Id-Direttiva tal-Parlament Ewropew u tal-Kunsill 95/46/KE

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 95/46/EK

ta’ l-24 ta’ Ottubru, 1995

(1995. gada 24. oktobris)

dwar il-protezzjoni ta’ individwi fir-rigward ta’ l-ipproċessar ta’ data personali u dwar il-moviment liberu ta’ dik id-data

par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti

IL-PARLAMENT EWROPEW U L-KUNSILL TAL-UNJONI EWROPEA,

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

Wara li kkunsidraw it-Trattat li jistabbilixxi l-Komunità Ewropea, u partikolarment l-Artikolu 100a tiegħu,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 100.a pantu,

Wara li kkunsidraw il-proposta tal-Kummissjoni [1],

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu [1],

Wara li kkunsidraw l-opinjoni tal-Kumitat Ekonomiku u Soċjali [2],

ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu [2],

Filwaqt li jaġixxu b’konformità mal-proċedura msemmija fl-Artikolu 189b tat-Trattat [3],

saskaņā ar Līguma 189.b pantā minēto procedūru [3],

1. Billi l-għanijiet tal-Komunità, kif stabbiliti fit-Trattat, kif emendat bit-Trattat dwar l-Unjoni Ewropea, huma, fost oħrajn, li jġibu l-għaqda dejjem aktar mill-qrib fost il-popli ta’ l-Ewropa, irawmu relazzjonijiet aktar mill-qrib bejn l-Istati tal-Komunità, jassiguraw progress ekonomiku u soċjali b’azzjoni komuni biex jitneħħew il-barrieri li jifirdu l-Ewropa, iħeġġu t-titjib kontinwu tal-kondizzjonijiet ta’ l-għajxien tal-popli tagħha, iżommu u jsaħħu l-paċi u l-libertà u jmexxu ‘l quddiem id-demokrazija imsejsa fuq id-drittijiet fundamentali magħrufa fil-kostituzzjoni u l-liġijiet ta’ l-Istati Membri u fil-Konvenzjoni Ewropea għall-Protezzjoni tad-Drittijiet tal-Bniedem u tal-Libertajiet Fundamentali;

(1) tā kā Kopienas mērķi, kas noteikti Līgumā un kas grozīti ar Līgumu par Eiropas Savienību, ietver arvien ciešākas Eiropas tautu savienības izveidi, attīstot ciešākas attiecības starp Kopienas dalībvalstīm, nodrošinot ekonomisko un sociālo attīstību, kopējiem spēkiem likvidējot šķēršļus, kuri sadala Eiropu, veicinot pastāvīgu tās tautu dzīves apstākļu uzlabošanos, saglabājot un stiprinot mieru un brīvību un sekmējot demokrātiju, pamatojoties uz dalībvalstu likumos un konstitūcijās un Eiropas Konvencijā par cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzību atzītajām pamattiesībām;

2. Billi s-sistemi ta’ l-ipproċessar ta’ data huma maħsuba biex jaqdu lill-bniedem; billi, indipendentement miċ-ċittadinanza jew residenza ta’ persuna naturali, huma għandhom jirrispettaw id-drittijiet u l-libertajiet fundamentali, l-aktar id-dritt għall-ħajja privata, u jaghtu sehemhom għall-progress ekonomiku u soċjali, għat-tkattir tal-kummerċ u l-ġid tal-persuna;

(2) tā kā datu apstrādes sistēmas ir paredzētas tam, lai kalpotu cilvēkam; tā kā tām neatkarīgi no fizisku personu pilsonības vai pastāvīgas dzīves vietas jārespektē viņu pamattiesības un brīvības, jo īpaši privātās dzīves neaizskaramības tiesības, un jāveicina ekonomiskā un sociālā attīstība, tirdzniecības paplašināšana un personu labklājība;

3. Billi bit-twaqqif u t-tħaddim ta’ suq intern li fih, skond l-Artikolu 7a tat-Trattat, hemm il-garanzija tal-moviment liberu ta’ oġġetti, persuni, servizzi u kapital, jeħtieġ mhux biss li data personali tkun tista’ tgħaddi liberament minn Stat Membru għal ieħor, imma wkoll li jkun hemm il-protezzjoni tad-drittijiet fundamentali tal-persuna;

3) tā kā iekšējā tirgus, kurā saskaņā ar Līguma 7.a pantu ir nodrošināta preču, personu, pakalpojumu un kapitāla brīva aprite, izveide un darbība prasa, lai tiktu nodrošināta ne tikai personas datu brīva plūsma no vienas dalībvalsts uz citu, bet arī tiktu garantētas personu pamatbrīvības;

4. Billi qed ikun hemm użu aktar ta’ spiss fil-Komunità ta’ ipproċessar ta’ data personali f’bosta oqsma ta’ l-ekonomija u attività soċjali; billi l-progress li sar fit-teknoloġija ta’ l-informatika qiegħed jagħmel l-ipproċessar u l-bdil ta’ din id-data ħafna aktar faċli;

(4) tā kā Kopienā arvien biežāk vēršas pie personas datu apstrādes dažādās ekonomiskās un sociālās darbības sfērās; tā kā informācijas tehnoloģijas sasniegumi ievērojami atvieglo šādu datu apstrādi un apmaiņu;

5. Billi l-integrazzjoni ekonomika u soċjali li seħħet bit-twaqqif u bit-tħaddim tas-suq intern it-tifsira ta’ l-Artikolu 7a tat-Trattat għandu bilfors iwassal għal żjieda sewwa fit-tixrid ta’ data personali minn naħa għal oħra tal-fruntieri bejn dawk kollha li, f’kapaċità privata jew pubblika, għandhom x’jaqsmu f’attività ekonomika u soċjali fl-Istati Membri; billi l-bdil ta’ data personali bejn intrapriżi fi Stati Membri differenti huwa mistenni li jiżdied; billi l-awtoritajiet nazzjonali f’ħafna Stati Membri qed jissejħu bis-saħħa tal-liġijiet tal-Komunità biex jikkolaboraw u jibdlu data personali biex ikunu jistgħu jaqdu d-dmirijiet tagħhom jew jagħmlu xogħol f’isem awtorità fi Stat Membru ieħor fil-qafas ta’ żona mingħajr fruntieri interni kif stabbilit mis-suq intern;

5) tā kā no iekšējā tirgus izveides un funkcionēšanas izrietošā ekonomiskā un sociālā integrācija Līguma 7.a panta nozīmē neizbēgami novedīs pie visu dalībvalstīs privātā vai sabiedriskā statusā ekonomiskā un sociālā darbībā iesaistīto personu datu plūsmas pāri robežai ievērojama pieauguma; tā kā personu datu apmaiņai starp dažādu dalībvalstu uzņēmumiem ir paredzams pieaugt; tā kā, pamatojoties uz Kopienas tiesībām, dažādo dalībvalstu iestādes tiek aicinātas sadarboties un apmainīties ar personas datiem, lai varētu izpildīt savus pienākumus vai veikt uzdevumus citas dalībvalsts iestādes interesēs iekšējā tirgus izveidotajās teritorijās, kurā nav iekšējo robežu;

6. Billi, wkoll, iż-żjieda fil-kooperazzjoni xjentifika u teknika u l-introduzzjoni koordinata ta’ networks ġodda ta’ telekomunikazzjonijiet fil-Komunità jeħtieġu u jħaffu t-tixrid ta’ data personali minn naħa għal oħra tal-fruntieri;

(6) tā kā turklāt zinātniskās un tehniskās sadarbības pieaugums un jaunu telekomunikāciju tīklu koordinēta ieviešana Kopienā padara par nepieciešamu un atvieglina personas datu plūsmu pāri robežai;

7. Billi d-differenza fil-gradi ta’ protezzjoni tad-drittijiet u l-libertajiet tal-persuna, l-aktar id-dritt għall-ħajja privata, fl-ipproċessar ta’ data personali li hemm fl-Istati Membri tista’ tfixkel it-trasmissjoni ta’ dik id-data mit-territorju ta’ Stat Membru għal dak ta’ Stat Membru ieħor; billi din id-differenza tista’ għalhekk tkun ta’ ostakolu biex jinġiebu ‘l quddiem għad ta’ attivitajiet ekonomiċi fil-livell tal-Komunità, tista’ tgħawweġ il-kompetizzjoni u tfixkel lill-awtoritajiet fit-twettiq tar-responsabbiltajiet tagħhom skond il-liġijiet tal-Komunità; billi din id-differenza fil-gradi ta’ protezzjoni hija minħabba li jkun hemm għażla wiesgħa ta’ liġijiet nazzjonali, regolamenti u dispożizzjonijiet amministrattivi;

(7) tā kā atšķirība personas tiesību un brīvību, jo īpaši tiesību uz privātās dzīves neaizskaramību, aizsardzības līmeņos attiecībā uz dalībvalstīs sniegto personas datu apstrādi var aizkavēt šo datu pārsūtīšanu no vienas dalībvalsts teritorijas uz otru; tā kā šī atšķirība tādēļ var radīt šķērsli, lai iesaistītos virknē ekonomisku darbību Kopienas līmenī, var radīt konkurences traucējumus un kavēt iestādes to pienākumu izpildē, kas paredzēti Kopienas tiesību aktos; tā kā šo atšķirību aizsardzības līmeņos ir radījusi valstu normatīvo un administratīvo aktu lielā dažādība;

8. Billi, sabiex jitneħħa t-tfixkil għat-tixrid ta’ data personali, il-grad ta’ protezzjoni tad-drittijiet u l-libertajiet tal-persuna fl-ipproċessar ta’ dik id-data għandu jkun l-istess fl-Istati Membri kollha; billi dan il-għan huwa ta’ importanza kbira għas-suq intern, iżda li ma jistax jintlaħaq mill-Istati Membru waħidhom, l-aktar minħabba n-nuqqas sewwa ta’ qbil li hemm bħalissa bejn il-liġijiet rilevanti ta’ l-Istati Membri u l-ħtieġa li jkunu kkoordinati l-liġijiet ta’ l-Istati Membri biex jassiguraw li t-tixrid ta’ data personali minn naħa għal oħra tal-fruntieri jkun regolat b’mod konsistenti skond il-finijiet tas-suq intern kif hemm provdut fl-Artikolu 7a tat-Trattat; billi hemm ħtieġa ta’ azzjoni mill-Komunità biex dawk il-liġijiet ikunu approssimati;

(8) tā kā, lai likvidētu šķēršļus personu datu plūsmām, personas tiesību un brīvību aizsardzības līmenim attiecībā uz šādu datu apstrādi jābūt visās dalībvalstīs vienādam; tā kā šis mērķis ir būtiski svarīgs iekšējam tirgum, bet to nevar sasniegt dalībvalstis vienas pašas, jo sevišķi, ņemot vērā starp attiecīgajiem likumiem dalībvalstīs pašlaik esošo atšķirību mērogu un vajadzību koordinēt dalībvalstu likumus, lai nodrošinātu, ka personas datu plūsmu pāri robežai konsekventi reglamentē atbilstība iekšējā tirgus mērķim, kā to paredz Līguma 7.a pants; tā kā tādēļ ir vajadzīga Kopienas rīcība šo likumu tuvināšanai;

9. Billi, meta jkun hemm l-istess protezzjoni li tiġi mill-approssimazzjoni tal-liġijiet nazzjonali, l-Istati Membri ma jkunx jistgħu iżommu aktar il-moviment liberu ta’ bejniethom ta’ data personali għal raġunijiet li jkollhom x’jaqsmu mal-protezzjoni tad-drittijiet u l-libertajiet tal-persuna, partikolarment tad-dritt għall-ħajja privata; billi Stati Membri jibqgħalhom spazju għal azzjoni, li jistgħu, fil-qafas ta’ l-implimentazzjoni tad-Direttiva, jkun utiliżżat mis-sieħba soċjali u tan-negozju; billi għalhekk Stati Membri jkunu jistgħu jispeċifikaw fil-liġijiet nazzjonali tagħhom il-kondizzjonijiet ġenerali li jirregolaw il-leġittimità ta’ l-ipproċessar ta’ data; billi meta jagħmlu hekk l-Istati Membri għandhom jagħmlu ħilithom biex itejbu l-protezzjoni li bħalissa tinsab provduta fil-liġijiet tagħhom; billi, f’dan l-ispazju ta’ azzjoni u skond il-liġijiet tal-Komunità, jista’ jkun hemm differenzi fl-implimentazzjoni tad-Direttiva, u dan jista’ jħalli effett fuq il-moviment ta’ data f’Istat Membru kif ukoll fil-Komunità;

(9) tā kā, saņemot līdzvērtīgu aizsardzību, kas izriet no valstu likumu tuvināšanas, dalībvalstis vairs nevarēs kavēt personas datu brīvu apriti starp tām, pamatojoties uz personas tiesību un brīvību aizsardzību, un jo sevišķi uz privātās dzīves neaizskaramības tiesībām; tā kā dalībvalstīm tiks atstāta nosacīta rīcības brīvība, kuru saistībā ar šīs direktīvas ieviešanu var izmantot arī biznesa un sociālie partneri; tā kā dalībvalstis tādēļ varēs precizēt savās tiesībās vispārējos nosacījumus, kas reglamentē datu apstrādes likumību; tā kā, šādi rīkojoties, dalībvalstis cenšas uzlabot savu tiesību aktu pašlaik sniegto aizsardzību; tā kā nosacītās rīcības brīvības robežās un saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem varētu rasties būtiskas atšķirības šīs direktīvas ieviešanā, un tas varētu ietekmēt datu apriti kā dalībvalstī, tā arī Kopienā;

10. Billi l-għan tal-liġijiet nazzjonali dwar il-proċessar ta’ data personali huwa l-protezzjoni tad-drittijiet u l-libertajiet fundamentali, l-aktar id-dritt għall-ħajja privata, li huwa rikonoxxut kemm fl-Artikolu 8 tal-Konvenzjoni Ewropea għall-Protezzjoni tad-Drittijiet tal-Bniedem u tal-Libertajiet Fundamentali u fil-prinċipji ġenerali tal-liġi tal-Komunità; billi, għal dik ir-raġuni, l-approssimazzjoni ta’ dawk il-liġijiet m’għandhiex bħala riżultat ta’ dan tnaqqas mill-protezzjoni minnhom mogħtija, imma għandha, għall-kuntrarju, tfittex li tassigura grad għoli ta’ protezzjoni fil-Komunità;

(10) tā kā valstu likumu par personas datu apstrādi mērķis ir aizsargāt pamattiesības un brīvības, īpaši privātās dzīves neaizskaramības tiesības, ko atzīst gan Eiropas Konvencijas par cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzību 8. pants, gan Kopienas tiesību vispārīgie principi; tā kā šā iemesla dēļ valstu likumu tuvināšanas rezultāts nedrīkst būt jebkādas to sniegtās aizsardzības samazinājums, bet gan tieši pretēji, tiem jācenšas nodrošināt Kopienā augstu aizsardzības līmeni;

11. Billi l-prinċipji tal-protezzjoni tad-drittijiet u l-libertajiet tal-persuna, l-aktar id-dritt għall-ħajja privata, li jinsabu f’din id-Direttiva, isostnu u jwessgħu dawk li jinsabu fil-Konvenzjoni tal-Kunsill ta’ l-Ewropa tat-28 ta’ Jannar, 1981, għall-Protezzjoni ta’ Individwi dwar l-Ipproċessar Awtomatiku ta’ Data Personali;

(11) tā kā šajā direktīvā iekļautie personas tiesību un brīvību, jo īpaši privātās dzīves neaizskaramības tiesību, aizsardzības principi būtisko un paplašina Eiropas Padomes 1981. gada 28. janvāra Konvencijā par personas aizsardzību attiecībā uz personas datu automatizēto apstrādi iekļautos principus;

12. Billi l-prinċipji ta’ protezzjoni għandhom japplikaw għall-ipproċessar kollu ta’ data personali minn kull persuna li l-attivitajiet tagħha huma regolati bil-liġi tal-Komunità; billi m’għandux ikun magħdud l-ipproċessar ta’ data magħmul minn persuna naturali fl-eżerċizzju ta’ attivitajiet li huma esklussivament personali jew domestiċi, bħal ma hija korrispondenza u ż-żamma ta’ reġistri ta’ indirizzi;

(12) tā kā aizsardzības principus jāpiemēro jebkuras personas, kuras darbību reglamentē Kopienas tiesību akti, personas datu visu veidu apstrādei; tā kā no šīs jomas būtu jāizslēdz fiziskas personas veiktā datu apstrāde, realizējot vienīgi un tikai personiska vai sadzīves rakstura pasākumus, tādus kā sarakste un adrešu reģistri;

13. Billi l-attivitajiet msemmija fit-Titoli V u VI tat-Trattat ta’ l-Unjoni Ewropea dwar sigurtà pubblika, difiża, sigurtà ta’ l-Istat jew l-attivitajiet ta’ l-Istat fil-qasam tal-liġijiet kriminali ma jaqgħux taħt il-liġi tal-Komunità, bla ħsara għall-obbligazzjonijiet ta’ l-Istati Membri skond l-Artikolu 56(2), l-Artikolu 57 jew l-Artikolu 100a tat-Trattat li jistabbilixxi l-Komunità Ewropea; billi l-ipproċessar ta’ data personali meħtieġ biex jipproteġi l-ġid ekonomiku ta’ l-Istat ma jaqgħax taħt din id-Direttiva meta dak l-ipproċessar ikollu x’jaqsam mas-sigurtà ta’ l-Istat;

(13) tā kā Kopienas tiesību akti neattiecas uz Līguma par Eiropas Savienību V un VI sadaļā norādītajām darbībām attiecībā uz sabiedrisko drošību, aizsardzību, valsts drošību vai valsts pasākumiem krimināltiesību jomā, neierobežojot saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 56. panta 2. punktu, 57. pantu vai 100.a pantu dalībvalstīm uzliktās saistības; tā kā šī direktīva, kurā datu apstrāde attiecas uz valsts drošības jautājumiem, neattiecas uz valsts ekonomiskās labklājības nodrošināšanai nepieciešamo personas datu apstrādi;

14. Billi, meħud kont ta’ l-importanza ta’ l-iżviluppi li qed ikun hemm fil-qafas tas-soċjetà ta’ l-informatika, tat-teknika użata biex taqbad, tibgħat, timmanipula, tirreġistra, taħżen jew tikkomunika data audio-viżwali dwar persuna naturali, din id-Direttiva għandha tapplika għal ipproċessar li jkollu x’jaqsam ma’ din id-data;

(14) tā kā, ņemot vērā uz fiziskām personām attiecināmo skaņas un attēlu datu ieguves, pārraides, apstrādes, reģistrācijā, uzkrāšanā vai paziņošanā izmantojamo tehnisko paņēmienu izstrādes attīstību informācijas sabiedrības sistēmā, šai direktīvai vajadzētu būt piemērojamai šādu datu apstrādei;

15. Billi l-ipproċessar ta’ din id-data huwa milqut minn din id-Direttiva biss jekk ikun awtomatizzat jew jekk id-data pproċessata titqiegħed jew tkun maħsuba biex titqiegħed f’sistema ta’ skedar skond kriterji speċifiċi li jkollhom x’jaqsmu ma’ individwi, biex l-aċċess għad-data in kwistjoni jkun ħafif;

(15) tā kā šī direktīva attiecas uz šādu datu apstrādi tikai tādā gadījumā, ja apstrāde ir automatizēta vai, ja apstrādātie dati ir iekļauti vai tos paredzēts iekļaut sistematizētā kartotēkā, kuru izveido atbilstoši uz personām attiecināmiem īpašiem kritērijiem, lai nodrošinātu vieglu piekļuvi attiecīgajiem personas datiem;

16. Billi l-ipproċessar ta’ data audio-viżwali, bħal ma jiġri f’każi ta’ sorveljanza bil-video, ma jaqgħax taħt din id-Direttiva jekk isir għal għanijiet ta’ sigurtà pubblika, difiża, sigurtà nazzjonali jew meta jsiru attivitajiet ta’ l-Istat fil-qasam tal-liġi kriminali jew attivitajiet oħra li ma jaqgħux taħt il-liġi tal-Komunità;

(16) tā kā šī direktīva neattiecas uz skaņas un attēlu datu, kā video novērošanas gadījumos, apstrādi, ja tā tiek realizēta sabiedriskās drošības, aizsardzības, valsts drošības nolūkos vai valsts pasākumu, kas attiecas uz krimināltiesību jomu, vai citu pasākumu, uz kuriem neattiecas Kopienas tiesību akti, norises laikā;

17. Billi, sa fejn għandu x’jaqsam l-ipproċessar ta’ data audio-viżwali li jsir għal għanijiet ta’ ġurnaliżmu jew għal għanijiet ta’ espressjoni letterarja jew artistika, partikolarment fil-qasam audio-viżiv, il-prinċipji tad-Direttiva għandhom japplikaw b’mod ristrett skond id-dispożizzjonijiet imsemmija fl-Artikolu 9;

(17) tā kā, ciktāl realizētā skaņas un attēlu datu apstrāde attiecas uz žurnālistiku vai literāro vai māksliniecisko izteiksmi, šīs direktīvas principus piemēro ierobežoti saskaņā ar 9. pantā izklāstītajiem noteikumiem;

18. Billi, sabiex ikun assigurat li individwi ma jiċċaħdux mill-protezzjoni li għandhom dritt għaliha b’din id-Direttiva, kull ipproċessar ta’ data personali fil-Komunità għandu jsir skond il-liġi ta’ wieħed mill-Istati Membri; billi, f’dan il-qasam, l-ipproċessar magħmul taħt ir-responsabbiltà ta’ kontrollur li jkun stabbilit fi Stat Membru għandha jkun regolat bil-liġi ta’ dak l-Istat;

(18) tā kā, lai nodrošinātu, ka personas nezaudē aizsardzību, uz kuru viņām ir tiesības saskaņā ar šo direktīvu, jebkura personas datu apstrāde Kopienā jāveic saskaņā ar kādas dalībvalsts likumiem; tā kā šajā sakarā dalībvalstī reģistrēta personas datu apstrādātāja veiktu apstrādi būtu jāreglamentē ar šīs dalībvalsts likumiem;

19. Billi stabbiliment fit-territorju ta’ Stat Membru jfisser l-eżerċizzju effettiv u reali ta’ attività permezz ta’ arranġamenti stabbli; billi l-forma legali ta’ stabbiliment bħal dan, kemm jekk sempliċi fergħa jew sussidjarju b’personalità ġuridika, mhux il-fattur determinanti dwar dan; billi, meta kontrollur wieħed ikun stabbilit fit-territorju ta’ diversi Stati Membri, partikolarment permezz ta’ sussidjarji, huwa għandu jassigura, sabiex ma jkunux skartati regoli nazzjonali, li kull stabbiliment jissodisfa l-obbligazzjonijiet tal-liġi nazzjonali li jkunu japplikaw għall-attivitajiet tiegħu;

(19) tā kā nodibinājums dalībvalsts teritorijā paredz efektīvu un reālu darbības veikšanu ar stabilu pasākumu starpniecību; tā kā šāda nodibinājuma juridiskā forma, vienalga, vai tā būtu vienkārši nodaļa vai filiāle kā juridiska persona, šajā sakarā nav noteicošais faktors; tā kā gadījumos, kad vairāku dalībvalstu teritorijās ir noteikta viena datu apstrādes iestāde, jo īpaši kā filiāles, tai, lai izvairītos no jebkādas valsts noteikumu apiešanas, jānodrošina, ka katra iestāde pilda tās darbībai piemērojamās attiecīgās valsts tiesību uzliktās saistības;

20. Billi l-fatt li l-ipproċessar ta’ data jsir minn persuna stabbilita f’pajjiż terz m’għandux ikun ta’ xkiel għall-protezzjoni ta’ l-individwu kif provdut f’din id-Direttiva; billi f’dawn il-każi, l-ipproċessar għandu jkun regolat bil-liġi ta’ l-Istat Membru li fih ikunu jinsabu l-mezzi wżati, u għandu jkun hemm garanziji li jassiguraw li d-drittijiet u l-obbligazzjonijiet imsemmija f’din id-Direttiva jkunu rispettati fil-prattika;

(20) tā kā fakts, ka datu apstrādi veic persona, kura reģistrēta trešajā valstī, nedrīkst būt pretrunā ar šajā direktīvā paredzēto personu aizsardzību; tā kā šajos gadījumos apstrādi jāreglamentē ar valsts, kurā atrodas izmantojamie līdzekļi, likumiem un būtu jābūt garantijām, ka šajā direktīvā paredzētās tiesības un pienākumus ievēro praksē;

21. Billi din id-Direttiva hija bla ħsara għar-regoli ta’ territorjalità applikabbli f’materji kriminali;

(21) tā kā šī direktīva neierobežo krimināla rakstura jautājumos piemērojamos teritorialitātes noteikumus;

22. Billi Stati Membri għandhom ifissru b’mod iktar ċar fil-liġijiet li huma jagħmlu jew meta jġibu fis-seħħ il-miżuri msemmija f’'din id-Direttiva iċ-ċirkostanzi ġenerali li bihom l-ipproċessar ikun skond il-liġi; billi, partikolarment l-Artikolu 5, flimkien ma’ l-Artikoli 7 u 8, jippermetti, indipendentement minn regoli ġenerali, lil Stati Membri li jipprovdu għal kondizzjonijiet speċjali ta’ ipproċessar għal setturi speċifiċi u għal kategoriji ta’ data milquta bl-Artikolu 8;

(22) tā kā dalībvalstīm likumos, kurus tās ievieš, vai pasākumos, kurus tās veic saskaņā ar šo direktīvu, precīzāk jādefinē vispārējie apstākļi, kuros apstrāde ir likumīga; tā kā īpaši 5. pants saistībā ar 7. un 8. pantu atļauj dalībvalstīm neatkarīgi no vispārējiem noteikumiem paredzēt speciālus apstrādes nosacījumus konkrētām nozarēm un dažādajām datu kategorijām, uz kurām attiecas 8. pants;

23. Billi Stati Membri għandhom is-setgħa li jassiguraw l-implimentazzjoni tal-protezzjoni ta’ l-individwu kemm permezz ta’ liġi ġenerali dwar il-protezzjoni ta’ l-individwu fl-ipproċessar ta’ data personali, kif ukoll b’liġijiet settorjali bħalma huma dawk li għandhom x’jaqsmu, per eżempju, ma’ istituti ta’ statistika;

(23) tā kā dalībvalstīm ir piešķirtas pilnvaras nodrošināt personu aizsardzības īstenošanu gan ar vispārējām tiesībām par personas aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi, gan ar nozaru likumiem, kas attiecas, piemēram, uz statistikas institūtiem;

24. Billi l-liġijiet dwar il-protezzjoni ta’ persuni ġuridiċi f’dak li għandu x’jaqsam ma’ l-ipproċessar ta’ data ta’ interess għalihom mhix milquta b’din id-Direttiva;

(24) tā kā šī direktīva neiespaido tiesību aktus, kas attiecas uz juridisku personu aizsardzību attiecībā uz tādu datu apstrādi, kuri attiecas uz šīm personām;

25. Billi l-prinċipji ta’ protezzjoni għandhom ikunu riflessi, minn naħa l-waħda, fl-obbligazzjonijiet imposti fuq persuni, awtoritajiet pubbliċi, intrapriżi, aġenziji u korpi oħra responsabbli għal ipproċessar, partikolarment dwar il-kwalità tad-data, sigurtà teknika, avviżi lill-awtorità ta’ superviżjoni, u ċ-ċirkostanzi li fihom jista’ jsir l-ipproċessar, u, minn naħa l-oħra, id-dritt mogħti lil individwu, li d-data dwaru jkun is-suġġett ta’ l-ipproċessar, li jkun mgħarraf bl-ipproċessar li jkun qed isir dwaru, li jikkonsulta d-data, jitlob korrezzjonijiet u li jagħmel ukoll oġġezzjoni għal ipproċessar f’ċerti ċirkostanzi;

(25) tā kā aizsardzības principi jāatspoguļo, no vienas puses, personām, valsts iestādēm, uzņēmumiem, institūcijām vai citām par apstrādi atbildīgajām organizācijām uzliktajos pienākumos, īpaši attiecībā uz datu kvalitāti, tehnisko drošību, paziņošanu uzraudzības iestādei un uz apstākļiem, kādos apstrādi var realizēt, un, no otras puses, personām, kuru dati ir apstrādes objekts, piešķirtajās tiesībās tikt informētām, ka apstrāde notiek, apspriest šos datus, pieprasīt korekcijas, bet zināmos apstākļos pat iebilst pret apstrādi;

26. Billi l-prinċipji ta’ protezzjoni għandhom ikunu applikabbli għal kull informazzjoni li jkollha x’taqsam ma’ persuna identifikata jew identifikabbli; billi, biex ikun stabbilit jekk persuna tkunx identifikabbli, għandhom jitqiesu l-mezzi kollha li raġonevolment aktax jintużaw mill-kontrollur jew minn persuna oħra biex tkun identifikata l-imsemmija persuna; billi l-prinċipji ta’ protezzjoni m’għandhomx ikunu applikati għal data mogħti b’mod anonimu tant illi s-suġġett tad-data ma jkunx aktar identifikabbli; billi kodiċijiet ta’ kondotta skond it-tifsira ta’ l-Artikolu 27 jistgħu jkunu strument tajjeb biex jagħtu gwida dwar il-metodi li bihom id-data tkun tista’ tingħata b’mod anonimu u tinżamm b’mod li bih l-identifikazzjoni tas-suġġett tad-data ma jkunx iktar possibbli;

(26) tā kā aizsardzības principus jāpiemēro jebkurai informācijai par identificētu vai identificējamu personu; tā kā, lai noteiktu, vai persona ir identificējama, būtu jāņem vērā visi līdzekļi, kurus, iespējams, pamatoti izmantotu vai nu personas datu apstrādātājs, vai jebkura cita persona, lai identificētu minēto personu; tā kā aizsardzības principus nepiemēro anonīmi iesniegtiem datiem, ja datu subjekts vairs nav identificējams; tā kā 27. pantā paredzētie profesionālās ētikas kodeksi var būt noderīgs līdzeklis norādījumu sniegšanā par veidiem, kādos datus var iesniegt anonīmi un saglabāt tos veidā, kurā datu subjekta identifikācija vairs nav iespējama;

27. Billi l-protezzjoni ta’ individwi għandha tkun applikata kemm għal ipproċessar awtomatiku ta’ data u kemm għal ipproċessar manwali; billi l-iskop ta’ din il-protezzjoni m’għandux fil-fatt jiddependi mill-mezzi tekniċi użati, peress li dan jista’ joħloq riskju serju li dawn jistgħu jiġu skartati; billi, madankollu, dwar ipproċessar manwali, din id-Direttiva għandha x’taqsam biss ma’ sistemi ta’ skedar, mhux files mingħajr struttura; billi, b’mod partikolari, il-kontenut tas-sistema ta’ skedar għandu jkun strutturat skond kriterji speċifiċi dwar individwi b’mod li l-aċċess għal data personali jkun ħafif; billi, skond id-definizzjoni fl-Artikolu 2(ċ), il-kriterji differenti biex ikunu stabbiliti l-elementi ta’ sett strutturat ta’ data personali, u l-kriterji differenti li jirregolaw l-aċċess għal sett bħal dan, jistgħu ikunu stabbiliti minn kull Stat Membru; billi sett jew settijiet ta’ files, kif ukoll il-qoxra tal-faċċata tagħhom, li ma jkunux strutturati skond kriterji speċifiċi, m’għandhomx jaqgħu, għal l-ebda raġuni, taħt din id-Direttiva;

(27) tā kā personu aizsardzība jāpiemēro gan datu automatizētajai, gan manuālajai apstrādei; tā kā šīs aizsardzības darbības sfēra būtībā nedrīkst būt atkarīga no izmantotajiem paņēmieniem, jo pretējā gadījumā tas radītu nopietnu likumu apiešanas risku; tā kā attiecībā uz manuālo apstrādi šī direktīva attiecas tikai uz sistematizētām kartotēkām, nevis uz nesakārtotiem iegrāmatojumiem; tā kā sistematizētas kartotēkas saturs jāsakārto atbilstoši speciāliem kritērijiem attiecībā uz personām, atļaujot vieglu piekļuvi personu datiem; tā kā, atbilstot 2. panta c) apakšpunktā sniegtajai definīcijai, dažādos kritērijus personas datu sakārtota kopuma sastāvdaļu noteikšanai un dažādos kritērijus, kuri reglamentē piekļuvi šādam kopumam, var izvirzīt katra dalībvalsts; tā kā šī direktīva nekādos apstākļos neattiecas uz kartotēkām vai kartotēku kopumiem, kā arī uz to ievadlapām, kuras nav sakārtotas atbilstoši speciāliem kritērijiem;

28. Billi kull ipproċessar ta’ data personali għandu jkun ġust u skond il-liġi għall-individwi konċernati; billi, b’mod partikolari, id-data għandha tkun adekwata, rilevanti u mhux eċċessiv għall-għanijiet li għalihom ikun ipproċessat; billi dawn l-għanijiet għandhom ikunu espliċiti u leġittimi u stabbiliti waqt il-ġbir tad-data; billi l-għanijiet ta’ l-ipproċessar wara l-ġbir m’għandhomx ikunu inkompatibbli ma’ l-għanijiet kif stabbiliti oriġinarjament;

(28) tā kā jebkurai personas datu apstrādei jābūt likumīgai un godprātīgai pret attiecīgajām personām; tā kā datiem jābūt adekvātiem, piederīgiem un ne pārmērīgiem attiecībā uz nolūkiem, kādiem šie dati tiek apstrādāti; tā kā šādiem nolūkiem jābūt precīzi formulētiem un likumīgiem, un tie jānosaka datu vākšanas laikā; tā kā vākšanai sekojošās apstrādes nolūki nedrīkst būt nesavienojami ar sākotnēji precizētajiem nolūkiem;

29. Billi meta jkun hemm iktar ipproċessar ta’ data personali għal għanijiet ta’ storja, statistika jew xjenza dan mhux ġeneralment meqjus bħala inkompatibbli ma’ l-għanijiet li dwarhom id-data jkun inġabar minn qabel, sakemm Stati Membri jagħtu protezzjoni xierqa; billi din il-protezzjoni għandha teskludi l-użu tad-data sabiex jittieħdu miżuri jew deċiżjonijiet fir-rigward ta’ individwi partikolari;

(29) tā kā turpmākā personu datu apstrāde vēsturiskiem, statistiskiem vai zinātniskiem nolūkiem vispārēji netiek uzskatīta par nesavienojamu ar nolūkiem, kādiem dati iepriekš tikuši vākti, ar noteikumu, ka dalībvalstis sniedz piemērotas garantijas; tā kā šīm garantijām īpaši jāizslēdz datu izmantošana pasākumu vai lēmumu atbalstam attiecībā uz jebkuru konkrētu personu;

30. Billi, biex l-ipproċessar ta’ data personali jsir skond il-liġi, dan għandu wkoll isir bil-kunsens tas-suġġett tad-data jew li jkun meħtieġ għall-konklużjoni jew eżekuzzjoni ta’ kuntratt li jorbot lis-suġġett tad-data, jew bħala kondizzjoni ta’ liġi, jew biex isir xogħol fl-interess pubbliku jew fl-eżerċizzju ta’ awtorità uffiċjali, jew fl-interessi leġittimi ta’ persuna naturali jew ġuridika, sakemm l-interessi jew id-drittijiet u l-libertajiet tas-suġġett tad-data ma jeħdux preċedenza; billi, b’mod partikolari, sabiex jinżamm bilanċ bejn l-interessi konċernati, waqt li tkun garantita kompetizzjoni effettiva, Stati Membri jistgħu jistabbilixxu iċ-ċirkostanzi li fihom data personali tista’ tkun użata jew żvelata lil parti terza fil-qafas ta’ l-attivitajiet ordinarji u leġittimi tan-negozju ta’ kumpaniji u korpi oħra; billi Stati Membri jistgħu bl-istess mod jispeċifikaw il-kondizzjonijiet li bihom data personali tista’ tiġi żvelata lil parti terza għal finijiet ta’ marketing, sew jekk isir kummerċjalment jew jekk minn organizzazzjoni ta’ karità jew minn assoċjazzjoni jew fondazzjoni oħra, per eżempju ta’ natura politika, bil-kondizzjoni li s-suġġett tad-data jkun jista’ jagħmel oġġezzjoni għall-ipproċessar tad-data li tinteressa lilu, mingħajr ħlas u mingħajr ma jkollu għalfejn jagħti raġuni;

(30) tā kā, lai ievērotu likumību, personas datu apstrāde, piedevām, jāveic ar datu subjekta piekrišanu vai tai jābūt nepieciešamai datu subjektu saistoša līguma noslēgšanai vai izpildei, vai kā juridiskai prasībai, vai sabiedrības interesēs vai dienesta pilnvaru izpildei realizējama uzdevuma veikšanai, vai fiziskas vai juridiskas personas likumīgajās interesēs ar noteikumu, ka datu subjekta tiesības un brīvības nav ignorētas; tā kā, lai saglabātu līdzsvaru starp iesaistītajām interesēm, garantējot efektīvu konkurenci, dalībvalstis var noteikt apstākļus, kuros personas datus var izmantot vai atklāt trešajām personām sakarā ar uzņēmējsabiedrību un citu struktūru likumīgiem parastiem darījumu pasākumiem; tā kā dalībvalstis var līdzīgā kārtā konkretizēt apstākļus, kādos personas datus var atklāt trešajām personām tirdzniecības nolūkiem, kas tiek realizēti vai nu komerciālā veidā, vai to veic labdarības organizācija vai jebkura cita, piemēram, politiska rakstura asociācija vai fonds ar noteikumiem, kuri ļauj datu subjektam, bez redzama iemesla un tos nenorādot, iebilst pret tādu datu apstrādi, kuri attiecas uz šo subjektu;

31. Billi l-ipproċessar ta’ data personali għandu wkoll jitqies li hu skond il-liġi meta jsir biex jipproteġi interess meħtieġ għal ħajja tas-suġġett tad-data;

(31) tā kā personas datu apstrāde tāpat jāuzskata par likumīgu, ja to veic, lai aizsargātu kādu datu subjekta dzīves sfēru, kas tam ir būtiski svarīga;

32. Billi huma l-liġijiet nazzjonali li għandhom jistabbilixxu jekk il-kontrollur li jagħmel xogħol fl-interess pubbliku jew fl-eżerċizzju ta’ awtorità uffiċjali għandhux ikun amministratur pubbliku jew persuna naturali jew ġuridika oħra regolata mill-liġi pubblika, jew minn liġi privata bħal ma hija assoċjazzjoni professjonali;

(32) tā kā valsts tiesību aktiem jānosaka, vai personas datu apstrādātājam, kurš veic sabiedrības interesēs realizējamu vai oficiālu pilnvaru uzdevuma izpildi, vajadzētu būt valsts pārvaldes iestādei vai citai fiziskai vai juridiskai personai, kas ir publisko tiesību subjekts, vai tādai kā profesionālai apvienībai, kas ir privāttiesību subjekts;

33. Billi data li minn natura tagħha tista’ tikser il-libertajiet fundamentali jew id-dritt għall-ħajja privata m’għandhiex tkun ipproċessata jekk is-suġġett tad-data ma jagħtix il-kunsens espliċitu tiegħu; billi, iżda, derogi għal din il-projbizzjoni għandhom jissemmew espliċitament dwar ħtiġijiet speċifiċi, partikolarment meta l-ipproċessar ta’ dan id-data jsir għal ċerti għanijiet mediċi minn persuni soġġetti għal obbligazzjoni tas-sigriet professjonali skond il-liġi jew meta jsir waqt attivitajiet leġittimi minn ċerti assoċjazzjonijiet jew fondazzjonijiet li l-għan tagħhom hu li jippermettu l-eżerċizzju tal-libertajiet fundamentali;

(33) tā kā datus, kuri pēc sava rakstura spēj ierobežot pamatbrīvības vai privātās dzīves neaizskaramību, nevajadzētu apstrādāt, ja vien datu subjekts nedod precīzi formulētu piekrišanu; tā kā jāparedz precīzi formulētas atkāpes no šā aizlieguma attiecībā uz specifiskām vajadzībām, īpaši, ja šo datu apstrādi veic personas, uz kurām attiecas juridiskais pienākums ievērot dienesta noslēpumu, konkrētiem ar veselības aizsardzību saistītiem nolūkiem vai konkrētu apvienību vai fondu likumīgas darbības norises laikā, kuras mērķis ir atļaut pamatbrīvību izmantošanu;

34. Billi Stati Membri għandhom ukoll ikunu awtorizzati, meta dan ikun ġustifikat minħabba interess pubbliku ta’ importanza, li jidderogaw mill-projbizzjoni dwar l-ipproċessar ta’ kategoriji sensittivi ta’ data meta jkunu ġustifikati jagħmlu dan minħabba raġunijiet ta’ interess pubbliku ta’ importanza f’oqsma bħalma huma s-saħħa pubblika u l-protezzjoni soċjali - l-iktar biex jassiguraw kwalità u spejjeż mill-inqas tal-proċeduri wżati biex jintlaqgħu talbiet għal benefiċċji u servizzi fis-sistema ta’ assigurazzjoni tas-saħħa - riċerka xjentifika u statistika governattiva; billi huma għandhom id-dmir, iżda, li jipprovdu protezzjoni speċifika u tajba biżżejjed biex jipproteġu d-drittijiet fundamentali u l-ħajja privata ta’ individwi;

(34) tā kā dalībvalstīm, pamatojoties uz svarīgām sabiedrības interesēm, jābūt arī pilnvarotām atkāpties no aizlieguma par slepenu kategoriju datu apstrādi, ja to attaisno svarīgas sabiedriskās intereses tādās jomās kā vispārējā veselības aizsardzība un sociālā aizsardzība – jo sevišķi, lai nodrošinātu pabalstu pieprasījumu un veselības apdrošināšanas sistēmas pakalpojumu risināšanai izmantoto procedūru kvalitāti un rentabilitāti –, zinātniskie pētījumi un valsts statistika; tā kā dalībvalstu pienākums ir sniegt konkrētas un piemērotas garantijas, lai aizsargātu personas pamattiesības un privātās dzīves neaizskaramību;

35. Billi, wkoll, l-ipproċessar ta’ data personali minn awtoritajiet uffiċjali biex jintlaħqu għanijiet stabbiliti b’liġi kostituzzjonali jew b’liġi pubblika internazzjonali, ta’ assoċjazzjonijiet reliġjużi rikonoxxuti uffiċjalment, issir għal raġunijiet ta’ interess pubbliku ta’ importanza;

(35) tā kā turklāt valsts iestāžu veiktā oficiāli atzītu reliģisku apvienību personu datu apstrāde, lai sasniegtu konstitucionālajās tiesībās vai starptautiskajās publiskajās tiesībās paredzētos mērķus, tiek veikta, pamatojoties uz svarīgām sabiedrības interesēm;

36. Billi meta jkun hemm attivitajiet elettorali, it-tħaddim tas-sistema demokratika f’xi Stati Membri teħtieġ li partiti politiċi jiġbru data fuq l-opinjoni politika tan-nies, l-ipproċessar ta’ dik id-data jista’ jkun permess għal raġunijiet ta’ interess pubbliku ta’ importanza, bil-kondizzjoni li jkunu stabbiliti mezzi xierqa ta’ protezzjoni;

(36) tā kā dažās dalībvalstīs vēlēšanu pasākumu laikā demokrātiskās sistēmas darbība prasa, lai politiskās partijas vāktu datus par cilvēku politiskajiem uzskatiem, šādu datu apstrādi var pieļaut, pamatojoties uz svarīgām sabiedrības interesēm, ar noteikumu, ka ir noteiktas attiecīgas garantijas;

37. Billi l-ipproċessar ta’ data personali għal għanijiet ta’ ġurnaliżmu jew għal għanijiet ta’ espressjoni letterarja jew artistika, partikolarment fil-qasam audio-viżwali, għandu jikkwalifika għal eżenzjoni minn ċerti dispożizzjonijiet ta’ din id-Direttiva meta dan ikun meħtieġ biex issir rikonċiljazzjoni bejn id-drittijiet fundamentali ta’ individwi u l-libertà ta’ l-informazzjoni, u l-iktar mad-dritt li tingħata u tintbagħat informazzjoni, kif garantita partikolarment bl-Artikolu 10 tal-Konvenzjoni Ewropea għall-Protezzjoni tad-Drittijiet tal-Bniedem u tal-Libertajiet Fundamentali; billi Stati Membri għandhom għalhekk jistabbilixxu eżenzjonijiet u derogi meħtieġa għall-fini ta’ bilanċ bejn id-drittijiet fundamentali dwar miżuri ġenerali ta’ leġitimità ta’ l-ipproċessar tad-data, miżuri dwar it-trasferiment ta’ data lil pajjiżi terzi u s-setgħat ta’ l-awtorità ta’ superviżjoni; billi dan iżda m’għandux iwassal lil Stati Membri li jistabbilixxu eżenzjonijiet mill-miżuri li jassiguraw is-sigurtà ta’ l-ipproċessar; billi l-awtorità ta’ superviżjoni responsabbli għal dan is-settur għandha wkoll mill-inqas tkun provduta b’ċerti poteri ex-post, e.g. li tippubblika rapport regolari jew li tirreferi affarijiet lill-awtoritajiet ġudizjarji;

(37) tā kā personas datu apstrādei žurnālistikas nolūkiem vai literārās vai mākslinieciskās izteiksmes nolūkiem, īpaši audiovizuālajā jomā, būtu jānosaka atbrīvojums no šīs direktīvas zināmu nosacījumu prasībām, ciktāl tas vajadzīgs, lai saskaņotu personu pamattiesības ar informācijas brīvību un jo īpaši ar tiesībām saņemt un sniegt informāciju, kā to garantē 10. pants Eiropas Konvencijā par cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzību; tā kā dalībvalstīm tādēļ būtu jānosaka nepieciešamie atbrīvojumi un atkāpes līdzsvara radīšanai starp pamattiesībām attiecībā uz vispārējiem pasākumiem datu apstrādes likumībā, pasākumiem datu nodošanā trešajām valstīm un uzraudzības iestādes pilnvarām; tā kā tam tomēr nevajadzētu likt dalībvalstīm noteikt atbrīvojumus no pasākumiem datu apstrādes drošības nodrošināšanai; tā kā vismaz par šo nozari atbildīgajai uzraudzības iestādei arī būtu jāsaņem zināmas atpakaļejošas pilnvaras, piemēram, publicēt regulāru ziņojumu vai vērsties tiesu iestādēs;

38. Billi, biex l-ipproċessar ta’ data jkun ġust, is-suġġett tad-data għandu jkun f’pożizzjoni li jkun jaf bl-eżistenza ta’ operazzjoni ta’ ipproċessar u, meta data tinġabar mingħandu, huwa għandu jingħata informazzjoni eżatta u sħiħa, meħud kont taċ-ċirkostanzi tal-ġbir;

(38) tā kā, ja datu apstrāde ir godprātīga, datu subjektam ir jāuzzina par datu apstrādes darbību un, ja dati ir ievākti no viņa, tam jāsaņem precīza un pilnīga informācija, paturot prātā vākšanas apstākļus;

39. Billi ċerti operazzjonijiet ta’ ipproċessar jeħtieġu data li l-kontrollur ma jkunx ġabar direttament mis-suġġett tad-data; billi, wkoll, data tista’ leġittimament tkun żvelata lil parti terza, ukoll jekk l-iżvelar ma jkunx mistenni meta d-data jinġabar mingħand is-suġġett tad-data; billi, f’dawn il-każi kollha, is-suġġett tad-data għandu jkun mgħarraf meta d-data tkun irreġistrata jew mill-inqas meta d-data tkun żvelata l-ewwel lil parti terza;

(39) tā kā dažas apstrādes darbības iekļauj datus, kurus personas datu apstrādātāji nav ievākuši tieši no datu subjekta; tā kā turklāt datus likumīgi var atklāt trešajām personām, pat ja šī atklāšana netika paredzēta laikā, kad dati tika ievākti no datu subjekta; tā kā visos šajos gadījumos datu subjekts būtu jāinformē, kad dati tiek iereģistrēti vai vismaz kad dati pirmoreiz tiek atklāti trešajām personām;

40. Billi, iżda, mhux meħtieġ li tkun imposta din l-obbligazzjoni jekk is-suġġett tad-data diġa jkollu l-informazzjoni; billi, wkoll, m’għandu jkun hemm l-ebda obbligazzjoni bħal din jekk ir-reġistrazzjoni jew l-iżvelar ikunu espressament provduti mill-liġi jew jekk l-għoti ta’ informazzjoni lis-suġġett tad-data tkun impossibli jew ikun jeħtieġlu jagħmel sforzi sproporzjonati, li jista’ jkun il-każ meta l-ipproċessar isir għal għanijiet ta’ storja, statistika jew xjenza; billi, dwar dan, jistgħu jiġu kkunsidrati l-għadd ta’ suġġetti tad-data, kemm ikollu żmien id-data u kull miżura ta’ kumpens li tittieħed;

(40) tā kā šis pienākums nav jāuzliek, ja datu subjektam jau ir šī informācija; tā kā turklāt šāda pienākuma nebūs, ja reģistrēšana vai atklāšana ir īpaši paredzēta likumā vai ja informācijas piegāde datu subjektam izrādās neiespējama, vai arī tā ietvertu nesamērīgas pūles, kā tas varētu būt gadījumā, ja apstrāde notiek vēsturiskiem, statistiskiem vai zinātniskiem nolūkiem; tā kā šai sakarā var ņemt vērā datu subjektu skaitu, datu vecumu un jebkurus paredzētos kompensācijas pasākumus;

41. Billi kull persuna għandha tkun tista’ teżerċita id-dritt ta’ aċċess għal data dwarha li tkun qed tiġi pproċessata, biex tivverifika partikolarment l-eżatezza tad-data jekk l-ipproċessar ikunx skond il-liġi; billi, għall-istess raġunijiet, kull persuna li tkun suġġett tad-data għandha wkoll ikollha d-dritt li tkun taf ir-raġuni għall-ipproċessar awtomatiku ta’ data li jkollha x’taqsam miegħu, għall-inqas fil-każ tad-deċiżjonijiet awtomatizzati msemmija fl-Artikolu 15(1); billi dan id-dritt m’għandux jaffettwa ħażin sigrieti tal-kummerċ jew ta’ proprjetà intelletwali u partikolarment id-dritt ta’ l-awtur li jipproteġi s-software; billi dawn il-konsiderazzjonijiet m’għandhomx, iżda, jċaħħdu lis-suġġett tad-data milli jingħata l-informazzjoni kollha;

(41) tā kā jebkurai personai jādod iespēja izmantot piekļuves tiesības apstrādāšanā esošiem datiem, kas attiecas uz šo personu, lai konkrēti pārbaudītu šo datu precizitāti un apstrādes likumību; tā kā šo pašu iemeslu dēļ katram datu subjektam jābūt arī tiesībām zināt datu, kas uz viņu attiecas, automātiskajā apstrādē ietverto loģiku, vismaz 15. panta 1. punktā norādīto automatizēto lēmumu gadījumā; tā kā šīs tiesības nedrīkst nelabvēlīgi iespaidot uzņēmējdarbības noslēpumus vai intelektuālo īpašumu un jo īpaši programmatūru aizsargājošās autortiesības; tā kā šie apsvērumi tomēr nedrīkst izvērsties tā, ka datu subjektam atsaka visu informāciju;

42. Billi Stati Membri jistgħu, fl-interess tas-suġġett tad-data jew biex jipproteġu d-drittijiet u l-libertajiet ta’ oħrajn, jillimitaw id-drittijiet ta’ aċċess u informazzjoni; billi huma jistgħu, per eżempju, jispeċifikaw li aċċess għal data medika jista’ jingħata biss minn professjonista mediku;

(42) tā kā dalībvalstis datu subjekta interesēs vai arī, lai aizsargātu citu personu tiesības un brīvības, var ierobežot piekļuves un informācijas tiesības; tā kā dalībvalstis var, piemēram, precizēt, ka piekļūšanu medicīniskiem datiem var iegūt tikai ar profesionāla veselības aizsardzības darbinieka starpniecību;

43. Billi restrizzjonijiet dwar id-drittijiet ta’ aċċess u informazzjoni u ċerti obbligazzjonijiet tal-kontrollur jistgħu bl-istess mod ikunu imposti minn Stati Membri jekk ikunu meħtieġa biex jipproteġu, per eżempju, is-sigurtà nazzjonali, id-difiża, is-sigurtà pubblika, jew interessi ekonomiċi jew finanzjarji ta’ importanza ta’ Stat Membru jew ta’ l-Unjoni, kif ukoll investigazzjonijiet kriminali u prosekuzzjonijiet u proċeduri dwar ksur ta’ etika fil-professjonijiet regolati; billi l-lista ta’ eċċezzjonijiet u limitazzjonijiet għandha tinkludi xogħol ta’ sorveljanza, spezzjoni jew regolamenti meħtieġa f’dan l-aħħar tlett oqsma msemmija dwar sigurtà pubblika, interessi ekonomiċi u finanzjarji u prevenzjoni ta’ reati; billi l-listi ta’ xogħlijiet f’dawn it-tlett oqsma ma jaffettwawx il-leġittimità ta’ eċċezzjonijiet jew restrizzjonijiet għal raġunijiet ta’ sigurtà jew difiża ta’ l-Istat;

(43) tā kā dalībvalstis var līdzīgā kārtā uzlikt ierobežojumus piekļuves un informācijas tiesībām un personas datu apstrādātāja konkrētiem pienākumiem, ciktāl šie ierobežojumi ir nepieciešami, lai garantētu, piemēram, valsts drošību, aizsardzību, sabiedrisko drošību vai dalībvalsts vai Savienības svarīgas ekonomiskas un finansiālas intereses, kā arī kriminālās izmeklēšanas un kriminālvajāšanas un prasības attiecībā uz ētikas pārkāpumiem reglamentētās profesijās; tā kā izņēmumu un ierobežojumu uzskaitījumam būtu jāiekļauj pastāvīgas kontroles, pārbaudes vai reglamentēšanas uzdevumi pēdējās trijās pieminētajās jomās, kuras attiecas uz sabiedrisko drošību, ekonomiskajām vai finansiālajām interesēm un noziedzības profilaksi; tā kā uzdevumu uzskaitījums šajās trijās jomās neiespaido valsts drošības vai aizsardzības motivēto izņēmumu vai ierobežojumu likumību;

44. Billi Stati Membri jistgħu wkoll ikunu jridu, bis-saħħa tad-dispożizzjonijiet ta’ liġijiet tal-Komunità, li jidderogaw mid-dispożizzjonijiet ta’ din id-Direttiva dwar id-dritt ta’ aċċess, l-obbligazzjoni li jgħarrfu lil individwi, u l-kwalità tad-data, sabiex jiggarantixxu uħud mill-finijiet imsemmija hawn fuq;

(44) tā kā dalībvalstis, pamatojoties uz Kopienas tiesību aktiem, var arī atkāpties no šīs direktīvas noteikumiem, kas attiecas uz piekļuves tiesībām, pienākumu informēt personas un datu kvalitāti, lai neapdraudētu kādu no iepriekš minētajiem nolūkiem;

45. Billi, fil-każijiet meta d-data tista’ tkun ipproċessata skond il-liġi fuq il-bażi ta’ interess pubbliku, awtorità pubblika jew interessi leġittimi ta’ persuna naturali jew ġuridika, kull suġġett tad-data għandu, iżda, jkun intitolat, għal raġuni leġittima u qawwija fl-interess tas-sitwazzjoni partikolari tiegħu, li jagħmel oġġezzjoni għall-ipproċessar ta’ data dwaru; billi Stati Membri jistgħu, iżda, jistabbilixxu dispożizzjonijiet nazzjonali kontrarji;

(45) tā kā gadījumos, kad datus varētu likumīgi apstrādāt, pamatojoties uz sabiedrības interesēm, oficiālām pilnvarām vai fiziskas vai juridiskas personas likumīgām interesēm, jebkuram datu subjektam, pamatojoties uz likumīgiem un nepārvaramiem iemesliem attiecībā uz šā subjekta konkrēto situāciju, tomēr ir jābūt tiesībām iebilst pret jebkādu uz viņu attiecināmu datu apstrādi; tā kā dalībvalstis tomēr var noteikt valsts tiesību aktos pretējo;

46. Billi l-protezzjoni tad-drittijiet u l-libertajiet ta’ suġġetti tad-data għall-ipproċessar ta’ data personali teħtieġ li jittieħdu miżuri tekniċi u ta’ organizzazzjoni xierqa, kemm meta d-disinn tas-sistema ta’ l-ipproċessar ikun qed isir, kemm waqt l-ipproċessar innifsu, partikolarment biex tinżamm is-sigurtà u għalhekk ma jkunx hemm ipproċessar mhux awtoriżżat; billi hija r-responsabbiltà ta’ l-Istati Membri li jassiguraw li l-kontrolluri iħarsu dawn il-miżuri; billi dawn il-miżuri għandhom jassiguraw livell xieraq ta’ sigurtà, meħud kont l-iktar teknika avvanzata u l-ispejjeż għall-implimentazzjoni tagħhom għar-riskji li jkun hemm fl-ipproċessar u n-natura tad-data li għandha tkun protetta;

(46) tā kā datu subjektu tiesību un brīvību aizsardzība, kas attiecas uz personas datu apstrādi, prasa atbilstošus tehniskus un organizatoriskus pasākumus gan apstrādes sistēmas izveides laikā, gan pašas apstrādes laikā, lai saglabātu šo datu drošību un tādējādi novērstu jebkādu nesankcionētu apstrādi; tā kā dalībvalstīm ir pienākums nodrošināt, ka personas datu apstrādātājiem attiecas šie pasākumi; tā kā šiem pasākumiem jānodrošina attiecīga drošības pakāpe, ņemot vērā tās pašreizējo līmeni un īstenošanas izmaksas attiecībā uz apstrādei raksturīgajiem riskiem un aizsargājamo datu raksturu;

47. Billi meta messaġġ li jkollu data personali jiġi trasmess permezz ta’ telekomunikazzjonijiet jew servizz ta’ posta elettronika, li l-għan waħdieni tagħhom huwa t-trasmissjoni ta’ dawk il-messaġġi, il-kontrollur għandu normalment jitqies, għall-fini tad-data personali li tkun tinsab fil-messaġġ, bħala l-persuna li mingħandu l-messaġġ ikollu l-bidu tiegħu, minflok il-persuna li toffri s-servizzi ta’ trasmissjoni; billi, iżda, dawk li joffru dawk is-servizzi għandhom normalment jitqiesu bħala kontrolluri dwar l-ipproċessar ta’ data personali addizzjonali meħtieġ biex is-servizz jitħaddem;

(47) tā kā personas datus saturošo informatīvo materiālu pārraida ar telekomunikāciju līdzekļiem vai ar elektronisko pastu, kuru darbības vienīgais nolūks ir šādas informācijas pārraide, attiecībā uz informatīvajā materiālā ietvertajiem personas datiem parasti personas datu apstrādātājs, nevis pārraides pakalpojumus sniedzošā persona, tiks uzskatīta par personu, no kuras sākotnēji saņemts informatīvais materiāls; tā kā tomēr šādus pakalpojumus sniedzošās personas parasti tiks uzskatītas par personas datu apstrādātājiem attiecībā uz pakalpojuma procesam nepieciešamo papildu personas datu apstrādi;

48. Billi l-proċeduri biex tkun notifikata l-awtorità ta’ superviżjoni huma maħsuba b’mod li jassiguraw li jkunu żvelati l-għanijiet u l-fatturi ewlenin ta’ operazzjoni ta’ proċessar biex ikun verifikat li l-operazzjonijiet ikunu jaqblu mal-miżuri nazzjonali meħuda skond din id-Direttiva;

(48) tā kā procedūras uzraudzības iestādes informēšanai ir radītas, lai nodrošinātu jebkuras apstrādes darbības nolūku un galveno iezīmju atklāšanu, lai varētu apstiprināt, ka šī darbība atbilst saskaņā ar šo direktīvu valstī veiktajiem pasākumiem;

49. Billi, biex ma jkunx hemm formalitajiet amministrattivi barra minn lokhom, eżenzjoni mill-obbligazzjoni ta’ notifika u simplifikazzjoni tan-notifika meħtieġa jistgħu ikunu provduti mill-Istati Membri f’każi meta l-ipproċessar aktarx li ma jkollux effett ħażin fuq id-drittijiet u l-libertajiet tas-suġġett tad-data, iżda li dan ikun skond il-miżuri meħuda minn Stat Membru li jispeċifikaw il-limiti tagħhom; billi eżenzjoni jew simplifikazzjoni tista’ wkoll tkun stabbilita minn Stati Membri meta persuna maħtura mill-kontrollur tassigura li meta jsir l-ipproċessar dan ma jkollox effett ħażin fuq id-drittijiet u l-libertajiet tas-suġġett tad-data; billi dan l-uffiċjal tal-protezzjoni tad-data, kemm jekk ikun impjegat tal-kontrollur u kemm jekk ma jkunx, għandu jkun f’pożizzjoni li jeżerċita l-funzjonijiet tiegħu b’indipendenza sħiħa;

(49) tā kā, lai izvairītos no nepiemērotām administratīvām formalitātēm, gadījumos, kad apstrāde nevar nelabvēlīgi iespaidot datu subjektu tiesības un brīvības, dalībvalstis var paredzēt atbrīvojumus no pienākuma darīt zināmu un prasītā ziņojuma vienkāršošanu ar noteikumu, ka tas ir saskaņā ar dalībvalsts veikto pasākumu, precizējot apstrādes ierobežojumus; tā kā dalībvalstis līdzīgā kārtā var paredzēt atbrīvojumu vai vienkāršošanu, ja par personas datu apstrādātāju nozīmētā persona nodrošina, ka veiktā apstrāde nekādā gadījumā neiespaido nelabvēlīgi datu subjektu tiesības un brīvības; tā kā šādai datu aizsardzības amatpersonai, vai tā ir vai nav personas datu apstrādātāja nodarbināta persona, jāspēj pildīt savas funkcijas pilnīgi neatkarīgi;

50. Billi eżenzjoni jew simplifikazzjoni tista’ tkun provduta fil-każi ta’ operazzjonijiet ta’ ipproċessar li l-iskop waħdieni tiegħu ikun iż-żamma ta’ reġistru maħsub, skond il-liġi nazzjonali, li jagħti informazzjoni lill-pubbliku u li jkun miftuħ għal konsultazzjoni mill-pubbliku jew minn persuna li turi interess leġittimu;

(50) tā kā atbrīvojumu vai vienkāršošanu varētu paredzēt apstrādes operāciju gadījumos, kad to vienīgais nolūks ir paredzētā reģistra uzturēšana un, saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem, nodot informāciju sabiedrībai un atklātai sabiedrības vai jebkuras personas, kura izrāda likumīgu ieinteresētību, apspriešanai;

51. Billi, iżda, simplifikazzjoni jew eżenzjoni mill-obbligazzjoni li jkun hemm notifika m’għandhiex teħles lill-kontrollur mill-obbligazzjonijiet l-oħra li jinsabu f’din id-Direttiva;

(51) tā kā tomēr vienkāršošana vai atbrīvojums no paziņošanas pienākuma neatbrīvo personas datu apstrādātāju no jebkurām citām no šīs direktīvas izrietošām saistībām;

52. Billi, f’dan il-kuntest, verifika ex post facto mill-awtoritajiet kompetenti għandha ġeneralment titqies bħala miżura suffiċjenti;

(52) tā kā saistībā ar to kompetento iestāžu veikta ex post facto pārbaude parasti jāuzskata par pietiekamu pasākumu;

53. Billi, iżda, ċerti operazzjonijiet ta’ ipproċessar aktarx li joħolqu riskji partikolari għad-drittijiet u l-libertajiet tas-suġġett tad-data minħabba n-natura tagħhom, l-iskop tagħhom jew il-miri tagħhom, bħalma huwa dak li jeskludi individwi minn xi dritt, benefiċċju jew kuntratt, jew minħabba l-użu speċifiku ta’ teknoloġiji ġodda; billi huma l-Istati Membri, li jispeċifikaw, jekk huma jkunu jridu, dawk ir-riskji fil-liġijiet tagħhom;

(53) tā kā dažas apstrādes darbības, pamatojoties uz savu raksturu, jomu vai nolūkiem - tādiem kā personu izslēgšana no tiesībām, pabalsta vai līguma, vai pamatojoties uz jaunu tehnoloģiju specifisku izmantošanu, - var tomēr iespējami radīt konkrētus riskus attiecībā uz datu subjektu tiesībām un brīvībām; tā kā dalībvalstis var pēc vēlēšanās precizēt šādus riskus savos tiesību aktos;

54. Billi dwar l-ipproċessar kollu magħmul fis-soċjetà, l-ammont li jista’ jġib miegħu dawn ir-riskji partikolari għandu jkun limitat ħafna; billi Stati Membri għandhom jipprovdu li l-awtorità ta’ superviżjoni jew l-uffiċjal ta’ protezzjoni tad-data, b’kooperazzjoni ma’ l-awtorità, jivverifikaw dak l-ipproċessar qabel ma jsir; billi wara din il-verifika minn qabel, l-awtorità ta’ superviżjoni tista’, skond il-liġi nazzjonali tagħha, tagħti opinjoni jew awtorizzazzjoni dwar l-ipproċessar; billi din il-verifika tista’ wkoll issir waqt it-tħejjija ta’ miżura tal-Parlament nazzjonali jew ta’ miżura msejsa fuq miżura leġislattiva bħal dik, li jkollha definizzjoni tan-natura ta’ l-ipproċessar u li tistabbilixxi protezzjoni xierqa;

(54) tā kā attiecībā uz visu sabiedrībā veikto datu apstrādi apjomam, kas izraisa šādus konkrētus riskus, jābūt ļoti ierobežotam; tā kā dalībvalstīm jānodrošina, ka uzraudzības iestāde vai datu aizsardzības amatpersona sadarbībā ar šo iestādi pārbauda šādu apstrādi pirms tās realizācijas; tā kā pēc šīs iepriekšējās pārbaudes uzraudzības iestāde saskaņā ar tās valsts tiesību aktiem var sniegt atzinumu vai atļauju attiecībā uz šo apstrādi; tā kā šāda pārbaude vienlīdz var notikt vai nu valsts parlamenta pasākuma vai pasākuma, kas pamatots uz tādu juridiska rakstura pasākumu, kurš nosaka apstrādes raksturu un paredz atbilstošas garantijas, sagatavošanas gaitā;

55. Billi, jekk il-kontrollur jonqos milli jirrispetta d-drittijiet tas-suġġett tad-data, il-liġi nazzjonali għandha tipprovdi rimedju ġuridiku; billi persuna li ssofri ħsara minħabba ipproċessar illegali għandha tingħata kumpens mill-kontrollur, li jista’ jkun meħlus minn dan l-obbligu jekk iġib prova li ma kienx responsabbli għal ħsara, partikolarment f’każ li hu jistabilixxi li s-suġġett tad-data kellu ħtija jew f’każ ta’ forza maġġuri; billi għandu jkun hemm sanzjoni għal kull persuna, kemm taħt il-liġi privata u dik pubblika, li tonqos milli tħares il-miżuri nazzjonali meħuda b’din id-Direttiva;

(55) tā kā, ja personas datu apstrādātājs neievēro datu subjektu tiesības, valsts tiesību aktiem jāparedz tiesiskas aizsardzības līdzeklis; tā kā jebkurus zaudējumus, kurus persona var ciest nelikumīgas apstrādes rezultātā, jākompensē personas datu apstrādātājam, kuru var atbrīvot no atbildības, ja tas pierāda, ka nav atbildīgs par zaudējumiem, īpaši gadījumos, kad tas konstatē datu subjekta vainu vai force majeure gadījumā; tā kā jebkurai personai, vienalga, vai uz to attiecas privātās vai publiskās tiesības, kura nerīkojas atbilstoši valsts pasākumiem, kas veikti saskaņā ar šo direktīvu, jāuzliek sankcijas;

56. Billi t-tixrid ta’ data personali minn naħa għal oħra tal-fruntieri huma meħtieġ biex il-kummerċ internazzjonali jikber; billi l-protezzjoni ta’ l-individwu garantita fil-Komunità b’din id-Direttiva ma tfixkilx it-trasferiment ta’ data personali lil pajjiżi terzi li jassiguraw livell tajjeb ta’ protezzjoni; billi dan il-livell tajjeb ta’ protezzjoni mogħoti minn pajjiż terz għandu jkun eżaminat fid-dawl taċ-ċirkostanzi kollha li għandhom x’jaqsmu ma’ operazzjoni ta’ trasferiment jew ma’ għadd ta’ operazzjonijiet ta’ trasferiment;

(56) tā kā personas datu pārrobežu plūsmas ir vajadzīgas starptautiskās tirdzniecības paplašināšanai; tā kā šīs direktīvas garantētā personu aizsardzība Kopienā netraucē personas datu pārvedumus uz trešajām valstīm, kuras nodrošina pietiekamu aizsardzības līmeni; tā kā trešās valsts sniegtā aizsardzības līmeņa pietiekamību jānovērtē, ievērojot visus pārveduma operācijas vai pārveduma operāciju kopuma apstākļus;

57. Billi, minn naħa l-oħra, m’għandux jitħalla jsir it-trasferiment ta’ data personali lil pajjiż terz li ma jassigurax livell tajjeb ta’ protezzjoni;

(57) tā kā, no otras puses, personu datu pārvedumu uz trešo valsti, kura nenodrošina pietiekamu aizsardzības līmeni, jāaizliedz;

58. Billi għandu jkun hemm dispożizzjonijiet għal eżenzjonijiet minn din il-projbizzjoni f’ċerti ċirkostanzi meta s-suġġett tad-data jkun ta’ l-kunsens tiegħu, meta t-trasferiment ikun meħtieġ dwar kuntratt jew talba legali, meta tkun meħtieġa l-protezzjoni ta’ interess pubbliku ta’ importanza, per eżempju f’każi ta’ trasferimenti internazzjonali ta’ data bejn amministrazzjonijiet fiskali jew doganali jew bejn servizzi kompetenti għal affarijiet ta’ sigurtà soċjali, jew meta t-trasferiment ikun sar minn reġistru stabbilit b’liġi u maħsub biex il-pubbliku jew persuni li jkollhom interess leġittimu jikkonsultawh; billi f’dan il-każ dan it-trasferiment m’għandux jinkludi d-data kollha jew il-kategoriji kollha tad-data li tkun tinsab fir-reġistru u, meta r-reġistru jkun maħsub biex persuni li jkollhom interess leġittimu jikkonsultawh, it-trasferiment għandu jsir biss fuq it-talba ta’ dawk il-persuni jew jekk huma ser ikunu r-riċevituri;

(58) tā kā būtu jāizstrādā noteikumi atbrīvojumam no šā aizlieguma zināmos apstākļos, kad datu subjekts ir devis savu piekrišanu, kad pārvedums vajadzīgs sakarā ar līgumu vai juridisku prasību, kad to prasa svarīgu sabiedrības interešu aizsardzība, piemēram, gadījumos par datu starptautisku pārvedumu starp nodokļu vai muitas iestādēm vai starp kompetentajiem dienestiem sociālā nodrošinājuma jautājumos, vai ja pārvedumu veic no reģistra, kas izveidots ar likumu, un paredzēts, lai tajā pēc informācijas grieztos sabiedrība vai likumīgi ieinteresētas personas; tā kā šajā gadījumā pārvedumā nebūtu jāiekļauj reģistrā ieslēgto datu veselums vai datu kategorijas pilnībā, un ja reģistrs ir paredzēts, lai tajā pēc informācijas grieztos likumīgi ieinteresētas personas, pārvedumu jāveic tikai pēc šo personu pieprasījuma vai ja šīs personas ir datu saņēmējas;

59. Billi jistgħu jittieħdu miżuri partikolari bħala kumpens għal nuqqas ta’ protezzjoni f’pajjiż terz f’każi meta l-kontrollur joffri protezzjoni xierqa; billi, wkoll, għandhom ikunu stabbiliti l-proċeduri għal negozjati bejn il-Komunità u dawk il-pajjiżi terzi;

(59) tā kā var veikt konkrētus pasākumus, lai kompensētu aizsardzības trūkumu trešā valstī gadījumos, ja personas datu apstrādātājs sniedz atbilstošas garantijas; tā kā bez tam jāparedz procedūras sarunām starp Kopienu un šādām trešajām valstīm;

60. Billi, fi kwalunkwe każ, trasferimenti lil pajjiżi terzi jistgħu jsiru biss bi qbil sħiħ mad-dispożizzjonijiet adottati mill-Istati Membri skond din id-Direttiva, u partikolarment l-Artikolu 8 tagħha;

(60) tā kā jebkurā gadījumā pārvedumus uz trešajām valstīm var realizēt tikai pilnīgā saskaņā ar noteikumiem, ko pieņēmušas dalībvalstis, ievērojot šo direktīvu un jo sevišķi tās 8. pantu;

61. Billi Stati Membri u l-Kummissjoni, fil-qasam partikolari tagħhom ta’ kompetenza, għandhom jinkoraġġixxu lil għaqdiet tal-kummerċ u organizzazzjonijiet rappreżentattivi oħra interessati biex iħejju kodiċijiet ta’ kondotta biex iħaffu l-applikazzjoni ta’ din id-Direttiva, meħud kont tal-karatteristiċi speċifiċi ta’ l-ipproċessar magħmul f’ċerti setturi, u f’dak li għandu x’jaqsam mad-dispożizzjonijiet nazzjonali adottati għal l-implimentazzjoni tagħha;

(61) tā kā dalībvalstīm un Komisijai to attiecīgajās kompetences sfērās jāmudina attiecīgās tirdzniecības apvienības un citas pārstāvniecības organizācija izstrādāt profesionālās ētikas kodeksus, lai veicinātu šīs direktīvas piemērošanu, ņemot vērā konkrētās nozarēs veiktās apstrādes specifiskās iezīmes un ievērojot šīs direktīvas ieviešanai pieņemtos attiecīgo valstu noteikumus;

62. Billi t-twaqqif fi Stati Membri ta’ awtoritajiet ta’ superviżjoni, li jeżerċitaw il-funzjonijiet tagħhom b’independenza sħiħa, huwa kondizzjoni essenzjali għall-protezzjoni ta’ individwi fl-ipproċessar ta’ data personali;

(62) tā kā uzraudzības iestāžu, kuras pilda savas funkcijas pilnīgi neatkarīgi, izveide dalībvalstīs ir būtiska sastāvdaļa personu aizsardzībā attiecībā uz personas datu apstrādi;

63. Billi dawk l-awtoritajiet għandu jkollhom il-mezzi meħtieġa biex iwettqu d-doveri tagħhom, magħduda setgħat ta’ investigazzjoni u intervent, partikolarment f’każi ta’ lmenti minn individwi, u setgħat li jibdew proċeduri legali; billi dawn l-awtoritajiet għandhom jgħinu biex tkun assigurata t-trasparenza ta’ l-ipproċessar fl-Istati Membri li fil-ġurisdizzjoni tagħhom huma jkunu jinsabu;

(63) tā kā šādu iestāžu rīcībā jābūt nepieciešamajiem līdzekļiem savu pienākumu veikšanai, ieskaitot pilnvaras veikt izmeklēšanu un iejaukties, jo sevišķi personu sūdzību gadījumos, un pilnvarām iesaistīties tiesvedībā; tā kā šādu iestāžu pienākums ir sniegt palīdzību, lai nodrošinātu apstrādes caurskatāmību dalībvalstīs, kuru jurisdikcijā ir šīs iestādes;

64. Billi l-awtoritajiet fid-diversi Stati Membri jkunu jeħtieġu li jgħinu lil xulxin fit-twettiq tad-doveri tagħhom biex jassiguraw li r-regoli ta’ protezzjoni jkunu rispettati kif jixraq fl-Unjoni Ewropea kollha;

(64) tā kā iestādēm dažādās dalībvalstīs vajadzēs sniegt savstarpēju palīdzību to pienākumu veikšanā, lai nodrošinātu, ka aizsardzības normas atbilstīgi ievēro visā Eiropas Savienībā;

65. Billi, fuq il-livell tal-Komunità, għandu jkun hemm Grupp ta’ Ħidma dwar il-Protezzjoni ta’ Individwi fl-Ipproċessar ta’ Data Personali, u li jkun indipendenti għal kollox fit-twettiq tal-funzjonijiet tiegħu; billi, meħud kont tan-natura speċifika tiegħu, dan għandu jagħti pariri lill-Kummissjoni u, partikolarment, jaghti sehmu għall-applikazzjoni uniformi tar-regoli nazzjonali skond din id-Direttiva;

65) tā kā Kopienas līmenī jāizveido savu funkciju veikšanā pilnīgi neatkarīga Darba grupa personu aizsardzībai attiecībā uz personas datu apstrādi; tā kā, ņemot vērā tās specifisko raksturu, šai grupai jākonsultē Komisija un jo īpaši jāveicina saskaņā ar šo direktīvu pieņemto attiecīgo valstu normu vienāda piemērošana;

66. Billi, dwar it-trasferiment ta’ data lil pajjiżi terzi, għall-applikazzjoni ta’ din id-Direttiva jeħtieġ li l-Kummissjoni tingħata setgħat ta’ implimentazzjoni u tkun stabbilita proċedura kif imsemmi fid-Direttiva tal-Kunsill 87/373/KEE [4];

(66) tā kā attiecībā uz datu pārvedumu uz trešajām valstīm šīs direktīvas piemērošana prasa ieviešanas pilnvaru piešķiršanu Komisijai un procedūras izveidi, kā noteikts Padomes Lēmumā 87/373/EEK [4];

67. Billi kien intlaħaq ftehim fl-20 ta’ Diċembru, 1994, dwar modus vivendi bejn il-Parlament Ewropew, il-Kunsill u l-Kummissjoni dwar il-miżuri ta’ implimentazzjoni għal atti adottati skond il-proċedura msemmija fl-Artikolu 189b tat-Trattat tal-Komunità Ewropea;

(67) tā kā vienošanos par modus vivendi starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par saskaņā ar EK Līguma 189.b pantā noteikto procedūru pieņemto aktu īstenošanas pasākumiem panāca 1994. gada 20. decembrī;

68. Billi l-prinċipji stabbiliti b’din id-Direttiva dwar il-protezzjoni tad-drittijiet u l-libertajiet ta’ individwi, l-iktar id-dritt għall-ħajja privata, f’dak li għandu x’jaqsam ma’ l-ipproċessar ta’ data personali, jista’ jingħatalhom suppliment jew kjarifika, partikolarment safejn għandhom x’jaqsmu ċerti setturi, b’regoli speċifiċi imsejsa fuq dawk il-prinċipji;

(68) tā kā šajā direktīva izklāstītos principus attiecībā uz personas tiesību un brīvību, īpaši tiesību uz privātās dzīves neaizskaramību, aizsardzību, kas attiecas uz personas datu apstrādi, var papildināt vai detalizēt ar speciālām uz šiem principiem pamatotām normām, jo sevišķi, ciktāl tie attiecas uz konkrētām nozarēm;

69. Billi Stati Membri għandhom jingħataw perjodu ta’ mhux iktar minn tlett snin mid-dħul fis-seħħ tal-miżuri nazzjonali għall-adozzjoni ta’ din id-Direttiva, biex japplikaw progressivament dawk ir-regoli nazzjonali ġodda għall-operazzjonijiet kollha ta’ ipproċessar li jkunu diġa inbdew; billi, sabiex titħaffef l-implimentazzjoni tagħhom bi spejjeż mill-inqas, Stati Membri għandhom jingħataw perjodu ieħor li jagħlaq 12-il sena wara d-data li fiha din id-Direttiva tkun ġiet adottata biex jassiguraw li l-iskedar manwali eżistenti jkun skond ċerti dispożizzjonijiet tad-Direttiva; billi, fejn data li tkun tinsab f’dawk is-sistemi ta’ skedar tkun pproċessata manwalment matul l-estensjoni ta’ dan il-perijodu, dawk is-sistemi għandhom ikunu skond id-dispożizzjonijiet meta jkun qed isir dak l-ipproċessar;

(69) tā kā dalībvalstīm būtu jādod termiņš ne ilgāks par trim gadiem, no šo direktīvu transponējošo attiecīgās valsts pasākumu stāšanās spēkā, kurā pakāpeniski piemērot šādas jaunas attiecīgās valsts normas visām apstrādes darbībām, kas jau notiek; tā kā, lai veicinātu šo normu rentablu ieviešanu, dalībvalstīm pieļaus turpmāku termiņu, kurš beidzas 12 gadus pēc šīs direktīvas pieņemšanas dienas, lai nodrošinātu esošo manuālo kartotēku sistēmu atbilstību konkrētām šīs direktīvas prasībām; tā kā šo kartotēku sistēmās ietvertos datus šajā pagarinātajā pārejas periodā apstrādā ar rokām, šādas apstrādes laikā jānodrošina sistēmu atbilstība šiem noteikumiem;

70. Billi mhux meħtieġ li s-suġġett tad-data jerġa’ jagħti l-kunsens tiegħu biex il-kontrollur ikollu permess ikompli, wara li d-dispożizzjonijiet nazzjonali skond din id-Direttiva jidħlu fis-seħħ, jipproċessa kull data sensittiva meħtieġa biex isir kuntratt miftiehem bil-kunsens liberu u infurmat qabel id-dħul fis-seħħ ta’ dawn id-dispożizzjonijiet;

(70) tā kā pēc saskaņā ar šo direktīvu pieņemto attiecīgās valsts noteikumu stāšanās spēkā datu subjektam nav nepieciešams dot atkārtotu piekrišanu, lai atļautu personas datu apstrādātājam turpināt apstrādāt jebkurus slepenus datus, kuri nepieciešami, lai izpildītu līgumu, kas noslēgts, pamatojoties uz labprātīgu un informētu piekrišanu, pirms šo noteikumu stāšanās spēkā;

71. Billi din id-Direttiva mhix ta’ xkiel għal Stat Membru li jagħmel regolamenti dwar atti tal-kummerċ fl-interess ta’ konsumaturi li jkollhom ir-residenza tagħhom fit-territorju, iżda li dawk ir-regolamenti ma jkollhomx x’jaqsmu mal-protezzjoni ta’ individwi dwar l-ipproċessar ta’ data personali;

(71) tā kā šī direktīva nerada šķēršļus to tirdzniecības darbību regulēšanā, ko dalībvalsts paredz tās teritorijā pastāvīgi dzīvojošiem patērētājiem, ciktāl šāda regulēšana neskar personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi;

72. Billi din id-Direttiva tippermetti li meta jkunu implimentati il-prinċipji msemmija f’din id-Direttiva jittieħed kont tal-prinċipju ta’ aċċess pubbliku għal dokumenti uffiċjali,

(72) tā kā šī direktīva, īstenojot tajā noteiktos principus, atļauj ņemt vērā oficiālu dokumentu atklātas piekļuves principu,

ADOTTAW DIN ID-DIRETTIVA:

IR PIEŅĒMUŠAS ŠO DIREKTĪVU.

Il-KAPITOLU I

I NODAĻA

DISPOSIZZJONIJIET ĠENERALI

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

L-Artikolu 1

1. pants

Għan tad-Direttiva

Direktīvas mērķis

1. Skond din id-Direttiva, Stati Membri għandhom jipproteġu d-drittijiet fundamentali u l-libertajiet ta’ persuna naturali, u partikolarment tad-dritt tagħhom għall-ħajja privata dwar l-ipproċessar ta’ data personali.

1. Saskaņā ar šo direktīvu dalībvalstis aizsargā fizisku personu pamattiesības un brīvības un jo īpaši viņu tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību attiecībā uz personas datu apstrādi.

2. Stati Membri m’għandhomx jirrestrinġu jew jipprojbixxu it-tixrid ħieles ta’ data personali bejn Stati Membri għal raġunijiet li jkollhom x’jaqsmu mal-protezzjoni mogħtija fil-paragrafu 1.

2. Dalībvalstis neierobežo un neaizliedz personas datu brīvu plūsmu starp dalībvalstīm, pamatojoties uz 1. punktā paredzēto aizsardzību.

L-Artikolu 2

2. pants

Definizzjonijiet

Definīcijas

Għall-finijiet ta’ din id-Direttiva:

Šajā direktīvā:

(a) "data personali" tfisser kull data li jkollha x’taqsam ma’ persuna naturali identifikata jew identifikabbli ("suġġett tad-data"); persuna identifikabbli huwa min jista’ jkun identifikat, direttament jew indirettament, partikolarment b’referenza għal numru ta’ identità jew għal fattur wieħed speċifiku jew aktar dwar l-identità fiżika, fiżjoloġika, mentali, ekonomika, kulturali jew soċjali tiegħu;

a) "personas dati" ir jebkura informācija attiecībā uz identificētu vai identificējamu fizisku personu ("datu subjektu"); identificējama persona ir tā, kuru var identificēt tieši vai netieši, norādot reģistrācijas numuru vai vienu vai vairākus šai personai raksturīgus fiziskās, fizioloģiskās, garīgās, ekonomiskās, kultūras vai sociālās identitātes faktorus;

(b) "ipproċessar ta’ data personali" ("ipproċessar") tfisser kull operazzjoni jew sett ta’ operazzjonijiet li jsiru fuq data personali, b’mezzi awtomatiċi jew mingħajrhom, bħalma huma l-ġbir, reġistrazzjoni, organizzazzjoni, ħażna, adattament jew bdil, rkupru, konsultazzjoni, użu, żvelar bi trasmissjoni, tixrid jew li xort’oħra jagħmlu l-ipproċessar disponibbli jew li jġibu allineament, taħlita, imblokk, tħassir jew distruzzjoni;

b) "personu datu apstrāde" ("apstrāde") ir jebkura ar personas datiem veikta darbība vai darbību kopums ar vai bez automatizētiem līdzekļiem - kā vākšana, reģistrēšana, organizēšana, uzglabāšana, piemērošana vai pārveidošana, labošana, konsultēšana, izmantošana, atklāšana, pielietojot pārsūtīšanu, izplatīšanu vai darot tos pieejamus citādā veidā, grupēšana vai savienošana, piekļuves noslēgšana, dzēšana vai iznīcināšana;

(ċ) "sistema ta’ ħażna ta’ data personali" (‘sistema ta’ ħażna’) tfisser sett strutturat ta’ data personali li jkun aċċessibbli skond kriterji speċifiċi, kemm jekk ċentraliżżat, di-ċentraliżżat jew imferrex fuq bażi funzjonali jew ġeografika;

c) "personu datu kartotēka" ("kartotēka") ir jebkurš sakārtots personas datu kopums, kurā šie dati ir pieejami saskaņā ar īpašiem kritērijiem – centralizētiem, decentralizētiem vai izkliedētiem, pamatojoties uz funkcionālu vai ģeogrāfisku motivāciju;

(d) "kontrollur" tfisser persuna naturali jew ġuridika, awtorità pubblika, aġenzija jew korp ieħor li waħdu jew flimkien ma’ oħrajn jiddetermina l-finijiet u l-mezzi ta’ l-ipproċessar ta’ data personali; meta l-finijiet u l-mezzi ta’ l-ipproċessar ikunu determinati minn liġijiet jew regolamenti nazzjonali jew tal-Komunità, il-kontrollur jew il-kriterji speċifiċi għan-nomina tiegħu jistgħu jkunu stabbiliti b’liġijiet nazzjonali jew tal-Komunità;

d) "personas datu apstrādātājs" ir fiziska vai juridiska persona, valsts iestāde, aģentūra vai jebkura cita institūcija, kura viena pati vai kopīgi ar citām nosaka personas datu apstrādes nolūkus un līdzekļus; ja apstrādes nolūkus un līdzekļus nosaka valsts vai Kopienas tiesību akti vai noteikumi, personas datu apstrādātāju vai viņa iecelšanas konkrētos kritērijus var noteikt valsts vai Kopienas tiesību akti;

(e) "proċessur" tfisser persuna naturali jew ġuridika, awtorità pubblika, aġenzija jew korp ieħor li jipproċessa data personali f’isem il-kontrollur;

e) "apstrādātājs" ir fiziska vai juridiska persona, valsts iestāde, aģentūra vai jebkura cita struktūra, kura personas datu apstrādātāja interesēs apstrādā personas datus;

(f) "parti terza" tfisser persuna naturali jew ġuridika, awtorità pubblika, aġenzija jew korp ieħor li ma jkunx is-suġġett tad-data, il-kontrollur, il-proċessur u l-persuna li, taħt l-awtorità diretta tal-kontrollur jew tal-proċessur, ikunu awtorizzati li jipproċessaw id-data;

f) "trešās personas" ir jebkura fiziska vai juridiska persona, valsts iestāde, aģentūra vai jebkura cita struktūra, kura nav datu subjekts, personas datu apstrādātājs, apstrādātājs un personas, kuras ir pilnvarotas apstrādāt datus personas datu apstrādātāja vai apstrādātāja tiešā vadībā;

(g) "riċevitur" tfisser persuna naturali jew ġuridika, awtorità pubblika, aġenzija jew korp ieħor li lilha jkun żvelat data, kemm jekk tkun parti terza u wkoll jekk ma tkunx; iżda awtoritajiet li jistgħu jirċievu data fil-kuntest ta’ inkjesta partikolari m’għandhomx jitqiesu bħala riċevituri;

g) "saņēmējs" ir fiziska vai juridiska persona, valsts iestāde, aģentūra vai jebkura cita struktūra, kurai tiek atklāti dati, vai tās ir trešās personas vai nav; tomēr iestādes, kuras var saņemt datus saskaņā ar konkrētu pieprasījumu, nav uzskatāmas par saņēmējām;

(h) "il-kunsens tas-suġġett tad-data" tfisser indikazzjoni speċifika u infurmata tax-xewqa tiegħu mogħtija liberament li biha s-suġġett tad-data jaqbel li jsir l-ipproċessar ta’ data personali dwaru.

h) "datu subjekta piekrišana" ir jebkurš labprātīgi sniegts šīs personas vēlmju konkrēts un paziņots norādījumu, ar kuru datu subjekts izsaka savu piekrišanu uz viņu attiecināmu personas datu apstrādei.

L-Artikolu 3

3. pants

Skop

Darbības joma

1. Din id-Direttiva għandha tkun applikabbli għall-ipproċessar ta’ data personali fl-intier tiegħu jew parti minnu b’mezzi awtomatiċi, u għall-ipproċessar b’mezzi oħra mhux awtomatiċi ta’ data personali li tagħmel parti minn sistema ta’ skedar jew li tkun maħsuba li tagħmel parti minn sistema ta’ skedar.

1. Šī direktīva attiecas uz personas datu apstrādi pilnībā vai daļēji ar automatizētiem līdzekļiem un uz personas datu, kuri veido daļu no kartotēkas vai ir paredzēti, lai veidotu daļu no kartotēkas, apstrādi, kura netiek veikta ar automatizētiem līdzekļiem.

2. Din id-Direttiva m’għandhiex tapplika għall-ipproċessar ta’ data personali:

2. Šī direktīva neattiecas uz personas datu apstrādi:

- fil-kors ta’ attività li ma tkunx skond il-finijiet ta’ liġi tal-Komunità, bħalma huma dawk provduti fit-Titoli V u VI tat-Trattat dwar l-Unjoni Ewropea, u fi kwalunkwe każ għal operazzjonijiet ta’ ipproċessar dwar sigurtà pubblika, difiża, sigurtà ta’ l-Istat (magħdud il-ġid ekonomiku ta’ l-Istat meta l-operazzjoni ta’ l-ipproċessar tkun dwar materji ta’ sigurtà ta’ l-Istat) u l-attivitajiet ta’ l-Istat fl-oqsma tal-liġi kriminali,

- tādu pasākumu gaitā, uz kuru neattiecas Kopienas tiesību akti, kā Līguma par Eiropas Savienību V un VI sadaļā paredzētie pasākumi un, jebkurā gadījumā, uz apstrādes operācijām attiecībā uz sabiedrisko drošību, aizsardzību, valsts drošību (ieskaitot valsts ekonomisko labklājību, ja apstrādes operācija attiecas uz valsts drošības jautājumiem) un uz valsts pasākumiem krimināltiesību jomā;

- minn persuna naturali meta fil-kors ta’ attività purament personali jew domestika.

- ko veic fiziska persona tikai un vienīgi personiska vai mājsaimnieciska pasākuma gaitā.

L-Artikolu 4

4. pants

Il-Liġi nazzjonali applikabbli

Piemērojamās valsts tiesības

1. Kull Stat Membru għandu japplika d-dispożizzjonijiet nazzjonali li hu jadotta skond din id-Direttiva għall-ipproċessar ta’ data personali meta:

1. Katra dalībvalsts piemēro savas valsts noteikumus personas datu apstrādei, ko tā pieņem saskaņā ar šo direktīvu, ja:

(a) l-ipproċessar isir fil-kuntest ta’ l-attivitajiet ta’ stabbiliment tal-kontrollur fit-territorju ta’ l-Istat Membru; meta l-istess kontrollur ikun stabbilit fit-territorju ta’ diversi Stati Membri, hu għandu jieħu l-miżuri meħtieġa biex jassigura li kull wieħed minn dawk l-istabbilimenti jkunu konformi ta’ l-obbligazzjonijiet meħtieġa mill-liġi nazzjonali li tkun tapplika;

a) apstrādi veic saistībā ar personas datu apstrādātāja pasākumiem dalībvalsts teritorijā; ja viens un tas pats personas datu apstrādātājs ir reģistrēts vairāku dalībvalstu teritorijā, tam jāveic nepieciešamie pasākumi, lai nodrošinātu katras šīs iestādes atbilstību šīs valsts piemērojamo tiesību noteiktajām saistībām;

(b) il-kontrollur ma jkunx stabbilit fit-territorju ta’ l-Istat Membru, imma f’post fejn il-liġi nazzjonali ta’ dak l-Istat tkun tapplika skond il-liġi pubblika internazzjonali;

b) personas datu apstrādātājs ir reģistrēts nevis dalībvalsts teritorijā, bet gan vietā, kur šīs valsts tiesības piemēro, pamatojoties uz starptautiskajām publiskajām tiesībām;

(ċ) il-kontrollur ma jkunx stabbilit fit-territorju tal-Komunità u, għall-finijiet ta’ l-ipproċessar ta’ data personali jagħmel użu minn tagħmir, awtomatizzat jew xort’oħra, li jkun jinsab fit-territorju ta’ l-imsemmi Stat Membru, sakemm dak it-tagħmir jintuża biss għal għanijiet ta’ trasmissjoni fit-territorju tal-Komunità.

c) personas datu apstrādātājs nav reģistrēts Kopienas teritorijā un personas datu apstrādes nolūkiem izmanto automatizētu un citādu aprīkojumu, kas atrodas minētās dalībvalsts teritorijā, ja vien šis aprīkojums netiek izmantots vienīgi tranzīta nolūkiem caur Kopienas teritoriju.

2. Fiċ-ċirkostanzi msemmija fil-paragrafu 1 (ċ), il-kontrollur għandu jinnomina rappreżentant stabbilit fit-territorju ta’ dak l-Istat Membru, bla ħsara għal azzjonijiet legali li jistgħu jinbdew kontra l-kontrollur innifsu.

2. Šā panta 1. punkta c) apakšpunktā minētajos apstākļos personas datu apstrādātājam jānozīmē attiecīgās dalībvalsts teritorijā izveidots pārstāvis, neliekot šķēršļus juridiskām darbībām, kuras varētu uzsākt pret pašu personas datu apstrādātāju.

Il-KAPITOLU II

II NODAĻA

REGOLI ĠENERALI DWAR IL-LEGALITÀ TA’ L-IPPROĊESSAR TA’ DATA PERSONALI

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI PAR PERSONAS DATU APSTRĀDES LIKUMĪBU

L-Artikolu 5

5. pants

Stati Membri għandhom, fil-limiti tad-dispożizzjonijiet ta’ dan il-Kapitolu, jistabbilixxu b’iktar preċiżjoni il-kondizzjonijiet li bihom l-ipproċessar ta’ data personali jkun skond il-liġi.

Dalībvalstis saskaņā ar šīs nodaļas noteikumiem precīzāk nosaka apstākļus, kādos personas datu apstrāde ir likumīga.

TAQSIMA I

I IEDAĻA

PRINĊIPJI DWAR IL-KWALITÀ TAD-DATA

PRINCIPI, KAS ATTIECAS UZ DATU KVALITĀTI

L-Artikolu 6

6. pants

1. Stati Membri għandhom jipprovdu li data personali għandu jkun:

1. Dalībvalstis nosaka to, ka personas datiem jābūt:

(a) ipproċessat b’mod ġust u skond il-liġi;

a) apstrādātiem godīgi un likumīgi;

(b) miġbur għal finijiet speċifiċi, espliċiti u leġittimi u mhux ipproċessat aktar b’mod li ma jkunx kompatibbli ma dawk il-finijiet. Ippoċessar iktar ta’ data għal finijiet storiċi, ta’ statistika jew xjentifiċi m’għandux jitqies bħala inkompatibbli sakemm dak l-Istat Membru jagħti protezzjoni xierqa;

b) vāktiem konkrētiem, precīzi formulētiem un likumīgiem nolūkiem, un tos nedrīkst tālāk apstrādāt ar šiem nolūkiem nesavienojamā veidā. Turpmāka datu apstrāde vēsturiskiem, statistiskiem vai zinātniskiem nolūkiem nav uzskatāma par nesavienojamu, ar noteikumu, ka dalībvalstis sniedz atbilstošas garantijas;

(ċ) adekwat, rilevanti u mhux eċċessiv għall-finijiet li għalih jinġab u/jew jiġi iktar ipproċessat;

c) adekvātiem, attiecīgiem un ne pārmērīgā apjomā attiecībā uz nolūkiem, kādiem tie savākti un/vai tālāk apstrādāti;

(d) eżatt u, fejn meħtieġ, jinżamm aġġornat; għandu jsir dak kollu raġjonevoli biex ikun assigurat li data li ma tkunx eżatta jew mhux kompleta, meħud kont tal-finijiet li għalihom kien inġabar jew li għalihom ikun sar iktar ipproċessar, jitħassar jew jissewwa;

d) precīziem un nepieciešamības gadījumā atjauninātiem; jāveic visi reālie pasākumi, lai nodrošinātu, ka neprecīzus vai nepilnīgus datus, ņemot vērā to vākšanas vai turpmākās apstrādes nolūkus, dzēš vai izlabo;

(e) miżmum b’mod li jippermetti l-identifikazzjoni tas-suġġetti tad-data għal mhux iktar milli jkun meħtieġ għall-finijiet li għalihom id-data tkun inġabret jew li għalihom tkun iktar ipproċessata. Stati Membri għandhom jistabbilixxu protezzjoni xierqa għal data personali maħżuna għal perijodi itwal għal użu storiku, ta’ statistika jew xjentifiku.

e) saglabātiem veidā, kas pieļauj datu subjektu identifikāciju ne ilgāk, kā tas nepieciešams nolūkiem, kuriem datus vāca vai kuriem tos turpmāk apstrādā. Dalībvalstis nosaka atbilstošas garantijas personas datiem, kurus uzglabā ilgāku laiku, lai izmantotu vēsturiskiem, statistiskiem vai zinātniskiem nolūkiem.

2. Għandu jkun il-kontrollur li jassigura konformità mal-paragrafu 1.

2. Personas datu apstrādātājam jānodrošina 1. punkta izpilde.

TAQSIMA II

II IEDAĻA

KRITERJI BIEX L-IPPROĊESSAR TA’ DATA JKUN LEĠITTIMU

KRITĒRIJI DATU APSTRĀDES ATZĪŠANAI PAR LIKUMĪGU

L-Artikolu 7

7. pants

Stati Membri għandhom jipprovdu li data personali jista’ jkun ipproċessat biss jekk:

Dalībvalstis paredz to, ka personas datus var apstrādāt tikai, ja:

(a) is-suġġett tad-data jkun ta l-kunsens tiegħu b’mod ċar; jew

a) datu subjekts nepārprotami devis savu piekrišanu;

(b) l-ipproċessar ikun meħtieġ biex isir kuntratt li tiegħu s-suġġett tad-data jkun parti jew biex jittieħdu passi fuq talba tas-suġġett tad-data qabel ma jagħmel kuntratt; jew

b) vai apstrāde vajadzīga līguma, kurā datu subjekts ir līgumslēdzēja puse, izpildei vai pasākumu veikšanai pēc datu subjekta pieprasījuma pirms līguma noslēgšanas;

(ċ) l-ipproċessar ikun meħtieġ biex titħares obbligazzjoni legali li s-suġġett tagħha jkun il-kontrollur; jew

c) vai apstrāde vajadzīga, lai izpildītu uz personas datu apstrādātāju attiecināmas juridiskas saistības; vai

(d) l-ipproċessar ikun meħtieġ biex jipproteġi l-interessi vitali tas-suġġett tad-data; jew

d) apstrāde vajadzīga, lai aizsargātu datu subjekta būtiskas intereses;

(e) l-ipproċessar ikun meħtieġ biex isir ħidma fl-interess pubbliku jew fl-eżerċizzju ta’ awtorità pubblika vestita fil-kontrollur jew f’parti terza li lilha jkun żvelat id-data; jew

e) vai apstrāde vajadzīga sabiedrības interesēs realizējama uzdevuma izpildei vai personas datu apstrādātājam vai trešajai personai, kurai dati tiek atklāti, piešķirto oficiālo pilnvaru realizācijai;

(f) l-ipproċessar ikun meħtieġ għall-finijiet ta’ l-interessi leġittimi li jkollu l-kontrollur jew il-parti terza jew il-partijiet li lilhom ikun żvelat id-data, ħlief meta dawk l-interessi jiġu wara l-interessi ta’ drittijiet u libertajiet fundamentali tas-suġġett tad-data li jkun jeħtiġilhom protezzjoni skond l-Artikolu 1(1).

f) vai apstrāde vajadzīga personas datu apstrādātāja vai trešo personu, kurām dati tiek atklāti, likumīgo interešu ievērošanai, izņemot, ja šīs intereses ignorē, ņemot vērā datu subjekta pamattiesību un brīvību intereses, kurām nepieciešama aizsardzība saskaņā ar 1. panta 1. punktu.

TAQSIMA III

III IEDAĻA

KATEGORIJI SPEĊJALI TA’ IPPROĊESSAR

APSTRĀDES ĪPAŠĀS KATEGORIJAS

L-Artikolu 8

8. pants

L-ipproċessar ta’ kategoriji speċjali ta’ data

Īpašu kategoriju datu apstrāde

1. Stati Membri għandhom jipprojbixxu l-ipproċessar ta’ data personali li tiżvela l-oriġini razzjali jew etnika, opinjonijiet politiċi, twemmin reliġjuż jew filosofiku, sħubija trade-unjonistika, u l-ipproċessar ta’ data dwar saħħa jew ħajja sesswali.

1. Dalībvalstis aizliedz tādu personas datu apstrādi, kas atklāj rasi vai etnisko izcelsmi, politiskos uzskatus, reliģisko vai filozofisko pārliecību, dalību arodbiedrībās, kā arī uz veselību vai seksuālo dzīvi attiecināmu datu apstrādi.

2. Il-paragrafu 1 m’għandux japplika fejn:

2. Šā panta 1. punktu nepiemēro, ja:

(a) is-suġġett tad-data jkun ta l-kunsens espliċitu tiegħu għall-ipproċessar ta’ dak id-data, ħlief jekk il-liġijiet ta’ l-Istat Membru jipprovdu li l-projbizzjoni msemmija fil-paragrafu 1 ma tkunx tista’ titneħħa minkejja li s-suġġett tad-data jkun ta l-kunsent tiegħu; jew

a) datu subjekts ir devis precīzi formulētu piekrišanu šo datu apstrādei, izņemot, ja dalībvalstu likumi paredz, ka 1. punktā minētos aizliegumus nevar atcelt, datu subjektam dodot savu piekrišanu;

(b) l-ipproċessar ikun meħtieġ għall-finijiet tat-twettiq ta’ l-obbligazzjonijiet u d-drittijiet speċifiċi tal-kontrollur fil-qasam tal-liġi ta’ l-impjiegi sakemm dan ikun awtoriżżat mill-liġi nazzjonali li tipprovdi għal protezzjoni adekwata; jew

b) vai apstrāde vajadzīga, lai realizētu personas datu apstrādātāja pienākumus un īpašās tiesības nodarbinātības tiesību jomā, ciktāl to pieļauj attiecīgās valsts tiesības, paredzot atbilstošas garantijas;

(ċ) l-ipproċessar ikun meħtieġ biex jipproteġi l-interessi vitali tas-suġġett tad-data jew ta’ xi persuna oħra meta s-suġġett tad-data jkun fiżikament jew legalment inkapaċi li jagħti l-kunsens tiegħu; jew

c) vai apstrāde vajadzīga, lai aizsargātu datu subjekta vai citas personas būtiskas intereses, ja datu subjekts ir fiziski vai tiesiski nespējīgs dot savu piekrišanu;

(d) l-ipproċessar isir fil-kors ta’ l-attivitajiet legittimi tiegħu b’garanziji xierqa minn fondazzjoni, għaqda jew xi korp ieħor li ma jagħmilx profitt b’għanijiet politiċi, filosofiċi, reliġjużi jew trade-unjonistiċi u bil-kondizzjoni li l-ipproċessar ikun biss dwar il-membri tal-korp jew il-persuni li jkollhom kuntatt regulari miegħu b’rabta ma l-għanijiet tiegħu, u li d-data ma tkunx żvelata lil parti terza mingħajr il-kunsens tas-suġġett tad-data, jew

d) vai apstrādi veic kā likumīgu darbību ar fonda, apvienības vai jebkuras citas bezpeļņas institūcijas, kam ir politisks, filozofisks, reliģisks vai arodbiedrību darbības mērķis, atbilstošām garantijām un ar noteikumu, ka apstrāde attiecas tikai un vienīgi uz šīs struktūras locekļiem vai personām, kurām ir regulāri kontakti ar šo struktūru sakarā ar tās mērķiem, un ka datus neatklāj trešajām personām bez datu subjektu piekrišanas;

(e) l-ipproċessar ikun dwar data li b’mod ċar ikun sar pubbliku mis-suġġett tad-data jew li jkun meħtieġ biex ikunu stabbiliti, eżerċitati jew protetti talbiet legali.

e) vai apstrāde attiecas uz datiem, kurus datu subjekts publiski darījis zināmus atklātībai, vai tā vajadzīga juridisku prasību celšanai, realizācijai vai aizstāvībai.

3. Il-Paragrafu 1 m’għandux japplika meta l-ipproċessar tad-data jkun meħtieġ għall-għanijiet ta’ mediċina preventiva, dijanjosi medika, l-għoti ta’ kura jew trattament jew l-amministrazzjoni ta’ servizzi tas-saħħa, u meta dak id-data tkun pproċessata minn professjonista tas-saħħa li jkun suġġett skond il-liġijiet nazzjonali jew regoli stabbiliti minn korpi nazzjonali kompetenti għall-obbligazzjoni tas-sigriet professjonali jew minn persuna oħra li wkoll tkun suġġetta għall-istess obbligazzjoni ta’ segretezza.

3. Šā panta 1. punktu nepiemēro, ja datu apstrādi pieprasa profilaktiskās medicīnas, medicīniskas diagnozes, aprūpes vai ārstēšanas vai veselības aprūpes pakalpojumu pārvaldības nodrošināšanas nolūkiem un ja šos datus apstrādā veselības aizsardzības darba profesionālis saskaņā ar attiecīgās valsts tiesībām vai valsts kompetento iestāžu ieviestiem noteikumiem par dienesta noslēpuma pienākumu, vai cita persona, uz kuru arī attiecas tāds pat pienākums ievērot slepenību.

4. Bla ħsara għad-dispożizzjonijiet ta’ protezzjoni xierqa, Stati Membri jistgħu, għall-finijiet ta’ interess pubbliku sostanzjali, jistabbilixxu eżenzjonijiet b’żjieda ma dawk stabbiliti f’Paragrafu 2 permezz ta’ liġi nazzjonali jew b’deċiżjoni ta’ l-awtorità ta’ superviżjoni.

4. Saskaņā ar noteikumu par atbilstošām garantijām dalībvalstis, pamatojoties uz būtiskām sabiedrības interesēm, var noteikt izņēmumus papildus 2. punktā minētajiem vai nu ar attiecīgās valsts tiesībām, vai ar uzraudzības iestādes lēmumu.

5. L-ipproċessar ta’ data dwar offiżi, kundanni kriminali jew miżuri ta’ sigurtà jista’ jsir biss taħt il-kontroll ta’ awtorità uffiċjali, jew jekk tkun hemm provduta protezzjoni speċifiċa xierqa taħt il-liġi nazzjonali, skond derogi li jistgħu jingħataw mill-Istat Membru permezz ta’ dispożizzjonijiet nazzjonali li jipprovdu għal protezzjoni speċifiċa xierqa. Iżda reġistru komplut ta’ kundanni kriminali jista’ jinżamm biss taħt il-kontroll ta’ awtorità uffiċjali.

5. Uz noziedzīgiem nodarījumiem, kriminālas vajāšanas gadījumiem vai drošības pasākumiem attiecināmu datu apstrādi var veikt tikai valsts iestādes kontrolē vai, ja saskaņā ar attiecīgās valsts tiesībām ir paredzētas piemērotas speciālas garantijas atbilstoši dalībvalsts piešķirtam izņēmuma statusam saskaņā ar šīs valsts noteikumiem, kas paredz atbilstīgas speciālas garantijas. Tomēr pilnīgu reģistru par krimināliem notiesājošiem spriedumiem var uzglabāt tikai valsts iestādes kontrolē.

Stati Membri jistgħu jipprovdu li data dwar sanzjonijiet amministrattivi jew sentenzi f’każi ċivili għandhom ukoll ikunu pproċessati taħt il-kontroll ta’ awtorità uffiċjali.

Dalībvalstis var paredzēt to, ka uz administratīvām sankcijām vai lēmumiem civillietās attiecināmus datus arī apstrādā valsts iestādes kontrolē.

6. Derogi mill-Paragrafu 1 li huma provduti fil-Paragrafi 4 u 5 għandhom ikunu nnotifikati lill-Kummissjoni.

6. Atkāpes, kas no 1. punkta paredzētas 4. un 5. punktā, dara zināmas Komisijai.

7. Stati Membri għandhom jiddeterminaw il-kondizzjonijiet li bihom numru ta’ identifikazzjoni nazzjonali jew mezz ieħor ta’ identifikazzjoni ta’ applikazzjoni ġenerali jistgħu jkun pproċessati.

7. Dalībvalstis paredz nosacījumus, ar kādiem var apstrādāt attiecīgās valsts reģistrācijas numuru vai jebkuru citu vispārēja pielietojuma identifikatoru.

L-Artikolu 9

9. pants

L-ipproċessar ta’ data personali u libertà ta’ l-espressjoni

Personas datu apstrāde un vārda brīvība

Stati Membri għandhom jipprovdu għal eżenzjonijiet jew derogi mid-dispożizzjonijiet ta’ dan il-Kapitolu, il-Kapitolu IV u l-Kapitolu V dwar l-ipproċessar ta’ data personali magħmul biss għal għanijiet ġurnalistiċi jew għall-iskop ta’ espressjoni artistika jew letterarja jekk dawn ikunu meħtieġa biss biex jirrikonċiljaw id-dritt tal-ħajja parivata mar-regoli li jirregolaw il-libertà ta’ l-espressjoni.

Dalībvalstis nosaka izņēmumus vai atkāpes no šīs nodaļas, IV nodaļas un VI nodaļas noteikumiem personas datu apstrādei, kas veikta tikai un vienīgi žurnālistikas nolūkiem vai mākslinieciskās vai literārās izteiksmes nolūkiem tikai tad, ja tie vajadzīgi, lai saskaņotu tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību ar normām, kas reglamentē vārda brīvību.

TAQSIMA IV

IV IEDAĻA

INFORMAZJONI LI GĦANDHA TINGĦATA LIS-SUĠĠETT TAD-DATA

DATU SUBJEKTAM SNIEDZAMĀ INFORMĀCIJA

L-Artikolu 10

10. pants

Informazzjoni f’każi ta’ ġbir ta’ data mingħand is-suġġet tad-data

Informācija gadījumos, kad datus ievāc no datu subjekta

Stati Membri għandhom jipprovdu li l-kontrollur jew ir-rappreżentant tiegħu għandhom jagħtu lis-suġġett tad-data li mingħandu tinġabar id-data dwaru nnifsu, għall-inqas bl-informazzjoni li ġejja, ħlief meta huwa jkun diga jaf biha:

Dalībvalstis paredz to, ka personas datu apstrādātājs vai viņa pārstāvis sniedz datu subjektam, no kura ievāc datus, kas uz viņu attiecas, vismaz šādu informāciju, ja vien datu subjektam tā nav zināma:

(a) l-identità tal-kontrollur jew tar-rappreżentant tiegħu, jekk ikun hemm;

a) personas datu apstrādātāja un viņa pārstāvja, ja tāds ir, personas dati;

(b) l-għanijiet ta’ l-ipproċessar li għalih id-data tkun maħsuba;

b) apstrādes, kurai dati paredzēti, nolūki;

(ċ) informazzjoni oħra bħal

c) jebkura turpmāka informācija, kā

- ir-riċevituri jew kategoriji ta’ riċevituri tad-data,

- datu saņēmēji vai datu saņēmēju kategorijas,

- jekk tweġibiet għall-mistoqsijiet ikunux obbligatorji jew voluntarji, kif ukoll dwar x’aktarx ikunu l-konsegwenzi fin-nuqqas ta’ tweġiba,

- vai atbildes uz jautājumiem ir obligātas vai brīvprātīgas, kā arī atbildes nesniegšanas iespējamās sekas,

- l-eżistenza tad-dritt ta’ aċċess għal u d-dritt ta’ rettifika ta’ data dwaru

- datu piekļuves tiesību un tiesību koriģēt datus, kas uz viņu attiecas, pastāvēšana,

sakemm din l-informazzjoni tkun meħtieġa, meħud kont taċ-ċirkostanzi speċifiċi li fihom id-data jkun inġabar, biex ikun garantit ipproċessar ġust dwar is-suġġett tad-data.

ciktāl šāda turpmāka informācija vajadzīga, ņemot vērā konkrētos apstākļus, kādos dati ievākti, lai garantētu godprātīgu apstrādi attiecībā uz datu subjektu.

L-Artikolu 11

11. pants

Informazzjoni meta d-data ma jkunux inkiseb mis-suġġet tad-data

Informācija, ja dati nav iegūti no datu subjekta

1. Meta d-data ma tkunx inkisbet mis-suġġett tad-data, Stati Membru għandhom jipprovdu li l-kontrollur jew ir-rappreżentant tiegħu għandhom fil-mument li jibdew ir-reġistrazzjoni tad-data personali, jew jekk ikun maħsub li d-data tiġi żvelata lil parti terza, mhux aktar tard miż-żmien li d-data tkun żvelata l-ewwel darba, jagħtu lis-suġġett tad-data għall-inqas l-informazzjoni li ġejja, ħlief meta huwa jkun diġa jaf biha:

1. Ja dati nav iegūti no datu subjekta, dalībvalstis paredz to, ka personas datu apstrādātājam vai viņa pārstāvim personas datu reģistrācijas pasākuma laikā vai, ja ir paredzēta datu atklāšana trešajai personai, ne vēlāk, kā tad, kad datus pirmoreiz atklāj, jāsniedz datu subjektam vismaz šāda informācija, ja viņam tā jau nav:

- l-identità tal-kontrollur jew tar-rappreżentant tiegħu, jekk ikun hemm;

- personas datu apstrādātāja un viņa pārstāvja, ja tāds ir, personas dati;

- l-għanijiet ta’ l-ipproċessar;

- apstrādes nolūki;

- informazzjoni oħra bħal

- jebkura turpmāka informācija, kā

- il-kategoriji tad-data in kwistjoni,

- attiecīgo datu kategorijas,

- ir-riċevituri jew il-kategoriji ta’ riċevituri,

- saņēmēji vai saņēmēju kategorijas,

- l-eżistenza tad-dritt ta’ aċċess għal u d-dritt ta’ rettifika ta’ data dwaru

- datu piekļuves tiesību un tiesību koriģēt datus, kas uz viņu attiecas, pastāvēšana,

sakemm dik l-informazzjoni tkun meħtieġa, meħud kont taċ-ċirkostanzi speċifiċi li fihom id-data jkun inġabar, biex ikun garantit ipproċessar ġust dwar is-suġġett tad-data.

ciktāl šāda turpmāka informācija vajadzīga, ņemot vērā konkrētos apstākļus, kādos datus apstrādā, lai nodrošinātu godprātīgu apstrādi attiecībā uz datu subjektu.

2. Il-Paragrafu 1 m’għandux japplika fejn, partikolarment għal ipproċessar għall-finijiet ta’ statistika jew għall-finijiet ta’ riċerka storika jew xjentifika, ma jkunx possibbli li tingħata dik l-informazzjoni jew biex tingħata jkun meħtieġ sforz sproporzjonat jew jekk ir-reġistrazzjoni jew l-iżvelar ikunu espressament meħtieġa bil-liġi. F’dawn il-każi Stati Membri għandhom jipprovdu protezzjoni xierqa.

2. Šā panta 1. punktu nepiemēro jo īpaši apstrādei statistiskiem nolūkiem vai vēsturiskas vai zinātniskas pētniecības nolūkiem, ja šādas informācijas sniegšana izrādās neiespējama vai radītu nesamērīgas pūles vai ja reģistrēšanu vai atklāšanu konkrēti nosaka attiecīgās valsts tiesības. Šajos gadījumos dalībvalstis nodrošina atbilstošas garantijas.

TAQSIMA V

V IEDAĻA

DRITT TAS-SUĠĠETT TAD-DATA GĦAL AĊĊESS GĦAD-DATA

DATU SUBJEKTA DATU PIEKĻUVES TIESĪBAS

L-Artikolu 12

12. pants

Dritt ta’ aċċess

Piekļuves tiesības

Stati Membri għandhom jiggarantixxu lil kull suġġett tad-data d-dritt li jikseb mingħand il-kontrollur:

Dalībvalstis garantē katram datu subjektam tiesības iegūt no personas datu apstrādātāja:

(a) mingħajr restrizzjoni f’perjodi raġjonevoli u mingħajr dewmien jew spejjeż eċċessivi:

a) bez ierobežojumiem samērīgos termiņos un bez pārmērīgas vilcināšanās vai tiesu izdevumiem:

- konferma jekk data dwaru tkunx qed tiġi pproċessata, u għall-inqas informazzjoni dwar l-għanijiet ta’ l-ipproċessar, il-kategoriji tad-data in kwistjoni, u r-riċevituri jew kategoriji ta’ riċevituri li lilhom ikun żvelat id-data,

- apstiprinājumu, vai uz viņu attiecināmos datus apstrādā vai neapstrādā, un informāciju vismaz attiecībā uz apstrādes nolūkiem, attiecīgo datu kategorijām un saņēmējiem vai saņēmēju kategorijām, kuriem datus atklāj,

- komunikazzjoni lilu b’mod li tinftiehem tad-data li tkun qed tiġi pproċessata u informazzjoni oħra li jkun hemm dwar l-oriġini tiegħu,

- paziņojumu datu subjektam saprotamā formā par apstrādē esošajiem datiem un par jebkuru pieejamu informāciju attiecībā uz datu avotu,

- għarfien tar-raġuni għal kull ipproċessar awtomatiku tad-data dwaru, għall-inqas fil-każ ta’ deċiżjonijiet awtomatizzati imsemmija fl-Artikolu 15(1);

- informāciju par datu, kas uz viņu attiecas, jebkurā automatizētā apstrādē ietverto loģiku vismaz 15. panta 1. punktā norādīto automatizēto lēmumu gadījumā,

(b) skond kif jixraq, ir-rettifika, tħassir jew imblokk ta’ data li l-ipproċessar tiegħu ma jkunx skond id-dispożizzjonijiet ta’ din id-Direttiva, partikolarment minħabba n-natura mhux kompluta jew mhux eżatta tad-data;

b) atkarībā no apstākļiem datu izlabošanu, dzēšanu vai piekļuves noslēgšanu, ja šo datu apstrāde neatbilst šīs direktīvas noteikumiem, īpaši datu nepilnības vai neprecizitātes dēļ,

(ċ) notifika lill-partijiet terzi li lilhom id-data tkun żvelata dwar kull rettifika, tħassir jew imblokk li jkunu saru skond (b), sakemm din tkun tista’ ssir jew ma tkunx titlob sforz sproporzjonat.

c) paziņojumu trešajām personām, kurām dati atklāti, par jebkuru saskaņā ar b) apakšpunktu veikto izlabošanu, dzēšanu vai piekļuves noslēgšanu, ja vien tas neizrādās neiespējami vai nav saistīts ar nesamērīgām pūlēm.

TAQSIMA VI

VI IEDAĻA

EŻENZJONIJIET U RESTRIZZJONIJIET

ATBRĪVOJUMI UN IEROBEŽOJUMI

L-Artikolu 13

13. pants

Eżenzjonijiet u restrizzjonijiet

Atbrīvojumi un ierobežojumi

1. Stati Membri jistgħu jadottaw miżuri leġislattivi biex jirrestrinġu l-finijiet ta’ l-obbligazzjonijiet u d-drittijiet provduti fl-Artikoli 6(1), 10, 11 (1), 12 u 21 meta dawn ir-restrizzjonijiet jikkostitwixxu miżuri meħtieġa li jagħtu protezzjoni lil:

1. Dalībvalstis var pieņemt tiesību aktus, lai ierobežotu 6. panta 1. punktā, 10. pantā, 11. panta 1. punktā, 12. pantā un 21. pantā paredzēto pienākumu un tiesību jomu, ja šāds ierobežojums ir nepieciešams aizsargpasākums:

(a) sigurtà nazzjonali;

a) valsts drošībai;

(b) difiża;

b) aizsardzībai;

(ċ) sigurtà pubblika;

c) sabiedrības drošībai;

(d) prevenzjoni, investigazzjoni, sejbien u prosekuzzjoni ta’ offiżi kriminali jew il-ksur ta’ etika ta’ professjonijiet regolati;

d) kriminālsodāmu noziedzīgu nodarījumu vai reglamentētu profesiju ētikas pārkāpumu profilaksei, izziņai, atklāšanai un kriminālvajāšanai;

(e) interess ekonomiku jew finanzjarju ta’ importanza għal Stat Membru jew għall-Unjoni Ewopea, magħduda affarijiet monetarji, fiskali jew ta’ l-estmi;

e) dalībvalsts vai Eiropas Savienības svarīgās ekonomiskās vai finansiālās interesēs, ieskaitot monetāros, budžeta un nodokļu jautājumus;

(f) monitoraġġ, spezzjoni jew funzjoni regolatorja marbuta, ukoll jekk kulltant, ma’ l-eżerċizzju ta’ awtorità uffiċjali fil-każi msemmija f’ (ċ), (d) u (e);

f) ar oficiālo pilnvaru realizāciju c), d) un e) apakšpunktā minētajos gadījumos pat laiku pa laikam saistītajai uzraudzībai, pārbaudei un reglamentējošām funkcijām;

(g) il-protezzjoni tas-suġġett tad-data jew tad-drittijiet u l-libertajiet ta’ l-oħrajn.

g) datu subjekta aizsardzībai vai citu personu tiesību un brīvību aizsardzībai.

2. Bla ħsara għal protezzjoni legali adekwata, partikolarment li d-data ma tkunx użata biex jittieħdu miżuri jew deċiżjonijiet dwar individwi partikolari, Stati Membi jistgħu, meta jkun jidher ċar li ma jkunx hemm riskju li d-dritt għall-ħajja privata tas-suġġett tad-data tinkiser, jirrestrinġu b’miżuri leġistattivi id-drittijiet provduti fl-Artikolu 12 meta d-data tkun ipproċessata biss għal għanijiet ta’ riċerka xjentifika jew biex jinżamm f’għamla personali għal żmien li ma jaqbiżx dak meħtieġ għall-iskop waħdieni tal-ħolqien ta’ statistika.

2. Saskaņā ar atbilstošām tiesiskām garantijām, jo īpaši to, ka datus neizmanto pasākumu veikšanai vai lēmumu pieņemšanai attiecībā uz kādu konkrētu personu, dalībvalstis, ja nepārprotami nav nekāda riska pārkāpt datu subjekta privātās dzīves neaizskaramību, var ar tiesību akta palīdzību ierobežot 12. pantā paredzētās tiesības, ja datus apstrādā tikai un vienīgi zinātnisku pētījumu nolūkiem vai tos uzglabā personiskajā lietā laika periodu, kas nepārsniedz vienīgi statistikas informācijas radīšanai nepieciešamo laika periodu.

TAQSIMA VII

VII IEDAĻA

ID-DRITT TAS-SUĠĠETT TAD-DATA LI JAGĦMEL OĠĠEZZJONI

DATU SUBJEKTA TIESĪBAS IEBILST

L-Artikolu 14

14. pants

Id-dritt tas-suġġett tad-data li jagħmel oġġezzjoni

Datu subjekta tiesības iebilst

Stati Membri għandhom jagħtu lis-suġġett tad-data d-dritt:

Dalībvalstis piešķir datu subjektam tiesības:

(a) li, bla ħsara għal dak provdut fil-liġijiet nazzjonali, mill-inqas fil-każi msemmija fl-Artikolu 7(e) u (f), jagħmel oġġezzjoni f’kull żmien kontra l-ipproċessar ta’ data dwaru għal raġunijiet gravi u leġittimi dwar is-sitwazzjoni partikolari tiegħu. Meta jkun hemm oġġezzjoni ġustifikata, l-ipproċessar mibdi mill-kontrollur jista’ ma jibqax juża dak id-data;

a) vismaz 7. panta e) un f) apakšpunktā norādītajos gadījumos jebkurā laikā uz viņa konkrēto situāciju attiecināmu nenoraidāmu likumīgu iemeslu dēļ iebilst pret datu apstrādi, kas attiecas uz viņu, ja vien attiecīgās valsts tiesību akti neparedz citādi. Ja iebildums ir pamatots, personas datu apstrādātāja ierosinātajā apstrādā vairs nedrīkst iesaistīt šos datus;

(b) li, fuq talba tiegħu u mingħajr ħlas, jagħmel oġġezzjoni kontra l-ipproċessar ta’ data personali dwaru li l-kontrollur jistenna li jkun ipproċessat għall-fini ta’ bejgħ dirett fis-suq, jew li jkun mgħarraf qabel ma d-data personali tkun żvelata għall-ewwel darba lil partijiet terzi jew użat f’isimhom għal l-għanijiet ta’ bejgħ dirett fis-suq, u li jingħata espressament id-dritt li jagħmel oġġezzjoni mingħajr ħlas kontra dak l-iżvelar jew użu.

b) pēc pieprasījuma un bez maksas iebilst pret personas datu, kas uz viņu attiecas, kurus personas datu apstrādātājs paredz apstrādāt tiešas tirdzniecības nolūkiem, apstrādi vai, pirms personas dati pirmoreiz tiek atklāti trešajām personām vai izmantoti tiešas tirdzniecības nolūkiem šo personu interesēs, saņemt informāciju par to, kā arī nepārprotamas tiesības bez maksas iebilst pret šādu datu atklāšanu vai izmantošanu.

Stati Membri għandhom jieħdu l-miżuri meħtieġa biex jassiguraw li s-suġġett tad-data tkun taf bl-eżistenza tad-dritt imsemmi fl-ewwel sub-paragrafu ta’ (b).

Dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka datu subjekti apzinās b) apakšpunkta pirmajā daļā minēto tiesību esamību.

L-Artikolu 15

15. pants

Deċiżjonijiet individwali awtomatizzati

Automatizēti individuāli lēmumi

1. Stati Membri għandhom jagħtu d-dritt li persuna ma tkunx suġġetta għal deċiżjoni li jkollha effetti legali fuqha jew li teffetwaha sewwa u li tkun imsejsa biss fuq ipproċessar awtomatizzat ta’ data maħsuba biex jagħmel valutazzjoni ta’ ċerti aspetti personali dwarha, bħalma huma ħilitha fuq il-post tax-xogħol, jekk għandhiex mezzi biex jagħmlu tajjeb għaliha, kemm hija ta’ min jafdaha, kondotta, eċċ.

1. Dalībvalstis katrai personai piešķir tiesības nebūt pakļautām lēmumam, kurš izraisa juridiskas sekas attiecībā uz šo personu vai nozīmīgi iespaido to un kurš ir pamatots tikai un vienīgi uz datu automatizētu apstrādi, kas paredzēta šo personu attiecināmu zināmu personisku aspektu, tādu kā darba izpildes, kredītspējas, uzticamības, uzvedības, utt. novērtējumam.

2. Bla ħsara għall-Artikoli l-oħra ta’ din id-Direttiva, Stati Membri għandhom jipprovdu li persuna tista’ tkun suġġetta għal deċiżjoni bħal dik imsemmija fil-Paragrafu 1 jekk dik id-deċiżjoni:

2. Saskaņā ar šīs direktīvas pārējiem pantiem dalībvalstis paredz to, ka uz personu var attiecināt 1. punktā minētā veida lēmumu, ja šis lēmums:

(a) tittieħed fil-kors biex jinbeda jew jitwettaq kuntratt, sakemm it-talba biex jinbeda jew jitwettaq il-kuntratt, magħmula mis-suġġett tad-data, tkun ġiet sodisfatta jew li jkun hemm miżuri tajbin biżżejjed biex jagħtu protezzjoni lill-interessi leġitimi tiegħu, bħalma huma arranġamenti li jħalluh jesprimi lilu nnifsu; jew

a) pieņemts slēdzot vai izpildot līgumu, ar noteikumu, ka datu subjekta iesniegtais pieprasījums par līguma noslēgšanu vai izpildi ir apmierināts vai pastāv atbilstoši līdzekļi, lai aizsargātu viņa likumīgās intereses, tādi kā pasākumi, kas atļauj viņam izteikt savu viedokli;

(b) tkun awtoriżżata b’liġi li tistabbilixxi wkoll miżuri biex jagħtu protezzjoni lill-interessi leġittimi tas-suġġett tad-data.

b) vai ir atļauts ar likumu, kurš arī nosaka aizsargpasākumus datu subjekta likumīgajām interesēm.

TAQSIMA VIII

VIII IEDAĻA

KONFIDENZJALITÀ U SIGURTÀ TA’ l-IPPROĊESSAR

APSTRĀDES KONFIDENCIALITĀTE UN DROŠĪBA

L-Artikolu 16

16. pants

Konfidenzjalità ta’ l-Ipproċessar

Apstrādes konfidencialitāte

Kull persuna li taġixxi bl-awtorità tal-kontrollur jew tal-proċessur, magħdud il-proċessur innifsu, li jkollu aċċess għal data personali, m’għandhiex tipproċessaha ħlief fuq struzzjonijiet tal-kontrollur, sakemm ma jkunx meħtieġ li tagħmel hekk mill-liġi.

Jebkura persona, darbojoties saskaņā ar personas datu apstrādātāja vai apstrādātāja pilnvarām, ieskaitot pašu datu apstrādātāju, kam ir piekļuve personu datiem, nedrīkst apstrādāt šos datus citādi, kā pēc personas datu apstrādātāja norādījumiem, ja vien to darīt nepieprasa likums.

L-Artikolu 17

17. pants

Sigurtà ta’ l-ipproċessar

Apstrādes drošība

1. Stati Membri għandhom jipprovdu li l-kontrollur għandu jimplimenta miżuri tekniċi u organizzattivi xierqa biex jagħtu protezzjoni lil data personali kontra distruzzjoni aċċidentali jew illegali jew telf aċċidentali, tibdil, żvelar jew aċċess mhux awtorizzat, partikolarment meta l-ipproċessar ikollu x’jaqsam mat-trasmissjoni ta’ data fuq network, u kontra kull forma oħra illegali ta’ ipproċessar.

1. Dalībvalstis paredz to, ka personas datu apstrādātājam jāīsteno atbilstoši tehniski un organizatoriski pasākumi, lai aizsargātu personas datus pret nejaušu vai nelikumīgu iznīcināšanu vai nejaušu pazaudēšanu, pārveidošanu, nesankcionētu atklāšanu vai piekļuvi, īpaši, ja apstrāde ietver datu pārraidi pa elektronisko sakaru tīklu, un pret visām citām nelikumīgām apstrādes formām.

Meħud kont ta’ l-iktar teknika avvanzata u n-nefqa biex ikunu implimentati, dawn il-miżuri għandhom jassiguraw livell xieraq ta’ sigurtà kontra r-riskji li l-ipproċessar u n-natura tad-data li għandha tkun protetta iġibu magħhom.

Ņemot vērā tehnisko un organizatorisko pasākumu pašreizējo līmeni un to īstenošanas izmaksas, šādi pasākumi nodrošina apstrādes un aizsargājamo datu raksturīgajiem riskiem atbilstošu drošības pakāpi.

2. L-Istati Membri għandhom jipprovdu li meta l-ipproċessar isir f’isem il-kontrollur, huwa għandu jagħżel proċessur li jagħti garanziji suffiċjenti dwar miżuri tekniċi ta’ sigurtà u miżuri organizzattivi li jirregolaw l-ipproċessar li jkollu jsir, u għandu jassigura li jitħarsu dawk il-miżuri.

2. Dalībvalstis paredz to, ka personas datu apstrādātājam, ja apstrādi veic viņa interesēs, jāizvēlas datu apstrādātājs, sniedzot pietiekamas garantijas attiecībā par tehniskās drošības pasākumiem un veicamo apstrādi reglamentējošiem organizatoriskajiem pasākumiem, un jānodrošina šo pasākumu izpilde.

3. L-ipproċessar permezz ta’ proċessur għandu jkun regolat permezz ta’ kuntratt jew att legali li jżomm lill-proċessur responsabbli lejn il-kontrollur u li jistipula partikolarment illi:

3. Apstrādi, kuru veic datu apstrādātājs, jāreglamentē ar līgumu vai tiesību aktu, kurš pakļauj datu apstrādātāju personas datu apstrādātājam un izvirza konkrētus noteikumus, ka:

- l-proċessur għandu jaġixxi biss fuq struzzjoni tal-kontrollur,

- datu apstrādātājs darbojas tikai saskaņā ar personas datu apstrādātāja norādījumiem,

- l-obbligazzjonijiet imsemmija fil-Paragrafu 1, kif imfissra fil-liġi ta’ l-Istat Membru li fiħ il-proċessur ikun stabbilit, għandhom jorbtu wkoll lill-proċessur.

- 1. punktā izklāstītie pienākumi, kā to precizē tās dalībvalsts tiesības, kurā datu apstrādātājs ir izveidots, ir saistošas arī datu apstrādātājam.

4. Għall-fini taż-żamma ta’ prova, dawk il-partijiet tal-kuntratt jew att legali li jitkellmu dwar il-protezzjoni ta’ data u l-ħtiġijiet dwar il-miżuri msemmija fil-Paragrafu 1 għandhom ikunu bil-miktub jew f’għamla oħra ekwivalenti.

4. Lai sniegtu apliecinājumu, līguma vai tiesību akta daļām attiecībā uz 1. punktā minētajiem pasākumiem, kas attiecas uz datu aizsardzību un prasībām, jābūt rakstveidā vai kādā citā līdzīgā formā.

TAQSIMA IX

IX IEDAĻA

NOTIFIKA

PAZIŅOJUMS

L-Artikolu 18

18. pants

Obbligazzjoni ta’ notifika lill-awtorità ta’ superviżjoni

Pienākums informēt uzraudzības iestādi

1. Stati Membri għandhom jipprovdu li l-kontrollur jew ir-rappreżentant tiegħu, jekk ikun hemm, għandu jinnotifika lill-awtorità ta’ superviżjoni msemmija fl-Artikolu 28, qabel ma jagħmel l-operazzjoni parzjali jew kollha ta’ l-ipproċessar awtomatiku jew sett ta’ operazzjonijiet bħal dawn maħsuba biex jaqdu skop wieħed jew diversi għanijiet relatati.

1. Dalībvalstis paredz to, ka personas datu apstrādātājam vai viņa pārstāvim, ja tāds ir, pirms jebkuras pilnībā vai daļēji automatizētas apstrādes darbības vai tādu darbību kopuma, kuras paredzētas vienam nolūkam vai vairākiem saistītiem nolūkiem, jāpaziņo par to 28. pantā minētajai uzraudzības iestādei.

2. Stati Membri jistgħu jipprovdu għal simplifikazzjoni ta’, jew eżenzjoni minn, notifika, fil-każi biss li ġejjin u skond il-kondizzjonijiet li ġejjin:

2. Dalībvalstis var paredzēt vienkāršošanu vai atbrīvojumu no paziņojuma tikai šādos gadījumos un ar šādiem nosacījumiem:

- meta, għal kategoriji ta’ operazzjonijiet ta’ ipproċessar li, meħud kont tad-data li tkun ser tiġi pproċessata, aktarx li ma jeffetwawx ħażin id-drittijiet u l-libertajiet tas-suġġetti tad-data, jispeċifikaw l-għanijiet ta’ l-ipproċessar, id-data jew kategoriji ta’ data li jkunu qed tiġi pproċessata, il-kategorija jew kategoriji tas-suġġett tad-data, ir-riċevituri jew kategoriji ta’ riċevituri li lilhom ikun ser jiġi żvelat id-data u għal kemm żmien id-data għanha tkun maħżuna, u/jew

- ja apstrādes darbību kategorijas, kurām, ņemot vērā apstrādājamos datus, ir neiespējams nelabvēlīgi iespaidot datu subjektu tiesības un brīvības, precizē apstrādes nolūkus, apstrādei pakļautos datus vai datu kategorijas, datu subjektu kategoriju vai kategorijas, saņēmējus vai saņēmēju kategorijas, kam dati jāatklāj, un laika periodu, cik ilgi dati uzglabājami, un/vai

- meta l-kontrollur, b’konformità mal-liġi nazzjonali li tirregolah, jaħtar uffiċjal tal-protezzjoni ta’ data personali, responsabbli partikolarment:

- ja personas datu apstrādātājs saskaņā ar valsts tiesībām, kuras attiecas uz viņu, ieceļ personu datu aizsardzības amatpersonu, kura ir īpaši atbildīga

- li jassigura b’mod indipendenti l-applikazzjoni interna tad-dispożizzjonijiet nazzjonali meħuda skond din id-Direttiva

- par to, lai nodrošinātu saskaņā ar šo direktīvu pieņemto attiecīgās valsts noteikumu neatkarīgu piemērošanu

- għaż-żamma tar-reġistru ta’ operazzjonijiet ta’ ipproċessar li l-kontrollur ikun għamel, li jkun fihom dik l-informazzjoni msemmija fl-Artikolu 21(2),

- par personas datu apstrādātāja veikto apstrādes darbību uzskaites reģistrāciju, ietverot 21. panta 2. punktā minētās informācijas pozīcijas,

biex b’dan jassigura li l-operazzjonijiet ta’ l-ipproċessar aktarx ma jkunux ser iħallu effett ħażin fuq id-drittijiet u l-libertajiet tas-suġġetti tad-data.

tādējādi nodrošinot, ka datu apstrādes darbībām nav iespējams nelabvēlīgi iespaidot datu subjektu tiesības un brīvības.

3. Stati Membri Membri jistgħu jipprovdu li l-Paragrafu 1 ma jkunx japplika għall-ipproċessar li l-iskop waħdieni tiegħu ikun iż-żamma ta’ reġistru li skond liġijiet jew regolamenti ikun maħsub li jagħti informazzjoni lill-pubbliku u li jkun miftuħ għal konsultazzjoni jew mill-pubbliku in ġenerali jew minn persuna li turi interess leġittimu.

3. Dalībvalstis var paredzēt to, ka 1. punkts neattiecas uz datu apstrādi, kuras vienīgais nolūks ir kārtot uzskaites reģistru, kurš saskaņā ar likumiem vai normatīvajiem aktiem ir paredzēts, lai sniegtu informāciju sabiedrībai un kurš ir pieejams, lai gūtu informāciju gan plaša sabiedrība, gan jebkura persona, kura pierāda likumīgas intereses.

4. Stati Membru jistgħu jipprovdu għal eżenzjoni mill-obbligazzjoni ta’ notifika jew simplifikazzjoni tan-notifika fil-każ ta’ operazzjonijiet ta’ ipproċessar msemmija fl-Artikolu 8(2)(d).

4. Dalībvalstis var paredzēt atbrīvojumu no pienākuma darīt zināmu vai paziņojuma vienkāršošanu 8. panta 2. punkta d) apakšpunktā minēto apstrādes darbību gadījumā.

5. Stati Membri jistgħu jistipulaw li l-operazzjonijiet kollha jew uħud minnhom ta’ l-ipproċessar mhux awtomatiku li jkollhom li fihom ikollha x’taqsam data personali għandhom ikunu notifikati, jew jipprovdu li dawn l-operazzjonijiet ta’ l-ipproċessar ikunu suġġetti għal notifika simplifikata.

5. Dalībvalstis var izvirzīt noteikumu, lai dažas vai visas neautomatizētas personu datus ietverošas apstrādes darbības tiek paziņotas, vai paredzēt, ka uz šīm apstrādes darbībām attiecas vienkāršots paziņojums.

L-Artikolu 19

19. pants

Kontenut tan-notifika

Paziņojuma saturs

1. Stati Membri għandhom jispeċifikaw l-informazzjoni li għandha tingħata fin-notifika. Din għandha tinkludi mill-inqas:

1. Dalībvalstis precizē paziņojumā sniedzamo informāciju. Tā ietver vismaz:

(a) l-isem u l-indirizz tal-kontrollur jew tar-rapreżentant tiegħu, jekk ikun hemm;

a) personas datu apstrādātāja un viņa pārstāvja, ja tāds ir, nosaukumu un adresi;

(b) l-iskop jew l-għanijiet ta’ l-ipproċessar;

b) datu apstrādes nolūku vai nolūkus;

(ċ) deskrizzjoni tal-kategorija jew kategoriji tas-suġġett tad-data, u tad-data jew kategoriji ta’ data dwarhom;

c) datu subjektu kategorijas vai kategoriju un uz viņiem attiecināmo datu vai datu kategoriju aprakstu;

(d) ir-riċevituri jew kategoriji ta’ riċevituri li lilhom tista’ tkun żvelata id-data;

d) saņēmējus vai saņēmēju kategorijas, kam datus varētu atklāt;

(e) trasferimenti proposti tad-data lil pajjiżi terzi;

e) priekšlikumus par datu pārsūtīšanu uz trešajām valstīm;

(f) deskrizzjoni ġenerali li tippermetti li jsir eżami preliminari dwar kemm ikunu xierqa l-miżuri meħuda skond l-Artikolu 17 biex jassiguraw is-sigurtà ta’ l-ipproċessar.

f) vispārēju aprakstu, kas ļauj iepriekš novērtēt saskaņā ar 17. pantu veikto pasākumu atbilstību datu apstrādes drošības nodrošināšanai.

2. Stati Membri għandhom jispeċifikaw il-proċeduri li bihom tibdil li jista’ jaffetwa l-informazzjoni msemmija fil-Paragrafu 1 għandhom ikunu notifikati lill-awtorità ta’ superviżjoni.

2. Dalībvalstis precizē kārtību, kādā jebkuras izmaiņas, kuras iespaido 1. punktā minēto informāciju, paziņojamas uzraudzības iestādei.

L-Artikolu 20

20. pants

Verifika minn qabel

Iepriekšēja kontrole

1. Stati Membri għandhom jiddeterminaw l-operazzjonijiet ta’ ipproċessar li aktarx jista’ jkollhom riskji speċifiċi għad-drittijiet u l-libertajiet tas-suġġett tad-data, u għandhom jivverifikaw li dawn l-operazzjonijiet ta’ ipproċessar ikunu eżaminati qabel ma jinbdew.

1. Dalībvalstis nosaka datu apstrādes darbības, kuras iespējami var radīt konkrētus riskus datu subjektu tiesībām un brīvībām, un kontrolē, lai tādēļ šīs apstrādes darbības pirms to uzsākšanas tiktu pārbaudītas.

2. Verifiki bħal dawn minn qabel għandhom isiru mill-awtorità ta’ superviżjoni wara li tkun waslet notifika mingħand il-kontrollur jew l-uffiċjal tal-protezzjoni tad-data, li, f’każ ta’ dubju, għandu jikkonsulta ma’ l-awtorità ta’ superviżjoni.

2. Šādas iepriekšējas pārbaudes realizē uzraudzības iestāde pēc paziņojuma saņemšanas no personas datu apstrādātāja, vai datu aizsardzības amatpersona, kurai šaubu gadījumā jākonsultējas ar uzraudzības iestādi.

3. Stati Membri jistgħu wkoll jagħmlu verifiki bħal dawn fil-qafas ta’ tħejjija jew ta’ miżura tal-Parlament nazzjonali jew ta’ miżura msejsa fuq miżura leġislattiva bħal dik, li tagħti tifsira tan-natura ta’ l-ipproċessar u tagħti l-protezzjoni xierqa.

3. Dalībvalstis var arī veikt šādas pārbaudes, sagatavojot vai nu attiecīgās valsts parlamenta pasākumu vai pasākumu, kas balstās uz tādu tiesību aktu, kurš nosaka datu apstrādes raksturu un nosaka atbilstošas garantijas.

L-Artikolu 21

21. pants

Pubbliċità lil operazzjonijiet ta’ ipproċessar

Datu apstrādes darbību nodošana atklātībai

1. Stati Membri għandhom jieħdu miżuri biex jassiguraw li operazzjonijiet ta’ ipproċessar jingħataw pubbliċità.

1. Dalībvalstis veic pasākumus, lai nodrošinātu datu apstrādes darbību nodošanu atklātībai.

2. Stati Membri għandhom jipprovdu li għandu jinżamm reġistru mill-awtorita ta’ superviżjoni dwar operazzjonijiet ta’ ipproċessar notifikati skond l-Artikolu 18.

2. Dalībvalstis nosaka to, ka saskaņā ar 18. pantu paziņoto datu apstrādes darbību reģistrs glabājas uzraudzības iestādē.

Ir-reġistru għandu jkun fih mill-inqas l-informazzjoni msemmija fl-Artikolu 19(1)(a) sa (e).

Reģistrs ietver vismaz 19. panta 1. punkta a) līdz e) apakšpunktā uzskaitīto informāciju.

Ir-reġistru jista’ jkun spezzjonat minn kull persuna.

Reģistru var apskatīt jebkura persona.

3. Stati Membri għandhom jipprovdu, f’dak li għandu x’jaqsam ma’ operazzjonijiet ta’ ipproċessar li ma jkunux jeħtieġu notifika, li kontrolluri jew korp ieħor maħtur mill-Istati Membri jagħmlu disponibbli għall-inqas l-informazzjoni msemmija fl-Artikolu 19(1)(a) sa (e) f’għamla xierqa lil kull persuna li titlobha.

3. Dalībvalstis attiecībā uz datu apstrādes darbībām, uz kurām neattiecas paziņojums, paredz to, ka personas datu apstrādātāji vai cita dalībvalstu nozīmēta struktūra atbilstošā veidā padara pieejamu jebkurai personai pēc pieprasījuma vismaz 19. panta 1. punkta a) līdz e) apakšpunktā minēto informāciju.

Stati Membri jistgħu jipprovdu li din id-dispożizzjoni ma tkunx tapplika għall-ipproċessar li l-iskop waħdieni tiegħu jkun iż-żamma ta’ reġistru li skond liġijiet jew regolamenti jkun maħsub li jagħti informazzjoni lill-pubbliku u li jkun miftuħ għal konsultazzjoni jew mill-pubbliku in ġenerali jew minn kull persuna li ġġib prova ta’ interess leġittimu.

Dalībvalstis var paredzēt to, ka šis noteikums neattiecas uz datu apstrādi, kuras vienīgais nolūks ir kārtot datu uzskaites reģistru, kurš saskaņā ar likumiem vai normatīviem aktiem ir paredzēts, lai sniegtu informāciju sabiedrībai, un kurš ir pieejams, lai gūtu informāciju gan plaša sabiedrība, gan jebkura persona, kura var pierādīt likumīgu ieinteresētību.

Il-KAPITOLU III

III NODAĻA

RIMEDJI ĠUDIZZJARJI, RESPONSABBILTÀ U SANZJONIJIET

TIESISKAS AIZSARDZĪBAS LĪDZEKĻI, ATBILDĪBA UN SANKCIJAS

L-Artikolu 22

22. pants

Rimedji

Aizsardzības līdzekļi

Bla ħsara għal kull rimedju amministrattiv li dwaru tista’ ssir dispożizzjoni, inter alia quddiem l-awtorità ta’ superviżjoni msemmija fl-Artikolu 28, qabel ma ssir referenza lill-awtorità ġudizjarja, Stati Membri għandhom jipprovdu għad-dritt ta’ kull persuna għal rimedju ġudizjarju għal kull ksur tad-drittijiet garantiti lilha bil-liġi nazzjonali li tkun tapplika għall-ipproċessar in kwistjoni.

Neierobežojot nevienu administratīva rakstura līdzekli, kuru var paredzēt, inter alia, 28. pantā minētajai uzraudzības iestādei pirms vēršanās tiesas iestādē, dalībvalstis nodrošina katras personas tiesības uz tiesiskas aizsardzības līdzekli par jebkuru tiesību, ko šai personai garantē minētajai datu apstrādei piemērojamais attiecīgās valsts likums, pārkāpumu.

L-Artikolu 23

23. pants

Responsabbilità

Atbildība

1. Stati Membri għandhom jipprovdu li persuna li tkun sofriet ħsara minħabba operazzjoni ta’ ipproċessar illegali jew att li ma jkunx jaqbel mad-dispożizzjonijiet nazzjonali adottati skond din id-direttiva, għandha tkun intitolata li tirċievi kumpens mill-kontrollur għal ħsara li tkun sofriet.

1. Dalībvalstis paredz to, ka jebkurai personai, kam nodarīts kaitējums sakarā ar nelikumīgu datu apstrādi vai jebkuras attiecīgās valsts noteikumiem, kas pieņemti saskaņā ar šo direktīvu, nesavienojamas rīcības rezultātā, ir tiesības saņemt no personas datu apstrādātāja kompensāciju par šo kaitējumu.

2. Il-kontrollur jista’ jkun eżentat minn din ir-responsabblità, kollha jew parti minnha, jekk hu jagħti prova li ma kienx responsabbli għall-inċident li ta lok għall-ħsara.

2. Personas datu apstrādātāju var pilnībā vai daļēji atbrīvot no šīs atbildības, ja tas pierāda, ka nav atbildīgs par notikumu, kurš izraisa šo kaitējumu.

L-Artikolu 24

24. pants

Sanzjonijiet

Sankcijas

L-Istati Membri għandhom jadottaw miżuri xierqa biex jassiguraw l-implementazzjoni sħieħa tad-dispożizzjonijiet ta’ din id-Direttiva u għandhom partikolarment jistabbilixxu s-sanzjonijiet li għandhom jingħataw f’każ ta’ ksur tad-dispożizzjonijiet adottati skond din id-Direttiva.

Dalībvalstis paredz atbilstošus pasākumus, lai nodrošinātu šīs direktīvas noteikumu ieviešanu pilnībā, un īpaši nosaka sankcijas, kas jāuzliek gadījumā, ja tiek pārkāpti saskaņā ar šo direktīvu pieņemtie noteikumi.

Il-KAPITOLU IV

IV NODAĻA

TRASFERIMENT TA’ DATA PERSONALI LIL PAJJIŻI TERZI

PERSONAS DATU PĀRSŪTĪŠANA UZ TREŠAJĀM VALSTĪM

L-Artikolu 25

25. pants

Prinċipji

Principi

1. L-Istati Membri għandhom jipprovdu li t-trasferiment lil pajjiż terz ta’ data personali li tkun qed tiġi pproċessata jew li tkun maħsuba li tiġi pproċessata wara trasferiment jista’ jsir biss jekk, bla ħsara għal konformità mad-dispożizzjonijiet nazzjonali adottati skond id-dispożizzjonijiet l-oħra ta’ din id-Direttiva, il-pajjiż terz jassigura livell adekwat ta’ protezzjoni.

1. Dalībvalstis paredz to, ka personas datu, kuri atrodas apstrādē vai ir paredzēti apstrādei pēc pārsūtīšanas, pārsūtīšana var notikt tikai tad, ja, neierobežojot atbilstību attiecīgās valsts noteikumiem, kuri pieņemti saskaņā ar šīs direktīvas pārējiem noteikumiem, attiecīgā trešā valsts nodrošina pietiekamu aizsardzības līmeni.

2. Jekk il-livell ta’ protezzjoni mogħti minn pajjiż terz ikunx adekwat għandu jiġi eżaminat fid-dawl taċ-ċirkostanzi kollha li jkollhom x’jaqsmu ma’ operazzjoni ta’ trasferiment ta’ data jew sett ta’ operazzjonijiet ta’ trasferiment ta’ data; għandu jittieħed kont partikolarment tan-natura tad-data, l-għan u t-tul ta’ żmien ta’ l-operazzjoni jew operazzjonijiet proposti ta’ l-ipproċessar, il-pajjiż ta’ oriġini u l-pajjiż tad-destinazzjoni finali, ir-regoli tal-liġi, kemm ġenerali kif ukoll settorjali, fis-seħħ fil-pajjiż terz in kwistjoni u r-regoli professjonali u l-miżuri ta’ sigurtà li jitħarsu f’dak il-pajjiż.

2. Trešās valsts sniegtās aizsardzības līmeņa pietiekamība jānovērtē, paturot prātā visus ar datu pārsūtīšanas darbību vai datu pārsūtīšanas darbību kopumu cieši saistītos apstākļus; jo īpaši jāapsver datu raksturs, ierosinātās apstrādes darbības vai darbību nolūks un ilgums, izcelsmes valsts un valsts, kura ir galamērķis, attiecīgajā trešajā valstī spēkā esošās gan vispārējo, gan nozaru tiesību normas un šajā valstī ievērotie profesionālie noteikumi un drošības pasākumi.

3. L-Istati Membri u l-Kummissjoni għandhom jgħarrfu lil xulxin b’każi fejn iqisu li pajjiż terz ma jkunx qed jassigura livell adekwat ta’ protezzjoni skond it-tifsira tal-Paragrafu 2.

3. Dalībvalstis un Komisija informē viena otru par gadījumiem, kad tās uzskata, ka trešā valsts nenodrošina pietiekamu aizsardzības līmeni 2. punkta nozīmē.

4. Meta l-Kummissjoni ssib, skond il-proċedura pprovduta fl-Artikolu 31(2), li pajjiż terz ma jkunx qed jassigura livell adekwat ta’ protezzjoni skond it-tifsira tal-Paragrafu 2 ta’ dan l-Artikolu, Stati Membri għandhom jieħdu l-miżuri meħtieġa biex ma jħallux li jsir trasferiment ta’ data ta’ l-istess tip lill-pajjiż terz in kwistjoni.

4. Ja Komisija saskaņā ar 31. panta 2. punktā paredzēto procedūru konstatē, ka trešā valsts nenodrošina pietiekamu aizsardzības līmeni šā panta 2. punkta nozīmē, dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai aizkavētu jebkādu tāda paša tipa datu pārsūtīšanu uz attiecīgo trešo valsti.

5. Meta jkun jaqbel, il-Kummissjoni għandha tidħol f’negozjati bil-għan li ssib rimedju għas-sitwazzjoni li tirriżulta minn dak li tkun sabet skond il-Paragrafu 4.

5. Atbilstīgā laikā Komisija sāk sarunas ar nolūku labot situāciju, kura izriet no secinājumiem, kas iegūti saskaņā ar 4. punktu.

6. Il-Kummissjoni tista’ tikkonkludi, skond il-proċedura msemmija fl-Artikolu 31(2), li pajjiż terz ikun qed jassigura livell adekwat ta’ protezzjoni skond it-tifsira tal-paragrafu 2 ta’ dan l-Artikolu, permezz tal-liġi domestika tiegħu jew ta’ l-impenji internazzjonali li jkun daħal għalihom, partikolarment meta jintemmu n-negozjati msemmija fil-paragrafu 5, għall-protezzjoni tal-ħajja privata u tal-libertajiet u d-drittijiet bażiċi ta’ l-individwu.

6. Saskaņā ar 31. panta 2. punktā minēto procedūru Komisija var konstatēt, ka trešā valsts nodrošina pietiekamu aizsardzības līmeni šā panta 2. punkta nozīmē, pamatojoties uz savas valsts tiesībām vai uz starptautiskajām saistībām, kuras tā noslēgusi, jo īpaši uz 5. punktā minēto sarunu par personu privātās dzīves un pamatbrīvību un tiesību aizsardzību atzinumu.

Stati Membri għandhom jieħdu l-miżuri meħtieġa biex ikunu konformi mad-deċiżjoni tal-Kummissjoni.

Dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai izpildītu Komisijas lēmumu.

L-Artikolu 26

26. pants

Derogi

Atkāpes

1. B’deroga għall-Artikolu 25 u bla ħsara għal dak provdut mod ieħor fil-liġi domestika li tirregola każi partikolari, Stati Membri għandhom jipprovdu li trasferiment jew sett ta’ trasferimenti ta’ data personali lil pajjiż terz, li ma jassigurax livell adekwat ta’ protezzjoni skond it-tifsira ta’ l-Artikolu 25(2), ikunu jistgħu isiru bil-kondizzjoni li:

1. Atkāpjoties no 25. panta un tad, ja vien konkrētus gadījumus reglamentējošās iekšējās tiesības neparedz citādi, dalībvalstis paredz to, ka personas datu pārsūtīšana vai pārsūtījumu kopums uz trešo valsti, kura nenodrošina pietiekamu aizsardzības līmeni, 25. panta 2. punkta nozīmē, var notikt ar noteikumu, ka:

(a) is-suġġett tad-data jkun ta l-kunsens tiegħu mingħajr ambigwità għat-trasferiment propost; jew

a) datu subjekts viennozīmīgi ir devis savu piekrišanu ierosinātajai datu pārsūtīšanai;

(b) it-trasferiment ikun meħtieġ biex isir kuntratt bejn is-suġġett tad-data u l-kontrollur jew għall-implimentazzjoni ta’ miżuri pre-kontrattwali meħuda bi tweġiba għal talba tas-suġġett tad-data; jew

b) vai pārsūtīšana vajadzīga, lai izpildītu līgumu starp datu subjektu un personas datu apstrādātāju vai lai īstenotu pēc datu subjekta pieprasījuma veiktos pasākumus, kuriem seko līguma noslēgšana;

(ċ) it-trasferiment ikun meħtieġ għal-konklużjoni jew biex isir kuntratt magħmul fl-interess tas-suġġett tad-data, bejn il-kontrollur u parti terza; jew

c) vai datu pārsūtīšana vajadzīga līguma noslēgšanai starp personas datu apstrādātāju un trešajām personām datu subjekta interesēs vai šāda līguma izpildei;

(d) it-trasferiment ikun meħtieġ jew legalment mitlub minħabba raġunijiet ta’ interess pubbliku ta’ importanza, jew biex ikunu stabbiliti, eżerċitati jew protetti talbiet legali; jew

d) vai datu pārsūtīšana vajadzīga vai ir likumīgi prasīta, pamatojoties uz svarīgām sabiedrības interesēm, vai juridisku prasību pamatojumam, realizācijai vai aizstāvībai;

(e) it-trasferiment ikun meħtieġ għall-protezzjoni ta’ interessi vitali tas-suġġett tad-data; jew

e) vai datu pārsūtīšana vajadzīga, lai aizsargātu datu subjekta būtiskas intereses;

(f) it-trasferiment isir minn reġistru li skond liġijiet jew regolamenti jkun maħsub li jagħti informazzjoni lill-pubbliku u li jkun miftuħ għal konsultazzjoni mill-pubbliku in ġenerali jew minn persuna li turi interess leġittimu, sakemm il-kondizzjonijiet imsemmija fil-liġi għal konsultazzjoni jitħarsu fil-każ partikolari.

f) vai pārsūtīšanu izdara no reģistra, kurš saskaņā ar likumiem vai regulējumiem ir paredzēts, lai sniegtu informāciju sabiedrībai, un kurš ir pieejams, lai gūtu informāciju, gan plaša sabiedrība, gan jebkura persona, kura var pierādīt likumīgu ieinteresētību, ciktāl likumā par informācijas pieejamību izvirzītie nosacījumi konkrētajā gadījumā tiek izpildīti.

2. Bla ħsara għall-paragrafu 1, Stat Membru jista’ jawtorizza trasferiment jew sett ta’ trasferimenti ta’ data personali lil pajjiż terz li ma jassigurax livell adekwat ta’ protezzjoni skond it-tifsira ta’ l-Artikolu 25(2), meta l-kontrollur jipprovdi ħarsien biżżejjed għall-protezzjoni tal-ħajja privata u tad-drittijiet u l-libertajiet fundamentali ta’ l-individwu u għall-eżerċizzju tad-drittijiet relattivi; ħarsien bħal dak jista’ partikolarment jirriżulta minn klawsoli kontrattwali xierqa.

2. Neierobežojot 1. punktu, dalībvalsts var atļaut personas datu pārsūtīšanu vai pārsūtījumu kopumu uz trešo valsti, kura nenodrošina pietiekamu aizsardzības līmeni, 25. panta 2. punkta nozīmē, ja personas datu apstrādātājs sniedz atbilstošas garantijas attiecībā uz personu privātās dzīves un pamattiesību un brīvību aizsardzību un attiecībā uz atbilstošo tiesību izmantošanu; šādas garantijas jo īpaši var izrietēt no attiecīgajiem līguma punktiem.

3. L-Istat Membru għandu jgħarraf lill-Kummissjoni u lill-Istati Membri l-oħra bl-awtorizzazzjoni li hu jagħti skond il-paragrafu 2.

3. Dalībvalsts informē Komisiju un pārējās dalībvalstis par atļaujām, kuras tā piešķir saskaņā ar 2. punktu.

Jekk Stat Membru jew il-Kummissjoni jagħmlu oġġezzjoni għal raġunijiet ġustifikati li jkollhom x’jaqsmu mal-protezzjoni tad-drittijiet u l-libertajiet fundamentali tal-ħajja privata ta’ l-individwu, il-Kummissjoni għandha tieħu miżuri xierqa skond il-proċedura msemmija fl-Artikolu 31(2).

Ja dalībvalsts vai Komisija pamatoti iebilst saistībā ar personu privātās dzīves neaizskaramības un pamattiesību un brīvību aizsardzību, Komisija veic atbilstošus pasākumus saskaņā ar 31. panta 2. punktā noteikto procedūru.

Stati Membri għandhom jieħdu l-miżuri meħtieġa biex ikunu komformi mad-deċiżjoni tal-Kummissjoni.

Dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai izpildītu Komisijas lēmumu.

4. Meta l-Kummissjoni tiddeċiedi, skond il-proċedura msemmija fl-Artikolu 31(2), li ċerti klawsoli kontrattwali standard joffru protezzjoni biżżejjed kif mitluba skond il-paragrafu 2, Stati Membri għandhom jieħdu l-miżuri meħtieġa biex ikunu konformi mad-deċiżjoni tal-Kummissjoni.

4. Ja Komisija saskaņā ar 31. panta 2. punktā noteikto procedūru nolemj, ka daži līguma pamatpunkti sniedz pietiekamas garantijas, kā paredzēts 2. punktā, dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai izpildītu Komisijas lēmumu.

Il-KAPITOLU V

V NODAĻA

KODIĊIJIET TA’ KONDOTTA

PROFESIONĀLĀS ĒTIKAS KODEKSI

L-Artikolu 27

27. pants

1. L-Istati Membri u l-Kummissjoni għandhom jinkoraġġixxu t-tħejjija ta’ kodiċijiet ta’ kondotta maħsuba biex jagħtu sehemhom għall-implimentazzjoni xierqa tad-dispożizzjonijiet nazzjonali adottati mill-Istati Membri skond din id-Direttiva, meħud kont tal-karatteristiċi speċifiċi tad-diversi setturi.

1. Dalībvalstis un Komisija atbalsta tādu profesionālās ētikas kodeksu izstrādi, kas paredzēti, lai veicinātu dalībvalstu saskaņā ar šo direktīvu pieņemto noteikumu atbilstīgu ieviešanu, ņemot vērā dažādo nozaru raksturīgās iezīmes.

2. Stati Membri għandhom jagħmlu provvedimenti għal għaqdiet tal-kummerċ u għal korpi oħra li jirrappreżentaw kategoriji oħra ta’ kontrolluri li jkunu ħejjew abbozzi ta’ kodiċijiet nazzjonali jew li jkollhom il-ħsieb li jemendaw jew jestendu kodiċijiet nazzjonali eżistenti biex ikunu jistgħu jibgħatuhom għall-opinjoni ta’ l-awtorità nazzjonali. Stati Membri għandhom jagħmlu provvedimenti għal din l-awtorità biex taċċerta, fost ħwejjeġ oħra, jekk l-abbozzi mibgħuta lilha jkunux skond il-provvedimenti nazzjonali adottati skond din id-Direttiva.

2. Dalībvalstis paredz noteikumu, ka tirdzniecības apvienības un citas pārējās personas datu apstrādātāju kategorijas pārstāvošās institūcijas, kuras izstrādājušas attiecīgo valstu kodeksu projektus vai kurām ir nodoms grozīt vai paplašināt esošos attiecīgos kodeksus, var iesniegt tos atzinumam attiecīgās valsts iestādei.

Jekk tħoss li jkun sewwa, l-awtorità għandha ssaqsi għall-opinjonijiet tas-suġġetti tad-data jew tar-rapreżentanti tagħhom.

Dalībvalstis paredz, ka šī iestāde bez tam noskaidro, vai tai iesniegtie projekti atbilst saskaņā ar šo direktīvu pieņemtajiem attiecīgās valsts noteikumiem. Ja projekti ir atbilstoši, attiecīgā iestāde pieprasa datu subjektu vai viņu pārstāvju viedokļus.

3. Abbozzi ta’ kodiċijiet tal-Komunità, u emendi jew estensjonijiet għal kodiċijiet eżistenti tal-Komunità, jistghu jintbagħtu lill-Grupp ta’ Ħidma msemmi fl-Artikolu 29. Dan il-Grupp ta’ Ħidma għandu jiddeċiedi, fost ħwejjeġ oħra, jekk l-abbozzi mibgħuta lilu jkunux jaqblu mad-dispożizzjonijiet nazzjonali adottati skond din id-Direttiva. Jekk tħoss li jkun sewwa, l-awtorità għandha ssaqsi għall-opinjonijiet tas-suġġetti tad-data jew tar-rappreżentanti tagħhom. Il-Kummissjoni tista’ tassigura li l-kodiċijiet li jkunu ġew approvati mill-Grupp ta’ Ħidma jingħataw pubbliċità xierqa.

3. Kopienas kodeksu projektus un esošo Kopienas kodeksu grozījumus vai paplašinājumus var iesniegt 29. pantā minētajai darba grupai. Šī darba grupa cita starpā nosaka, vai tai iesniegtie projekti atbilst saskaņā ar šo direktīvu pieņemtajiem attiecīgo valstu noteikumiem. Ja tie ir atbilstoši, iestāde pieprasa datu subjektu vai viņu pārstāvju viedokļus. Komisija var nodrošināt, ka darba grupas apstiprinātos kodeksus attiecīgi dara zināmus atklātībai.

Il-KAPITOLU VI

VI NODAĻA

AWTORITÀ TA’ SUPERVIŻJONI U GRUPP TA’ ĦIDMA GĦALL-PROTEZZJONI TA’ INDIVIDWI FL-IPPROĊESSAR TA’ DATA PERSONALI

UZRAUDZĪBAS IESTĀDE UN DARBA GRUPA PERSONU AIZSARDZĪBAI ATTIECĪBĀ UZ PERSONAS DATU APSTRĀDI

L-Artikolu 28

28. pants

Awtorità ta’ superviżjoni

Uzraudzības iestāde

1. Kull Stat Membru għandu jipprovdi li awtorità pubblika waħda jew aktar ikunu responsabbli tas-sorveljanza ta’ l-applikazzjoni fit-territorju tiegħu tad-dispożizzjonijiet adottati mill-Istati Membri skond din id-Direttiva.

1. Katra dalībvalsts paredz to, ka viena vai vairākas valsts iestādes ir atbildīgas par noteikumu, ko dalībvalstis pieņēmušas saskaņā ar šo direktīvu, piemērošanas pastāvīgu kontroli tās teritorijā.

Dawn l-awtoritajiet għandhom jaġixxu b’indipendenza sħiħa fl-eżerċizzju tal-funzjonijiet fdati lilhom.

Šīs iestādes tām uzticēto pienākumu izpildē darbojas pilnīgi neatkarīgi.

2. Kull Stat Membru għandu jipprovdi li l-awtoritajiet ta’ superviżjoni jiġu kkonsultati meta jkunu qed iħejju miżuri amministrattivi jew regolamenti li jkollhom x’jaqsmu mal-protezzjoni tad-drittijiet u l-libertajiet ta’ l-individwu fl-ipproċessar ta’ data personali.

2. Katra dalībvalsts paredz to, ka, izstrādājot administratīva rakstura pasākumus vai regulējumus attiecībā uz personas tiesību un brīvību aizsardzību, kas saistīta ar personas datu apstrādi, apspriežas ar uzraudzības iestādēm.

3. Kull awtorità għandha jkollha partikolarment:

3. Katrai iestādei ir piešķirtas:

- setgħat investigattivi, bħalma huma setgħat ta’ aċċess għal data li tagħmel parti mis-suġġett ta’ operazzjonijiet ta’ ipproċessar u setgħat għal ġbir ta’ l-informazzjoni kollha meħtieġa biex twettaq id-dmirijiet tagħha ta’ superviżjoni,

- izmeklēšanas pilnvaras, tādas kā datu, kuri veido apstrādes darbību priekšmetu, piekļuves pilnvaras un pilnvaras ievākt tās uzraudzības pienākumu izpildei visu vajadzīgo informāciju;

- setgħat effettivi ta’ intervent, bħalma hu, per eżempju, dak li tagħti opinjonijiet qabel ma jsiru operazzjonijiet ta’ ipproċessar, skond l-Artikolu 20, u li tassigura li dawn l-opinjonijiet ikollhom pubblikazzjoni sewwa, li tordna l-imblokk, tħassir jew distruzzjoni ta’ data, li ma tħallix għal xi żmien jew għal dejjem milli jsir ipproċessar, li twissi jew twiddeb lill-kontrollur, jew li tirreferi l-kwistjoni lill-parlamenti nazzjonali jew istituzzjonijiet pubbliċi oħra,

- efektīvas iejaukšanās pilnvaras, tādas kā, piemēram, saskaņā ar 20. pantu atzinumu sniegšana pirms datu apstrādes darbību veikšanas un pilnvaras nodrošināt šādu atzinumu atbilstīgu nodošanu atklātībai, likt noslēgt piekļuvi, dzēst vai iznīcināt datus, noteikt pagaidu vai galīgu aizliegumu datu apstrādei, brīdināt vai izteikt aizrādījumu personas datu apstrādātājam vai nodot jautājumu izskatīšanai valstu parlamentiem vai citām politiskām institūcijām;

- is-setgħa li tidħol fi proċeduri legali meta d-dispożizzjonijiet nazzjonali adottati skond din id-Direttiva jkunu ġew miksura jew li tressaq dan il-ksur quddiem l-awtoritajiet ġudizzjarji.

- pilnvaras uzsākt procesuālas darbības, ja pārkāpti saskaņā ar šo direktīvu pieņemtie attiecīgās valsts noteikumi vai darīt zināmus šos pārkāpumus tiesu iestādēm.

Deċiżjonijiet ta’ l-awtorità ta’ superviżjoni li jagħtu lok għal ilmenti jistgħu jkunu appellati fil-qrati.

Uzraudzības iestādes lēmumus, kuri dod tiesības uz sūdzību procedūru, var pārsūdzēt tiesā.

4. Kull awtorità ta’ superviżjoni għandha tisma’ talbiet maghmulin minn kull persuna, jew minn għaqda li tirrappreżenta lil dik il-persuna, dwar il-protezzjoni tad-drittijiet jew libertajiet tagħha fl-ipproċessar ta’ data personali.

4. Katra uzraudzības iestāde uzklausa jebkuras personas vai šo personu pārstāvošas apvienības iesniegtu prasību, kas saistīta ar šīs personas tiesību un brīvību aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi. Ieinteresēto personu jāinformē par prasības rezultātu.

Il-persuna kkonċernata għandha tkun mgħarrfa bir-riżultat tat-talba. Kull awtorità ta’ superviżjoni għandha, partikolarment, tisma’ talbiet għal verifiki dwar il-legalità ta’ ipproċessar ta’ data mressqa minn kull persuna meta d-dispożizzjonijiet nazzjonali adottati skond l-Artikolu 13 ta’ din id-Direttiva jkunu japplikaw. Il-persuna għandha f’kull każ tkun mgħarrfa li tkun saret verifika.

Katra uzraudzības iestāde uzklausa jebkuras personas iesniegtās prasības par datu apstrādes likumības pārbaudēm, ja piemērojami saskaņā ar šīs direktīvas 13. pantu pieņemtie attiecīgās valsts noteikumi. Attiecīgo personu katrā ziņā jāinformē, ka pārbaude ir notikusi.

5. Kull awtorità ta’ superviżjoni għandha tħejji f’intervalli regolari rapport dwar l-attivitajiet tagħha. Ir-rapport għandu jkun ippubblikat.

5. Katra uzraudzības iestāde regulāros starplaikos sastāda ziņojumu par savu darbību. Ziņojumu dara zināmu atklātībai.

6. Kull awtorità ta’ superviżjoni hija kompetenti, tkun liema tkun il-liġi nazzjonali li tkun applika għall-ipproċessar in kwistjoni, li teżerċita, fit-territorju ta’ l-Istat Membru tagħha nfisha, is-setgħat mogħtija lilha skond il-paragrafu 3. Kull awtorità tista’ tintalab li teżerċita s-setgħat tagħha minn awtorità ta’ Stat Membru ieħor.

6. Katra uzraudzības iestāde ir kompetenta, lai kādas valsts tiesības tiktu piemērotas konkrētajai datu apstrādei, pati savas dalībvalsts teritorijā realizēt tai saskaņā ar 3. punktu piešķirtās pilnvaras. Katru uzraudzības iestādi var lūgt citas dalībvalsts iestāde realizēt tās pilnvaras.

L-awtoritajiet ta’ superviżjoni għandhom jikkooperaw ma xulxin f’dak li jkun meħtieġ biex iwettqu dmirijiethom, partikolarment billi jaqsmu flimkien kull informazzjoni utli.

Uzraudzības iestādes sadarbojas savā starpā, ciktāl tas nepieciešams to pienākumu izpildei, jo īpaši apmainoties ar visu lietderīgo informāciju.

7. Stati Membri għandhom jipprovdu li l-membri u l-impjegati ta’ l-awtorità ta’ superviżjoni, ukoll wara t-tmiem ta’ l-impjieg tagħhom, li jkunu obbligati li jżommu s-sigriet professjonali dwar informazzjoni konfidenzjali li jkollhom aċċess għaliha.

7. Dalībvalstis paredz to, ka uz uzraudzības iestādes locekļiem un personālu pat pēc viņu nodarbinātības izbeigšanās attiecas profesionālā noslēpuma pienākums attiecībā uz konfidenciālo informāciju, kura viņiem ir pieejama.

L-Artikolu 29

29. pants

Grupp ta’ Ħidma għall-Protezzjoni ta’ Individwi dwar Ipproċessar ta’ Data Personali.

Darba grupa personu aizsardzībai attiecībā uz personas datu apstrādi

1. Grupp ta’ Ħidma għall-Protezzjoni ta’ Individwi fir-Rigward ta’ l-Ipproċessar ta’ Data Personali, minn hawn ‘il quddiem imsejjaħ ‘il-Grupp ta’ Ħidma’, qed ikun b’dan stabbilit.

1. Ar šo tiek izveidota Darba grupa personu aizsardzībai attiecībā uz personas datu apstrādi, še turpmāk "Darba grupa".

Dan għandu jkollu funzjoni konsultattiva u għandu jkun indipendenti.

Grupai ir padomdevējas statuss, un tās darbība ir neatkarīga.

2. Il-Grupp ta’ Ħidma għandu jkun magħmul minn rappreżentant ta’ l-awtorità ta’ superviżjoni jew awtoritajiet nominati minn kull Stat Membru, u minn rappreżentant ta’ l-awtorità jew awtoritajiet imwaqqfa għall-istituzzjonijiet u l-korpi tal-Komunità, u minn rappreżentant tal-Kummissjoni.

2. Darba grupu veido katras dalībvalsts nozīmētās uzraudzības iestādes vai iestāžu pārstāvis un Kopienas iestādēm un struktūrām izveidotās iestādes vai iestāžu pārstāvis, kā arī Komisijas pārstāvis.

Kull membru tal-Grupp ta’ Ħidma għandu jkun nominat mill-istituzzjoni, awtorità jew awtoritajiet li huwa jirrappreżenta. Meta Stat Membru jkun innomina aktar minn awtorità ta’ superviżjoni waħda, dawn għandhom jinnominaw rappreżentant konġunt. L-istess għandu japplika għall-awtoritajiet stabbiliti għall-istituzzjonijiet jew korpi tal-Komunità.

Katru Darba grupas locekli norīko viņa pārstāvētā institūcija, iestāde vai iestādes. Ja dalībvalsts ir izraudzījusies vairāk kā vienu uzraudzības iestādi, tās izvirza kopīgu pārstāvi. Tas pats attiecas uz Kopienas iestādēm un struktūrām izveidotām iestādēm.

3. Il-Grupp ta’ Ħidma għandu jieħu deċiżjonijiet b’maġġoranza sempliċi tar-rappreżentanti ta’ l-awtoritajiet ta’ superviżjoni.

3. Darba grupa pieņem lēmumus ar uzraudzības iestāžu pārstāvju vienkāršu balsu vairākumu.

4. Il-Grupp ta’ Ħidma għandu jaħtar il-president tiegħu. Il-ħatra ta’ president tkun għall-perjodu ta’ sentejn. Il-ħatra tiegħu tista’ tkun imġedda.

4. Darba grupa ievēl tās priekšsēdētāju. Priekšsēdētāja amata pilnvaras ir divi gadi. Viņu var ievēlēt atkārtoti.

5. Is-segretarjat tal-Grupp ta’ Ħidma għandu jkun provdut mill-Kummissjoni.

5. Darba grupas sekretariātu nodrošina Komisija.

6. Il-Grupp ta’ Ħidma għandu jadotta ir-regoli tal-proċedura tiegħu.

6. Darba grupa pieņem savu reglamentu.

7. Il-Grupp ta’ Ħidma għandu jikkunsidra, fuq inizjattiva tiegħu innifsu jew fuq talba ta’ rappreżentant ta’ l-awtoritajiet ta’ superviżjoni jew fuq talba tal-Kummissjoni, il-punti ta’ l-aġenda mogħtija lilu mill-president tiegħu,.

7. Darba grupa apspriež jautājumus, kurus tās darba kārtībai nosaka priekšsēdētājs vai nu pēc savas iniciatīvas, vai pēc uzraudzības iestāžu pārstāvja vai pēc Komisijas pieprasījuma.

L-Artikolu 30

30. pants

1. Il-Grupp ta’ Ħidma għandu:

1. Darba grupa

(a) jeżamina kull kwistjoni dwar l-applikazzjoni tal-miżuri nazzjonali adottati skond din id-Direttiva biex jagħti sehmu għall-applikazzjoni uniformi ta’ dawn il-miżuri;

a) izskata jebkuru jautājumu, kas attiecas uz attiecīgās valsts pasākumu piemērošanu, kuri pieņemti saskaņā ar šo direktīvu, lai veicinātu šādu pasākumu vienādu piemērošanu;

(b) jagħti opinjoni lill-Kummissjoni dwar il-livell ta’ protezzjoni fil-Komunità u f’pajjiżi terzi;

b) sniedz atzinumu Komisijai par aizsardzības līmeni Kopienā un trešās valstīs;

(ċ) jagħti parir lill-Kummissjoni dwar emendi proposti għal din id-Direttiva, dwar miżuri addizzjonali jew speċifiċi biex jipproteġu d-drittijiet u l-libertajiet ta’ persuni naturali fl-ipproċessar ta’ data personali u ta’ miżuri oħra proposti mill-Komunità li jeffettwaw dawk id-drittijiet u libertajiet;

c) sniedz Komisijai padomu par jebkuru ierosinātu šīs direktīvas grozījumu, jebkuriem papildu vai speciāliem pasākumiem, lai aizsargātu fizisku personu tiesības un brīvības attiecībā uz personas datu apstrādi, un jebkuriem citiem Kopienas ierosinātiem pasākumiem, kas ietekmē šādas tiesības un brīvības;

(d) jagħti opinjoni dwar kodiċijiet ta’ kondotta mħejjija fuq il-livell tal-Komunità.

d) sniedz atzinumu par Kopienas līmenī izstrādātiem profesionālās ētikas kodeksiem.

2. Jekk il-Grupp ta’ Ħidma jsib li jkun hemm diverġenzi bejn il-liġijiet jew il-prattika ta’ Stati Membri li jistgħu jeffettwaw l-ekwivalenza ta’ protezzjoni ta’ persuni fl-ipproċessar ta’ data personali fil-Komunità, hija għandha tgħarraf b’dan lill-Kummissjoni.

2. Ja Darba grupa konstatē, ka starp dalībvalstu likumiem vai praksi rodas atšķirības, kuras var ietekmēt personu līdzvērtīgu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienā, tā attiecīgi informē Komisiju.

3. Il-Grupp ta’ Ħidma jista’ jagħmel, fuq inizjattiva tiegħu innifsu, rakkomandazzjonijiet fuq kull haġa li jkollha x’taqsam mal-protezzjoni tal-persuna dwar l-ipproċessar ta’ data fil-Komunità.

3. Darba grupa pēc savas iniciatīvas var sniegt ieteikumus par visiem jautājumiem, kas saistīti ar personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienā.

4. L-opinjonijiet u r-rakkomandazzjonijiet tal-Grupp ta’ Ħidma għandhom jintbagħtu lill-Kummissjoni u lill-kumitat imsemmi fl-Artikolu 31.

4. Darba grupas atzinumus un ieteikumus nosūta Komisijai un 31. pantā norādītajai komitejai.

5. Il-Kummissjoni għandha tgħarraf lil Grupp ta’ Ħidma dwar l-azzjoni li tkun ħadet b’riżultat ta’ l-opinjonijiet u rakkomandazzjonijiet tiegħu. Għandha tagħmel dan f’rapport li għandu jintbagħat ukoll lill-Parlament Ewropew u lill-Kunsill. Ir-rapport għandu jkun ippubblikat.

5. Komisija informē Darba grupu par tās uzsākto darbību, atbildot uz šīs grupas atzinumiem un ieteikumiem. Komisija to dara ar ziņojumu, kuru nosūta arī Eiropas Parlamentam un Padomei. Ziņojums jādara zināms atklātībai.

6. Il-Grupp ta’ Ħidma għandu jħejji rapport annwali fuq is-sitwazzjoni dwar il-protezzjoni ta’ persuni naturali fl-ipproċessar ta’ data personali fil-Komunità u f’pajjiżi terzi, li huwa għandu jibgħat lill-Kummissjoni, lill-Parlament Ewropew u lill-Kunsill. Ir-rapport għandu jkun ippubblikat.

6. Darba grupa izstrādā gada ziņojumu par situāciju attiecībā uz fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienā un trešās valstīs, kuru tā nosūta Komisijai, Eiropas Parlamentam un Padomei. Ziņojums jādara zināms atklātībai.

Il-KAPITOLU VII

VII NODAĻA

MIŻURI TA’ IMPLIMENTAZZJONI TAL-KOMUNITÀ

IEVIEŠANAS PASĀKUMI KOPIENĀ

L-Artikolu 31

31. pants

Il-Kumitat

Komiteja

1. Il-Kummissjoni għandha tkun assistita minn kumitat magħmul mir-rappreżentanti tal-Istati Membri u mmexxi mir-rappreżentant tal-Kummissjoni.

1. Komisijai palīdz no dalībvalstu pārstāvjiem izveidota komiteja, kuras priekšsēdētājs ir Komisijas pārstāvis.

2. Ir-raprezentant tal-Kummissjoni għandu jibgħat lill-kumitat abbozz tal-miżuri li jkunu ser jittiehdu. Il-kumitat għandu jagħti l-opinjoni tiegħu fuq l-abbozz f’perjodu ta’ żmien li l-president jista’ jordna skond l-urġenza tal-każ.

2. Komisijas pārstāvis iesniedz komitejai veicamo pasākumu projektu. Komiteja sniedz atzinumu par projektu termiņā, kuru tās priekšsēdētājs var noteikt atbilstoši jautājuma steidzamībai.

L-opinjoni għandha tingħata mill-maġġoranza msemmija fl-Artikolu 148(2) tat-Trattat. Il-voti tar-rappreżentanti ta’ l-Istati Membri fi ħdan il-kumitat għandhom ikunu peżati skond kif stabbilit f’dak l-Artikolu. Il-president m’għandux vot.

Atzinumu sniedz ar balsu vairākumu, kā noteikts Līguma 148. panta 2. punktā. Dalībvalstu pārstāvju balsis komitejā vērtē, kā norādīts šajā pantā. Priekšsēdētājs nebalso.

Il-Kummissjoni għandha tadotta miżuri li għandhom japplikaw mill-ewwel. Iżda jekk dawn il-miżuri ma jkunux skond l-opinjoni tal-kumitat, il-Kummissjoni għandha tikkomunikahom mill-ewwel lill-Kunsill. F’dak il-każ:

Komisija pieņem pasākumus, ko piemēro nekavējoties. Taču, ja šie pasākumi neatbilst komitejas atzinumam, Komisija par to tūlīt paziņo Padomei. Šajā gadījumā:

- il-Kummissjoni għandha tipposponi l-applikazzjoni tal-miżuri li hija tkun ħadet għal perjodu ta’ tlett xhur mid-data tal-komunikazzjoni,

- Komisija atliek pasākumu, par kuriem tā pieņēmusi lēmumu, piemērošanu uz trim mēnešiem no paziņojuma dienas,

- il-Kunsill, b’maġġoranza kwalifikata, jista’ jieħu deċiżjoni differenti matul il-perjodu ta’ żmien imsemmi fl-ewwel vers.

- Padome ar kvalificētu balsu vairākumu var pieņemt atšķirīgu lēmumu pirmajā ievilkumā norādītajā termiņā.

DISPOSIZZJONIJIET FINALI

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

L-Artikolu 32

32. pants

1. Stati Membri għandhom idaħħlu fis-seħħ liġijiet, regolamenti u dispożizzjonijiet amministrattivi meħtieġa biex ikunu konformi ma’ din id-Direttiva mhux iktar tard mill-għeluq ta’ tlett snin mid-data fi fiha tiġi adottata.

1. Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības ne vēlāk kā pēc triju gadu laikposma no tās pieņemšanas dienas.

Meta Stati Membri jadottaw dawn il-miżuri, dawn għandhom jagħmlu referenza għal din id-Direttiva jew ikollhom magħhom referenza bħal din meta jiġu ppubblikati uffiċjalment. Il-metodi li bihom issir din ir-referenza għandhom ikunu stabbiliti mill-Istati Membri.

Kad dalībvalstis pieņem šos tiesību aktus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka paņēmienus, kā izdarīt šādas atsauces.

2. Stati Membri għandhom jassiguraw li ipproċessar li diġa jkun qed isir fid-data meta d-dispożizzjonijiet nazzjonali adottati skond din id-Direttiva jidħlu fis-seħħ, jinġieb konformi ma’ dawn id-dispożizzjonijiet fi żmien tlett snin minn dik id-data.

2. Dalībvalstis nodrošina, ka dienā, kad saskaņā ar šo direktīvu pieņemtie attiecīgās valsts noteikumi stājas spēkā, jau notiekošo datu apstrādi saskaņo ar šiem noteikumiem trīs gados no šīs dienas.

B’deroga għas-subparagrafu preċedenti, Stati Membri jistgħu jipprovdu li l-ipproċessar ta’ data li hija diġà miżmuma f’sistemi ta’ skedar manwali fid-data tad-dħul fis-seħħ tad-dispożizzjonijiet nazzjonali adottati fl-implimentazzjoni ta’ din id-Direttiva għandhom jinġiebu konformi ma’ l-Artikoli 6, 7 u 8 ta’ din id-Direttiva fi żmien 12-il sena mid-data li fiha tkun ġiet adottata. Stati Membri għandhom, iżda, jagħtu lis-suġġett tad-data d-dritt li jikseb, fuq talba tiegħu u partikolarment fiż-żmien li huwa jkun qed jeżerċita d-dritt tiegħu ta’ aċċess, ir-rettifika, tħassir jew imblokk ta’ data li ma tkunx kompleta, ikun żbaljat jew maħżun b’mod li ma jkunx jaqbel ma’ l-għanijiet leġittimi meħuda mill-kontrollur.

Atkāpjoties no iepriekšējs daļas, dalībvalstis var paredzēt to, ka dienā, kad šīs direktīvas īstenošanai pieņemtie attiecīgās valsts noteikumi stājas spēkā, manuālajās kartotēkās jau ietvertā datu apstrāde saskaņojama ar šīs direktīvas 6., 7. un 8. pantu 12 gados no dienas, kad šī direktīva pieņemta. Tomēr dalībvalstis piešķir datu subjektam tiesības pēc viņa pieprasījuma un konkrēti piekļuves tiesību izmantošanas laikā panākt datu, kuri ir nepilnīgi, neprecīzi vai uzkrāti veidā, kas nav savienojams ar personas datu apstrādātāja likumīgajiem nolūkiem, labojumus, dzēšanu vai piekļuves noslēgšanu.

3. B’deroga għall-paragrafu 2, Stati Membri jistgħu jipprovdu, taħt protezzjoni xierqa, li data miżmum għall-għan waħdieni ta’ riċerka storika ma jkunx jeħtieġlu li jkun konformi ma’ l-Artikoli 6, 7 u 8 ta’ din id-Direttiva.

3. Atkāpjoties no 2. punkta, dalībvalstis var paredzēt, ka, ievērojot atbilstīgas garantijas, tikai un vienīgi vēsturiskiem pētījumiem glabātus datus var nesaskaņot ar šīs direktīvas 6., 7. un 8. pantu.

4. L-Istati Membri għandhom jikkomunikaw lill-Kummissjoni it-test tad-dispożizzjonijiet tal-liġi domestika li huma jadottaw fil-qasam li għandu x’jaqsam ma’ din id-Direttiva.

4. Dalībvalstis paziņo Komisijai to savu tiesību aktus noteikumus, kurus tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

L-Artikolu 33

33. pants

Il-Kummissjoni għandha tibgħat rapport lill-Kunsill u lill-Parlament Ewropew, f’intervalli regolari, li jibdew jgħoddu mhux iktar tard minn tlett snin wara d-data msemmija fl-Artikolu 32(1), dwar l-implimentazzjoni ta’ din id-Direttiva, waqt li tehmeż mar-rapport, jekk ikun meħtieġ, proposti u emendi xierqa. Ir-rapport għandu jkun ippubblikat.

Komisija regulāri ziņo Padomei un Eiropas Parlamentam, sākot ne vēlāk, kā trīs gadus pēc 32. panta 1. punktā norādītā datuma, par šīs direktīvas īstenošanu, ja nepieciešams, pievienojot ziņojumam atbilstošus grozījumu priekšlikumus. Ziņojumu dara zināmu atklātībai.

Il-Kummissjoni għandha teżamina, partikolarment, l-applikazzjoni ta’ din id-Direttiva fl-ipproċessar ta’ data audio-viżiva li jkollu x’jaqsam ma’ persuni naturali, u għandha tibgħat proposti xierqa li jidher li jkunu meħtieġa, meħud kont ta’ l-żviluppi fit-teknloġija ta’ l-informatika u fid-dawl tal-progress li jkun sar fis-soċjeta ta’ l-informazzjoni.

Komisija izskata jo īpaši šīs direktīvas piemērošanu uz fiziskām personām attiecināmu skaņas un attēlu datu apstrādi un iesniedz jebkurus atbilstošus priekšlikumus, kuri izrādās vajadzīgi, ņemot vērā sasniegumus informācijas tehnoloģijā un atbilstoši norises gaitai informācijas sabiedrībā.

L-Artikolu 34

34. pants

Din id-Direttiva hija indirizzata lill-Istati Membri.

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Magħmula fil-Lussemburgu, l-24 ta’ Ottubru, 1995.

Luksemburgā, 1995. gada 24. oktobrī

Għall-Parlament Ewropew

Eiropas Parlamenta vārdā –

Il-President

priekšsēdētājs

K. Haensch

K. Hänsch

Għall-Kunsill

Padomes vārdā –

Il-President

priekšsēdētājs

L. Atienza serna

L. Atienza Serna

[1] ĠU C 277, tal-5.11.1990, p. 3. u ĠU C 311, tas-27.11.1992, p. 30

[1] OV C 277, 5.11.1990., 3. lpp. un OV C 311, 27.11.1992., 30. lpp.

[2] ĠU C 159, tas-17.6.1991, p. 38.

[2] OV C 159, 17.6.1991., 38. lpp.

[3] Opinjoni tal-Parlament Ewropew tal-11 ta’ Marzu, 1992 (ĠU C 94, tat-13.4.1992, p. 198),konfermata fit-2 ta’ Diċembru, 1993 (ĠU C 342, ta’ l-20.12.1993, p. 30); Pożizzjoni komuni tal-Kunsill ta’ l-20 ta’ Frar, 1995 (ĠU C 93, tat-13.4.1995, p. 1) u Deċiżjoni tal-Parlament Ewropew tal-15 ta’ Ġunju, 1995 (ĠU C 166, tat-3.7.1995).

[3] Eiropas Parlamenta 1992. gada 11. marta atzinums (OV C 94, 13.4.1992., 198. lpp.), apstiprināts 1993. gada 2. decembrī (OV C 342, 20.12.1993., 30. lpp.); Padomes 1995. gada 20. februāra kopējā nostāja (OV C 93, 13.4.1995., 1. lpp.) un Eiropas Parlamenta 1995. gada 15. jūnija lēmums (OV C 166, 3.7.1995.).

[4] ĠU L 197, tat-18.7.1987, p. 33.

[4] OV L 197, 18.7.1987., 33. lpp.

--------------------------------------------------

--------------------------------------------------