|
|
Articolo 2, punto 2 | Articolo 2, punto 4, e allegato I |
|
2. panta 3. punkts | 2. panta 12. punkts |
|
|
— | Articolo 2, punti 5, 6, 7, 8, 9, 10 e 11 |
|
2. panta 4. punkts | 2. panta 13. punkts |
|
|
Articolo 2, punto 3 | Articolo 2, punto 12 |
|
— | 2. panta 14. punkts |
|
|
Articolo 2, punto 4 | Articolo 2, punto 13 |
|
2. panta 5. punkts | 2. panta 15. punkts |
|
|
— | Articolo 2, punto 14 |
|
2. panta 6. punkts | 2. panta 16. punkts |
|
|
Articolo 2, punto 5 | Articolo 2, punto 15 |
|
2. panta 7. punkts | 2. panta 17. punkts |
|
|
Articolo 2, punto 6 | Articolo 2, punto 16 |
|
2. panta 8. punkts | 2. panta 18. punkts |
|
|
Articolo 2, punto 7 | Articolo 2, punto 17 |
|
— | 2. panta 19. punkts |
|
|
Articolo 2, punto 8 | Articolo 2, punto 18 |
|
3. pants | 3. pants un I pielikums |
|
|
— | Articolo 2, punto 19 |
|
4. panta 1. punkts | 4. panta 1. punkts |
|
|
Articolo 3 | Articolo 3 e allegato I |
|
4. panta 2. punkts | — |
|
|
Articolo 4, paragrafo 1 | Articolo 4, paragrafo 1 |
|
4. panta 3. punkts | 4. panta 2. punkts |
|
|
Articolo 4, paragrafo 2 | — |
|
— | 5. pants |
|
|
Articolo 4, paragrafo 3 | Articolo 4, paragrafo 2 |
|
5. pants | 6. panta 1. punkts |
|
|
— | Articolo 5 |
|
— | 6. panta 2. un 3. punkts |
|
|
Articolo 5 | Articolo 6, paragrafo 1 |
|
6. pants | 7. pants |
|
|
— | Articolo 6, paragrafi 2 e 3 |
|
— | 8., 9. un 10. pants |
|
|
Articolo 6 | Articolo 7 |
|
7. panta 1. punkta pirmā daļa | 11. panta 8. punkts un12. panta 2. punkts |
|
|
— | Articoli 8, 9 e 10 |
|
7. panta 1. punkta otrā daļa | 11. panta 6. punkts |
|
|
Articolo 7, paragrafo 1, primo comma | Articolo 11, paragrafo 8, e articolo 12, paragrafo 2 |
|
7. panta 1. punkta trešā daļa | 12. panta 6. punkts |
|
|
Articolo 7, paragrafo 1, secondo comma | Articolo 11, paragrafo 6 |
|
7. panta 2. punkts | 11. panta 1. un 2. punkts |
|
|
Articolo 7, paragrafo 1, terzo comma | Articolo 12, paragrafo 6 |
|
— | 11. panta 3., 4., 5., 7. un 9. punkts |
|
|
Articolo 7, paragrafo 2 | Articolo 11, paragrafi 1 e 2 |
|
7. panta 3. punkts | 13. panta 1. un 3. punkts |
|
|
— | Articolo 11, paragrafi 3, 4, 5, 7 e 9 |
|
— | 13. panta 2. punkts |
|
|
— | Articolo 12, paragrafi 1, 3, 4, 5 e 7 |
|
8. panta a) punkts | 14. panta 1. un 3. punkts |
|
|
Articolo 7, paragrafo 3 | Articolo 13, paragrafi 1 e 3 |
|
— | 14. panta 2. punkts |
|
|
— | Articolo 13, paragrafo 2 |
|
8. panta b) punkts | 14. panta 4. punkts |
|
|
Articolo 8, lettera a) | Articolo 14, paragrafi 1 e 3 |
|
— | 14. panta 5. punkts |
|
|
— | Articolo 14, paragrafo 2 |
|
9. pants | 15. panta 1. punkts |
|
|
Articolo 8, lettera b) | Articolo 14, paragrafo 4 |
|
— | 15. panta 2., 3., 4. un 5. punkts |
|
|
— | Articolo 14, paragrafo 5 |
|
— | 16. pants |
|
|
Articolo 9 | Articolo 15, paragrafo 1 |
|
10. pants | 17. pants |
|
|
— | Articolo 15, paragrafi 2, 3, 4 e 5 |
|
— | 18. pants |
|
|
— | Articolo 16 |
|
11. panta ievadfrāze | 19. pants |
|
|
Articolo 10 | Articolo 17 |
|
11. panta a) un b) punkts | — |
|
|
— | Articolo 18 |
|
12. pants | 20. panta 1. punkts un 20. panta 2. punkta otrā daļa |
|
|
Articolo 11, frase introduttiva | Articolo 19 |
|
— | 20. panta 2. punkta pirmā daļa un 20. panta 3. un 4. punkts |
|
|
Articolo 11, lettere a) e b) | — |
|
— | 21. pants |
|
|
Articolo 12 | Articolo 20, paragrafo 1, e articolo 20, paragrafo 2, secondo comma |
|
13. pants | 22. pants |
|
|
— | Articolo 20, paragrafo 2, primo comma, e articolo 20, paragrafi 3 e 4 |
|
| 23., 24. un 25. pants |
|
|
— | Articolo 21 |
|
14. panta 1. punkts | 26. panta 1. punkts |
|
|
Articolo 13 | Articolo 22 |
|
14. panta 2. un 3. punkts | — |
|
|
| Articoli 23, 24 e 25 |
|
— | 26. panta 2. un 3. punkts |
|
|
Articolo 14, paragrafo 1 | Articolo 26, paragrafo 1 |
|
— | 27. pants |
|
|
Articolo 14, paragrafi 2 e 3 | — |
|
15. panta 1. punkts | 28. pants |
|
|
— | Articolo 26, paragrafi 2 e 3 |
|
15. panta 2. punkts | — |
|
|
— | Articolo 27 |
|
— | 29. pants |
|
|
Articolo 15, paragrafo 1 | Articolo 28 |
|
16. pants | 30. pants |
|
|
Articolo 15, paragrafo 2 | — |
|
17. pants | 31. pants |
|
|
— | Articolo 29 |
|
Pielikums | I pielikums |
|
|
Articolo 16 | Articolo 30 |
|
— | II līdz V pielikums |
|
|
Articolo 17 | Articolo 31 |
|
--------------------------------------------------
|
|
Allegato | Allegato I |
|
Padomes paskaidrojuma raksts
|
|
— | Allegati da II a V |
|
I. IEVADS
|
|
--------------------------------------------------
|
1. Eiropas Komisija 2008. gada 19. novembrī minēto priekšlikumu iesniedza Padomei un Eiropas Parlamentam [1].
|
|
Motivazione del consiglio
|
2. Eiropas Parlaments sniedza atzinumu pirmajā lasījumā 2009. gada 23. aprīlī, pieņemot 107 grozījumus [2].
|
|
I. INTRODUZIONE
|
3. Reģionu komiteja sniedza atzinumu 2009. gada 21. aprīlī.
|
|
1. Il 19 novembre 2008 la Commissione europea ha presentato al Consiglio e al Parlamento europeo la proposta in oggetto [1].
|
4. Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja sniedza atzinumu 2009. gada 14. maijā [3].
|
|
2. Il Parlamento europeo ha adottato il suo parere in prima lettura il 23 aprile 2009, approvando 107 emendamenti [2].
|
5. Padome 2010. gada 14.aprīlī pieņēma savu nostāju pirmajā lasījumā saskaņā ar LESD 294. pantu.
|
|
3. Il Comitato delle regioni ha adottato il suo parere il 21 aprile 2009.
|
II. PRIEKŠLIKUMA MĒRĶIS
|
|
4. Il Comitato economico e sociale europeo ha adottato il suo parere il 14 maggio 2009 [3].
|
Šis priekšlikums līdzās diviem citiem priekšlikumiem [4] ir daļa no energoefektivitātes tiesību aktu kopuma, ar ko Komisija nāca klajā 2008. gada novembrī.
|
|
5. In data 14 aprile 2010 il Consiglio ha adottato la sua posizione in prima lettura in conformità dell'articolo 294 del TFUE.
|
Ar šo priekšlikumu ir paredzēts turpināt palielināt ēku energoefektivitāti ES, ņemot vērā ES klimata/enerģētikas politikas 2020. gada mērķus attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu emisijām, to energoresursu daļu, kurus iegūst no atjaunojamu energoresursu avotiem, un energoresursu taupīšanu, kā arī ES pāreju uz zemu oglekļa dioksīda emisiju ekonomiku. Tāpēc priekšlikuma mērķis ir precizēt, stiprināt un paplašināt spēkā esošās Direktīvas 2002/91/EK darbības jomu, ka arī samazināt ievērojamās atšķirības dažādu dalībvalstu praksē šajā nozarē. Tās noteikumi attiecas uz dažādiem reglamentējošiem un uz informāciju balstītiem instrumentiem, un tie aptver jaunbūvju un pastāvošu ēku, dzīvojamu un nedzīvojamu ēku vajadzības pēc enerģijas telpu apkurei un karstā ūdens sildīšanai, dzesēšanai, ventilācijai un apgaismojumam.
|
|
II. OBIETTIVO DELLA PROPOSTA
|
III. PIRMAJĀ LASĪJUMĀ PIEŅEMTĀS NOSTĀJAS ANALĪZE
|
|
Assieme ad altre due proposte [4] la proposta in oggetto fa parte del pacchetto sull'efficienza energetica presentato dalla Commissione nel novembre 2008.
|
1. Ņemot vērā stingro grafiku, kas vajadzīgs, lai saskaņā ar Eiropadomes pausto aicinājumu sasniegtu drīzu vienošanos par šo priekšlikumu, Padome jau sākumā bija iecerējusi sākt darbu, apzinot priekšlikuma elementus, kas būtu pieņemami gan Parlamentam, gan Padomei, nevis izstrādāt pilnīgu Padomes nostāju pirms sarunu sākšanas ar Parlamentu. Lai nodrošinātu ātru darba virzību, vienlaikus ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību spēkā stāšanās datumu, tika panākta vienošanās darbu sadalīt divos posmos:
|
|
La proposta si prefigge di aumentare ulteriormente l'efficienza energetica degli edifici nell'UE, tenendo conto degli obiettivi della politica climatica/energetica dell'UE per il 2020 in termini di emissioni di gas a effetto serra, quota di energia da fonti rinnovabili e risparmi energetici e della sua transizione ad una economia a basse emissioni di carbonio. Scopo della proposta è pertanto quello di chiarire, rafforzare ed ampliare il campo di applicazione della vigente direttiva 2002/91/CE, nonché di ridurre le notevoli differenze tra le pratiche in uso negli Stati membri in tale settore. Le disposizioni in essa contenute riguardano vari strumenti normativi e di tipo informativo e disciplinano la gestione del fabbisogno energetico per il riscaldamento degli ambienti, la produzione di acqua calda, il condizionamento d'aria, la ventilazione e l'illuminazione degli edifici nuovi ed esistenti, residenziali e non residenziali.
|
- panākt vienošanos par direktīvas būtību. Pēc apspriešanās ar EP šo pirmo posmu pabeidza 2009. gada novembrī. Vienošanos 2009. gada 19. novembrī apstiprināja Pastāvīgo pārstāvju komiteja, bet EP Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas (ITRE) līmenī to apstiprināja ar šīs komitejas priekšsēdētāja 2009. gada 30. novembra vēstuli,
|
|
III. ANALISI DELLA POSIZIONE DEL CONSIGLIO IN PRIMA LETTURA
|
- panākt vienošanos par labojumiem, kas vajadzīgi pēc LESD stāšanās spēkā, it īpaši attiecībā uz juridiskā pamata pielāgošanu un komiteju procedūras noteikumiem. Pēc apspriešanās ar EP šo otro posmu pabeidza 2010. gada martā, pēc iespējas vairāk izmantojot horizontālus risinājumus, it īpaši attiecībā uz konsultācijām ar ekspertiem, kā arī EP, Padomes un Komisijas deklarāciju par 290. pantu un Komisijas deklarāciju par darba pārtraukumiem. Šo vienošanos 2010. gada 24. martā apstiprināja Pastāvīgo pārstāvju komiteja, bet EP Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas (ITRE) līmenī to apstiprināja ar šīs komitejas priekšsēdētāja 2010. gada 25. marta vēstuli.
|
|
1. Considerato il calendario rigoroso necessario per raggiungere rapidamente un accordo sulla proposta in questione, come chiesto dal Consiglio europeo, il Consiglio ha cercato sin dall'inizio di individuare gli elementi che sarebbero accettabili sia per il Parlamento europeo che per il Consiglio, invece di redigere una posizione del Consiglio concordata completa prima dell'inizio dei negoziati con il Parlamento europeo. Per compiere rapidi progressi tenendo al tempo stesso conto della data di entrata in vigore del trattato sul funzionamento dell'Unione europea, si è concordato di procedere in due fasi:
|
2. Padomes nostājā ir iekļautas abas minētās vienošanās. Tās galvenie elementi ir šādi:
|
|
- raggiungimento di un accordo sul merito della direttiva. In seguito a consultazioni con il Parlamento europeo la prima fase si è conclusa nel novembre 2009. Tale accordo è stato confermato dal Coreper il 19 novembre 2009 ed a livello della commissione ITRE del PE mediante lettera del suo presidente datata 30 novembre 2009;
|
Noteikumi par finanšu instrumentiem
|
|
- raggiungimento di un accordo sulle modifiche derivanti dall'entrata in vigore del TFUE, in particolare per quanto riguarda l'adeguamento della base giuridica e le disposizioni relative alla comitatologia. In seguito a consultazioni con il Parlamento europeo, questa seconda fase è stata portata a termine nel marzo 2010 basandosi nella misura del possibile su soluzioni orizzontali, in particolare per quanto riguarda la consultazione di esperti, la dichiarazione del Parlamento europeo, del Consiglio e della Commissione sull'articolo 290 e la dichiarazione della Commissione sui periodi di inattività. Tale accordo è stato confermato dal Coreper il 24 marzo 2010 ed a livello della commissione ITRE del PE mediante lettera del suo presidente datata 25 marzo 2010.
|
Priekšlikumā iekļauts jauns pants – 10. pants "Finansiālie stimuli un tirgus šķēršļi" – un jauni apsvērumi, proti, Nr. 18., 19., un 20., lai daudz lielāku uzsvaru liktu uz ēku energoefektivitātes finansēšanas aspektu.
|
|
2. La posizione del Consiglio integra i due accordi di cui sopra. I suoi elementi principali sono:
|
Gandrīz nulles enerģijas patēriņa ēkas
|
|
Disposizioni relative agli strumenti finanziari
|
Tāpat kā citos ES tiesību aktos klimata/enerģētikas jomā priekšlikumā ir iekļauts "2020. gada mērķis" – 9. panta 1. punktā un 9. panta 2. punkta b) apakšpunktā tagad ir noteikts, ka visām jaunām ēkām līdz 2020. gada 31. decembrim ir jābūt gandrīz nulles enerģijas patēriņa ēkām, ka jānosaka starpposma mērķis 2015. gadam un ka ēkām, ko izmanto publiskā sektora iestādes vai kuras tām pieder, ir jābūt gandrīz nulles enerģijas patēriņa ēkām pēc 2018. gada 31. decembra atbilstīgi nostādnei, ka publiskajam sektoram būtu jārāda labs piemērs energoefektivitātes jomā (skat. 23. apsvērumu). Turklāt dalībvalstīm būtu jāizstrādā politika, lai pastāvošās ēkas pārveidotu par gandrīz nulles enerģijas patēriņa ēkām (9. panta 1.a punkts). Tā kā pastāvošu ēku pārveidošana par gandrīz nulles enerģijas patēriņa ēkām bieži ir salīdzinoši dārga un tāpēc var nozīmēt pieejamā ierobežotā finansējuma neefektīvu izmantojumu, Padome nevarēja pieņemt to, ka nosaka saistošus mērķus attiecībā uz pastāvošām ēkām.
|
|
Sono stati introdotti un nuovo articolo 10 "Incentivi finanziari e barriere di mercato" e i nuovi considerando 18, 19 e 20 per dare molta più enfasi all'aspetto del finanziamento dell'efficienza energetica dell'edilizia.
|
Būvelementi
|
|
Edifici a energia quasi zero
|
Ņemot vērā EP ierosinātos grozījumus, priekšlikuma darbības joma ir paplašināta, lai iekļautu būvelementus (7. panta otrā daļa).
|
|
Come già nel caso di altra normativa dell'UE relativa al settore climatico/energetico, è stato inserito un "obiettivo 2020": l'articolo 9, paragrafo 1 e paragrafo 2, lettera b) prevede ora che entro il 31 dicembre 2020 tutti gli edifici di nuova costruzione devono essere edifici a energia quasi zero, che occorre stabilire un obiettivo intermedio per il 2015 e che a partire dal 31 dicembre 2018 gli edifici occupati da o di proprietà di enti pubblici devono essere edifici a energia quasi zero, in linea con il ruolo guida che il settore pubblico dovrebbe svolgere in questo settore (si veda il considerando 23). Inoltre gli Stati membri dovrebbero mettere a punto politiche per la trasformazione degli edifici esistenti in edifici a energia quasi zero (articolo 9, paragrafo 1, lettera a)). Poiché la trasformazione degli edifici esistenti in edifici a energia quasi zero è spesso relativamente costosa e può quindi rappresentare un uso inefficiente di fondi scarsi, il Consiglio non ha potuto accettare l'imposizione di obiettivi vincolanti per gli edifici esistenti.
|
Energoefektivitātes sertifikāti – izsniegšana un izvietošana
|
|
Elementi edilizi
|
Pēc EP ierosinājuma Padome piekrita samazināt robežvērtību sertifikātu izsniegšanai publiskā sektora ēkām (12. pants), samazināt robežvērtību sertifikātu izvietošanai publiskā sektora ēkās (13. pants) un piekrita atkārtoti iekļaut iepriekš svītroto noteikumu, proti, prasību sludinājumos norādīt energoefektivitātes rādītāju (12. panta 4. punkts).
|
|
Nello spirito degli emendamenti del PE, il campo di applicazione della proposta è stato ampliato per includervi gli elementi edilizi (articolo 7, secondo comma).
|
Salīdzinošo metožu sistēma
|
|
Certificati di prestazione energetica: rilascio e affissione
|
Padome nevarēja pieņemt Eiropas Parlamenta prasību, lai visās dalībvalstīs piemērotu kopēju metožu sistēmu (5. panta 1. punkts). Ņemot vērā atšķirīgus klimata un ģeogrāfiskos apstākļus, kā arī dažādus "izejas punktus" attiecībā uz ēku energoefektivitāti, Padome uzskatīja, ka kopēju metožu sistēma būtu ne tikai nepiemērota, bet to arī nebūtu iespējams izstrādāt. Padome pēc Parlamenta ierosinājuma piekrita pievienot jaunu III pielikumu, kurā aprakstīts salīdzinošo metožu sistēmas saturs. Turklāt Padome piekrita ieviest kritēriju sistēmu (5. panta 3. punkts), saskaņā ar ko dalībvalstīm ir jāpamato būtiskas atšķirības starp izmaksu ziņā optimālām prasībām attiecībā uz minimālajiem energoefektivitātes rādītājiem un spēkā esošām energoefektivitātes rādītāju prasībām.
|
|
Come suggerito dal PE, il Consiglio ha convenuto di abbassare la soglia per il rilascio dei certificati relativi agli edifici pubblici (articolo 12), di abbassare la soglia per l'affissione dei certificati negli edifici pubblici (articolo 13) ed ha convenuto di inserire nuovamente il testo che aveva precedentemente soppresso, vale a dire il requisito che impone di riportare l'indicatore di prestazione energetica negli annunci (articolo 12, paragrafo 4).
|
Pārskatīšana
|
|
Quadro metodologico comparativo
|
Padome pieņēma Eiropas Parlamenta lūgumu paredzēt Komisijas veiktu pārskatīšanu; tika panākts kompromiss par tādas pārskatīšanas termiņu – 2017. gada 1. janvāris (19. pants).
|
|
Il Consiglio non ha potuto accogliere la richiesta del Parlamento europeo relativa ad un quadro metodologico comune (articolo 5, paragrafo 1) da applicare in tutti gli Stati membri. Tenuto conto delle differenti condizioni climatiche e geografiche e dei diversi "punti di partenza" in termini di efficienza energetica degli edifici, il Consiglio ha ritenuto che un quadro metodologico comune sia non solo inappropriato, ma anche impossibile da definire. Il Consiglio ha accettato l'aggiunta di un nuovo allegato III, che descrive il contenuto del quadro metodologico comparativo, proposta dal Parlamento europeo. Il Consiglio ha inoltre convenuto di introdurre un sistema di riferimento (articolo 5, paragrafo 3), in base al quale gli Stati membri devono giustificare le differenze significative tra i livelli ottimali in funzione dei costi per i requisiti minimi di prestazione energetica ed i requisiti minimi di prestazione energetica in vigore.
|
Informācija
|
|
Revisione
|
Lai ņemtu vērā vairākus Eiropas Parlamenta lūgumus attiecībā uz informācijas sniegšanu, Padome ierosināja priekšlikumā iekļaut jaunu 20. pantu, lai apvienotu visus ar informāciju saistītos noteikumus.
|
|
Il Consiglio ha accolto la richiesta del Parlamento europeo relativa ad una revisione da parte della Commissione; a titolo di compromesso è stata concordata la data del 1o gennaio 2017 come termine ultimo per la revisione (articolo 19).
|
* * *
|
|
Informazione
|
Papildus minētajiem galvenajiem elementiem un lai sasniegtu drīzu vienošanos, Padome izskatīja visus Eiropas Parlamenta ierosinātos grozījumus. Grozījumus pieņēma pilnībā vai daļēji, ja tas bija iespējams; dažkārt, lai ņemtu vērā ierosinātā grozījuma būtību, grozīja kādu citu pantu vai apsvērumu. Tādējādi Padome savā nostājā:
|
|
Per tener conto di numerose richieste del Parlamento europeo relative alla messa a disposizione di informazioni, il Consiglio ha proposto di inserire un nuovo articolo 20 per raggruppare tutte le disposizioni relative all'informazione.
|
- pieņēma grozījumus Nr. 1., 2., 36., 37., 38. un 45.,
|
|
* * *
|
- daļēji pieņēma grozījumus Nr. 3., 4., 5., 6., 10., 13., 14., 16., 18., 19., 20., 21., 22., 27., 28., 29., 30., 32., 33., 34., 35., 39., 42., 43., 47., 48., 50., 51., 52., 57., 58., 60., 62., 63., 65., 66., 67., 68., 69., 70., 71., 72., 74., 75., 76., 77., 78., 79., 82., 83., 93., 94., 95., 100., 102., 103., 104., 105., 106., 107., 108., 109., 110., 112., 116., 117., 119., 120., 123. un 124.,
|
|
Oltre ai suddetti elementi principali e per giungere rapidamente ad un accordo, il Consiglio ha esaminato tutti gli emendamenti del Parlamento europeo. Ove possibile gli emendamenti sono stati accolti, integralmente o in parte; a volte lo spirito di un emendamento è stato ripreso in un altro articolo o in un considerando. Pertanto nella sua posizione il Consiglio:
|
- nevarēja pieņemt grozījumus Nr. 7., 8., 9., 12., 15., 17., 23., 24., 25., 26., 31., 40., 41., 44., 46., 53., 54., 55., 59., 64., 73., 80., 81., 84., 85., 86., 87., 88., 89., 90. un 91.
|
|
- ha accolto gli emendamenti 1, 2, 36, 37, 38 e 45;
|
[1] Dok. 15929/08.
|
|
- ha accolto in parte gli emendamenti 3, 4, 5, 6, 10, 13, 14, 16, 18, 19, 20, 21, 22, 27, 28, 29, 30, 32, 33, 34, 35, 39, 42, 43, 47, 48, 50, 51, 52, 57, 58, 60, 62, 63, 65, 66, 67, 68, 69, 70, 71, 72, 74, 75, 76, 77, 78, 79, 82, 83, 93, 94, 95, 100, 102, 103, 104, 105, 106, 107, 108, 109, 110, 112, 116, 117, 119, 120, 123 e 124;
|
[2] Dok. 8877/1/09 REV 1.
|
|
- non ha potuto accogliere gli emendamenti 7, 8, 9, 12, 15, 17, 23, 24, 25, 26, 31, 40, 41, 44, 46, 53, 54, 55, 59, 64, 73, 80, 81, 84, 85, 86, 87, 88, 89, 90 e 91
|
[3] OV C 277, 17.11.2009., 75. lpp.
|
|
[1] doc. 15929/08.
|
[4] Citi šī tiesību aktu kopuma priekšlikumi ir:
|
|
[2] doc. 8877/1/09 REV 1.
|
- priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai par enerģijas un citu resursu patēriņa norādīšanu ražojumiem, kas saistīti ar energopatēriņu, izmantojot etiķetes un standarta informāciju par precēm (pārstrādāta redakcija) (2008/0222 COD),
|
|
[3] GU C 277 del 17.11.2009, pag. 75.
|
- Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1222/2009 par riepu marķēšanu attiecībā uz degvielas patēriņa efektivitāti un citiem būtiskiem parametriem (OV L 342, 22.12.2009., 46. lpp).
|
|
[4] Le altre due proposte del pacchetto sono le seguenti:
|
--------------------------------------------------
|
|
- progetto di direttiva del Parlamento europeo e del Consiglio concernente l'indicazione del consumo di energia e di altre risorse dei prodotti connessi al consumo energetico, mediante l'etichettatura ed informazioni uniformi relative ai prodotti (rifusione) (2008/0222 COD);
|
Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas deklarācija par LESD 290. pantu
|
|
- regolamento (CE) n. 1222/2009 del Parlamento europeo e del Consiglio sull’etichettatura dei pneumatici in relazione al consumo di carburante e ad altri parametri fondamentali (GU L 342 del 22.12.2009, pag. 46).
|
Eiropas Parlaments, Padome un Komisija paziņo, ka šīs direktīvas noteikumi neskar nekādas turpmākas iestāžu nostājas attiecībā uz LESD 290. panta īstenošanu vai atsevišķus leģislatīvus aktus, kas ietver šādus noteikumus.
|
|
--------------------------------------------------
|
--------------------------------------------------
|
|
Dichiarazione del Parlamento europeo, del Consiglio e della Commissione relativa all'articolo 290 del TFUE
|
Komisijas deklarācija
|
|
Il Parlamento europeo, il Consiglio e la Commissione dichiarano che le disposizioni della presente direttiva non pregiudicano eventuali posizioni future delle istituzioni per quanto riguarda l'attuazione dell'articolo 290 del TFUE o singoli atti legislativi che contengano tali disposizioni.
|
Eiropas Komisija ņem vērā, ka, izņemot gadījumus, kad leģislatīvs akts paredz ārkārtas procedūru, Eiropas Parlaments un Padome uzskata, ka deleģētu aktu paziņošana notiek, ievērojot iestāžu darba pārtraukumus (ziemas un vasaras brīvdienas un Eiropas Parlamenta vēlēšanas), lai nodrošinātu, ka Eiropas Parlaments un Padome var īstenot savas prerogatīvas, ievērojot attiecīgajos leģislatīvajos aktos noteiktos termiņus, un ir gatava atbilstīgi rīkoties.
|
|
--------------------------------------------------
|
--------------------------------------------------
|
|
Dichiarazione della Commissione
|
|
|
La Commissione europea prende atto del fatto che, tranne i casi per i quali l'atto legislativo dispone una procedura d'urgenza, il Parlamento europeo e il Consiglio ritengono che la notifica degli atti delegati debba tenere conto dei periodi di inattività delle istituzioni (inverno, estate ed elezioni europee) per garantire che il Parlamento europeo e il Consiglio possano esercitare le rispettive prerogative entro le scadenze fissate nei relativi atti legislativi ed è pronta ad agire di conseguenza.
|
|
|
--------------------------------------------------
|
|