Sklep št. 779/2007/ES Evropskega parlamenta in Sveta

Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 779/2007/EK

z dne 20. junija 2007

( 2007. gada 20. jūnijs),

o uvedbi posebnega programa za preprečevanje nasilja nad otroki, mladimi in ženskami in boj proti njemu ter za zaščito žrtev in ogroženih skupin za obdobje 2007–2013 (program Daphne III) v okviru splošnega programa "Temeljne pravice in pravosodje"

ar ko laikposmam no 2007. gada līdz 2013. gadam kā daļu no Vispārējas programmas "Pamattiesības un tiesiskums" izveido īpašu programmu, lai novērstu un apkarotu vardarbību pret bērniem, jauniešiem un sievietēm un lai aizsargātu cietušos un riska grupas (programma Daphne III)

EVROPSKI PARLAMENT IN SVET EVROPSKE UNIJE STA –

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ob upoštevanju Pogodbe o ustanovitvi Evropske skupnosti in zlasti člena 152 Pogodbe,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 152. pantu,

ob upoštevanju predloga Komisije,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ob upoštevanju mnenja Evropskega ekonomsko-socialnega odbora [1],

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu [1],

ob upoštevanju mnenja Odbora regij [2],

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu [2],

v skladu s postopkom, določenim v členu 251 Pogodbe [3],

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru [3],

ob upoštevanju naslednjega:

tā kā:

(1) Pogodba določa, da je treba pri opredeljevanju in izvajanju vseh politik in ukrepov Skupnosti zagotavljati visoko raven varovanja zdravja ljudi. Člen 3(1)(p) Pogodbe določa, da ukrepi Skupnosti vsebujejo prispevek k doseganju visoke ravni varovanja zdravja.

(1) Līgumā ir paredzēts, ka, nosakot un īstenojot visas Kopienas politikas jomas un darbības, ir jānodrošina augsts cilvēku veselības aizsardzības līmenis; Līguma 3. panta 1. punkta p) apakšpunktā noteikts, ka Kopienas darbībām jāpalīdz nodrošināt augsta veselības aizsardzības līmeņa sasniegšanu.

(2) Ukrepanje Skupnosti bi moralo dopolnjevati nacionalne politike, usmerjene k izboljševanju javnega zdravja in odpravljanju vzrokov, ki ogrožajo zdravje ljudi.

(2) Kopienas darbībām būtu jāpapildina valstu politikas jomas, kuru mērķis ir uzlabot sabiedrības veselību un likvidēt cilvēku veselības apdraudējuma avotus.

(3) Fizično, spolno in psihično nasilje nad otroki, mladimi in ženskami, vključno z grožnjami s tovrstnimi dejanji, prisilo ali samovoljnim odvzemom prostosti, ki se pojavljajo v javnem ali zasebnem življenju, predstavljajo kršitev njihovih pravic do življenja, varnosti, svobode, dostojanstva ter telesne in čustvene integritete, pa tudi resno ogroženost telesnega in duševnega zdravja žrtev takega nasilja. Takšno nasilje je v Skupnosti tako razširjeno, da predstavlja resnično kršitev temeljnih pravic, kakor tudi nevarnost za zdravje ter oviro uživanja varnega, svobodnega in pravičnega državljanstva.

(3) Gan publiskajās, gan privātajās dzīves jomās notiekoša fiziska, seksuāla un psiholoģiska vardarbība pret bērniem, jauniešiem un sievietēm, tostarp vardarbības draudi, piespiešana vai patvaļīga brīvības atņemšana, ir pārkāpums pret šo personu tiesībām uz dzīvību, drošību, brīvību, cieņu, kā arī fizisko un emocionālo integritāti un nopietns apdraudējums vardarbībā cietušo fiziskajai un garīgajai veselībai. Šāda vardarbība, kas ir Kopienā plaši izplatīta, ir patiess pamattiesību pārkāpums, kā arī kaitējums veselībai un šķērslis drošas, brīvas un taisnīgas pilsonības izmantošanai.

(4) Svetovna zdravstvena organizacija (WHO) je zdravje opredelila kot stanje popolnega telesnega, duševnega in socialnega dobrega počutja, ne le odsotnost bolezni ali hibe. V skladu z resolucijo WHO, sprejeto na skupščini leta 1996, je nasilje eden največjih zdravstvenih problemov v svetu. WHO v poročilu o nasilju in zdravju z dne 3. oktobra 2002 priporoča spodbujanje ukrepov primarne preventive, krepitev ukrepov za žrtve nasilja ter izboljšanje sodelovanja in izmenjave informacij o preprečevanju nasilja.

(4) Pasaules Veselības organizācija (PVO) veselību definē kā pilnīgas fiziskas, garīgas un sociālas labklājības stāvokli, un ne tikai kā stāvokli, kurā nav slimību vai fiziska vājuma. Saskaņā ar PVO asamblejas 1996. gada rezolūciju vardarbība visā pasaulē ir lielākā sabiedrības veselības problēma. PVO 2002. gada 3. oktobra pārskatā par vardarbību un veselību iesaka veicināt svarīgākos profilakses pasākumus, stiprināt palīdzību vardarbībā cietušajiem un paplašināt sadarbību un informācijas apmaiņu attiecībā uz vardarbības novēršanu.

(5) Ta načela so priznana v številnih konvencijah, deklaracijah in protokolih poglavitnih mednarodnih organizacij in institucij, kot so Združeni narodi, Mednarodna organizacija dela (MOD), svetovna konferenca o ženskah in svetovni kongres proti tržnemu spolnemu izkoriščanju otrok.

(5) Šie principi ir atzīti daudzās konvencijās, deklarācijās un protokolos, ko pieņēmušas nozīmīgākās starptautiskās organizācijas un iestādes, piemēram, Apvienoto Nāciju Organizācija, Starptautiskā Darba organizācija (SDO), Pasaules sieviešu konference un Komerciālas bērnu seksuālas izmantošanas apkarošanas pasaules kongress.

(6) Boj proti nasilju bi moral biti zajet v okviru varstva temeljnih pravic, kot jih priznava Listina o temeljnih pravicah Evropske unije [4], vključno s priloženimi pojasnili, ob upoštevanju njenega statusa, ki med drugim priznava pravico do dostojanstva, enakosti in solidarnosti. Listina vsebuje številne posebne člene, ki se nanašajo na varovanje in uveljavljanje telesne in duševne integritete, enako obravnavanje moških in žensk, pravico otrok in nediskriminacijo kakor tudi priznavanje prepovedi nečloveškega ali poniževalnega ravnanja, suženjstva in prisilnega dela ter dela otrok. Listina priznava, da je pri opredeljevanju in izvajanju vseh politik in ukrepov Skupnosti potrebna visoka raven varovanja zdravja ljudi.

(6) Vardarbības apkarošana būtu jāaplūko saistībā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartā [4] un to papildinošajos skaidrojumos atzītajām pamattiesībām, ievērojot hartas juridisko statusu, kurā, inter alia, ir atzītas tiesības uz cieņu, līdztiesību un solidaritāti. Tajā ietverti vairāki īpaši panti, kas attiecas uz fiziskās un garīgās integritātes aizsardzību un veicināšanu, vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm, bērna tiesībām un nediskriminēšanu, kā arī atzīts necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās, verdzības un piespiedu darba, kā arī bērnu darba aizliegums. Hartā ir atzīts, ka, nosakot un īstenojot visas Kopienas politikas jomas un darbības, ir jānodrošina augsts cilvēku veselības aizsardzības līmenis.

(7) Evropski parlament je pozval Komisijo, naj pripravi in uresničuje akcijske programe za boj proti navedenemu nasilju, kar je med drugim storil s svojimi resolucijami z dne 19. maja 2000 o sporočilu Komisije Svetu in Evropskemu parlamentu z naslovom "Za nadaljnje ukrepe v boju proti trgovini z ženskami" [5], z dne 20. septembra 2001 o pohabljanju ženskih spolnih organov [6], z dne 17. januarja 2006 o strategijah za preprečevanje trgovanja z ženskami in otroki, ki so žrtve spolnega izkoriščanja [7], ter z dne 2. februarja 2006 o trenutnih razmerah v boju proti nasilju nad ženskami in možnih prihodnjih ukrepih [8].

(7) Eiropas Parlaments ir aicinājis Komisiju izstrādāt un īstenot rīcības programmas, lai apkarotu tādu vardarbību, inter alia, 2000. gada 19. maija Rezolūcijā par Komisijas paziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam "Par turpmākiem sieviešu tirdzniecības apkarošanas pasākumiem" [5]; 2001. gada 20. septembra Rezolūcijā par sieviešu dzimumorgānu kropļošanu [6]; 2006. gada 17. janvāra Rezolūcijā par iespējami seksuāli ekspluatējamu sieviešu un bērnu tirdzniecības novēršanas stratēģijām [7]; un 2006. gada 2. februāra Rezolūcijā par pašreizējo stāvokli pret sievietēm vērstas vardarbības apkarošanā un iespējamām nākotnes darbībām [8].

(8) Akcijski program Skupnosti, ustanovljen s Sklepom št. 293/2000/ES Evropskega parlamenta in Sveta z dne 24. januarja 2000 o sprejetju akcijskega programa Skupnosti (program "Daphne") (2000 do 2003) o preventivnih ukrepih za boj proti nasilju nad otroki, mladimi in ženskami [9] je pripomogel k boljšemu ozaveščanju v Evropski uniji ter izboljšal in okrepil sodelovanje med tistimi organizacijami v državah članicah, ki delujejo na področju boja proti nasilju.

(8) Kopienas rīcības programma, kura izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 293/2000/EK ( 2000. gada 24. janvāris), ar ko pieņem Kopienas rīcības programmu (programma Daphne) (2000–2003) par preventīviem pasākumiem, lai apkarotu vardarbību pret bērniem, jauniešiem un sievietēm [9], ir palīdzējusi Eiropas Savienībā veicināt informētību, kā arī paplašināt un konsolidēt sadarbību starp dalībvalstu organizācijām, kas darbojas vardarbības apkarošanas jomā.

(9) Akcijski program Skupnosti iz Sklepa št. 803/2004/ES Evropskega parlamenta in Sveta z dne 21. aprila 2004 o sprejetju akcijskega programa Skupnosti (2004 do 2008) za preprečevanje nasilja nad otroki, mladimi in ženskami in boj proti njemu ter za zaščito žrtev in ogroženih skupin ("program Daphne II") [10] je dodatno nadgrajeval rezultate, dosežene v okviru programa Daphne. Komisija v skladu s členom 8(2) Sklepa št. 803/2004/ES sprejme ukrepe, potrebne za zagotovitev skladnosti letnih dodeljenih proračunskih sredstev z novo finančno perspektivo.

(9) Kopienas rīcības programma, kura izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 803/2004/EK ( 2004. gada 21. aprīlis), ar ko pieņem Kopienas rīcības programmu (2004–2008), lai novērstu un apkarotu vardarbību pret bērniem, jauniešiem un sievietēm un aizsargātu cietušos un riska grupas (programma Daphne II) [10], turpināja attīstīt programmas Daphne gūtos rezultātus; saskaņā ar Lēmuma Nr. 803/2004/EK 8. panta 2. punktu Komisija veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu gada apropriāciju atbilstību jaunajiem finanšu plāniem.

(10) Zaželeno je, da se zagotovi stalnost projektov, ki se financirajo iz programov Daphne in Daphne II.

(10) Ir vēlams nodrošināt programmu Daphne un Daphne II atbalstīto projektu nepārtrauktību.

(11) Pomembno in nujno je pripoznati resne takojšnje in dolgoročne posledice nasilja nad otroki, mladimi in ženskami za telesno in duševno zdravje ter za njihov psihološki in socialni razvoj, kakor tudi glede enakih možnosti posameznikov, družin in skupnosti, pa tudi visoke socialne in gospodarske stroške za celotno družbo.

(11) Ir svarīgi un vajadzīgi atzīt smago tūlītējo un ilgtermiņa iespaidu, kāds vardarbībai pret bērniem, jauniešiem un sievietēm ir uz viņu fizisko un garīgo veselību, psiholoģisko un sociālo attīstību, vienlīdzīgām iespējām un uz personām, ģimenēm un kopienām, kā arī augsto sociālo un ekonomisko cenu, ko maksā sabiedrība kopumā.

(12) Nasilje nad ženskami ima več oblik, od nasilja v družini, ki prevladuje na vseh ravneh družbe, do škodljivih tradicionalnih praks, povezanih s fizičnim nasiljem nad ženskami, kot so pohabljanje spolovil in zločini iz časti, ki predstavljajo posebno obliko nasilja nad ženskami.

(12) Vardarbība pret sievietēm notiek dažādos veidos, sākot ar vardarbību ģimenē, kas ir izplatīta visos sabiedrības līmeņos, līdz kaitīgiem tradicionāliem paradumiem, kas saistīti ar fizisku vardarbību pret sievietēm, piemēram, dzimumorgānu kropļošanu un slepkavībām goda dēļ, kas ir īpaša veida vardarbība pret sievietēm.

(13) Otroke, mlade ali ženske, ki so priča nasilju nad bližnjim sorodnikom, bi bilo treba obravnavati kot žrtve nasilja v skladu s programom, ustanovljenim s tem sklepom ("program").

(13) Atbilstīgi ar šo lēmumu izveidotajai programmai ("programma") bērni, jaunieši vai sievietes, kas ir bijuši liecinieki uzbrukumam kādam tuviniekam, būtu jāuzskata par vardarbībā cietušajiem.

(14) Glede preprečevanja nasilja, vključno z zlorabami in spolnim izkoriščanjem, izvedenim nad otroki, mladimi in ženskami, ter glede zaščite žrtev in ogroženih skupin lahko Evropska unija prispeva dodano vrednost k ukrepom, ki jih morajo izvajati predvsem države članice, in sicer z razširjanjem in izmenjavo informacij, izkušenj ter dobrih praks, spodbujanjem inovativnega pristopa, skupno pripravo prednostnih nalog, povezovanjem v mreže, kadar je to ustrezno, izborom projektov na ravni celotne Skupnosti, vključno s projekti, ki podpirajo dežurne telefonske linije in brezplačne telefonske številke za pomoč pogrešanim in spolno zlorabljenim otrokom, spodbujanjem in udeležbo vseh zainteresiranih strani ter vseevropsko kampanjo ozaveščanja proti nasilju. Ti ukrepi bi morali zajeti tudi podporo otrokom, mladim in ženskam, ki so žrtve trgovine z ljudmi.

(14) Saistībā ar vardarbības, tostarp bērnu, jauniešu un sieviešu ļaunprātīgas izmantošanas un seksuālas izmantošanas, novēršanu, kā arī saistībā ar cietušo un riska grupu aizsardzību Eiropas Savienība var nodrošināt pievienoto vērtību galvenokārt dalībvalstu veiktām darbībām, izmantojot šādus līdzekļus: informācijas, pieredzes un paraugprakses izplatīšanu un apmaiņu; inovatīvas pieejas sekmēšanu; prioritāšu kopīgu noteikšanu; kontaktu dibināšanu pēc vajadzības; Kopienas mēroga projektu atlasi, tostarp tādu projektu, ar ko atbalsta bezmaksas palīdzības dienesta telefonu bērniem un palīdzības dienesta telefonu pazudušiem un seksuāli izmantotiem bērniem; visu iesaistīto pušu motivēšanu un mobilizēšanu; un Eiropas mēroga informētību veicinošas kampaņas pret vardarbību. Šādām darbībām vajadzētu ietvert arī atbalstu bērniem, jauniešiem un sievietēm, kas ir cilvēku tirdzniecības upuri.

(15) Lokalne in regionalne organizacije se pogosto učinkovito spoprijemajo s temeljnimi vzroki nasilja in njegovimi posledicami ter delujejo v sodelovanju z enakovrednimi organi iz drugih držav članic, zato bi moral program upoštevati preventivne ukrepe v podporo žrtvam na lokalni in regionalni ravni.

(15) Tā kā jautājumus saistībā ar vardarbības pamatcēloņiem un sekām bieži var efektīvi risināt vietējās un reģionālās organizācijas sadarbībā ar līdzīgām citu dalībvalstu organizācijām, šajā programmā atbilstīga vieta būtu jānodrošina vietējā un reģionālā līmeņa preventīvajiem pasākumiem un darbībām cietušo atbalstam.

(16) Ker ciljev tega sklepa, in sicer preprečevanja vseh oblik nasilja nad otroki, mladimi in ženskami ter boja proti temu nasilju, države članice zaradi potrebe po izmenjavi informacij na ravni Skupnosti in razširjanja dobrih praks po vsej Skupnosti ne morejo zadovoljivo doseči in ker se lahko lažje doseže na ravni Skupnosti zaradi potrebe po usklajenem in večdisciplinarnem pristopu ter zaradi obsega ali učinka tega programa, lahko Skupnost sprejme ukrepe v skladu z načelom subsidiarnosti iz člena 5 Pogodbe. Skladno z načelom sorazmernosti iz navedenega člena ta sklep ne presega nujnega za dosego navedenih ciljev.

(16) Ņemot vērā to, ka šā lēmuma mērķus – proti, novērst un apkarot pret bērniem, jauniešiem un sievietēm vērstu vardarbību visās tās formās – nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, jo ir vajadzīga informācijas apmaiņa Kopienas mērogā un paraugprakses izplatīšana visā Kopienā, un to, ka sakarā ar vajadzību pēc koordinētas un daudzdisciplīnu pieejas un sakarā ar programmas apjomu vai iespaidu minētos mērķus var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā lēmumā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(17) Ta sklep določa finančna sredstva za celotno obdobje trajanje programa, ki predstavlja prednostni referenčni okvir za proračunski organ v smislu točke 37 Medinstitucionalnega sporazuma z dne 17. maja 2006 med Evropskim parlamentom, Svetom in Komisijo o proračunski disciplini in dobrem finančnem poslovodenju [11].

(17) Ar šo lēmumu visam programmas laikam paredz finansējumu, kas budžeta lēmējinstitūcijai ikgadējās budžeta procedūras laikā ir galvenā atsauce, kā paredzēts 37. punktā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Iestāžu nolīgumā ( 2006. gada 17. maijs) par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību [11].

(18) Uporabljati je treba Uredbo Sveta (ES, Euratom) št. 1605/2002 z dne 25. junija 2002 o finančni uredbi, ki se uporablja za splošni proračun Evropskih skupnosti [12], v nadaljnjem besedilu "Finančna uredba", in Uredbo Komisije (ES, Euratom) št. 2342/2002 z dne 23. decembra 2002 o določitvi podrobnih pravil za izvajanje Uredbe (ES, Euratom) št. 1605/2002 o finančni uredbi, ki se uporablja za splošni proračun Evropskih skupnosti [13], ki ščitita finančne interese Skupnosti, ob čemer se upoštevajo načela enostavnosti in doslednosti pri izbiri proračunskih instrumentov, omejitev števila primerov, kjer je Komisija neposredno odgovorna za izvajanje in upravljanje, ter zahtevane sorazmernosti med zneskom sredstev in upravnim bremenom, povezanim z njihovo uporabo.

(18) Padomes Regula (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 ( 2002. gada 25. jūnijs) par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam [12], turpmāk – "Finanšu regula", un Komisijas Regula (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 ( 2002. gada 23. decembris), ar ko paredz īstenošanas kārtību Regulai (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam [13], kuras aizsargā Kopienas finanšu intereses, ir jāpiemēro, budžeta instrumentu izvēlē ievērojot vienkāršības un konsekvences principu, ierobežojot to gadījumu skaitu, kad Komisija saglabā tiešu atbildību par to īstenošanu un pārvaldību, kā arī ievērojot vajadzīgo samērīgumu starp resursu apjomu un administratīvo apgrūtinājumu, kas ir saistīts ar to izmantošanu.

(19) Sprejeti bi bilo treba tudi ustrezne ukrepe za preprečevanje nepravilnosti in goljufij ter storiti vse potrebno za izterjavo izgubljenih, nepravilno plačanih ali nepravilno porabljenih sredstev v skladu z Uredbo Sveta (ES, Euratom) št. 2988/95 z dne 18. decembra 1995 o zaščiti finančnih interesov Evropskih skupnosti [14], Uredbo Sveta (Euratom, ES) št. 2185/96 z dne 11. novembra 1996 o pregledih in inšpekcijah na kraju samem, ki jih opravlja Komisija za zaščito finančnih interesov Evropskih skupnosti pred goljufijami in drugimi nepravilnostmi [15], ter Uredbo (ES) št. 1073/1999 Evropskega parlamenta in Sveta z dne 25. maja 1999 o preiskavah, ki jih izvaja Evropski urad za boj proti goljufijam (OLAF) [16].

(19) Tāpat arī būtu jāveic attiecīgi pasākumi, lai novērstu nelikumības un krāpšanu un lai atgūtu zaudētus, nepamatoti izmaksātus vai nepareizi izlietotus līdzekļus, kā noteikts Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 2988/95 ( 1995. gada 18. decembris) par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību [14], Padomes Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/96 ( 1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām [15], un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1073/1999 ( 1999. gada 25. maijs) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) [16].

(20) Finančna uredba zahteva sprejem temeljnega akta, ki bo zajemal donacije za poslovanje.

(20) Finanšu regulā paredzēts, ka attiecībā uz darbības dotācijām ir jābūt pieņemtam pamataktam.

(21) Ukrepe, potrebne za izvajanje tega sklepa, bi bilo treba sprejeti v skladu s Sklepom Sveta 1999/468/ES z dne 28. junija 1999 o določitvi postopkov za uresničevanje Komisiji podeljenih izvedbenih pooblastil [17].

(21) Šā lēmuma īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK ( 1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību [17].

(22) Uravnoteženo sodelovanje žensk in moških v procesu odločanja je ključni element pri uresničevanju dejanske enakosti žensk in moških. Države članice bi si zato po svojih najboljših močeh morale prizadevati za uravnoteženo zastopanost spolov pri sestavi odbora iz člena 10 –

(22) Sieviešu un vīriešu samērīga dalība lēmumu pieņemšanas procesā ir būtisks elements, lai panāktu patiesu līdztiesību starp sievietēm un vīriešiem. Tādēļ dalībvalstīm būtu jādara viss, kas ir viņu spēkos, lai 10. pantā minētās komitejas izveidē panāktu dzimumu līdzsvaru,

SKLENILA:

IR PIEŅĒMUŠI ŠO LĒMUMU.

Člen 1

1. pants

Vsebina in področje uporabe

Temats un darbības joma

1. Ta sklep nadgrajuje politiko in cilje iz programov Daphne in Daphne II, saj vzpostavlja poseben program za preprečevanje nasilja nad otroki, mladimi in ženskami in boj proti njemu ter za zaščito žrtev in ogroženih skupin ("program Daphne III"), v nadaljevanju "program", v okviru splošnega programa "Temeljne pravice in pravosodje" z namenom prispevati k visoki ravni zaščite pred nasiljem, da bi se tako telesno in duševno zdravje bolje obvarovalo.

1. Nolūkā palīdzēt nodrošināt augstu līmeni aizsardzībai pret vardarbību un tādējādi stiprināt fiziskās un garīgās veselības aizsardzību, ar šo lēmumu, pamatojoties uz programmās Daphne un Daphne II ietvertajiem politikas principiem un mērķiem, kā daļu no vispārējās programmas "Pamattiesības un tiesiskums" izveido īpašu programmu, lai novērstu un apkarotu vardarbību pret bērniem, jauniešiem un sievietēm un lai aizsargātu cietušos un riska grupas ("programma Daphne III"), turpmāk – "programma".

2. Program zajema obdobje od 1. januarja 2007 do 31. decembra 2013.

2. Programma aptver laikposmu no 2007. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim.

3. Za namene tega programa pojem "otroci" zajema starostni razpon do 18 let, kar je v skladu z mednarodnimi instrumenti glede pravic otrok.

3. Programmas vajadzībām termins "bērni" attiecas uz vecuma grupu no 0 līdz 18 gadiem saskaņā ar starptautiskiem bērna tiesību instrumentiem.

4. Projekti z ukrepi, zlasti usmerjenimi na skupine upravičencev, kot so denimo "najstniki" (od 13 do 19 let) ali osebe v starosti med 12 in 25 let, pa se obravnavajo kot usmerjeni na kategorijo "mladih".

4. Tomēr uzskata, ka projektiem ar darbībām, kas īpaši paredzētas tādām atbalsta saņēmēju grupām kā, piemēram, "pusaudžiem" (13 līdz 19 gadus veciem) vai personām vecumā no 12 līdz 25 gadiem, mērķa kategorija ir "jaunieši".

Člen 2

2. pants

Splošni cilji

Vispārējie mērķi

1. Namen tega programa je prispevati k varstvu otrok, mladih in žensk pred vsemi oblikami nasilja ter doseči visoko raven varovanja zdravja, dobrega počutja in socialne kohezije.

1. Programmas mērķis ir sekmēt bērnu, jauniešu un sieviešu aizsardzību pret vardarbību visās tās formās un sasniegt augsta līmeņa veselības aizsardzību, labklājību un sociālo kohēziju.

2. Brez poseganja v cilje in pristojnosti Evropske skupnosti prispevajo splošni cilji tega programa, zlasti kar zadeva otroke, mlade in ženske, k razvoju politik Skupnosti, natančneje politik, povezanih z javnim zdravjem, človekovimi pravicami in enakostjo spolov, pa tudi ukrepov, usmerjenih v varstvo pravic otrok in boj proti trgovini z ljudmi in spolnemu izkoriščanju.

2. Neskarot Eiropas Kopienas mērķus un pilnvaras, programmas vispārējie mērķi veicina, jo īpaši attiecībā uz bērniem, jauniešiem un sievietēm, Kopienas politikas virzienu attīstību, un jo īpaši to politikas virzienu attīstību, kuri saistīti ar sabiedrības veselības aizsardzību, cilvēktiesībām un dzimumu līdztiesību, kā arī darbības bērnu tiesību aizsardzības jomā un cilvēku tirdzniecības un seksuālas izmantošanas apkarošanu.

Člen 3

3. pants

Poseben cilj

Īpašais mērķis

Poseben cilj tega programa je prispevati k preprečevanju vseh oblik nasilja in boju proti njim, ki se v javnem ali zasebnem okolju pojavljajo nad otroki, mladimi in ženskami, vključno z spolnim izkoriščanjem in trgovino z ljudmi, in sicer s sprejetjem preventivnih ukrepov ter zagotavljanjem podpore in varstva žrtev ter ogroženih skupin. Navedeno se uresničuje s pomočjo naslednjih nadnacionalnih ukrepov ali drugih vrst ukrepov iz člena 4:

Programmas īpašais mērķis ir palīdzēt novērst un apkarot vardarbību visās tās formās, kas publiskā un privātā vidē notiek pret bērniem, jauniešiem un sievietēm, tostarp arī cilvēku tirdzniecību un seksuālu izmantošanu, veicot preventīvus pasākumus un nodrošinot atbalstu un aizsardzību cietušajiem un riska grupām. To panāk, īstenojot turpmāk norādītās starpvalstu darbības vai cita veida darbības, kā minēts 4. pantā:

(a) podpiranje in spodbujanje nevladnih organizacij (NVO) in drugih organizacij, dejavnih na tem področju, kakor je določeno v členu 7;

a) palīdzot nevalstiskajām organizācijām (NVO) un citām organizācijām, kas darbojas šajā jomā, kā minēts 7. pantā, un stimulējot tās;

(b) razvijanje in izvajanje ukrepov za boljše ozaveščanje, usmerjenih na posebne skupine, med njimi na določene poklice, pristojne organe, opredeljene sektorje javnosti ter ogrožene skupine, da bi izboljšali razumevanje nasilja in pospešili sprejem ničelne strpnosti do nasilja ter da bi spodbudili podporo žrtvam in prijavo nasilnih incidentov pristojnim organom;

b) izstrādājot un īstenojot informētību veicinošas darbības konkrētām grupām, piemēram, konkrētām profesijām, kompetentām iestādēm, atsevišķām plašas sabiedrības daļām un riska grupām, nolūkā gan uzlabot izpratni par absolūtu neiecietību pret vardarbību un sekmēt tās īstenošanu, gan veicināt atbalstu cietušajiem un mudināt informēt kompetentās iestādes par vardarbības gadījumiem;

(c) razširjanje rezultatov, pridobljenih v okviru programov Daphne in Daphne II, vključno z njihovo prilagoditvijo, prenosom in uporabo s strani drugih upravičencev ali na drugih geografskih območjih;

c) izplatot programmās Daphne un Daphne II gūtos rezultātus, tostarp tos pielāgojot, nododot tālāk un izmantojot citiem atbalsta saņēmējiem vai citos ģeogrāfiskajos apgabalos;

(d) pripravljanje in izboljšanje ukrepov, ki prispevajo k pozitivnemu obravnavanju oseb, ogroženih zaradi nasilja, in sicer na podlagi pristopa, ki spodbuja njihovo spoštovanje in si prizadeva za njihovo dobro počutje in osebno izpolnitev;

d) apzinot un izvēršot darbības, kas sekmē pozitīvu attieksmi pret personām, kurām draud vardarbība, proti, īstenojot pieeju, kas vairo cieņu pret šādām personām, kā arī veicina viņu labklājību un pašapliecināšanos;

(e) vzpostavljanje in podpiranje večdisciplinarnih mrež za učinkovitejše sodelovanje med NVO in drugimi organizacijami, dejavnimi na tem področju;

e) izveidojot un atbalstot daudzdisciplinārus kontaktu tīklus, lai stiprinātu sadarbību starp NVO un citām organizācijām, kas darbojas šajā jomā;

(f) zagotavljanje širjenja informacij, podprtih z dokazi, in temeljnega znanja, izmenjave informacij ter opredelitve in razširjanja informacij in dobre prakse, tudi s pomočjo raziskav, usposabljanja, študijskih obiskov in izmenjave osebja;

f) nodrošinot ar pierādījumiem pamatotas informācijas un zināšanu bāzes paplašināšanos, informācijas un paraugprakses apmaiņu, apzināšanu un izplatīšanu, tostarp izmantojot pētniecību, apmācības, mācību braucienus un personāla apmaiņu;

(g) pripravljanje in preskušanje gradiv za ozaveščanje in izobraževanje v zvezi s preprečevanjem nasilja nad otroki, mladimi in ženskami ter dopolnjevanje in prilagajanje gradiv, ki so že na voljo za uporabo na drugih geografskih območjih in za druge ciljne skupine;

g) izstrādājot un izmēģinot izpratni veicinošus un izglītojošus materiālus par to, kā novērst vardarbību pret bērniem, jauniešiem un sievietēm, kā arī papildinot un pielāgojot jau esošus materiālus, lai tos varētu izmantot citos ģeogrāfiskajos apgabalos vai citām mērķa grupām;

(h) preučevanje pojavov, povezanih z nasiljem, ter njegovih posledic za žrtve in celotno družbo, tudi v zdravstvu ter glede socialnih in gospodarskih stroškov, da bi lahko temeljne vzroke nasilja obravnavali na vseh ravneh družbe;

h) pētot parādības saistībā ar vardarbību un tās iespaidu gan uz cietušajiem, gan sabiedrību kopumā, tostarp uz veselības aprūpes, sociālajām un ekonomiskajām izmaksām, lai pret vardarbības pamatcēloņiem vērstos visos sabiedrības līmeņos;

(i) pripravljanje in izvajanje programov podpore žrtvam in ogroženim osebam, pa tudi programov pomoči za storilce, ob čemer se zagotovi varnost žrtev.

i) izstrādājot un īstenojot atbalsta programmas cietušajiem un riska grupām, kā arī intervences programmas vainīgajiem, vienlaikus nodrošinot cietušo drošību.

Člen 4

4. pants

Vrste ukrepov

Darbību veidi

Za uresničevanje splošnih in posebnih ciljev iz členov 2 in 3 bo ta program pod pogoji iz letnih delovnih programov podpiral naslednje vrste ukrepov:

Lai īstenotu 2. un 3. pantā izklāstītos vispārējos un īpašos mērķus, programma saskaņā ar gada darba programmās paredzētiem nosacījumiem atbalsta šādus darbību veidus:

(a) posebne ukrepe Komisije, kot so študije in raziskave, javnomnenjske raziskave in ankete, razvijanje kazalcev in metodologij, zbiranje, razvijanje in razširjanje podatkov in statistik, seminarje, konference in srečanja strokovnjakov, organizacijo javnih kampanj in dogodkov, oblikovanje in vzdrževanje storitve poizvedbene točke in spletnih strani, pripravo in razširjanje informativnega gradiva (vključno z IT aplikacijami in sredstvi za usposabljanje), vzpostavitev in podporo delovanju možganskega trusta zainteresiranih strani, ki bi zagotavljal strokovno svetovanje v zvezi z nasiljem, podporo drugim mrežam nacionalnih strokovnjakov ter analize, spremljanje in vrednotenje;

a) īpašas Komisijas veiktas darbības, piemēram, analīzi un pētniecību, aptaujas un apsekojumus, rādītāju un metodoloģiju izstrādi, datu un statistikas vākšanu, attīstīšanu un izplatīšanu, seminārus, konferences un ekspertu sanāksmes, sabiedrisku kampaņu un pasākumu organizēšanu, palīdzības dienesta un tīmekļa vietņu izveidi un uzturēšanu, informatīvu materiālu (tostarp IT lietojumprogrammu un mācību resursu) sagatavošanu un izplatīšanu, ieinteresēto pušu ideju ģeneratoru izveidi un veicināšanu, kas sniegtu ekspertu konsultācijas saistībā ar vardarbību, atbalstu citiem valstu ekspertu tīkliem, kā arī analītiskas, pārraudzības un izvērtēšanas darbības;

(b) posebne nadnacionalne projekte v interesu Skupnosti, ki zajemajo najmanj dve državi članici pod pogoji iz letnih delovnih programov;

b) saskaņā ar gada darba programmās izklāstītiem nosacījumiem – īpašus starpvalstu projektus, kuri izraisa Kopienas ieinteresētību un kuros ir iesaistītas vismaz divas dalībvalstis;

(c) podpore dejavnostim NVO ali drugih organizacij, ki delujejo v splošnem evropskem interesu v zvezi s splošnimi cilji programa iz člena 2 v skladu s pogoji iz letnih delovnih programov.

c) saskaņā ar gada darba programmās izklāstītiem nosacījumiem – atbalstu darbībām, ko veic NVO vai citas organizācijas, kuras īsteno mērķus, kas Eiropā izraisa vispārēju ieinteresētību saistībā ar 2. pantā izklāstītajiem programmas vispārējiem mērķiem.

Člen 5

5. pants

Sodelovanje tretjih držav

Trešo valstu dalība

Pri ukrepih tega programa lahko sodelujejo naslednje države:

Programmas darbībās var piedalīties šādas valstis:

(a) države, s katerimi je Evropska unija podpisala pogodbo o pristopu;

a) valstis, ar ko Eiropas Savienība ir parakstījusi Pievienošanās līgumu;

(b) države kandidatke, ki so upravičene do ugodnosti iz predpristopne strategije, in sicer v skladu s splošnimi načeli in pogoji v zvezi z udeležbo teh držav v programih Skupnosti, navedenimi v okvirnih sporazumih oziroma sklepih pridružitvenih svetov;

b) kandidātvalstis, kas izmanto pirmspievienošanās stratēģiju – saskaņā ar vispārējiem principiem un vispārējiem noteikumiem minēto valstu dalībai Kopienas programmās, kas noteikti, attiecīgi, pamatnolīgumā un Asociācijas padomes lēmumos;

(c) države Efte, ki so podpisnice Sporazuma EGP, v skladu z določbami navedenega sporazuma;

c) EBTA valstis, kas ir EEZ līguma puses, – saskaņā ar minētā nolīguma noteikumiem;

(d) države zahodnega Balkana, in sicer v skladu z režimom, ki ga je po okvirnih sporazumih o splošnih načelih za njihovo sodelovanje v programih Skupnosti potrebno skleniti s temi državami;

d) Rietumbalkānu valstis – saskaņā ar kārtību, ko ar šīm valstīm izveido, izmantojot pamatnolīgumus par vispārējiem principiem šo valstu dalībai Kopienas programmās.

Projekti lahko vključujejo države kandidatke, ki ne sodelujejo pri tem programu, če bi to prispevalo k njihovim pripravam na pristop, ali druge tretje države, ki ne sodelujejo pri tem programu, če bi to ustrezalo cilju projektov.

Projektos var iesaistīt kandidātvalstis, kas nepiedalās programmā, ja tas tām palīdzētu pievienošanās priekšdarbos, vai citas trešās valstis, kas nepiedalās programmā, ja tas palīdz sasniegt projektu mērķus.

Člen 6

6. pants

Skupine upravičencev in ciljne skupine

Atbalsta saņēmēju un mērķa grupas

1. Ta program koristi otrokom, mladim in ženskam, ki so žrtve nasilja ali so v nevarnosti, da postanejo žrtve nasilja.

1. Programma ir vērsta uz bērniem, jauniešiem un sievietēm, kas ir vardarbībā cietušie vai var kļūt par vardarbībā cietušajiem.

2. Glavne ciljne skupine tega programa so med drugim družine, učitelji in pedagoško osebje, socialni delavci, policija in mejna kontrola, lokalni, nacionalni in vojaški organi, zdravstveno in reševalno osebje, sodno osebje, NVO, sindikati in verske skupnosti.

2. Programmas galvenās mērķa grupas ir, inter alia, ģimenes, skolotāji un izglītības darbinieki, sociālie darbinieki, policija un robežsargi, vietējās, valsts un militārās iestādes, vecākais un vidējais medicīnas personāls, tiesu iestāžu darbinieki, NVO, arodorganizācijas un reliģiskās kopienas.

Člen 7

7. pants

Dostop do programa

Piekļuve programmai

Ta program je odprt za sodelovanje zasebnih ali javnih organizacij in institucij (lokalni organi na ustrezni ravni, univerzitetni oddelki in raziskovalni centri), ki delujejo na področju preprečevanja nasilja nad otroki, mladimi in ženskami ter boja proti temu nasilju ali zaščite pred njim, ali pa glede zagotavljanja podpore žrtvam, izvajanja ciljnih ukrepov za spodbujanje zavračanja takega nasilja ali spodbujanja sprememb v odnosu ter vedenju do ranljivih skupin in žrtev nasilja.

Programma ir atvērta privātām vai publiskām organizācijām un iestādēm (vietējām iestādēm atbilstīgā līmenī, universitāšu fakultātēm un pētniecības centriem), kas darbojas, lai novērstu un apkarotu vardarbību pret bērniem, jauniešiem un sievietēm, aizsargātu pret šādu vardarbību, sniegtu atbalstu cietušajiem, īstenotu mērķtiecīgas darbības, mudinot atteikties no vardarbības vai palīdzot mainīt attieksmi un izturēšanos pret neaizsargātām grupām un vardarbībā cietušajiem.

Člen 8

8. pants

Vrste intervencij

Intervences veidi

1. Financiranje Skupnosti ima lahko naslednji pravni obliki:

1. Kopienas finansējumam var būt šādas juridiskas formas:

- donacije,

- dotācijas,

- pogodbe o javnih naročilih.

- publiska iepirkuma līgumi.

2. Donacije Skupnosti se podelijo po obravnavi prijav na razpise, razen v ustrezno utemeljenih nujnih izjemnih primerih ali kadar lastnosti upravičenca pri posameznem ukrepu ne dopuščajo druge možnosti. Donacije skupnosti se zagotavljajo v obliki donacij za poslovanje in donacij za ukrepe. Najvišja stopnja sofinanciranja je navedena v letnih delovnih programih.

2. Kopienas dotācijas piešķir, izskatot pieteikumus, kas saņemti pēc publicēta uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus, izņemot attiecīgi pamatotus ārkārtējas steidzamības gadījumus vai gadījumus, kad saņēmēja iezīmju dēļ attiecīgās darbības sakarā nav citas izvēles. Kopienas dotācijas piešķir kā darbības dotācijas un dotācijas pasākumiem. Līdzfinansējuma maksimālo apjomu nosaka gada darba programmās.

3. Poleg tega se izdatki lahko predvidijo za dopolnilne ukrepe s pogodbami o javnih naročilih, pri čemer se iz sredstev Skupnosti financira nakup storitev in dobrin, neposredno povezanih s cilji tega programa. To med drugim krije izdatke za obveščanje in komunikacijo, pripravo, izvajanje, spremljanje, preverjanje in vrednotenje projektov, politik, programov in zakonodaje.

3. Turklāt izdevumus var darīt pieejamus papildpasākumiem, izmantojot publiskā iepirkuma līgumus; šādā gadījumā Kopienas līdzekļi sedz to pakalpojumu un preču iegādi, kas tieši saistīti ar šīs programmas mērķiem. Tas attiecas, inter alia, uz izdevumiem par informāciju un saziņu, sagatavošanos, īstenošanu, pārraudzību, kontroli un izvērtēšanu saistībā ar projektiem, politikas jomām, programmām un tiesību aktiem.

Člen 9

9. pants

Izvedbeni ukrepi

Īstenošanas pasākumi

1. Komisija izvaja pomoč Skupnosti v skladu s Finančno uredbo.

1. Komisija īsteno Kopienas palīdzību saskaņā ar Finanšu regulu.

2. Komisija za izvajanje tega programa v okviru splošnih ciljev programa iz člena 2 sprejme letni delovni program, v katerem opredeli svoje posebne cilje, tematske prednostne naloge, opiše spremljevalne ukrepe iz člena 8 in po potrebi sestavi seznam drugih ukrepov. Letni delovni program določi najnižji odstotni delež letnih odhodkov, ki se jih dodeli za donacije.

2. Programmas īstenošanas nolūkā Komisija, ievērojot 2. pantā izklāstītos šīs programmas vispārējos mērķus, pieņem gada darba programmu, kurā norāda tās īpašos mērķus, tematiskās prioritātes, 8. pantā paredzēto papildpasākumu aprakstu un, vajadzības gadījumā, citu darbību sarakstu. Gada darba programmā nosaka minimālo procentuālo apjomu gada izdevumiem, ko piešķir dotācijām.

3. Letni delovni program se sprejme v skladu s postopkom upravljanja iz člena 10(2).

3. Gada darba programmu pieņem saskaņā ar 10. panta 2. punktā minēto vadības procedūru.

4. Ukrepi, potrebni za izvajanje tega sklepa v zvezi s kakršnimi koli drugimi vprašanji, se sprejmejo v skladu s svetovalnim postopkom iz člena 10(3).

4. Šā lēmuma īstenošanai vajadzīgos pasākumus, kas attiecas uz pārējiem jautājumiem, pieņem saskaņā ar 10. panta 3. punktā minēto konsultēšanās procedūru.

5. Postopki vrednotenja in dodeljevanja v zvezi z donacijami za ukrepe med drugim upoštevajo naslednja merila:

5. Izvērtēšanas un piešķiršanas procedūrās attiecībā uz dotācijām, pasākumiem ņem vērā, inter alia, šādus kritērijus:

(a) splošne in posebne cilje iz členov 2 in 3 ter ukrepe, sprejete na različnih področjih, kakor je opredeljeno v členu 3, in skladnost z letnim delovnim programom;

a) vispārējos un īpašos mērķus, kā norādīts 2. un 3. pantā, un dažādās jomās veiktus pasākumus, kā norādīts 3. pantā, un atbilstību gada darba programmai;

(b) kakovost predlaganega ukrepa glede njegove zasnove, organizacije, predstavitve in pričakovanih rezultatov;

b) ierosinātās darbības kvalitāti attiecībā uz tās koncepciju, organizāciju, izklāstu un paredzētajiem rezultātiem;

(c) znesek, predviden za financiranje Skupnosti, in njegovo stroškovno učinkovitost glede na pričakovane rezultate;

c) pieprasītā Kopienas finansējuma apjomu un izmaksu efektivitāti paredzēto rezultātu aspektā;

(d) vpliv pričakovanih rezultatov na splošne in posebne cilje programa, kakor so opredeljeni v členih 2 in 3, ter na ukrepe, sprejete na različnih področjih, kakor je opredeljeno v členu 3;

d) paredzēto rezultātu ietekmi uz programmas vispārējiem un īpašajiem mērķiem, kas noteikti 2. un 3. pantā, un uz dažādās jomās veiktajiem pasākumiem, kā norādīts 3. pantā;

(e) inovacije.

e) inovācijas aspektu.

6. Vloge za donacije za poslovanje iz člena 4(c) se ocenijo ob upoštevanju:

6. Šā lēmuma 4. panta c) punktā minētos darbības dotāciju pieteikumus izvērtē, ņemot vērā:

(a) skladnosti s cilji programa;

a) atbilstību šīs programmas mērķiem;

(b) kakovosti načrtovanih dejavnosti;

b) plānoto darbību kvalitāti;

(c) verjetnega multiplikacijskega učinka teh dejavnosti v javnosti;

c) attiecīgo darbību iespējamo sviras iedarbību uz sabiedrību;

(d) geografskega vpliva dejavnosti, ki se izvajajo;

d) veikto darbību ģeogrāfisko iespaidu;

(e) vključenosti državljanov v organizacijo zadevnih organov;

e) pilsoņu iesaisti attiecīgo struktūru organizācijā;

(f) razmerja med stroški in učinkovitostjo predlagane dejavnosti.

f) ierosinātās darbības izmaksu efektivitāti.

Člen 10

10. pants

Odbor

Komiteja

1. Komisiji pomaga odbor.

1. Komisijai palīdz komiteja.

2. Pri sklicevanju na ta odstavek se uporabljata člena 4 in 7 Sklepa 1999/468/ES, ob upoštevanju določb člena 8 Sklepa.

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 4. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

Rok iz člena 4(3) Sklepa 1999/468/ES je dva meseca.

Lēmuma 1999/468/EK 4. panta 3. punktā paredzētais termiņš ir divi mēneši.

3. Pri sklicevanju na ta odstavek se uporabljata člena 3 in 7 Sklepa 1999/468/ES, ob upoštevanju določb člena 8 Sklepa.

3. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 3. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

4. Odbor sprejme svoj poslovnik.

4. Komiteja pieņem savu reglamentu.

Člen 11

11. pants

Dopolnjevanje

Papildināmība

1. Iskala se bo sinergija in dopolnjevanje z ostalimi instrumenti Skupnosti, zlasti s splošnima programoma "Varnost in varstvo svoboščin" in "Solidarnost in upravljanje migracijskih tokov", Sedmim okvirnim programom za raziskave in razvoj, kakor tudi s programi za varovanje zdravja, "Programom za zaposlovanje in socialno solidarnost – PROGRESS" ter programom "Varnejši internet plus". Dopolnjevanje bo potrebno tudi z Evropskim inštitutom za enakost spolov. Statistični element obveščanja o nasilju se bo razvijal v sodelovanju z državami članicami, po potrebi z uporabo statističnega programa Skupnosti.

1. Tiecas nodrošināt sinerģiju un papildināmību ar citiem Kopienas instrumentiem, jo īpaši ar vispārējām programmām "Drošība un brīvību garantēšana" un "Solidaritāte un migrācijas plūsmu regulācija", 7. Pētniecības un attīstības pamatprogrammu, kā arī ar programmām veselības aizsardzības jomā, programmu "Nodarbinātība un sociālās solidaritāte – PROGRESS" un programmu "Drošāks internets plus". Tāpat tiecas nodrošināt papildināmību ar Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta darbībām. Sadarbībā ar dalībvalstīm izstrādā statistikas elementu informācijai par vardarbību, pēc vajadzības izmantojot Kopienas Statistikas programmu.

2. Za izvajanje ukrepov, ki izpolnjujejo cilje iz vseh programov, si ta program lahko deli sredstva z drugimi instrumenti Skupnosti, zlasti s splošnima programoma "Varnost in varstvo svoboščin" in "Solidarnost in upravljanje migracijskih tokov" ter Sedmim okvirnim programom za raziskave in razvoj.

2. Programma var līdzekļus izmantot kopīgi ar citiem Kopienas instrumentiem, jo īpaši ar vispārējām programmām "Drošība un brīvību garantēšana" un "Solidaritāte un migrācijas plūsmu regulācija", kā arī ar 7. Pētniecības un attīstības pamatprogrammu, lai īstenotu darbības, kas atbilst visu programmu mērķiem.

3. Dejavnosti, ki se financirajo v okviru tega sklepa, ne prejemajo pomoči za isti namen iz naslova drugih finančnih instrumentov Skupnosti. Komisija zagotovi, da ji bodo upravičenci tega programa poslali informacije o sredstvih, prejetih iz splošnega proračuna Evropske unije in iz drugih virov, pa tudi o tekočih vlogah za sredstva.

3. Saskaņā ar šo lēmumu finansētas darbības tam pašam nolūkam nesaņem palīdzību no citiem Kopienas finanšu instrumentiem. Komisija nodrošina to, ka šīs programmas atbalsta saņēmēji sniedz Komisijai informāciju par finansējumu, ko tie saņēmuši no Eiropas Savienības vispārējā budžeta un citiem avotiem, kā arī informāciju par iesniegtajiem finansējuma pieteikumiem.

Člen 12

12. pants

Financiranje

Līdzekļu piešķiršana

1. Finančna sredstva za izvajanje tega sklepa so določena v višini 116,85 milijona EUR za obdobje iz člena 1.

1. Šā lēmuma īstenošanai paredzētais finansējums 1. pantā paredzētajam laikposmam ir EUR 116,85 miljoni.

2. Dodelitve sredstev za ukrepe, predvidene s tem programom, se vključijo v letne odobritve splošnega proračuna Evropske unije. Razpoložljive letne odobritve odobri proračunski organ v mejah finančnega okvira.

2. Piešķīrumus programmā paredzētajām darbībām iekļauj Eiropas Savienības vispārējā budžeta gada apropriācijās. Gada apropriācijas piešķir budžeta lēmējinstitūcija atbilstīgi finanšu shēmai.

Člen 13

13. pants

Spremljanje

Pārraudzība

1. Komisija za kateri koli ukrep, ki se financira s tem programom, zagotovi, da upravičenec predloži tehnična in finančna poročila o napredku pri delu. V treh mesecih od zaključka ukrepa se predloži tudi končno poročilo. Obliko in vsebino poročil določi Komisija.

1. Attiecībā uz visām programmas finansētajām darbībām Komisija nodrošina, ka atbalsta saņēmējs iesniedz tehniskus un finanšu pārskatus par darba gaitu. Turklāt trīs mēnešos pēc darbības pabeigšanas iesniedz gala pārskatu. Pārskatu formu un saturu nosaka Komisija.

2. Komisija zagotovi, da bodo pogodbe in sporazumi, ki izhajajo iz izvajanja tega programa, urejali zlasti spremljanje in finančni nadzor Komisije (ali katerega koli predstavnika, ki ga pooblasti Komisija), po potrebi s pomočjo kontrol na kraju samem, vključno s pregledi vzorcev, in revizij Računskega sodišča.

2. Komisija nodrošina, ka līgumos un nolīgumos, ko slēdz programmas īstenošanas gaitā, jo īpaši paredz Komisijas (vai tās pilnvarotu pārstāvju) veiktu uzraudzību un finanšu kontroli, vajadzības gadījumā veicot pārbaudes uz vietas, tostarp izlases pārbaudes, kā arī Revīzijas palātas veiktas revīzijas.

3. Komisija zagotovi, da upravičenec do finančne pomoči pet let po zadnjem plačilu za kateri koli ukrep hrani vso dokazno dokumentacijo o izdatkih za ukrep, ki je na voljo Komisiji.

3. Piecus gadus pēc pēdējā maksājuma attiecībā uz katru darbību, Komisija prasa, lai finansiālās palīdzības saņēmējs glabā pieejamus Komisijai visus pamatojuma dokumentus par izdevumiem attiecībā uz darbību.

4. Komisija na podlagi rezultatov poročil in pregledov vzorcev iz odstavkov 1 in 2 po potrebi prilagodi obseg ali pogoje dodelitve prvotno odobrene finančne pomoči in časovni razpored plačil.

4. Pamatojoties uz 1. un 2. punktā minēto pārskatu un izlases pārbaužu rezultātiem, Komisija vajadzības gadījumā koriģē finansiālā atbalsta sākotnēji apstiprināto apjomu vai piešķiršanas nosacījumus, kā arī maksājumu grafiku.

5. Komisija stori vse potrebno, da preveri, ali se financirani ukrepi izvajajo primerno in v skladu z določbami tega sklepa in Finančne uredbe.

5. Komisija veic visus vajadzīgos pasākumus, lai pārliecinātos, ka finansētās darbības veic pareizi un saskaņā ar šo lēmumu un Finanšu regulu.

Člen 14

14. pants

Zaščita finančnih interesov Skupnosti

Kopienas finanšu interešu aizsardzība

1. Komisija zagotovi, da se ob izvajanju ukrepov, ki se financirajo na podlagi tega sklepa, zaščitijo finančni interesi Skupnosti, in sicer z uporabo preventivnih ukrepov proti goljufijam, korupciji in kakršnim koli drugim nezakonitim dejavnostim, z izvajanjem učinkovitih pregledov in izterjavo neutemeljeno plačanih zneskov, v primeru odkritja nepravilnosti pa z učinkovitimi, sorazmernimi in odvračilnimi kaznimi v skladu z Uredbo Sveta (ES, Euratom) št. 2988/95, Uredbo (Euratom, ES) št. 2185/96 in Uredbo (ES) št. 1073/1999.

1. Komisija nodrošina, ka, īstenojot saskaņā ar šo lēmumu finansētas darbības, ir aizsargātas Kopienas finanšu intereses, piemērojot preventīvus pasākumus pret krāpšanu, korupciju un jebkādām citām nelikumīgām darbībām, veicot efektīvas pārbaudes un atgūstot nepamatoti izmaksātas summas, un – ja tiek konstatētas nelikumības – piemērojot iedarbīgas, samērīgas un preventīvas sankcijas saskaņā ar Regulu (EK, Euratom) Nr. 2988/95, Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 un Regulu (EK) Nr. 1073/1999.

2. Za ukrepe Skupnosti, ki se financirajo v okviru tega programa, se Uredba (ES, Euratom) št. 2988/95 in Uredba (Euratom, ES) št. 2185/96 uporabljata v primeru kakršne koli kršitve določb zakonodaje Skupnosti, vključno s kršitvami pogodbenih obveznosti, sklenjenih na podlagi tega programa, ki izhajajo iz dejanja ali opustitve s strani gospodarskega subjekta, ki z neupravičenimi postavkami izdatkov ogroža ali bi lahko ogrožal splošni proračun Evropske unije ali proračune, s katerimi upravljata Skupnosti.

2. Kopienas darbībās, ko finansē saskaņā ar programmu, Regulu (EK, Euratom) Nr. 2988/95 un Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 piemēro jebkādam Kopienas tiesību normu pārkāpumam – tostarp tādu līgumsaistību pārkāpumam, kuras radušās, pamatojoties uz programmu –, ko rada saimnieciskās darbības subjekta darbība vai bezdarbība un kas kaitē vai var kaitēt Eiropas Savienības vispārējam budžetam vai atbilstīgi tam pārvaldītiem budžetiem, radot nepamatotus izdevumus.

3. Komisija lahko zmanjša, začasno ustavi ali izterja odobreni znesek finančne pomoči za določen ukrep, če ugotovi nepravilnosti, vključno z neskladnostjo z določbami tega sklepa ali s posamezno odločitvijo, pogodbo ali sporazumom o odobritvi zadevne finančne podpore, ali če se izkaže, da je bil ukrep spremenjen, ne da bi se Komisijo zaprosilo za odobritev, tako da je v nasprotju z vrsto ali pogoji izvajanja projekta.

3. Ja Komisija konstatē pārkāpumus, tostarp to, ka nav ievērots šis lēmums vai atsevišķais lēmums, vai līgums vai nolīgums, ar ko piešķir attiecīgo finansiālo atbalstu, vai ja atklājas, ka bez Komisijas piekrišanas darbībā ir ieviestas izmaiņas, kas ir pretrunā projekta būtībai vai īstenošanas nosacījumiem, Komisija samazina, aptur vai atgūst darbībai piešķirto finansiālās palīdzības summu.

4. Komisija od upravičenca, če roki niso upoštevani ali če napredovanje pri izvajanju ukrepa upravičuje le del dodeljene finančne pomoči, zahteva, da v določenem roku predloži pripombe. Komisija lahko ukine preostalo finančno pomoč in zahteva vračilo že izplačanih zneskov, če upravičenec ne poda zadovoljivega odgovora.

4. Ja nav ievēroti termiņi vai ja darbības īstenošanā gūtie panākumi attaisno tikai daļu no piešķirtās finansiālās palīdzības, Komisija prasa, lai atbalsta saņēmējs noteiktā termiņā iesniedz apsvērumus. Ja atbalsta saņēmējs nesniedz apmierinošu atbildi, Komisija var atcelt atlikušo finansiālo palīdzību un prasīt atmaksāt jau izmaksātās summas.

5. Vsako neupravičeno izplačilo se vrne Komisiji. Zneskom, ki se ne povrnejo pravočasno v skladu s pogoji, določenimi s Finančno uredbo, se pripišejo obresti.

5. Visas nepamatoti izmaksātās summas atmaksā Komisijai. Summām, kas nav atmaksātas laikā, pieskaita procentus saskaņā ar Finanšu regulā paredzētajiem nosacījumiem.

Člen 15

15. pants

Vrednotenje

Izvērtēšana

1. Ta program se bo redno spremljal, z namenom spremljanja dejavnosti v njegovem okviru.

1. Programmu regulāri pārrauga, lai sekotu tajā paredzēto darbību īstenošanai.

2. Komisija zagotovi redno in neodvisno zunanje vrednotenje tega programa.

2. Komisija nodrošina programmas regulāru, neatkarīgu, ārēju izvērtēšanu.

3. Komisija Evropskemu parlamentu in Svetu predloži:

3. Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei:

(a) najkasneje do 31. marca 2011 vmesno poročilo o vrednotenju doseženih rezultatov ter kakovostnih in količinskih vidikov izvajanja tega programa, skupaj s priloženim seznamom subvencioniranih projektov in ukrepov;

a) ne vēlāk kā 2011. gada 31. martā – starpposma izvērtējuma ziņojumu par gūtajiem rezultātiem un par programmas īstenošanas kvalitātes un kvantitātes aspektiem, pievienojot finansēto projektu un pasākumu sarakstu;

(b) najkasneje do 31. maja 2012 sporočilo o nadaljevanju tega programa;

b) ne vēlāk kā 2012. gada 31. maijā – paziņojumu par programmas turpināšanu;

(c) najkasneje do 31. decembra 2014 poročilo o naknadnem vrednotenju, o izvajanju in rezultatih programa.

c) ne vēlāk kā 2014. gada 31. decembrī – ex post izvērtējuma ziņojumu par programmas īstenošanu un rezultātiem.

Člen 16

16. pants

Objava projektov

Projektu publicēšana

Komisija letno objavi seznam in kratek opis vseh projektov, financiranih iz naslova tega programa.

Komisija katru gadu publicē to projektu sarakstu, kurus finansē saskaņā ar programmu, kopā ar katra projekta īsu aprakstu.

Člen 17

17. pants

Prehodne določbe

Pārejas pasākumi

Sklep št. 803/2004/ES se razveljavi. Ukrepe, ki so se na podlagi navedenega sklepa že začeli izvajati, do njihovega zaključka še naprej ureja navedeni sklep.

Ar šo Lēmums Nr. 803/2004/EK tiek atcelts. Darbības, kas ir sāktas saskaņā ar minēto lēmumu, līdz to pabeigšanai turpina reglamentēt minētais lēmums.

Člen 18

18. pants

Začetek veljavnosti

Stāšanās spēkā

Ta sklep začne veljati dan po objavi v Uradnem listu Evropske unije.

Šis lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

V Strasbourgu, 20. junija 2007

Strasbūrā, 2007. gada 20. jūnijā.

Za Evropski parlament

Eiropas Parlamenta vārdā —

Predsednik

priekšsēdētājs

H.-G. Pöttering

H.-G. Pöttering

Za Svet

Padomes vārdā —

Predsednik

priekšsēdētājs

G. Gloser

G. Gloser

[1] UL C 69, 21.3.2006, str. 1.

[1] OV C 69, 21.3.2006., 1. lpp.

[2] UL C 192, 16.8.2006, str. 25.

[2] OV C 192, 16.8.2006., 25. lpp.

[3] Mnenje Evropskega parlamenta z dne 5. septembra 2006 (še ni objavljeno v Uradnem listu), Skupno stališče Sveta z dne 5. marca 2007 (še ni objavljeno v Uradnem listu) in Stališče Evropskega parlamenta z dne 22. maja 2007 (še ni objavljeno v Uradnem listu).

[3] Eiropas Parlamenta 2006. gada 5. septembra Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts), Padomes 2007. gada 5. marta Kopējā nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Eiropas Parlamenta 2007. gada 22. maija Nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta).

[4] UL C 364, 18.12.2000, str. 1.

[4] OV C 364, 18.12.2000., 1. lpp.

[5] UL C 59, 23.2.2001, str. 307.

[5] OV C 59, 23.2.2001., 307. lpp.

[6] UL C 77 E, 28.3.2002, str. 126.

[6] OV C 77 E, 28.3.2002., 126. lpp.

[7] UL C 287 E, 24.11.2006, str. 75.

[7] OV C 287 E, 24.11.2006., 75. lpp.

[8] UL C 288 E, 25.11.2006, str. 66.

[8] OV C 288 E, 25.11.2006., 66. lpp.

[9] UL L 34, 9.2.2000, str. 1.

[9] OV L 34, 9.2.2000., 1. lpp.

[10] UL L 143, 30.4.2004, str. 1.

[10] OV L 143, 30.4.2004., 1. lpp.

[11] UL C 139, 14.6.2006, str. 1.

[11] OV C 139, 14.6.2006., 1. lpp.

[12] UL L 248, 16.9.2002, str. 1. Uredba, kakor je bila spremenjena z Uredbo (ES, Euratom) št. 1995/2006 (UL L 390, 30.12.2006, str. 1).

[12] OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK, Euratom) Nr. 1995/2006 (OV L 390, 30.12.2006., 1. lpp.).

[13] UL L 357, 31.12.2002, str. 1. Uredba, kakor je bila nazadnje spremenjena z Uredbo (ES, Euratom) št. 478/2007 (UL L 111, 28.4.2007, str. 13).

[13] OV L 357, 31.12.2002., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK, Euratom) Nr. 478/2007 (OV L 111, 28.4.2007., 13. lpp.).

[14] UL L 312, 23.12.1995, str. 1.

[14] OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp.

[15] UL L 292, 15.11.1996, str. 2.

[15] OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.

[16] UL L 136, 31.5.1999, str. 1.

[16] OV L 136, 31.5.1999., 1. lpp.

[17] UL L 184, 17.7.1999, str. 23. Sklep, kakor je bil spremenjen s Sklepom 2006/512/ES (UL L 200, 22.7.2006, str. 11).

[17] OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp. Lēmumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2006/512/EK (OV L 200, 22.7.2006., 11. lpp.).

--------------------------------------------------

--------------------------------------------------