[pic] | IL-KUMMISSJONI TAL-KOMUNITAJIET EWROPEJ |

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Brussell, 18.3.2009

Briselē, 18.3.2009

KUMM(2009) 128 finali

COM(2009) 128 galīgā redakcija

KOMUNIKAZZJONI MILL-KUMMISSJONI LILL-PARLAMENT EWROPEW U LILL-KUNSILL

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

PAK simplifikata għall-Ewropa – suċċess għal kulħadd

Vienkāršota KLP Eiropai – ieguvums visiem

WERREJ

SATURS

1. L-aġenda tal-Kummissjoni għal PAK iktar simplifikata 3

1. Komisijas programma vienkāršākai KLP 3

2. Xi ntlaħaq mill-2005 4

2. Panākumi, kas gūti kopš 2005. gada 3

3. Il-Pjan ta’ Azzjoni ta’ Simplifikazzjoni tal-Politika Agrikola Komuni 7

3. Rīcības plāns kopējās lauksaimniecības politikas vienkāršošanai 7

4. Tliet Temi Speċjali 9

4. Īpaši svarīgie jautājumi 9

5. Prospettiva 11

5. Perspektīvas 11

6. Konklużjoni 13

6. Secinājumi 13

KOMUNIKAZZJONI MILL-KUMMISSJONI LILL-PARLAMENT EWROPEW U LILL-KUNSILL

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

PAK simplifikata għall-Ewropa – suċċess għal kulħadd

Vienkāršota KLP Eiropai – ieguvums visiem

L-AġENDA TAL-KUMMISSJONI GħAL PAK IKTAR SIMPLIFIKATA

K OMISIJAS PROGRAMMA VIENKāRšāKAI KLP

Mill-bidu tal-mandat tagħha, din il-Kummissjoni stinkat għal Politika Agrikola Komuni (PAK) aktar simplifikata[1]. Lill-bdiewa u l-operaturi ekonomiċi oħrajn fis-settur agrikolu għandu jitnaqqsulhom il-burokrazija u r-rekwiżiti li mhumiex meħtieġa biex jintlaħqu għanijiet politiċi u biex jiżguraw ġestjoni tajba ta’ flus il-poplu li jħallas it-taxxi. Is-simplifikazzjoni tal-PAK hija kruċjali biex l-ekonomija agrikola tagħna ssir aktar kompetittiva, jinżammu l-impjiegi u jinħolqu oħrajn ġodda u biex tikkontribwixxi għal żvilupp sod taż-żoni rurali tagħna. Huwa għalhekk li l-PAK simplifikata hija suċċess għal kulħadd.

Kopš sava pilnvaru termiņa sākuma Komisija ir iestājusies par vienkāršāku kopējo lauksaimniecības politiku (KLP)[1]. Lauksaimnieki un citi lauksaimniecības nozares uzņēmēji jāatbrīvo no birokrātijas un prasībām, kas nav obligāti vajadzīgas, lai sasniegtu politiskos mērķus un nodrošinātu nodokļu maksātāju naudas pienācīgu pārvaldību. KLP vienkāršošana ir būtiska, lai mūsu lauksaimniecības nozare kļūtu konkurētspējīgāka, saglabātu un radītu jaunas darbavietas un veicinātu mūsu lauku apvidu noturīgu attīstību. Tāpēc ar vienkāršotu KLP iegūtu mēs visi.

Fl-2005, il-Kummissjoni ppreżentat Komunikazzjoni dwar is-Simplifikazzjoni u Regolamentazzjoni Aħjar tal-Politika Agrikola Komuni (PAK). Din nediet programm ambizzjuż għal simplifikazzjoni sinifikanti tal-PAK. Il-programm u l-implimentazzjoni tiegħu huma l-qofol proprju tal-istrateġija ġenerali tal-Kummissjoni dwar Regolamentazzjoni Aħjar[2] u b’mod partikolari l-Programm Kurrenti ta’ Simplifikazzjoni u l-Programm ta’ Azzjoni għal Tnaqqis fil-Piżijiet Amministrattivi.

2005. gadā Komisija sniedza paziņojumu par kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) vienkāršošanu un labāku regulējumu. Tajā izklāstīta vērienīga programma par ievērojamu KLP vienkāršošanu. Programma un tās īstenošana ir pilnībā iekļauta Komisijas vispārējā stratēģijā par labāku regulējumu[2] un jo īpaši caurviju programmā vienkāršošanai un rīcības programmā administratīvā sloga samazināšanai.

Sadanittant għadd sostanzjali ta’ proġetti ta’ simplifikazzjoni relatati mal-PAK tlestew. Huwa issa l-waqt addattat li nieqfu biex nikkunsidraw xi ntlaħaq sa llum. Din il-komunikazzjoni se telabora l-attivitajiet li seħħew sa mill-2005, u tagħti indikazzjonijiet tat-tnaqqis fil-piżijiet amministrattivi li rriżulta għall-bdiewa u l-amministrazzjonijiet[3]. Attenzjoni speċjali se tingħata lill-Pjan ta’ Azzjoni Kurrenti ta’ Simplifikazzjoni, l-OKS unika, l-istudju tal-2007 dwar piżijiet amministrattivi għal bdiewa u r-riżultati tal-proċess tal-Kontroll tas-Saħħa. Biex nikkonkludu, il-komunikazzjoni se tesplora kif jistgħu jitkattru l-azzjonijiet tas-simplifikazzjoni fil-ġejjieni.

Pa šo laiku ir īstenots ievērojams skaits ar KLP saistītu vienkāršošanas projektu. Tagad ir piemērots brīdis, lai pievērstos paveiktajam. Šis paziņojums akcentē pasākumus, kas īstenoti kopš 2005. gada, un norāda uz to, kas paveikts, lai samazinātu lauksaimnieku un pārvaldes iestāžu administratīvo slogu[3]. Īpaša uzmanība tiks pievērsta caurviju vienkāršošanas rīcības plānam, vienotajai TKO regulai, 2007. gada pētījumam par lauku saimniecību administratīvo slogu un „veselības pārbaudes” procesa rezultātiem. Visbeidzot paziņojumā tiks pētītas iespējas turpmākai vienkāršošanai.

XI NTLAħAQ MILL-2005

PANāKUMI, KAS GūTI KOPš 2005. GADA

Fl-2005, il-Kummissjoni Ewropea mpenjat ruħha li tagħmel serje ta’ attivitajiet li jistgħu jiġu kkwalifikati bħala simplifikazzjoni teknika jew ta’ politika[4].

2005. gadā Komisija apņēmās veikt vairākus pasākumus, kurus varētu uzskatīt par tehnisku vienkāršošanu vai politikas vienkāršošanu[4].

Simplifikazzjoni teknika

Tehniskā vienkāršošana

Regoli agrikoli emendati

Lauksaimniecības noteikumu pārskatīšana

L-identifikazzjoni u l-eliminazzjoni ta’ atti legali tal-Kummissjoni u tal-Kunsill li skadew issir kontinwament, bħal pereżempju fis-settur tal-ħalib[5]. Meta jiġu adottati atti legali ġodda, dawn jirrevokaw atti eżistenti. Atti oħrajn li baqgħu jeżistu mingħajr ebda skop ġew iddikjarati skaduti permezz ta’ dikjarazzjoni ta’ skadenza fl-2006[6] u fil-bidu ta’ din is-sena[7]. Dawn ikopru total ta’ kważi 300 att skadut. Aktar tard din is-sena, se tiġi adottata proposta biex tirrevoka għadd ta’ atti tal-Kunsill li skadew.

Nepārtraukti notiek novecojušo Padomes un Komisijas tiesību aktu noteikšana un atcelšana, piemēram, piena nozarē[5]. Kad pieņemti jauni tiesību akti, spēkā esošie tiesību akti tiek atcelti. Citi tiesību akti, kas joprojām ir spēkā, bet neveic savu uzdevumu, 2006. gadā[6] un šā gada sākumā[7] deklarēti par spēku zaudējušiem, kopā tas attiecas uz gandrīz 300 novecojušiem tiesību aktiem. Šogad tiks pieņemts priekšlikums par vairāku novecojušu Padomes tiesību aktu atcelšanu.

Ir-Regolament dwar l-OKS Unika

Vienotā TKO regula

Fit-22 ta’ Ottubru 2007, il-Kunsill adotta r-Regolament (KE) Nru 1234/2007[8] magħruf ukoll bħala l-OKS unika. Dan ir-regolament jiġbor flimkien l-organizzazzjonijiet settorjali komuni tas-suq kollha u jieħu post 45 Att tal-Kunsill. Aktar dettalji dwar l-OKS unika jingħataw fil-paragrafu 4.1.

2007. gada 22. oktobrī Padome pieņēma Regulu (EK) Nr. 1234/2007[8], kas pazīstama arī ar nosaukumu vienotā TKO. Šajā regulā sagrupētas visas nozaru kopīgās tirgus organizācijas un aizstāti 45 Padomes tiesību akti. Sīkāka informācija par vienoto TKO atrodama 4.1. punktā.

L-għajnuniet mill-Istat

Valsts atbalsts

Fl-2006 u l-2007, il-Kummissjoni mmodifikat u standardizzat il-politika tagħha dwar l-għajnuna mill-istat fis-settur agrikolu. Minbarra l-linji gwida riveduti tal-għajnuna mill-istat[9] u r-Regolament dwar Eżenzjoni agrikola ta’ Kategorija [traduzzjoni mhux uffiċjali][10], il-Kummissjoni adottat Regolament de minimis ġdid[11] li jżid il-limitu de minimis għal appoġġ li jista’ jingħata minn Stati Membri fis-settur agrikolu. Meta l-miżura tikkonforma mal-kundizzjonijiet stipulati fir-regolament de minimis ma tkunx ikkunsidrata bħala għajnuna mill-istat u għalhekk ma jkun hemm bżonn l-ebda notifika. Dawn it-tibdiliet wasslu biex l-għadd ta’ strumenti legali rilevanti minn sitta tnaqqsu għal tlieta.

2006. un 2007. gadā Komisija grozīja un racionalizēja valsts atbalsta politiku lauksaimniecības nozarē. Papildus pārskatītajām pamatnostādnēm attiecībā uz valsts atbalstu[9] un grupu atbrīvojuma regulai lauksaimniecības nozarē[10] Komisija pieņēma jaunu de minimis regulu[11], kas palielina de minimis atbalsta maksimālo apjomu, ko dalībvalstis var piešķirt lauksaimniecības nozarē. Ja pasākums atbilst de minimis regulā izklāstītajiem nosacījumiem, to neuzskata par valsts atbalstu un tāpēc paziņojums nav vajadzīgs. Ņemot vērā šīs izmaiņas, attiecīgo juridisko instrumentu skaitu varēja samazināt no sešiem līdz trim instrumentiem.

Spejjeż amministrattivi

Administratīvās izmaksas

Fl-2006, il-Kummissjoni nediet studju biex ikejjel il-piżijiet amministrattivi għall-farms b’konsegwenza tar-riforma tal-PAK tal-2003. Ir-riżultati finali tal-istudju kienu ppublikati f’Novembru 2007. Aktar dettalji dwar dan l-istudju jinstabu fil-paragrafu 4.2.

2006. gadā Komisija uzsāka pētījumu, lai novērtētu administratīvo slogu, ko lauku saimniecībām radījusi KLP 2003. gada reforma. Pētījuma gala rezultātus publicēja 2007. gada novembrī. Sīkāka informācija par šo pētījumu atrodama 4.2. punktā.

Qsim tal-aħjar prassi

Apmaiņa ar labāko praksi

Ġew stabbiliti diversi pjattaformi, għall-iskop tal-iskambju ta’ ideat dwar simplifikazzjoni u tal-qsim ta’ ideat u esperjenzi. L-ewwel nett, twaqqaf grupp ta’ esperti ta’ esperti nazzjonali tas-simplifikazzjoni. Dan il-grupp jiltaqa’ medja ta’ tliet darbiet fis-sena. Għadd ta’ Stati Membri użaw din il-pjattaforma biex jippreżentaw u jiddiskutu inizjattivi nazzjonali ta’ simplifikazzjoni.

Lai apmainītos ar viedokļiem par vienkāršošanu un dalītos ar idejām un pieredzi, tika izveidoti vairāki forumi. Vispirms izveidoja vienkāršošanas ekspertu grupu, kurā bija iesaistīti dalībvalstu eksperti vienkāršošanas jomā. Šī grupa sanāk kopā vidēji trīs reizes gadā. Vairākas dalībvalstis ir izmantojušas šo forumu, lai iesniegtu un apspriestu savas vienkāršošanas iniciatīvas.

Persuni interessati u rappreżentanti tas-settur agrikola u l-industrija pparteċipaw f’bosta laqgħat tal-grupp konsultattiv dwar is-simplifikazzjoni.

Vairākās vienkāršošanas padomdevējas grupas sanāksmēs piedalījās ieinteresētās personas un lauksaimniecības nozares pārstāvji.

Il-konferenza dwar is-simplifikazzjoni tal-Politika Agrikola Komuni li saret f’Ottubru 2006, kif ukoll is-seminar dwar is-simplifikazzjoni organizzat f’Ottubru 2007, offrew pjattaforma wiesgħa għal diskussjoni u skambju ta’ esperjenzi bejn il-partijiet kollha involuti fl-implimentazzjoni tal-PAK.

Konferencē par kopējās lauksaimniecības politikas vienkāršošanu, kas notika 2006. gada oktobrī, kā arī 2007. gada oktobrī sarīkotajā vienkāršošanas seminārā tika piedāvātas plašas iespējas pārrunām un pieredzes apmaiņai starp visām KLP īstenošanā iesaistītajām pusēm.

Azzjonijiet relatati ma’ politika

Ar politiku saistīti pasākumi

Ir-riforma tal-OKS taz-zokkor

Cukura TKO reforma

Ir-riforma taz-zokkor, adottata formalment fil-bidu tal-2006, wasslet għal simplifikazzjoni tanġibbli tas-sistema. Għaqqdet it-tipi diversi tal-kwota f’sistema waħda ta’ kwota, inkludiet il-baġit għall-għajnuna għaz-zokkor fil-pakkett tal-Iskema ta’ Pagament Uniku u bidlet l-intervent bil-ħżin privat.

Cukura reforma, ko oficiāli pieņēma 2006. gada sākumā, sistēmu patiešām vienkāršoja. Tā apvienoja vairākus kvotas veidus vienotā kvotu sistēmā, iekļāva budžetu atbalstam par cukuru vienotā maksājuma shēmā un aizstāja intervenci ar glabāšanu privātā noliktavā.

L-Iskema ta' Pagament Uniku

Vienotā maksājuma shēma

Fis-snin bikrin tal-eżistenza tagħha, l-Iskema ta’ Pagament Uniku ġiet adattata f’bosta okkażjonijiet bil-għan li jiġi ssimplifikat il-funzjonament tagħha u jagħmilha iżjed faċli biex tintuża. Dan intlaħaq, pereżempju, permezz tal-inklużjoni ta’ elementi ta’ pajsaġġ (bħal ringieli tas-sġajriet u ħitan) fir-raba’ eliġibbli għal appoġġ dirett u bosta modifikazzjonijiet wara l-adozzjoni tar-rapport dwar il-kundizzjonalità[12].

Vienotā maksājuma shēmas pirmajos darbības gados to vairākkārt koriģēja, lai vienkāršotu tās darbību un tā kļūtu lauksaimniekiem vieglāk lietojama. To panāca, piemēram, iekļaujot ainavas elementus (žogus un sienas (mūrus?)) platībās, par kurām ir tiesības saņemt tiešo atbalstu, un vairākus grozījumus, ņemot vērā savstarpējās atbilstības ziņojuma pieņemšanu[12].

Is-settur tal-frott u l-ħaxix u s-settur tal-inbid

Augļu un dārzeņu un vīna nozare

Riformi fis-settur tal-frott u l-ħaxix kif ukoll fis-settur tal-inbid issimplifikaw ir-regoli. B’mod partikolari, il-fatt li dawn is-setturi issa huma inklużi fl-Iskema ta' Pagament Uniku jirriżulta f'sistema iktar omoġenea ta' appoġġ dirett tad-dħul.

Augļu un dārzeņu nozares, kā arī vīna nozares reforma ir vienkāršojušas noteikumus. Konkrēti fakts, ka šīs nozares tagad iekļautas vienotā maksājuma shēmā, ir radījis viendabīgāku ieņēmumu tiešā atbalsta sistēmu.

L-integrazjoni tas-settur tal-frott u l-ħaxix fl-Iskema ta’ Pagament Uniku tista’ twassal għal tnaqqis ta’ EUR 2.2 miljun fil-piżijiet amministrattivi tal-farms.

Augļu un dārzeņu nozares iekļaušana vienotā maksājuma shēmā var radīt lauku saimniecību administratīvā sloga samazinājumu EUR 2,2 miljonu apmērā.

Barra minn hekk, dawn ir-riformi pprovdew iżjed flessibbiltà fl-implimentazzjoni ta’ politika permezz tal-użu ta’ pprogrammar, immexxi minn organizzazzjonijiet ta’ produtturi fis-settur tal-frott u l-ħaxix jew minn Stati Membri fis-settur tal-inbid.

Turklāt šīs reformas paredzēja lielāku elastīgumu politikas īstenošanā, izmantojot programmēšanu, ko pārvalda vai nu augļu un dārzeņu nozares ražotāju organizācijas, vai vīna nozarē – dalībvalstis.

Evalwazzjoni u valutazzjoni tal-impatt

Ietekmes pārbaude un novērtējums

Matul is-snin li għaddew, l-istrument ta’ valutazzjoni tal-impatt sar għodda indispensabbli għall-preparazzjoni ta’ riformi importanti fis-settur agrikolu u jinkludi involviment sostanzjali minn persuni interessati fi stadju bikri. L-għodda ta' valutazzjoni tal-impatt tippermetti valutazzjoni ex ante tal-ispejjeż amministrattiv, tidentifika u tivvaluta problemi, tifformola soluzzjonijiet u tqabbel l-impatt ta' dawn is-soluzzjonijiet. Dan jirrendi l-proċess leġiżlattiv aktar trasparenti. Il-proċess tal-valutazzjoni tal-impatt itejjeb ukoll il-kwalità tal-proposta u l-kwalità tad-dibattitu dwar il-proposta.

Pēdējos gados ietekmes novērtējums ir kļuvis par nepieciešamu līdzekli, lai sagatavotu svarīgas reformas lauksaimniecības nozarē, un tas ietver ieinteresēto personu aktīvu iesaistīšanos jau agrīnā posmā. Ietekmes novērtējuma instruments ļauj veikt administratīvo izmaksu iepriekšēju novērtējumu, identificēt un novērtēt problēmas, noteikt risinājumus un salīdzināt šo risinājumu ietekmi. Tas dara pārskatāmāku likumdošanas procesu. Ietekmes novērtējuma process uzlabo arī priekšlikuma un tā apspriešanas kvalitāti.

Mill-2005 ’l hawn, saru 8 valutazzjonijiet tal-impatt għar-riformi sinifikanti kollha tal-PAK, bħal pereżempju għar-riforma tal-inbid u l-frott u l-ħaxix u l-Kontroll tas-Saħħa[13].

Kopš 2005. gada ir veikti 8 ietekmes novērtējumi visām svarīgajām KLP reformām, piemēram, vīna nozares reformai un augļu un dārzeņu nozares reformai, un „veselības pārbaudei”[13].

Proċessi

Procesi

Konsultazzjoni ma’ persuni interessati, skrining, Pjan ta’ Azzjoni

Apspriešanās ar ieinteresētajām personām, pārbaude, rīcības plāns

Is-suġġerimenti miġbura minn awtoritajiet tal-Istati Membri u persuni interessati li setgħu jiġu kklassifikati bħala simplifikazzjoni teknika ġew inklużi fil-Pjan il-ġdid ta’ Azzjoni kurrenti ta’ Simplifikazzjoni. Dan il-Pjan ta’ Azzjoni jippermetti għall-ippjanar u l-monitoraġġ ta’ attivitajiet ta’ simplifikazzjoni fil-PAK u attwalment jinkludi madwar 50 proġett.

No dalībvalstu iestādēm un ieinteresētajām personām saņemtie ierosinājumi, kurus var uzskatīt par tehnisko vienkāršošanu, iekļauti jaunizveidotajā caurviju vienkāršošanas rīcības plānā. Šis rīcības plāns pieļauj KLP vienkāršošanas pasākumu plānošanu un uzraudzību, un pašlaik tajā ir aptuveni 50 projekti.

Inġabru iktar minn 200 suġġeriment għas-simplifikazzjoni tal-PAK, mill-2005 sal-lum.

Kopš 2005. gada saņemti vairāk nekā 200 ierosinājumi KLP vienkāršošanai.

Konferenza

Konference

Fit-3 u l-4 ta’ Ottubru 2006, il-Kummissjoni organizzat konferenza internazzjonali dwar is-simplifikazzjoni tal-Politika Agrikola Komuni.

2006. gada 3. un 4. oktobrī Komisija bija noorganizējusi starptautisku konferenci par kopējās lauksaimniecības politikas vienkāršošanu.

Rappreżentanti minn diversi oqsma u interessi, bdiewa, operaturi, industrija tal-ipproċessar, akkademiċi u awtoritajiet tal-Istati Membri, ipparteċipaw u kkontribwew għad-dibattitu dwar is-simplifikazzjoni u wrew li kien hemm rieda politika għas-simplifikazzjoni tal-PAK, proċess li jeħtieġ li kulħadd ikun involut fih biex is-suċċess ikun żgurat.

Dažādu jomu un interešu pārstāvji, lauksaimnieki, uzņēmēji, pārstrādes rūpniecības, akadēmisko aprindu un dalībvalstu iestāžu pārstāvji piedalījās konferencē un veicināja debates par vienkāršošanu, un apliecināja, ka pastāv politiskā griba vienkāršot KLP – procesu, kurā visiem jāiesaistās, lai nodrošinātu panākumus.

Proġett konkret li rriżulta mill-konferenza kien jikkonċerna l-użu ta’ ċertifikati tal-esportazzjoni li beda jsir mill-Kummissjoni. Iktar dettalji jingħataw fil-Kapitolu 3.

Konferencē izveidojās konkrēts projekts par eksporta sertifikātu izmantošanu, kuru pieņēma Komisija. Sīkāka informācija atrodama 3. nodaļā.

Taħriġ Intern

Iekšējās apmācības

Il-prevenzjoni aħjar mill-kura - hekk ukoll fl-atti legali. Diġà sar u se jkompli jsir taħriġ intern dwar l-abbozzar leġiżlattiv, lill-membri tal-istaff involut fl-abbozzar ta’ proposti leġiżlattivi. L-għan tal-kors hu li jiġu żgurati testi ċari u faċli mill-bidu tal-proċess leġiżlattiv.

Labāk ir novērst nekā ārstēt, tas attiecas arī uz tiesību aktiem. Tiesību aktu projektu izstrādē iesaistītajiem personāla locekļiem ir un arī turpmāk tiks nodrošinātas iekšējās apmācības par tiesību aktu projektu izstrādi. Mācību mērķis ir jau likumdošanas procesa sākumā nodrošināt tekstu skaidrību un vienkāršību.

Sistemi tat-teknoloġija tal-informazzjoni

IT sistēmas

It-teknoloġija tal-informazzjoni hija element importanti fis-simplifikazzjoni u fit-tnaqqis tal-piżijiet amministrattivi. F’dan il-kuntest sar progress konsiderevoli. Sistema biex tiffaċilita l-iskambju elettroniku ta’ informazzjoni bejn is-servizzi tal-Kummissjoni u l-Istati Membri, l-ISAMM (Sistema ta’ Informazzjoni għall-Ġestjoni u l-Monitoraġġ tas-Suq Agrikolu) waslet fil-fażi finali tal-iżvilupp tagħha. Proġett pilota beda u attwalment qed jitmexxa u l-ewwel modulu tas-sistema għandu jkun operattiv kompletament sas-sajf 2009.

Informācijas tehnoloģija ir svarīgs vienkāršošanas un administratīvā sloga samazināšanas elements. Šajā sakarā ir gūti ievērojami panākumi. Noslēguma posmā atrodas sistēma ISAMM (Information System for Agricultural Market Management and Monitoring; Lauksaimniecības tirgu pārvaldības un uzraudzības informācijas sistēma), kas paredzēta, lai atvieglotu informācijas apmaiņu starp Komisijas dienestiem un dalībvalstīm. Pašlaik tiek īstenots izmēģinājuma projekts, un pirmajam sistēmas modulim jāsāk darboties līdz 2009. gada vasarai.

IL-PJAN TA’ AZZJONI TA’ SIMPLIFIKAZZJONI TAL-POLITIKA AGRIKOLA KOMUNI

RīCīBAS PLāNS KOPēJāS LAUKSAIMNIECīBAS POLITIKAS VIENKāRšOšANAI

Matul il-konferenza tal-2006, ġiet ippreżentata l-ewwel verżjoni tal-Pjan ta’ Azzjoni "kurrenti" ta’ Simplifikazzjoni. Stipula 20 proġett għas-simplifikazzjoni teknika tal-PAK. Il-pjan evolva għal madwar 50 proġett sa Jannar 2009[14], li 43 minnhom ġew implimentati. Il-proġetti mibdija fil-pjan ta’ azzjoni kienu bbażati fuq suġġerimenti minn Stati Membri, partijiet interessati, organizzazzjonijiet ta’ bdiewa, proċessuri, kif ukoll fuq ideat ġejjin mis-servizzi tal-Kummissjoni.

2006. gada konferencē tika iesniegta pirmā redakcija caurviju rīcības plānam vienkāršošanai. Tajā bija ietverti 20 projekti KLP tehniskajai vienkāršošanai. Līdz 2009. gada janvārim[14] plāns jau bija paplašinājies līdz aptuveni 50 projektiem, no kuriem tika īstenoti 43 projekti. Rīcības plānā iekļauto projektu pamatā bija dalībvalstu, ieinteresēto personu, lauksaimnieku organizāciju un pārstrādātāju ierosinājumi, kā arī Komisijas dienestu darbinieku idejas.

Il-proġetti li ġejjin jistħoqqilhom spjegazzjoni f’iktar dettal għaliex huma eżempji tajbin tal-impatt pożittiv li s-simplifikazzjoni jista' jkollha fuq operaturi u/jew bdiewa.

Turpmākie projekti paskaidrojami sīkāk, jo tie ir labs piemērs tam, ka vienkāršošanai var būt pozitīva ietekme uz uzņēmējiem un/vai lauksaimniekiem.

Liċenzji tal-esportazzjoni taċ-ċanga

Liellopu gaļas eksporta licences

Fl-2007, il-Kummissjoni adottat miżura speċifika ta’ simplifikazzjoni għas-settur taċ-ċanga u l-vitella. L-esportazzjoni f’dan is-settur, kemm bir-rifużjoni fuq l-esportazzjoni u mingħajrha, kienet tkun akkumpanjata bl-liċenzja. Filwaqt li jeħtieġ li jibqa' jkun hemm monitoraġġ tal-kummerċ fi prodotti esportati b'rifużjoni, kien jidher li ma kienx għadu meħtieġ monitoraġġ ta’ esportazzjoni ta’ oġġetti fil-kummerċ mingħajr rifużjoni. Il-Kummissjoni, għalhekk neħħiet l-obbligu tal-preżentazzjoni ta’ liċenzja tal-esportazzjoni għal din l-esportazzjoni.

2007. gadā Komisija apstiprināja nozarei specifisku vienkāršošanas pasākumu liellopu un teļa gaļas nozarē. Eksportam, kas veikts šajā nozarē, vai nu saņemot par to eksporta kompensāciju vai to nesaņemot, bija vajadzīga licence. Tā kā ir būtiski joprojām uzraudzīt to produktu tirdzniecību, kurus eksportē, saņemot par to kompensāciju, tika uzskatīts, ka nav vajadzības uzraudzīt to preču eksportu, par kurām kompensāciju nesaņem. Tādēļ Komisija atcēla prasību par eksporta licenci šādam eksportam.

Kemm il-kumpaniji li jesportaw kif ukoll l-awtoritajiet nazzjonali qegħdin jibbenefikaw minn din il-miżura billi tfisser anqas karti u anqas xogħol amministrattiv u ta’ kontroll.

Gan eksportētājsabiedrības, gan valstu iestādes gūst labumu no šā pasākuma, jo tas nozīmē mazāk dokumentu un mazāk administratīvā un kontroles darba.

Bħala eżempju, din il-miżura tnaqqas l-ispejjeż tal-esportazzjoni taċ-ċanga b’medja ta’ madwar EUR 16 għal kull tunnellata. Barra minn hekk, tneħħi l-burokrazija u ttejjeb l-ambjent tan-negozju.

Šis pasākums samazina liellopu gaļas eksporta izmaksas vidēji par aptuveni EUR 16 par tonnu. Turklāt tas mazina birokrātiju un uzlabo uzņēmējdarbības vidi.

It-tikkettar tal-bajd

Olu marķēšana

Fl-2007, il-Kummissjoni Ewropea adottat sett ġdid ta’ regoli dettaljati rigward l-istandards tal-kummerċjalizzazzjoni tal-bajd, u b’mod partikolari dwar it-tikkettar tal-bajd. Dawn ir-regoli joħolqu ambjent legali modern u trasparenti mingħajr ma jċekknu l-ħarsien u l-informazzjoni tal-konsumaturi.

2007. gadā Eiropas Komisija pieņēma jaunu sīki izstrādātu noteikumu kopumu par olu tirdzniecības standartiem un jo īpaši attiecībā uz olu marķēšanu. Šie noteikumi rada modernu, pārskatāmu tiesisko vidi, nemazinot informāciju un patērētāju aizsardzību.

Pereżempju ma għadx hemm l-obbligu li l-bajd li jintuża dirett mill-industrija jiġi ggradat. Ir-regoli l-ġodda jippermettu l-ġbir, il-gradazzjoni, l-immarkat u l-ippakjar tal-bajd fi żmien 10 ijiem mill-bidien, flok milli jinġabru kull tielet ġurnata tax-xogħol. Dan jgħin biex l-industrija torganizza lilha nnifisha aħjar, ħaġa ta’ siwi kbir matul żminijiet ta' aktar taħbit matul is-sena.

Piemēram, vairs nav jāšķiro olas, kuras tieši izmanto rūpniecība. Jaunie noteikumi ļauj savākt, šķirot, marķēt un iepakot olas 10 dienu laikā pēc izdēšanas, nevis savākt tās ik pēc trim darbdienām. Tas ļauj nozarei labāk organizēt savu darbu, kas ir īpaši noderīgi tad, kad darba ir sevišķi daudz.

Il-flessibbiltà l-ġdida tnaqqas l-ispejjeż għall-produtturi u għas-setturi li jsegwu wara, kif ukoll tikkontrolla l-ispejjeż għall-Istati Membri.

Šis jaunais elastīgums samazina ražotāju un pakārtotās nozares izmaksas, kā arī kontroles izmaksas dalībvalstīm.

Ir-regola ta’ 10 xhur

10 mēnešu noteikums

L-Artikolu 44(3) tar-Regolament tal-Kunsill (KE) Nru 1782/2003 jgħid li l-biċċiet ta' art iddikjarati minn bidwi għal pagamenti diretti għandhom ikunu għad-dispożizzjoni tal-bidwi għal mill-inqas perjodu ta' 10 xhur.

Padomes Regulas (EK) Nr. 1782/2003 44. panta 3. punktā noteikts, ka zemes gabali, ko lauksaimnieks deklarējis tiešajiem maksājumiem, jābūt lauksaimnieka rīcībā vismaz 10 mēnešus.

Din id-dispożizzjoni tneħħiet u l-perjodu ta’ 10 xhur inbidel għal data unika, li tista’ tkun determinata mill-Istat Membru. Dan ifisser li l-bdiewa ma għadhomx mitluba jżommu art għad-dispożizzjoni tagħhom għal 10 xhur biex jirċievu l-għajnuna. B’hekk għandhom aktar flessibbiltà fil-ġestjoni tal-farm tagħhom u biex jirrispondu għal żviluppi fis-suq.

Šis noteikums ir atcelts, un 10 mēnešu laikposms aizstāts ar vienu datumu, kuru var noteikt dalībvalsts. Tas nozīmē, ka lauksaimniekiem vairs nav jātur savā rīcībā zeme 10 mēnešus, lai varētu saņemt atbalstu. Viņi iegūst lielāku rīcības brīvību saimniecības pārvaldībā un var elastīgāk reaģēt uz izmaiņām tirgū.

It-tneħħija tar-regola ta’ 10 xhur aktarx li twassal għal tnaqqis ta’ madwar EUR 19-il miljun fil-piżijiet amministrattivi tal-farms.

Paredzams, ka 10 mēnešu noteikuma atcelšana var radīt lauku saimniecību administratīvā sloga samazinājumu aptuveni EUR 19 miljonu apmērā.

Il-liċenzji tal-importazzjoni u l-esportazzjoni

Importa un eksporta licences

F’Ġunju 2008, il-Kummissjoni eliminat il-maġġoranza tal-obbligi ta’ liċenzji fis-settur agrikolu. Il-ħtieġa ta’ liċenzja għall-importazzjoni tnaqqset minn 500 għal 65, filwaqt li għall-esportazzjoni għad baqa’ biss 43 rekwiżit[15]. Barra minn hekk, il-qafas legali għar-rekwiżiti ta' liċenzja li baqa', ġie ssimplifikat u issa jikkonsisti minn regolament uniku (għajr fil-każ ta' rifużjonijiet fuq l-esportazzjoni u l-kwoti tar-rati tariffarji. Jirregola l-aspetti kollha ta’ liċenzji, jidentifika l-prodotti kollha li jeħtieġu liċenzja u jistabbilixxi r-regoli li għandhom x’jaqsum mal-perjodu ta’ validità tal-liċenzja tagħhom kif ukoll il-livell ta’ siġurtà.

2008. gada jūnijā Komisija atcēla lielāko daļu licenču lauksaimniecības nozarē. Attiecībā uz importu licenču skaits tika samazināts no 500 līdz 65 un eksportam vajadzīgas vairs tikai 43[15]. Turklāt palikušo licenču tiesiskais regulējums ir vienkāršots un tagad to veido tikai viena regula (izņemot eksporta kompensācijas un tarifa likmes kvotu gadījumu). Tajā ietverti visi ar licencēm saistītie aspekti, skaidri noteikti visi produkti, kam vajadzīga licence, un paredzēti noteikumi par licences derīguma termiņu, kā arī nodrošinājuma apmēru.

Il-vantaġġi għall-operaturi (importaturi u esportaturi) huma:

Uzņēmēju (importētāju un eksportētāju) ieguvumi:

- se jiffrankaw fl-ispejjeż amministrattivi ta’ xogħol tal-karti assoċjat mal-importazzjoni u l-esportazzjoni;

- to administratīvo izmaksu ietaupījums, kas saistītas ar importa un eksporta dokumentācijas kārtošanu;

- mhux se jibqgħu jġarrbu l-ispejjeż tad-depożitu (u l-irtirar) tal-garanziji tal-liċenzji.

- nav vairs izmaksu, kas saistītas ar licences nodrošinājuma iesniegšanu (un atgūšanu).

Għall-amministrazzjonijiet nazzjonali, it-tfaddil huwa ċar, billi jenħtieġ anqas xogħol amministrattiv u kontrolli.

Valstu pārvaldes iestādēm ir acīmredzami ietaupījumi, jo samazinājies administratīvais darbs un pārbaudes.

Din il-miżura aktarx li tnaqqas b’madwar EUR 7.4 miljun il-piż globali marbut mal-liċenzji għall-operaturi.

Paredzams, ka šis pasākums samazinās uzņēmējiem vispārējo ar licencēm saistīto administratīvo slogu par aptuveni EUR 7,4 miljoniem.

Standards tal-kummerċjalizzazzjoni ta’ frott u ħaxix

Augļu un dārzeņu tirdzniecības standarti

Bħala parti mir-riforma tas-settur tal-frott u l-ħaxix, il-Kummissjoni, minkejja l-oġġezzjoni ta’ għadd mill-Istati Membri, naqqset l-għadd ta' standards speċifiki għal kummerċjalizzazzjoni minn 36 għal 10 (tuffieħ, frott taċ-ċitru, frott tal-kiwi, ħass u indivja, ħawħ u ċiprisk, lanġas, frawli, bżar ħelu, għeneb għall-mejda u tadam), irrazzjonalizzat l-operazzjonijiet ta’ kontroll relatati u stabbiliet standard ġenerali tal-kummerċjalizzazzjoni li jkopri bosta mill-frott u l-ħaxix.

Veicot daļu no augļu un dārzeņu nozares reformas, Komisija, neņemot vērā dažu dalībvalstu pretestību, samazināja īpašo tirdzniecības standartu skaitu no 36 līdz 10 (āboli, citrusaugļi, kiviaugļi, salāti un endīvijas, persiki un nektarīni, bumbieri, zemenes, dārzeņpipari, galda vīnogas un tomāti), racionalizēja saistītās pārbaudes darbības un noteica vispārēju standartu, kas attiecas uz gandrīz visiem augļiem un dārzeņiem.

Is-26 standard revokati jirrapreżentaw 25 % tal-kummerċ fil-frott u l-ħaxix friski. B’riżultat ta’ din il-miżura, l-operaturi ma għadx ikollhom spejjeż ta’ konformità għajr illi jiżguraw li l-prodotti tagħhom huma ta’ kwalità tajba, ġusta u kummerċjali u l-awtoritajiet nazzjonali ma għadx jeħtiġilhom jagħmlu l-kontrolli għal dawn s-26 standard speċifiċi.

Produkti, uz kuriem attiecas atceltie 26 standarti, veido 25 % no svaigu augļu un dārzeņu tirdzniecības. Tādējādi šis pasākums ietaupīja uzņēmējiem izmaksas par atbilstību, izņemot to, ka viņu tirgotajiem produktiem jābūt labā, pienācīgā un tirdzniecībai atbilstīgā kvalitātē, un valsts iestādēm vairs nav jāpārbauda atbilstība šiem 26 īpašajiem standartiem.

Il-kundizzjonalità

Savstarpējā atbilstība

Għalkemm l-istudju dwar il-piżijiet amministrattivi fuq il-farms ikkonkluda li l-ispiża amministrattiva tal-kundizzjonalità hija relattivament baxxa, i.e. bejn 0.3 % u 4.3 % tal-piż globali, il-bdiewa xorta għadhom iqisu l-kundizzjonalità bħala xkiel.

Lai gan pētījumā par lauku saimniecību administratīvo slogu secināts, ka ar savstarpējo atbilstību saistītās administratīvās izmaksas ir samērā zemas, t.i., no 0,3 % līdz 4,3 % no vispārējā administratīvā sloga, lauksaimnieki tomēr uzskata savstarpējo atbilstību par apgrūtinājumu.

Biex tnaqqas din il-perċezzjoni ta’ diffikultà u biex tiffaċilita s-sistema, il-Kummissjoni ppermettiet twissija minn qabel għall-kontrolli fil-post. Barra minn hekk, il-bdiewa ma għadhomx jiffaċċaw tnaqqis tal-pagamenti jekk il-ksur huwa ta' importanza minuri, jew it-tnaqqis ikun inqas mil-limitu de minimis ta’ EUR 100.

Lai samazinātu šo diskomfortu un sistēmas smagnējību, Komisija atļāva iepriekš paziņot par pārbaudēm uz vietas. Turklāt lauksaimniekiem vairs nesamazina maksājumu, ja viņu pārkāpums ir maznozīmīgs vai samazinājums būtu mazāks nekā de minimis noteiktā EUR 100 robežvērtība.

Dan it-titjib jippermetti li l-bdiewa jippjanaw aħjar l-attivitajiet tagħhom, jeħtieġ anqas karti biex jitranġa ksur minuri u jneħħi t-theddida ta' penalitajiet għal ksur trivjali ta' regoli. Il-miżura tissimplifika wkoll il-ħidma ta’ amministrazzjonijiet nazzjonali.

Šie uzlabojumi ļauj lauksaimniekiem labāk plānot savu darbu, samazina darbu ar dokumentiem, lai novērstu nelielos pārkāpumus, un lauksaimniekiem vairs nav jābaidās, ka viņi tiks sodīti par nenozīmīgiem pārkāpumiem. Šis pasākums vienkāršo arī valstu pārvaldes iestāžu uzdevumu.

Billi tingħata twissija minn qabel għall-kontrolli fil-post, dan jista’ jwassal għal tnaqqis ta’ sa EUR 5.7 miljun fil-piżijiet amministrattivi tal-farms.

Paredzams, ka, iepriekš paziņojot par pārbaudēm uz vietas, lauku saimniecību administratīvais slogs var samazināties par aptuveni EUR 5,7 miljoniem.

TLIET TEMI SPEċJALI

ĪPAšI SVARīGIE JAUTāJUMI

It-taqsima li jmiss tiddiskrivi, f’aktar dettal, tliet attivitajiet ta’ simplifikazzjoni tal-PAK ta’ importanza ewlenija. Dawn il-proġetti għandhom x’jaqsmu ma’ simplifikazzjoni tal-leġiżlazzjoni, piżijiet amministrattivi u simplifikazzjoni ta’ politika u għandhom impatt mas-settur kollu: l-OKS unika, l-istudju dwar il-piż amministrattiv u l-Kontroll tas-Saħħa.

Nākamajā iedaļā sīki aprakstīti KLP vienkāršošanas trīs īpaši svarīgi pasākumi. Šie projekti attiecas uz likumdošanas vienkāršošanu, administratīvajiem slogiem un politikas vienkāršošanu, un tiem ir starpnozaru ietekme: Vienotā TKO regula, pētījums par administratīvo slogu un „veselības pārbaude”.

L-OKS Unika

Vienotā TKO

Akkwist importanti fil-kuntest tas-simplifikazzjoni tal-leġiżlazzjoni tal-PAK kien l-adozzjoni tar-Regolament tal-Kunsill li jistabbilixxi organizzazzjoni komuni ta’ swieq agrikoli fl-2007, magħruf bħala r-Regolament Waħdieni dwar l-OKS.

Liels panākums KLP tiesiskās vienkāršošanas kontekstā bija 2007. gadā pieņemtā Padomes regula, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju8, kas vispār zināma ar nosaukumu Vienotā TKO regula.

Minħabba l-karatteristika teknika tagħha, l-OKS unika ma kenitx tittratta dwar tibdil fil-politika bażika, iżda dwar l-armonizzazzjoni tad-dispożizzjonijiet, u b’hekk ir-regoli tal-PAK setgħu jitħaddmu aktar faċilment, u jkunu iktar simplifikati, iktar aċċessibbli u ta’ inqas piż biex jiġu applikati.

Ņemot vērā tās tehnisko raksturu, vienotās TKO uzdevums nebija mainīt politikas pamatmērķus, bet gan saskaņot noteikumus, lai varētu vieglāk izmantot KLP noteikumus, lai tie kļūtu mazāk sarežģīti, pieejamāki un piemērošanā mazāk apgrūtinoši.

Ir-regolament il-ġdid jiġbor flimkien u jieħu post il-21 organizzazzjoni komuni individwali tas-suq kollha b’regolament wieħed biss, u b’hekk inaqqas l-għadd ta’ artikoli minn madwar 920 għal madwar 230 u jħassar total ta’ 78 att tal-Kunsill[16].

Jaunā regula sagrupē un aizstāj 21 konkrēto tirgus kopīgo organizāciju ar vienotu regulu, tādējādi samazinot pantu skaitu no aptuveni 920 pantiem līdz aptuveni 230 pantiem un atceļot kopā 78 Padomes tiesību aktus[16].

Fuq livell ġenerali, l-adozzjoni tal-OKS unika naqqset b’mod sostanzjali l-għadd ta’ atti li jirregolaw il-PAK li issa hija rregolata prinċipalment b’4 atti legali biss, jiġifieri r-regolamenti dwar il-Pagamenti Diretti, l-OKS unika, l-Iżvilupp Rurali u l-Iffinanzjar tal-PAK.

Kopumā Vienotās TKO regulas pieņemšana būtiski samazinājusi to tiesību aktu skaitu, kas attiecas uz KLP, kuru tagad regulē galvenokārt 4 tiesību akti, proti, regula par tiešajiem maksājumiem, vienotā TKO, regula par lauku attīstību un regula par KLP finansēšanu.

Fl-aħħar nett, l-OKS unika tiffaċilita aktar is-simplifikazzjoni u t-tnaqqis tal-piżijiet amministrattivi fil-livell tad-dispożizzjonijiet implimentattivi tal-Kummissjoni.

Visbeidzot, vienotā TKO dod iespēju turpināt vienkāršošanu un samazināt administratīvo slogu Komisijas īstenošanas noteikumu līmenī.

Studju dwar il-Piżijiet Amministrattivi

Pētījums par administratīvo slogu

Fil-kuntest tal-Programm ta’ Azzjoni għal tnaqqis fil-Piżijiet Amministrattivi, fl-aħħar tal-2007 ġie ppubblikat[17] studju “għall-valutazzjoni tal-piż amministrattiv fuq l-irziezet li jirriżulta mill-PAK". Dan l-istudju, li sar fid-Danimarka, il-Ġermanja, Franza, l-Irlanda u l-Italja, jipprovdi valutazzjoni tal-ispejjeż amministrattivi relatati mal-Iskema ta’ Pagament Uniku fl-2006 u jippreżenta prospett għal żviluppi fil-ġejjieni.

Rīcības programmas administratīvā sloga samazināšanai kontekstā 2007. gada beigās tika publicēts pētījums “par KLP radītā lauku saimniecību administratīvā sloga novērtēšanu”[17]. Šajā pētījumā, ko veica Dānijā, Vācijā, Francijā, Īrijā un Itālijā, novērtētas administratīvās izmaksas, kas saistītas ar vienotā maksājuma shēmu 2006. gadā, un aplūkotas turpmākās attīstības perspektīvas.

L-istudju jidentifika bosta elementi li għandhom impatt fuq il-piżijiet amministrattivi fuq il-farms.

Pētījumā norādīti vairāki faktori, kas ietekmē lauku saimniecību administratīvo slogu.

L-ewwel element jikkonċerna it-traspożizzjoni minn Stati Membri tar-Regolament tal-PAK dwar il-pagamenti diretti. Dan għandu x’jaqsam, pereżempju, mal-għażliet li jkunu għamlu fir-rigward tal-mudell tal-Iskema tal-Pagament Uniku (SPS) (storiku, reġjonali, ibridu), kif ukoll ma’ jekk ikunux għażlu li jiddiżakkopjaw kompletament jew li jħallu xi elementi akkoppjati. Fatturi oħrajn huma l-mod kif il-proċedura tal-applikazzjoni tiġi stabbilita u s-sistema ta’ trasferiment ta’ drittijiet.

Pirmais faktors – dalībvalstu īstenotā transponēšana attiecībā uz KLP regulu par tiešajiem maksājumiem. Tas attiecas, piemēram, uz izvēlēm, ko tās izdarījušas attiecībā uz VMS modeli (vēsturisko, reģionālo, jaukto), kā arī to, vai tās izvēlējušās pilnīgu atdalīšanu vai nolēmušas saglabāt dažus maksājuma sasaistes elementus. Citi faktori ir piemērošanas procedūras izveidošana un tiesību nodošanas sistēma.

Skont suġġerimenti li saru fil-kuntest tal-Programm ta’ Azzjoni għal Tnaqqis fil-Piżijiet Amministrattivi, l-Istati Membri jistgħu, pereżempju, permezz tal-użu tat-teknoloġija tal-informazzjoni fl-Istati Membri kollha jiksbu aktar tnaqqis, sa aktar minn EUR 400 miljun, fil-piż amministrattiv fuq il-farms.

Saskaņā ar ierosinājumiem, kas tika iesniegti saistībā ar rīcības programmu administratīvā sloga mazināšanai, dalībvalstis varētu samazināt lauku saimniecību administratīvo slogu par vairāk nekā EUR 400 miljoniem, visās dalībvalstīs izmantojot informācijas tehnoloģiju.

Aspetti oħrajn li għandhom impatt fuq il-livell tal-piż amministrattiv huma l-kultura nazzjonali tan-negozju, pereżempju l-użu ta’ konsulenti esterni, u d-differenzi strutturali, bħad-daqs tal-farm u l-varjazzjoni fil-produzzjoni.

Vēl administratīvā sloga lielumu ietekmē uzņēmējdarbības kultūra valstī, piemēram, neatkarīgu konsultantu izmantojums, un strukturālās atšķirības, piemēram, saimniecības lielums un ražošanas dažādošana.

Ir-riżultati tal-istudju jindikaw li l-piż amministrattiv fuq il-farms se jonqos sontanzjalment. Fattur wieħed huwa ż-żmien meħtieġ bix is-sistema tindara u li l-ispejjeż amministrattivi assoċjati mal-bidu tal-Iskema ta’ Pagament Uniku jixxejnu[18]. Raġuni importanti oħra hija t-tibdiliet deċiżi fil-Kontroll tas-Saħħa.

Pētījuma rezultāti liecina, ka lauku saimniecību administratīvais slogs būtiski samazināsies. Viens no faktoriem ir pieredzes līknes efekts un to administratīvo izmaksu izzušana, kas saistītas ar vienotā maksājuma shēmas ieviešanu[18]. Cits svarīgs faktors ir izmaiņas, par kurām nolemts „veselības pārbaudē”.

Il-Kontroll tas-Saħħa

“Veselības pārbaude”

Waħda mill-proposti ewlenin li fuqhom hija msejsa l-Kontroll tas-Saħħa tal-Kummissjoni hija s-simplifikazzjoni[19]. Il-Kontroll tas-Saħħa jissimplifika d-dispożizzjonijiet tal-iskema ta’ pagament uniku u jagħmel ir-riforma tal-PAK tal-2003 aktar effiċjenti.

Vienkāršošana bija viens no lielākajiem Komisijas priekšlikumu dzinējspēkiem ierosinātajā “veselības pārbaudē”[19]. “Veselības pārbaude” vienkāršo vienotā maksājuma shēmas noteikumus un padara 2003. gada KLP reformu efektīvāku.

Wieħed mill-elementi ewlenin ta’ simplifikazzjoni fil-Kontroll tas-Saħħa huwa li jkun hemm aktar diżakkoppjament u li jitneħħew bosta skemi, bħall-pagamenti għal uċuħ tar-raba’ tal-enerġija u qamħ durum, kif ukoll għall-iskema tad-disponiment ta’ krema, butir u butir ikkonċentrat. Kif juri l-istudju dwar il-piżijiet amministrattivi[20], skemi akkoppjati ta’ appoġġ jikkawżaw piż amministrattiv addizzjonali għal bdiewa. Għalhekk, iktar diżakkoppjament iwassal awtomatikament għal tnaqqis f’dan il-piż.

Viens no galvenajiem vienkāršošanas elementiem “veselības pārbaudē” ir turpmāka atdalīšana un vairāku shēmu likvidācija, piemēram, maksājumi par enerģijas kultūrām un cietajiem kviešiem, kā arī krējuma, sviesta un koncentrēta sviesta realizācijas shēma. Kā liecina pētījums par administratīvo slogu[20], saistītā atbalsta shēmas rada lauksaimniekiem papildu administratīvo slogu. Tādējādi turpmāka atdalīšana automātiski rada šāda sloga samazinājumu.

Il-Kontroll tas-Saħħa ssimplifika wkoll ir-regoli dwar il-konċessjoni tal-modulazzjoni kif ukoll id-dispożizzjonijiet dwar il-funzjonament tar-Riżerva Nazzjonali u d-drittijiet għal pagament li joriġinaw minn dik ir-riżerva.

“Veselības pārbaude” vienkāršoja arī noteikumus par modulācijas pakāpi, kā arī noteikumus par valsts rezervju darbību un tiesībām uz maksājumu, kuras rada minētā rezerve.

Barra minn hekk, tneħħew ir-regoli dwar art imserrħa, u ġew ssimplifikati l-kundizzjonijiet applikabbli għat-trasferiment ta’ drittijiet għal pagament.

Turklāt atcelti noteikumi par atmatu un vienkāršoti nosacījumi, kas piemērojami tiesību uz maksājumu nodošanai.

Aktarx li l-Kontroll tas-Saħħa se jwassal għal tnaqqis ta’ madwar EUR 135 miljun fil-piżijiet amministrattivi għall-farms bħala riżultat tat-tneħħija tal-iskemi speċjali għal uċuħ tar-raba’ tal-enerġija, pagamenti għal uċuħ tar-raba’ skont l-erja, qamħ durum, ġewż u patata tal-lamtu. Barra minn hekk, it-tneħħija ta’ art imserrħa hija stmata li se tnaqqas il-piż amministrattiv għall-farmsb’EUR 146 miljun.

Paredzams, ka “veselības pārbaude” samazinās lauku saimniecību administratīvo slogu EUR 135 miljonu apmērā, jo būs atceltas īpašās shēmas attiecībā uz enerģijas kultūrām, laukaugu kultūru platībmaksājumiem, cietajiem kviešiem, riekstiem un cietes kartupeļiem. Turklāt paredzams, ka atmatas shēmas atcelšana samazinās lauku saimniecību administratīvo slogu par EUR 146 miljoniem.

PROSPETTIVA

PERSPEKTīVAS

Il-progress li sar matul dawn l-aħħar snin bla ebda mod mhuwa se jwassal għal waqfien fl-attivitajiet ta’ simplifikazzjoni fis-settur agrikolu. Is-simplifikazzjoni u t-tnaqqis fil-piż amministrattiv bla bżonn huma ħidmiet permanenti li ma jimxux sew weħidhom. Biex din il-ħidma tibqa’ miexja b’dan ir-ritmu mgħaġġel u biex jinħoloq ambjent li jistabbilixxi kundizzjonijiet adegwati għal aktar simplifikazzjoni tal-PAK, l-elementi u l-proġetti li ġejjin huma skedati għas-snin li ġejjin.

Pēdējos gados gūtie panākumi nekādā gadījumā nepārtrauks vienkāršošanas pasākumus lauksaimniecības nozarē. Vienkāršošana un nevajadzīgā administratīvā sloga samazināšana ir pastāvīgi uzdevumi, kas paši no sevis neatrisinās. Lai saglabātu pašreizējo entuziasmu un izveidotu vidi, kas radītu piemērotus apstākļus turpmākai KLP vienkāršošanai, nākamajos gados paredzētas šādas programmas un projekti.

Data komunu ta’ bidu

Kopējais sākums

Il-bidu tal-applikazzjoni ta’ modifikazzjonijiet leġiżlattivi tal-PAK ġeneralment jiffoka fuq dati fissi, bħall-bidu tas-sena tas-suq. Biex il-monitoraġġ eħfef ta’ politika u bidliet fil-politika, kif ukoll l-antiċipazzjoni tagħhom, ikunu ffaċilitati aktar, se terġa tiġi eżaminata l-possibbiltà tal-introduzzjoni ta’ dati komuni tal-bidu[21] ta’ bidliet leġiżlattivi fil-PAK.

Ar KLP saistīto tiesību aktu grozījumus sāk piemērot noteiktā datumā, piemēram, tirdzniecības gada sākumā. Lai turpmāk atvieglotu politikas un politikas izmaiņu uzraudzību, kā arī lai labāk tām sagatavotos, turpinās izskatīt iespēju ieviest vienotus datumus, kad stājas spēkā KLP tiesību aktu grozījumi[21].

Il-kundizzjonalità

Savstarpējā atbilstība

Attwalment, ir-regoli tal-kundizzjonalità huma stipulati f’atti legali diversi. Se tkompli l-evalwazzjoni tal-idea tat-tfassil ta’ proposta għal att legali wieħed biss dwar il-kundizzjonalità bl-armonizzazzjoni tar-regoli attwali.

Pašlaik noteikumi par savstarpējo atbilstību iekļauti vairākos tiesību aktos. Turpmāk tiks izvērtēta ideja par priekšlikuma izstrādi vienotam tiesību aktam par savstarpējo atbilstību, saskaņojot spēkā esošos noteikumus.

Komunikazzjonijiet

Paziņojumi

Il-Kummissjoni se tagħmel ħilitha biex tissimplifika u tarmonizza l-qafas legali għall-komunikazzjoni u l-konservazzjoni ta’ informazzjoni u dokumenti fil-kuntest ta’ qsim ta' ġestjoni tal-PAK. Il-qafas il-ġdid jista' eventwalment japplika għall-komunikazzjonijiet kollha tal-PAK ħlief għal komunikazzjoni ta’ informazzjoni finanzjarja, u permezz tat-teknoloġija tal-informazzjoni, għas-sistemi kollha li jeżistu f’dan il-kuntest. Il-ġestjoni ta’ dawn is-sistemi tista’ tkun f’idejn il-Kummissjoni Ewropea jew l-awtoritajiet kompetenti tal-Istati Membri. Barra minn hekk, il-qafas legali l-ġdid jista’ jinkludi dispożizzjoni dwar l-aċċess għall-informazzjoni miġbura għall-awtoritajiet kollha konċernati u għall-pubbliku.

Komisija centīsies vienkāršot un saskaņot tiesisko regulējumu attiecībā uz paziņojumiem un informācijas un dokumentu saglabāšanu KLP dalītās pārvaldības sakarā. Jaunais regulējums iespējami varētu attiekties uz visiem KLP paziņojumiem, izņemot paziņojumu par finanšu informāciju, un, izmantojot informācijas tehnoloģiju, uz visām šajā jomā esošajām sistēmām. Šīs sistēmas varētu pārvaldīt Eiropas Komisija vai dalībvalstu kompetentās iestādes. Turklāt jaunais tiesiskais regulējums varētu ietvert noteikumu par visu attiecīgo iestāžu un sabiedrības piekļuvi apkopotajai informācijai.

“Esperjenza tal-Ħsad”

Ko var gūt no pieredzes

Mill-2010, se jitwaqqaf programm ta' taħriġ għal uffiċjali mid-Direttorat Ġenerali għall-Agrikoltura u l-Iżvilupp Rurali li jinvolvi esperjenza fuq il-farm. L-għan ta’ dan il-programm huwa li l-uffiċjali jkomplu jifhmu aħjar l-isfidi li għandu dan is-settur. Dan jista’ jwassal għal politika li taqbel dejjem iżjed mas-sitwazzjoni prattika tal-bdiewa Ewropej. Qed jiġu kkunsidrati d-dettalji eżatti tal-programm.

No 2010. gada tiks izveidota mācību programma Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorāta ierēdņiem, kurā iekļauta uzturēšanās lauku saimniecībā. Šīs programmas mērķis ir iegūt labāku izpratni par problēmām, ar kurām saskaras šī nozare. Tas varētu dot ierosmi politikas pasākumiem, kas vēl vairāk ņemtu vērā Eiropas lauksaimnieku praktiskās vajadzības. Konkrētāki programmas aspekti vēl tiek apsvērti.

Politika tal-Kwalità

Kvalitātes politika

Il-green paper dwar il-kwalità tal-prodott agrikolu tnediet fil-15 ta’ Ottubru 2008. Din il-green paper tat bidu għal konsultazzjoni pubblika wiesgħa dwar il-politika tal-kwalità u tindirizza l-kwistjoni ta’ simplifikazzjoni u tnaqqis fil-piżijiet amministrattivi, b’mod partikolari fir-rigward ta’ standards tal-kummerċjalizzazzjoni, skemi ta’ ċertifikazzjoni u sistemi ta’ indikazzjonijiet ġeografiċi.

2008. gada 15. oktobrī tika publicēta zaļā grāmata par lauksaimniecības produktu kvalitāti. Šī zaļā grāmata uzsāk plašu apspriešanos ar sabiedrību par kvalitātes politiku un pievēršas vienkāršošanai un administratīvā sloga samazināšanai jo īpaši attiecībā uz tirdzniecības standartiem, sertifikācijas shēmām un ģeogrāfiskās izcelsmes norādes sistēmām.

Wara l-konsultazzjoni pubblika, il-Kummissjoni se tippubblika Komunikazzjoni f’Mejju 2009. Xi wħud mill-għażliet inklużi fil-Komunikazzjoni jista' jkollhom impatt importanti f'termini ta' simplifikazzjoni u tnaqqis ta' piżijiet amministrattivi.

Pēc sabiedriskās apspriešanas Komisija 2009. gada maijā nāks klajā ar paziņojumu. Dažām no paziņojumā iekļautajām izvēlēm varētu būt ievērojama ietekme uz vienkāršošanu un administratīvā sloga samazināšanu.

Tkomplija tal-Pjan ta’ Azzjoni

Rīcības plāna turpinājums

Il-Pjan ta’ Azzjoni kurrenti se jkompli biż-żieda u l-implimentazzjoni ta’ proġetti ġodda. Wieħed minn dawn il-proġetti ġodda jikkonċerna s-settur tal-ħops.

Rīcības plāns turpinās, un tajā tiks iekļauti un īstenoti jauni projekti. Viens no šiem jaunajiem projektiem attiecas uz apiņu nozari.

Bħalissa, l-produtturi tal-hops huma obbligati jirreġistraw kuntratti ta’ produzzjoni. Din ir-reġistrazzjoni tippermetti l-ksib ta' informazzjoni essenzjali dwar is-suq u l-ħolqien ta' ċertu livell ta' trasparenza fis-suq. Fl-istess waqt tirrapreżenta attività ta’ piż għal produtturi u amministrazzjonijiet. Bil-għan li jitnaqqsu dawn il-piżijiet amministrattivi, se ssir evalwazzjoni ta' alternattivi għal ġbir ta’ dejta dwar is-suq fis-settur tal-ħops. Se jsiru proposti adegwati, skont ir-riżultat tal-evalwazzjoni.

Pašlaik apiņu audzētājiem jāreģistrē audzēšanas līgumi. Šī reģistrācija ļauj iegūt būtisku informāciju par tirgu un rada tirgū zināmu pārskatāmības pakāpi. Vienlaikus tas audzētājiem un pārvaldes iestādēm ir apgrūtinošs pasākums. Šā administratīvā sloga samazināšanas nolūkā tiks izvērtētas citas tirgus informācijas ievākšanas iespējas apiņu nozarē. Ņemot vērā novērtējuma rezultātus, tiks iesniegti atbilstīgi priekšlikumi.

Reviżjoni regolari

Regulāra pārskatīšana

Il-Kummissjoni se teżamina l-possibbiltà li tagħmel reviżjoni aktar regolari tal-leġiżlazzjoni, li biha tkun tista’ tirrevedi atti li jkunu ilhom ċertu żmien. Dan jista’ jinvolvi l-analiżi ta’ jekk dispożizzjonijiet eżistenti għandhomx jibqgħu, u jekk iva, f’liema format. Bħala riżultat ta’ dan, l-att legali l-ġdid għandu jkun aġġornat u konformi mal-aħħar prinċipji ta’ abbozzar legali.

Komisija apsvērs iespēju regulārāk pārskatīt tiesību aktus, kas ļautu izvērtēt zināma vecuma tiesību aktus. Pārskatīšana varētu ietvert spēkā esošo noteikumu analīzi, lai noskaidrotu, vai tie atstājami, un ja jā, tad kādā veidā. Tādējādi jaunais tiesību akts būtu mūsdienīgs un atbilstu tiesību aktu izstrādes jaunākajiem principiem.

Lingwaġġ u aċċessibbiltà ta’ testi legali

Valoda un tiesību aktu pieejamība

Il-lingwaġġ użat fl-atti legali jista’ jillimita l-aċċessibbiltà tagħhom għall-utenti ordinarji. Billi tivvaluta l-lingwaġġ tagħha u permezz tal-possibbiltà li tipprovdi taħriġ fil-ħiliet tal-kitba, l-atti legali l-Kummissjoni se tkompli tagħmilhom eħfef biex jinqraw.

Tiesību aktos lietotā valoda var apgrūtināt parastajiem lietotājiem to saprotamību. Komisija centīsies panākt, lai tiesību akti būtu vieglāk lasāmi, šai nolūkā tā izvērtēs tās lietoto valodu un iespēju piedāvāt mācības rakstītprasmes uzlabošanai.

Jitkompla t-tqassim tal-aħjar prassi

Jāturpina apmaiņa ar labāko praksi

Il-Kummissjoni se tkompli torganizza laqgħat mal-Istati Membri u l-persuni interessati biex tiddiskuti u tkompli tiżviluppa attivitajiet dwar is-simplifikazzjoni tal-PAK. Huwa wkoll f’dan il-kuntest li jistgħu jiġu elaborati possibbiltajiet għal aktar simplifikazzjoni tal-kundizzjonalità.

Komisija turpinās organizēt sanāksmes ar dalībvalstīm un ieinteresētajām personām, lai pārrunātu un turpmāk attīstītu KLP vienkāršošanas pasākumus. Šajā sakarā varētu tikt izstrādātas iespējas turpmākai savstarpējās atbilstības vienkāršošanai.

KONKLUżJONI

SECINāJUMI

Ir-riżultati tal-proċess ta’ simplifikazzjoni juru li l-isforzi tal-Kummissjoni fil-mixja tagħha lejn PAK aktar simplifikata kellhom suċċess sinifikanti. L-isssuktar attiv tagħhom fil-ġejjieni huwa sinjal ċar tal-impenn tal-Kummissjoni biex titkompla s-simplifikazzjoni. Abbażi tal-ewwel riżultati tal-eżerċizzju tal-kejl[22], wieħed jista’ realment jistenna li l-għan ta’ tnaqqis ta’ 25 % tal-piżijiet amministrattivi jintlaħaq fl-2012. Dan għandu jimpressjona wisq aktar minħabba li l-PAK teżisti f’ambjent politiku dinamiku b’bosta interessi politiċi u finanzjarji li ta’ sikwit ikunu diverġenti, fi sfond ta’ firxa wiesgħa ta’ kulturi u strutturi tal-biedja. Barra minn hekk, billi l-PAK tikkonċerna l-allokazzjoni ta’ riżorsi finanzjarji, hija inevitabbilment suġġetta għal regoli iebsa ta’ ġestjoni u kontroll biex tipproteġi l-integrità tal-baġit tal-UE, jiġifieri l-flus tal-poplu li jħallas it-taxxi.

Vienkāršošanas procesa rezultāti liecina, ka Komisijas centieni strādāt KLP vienkāršošanas virzienā ir bijuši visai sekmīgi. Aktīvs šā procesa turpinājums nākotnē ir skaidrs apliecinājums Komisijas gribai turpināt vienkāršošanu. Pamatojoties uz pirmajiem novērtējuma rezultātiem[22], ir reāli sagaidīt, ka 2012. gadā tiks sasniegts mērķis – administratīvā sloga samazinājums 25 % apmērā. Tas ir ļoti iespaidīgi, ja ņem vērā, ka KLP darbojas dinamiskā politiskā vidē, kur līdzās pastāv dažādas finansiālās un politiskās intereses un kur sastopamas plaša spektra lauksaimnieciskās darbības kultūras un lauksaimnieciskās struktūras. Turklāt, ņemot vērā to, ka KLP saistīta ar finanšu resursu piešķiršanu, uz to nenovēršami attiecināma stingra pārvaldība un kontroles noteikumi, lai aizsargātu ES budžeta integritāti, t.i., nodokļu maksātāju naudu.

Is-simplifikazzjoni tal-PAK toħloq kundizzjonijiet ta’ negozju li fihom il-bdiewa u l-operaturi ekonomiċi oħrajn għandhom anqas piżijiet ta’ spejjeż amministrattivi u ta’ konformità, u li jirrendu l-komunità tal-bdiewa Ewropej aktar kompetittiva. Għalhekk il-bdiewa qegħdin f’pożizzjoni aħjar biex jiffaċċjaw l-isfidi tagħhom u jissodisfaw it-talbiet tal-klijienti tagħhom. B’mod ġenerali dan huwa għall-benefiċċju taċ-ċittadini kollha fl-UE.

KLP vienkāršošana rada uzņēmējdarbības apstākļus, kuros lauksaimnieki un citi uzņēmēji tiek mazāk apgrūtināti ar administratīvajām un atbilstības izmaksām un nodrošina Eiropas lauksaimnieku lielāku konkurētspēju. Tādējādi lauksaimnieki ir labāk sagatavoti problēmu risināšanai un patērētāju vajadzību apmierināšanai. Kopumā no tā gūst labumu visi ES iedzīvotāji.

Madankollu, il-bdiewa u l-operaturi ekonomiċi fl-agrikoltura jqisu l-kumplessità tal-ambjent tan-negozju tagħhom mhux biss abbażi tar-regoli tal-PAK, iżda wkoll fl-isfond tal-parametri legali kollha li huma suġġetti għalihom. Il-Kummissjoni għalhekk tqis is-simplifkazzjoni u t-tnaqqis ta’ piżijiet amministrattivi bla bżonn bħala għanijiet komprensivi li jeħtieġ li jiġu segwiti fl-oqsma kollha ta’ politika rilevanti għas-settur agrikolu u fil-livelli kollha inkluż fl-Istati Membri u r-reġjuni. Għall-ġejjieni, l-atturi kollha fil-proċess għandhom jagħtu attenzjoni partikolari lil dan l-aspett.

Tomēr lauksaimnieki un uzņēmēji izjūt uzņēmējdarbības vides sarežģītību ne tikai saistībā ar KLP noteikumiem, bet arī dēļ visiem citiem tiesiskajiem parametriem, kuri tiek uz viņiem attiecināti. Tāpēc Komisija uzskata vienkāršošanu un nevajadzīgā administratīvā sloga samazināšanu par visaptverošiem mērķiem, kas jāievēro visās lauksaimniecības nozarei būtiskās politikas jomās un visos līmeņos, tostarp dalībvalstīs un reģionos. Visiem šā procesa dalībniekiem turpmāk jāpievērš īpaša uzmanība šim aspektam.

[1] COM (2005) 509, 19.10.2005.

[1] COM (2005) 509, 19.10.2005.

[2] It-Tielet Reviżjoni Strateġika ta' Regolamentazzjoni Aħjar fl-Unjoni Ewropea COM(2009) 15, 28.1.2009.

[2] Trešais labāka regulējuma stratēģiskais pārskats Eiropas Savienībā, COM(2009) 15, 28.1.2009.

[3] B’mod ġenerali, is-sors taċ-ċifri użati f’din il-komunikazzjoni huma r-riżultati preliminari tal-kejl li sar kif ukoll ir-rakkomandazzjonijiet li ġew ippreżentati fil-kuntest tal-Programm ta’ Azzjoni għal Tnaqqis fil-Piżijiet Amministrattivi. Skont il-mudell standard tal-ispejjeż, użat f’dak l-eżerċizzju, il-piż amministrattiv huwa stabbilit abbażi tal-ispiża tal-konformità ma’ obbligi ta’ informazzjoni li jirriżultaw mill-leġiżlazzjoni tal-UE, kif ukoll tat-traspożizzjoni nazzjonali relatata jew tal-miżuri ta’ implimentazzjoni.

[3] Kopumā šajā paziņojumā izmantoti skaitļi no veiktā novērtējuma pagaidu rezultātiem, kā arī no ieteikumiem saistībā ar rīcības programmu administratīvā sloga samazināšanai. Saskaņā ar izmantoto izmaksu standarta modeli administratīvais slogs noteikts, ņemot vērā izmaksas, kas saistītas ar ES tiesību aktos paredzēto informācijas pienākumu izpildi, kā arī par informācijas saistību ievērošanu, kā arī dalībvalstī veiktajiem saistītajiem transponēšanas un īstenošanas pasākumiem.

[4] simplifikazzjoni teknika (jiġifieri f’qafas ta’ politika kostanti) timplika reviżjoni tal-qafas legali, il-proċeduri amministrattivi u l-mekkaniżmi tat-tmexxija biex jintlaħqu standardizzazzjoni u effikaċja tan-nefqa ikbar u biex jintlaħqu l-għanijiet politiċi eżistenti b’mod aktar effikaċi, mingħajr ma jinbidlu l-politiki bażiċi; ‘simplifikazzjoni ta’ politika’ tnaqqas il-komplessità permezz ta’ titjib fl-istrumenti politiċi tal-appoġġ agrikolu u l-iżvilupp rurali. Tista' tiġi spjegata bħala 'żvilupp ta’ politika b'implikazzjonijiet ta’ simplifikazzjoni’.

[4] Tehniskā vienkāršošana (t.i., konstantas politikas programmas ietvaros) nozīmē tiesiskā regulējuma, administratīvo procedūru un vadības mehānismu pārskatīšanu, lai panāktu labāku racionalizēšanu un rentabilitāti un efektīvāk sasniegtu esošos politikas mērķus, nemainot pamatpolitiku;ar „ politikas vienkāršošanu ” samazina sarežģītību, uzlabojot lauksaimniecības atbalsta un lauku attīstības politikas instrumentus. To sauc par „politikas attīstību, to vienkāršojot”.

[5] Ir-Regolament tal-Kummissjoni (KE) Nru 1081/2008 (ĠU L 296, 5.11.2008, p. 4).

[5] Komisijas Regula (EK) Nr. 1081/2008 (OV L 296, 5.11.2008., 4. lpp.).

[6] ĠU C 148, 24.6.2006.

[6] OV C 148, 24.6.2006.

[7] ĠU C 30, 6.2.2009.

[7] OV C 30, 6.2.2009.

[8] Ir-Regolament tal-Kunsill (KE) Nru 1234/2007 tat-22 ta’ Ottubru 2007 li jistabbilixxi organizzazzjoni komuni ta' swieq agrikoli u dwar dispożizzjonijiet speċifiċi għal ċerti prodotti agrikoli (ĠU L 299, 16.11.2007, p. 1).

[8] Padomes 2007. gada 22. oktobra Regula (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.).

[9] ĠU C 319, 27.12.2006, p. 1.

[9] OV C 319, 27.12.2006., 1. lpp.

[10] Ir-Regolament (KE) Nru 1857/2006 tal-15 ta’ Diċembru 2006 dwar l-applikazzjoni tal-Artikoli 87 u 88 tat-Trattat għall-għajnuna mill-Istat lill-intrapriżi żgħar u ta’ daqs medju attivi fil-produzzjoni ta’ prodotti agrikoli u li jemenda r-Regolament (KE) Nru 70/2001 (ĠU L 358, 16.12.2006, p. 3).

[10] Komisijas 2006. gada 15. decembra Regula (EK) Nr. 1857/2006 par Līguma 87. un 88. panta piemērošanu attiecībā uz maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu ražošanu, un grozījumiem Regulā (EK) Nr. 70/2001 (OV L 358, 16.12.2006., 3. lpp.).

[11] Ir-Regolament tal-Kummissjoni (KE) Nru 1535/2007 tal-20 ta' Diċembru 2007 dwar l-applikazzjoni tal-Artikoli 87 u 88 tat-Trattat tal-KE għall-għajnuniet de minimis fis-settur tal-prodotti agrikoli (ĠU L 337, 21.12.2007, p. 35).

[11] Komisijas 2007. gada 20. decembra Regula (EK) Nr. 1535/2007 par EK līguma 87. un 88. panta piemērošanu de minimis atbalstam lauksaimniecības produktu ražošanas nozarē (OV L 337, 21.12.2007., 35. lpp.).

[12] COM (2007) 147, 29.3.2007.

[12] COM(2007) 147, 29.3.2007.

[13] Għal aktar tagħrif dwar il-valutazzjoni tal-impatt: http://ec.europa.eu/governance/impact/index_en.htm.

[13] Papildu informāciju par ietekmes novērtējumu skatīt http://ec.europa.eu/governance/impact/index_en.htm.

[14] Għal aktar tagħrif: http://ec.europa.eu/agriculture/index_en.htm.

[14] Sīkāku informāciju skatīt http://ec.europa.eu/agriculture/index_en.htm.

[15] Ir-Regolament tal-Kummissjoni (KE) Nru 514/2008 tad-9 ta' Ġunju 2008 li jemenda r-Regolament (KE) Nru 376/2008 li li jistabbilixxi regoli dettaljati komuni għall-applikazzjoni tas-sistema tal-liċenzji tal-importazzjoni u tal-esportazzjoni u taċ-ċertifikati ta’ ffissar bil-quddiem għall-prodotti agrikoli (ĠU L 150, 10.6.2008, p. 7).

[15] Komisijas 2008. gada 9. jūnija Regula (EK) Nr. 514/2008, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 376/2008, ar ko nosaka sīki izstrādātus kopējus noteikumus, kas jāievēro, piemērojot importa un eksporta licenču un iepriekš noteiktas kompensācijas sertifikātu sistēmu lauksaimniecības produktiem (OV L 150, 10.6.2008., 7. lpp.).

[16] Wara l-inklużjoni tad-dispożizzjonijiet għall-frott u l-ħaxix, permezz tar-Regolament tal-Kunsill (KE) Nru 361/2008 (ĠU L 121, 7.5.2008, p. 1) .

[16] Ņemot vērā tos noteikumus attiecībā uz augļiem un dārzeņiem, kurus iekļāva ar Padomes Regulu (EK) Nr. 361/2008 (OV L 121, 7.5.2008., 1. lpp.).

[17] http://ec.europa.eu/agriculture/analysis/external/burden/index_en.htm.

[17] http://ec.europa.eu/agriculture/analysis/external/burden/index_en.htm.

[18] Il-ħtieġa ta’biss ftit żmien biex tindara s-sistema u l-għibien tal-ispejjeż tal-bidu se jnaqqsu l-piż amministrattiv għall-farms b’aktar minn EUR 900 miljun, .

[18] Pozitīva pieredzes līkne un sākuma posma izmaksu izzušana samazinās lauku saimniecību administratīvo slogu par vairāk nekā EUR 900 miljoniem.

[19] COM (2008) 306, 20.5. 2008.

[19] COM(2008) 306, 20.5. 2008.

[20] Irreferi għall-paragrafu 4.2.

[20] Skat. 4.2. punktu.

[21] Irreferi wkoll għal COM (2009) 15.

[21] Skatīt arī COM(2009) 15.

[22] Stimi disponibbli jissuġerixxu li l-piż fil-qasam ta’ pagamenti diretti se jitnaqqas b’tal-anqas EUR 1 400 miljun.

[22] Pieejamās aplēses liecina, ka slogs tiešo maksājumu jomā tiks samazināts vismaz par EUR 1,4 miljardiem.